Vācijas zemo cenu lidsabiedrības "Eurowings" piloti pirmdien sāka trīs dienu streiku, kas strīdā par darba apstākļiem ir jau otrais streiks šomēnes.

Pilotu arodbiedrība "Vereinigung Cockpit" (VC) izsludinājusi trīs dienu streiku.

Neskatoties uz streiku, "Eurowings" prognozē, ka pirmdien ierastā režīmā tiks veikti vairāk nekā 230 no plānotajiem 400 reisiem. Streiks neietekmē kompānijas meitasuzņēmuma Austrijā "Eurowings Europe" un Frankfurtē un Minhenē bāzētā "Eurowings Discover" darbību.

Savukārt Diseldorfas lidostā atcelti 102 no 171 plānotā "Eurowings" reisa.

Otrdien un trešdien pieejamo reisu saraksts tiks publicēts, tiklīdz būs zināms, cik daudz pilotu paziņos par ierašanos darbā, neskatoties uz streiku, norāda "Eurowings".

Tas jau ir otrais pilotu streiks pēdējās pusotras nedēļas laikā, un VC, kas pieprasa darba apstākļu uzlabošanu, norāda, ka darba devējs nav izteicis apmierinošu koplīguma piedāvājumu.

Eurowings koncerns, kurā 49% akciju pieder sabiedrībai Lufthansa, 2004. gadā pēc nodokļu nomaksas ir sasniedzis līdz šim labāko gada peļņu 6,4 miljonu eiro apmērā. Uzņēmuma darbības rezultāti sasniedz 86,1% (14,8 miljoni eiro), neskatoties uz augstajām degvielas cenām un atteikšanos no degvielas papildmaksas meitas uzņēmumā zemo izmaksu lidsabiedrībā Germanwings. Lielākā daļa Eurowings koncerna peļņas ir no 74 000 Lufthansa veikto reģionālo lidojumu ar 20 Jet un 16 Turboprop lidmašīnām. Līdz rudenim tiks izmantotas tikai Jet lidmašīnas. Eurowings 2005. gadā ir iecerējusi sasniegt rekorda peļņu. Eurowings valdes priekšsēdētājs Vaitholcs (Weitholz) atzīst, ka vēl joprojām subsīdijas kavē brīvu tirgus attīstību un noved pie krasiem konkurences izkropļojumiem, kā rezultātā katru gadu tiek zaudēti miljoniem eiro nodokļu naudas. Jau 2004. gadā Germanwings uzņēmums sniedza savu ieguldījumu koncerna apgrozījumā ar 247 miljoniem eiro (+68%), kas ir vairāk nekā pati sabiedrība Eurowings - 245 miljoni eiro (-50%). Šī gada pirmajos četros mēnešos pasažieru skaits, kam šogad būtu jāsasniedz 8-9 miljoni, koncernā ir palielinājies par 1/5 līdz 2,2 miljoniem pasažieru. Apgrozījums ir pieaudzis par 27,9 %, sasniedzot 166,6 miljonus eiro.

Latvijas nacionālā lidsabiedrība "airBaltic" turpina slēgt jaunus līgumu par "Airbus" lidmašīnu izīrēšanu citām lidsabiedrībām.

Līdz šī gada septembra beigām bija izīrētas 11 lidmašīnas - piecas lidsabiedrībai "Eurowings", divas - "Eurowings Discover" un četras - "SAS". Šobrīd "airBaltic" izīrē deviņus lidaparātus - piecus "Eurowings", divus - "Eurowings Discover" un divus - "SAS".

"airBaltic" pārstāvji norādīja, ka šie līgumi ir sezonāla rakstura, taču konkrētus termiņus atklāt liedz līgumu konfidencialitātes nosacījumi.

Lidsabiedrības pārstāvji arī atbildēja apstiprinoši, ka "airBaltic" turpina slēgt jaunus līgumus par lidmašīnu izīrēšanu. "Šis biznesa modelis pašreizējos apstākļos tiek turpināts," norādīja "airBaltic" pārstāvji, skaidrojot, ka no 30.oktobra "airBaltic" izīrēs līdz sešām lidmašīnām Šveices lidsabiedrībai "Swiss International Air Lines".

Lidsabiedrība Eurowings, kurā 24,9% daļas pieder Lufthansa, sagaida ievērojamu koncerna rezultāta pieaugumu 2004. gadā, ka arī divkāršu pasažieru skaita pieaugumu. Germanwings, kas ir lidsabiedrības zemo izmaksu meitas uzņēmums šogad plāno apkalpot no 3,5 līdz 4 miljoniem pasažieru – no kopumā gandrīz 7 miljoniem (pagājušajā gadā - 5,3 miljoni) pasažieru Eurowings koncernā. "Pirmajam pusgadam mēs paredzam zaudējumus gan Eurowings, gan Germanwings", tā ir informējis Eurowings vadītājs – Frīdrihs Vilhelms Vaitholcs. Attiecībā uz lidsabiedrības zemo izmaksu meitas uzņēmumu ar zaudējumiem rēķinās uz visa gada rādītājiem. Avots: Eiropa.lv

Lidsabiedrība Eurowings 2003. gadu ir noslēgusi ar 900 000 eiro lielu peļņu, neskatoties uz izdevumiem, kas bija saistīti ar grupas meitas uzņēmumu – zemu izmaksu lidsabiedrību Germanwings. Lidsabiedrības apgrozījums palielinājās par 8,2%, sasniedzot 632 miljonus eiro. Lidsabiedrības vadība cer, ka arī Germanwings spēs noslēgt savu darbības gadu ar pozitīviem rezultātiem. Pavisam Eurowings 2003. gadā izmantoja saviem lidojumiem 41 lidmašīnas, tai skaitā 21 Turboprops un 20 Jets lidmašīnas. Turpretī Germanwings saviem lidojumiem patlaban izmanto 12 Airbus-Jets. 2003. gadā lidsabiedrību grupas pakalpojumus izmantoja 5,3 miljoni pasažieru, no tiem ~2,4 miljoni izmantoja Germanwings pakalpojumus. Avots: Eiropa.lv

Vācijas lidsabiedrība Lufthansa ceturtdien paziņoja, ka iegādāsies atlikušos 55% Beļģijas aviokompānijas Brussels Airlines akciju, kas tai vēl nepieder, un apvienos to ar lidsabiedrību Eurowings.

Lufthansa norāda, ka tās direktoru padome 2,6 miljardu eiro vērto darījumu apstiprināja trešdien.

Atlikušā akciju daļa tiks iegādāta no SN Airholding.

Lufthansa vēsta, ka Brussels Airlines tiks pilnībā apvienota ar zemo cenu lidsabiedrību Eurowings no 2018.gada.

Lufthansa 2009.gadā iegādājās 45% Brussels Airlines akciju un saglabāja tiesības iegādāties arī atlikušo akciju daļu.

Brussels Airlines pērn pirmo reizi vairākos gados atgriezās pie peļņas.

Poļu lidsabiedrība LOT nevēlas savu gaisa telpu tik viegli atdot bez cīņas īru zemo izmaksu lidsabiedrībai Ryanair vai citām zemo izmaksu lidsabiedrībām. Viņu atbilde ir Polishwings, kas ir otrā poļu zemo izmaksu lidsabiedrība (pirmā zemo izmaksu lidsabiedrība ir ) un lidsabiedrības LOT meitas uzņēmums. Tiek plānots, ka Polishwings savu darbību uzsāks 2005. gada februārī ar vienu miljonu eiro lielu pamatkapitālu un piecām Boeing 737 markas lidmašīnām. Pavisam lidsabiedrība plāno nodarbināt apmēram 50 darbiniekus. Lidsabiedrība LOT ar šo soli vēlas novērst iespējamo pasažieru noslieci gaisa transporta satiksmē uz zemo izmaksu lidojumu piedāvātājiem. Polishwings lidos no Varšavas, Katovices un iespējams, ka no Vraclavas. Šīs idejas realizācijai ir atrasts arī viens sabiedrotais – lidsabiedrība Lufthansa, kura no 2002. gada oktobra nodarbina savu zemo izmaksu lidsabiedrību Germanwings (2004. gada ir pārvadāti jau gandrīz trīs miljoni pasažieru un peļņa palielinājusies par 50%). Poļu zemo izmaksu lidsabiedrība Polishwings līdz ar to lidos arī uz lidsabiedrības Germanwings labi izveidotajām mērķa lidostām – Ķelni un Štutgarti, no kurienes Polishwings pasažieri varēs tālāk doties uz, piemēram, Barselonu, Romu un Lisabonu. Tajā pašā laikā Polishwings bāzas lidosta Varšavā tiks paplašināta, īpaši lidojumiem austrumu virzienā.

Latvija 2002. gadā piedalījās 12 starptautiskos tūrisma gadatirgos. Pēc Tūrisma attīstības valsts aģentūra (TAVA) ziņām - viens no nozīmīgākajiem gadatirgiem bija Berlīnes ITB, kurš pulcināja vairāk kā 135 000 apmeklētāju. Visvairāk līdzekļu 26 627 Ls vērtībā Latvijas dalības organizēšanai tika izlietoti specializētajā darījumu tūrisma gadatirgū Ženēvā. Latvijas apmeklētie tūrisma gadatirgi 2002. gadā un izlietotā nauda:“Reiseliv 2002” Oslo 2 415 Ls “Matka 2002” Helsinki 3 119 Ls “Reisen 2002” Hamburga 938 Ls “Vivattur 2002” Viļņa 1 249 Ls “Balttur 2002” Rīga 150 Ls “ITB 2002” Berlīne 6 736 Ls “BIT 2002” Milāna 2 310 Ls “TUR-2002” Gēteborga 1 849 Ls “MITT 2002” Maskava 5 876 Ls “EIBTM-2002” Ženēva 26 627 Ls “TT Warsaw 2002” Varšava 1 695 Ls “WTM 2002” Londona 20 563* Ls * Latvijas delegācija šobrīd piedalās Londonas tūrisma gadatirgū kas notiek 11.-14.11.2002. Avots: TAVA

Vācijas lidmašīnu stjuartu arodbiedrība UFO ceturtdienas vakarā noraidīja pēdējo no lidsabiedrības Lufthansa piedāvājumiem pensiju jautājumā un paziņoja, ka piektdien uzsāks nedēļu ilgu streiku.

Arodbiedrība norādīja, ka, rēķinoties ar klientu plāniem, streiks sāksies tikai piektdien pusdienlaikā, vēstīja laikraksts Tagesspiegel.

Arodbiedrība turpmākās septiņas dienas iecerējusi streikot dažādās Vācijas lidostās.

Lufthansa stjuarti piektdien streikos Frankfurtē un Diseldorfā, kur pārtrauks darbu no plkst.14 līdz 23 (no plkst.15 līdz 24 pēc Latvijas laika), teikts UFO paziņojumā. Atkārtoti streiki šajās lidostās notiks arī sestdien.

Minhenes lidostu Lufthansa stjuartu streiks nedēļas nogalē vēl neskars, jo Bavārijas un Bādenes-Virtembergas zemēs joprojām turpinās skolēnu brīvdienas, paziņoja UFO.

Nekādi streiki nenotiks arī svētdien, paziņoja arodbiedrība.

Aviācijas nozare Latvijā 2019. gadā piedzīvojusi strauju izaugsmi, būtiski palielinoties gan lidostu, gan aviokompāniju apkalpoto pasažieru skaitam, liecina valsts aģentūras "Civilās aviācijas aģentūra" (CAA) apkopotie dati.

Īpaši veiksmīgs pagājušais gads bijis divām lielākajām Latvijā reģistrētajām aviokompānijām "airBaltic" un "SmartLynx Airlines", kuru pasažieru skaita pieaugums ir bijis vairāk nekā 20%, pērn kopā pārvadājot vairāk nekā 8,6 miljonus pasažieru. 2018. gadā abas kompānijas kopā pārvadāja vairāk nekā 7,1 miljonus pasažieru, informē CAA pārstāvis Aivis Vincevs.

"airBaltic" 2019. gadā savā maršrutu tīklā pārvadāja 5 049 317 pasažierus jeb par 22% vairāk nekā gadu iepriekš, kad lidsabiedrība pārvadāja 4 135 711 pasažieri. No tiem 4 483 102 pasažieri pērn, bet 3 782 026 gadu iepriekš pārvadāti no Latvijas starptautiskajam lidostām.

Savukārt "SmartLynx Airlines" pagājušajā gadā pārvadāja 3,6 miljonus pasažieru, bet vēl gadu iepriekš - 3 miljonus pasažierus, par piektdaļu palielinot pārvadāto pasažieru skaitu. No starptautiskās lidostas "Rīga" "SmartLynx Airlines" pērn pārvadājis 83 896 pasažierus, kas ir par 22,19% vairāk nekā 2018. gadā, kad aviokompānija pārvadāja 68 661 pasažieri.

Lidsabiedrība Brussels Airlines Rīgas lidostā piedāvās lielākas iespējas atpūtas braucienu interesentiem, jo Briselē būs pieejami jauni savienojumi ar galamērķiem, uz kuriem Latvijas nacionālā lidsabiedrība airBaltic nelido, šodien preses konferencē atzina kompānijas viceprezidents e-komercijas jautājumos Eiropā, Beniluksa valstīs uz Ziemeļamerikā Ksavjē Lagardēns.

Sarunas ar lidsabiedrību Brussels Airlines par ienākšanu Rīgas lidostā bijušas ilgstošās, atzina Satiksmes ministrijas, lidostas un lidsabiedrības pārstāvji. Satiksmes ministrijas Aviācijas departamenta direktors Arnis Muižnieks uzskata, ka, ienākot Rīgā, Brussels Airlines aizpildīs to iztrūkumu, kāds līdz šim bijis Briseles maršrutā. Viņš norādīja, ka tagad, piedāvājot jaunus lidojumus sešreiz nedēļā, tiks uzlabota pakalpojuma kvalitāte šajā maršrutā. Muižnieks uzskata, ka te nevajadzētu runāt par nevajadzīgu konkurenci, bet gan par sadarbību, kas dos pievienoto vērtību.

Igaunijas aviokompānija Estonian Air vasaras sezonā atsāks lidojumus no Rīgas uz Tallinu, kā arī dosies maršrutos uz Vīni, Tbilisi un Venēciju. Lidojumus uz Viļņu atjaunos arī Krievijas Aeroflot, vēsta BBN.

25. martā Igaunijas lidsabiedrība uzsāks lidojumus maršrutā Tallina – Jiveskile Somijā. Uz šo Somijas centrālās daļas pilsētu Estonian Air lidos septiņas reizes nedēļā – vienu reizi darba dienās un divas reizes svētdienā. Tāpat Estonian Air atsāks lidojumus no Rīgas uz Tallinu. Šajā maršrutā kaimiņvalsts lidsabiedrībai būs 17 lidojumi nedēļā.

Estonian Air atjaunos lidojumus arī uz Austrijas galvaspilsētu Vīni, šajā maršrutā lidsabiedrība martā un aprīlī dosies sešas reizes nedēļā, bet maijā lidojumu skaits pieaugs līdz septiņiem.

26. martā Estonian Air uzsāks lidojumus maršrutā Tallina – Joensū un atsāks lidojumus uz Helsinkiem. 2. aprīlī Igaunijas lidsabiedrība uzsāks lidojumus uz Hanoveri, 3. aprīlī uz Kajaani Somijā. Aprīlī Igaunijas lidsabiedrība ieplānojusi uzsākt lidojumus arī uz Gruzijas galvaspilsētu Tbilisi. Maijā Estonian Air uzsāks lidojumus sezonālajā maršrutā no Tallinas uz Nicu, bet jūnijā - uz Venēciju.

Lidsabiedrība Ryanair ir kļuvusi par visvairāk pelnošo Eiropas lidsabiedrību. 2003. gada marta beigās lidsabiedrība pēc nodokļu nomaksas noslēdza finansu gadu 2002/03 ar peļņu 239,4 eiro miljonu apmērā. Lidsabiedrības apgrozījums palielinājās par 35%, sasniedzot 843 miljonus eiro, bet ienākumi palielinājušies attiecībā pret pagājušo gadu par 59,2%. Pavisam pagājušajā gadā Ryanair apkalpoja 15,7 miljonus pasažieru (plus 42%). Šos panākumus ir veicinājusi arī jaunu lidojumu līniju atvēršana, ko skaits ir palielinājies no 50 uz 125. Īru lidsabiedrība pateicoties dažādām akcijām ir pazeminājusi lidojumu biļešu izmaksas par 6% un vēlas arī šo iesākto ceļu turpināt. Pēc Ryanair šefa Michaela O'Leary paziņotā - lidsabiedrība arī šajā gadā vēlas samazināt lidojumu biļešu cenas par 10%. Tā plāno apkalpot 24 miljonus pasažieru un apsteigt trešo lielāko Eiropas lidsabiedrību Air France, bet nākošo trīs gadu laikā ar 30 miljoniem apkalpoto pasažieru pārspēt arī Eiropas lielākās lidsabiedrības Lufthansa un British Airways. Uzņēmums ir guvis priekšrocības arī no vājā ASV dolāra attiecības pret eiro, jo par lidmašīnu degvielu joprojām lidsabiedrība norēķinās ar ASV dolāriem. Kā arī vairākas lidmašīnas tika iegādātas no Boeing uzņēmuma laikā, kad bija zems ASV dolāra kurss. Avots: FVW

Polijas gaisa satiksmes tirgū pirms iestāšanās Eiropas Savienībā vēl ir gaidāma liberalizācija. Uzsākot 2004. gada vasaras lidojumu plānu (marta beigās) tiek paredzēts, ka būs vairāk lidojumu piedāvātāju un lidojumu maršrutu. Tā, piemēram skandināvu lidsabiedrība SAS ir paziņojusi, ka palielinās savu lidojumu skaitu uz Poliju par 40%. Tai skaitā palielinot arī lidojumu skaitu maršrutā Kopenhāgena – Danciga un atverot jaunu lidojumu līniju Kopenhāgena – Krakova. Iestājoties ES, Polija rēķinās ar starptautisko sadarbības kontraktu palielināšanos un jaunu lidojumu līniju atklāšanu. Eksperti prognozē, ka pasažieru skaits varētu palielināties par vienu piekto daļu. No 1999. gada līdz 2002. gadam pasažieru skaits ir palielinājies ik gadu par 7,3%. Saglabājoties pozitīvajai 2003. gada tendencei, 2004. gadā varētu sasniegt septiņus miljonus pasažieru gadā, turpretī optimisti nosauc pat 8,5 miljonus pasažieru gadā. Polijas lielākā lidsabiedrība LOT vēlas palielināt esošo lidojumu maršrutu startu skaitu, kā arī plāno uzsākt lidojumus starp Štetinu – Minheni, Varšavu – Dublinu, Varšavu – Venēciju. Tāpat plānots ir arī biežāk nekā līdz šim veikt lidojumus uz Barselonu, Madridi, Tallinu un Odesu. Patlaban netiks veidoti citi lidojumu maršruti uz Rietumeiropu, jo vietu noslogojums lidmašīnās sasniedz tikai 60%. Lidsabiedrība British Airways plāno palielināt lidojumu skaitu no Londonas uz Krakovu līdz piecām reizēm nedēļā, turpretī lidsabiedrība KLM vēlas trīs reizes nedēļā veikt lidojumus no Amsterdamas uz Varšavu. Poļu pirmā lēto lidojumu lidsabiedrība Air Polonia no vasaras sezonas sāks piedāvāt lētos lidojumus uz Londonu, Madridi, Parīzi, Romu un Atēnām. Avots: Eiropa.lv

Īrijas zemo cenu aviokompānijas «Ryanair» kontrolētā Austrijas lidsabiedrība «Laudamotion» nākamā gada vasarā dubultos sev piederošo «Airbus» lidmašīnu skaitu līdz 18, teikts trešdien publiskotajā «Laudamotion» paziņojumā.

«Ryanair» martā pārņēma kontroli pār «Laudamotion» no Austrijas bijušā autosacīkšu braucēja un uzņēmēja Nikija Laudas, par aptuveni 50 miljoniem eiro iegādājoties 75% uzņēmuma akciju.

«Laudamotion» skaidro, ka flotes paplašināšana ar papildus deviņām «Airbus A320» lidmašīnām nepieciešama, lai turpinātu aviokompānijas izaugsmi.

Tāpat lidsabiedrība palielinās strādājošo skaitu un atalgojumu pilotiem, kapteiņa pamatalgai sākoties no 90 000 eiro gadā, kas ir par 12 000 eiro vairāk, nekā konkurentam «Eurowings».

Pirmās formulas (F-1) autosacīkšu leģenda Lauda 2003.gadā izveidoto «Niki» pārdeva «Air Berlin» 2011.gadā, taču janvārī to atpirka un pārdēvēja par «Laudamotion».

Vācijas nacionālās aviokompānijas "Lufthansa" grupa brīdinājusi, ka koronavīrusa pandēmijas negatīvās ietekmes dēļ apdraudēti 30 000 darbavietu.

Lidsabiedrības valde darbiniekiem nosūtītā vēstulē norādījusi, ka šobrīd nekad nav bijis tik grūti paredzēt aviācijas nozares attīstību, jo nav skaidrības par to, cik ilgi tiks noteikti ceļošanas ierobežojumi vai cik ātri tiks piedzīvota atlabšana no šīs krīzes.

Vēstulē teikts, ka "Lufthansa" grupa centīsies saglabāt vismaz 100 000 no 130 000 darbavietu.

Aviokompānija jau septembrī paziņoja, ka plāno likvidēt vairāk par 22 000 darbavietu, par kuru likvidēšanu tika izziņots iepriekš, taču precīzāku informāciju tajā laika nesniedza.

Vienlaikus "Lufthansa" pavēstījusi, ka ziemas periodā vēl par 125 lidmašīnām samazinās lidojumiem izmantojamo lidaparātu skaitu, piedāvājot vien ceturtdaļu no lidojumiem, kas tika nodrošināti pagājušā gada ziemas periodā.

Vācijas nacionālās aviokompānijas "Lufthansa" grupa pērn strādājusi ar 1,67 miljardu eiro tīro peļņu, tai vairāk nekā dubultojoties salīdzinājumā ar 791 miljonu eiro gadu iepriekš, liecina ceturtdien publiskotais uzņēmuma pārskats.

Turklāt "Lufthansa" peļņu guvusi otro gadu pēc kārtas pēc divus gadus ciestajiem zaudējumiem, ko izraisīja koronavīrusa pandēmijas radītā krīze aviācijas nozarē.

Peļņas kāpumu galvenokārt veicinājusi pieprasījuma pēc ceļošanas palielināšanās.

"Lufthansa" ienākumi pērn pieauguši par 15% un pārsnieguši 35 miljardus eiro.

Aviokompānijas grupa 2023.gadā pārvadājusi 123 miljonus pasažieru, kas ir par 20% vairāk nekā iepriekšējā gadā.

"Lufthansa" grupā ietilpst arī Austrijas nacionālā lidsabiedrība "Austrian Airlines", Šveices nacionālā aviokompānija "Swiss", Beļģijas nacionālā lidsabiedrība "Brussels Airlines" un Vācijas zemo cenu aviokompānija "Eurowings".

Latvijas lidsabiedrība airBaltic 27. martā piedalījās 44. Air Transport World (ATW) Aviācijas nozares balvas pasniegšanas ceremonijā Dublinā, kurā airBaltic komanda saņēma ATW Aviācijas nozares sasniegumu balvu kā gada tirgus līderis, informē aviokompānijā.

ATW Aviācijas nozares sasniegumu balva ir augstākais pagodinājums, ko lidsabiedrība vai persona var saņemt par izcilību gaisa transporta nozarē.

«Esmu lepns par mūsu komandu, kas veic lielisku darbu – šis apbalvojums ir kārtējais apliecinājums tam. Pagājušais gads airBaltic bija rekorda gads. Mēs esam pagodināti, ka mūsu sasniegumus ir novērtējuši ATW redaktori globālā mērogā. airBaltic izaugsme ļāvusi mums palielināt tirgus daļu Baltijas reģionā un stiprināt pozīcijas kā tirgus līderim,» norāda airBaltic izpilddirektors Martins Gauss.

«AirBaltic ir ievērojami paplašinājusi un uzlabojusi komerciālos gaisa pārvadājumus Baltijā. Šī inovatīvā lidsabiedrība nodrošina kvalitatīvu klientu apkalpošanu ar modernajām Bombardier C Series lidmašīnām un augstiem darbības standartiem. Es apsveicu Martinu Gausu un airBaltic komandu ar šo pelnīto apbalvojumu,» teic ATW galvenā redaktore Kārena Volkere.

Visa atbildība par situāciju nacionālajā lidsabiedrībā Air Baltic Corporation (airBaltic) saskaņā ar esošo akcionāru līgumu ir jāuzņemas kompānijas privātajam akcionāram un tās vadītājam Bertoltam Flikam, šodien preses konferencē sacīja satiksmes ministrs Uldis Augulis (ZZS).

Viņš uzsvēra, ka saskaņā ar 2009.gadā noslēgto akcionāru līgumu lidsabiedrības vadība ir privāto akcionāru rokās. «Pilna atbildība ir jāuzņemas privātajiem akcionāriem, kas ir pilnībā atbildīgi par airBaltic valdes vienpersoniski pieņemtajiem lēmumiem,» uzsvēra Augulis.

Ministrs piebilda, ka, ja patlaban viņam būtu jāparaksta šāds akcionāru līgums, tad viņš to, visticamāk, nedarītu. «Tomēr mums ir jāapzinās visas tiesiskās sekas, ko paredz esošais akcionāru līgums,» piebilda Augulis.

Viņš sacīja, ka patlaban visas spekulācijas par finanšu situāciju airBaltic ir bez pamata. «Uzņēmumā notiek audits, un tā rezultāti valdībai tiks ziņoti pēc 4.jūlija. Ir skaidrs, ka līdz 2012.gadam lidsabiedrībā būs nepieciešami ieguldījumi lidmašīnu flotes nomaiņai, tāpēc valdībai pēc auditoru ziņojuma uzklausīšanas būs jāpieņem lēmums, vai valstij kā airBaltic lielākajai akcionārei šajā procesā jāiesaistās vai nē,» skaidroja Augulis.

Saistībā ar Latvijas nacionālās lidsabiedrības airBaltic atceltajiem reisiem Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) līdz šim saņēmis tikai vienu oficiālu sūdzību, Db.lv apliecināja PTAC Patērētāju informēšanas un komunikāciju daļas vadītāja Ilze Žunde.

Tomēr centrs ir saņēmis cilvēku zvanus, kuri interesējas par savām tiesībām un iespējām šādā situācijā. Saistībā ar reisu atcelšanu par aviopasažieru tiesībām PTAC kopā sniedzis astoņas konsultācijas telefoniski. Patērētāji interesējušie par savām tiesībām, kā arī par iespējām atgūt naudu par apmaksātajām biļetēm un saņemt kompensāciju.

Db.lv jau rakstīja, ka situācijās, kad lidsabiedrība laicīgi nepaziņo par reisu atcelšanu un nav bijuši nekādi ārkārtas notikumi, pasažieriem pienākas finansiāla kompensācija un naudas atgriešana par biļeti.

Eiropas otra lielākā zemo izmaksu lidsabiedrība EasyJet ir paziņojusi, ka šī gada februārī tai ir palielinājies apkalpoto pasažieru skaits par 17%, kas ir saistīts ar lidsabiedrības Eiropas lidojumu maršrutu un lidojumu skaita palielināšanu. Šī gada februārī EasyJet ir pārvadājusi pavisam 1,86 miljonus pasažieru (2003. gadā: 1,59 miljonus pasažierus). Turpretī pēdējo 12 mēnešu laikā lidsabiedrība ir apkalpojusi 21,5 miljonus pasažierus. Lidsabiedrība EasyJet, kurai bāzes vieta atrodas Londonas-Lutonas lidostā, spēja konkurēt ar British Airways Plc un citām tradicionālajām lidsabiedrībām tikai pateicoties plašajam pakalpojumu piedāvājumam un zemajiem tarifiem. No šī gada maija lidsabiedrība plāno atvērt bāzes vietu arī Vācijā (Dortmundes un Berlīnes-Šēnefeldas lidostās). EasyJet šī gada finansu plānos, ietilpst arī pasažieru skaita palielināšana par 20%. Salīdzinoši šī gada februārī lidsabiedrībai British Airways ir palielinājies pārvadāto pasažieru skaits par 7,1%, sasniedzot 1,71 miljonu pasažierus, kas tika panākts pazeminot tarifus un palielinoties pieprasījumam tālo lidojumu maršrutu premium klasē. Tajā pašā laikā īru zemo izmaksu lidsabiedrība Ryanair februārī pārvadāja 1,86 miljonus pasažieru, kas ir par 45% vairāk nekā attiecīgā laika posmā pirms gada. Noslogotības koeficients gan tika samazinājies par 4 procentu punktiem, sasniedzot 77%. Lidsabiedrības Ryanair plāno šogad 12 mēnešu laikā pārvadāt 24 miljonus pasažierus. Turpretī nīderlandiešu lidsabiedrībai KLM Royal Dutch Airlines šī gada februārī pārvadāto pasažieru apjoms ir palielinājies par 5% attiecībā pret 2003. gada februāri. Avots: Eiropa.lv

Šā gada pirmajā pusgadā visvairāk pasažieru no Rīgas ir devušies uz Londonu. Lielbritānijas galvaspilsētu pirmajā pusgadā izvēlējušies 145 947 pasažieri, sastādot 9% no kopējā pasažieru apjoma.

Otrs populārākais galamērķis pirmajā pusgadā ir Dublina ar 102 279 pasažieriem, jeb 6.6% no kopējā pasažieru skaita. Trešajā vietā ir Berlīne ar 96 303 pasažieriem, jeb 6.2% no kopējā pasažieru skaita. Ceturtajā un piektajā vietā pirmajā pusgadā ierindojas Stokholma ar 90 792 pasažieru, kas veido 5.8% no pasažieru kopskaita un Kopenhāgena ar 78 166 pasažieru, jeb 5% no šā gada pirmajā pusgadā apkalpotajiem pasažieriem, Db.lv informē A/S airBaltic Corporation Starptautiskā lidosta Rīga Korporatīvo komunikāciju viceprezidents Jānis Vanags.

Šā gada pirmajā pusgadā VAS Starptautiskā lidosta Rīga apkalpoja 1 659 185 pasažierus, kas ir par 17.4% vairāk nekā aizvadītā gada pirmajā pusgadā. Tallinas lidosta šā gada pirmajā pusgadā apkalpoja 900 190 pasažierus un Viļņas lidosta – 993 509. Jūnijā VAS Starptautiskā lidosta Rīga apkalpoja 346 137 pasažierus, kas ir par 14.4% vairāk, nekā 2007. gada jūnijā.

Īrijas zemo cenu lidsabiedrība Ryanair melo par savu lidaparātu svaru, lai tādējādi samazinātu lidostu izmantošanas maksas, kas sniedz negodīgas priekšrocības pār citām Eiropas kompānijām, pavēstījusi Skandināvijas lidsabiedrība SAS.

Aizvadītā gada novembrī SAS iesniedza sūdzību Skandināvijas aviācijas uzraugiem, norādot, ka Ryanair Eiropas aviācijas aģentūrai Eurocontrol sniegtās ziņas par lidaparātu svaru neatbilst patiesībai.

Lidsabiedrībām par nolaišanos lidostā jāmaksā noteikta nodeva, kura tiek aprēķināta ņemot vērā attiecīgās lidmašīnas svaru pacelšanās brīdī. Tādējādi aviokompānijām, kuras ievēro noteikumus, jāmaksā lielāki rēķini, Dānijas laikrakstam Berlingske Business norādīja SAS pārstāvis Lars Andersens.

Līdzīgas apsūdzības, saistībā ar šādām Ryanair darbībām, izteikusi arī Francijas lidsabiedrība Air France. Savukārt Vācijā pret Ryanair uzsākta izmeklēšana. Vācijas varasiestādēm ir aizdomas, ka Īrijas zemo cenu lidsabiedrība, falsificējot lidaparātu svaru, gadā spējusi izvairīties no 370 tūkstošu eiro maksāšanas.

Skandināvijas lidsabiedrība samazinās izmaksas par 445 miljonu ASV dolāriem, «nogriežot» vismaz 800 darbavietu, vēsta thelocal.se.

Ziņas par jostas savilkšanu lidsabiedrībā SAS izskanējušas pirmdien – pēc brīvdienās notikušās «krīzes tikšanās». SAS veiks tādus taupības pasākumus kā atteikšanos no aviācijas zemes pakalpojumiem un Norvēģijas meitasuzņēmuma. Tāpat aviokompānijā tiks samazināti 800 darbavietu, un tagad ir sākušās sarunas arī par algu samazināšanu. Tādējādi Skandināvijas lidsabiedrība cer ietaupīt 455 miljonus ASV dolāru. Lidsabiedrība cer pārdot arī aktīvus aptuveni 445 miljonu ASV dolāru vērtībā.

«Valde ir sniegusi vienprātīgu atbalstu šim plānam un iesaka arī aviokompānijas darbiniekiem atbalstīt gaidāmos pasākumus,» teikts SAS paziņojumā.