Transports un loģistika

Lidsabiedrības rada bažas tūrisma firmām

Aivars Mackevics [email protected], 07.04.2003

Jaunākais izdevums

Pastiprinoties lidsabiedrību konkurencei kā arī Irākas kara ietekmei, vairākām lidsabiedrībām pieaug iespēja palikt bez pasažieriem. Daudzu Rietumeiropas ceļojumu biroju atmiņā ir Sabena, Swissair un austrāliešu Ansett bankroti, kuri radīja haosu klientu apkalpošanā. Tūrisma nozares pārstāvji jau ir pieprasījuši Eiropas Savienības komisijai nodrošināt visu Eiropas patērētāju un ceļojumu biroju aizsardzību pret lidsabiedrību bankrotiem, piedāvājot īpašu aizsardzības modeli, kas aizsargās jau iemaksātās klientu naudas. Tuvu bankrotam ir United Airlines, Hawaiian Airlines un Air Canada, kas patreiz var vēl veikt ierobežotus lidojumus. Arī kolumbiešu lidsabiedrība Avianca jau ir saņēmusi galvotāju atbalstu. Eiropas lidsabiedrības jau 2001. gadā ir ieviesušas bankrota aizsardzības fondu, kurā katrs pasažieris iemaksā 50 centus par lidojumu. Avots: ārzemju preses materiāli internetā

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Latvijas tūrismam būs jāmainās

Aivars Mackevics [email protected], 11.02.2004

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas tūrismā tiek aktīvi diskutēts par zemo izmaksu lidsabiedrību piesaistīšanas lietderību mūsu ceļotāju apkalpošanai. Šo diskusiju pavada divi aspekti, proti, pirmkārt, tūrisma firmas baidās zaudēt savus līdzšinējos partnerus, kuru komisijas maksas ir garantējušas tūrisma firmām stabilus ienākumus un otrkārt, naktsmītnēm rodas iespēja paplašināt savu biznesu no tiešajiem lidojumiem bez tūrisma firmu starpniecības. Jārada jauns biznesa modelis Zemo izmaksu lidsabiedrības akcentēti izmanto tiešā mārketinga priekšrocības, pārdodot lidojuma biļetes bez starpniekiem internetā. Arī viesnīcas aizvien biežāk sāk izmantot šo mārketinga veidu, tādā veidā atstājot tūrisma aģentūras bez ierastajiem ienākumiem. Plašu rezonansi Rietumeiropā ir izpelnījies lidsabiedrības Lufthansa paziņojums par nulles komisijas maksas ieviešanu no 1. septembra. Tas ir radījis lavīnveida efektu, un arī citas tradicionālās lidsabiedrības kā KLM, Alitalia, SAS vai AUA steigšus cenšas paziņot par jaunajiem pakalpojumu apmaksas noteikumiem. Šie paziņojumi tūrisma firmas nostāda diezgan neizdevīgā pozīcijā, jo ierastais biznesa modelis ir zaudējis savu nozīmi. Daudzu tūrisma biroju darbība ir apdraudēta, jo tagad katrai ceļojumu aģentūrai būs pašai jānosaka sava pakalpojuma cena. Tas nozīmē, ka tūrisma firmām būs jārod jauni menedžmenta risinājumi, lai patērētājs būtu gatavs par pakalpojumu piemaksāt. Pēdējo gadu tendences ASV un Rietumeiropā parāda, ka ceļojumu biroju skaits strauji samazinās, jo standartizēto tūrisma produktu pārdošanu pārņem virtuālie ceļojumu biroji, piemēram, Travel24.com, Expedia.com, L’tour.de un citi. Līdz ar to tūrisma firmas meklē glābiņu ciešākā kooperācijā, attīstot jaunus pakalpojumus. “Smarttūrisms” iekaro Eiropu Zemo izmaksu lidsabiedrību pakalpojumi Rietumeiropā ir kļuvuši par ikdienišķu pakalpojumu, kurus labprāt izmanto ne tikai studenti, atpūtnieki un karalisko dzimtu pārstāvji, bet arī mazo un vidējo uzņēmumu darījumu cilvēki. Tūrisma eksperti norāda, ka tradicionālās lidsabiedrības saglabā savu tirgus daļu starpkontinentālajos lidojumos un kvalitātes pakalpojumos, bet zemo izmaksu lidsabiedrības veiksmīgi attīsta savu biznesu Eiropas iekšzemes tirgū. Tradicionālās lidsabiedrības notur savas pozīcijas lielpilsētu lidlaukos, bet zemo izmaksu lidsabiedrības investē reģionālajās lidostās. Rietumeiropā ir kļuvis moderns tā saucamais “smarttūrisms”, kur ceļotājs lēti nokļūst atpūtas vai darījumu vietā un ietaupīto naudu investē augstākas klases naktsmītnē vai restorānā. Eiropas lidojumu tirgū pašlaik norisinās īsta cīņa par pasažieriem, taču Latvijas gaisa satiksmes tirgū būtiskas cenu izmaiņas lidsabiedrību piedāvājumos vēl līdz šim nav piedzīvotas. Naktsmītnes pieprasa vairāk tūristu Latvijas naktsmītņu tirgus ik gadu palielinās un jo sevišķi reģionos, piemēram, Kurzemē vidēji ik gadus nāk klāt 20 jaunas viesnīcas vai viesu mājas. Tas palielina konkurenci un tāpēc Latvijas viesnīcu un restorānu asociācija ļoti pozitīvi atbalsta zemo izmaksu lidsabiedrību ienākšanu Latvijā, jo tas palielinātu apmeklētāju un nakšņotāju skaitu mūsu valstī. Piemēram, Skandināvijā pēc zemo izmaksas lidsabiedrību ienākšanas tirgū ir ievērojami pieaudzis pilsēttūrisms. Jāattīsta kompetence Latvijas tūrisma firmas saglabā augstu kompetenci ienākošā tūrismā biznesa viesu apkalpošanā, taču maz ir strādāts pie atpūtas ceļotāju apkalpošanas, kuri ierodas Latvijā kā lidsabiedrību klienti. Lietuva šajā jomā ir galvastiesu pārāka, jo jau vairākus gadus apkalpo čarterlidojumus no Vācijas. Liela nozīme šajā procesā ir arī tūrisma informācijas centru profesionalitātei, kurai būtu pēdējais laiks pāriet jaunā kvalitātē, proti, no pasīvās informēšanas uz aktīvu vietējo tūrisma produktu tirdzniecību. Šādā veidā atbalstot mazos uzņēmumus mārketinga aktivitātēs, jo lielajiem tūroperatoriem ar tik maziem uzņēmumiem sadarbība nav izdevīga. Rīga vai Jelgava Zemo izmaksu lidsabiedrību ienākšana Latvijā var radīt labvēlīgu biznesa vidi tieši reģionālā tūrisma attīstībai un veicināt, ka

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Turība sadarbosies ar Pierīgas tūrisma asociāciju uzņēmējdarbības vides uzlabošanā

Db.lv, 25.09.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Biznesa augstskolas Turība un Pierīgas tūrisma asociācija parakstīja sadarbības līgumu, lai veicinātu profesionālās augstākās izglītības pilnveidošanu un Pierīgas uzņēmējdarbības vides uzlabošanu, attīstību un šajā jomā strādājošo darbinieku izglītošanu.

Sadarbības ietvaros Turības Starptautiskā tūrisma fakultātes studentiem tiks nodrošinātas plašākas iespējas studijās, zinātniskajā pētniecībā un radošajā darbā, kā arī jaunu tūrisma produktu un pakalpojumu izstrādē, izmantojot gan augstskolas, gan Pierīgas tūrisma asociācijas resursus un intelektuālo potenciālu.

Biznesa augstskolai Turība būs iespējas iesaistīties Pierīgas tūrisma asociācijas veidotā sadarbības tīkla tūrisma produktu un pakalpojumu izstrādē, veikt pētījumus pēc asociācijas pasūtījuma, kā arī nodrošināt asociācijas darbinieku apmācību.

“Praktiskā vidē balstītas studijas ir viena no vissvarīgākajām Starptautiskā tūrisma fakultātes studiju programmu satura attīstības prioritātēm. Mums ir svarīgi, ka mūsu sadarbības partneri veido plašu tīklu, nodrošinot dažādu iesaistīto pušu pārstāvniecību. Domāju, ka Pierīga kā tūrisma vieta ir salīdzinoši mazāk izpētīts un analizēts tūrisma galamērķis, kas paver plašas iespējas integrēt dažāda veida galamērķa pētniecību mūsu studiju procesā. Savukārt studentiem šāda sadarbība nozīmēs atkal jaunus praktiskus uzdevumus tūrisma ģeogrāfijas, tūrisma mārketinga, tūrisma produktu pārdošanas un citos studiju kursos. Vienlaikus šajā sadarbībā saskatām arī iespēju turpināt attīstīt tūrisma pētniecību,” uzsver Biznesa augstskolas Turība Starptautiskā tūrisma fakultātes dekāns Ēriks Lingebērziņš.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Apstiprināts Ventspils tūrisma informācijas centra 2004. gada budžets

Aivars Mackevics [email protected], 07.01.2004

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ventspils pilsētas dome apstiprinājusi Ventspils Tūrisma informācijas centra budžetu. Tā izdevumu daļa ir plānota 89 363 Ls apjomā. Ieņēmumus veidos līdzekļi no pamatbudžeta 75 479 Ls apjomā, bet pārējie 13 682 Ls tiks iegūti no maksas pakalpojumiem, galvenokārt veicot Ventspils tūrisma brošūru, karšu un kalendāru tirdzniecību, kā arī piedāvājot reklāmas iespējas tūrisma uzņēmumiem šajos izdevumos. 2004. gadā Tūrisma informācijas centram būs 4 galvenie darbības virzieni. I. Tūristu apkalpošanas nodrošināšana Ventspils Tūrisma informācijas centrā Tirgus ielā 7 Galvenais jaunums – lai nodrošinātu pilsētas tūrisma informācijas un pakalpojumu labāku pieejamību, birojs 2004. gadā strādās katru dienu. Šī darba nodrošināšanai rudens -ziemas sezonā strādās trīs, bet aktīvajā tūrisma sezonā četri darbinieki. Papildus plānots iesaistīt arī tūrisma jomas studenti-praktikanti. II. Pilsētas tūrisma mārketinga pasākumu kompleksa realizēšana. Domājot par ārvalstu tūristiem, galvenā vērība tiks pievērsta Ventspils kā tūrisma pilsētas popularitātes veicināšanai kaimiņu un tuvējās valstīs. Tūrisma informācijas centrs Latvijas valsts tūrisma stenda ietvaros piedalīsies 6 ārvalstu tūrisma gadatirgos – Helsinkos, Berlīnē, Gēteborgā, Maskavā, Tallinā, Viļņā. Vēl tiks apsvērta iespēja piedalīties arī Londonas tūrisma gadatirgū novembrī. Ventspils tūrisma brošūru izdos 7 valodās – latviešu, krievu, angļu, vācu, zviedru, lietuviešu un igauņu. Ventspils tūrisma karte tiks izdota 4 valodās - latviešu, krievu, angļu, vācu. Sadarbībā ar pārējiem Kurzemes rajoniem un pilsētām tiks izdots jauns Kurzemes tūrisma buklets ar kopējo tirāžu ap 200 000 eksemplāru un 7 valodās, kurā akcentēs arī aktīvā tūrisma iespējas. Iecerēts piedalīties arī jauna Ventspils fotoceļveža izdošanā. Plānots realizēti arī īpašus Ventspils reklāmas projektus Lietuvā un Igaunijā. Domājot par Latvijas iedzīvotājiem, pavasarī preses izdevumos latviešu un krievu valodā izplatīs jau tradicionālo informatīvo izdevumu par atpūtas un izklaides iespējām Ventspilī. Iecerēti arī daudzi citi pasākumi. Aktīvs darbs pie Ventspils kā tūrisma pilsētas popularizēšanas notiks visa gada garumā. III. Tūrisma pakalpojumu attīstības un sadarbības ar tūrisma uzņēmumiem veicināšana. Paši galvenie Ventspils Tūrisma informācijas centra partneri, protams, ir pilsētas tūrisma uzņēmumi, tāpēc sadarbība ar tie būs aktīva – gan kopīgi strādājot pie dažādo tūrisma izdevumu sagatavošanas, gan gatavojoties starptautiskajām tūrisma izstādēm, gan izstrādājot kopīgus tūrisma produktus un nodrošinot kvalitatīvu pilsētas viesu apkalpošanu. Tiks organizēti jau otrie Ventspils gidu kursi. Katru dienu aktīvajā tūrisma sezonā no Rātslaukuma organizēs ekskursijas sertificētu gidu pavadībā, pasūtījuma ekskursijas nodrošinās visa gada garumā. Rīkos arī dažādus interesantus izklaides pasākumus un nodrošinās saturīgu atpūtu pilsētas viesiem. Arī 2004. gadā Ventspilī vismaz četras reizes piestās kruīzu kuģis, ik reizi atvedot ap 200 – 300 amerikāņu tūristu. 2004. gadā Ventspils Tūrisma informācijas centrs aktīvi darbosies arī Kurzemes tūrisma asociācijā, Latvijas tūrisma informācijas organizāciju asociācijā un Latvijas tūrisma aģentu asociācijā „ALTA" gan kopīgu mārketinga pasākumu veikšanas, gan pieredzes apmaiņas nolūkā. IV. Iesaistīšanās starptautiskajā tūrisma sadarbībā. 2004. gadā turpināsies darbs pie ES PHARE programmas atbalstītā projekta „Tūrisma iespējas un plānošana retumu Lietuvā un rietumu Latvijā ar mērķi radīt ilgtspējīgu tūrisma vidi". Šī projekta ietvaros kopā ar Liepāju un Klaipēdu strādās pie starptautiskā tūrisma ceļa „No pilsētas uz pilsētu: Ventspils-Liepāja-Klaipēda" veidošanas un attīstīšanas. Strādās arī pie jaunu starptautiskās sadarbības projektu ideju realizēšanas, lai apgūtu Eiropas Savienības piedāvātās investīciju iespējas. Avots: Ventspils TIC

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Rīga ir gardēžu galamērķis, savukārt Jūrmalai vēl ir, kur augt

Jevgenija Puļķe, ceļojumu aģentūras VIA HANSA DMC & PCO direktore, 27.07.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ceļojumu aģentūras VIA HANSA DMC & PCO direktore Jevgenija Puļķe stāsta par Latvijas tūrisma priekšrocībām un trūkumiem, kā arī politikas ietekmi uz tūrisma nozares attīstību.

Lai strādātu tūrismā, jāmīl cilvēki

Lai varētu darboties tūrisma nozarē noteikti jāmīl cilvēki! Ja mīl cilvēkus, vēlas iepriecināt un darīt savu darbu tā, lai klienti to atcerētos ar pozitīvām emocijām, tad droši var strādāt tūrisma jomā. Ja nepatīk darbs ar cilvēkiem, tad labāk meklēt iespējas citā jomā, jo tūrismā nekas nesanāks.

Lai strādātu tūrisma nozarē, nepietiek tikai ar valodu zināšanām, jābūt arī augstai atbildības sajūtai un, protams, arī komunikablam. Mūsu darbā pats lielākais gandarījums ir tad, kad viesi priecīgi un apmierināti aizbrauc mājās. Protams, ļoti patīkami saņemt arī pateicības vēstules – tas ir gandarījums, ko nevar nopirkt ne par kādu naudu!

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Relaks tūre klienti par nenotikušu ceļojumu saņēmuši apdrošināšanas atlīdzības 28,5 tūkstošu eiro apmērā

Žanete Hāka, 19.06.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Apdrošināšanas sabiedrība BTA Insurance Company SE, izpildot visas uzņemtās saistības, kas izriet no BTA un SIA Relaks tūre savstarpēji noslēgtā apdrošināšanas līguma, izmaksājusi SIA Relaks tūre klientiem apdrošināšanas atlīdzības līgumā norādītās kopējās apdrošinājuma summas – 28,5 tūkstošu eiro – apmērā.

Tomēr, ņemot vērā to, ka SIA Relaks tūre bija apdrošinājusi savu saistību izpildi par minimālo summu, kas noteikta attiecīgo jomu regulējošajos normatīvajos aktos, bet kas neatbilst tās patiesajām uzņemtajām saistībām, lielam skaitam SIA Relaks tūre klientu par nenotikušu ceļojumu rezultātā radītajiem zaudējumiem būs jāvēršas tiesībaizsardzības iestādēs. Šis gadījums uzskatāmi parāda, ka valsts nepilnīgas tūrisma nozares kontroles dēļ tūrisma aģentūru klienti nav pasargāti no zaudējumiem, kas var rasties situācijās, ja tūrisma aģentūra nonāk finansiālās grūtībāsl, informē BTA.

Saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem par tūrisma operatora, tūrisma aģenta un klienta tiesībām un pienākumiem, kompleksa tūrisma pakalpojuma sagatavošanas un īstenošanas kārtību, klientam sniedzamo informāciju un naudas drošības garantijas iemaksas kārtību, SIA Relaks tūre pienākums bija nodrošināt savu klientu iemaksātās naudas drošības garantiju. Drošības garantijai bija jābūt pietiekamai, lai nodrošinātu klientu iemaksātas naudas atmaksāšanu, bet ne mazākai par 28 457,44 eiro. Izpildot normatīvajos aktos noteiktās minimālās prasības, SIA Relaks tūre pērnā gada 15. oktobrī noslēdza ar BTA apdrošināšanas līgumu saskaņā ar Tūrisma operatoru saistību izpildes apdrošināšanas noteikumiem par apdrošinājuma summu 28 500 eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tūrisma profesionāļu žurnāls Tūrisms un tūrisma profesionāļu portāls Eiropa.lv apkopojis nozares pārstāvju viedokļus par izskanējušajām runām par iespējamu Tūrisma attīstības valsts aģentūras (TAVA) pievienošanu Latvijas Investīciju un attīstības aģentūrai (LIAA) it kā taupības nolūkos.

Asociācijas Lauku ceļotājs prezidente Asnāte Ziemele:

"Nedomāju, ka LIAA un TAVA apvienošana tiek virzīta taupības nolūkos, tai ir politiska aizmugure. Visas pārmaiņas parasti ir politiskas, nevis ekonomiskas, un šīs, manuprāt, vērstas uz to, lai palielinātu LIAA ietekmi un budžetu. Mēs tam kategoriski iebilstu un industrija taisītu lielu skandālu.

Šāda rīcība būtu ļoti negodīga laikā, kad TAVA beidzot uzsākusi aktivitātes, kādas tai vajadzēja veikt jau 15 gadus. Kopš TAVA vada Uldis Vītloņš, ir pavisam cita kustība, aktivitāte un profesionalitāte no TAVA puses. Esmu pārliecināta, ka tūrisms noteikti nebūs ieguvējs. Jau tā tūrisms politiķiem nav bijusi prioritāte, un apvienojot TAVA ar LIAA, tūrisms vienkārši noslīktu tajā struktūrā, uzmanība tūrismam vairs nebūtu tik liela, turklāt ir LIAA ir citi uzdevumi. Idejas virzītājiem, šķiet, interesē tikai avionozare un varbūt kāda lielā viesn��cu ķēde, bet TAVA darbība ir daudz plašāka.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Tūrisma biznesam jālobē savas intereses

Aivars Mackevics [email protected], 20.01.2003

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas tūrismam šis gads ir īpaši nozīmīgs, jo sakarā ar Eirovīzijas Dziesmu konkursa 2003 organizēšanu mūsu valsts vārds intensīvi nokļūs Eiropas informatīvajā apritē. Tūrisma nozares pārstāvji ir neizpratnē, ka šāda pasākuma Uzraudzības padomē ( Eirovizija ) no 12 personālijām nav pieaicināts neviens tūrisma pārstāvis. Tā kā šis konkurss tiek organizēts galvenokārt ar valsts līdzekļu piesaisti, tad TAVA vai Tūrisma padomes līdzdalība šāda mēroga organizēšanā būtu loģisks risinājums. Pašlaik pilnā sparā ir sākusies starptautisko tūrisma gadatirgu apmeklēšana, kur Latvija ar Eirovīzijas ideju varētu akcentēt savu uzmanību ārvalstu tūrisma profesionāļu un interesentu vidū. Tieši tagad ir izdevīgi investēt līdzekļus valsts tēla popularizēšanā un tūrisma marketingā, jo diez vai tuvākajā nākotnē Latvija spēs piesaistīt miljoniem vērtu auditoriju. Taču sakarā ar šo pasākumu tūrisma vidē (gan privātajā biznesā, gan asociācijās, gan tūrisma informācijas centros) valda haotiska un neorganizēta pašdarbība. Latvia Tours ir vienīgais ceļojumu uzņēmums, kurš apkalpos Eirovīzijas tūristus un viesus, taču tā ir tikai vienas firmas aktivitāte šīs programmas ietvaros. Te būtu jāmeklē sinerģijas iespējas daudz plašākā mērogā, lai šī pasākuma pozitīvais efekts veicinātu tūrisma nozares attīstību kopumā. Lielu neizpratni tūrisma profesionāļos ir izraisījusi valsts un pašvaldību tūrisma marketinga politika attiecībā uz tūrisma starptautiskajām izstādēm. Piemēram, Somijas tūrisma gadatirgū MATKA Latvijas tūrisma stends ir sadalījies vairākās saliņās, kuras izmētātas pa visu izstādi. Līdz ar to rodas nepārskatāms Latvijas piedāvājums bez vienotas stratēģijas. Tūrisma attīstības valsts aģentūrai (TAVA) vājo finansiālo resursu dēļ nav izdevies Latvijas pašvaldību tūrisma politiku “pakļaut” zem vienota koncepta kā tas, piemēram, ir Igaunijā. Līdz ar to pašvaldības izšķērdīgi un vienpersoniski tērē sabiedrības naudu tāliem gadatirgiem, neapzinoties ieguldījuma saimniecisko efektivitāti. Šādas individuālas aktivitātes ārpus valsts tūrisma koncepta neatļaujas pat tādas tūrisma vietas kā Maljorkas vai Sāremas sala. Par tūrisma biznesu un hokeju var izteikties gandrīz jebkurš, taču īsti spēlētāji ir tikai daži. Pašvaldību neprofesionalitāte tūrisma darba organizēšanā un eksperimentēšanā ir nepārprotama bezatbildība. Piemēram, interneta portāls www.riga.lv, kas pārstāv Rīgas domes mājas lapu, nav veltījis pilsētas viesiem nevienu rindkopu par tūrisma piedāvājumu. Arī citu pašvaldību mājas lapas neuzrunā tūristus ar vienotu logo ceļojuma informācijai. TAVA tikko ir ieguvusi jaunu pakļautību Ekonomikas ministrijai. Tas vieš cerību, ka jaunā valdība varbūt vēlēsies radikāli mainīt savu attieksmi šajā nozarē, proti, profesionāli organizējot tūrisma infrastruktūras sakārtošanu pirms Latvijas iestāšanās ES. Diemžēl PVN neatcelšana tūrisma pakalpojumiem sekmē mūsu kaimiņu - igauņu un lietuviešu biznesu. Daudzas valstis Eiropā pāriet uz jaunu tūrisma valsts darba organizēšanu, ka valsts tūrisma aģentūras veido kā akciju sabiedrības, kur lielākā daļa kapitāla pieder valstij. Šādā veidā tiek harmonizētas valsts un biznesa intereses pārstāvot iekšzemes tirgu starptautiskajās izstādēs un saietos. Līdzekļu piesaiste tiek organizēta projektu veidā. Tas rada iespēju pietiekties uz lielāku finansējumu gan no privātajiem, gan sabiedriskajiem, gan starptautiskajiem fondiem. Nebūtu godīgi visās neveiksmēs vainot tikai valsts institūcijas. Liela daļa vainas ir jāuzņemas arī tūrisma industrijai, ka nav profesionāli strādāts pie lobejisma attīstības valdībā un parlamentā. Pirmkārt, Latvijas tūrisma biznesā pašlaik neviena firma vai asociācija nav ieguvusi līdera pozīcijas, lai uzņemtos morālu atbildību par šīs nozares tālāku attīstību. Līdz ar to valdība bez liekas pretestības tūrisma industrijas intereses bieži vien izlemj pēc sava prāta un saprašanas, nekonsultējoties ar šīs nozares pārstāvjiem. Otrkārt, neviens pazīstams tūrisma bi

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Kā izvēlēties piemērotāko tūroperatoru un būt drošam, ka plānotais ceļojums tiešām notiks

Biznesa augstskolas Turība Starptautiskā tūrisma fakultātes docētāja Daina Vinklere, 06.11.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šoruden medijos izskanēja ziņa par to, ka tūroperators «Prieks Tūre» apturējis savu darbību, kamēr daļa tūristu vēl bija ārzemēs. Gada sākumā tiesas priekšā stājās arī cits tūroperators, no kura klienti vēlējās piedzīt zaudējumus. Kā izvēlēties piemērotāko tūroperatoru, lai plānotais ceļojums nebeigtos ar mēnešiem ilgu gaidīšanu, lai saņemtu atpakaļ samaksāto naudu par nenotikušo atpūtu?

Gandrīz 500 tūrisma operatori un tūrisma aģenti

Saskaņā ar Lursoft datiem Latvijā ir 437 komersanti, kuri uzskatāmi par tūrisma operatoriem vai tūrisma aģentiem un sniedz kompleksus tūrisma pakalpojumus. Šā gada 1. jūlijā spēkā stājās Ministru kabineta noteikumi «Noteikumi par kompleksa un saistīta tūrisma pakalpojuma sagatavošanas un sniegšanas kārtību un kompleksu un saistītu tūrisma pakalpojumu sniedzēju un ceļotāju tiesībām un pienākumiem», kas veidoti ar mērķi nodrošināt augstāku ceļotāju aizsardzību tūrisma operatora maksātnespējas gadījumā un uzlabot esošo tūrisma aģentu un tūrisma operatoru darbības sistēmu Latvijā.

Licencēšana patērētāju aizsardzībai

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai izteiktu pateicību tūrisma nozares pārstāvjiem, kuri snieguši nozīmīgu ieguldījumu Latvijas tūrisma biznesa attīstībā un popularizēšanā, kā arī pārstāvējuši tūrisma nozares intereses, apbalvoti “Gada Cilvēks Tūrismā 2023” laureāti.

Balvas pasniegtas piecās kategorijās: uzņēmējs / vadītājs naktsmītņu biznesā, uzņēmējs / vadītājs tūrisma aģentūru un tūroperatoru biznesā, tūrisma informācijas centra vadītājs, uzņēmējs / vadītājs restorānu biznesā, kā arī balva par ievērojamu ieguldījumu tūrisma attīstībā. Balvas tika pasniegtas tūrisma izstādes “Balttour 2024” atklāšanas pasākumā.

Kategorijā “Uzņēmējs / vadītājs naktsmītņu biznesā” balvu ieguva “Islande Hotel” valdes priekšsēdētājs Andris Kalniņš; kategorijā “Uzņēmējs / vadītājs tūrisma aģentūru un tūroperatoru biznesā” – “Latvia Tours” direktore Ieva Keiša, savukārt apbalvojumu “Tūrisma centra vadītājs” - Liepājas reģiona tūrisma informācijas biroja vadītāja Sintija Pusaudze. Kategorijā “Uzņēmējs / vadītājs restorānu biznesā” balvas saņēma divi laureāti - restorāna “Max Cekot Kitchen” saimnieks un šefpavārs Maksims Cekots, kā arī restorāna “Pavāru māja” saimnieks Ēriks Dreibants. Apbalvojumu par ievērojamu ieguldījumu tūrisma attīstībā saņēma Biznesa augstskolas Turība Starptautiskā tūrisma fakultātes profesore Dr. Maija Rozīte.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Latvijas tūrisma portāli plāno apvienoties E-tūrisma asociācijā

Aivars Mackevics [email protected], 10.02.2005

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Seši vadošie tūrisma portāli Latvijā (Eiropa.lv, iCelo.lv, Meeting.lv, Notikumi.lv, Travellatvia.lv un Turists.net) gatavojas kopīgiem spēkiem veicināt tūrisma pakalpojumu interneta tirgus attīstību. Tūrisma e-komercija pēdējo gadu laikā ir strauji attīstījusies visā pasaulē un ieguvusi stabilas pozīcijas tūrisma biznesā. Tūrisma portālos pieejamā informācija par ceļojumiem, galamērķa valstīm, vīzu noteikumiem, cenām, rada iespēju klientiem jebkurā diennakts laikā noorganizēt savu ceļojumu, piemēram, iegādāties lidmašīnu biļetes vai rezervēt vietas viesnīcā. Vairāki pētījumi apliecinājuši, ka šobrīd ASV līdz 80% viesnīcu rezervāciju notiek internetā. Pēc Krievijas tūrisma firmu vērtējuma līdz pat 60% pasūtījumu nodrošina reklāma internetā. Tūrisma nozares ienākumi Eiropā no pārdošanas internetā 2004. gadā sasnieguši 17 miljardus eiro, salīdzinot ar 2003.gadu, kāpums ir 34%, taču 2005.gadā plānotie ienākumi no pārdošanas internetā varētu sasniegt jau 20,1 miljardu eiro. Tas izskaidrojams ar to, ka interneta lietotāji parasti ir pietiekami labi situēti vai strādā nopietnos uzņēmumos, kas ļauj atlicināt līdzekļus un laiku ceļojumiem. Latvijā tūrisma portāli aktīvi attīstīties sāka 2002 - 2003 gadā. Pašreiz vadošie Latvijas tūrisma portāli ir pārvarējuši “bērnības” grūtības un sāk nostabilizēties Latvijas tūrisma biznesā. Katrs atradis savu specifisko tirgus nišu, pastāvīgo klientu auditoriju un strādā pie jauniem e-komercijas risinājumiem un pakalpojumu kvalitātes servisa. Vidējā tūrisma portālu apmeklētība Latvijā svārstās no 1000 līdz 2000 apmeklētājiem dienā. Pagaidām katrs atsevišķs portāls vēl nevar būtiski ietekmēt e-tūrisma un ar to saistīto nozaru attīstību Latvijā, savukārt kopīgiem spēkiem galvenajos darbības virzienos tie plāno ietekmēt notikumu gaitu: Nostiprināt e-komercijas pozīcijas Latvijas tūrisma biznesā; Veidot tūrisma e-biznesa tirgus kultūru un noteikt vispārējas normas cenu politikā, cenšoties nepieļaut, ka nenopietni un nepastāvīgi tūrisma interneta resursi rada neuzticību e-tūrisma tirgum kopumā; Sekmēt sadarbību ar Latvijas un ārvalstu tūrisma uzņēmējiem, Latvijas valsts un pašvaldību iestādēm, kuras atbild par tūrisma biznesa attīstību Latvijā; Popularizēt Latvijas tūrismu ārvalstu tirgos, izmantojot elektronisko mediju iespējas; Informēt sabiedrību par tūrisma e-komercijas priekšrocībām un veicināt Latvijas informatīvās sabiedrības attīstību; Aizstāvēt Latvijas tūrisma biznesa un ceļotāju intereses attiecībā uz telekomunikāciju infrastruktūras pieejamību pilsētās un jo sevišķi lauku teritorijās; Veikt E-tūrisma biznesa pētniecību, vākt un apkopot statistiku; Īstenot kopīgas mārketinga akcijas – šajā gadā vadošie Latvijas tūrisma portāli pirmo reizi prezentēs sevi kopīgā stendā tūrisma izstādē Balttour 2005 11.-13. februārī. Par portāliem:Eiropa.lv – tūrisma biznesa vortāla mērķa auditorija ir tūrisma industrijas uzņēmēji un interesenti. Eiropa.lv ik dienu informē par ceļojumu biznesa iekšzemes un pasaules jaunumiem un tendencēm mārketingā, menedžmentā un e-komercijā. Eiropas reģionālā tūrisma institūts izmanto portāla popularitāti konsultāciju un apmācības pakalpojumu prezentācijai. iCelo.lv – vadošais ceļojumu un atpūtas portāls iCelo.lv piedāvā ātri un operatīvi iegūt nepieciešamo informāciju par valstīm, dažādiem ceļojumiem, slēpošanas kūrortiem un „karstākajiem” tūrisma firmu piedāvājumiem. Portāls regulāri publicē pēdējā brīža piedāvājumus, turklāt ar unikālā bezmaksas pakalpojuma “ceļojuma meklētājs” palīdzību ikvienam ir iespēja atrast un izvēlēties sev vispiemērotāko ceļojumu. iCelo.lv var lasīt arī dažādus piedzīvojumu aprakstus, intervijas, arī piedalīties konkursos par ļoti vērtīgām balvām. Meeting.lv – Latvijas ceļvedis krievu un angļu valodās un Latvijas viesnīcu on-line rezervēšanas sistēma. Darbojas kopš 2002. gada marta. Galvenā mērķauditorija – ienākošie tūristi no Krievijas

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Piešķirti apbalvojumi par ieguldījumu Latvijas tūrisma biznesa attīstībā

Db.lv, 03.02.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc trīs gadu pauzes apbalvoti "Gada cilvēks tūrismā" laureāti par ieguldījumu Latvijas tūrisma biznesa attīstībā, informē konkursa žūrija.

Balvu laureāti ir Latvijas Restorānu biedrības (LRB) prezidents Jānis Jenzis, Latvijas Tūrisma Aģentu un Operatoru asociācijas (ALTA) izpilddirektore Astrīda Trupovniece un Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācijas (LVRA) biedrs un viesnīcu operatora "Mogotel" īpašnieks Vadims Muhins.

Organizatori atklāj, ka šogad konkursam tikai iesūtīti 46 priekšlikumi, taču, ņemot vērā, ka trīs gados vislielāko artavu tūrisma interešu aizstāvībā ir ieguldījušas tieši tūrisma asociācijas, tika izvēlētas trīs visaktīvākās.

“Nav noslēpums, ka aizvadītie gadi tūrisma un viesmīlības nozarei bijuši izaicinājuma pilni. Vispirms pandēmija un tās radītie ierobežojumi, un, kad nozare jau sāka domāt par atgūšanos, sekoja Krievijas iebrukums Ukrainā. Šajā laikā daudzi tūrisma nozares pārstāvji – iestāžu, uzņēmumu vadītāji, tūrisma informācijas centru vadītāji, asociāciju pārstāvji un citi ir darījuši daudz vairāk nekā prasa pienākums, un šis ir īstais brīdis pateikties viņiem. Šogad, atšķirībā no iepriekšējiem gadiem, žūrija lēmusi piešķirt trīs balvas “Gada cilvēks tūrismā”, lai gan patiesībā, manuprāt, milzīga pateicība pienākas ikvienam, kurš turpina darboties tūrisma un viesmīlības nozares labā,” stāsta balvas dibinātājs, tūrisma ziņu portāla BalticTravelnews.com direktors Aivars Mackevičs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Turpmākiem 5 gadiem tūrisma mērķi un to īstenošana ir skaidra

Aivars Mackevics [email protected], 12.08.2004

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Kopš tūrisma valsts politika ir Ekonomikas ministrijas kompetencē, gada laikā nozare beidzot kļuvusi par valsts tautsaimniecības kategoriju. Fakts, ka ministrijai izdevās palielināt tūrisma nozares budžetu par 2,5 reizēm, liecina par attieksmes maiņu pret tūrismu valstiskā līmenī. Vairāk nekā 1 000 000 latu tūrisma jomā ļāva uzsākt tādas aktivitātes kā vienotas tūrisma informācijas telpas izveidi, tūrisma informācijas koordināciju, tūrisma ceļa zīmju sistēmas izveidi un realizāciju, informatīvo materiālu izdošanu par Latviju 14 valodās, tūrisma biroju atvēršanu 4 valstīs u.c. Kā nozares ministrs uzskatu, ka tūrisma politikas plānošana pēdējā gada laikā bijusi precīzi plānota un secīgi realizēta. Par to liecina straujais ārvalstu tūristu pieplūdums. Sagaidāms, ka jau rudenī sasniegsim 2003. gada ieceļojušo tūristu skaitu. Latvija līdz šim nav piedzīvojusi tādu viesnīcu noslogojumu, kad brīvas vietas atrodamas tikai vēlā rudenī. Uzskatu, ka kopumā 2004.gads Latvijas tūrisma nozarē uzskatāms par lūzuma, pozitīvā nozīmē, jeb reanimācijas gadu. Šādā kontekstā, tūrisma pamatnostādnēs definējot attīstības turpmākos mērķus un konkrētu rīcību turpmākiem 5 gadiem, mēs skaidri iezīmējam Latvijas tūrisma tuvāko nākotni, proti, tuvāko 4 gadu laikā uzņemt 8- 10 milj. tūristu gadā," tā Tūrismaattīstības politikas pamatnostādnes komentē LR Ekonomikas ministrs Juris Lujāns. Ministru kabinets šodien atbalstīja Ekonomikas ministrija izstrādātās Tūrisma attīstības politikas pamatnostādnes, kas nosaka valsts tūrisma attīstības politiku turpmākajiem 5 gadiem (2004 – 2008) ar mērķi palielināt tūristu plūsmu un ienākumus no tūrisma, kā arī veicināt Latvijas tautsaimniecības attīstību un iedzīvotāju sociālekonomisko labklājību.To paredzēts sasniegt, pozicionējot un virzot starptautiskajā tirgū Latviju kā atšķirīgu, drošu un atpazīstamu tūrisma galamērķi, palielinot tūristu plūsmu uz Latviju, kā arī veicinot vietējā tūrisma attīstību. Īstenojot Pamatnostādnēs noteiktos rīcības virzienus, tiek plānots sasniegt šādus rezultātus: · Tūrisma pakalpojuma eksporta pieaugums vidēji par 10 – 15% gadā; · Tūrisma nozares pieaugums IKP līdz 5 – 7% perioda beigās; · Ieņēmumu no ārvalstu ceļotājiem pieaugums vidēji par 15% gadā; · Ārvalstu ceļotāju skaita pieaugums vidēji par 5% – 7% gadā; · Ārvalstu ceļotāju vidējais uzturēšanās ilgums ir palielinājies līdz 3 diennaktīm; · Tūrisma sektorā strādājošo skaita pieaugums ir vidēji par 500 cilvēkiem gadā. Pamatnostādnēs ietverti tūrisma attīstības politikas galvenie principi, mērķi, prioritātes un rīcības virzieni. Pamatnostādnēs izvirzītie mērķi un rīcības virzieni atspoguļo tūrisma attīstības politikas prioritātes. Lai sasniegtu tūrisma attīstības politikas mērķus, Pamatnostādnēs ir noteikti šādi rīcības virzieni: · „Jaunā” ceļotāja uz Latviju identificēšana · Latvijas tūrisma tēla stiprināšana · Klātbūtne prioritāros un perspektīvos tūrisma tirgos · Labvēlīgas tūrisma uzņēmējdarbības vides nodrošināšana · Atbilstošas un kvalitatīvas infrastruktūras veidošana · Daudzveidīgu produktu un pakalpojumu radīšanas veicināšana atbilstoši tūristu interesēm · Vienotas tūrisma informācijas sistēmas veidošana · Kvalitātes pārvaldības ieviešana · Pieejamības veicināšana · Cilvēkresursu attīstība · Izpēte un attīstība · Publiskā un privātā sektora sadarbības optimizācija · Starptautiskā sadarbība · Latvijas līdzdalība Eiropas un pasaules tūrisma attīstības politikas veidošanā, valsts interešu pārstāvniecība. Lai sasniegtu Pamatnostādnēs noteiktos mērķus, kā finansēšanas avoti tiks izmantoti valsts un pašvaldību līdzekļi, valsts investīcijas saskaņā ar Valsts investīciju programmu, kā arī Eiropas Savienības struktūrfondu līdzekļi un valsts budžeta līdzfinansējums. 2004.gadā Latvijas tūrisma attīstībai un investīciju piesaistei no valsts budžeta tiks izmantoti 1 041 594 latu, savukārt 2005. gadā nepieciešami 2,08 milj. Ls, 2006. g – 3,12 milj. Ls, 2007. g. – 5,31 milj. Ls, 2008. g. – 7,97 milj. Ls. Statistika Eiropā un visā pasaulē tūrisms ir

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Viedoklis: Tūrisma nozare Latvijā kā ekonomikas spogulis

Latvijas Bankas ekonomiste Linda Vecgaile, 20.12.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai gan tūrisma nozarei Latvijas tautsaimniecības ienākumu struktūrā nav salīdzinoši nozīmīga loma, tomēr tā veic sociālekonomiski svarīgu funkciju.

Tā nodrošina darbu ne vien klasiskajās ar tūrismu saistītajās vietās - viesnīcās, restorānos, pasažieru pārvadājumos, gidu pakalpojumu jomā u.tml., bet veicina ienākumu plūsmu valstī arī netieši, proti, nodrošinot ienākumus tūrisma nozarei piesaistītajām precēm un pakalpojumiem (piemēram, suvenīru tirdzniecība, dažādi izklaides pasākumi, medicīnas pakalpojumi, vides labiekārtošana u.c.).

Ierasts, ka biežāk vērtējam tūrismu, vadoties pēc šajā nozarē gūtajiem ienākumiem. Tomēr, kas notiek sētas otrā pusē? Proti, kāda ir Latvijas iedzīvotāju ceļošanas paradumu tendence? Cik daudz tērējam ceļošanai? Un - vai ceļošanas aktivitātes varētu ko liecināt par Latvijas ekonomikas stāvokli? Par to šajā rakstā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

TAVA prezentēs Latviju Maskavas tūrisma gadatirgū

Aivars Mackevics [email protected], 23.03.2004

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīt, 24. martā Maskavā uzsāks darbu starptautiskais tūrisma gadatirgus „MITT 2004”, kurā Latvijas dalību izstādē organizē Tūrisma attīstības valsts aģentūra (TAVA). Latvijas stendā būs pārstāvēti 9 tūrisma uzņēmumi - nacionālā aviosabiedrība “AirBaltic”, tūrisma firmas: "Baltic Travel Group", "Latvia Tours", “Express Travel”, organizācija “Inspiration Riga”, Kurzemes un Vidzemes tūrisma asociācijas, Jūrmalas dome, kā arī Latvijas Viesnīcu un Restorānu asociācija. Latvijai šajā gadatirgū būs 35 kv.m liels stends. 24. martā plkst. 17.30 Maskavā, starptautiskās tūrisma izstādes “MITT 2003” laikā, Latvijas vēstniecībā Krievijā, Tūrisma attīstības valsts aģentūra rīko Latvijas prezentāciju, kurā Krievijas tūrisma firmas tiks iepazīstinātas ar jaunumiem Latvijas tūrisma piedāvājumā, bet Latvijas vēstniecība informēs par esošo iebraukšanas kārtību Latvijā. Pēc prezentācijas notiks tūrisma darba birža, kurā piedalīsies Latvijas un Krievijas tūrisma kompānijas. Tā kā Krievija ir Latvijai nozīmīgs tūrisma tirgus, kam turklāt ir ievērojams potenciāls, šim pasākumam TAVA ir sagatavojusi speciālizdevumu krievu valodā par jaunajiem tūrisma sezonas piedāvājumiem Latvijā. Maskavā tiks prezentēts arī jaunais Latvijas tūrisma tēla buklets krievu valodā, kurš jau ir ieguvis speciālistu pozitīvu novērtējumu. Lai piesaistītu papildus uzmanību Latvijas stendam izstādē “MITT” Maskavā, stendā darbosies improvizēts bārs, kurā strādās bārmenis, kas pasniegs atspirdzinošus dzērienus un kokteiļus stenda viesiem, bet katru dienu plkst. 16:30 tiks rīkota laimīgās stundas, kuru laikā visi izstādes apmeklētāji tiks aicināti nobaudīt kokteiļus, kas pagatavoti no Rīgas Melnā balzama. Starptautiskais tūrisma gadatirgus “MITT 2004” ilgs 4 dienas, no 24. marta līdz 27. martam, Maskavas izstāžu centrā “Ekspocentr”. “MITT” ir viens no lielākajiem tūrisma gadatirgiem Krievijā un NVS, kas šogad pulcēs ap 120 tūkstošu cilvēku un kurā tiks pārstāvētas ap 2700 tūrisma kompānijām no 110 valstīm. Lai turpmāk Krievijas tūristi un ceļojumu aģentūras varētu daudz operatīvāk iegūt nepieciešamo informāciju par Latviju un šeit piedāvātajām atpūtas un izklaides iespējām, Latvijas Tūrisma attīstības valsts aģentūra plāno jau šā gada septembrī Maskavā atvērt Latvijas tūrisma biroju. Šādi biroji veiksmīgi darbojas Londonā, Berlīnē un Stokholmā, un līdzšinējā pieredze rāda, ka to darbība veicina tūrisma sakaru attīstību un intereses par Latviju pieaugumu ārvalstu tūristu vidū. Ņemot vērā to, ka pastāv neizmantotas iespējas, lai radītu labākus priekšnoteikumus Latvijas un Krievijas iedzīvotāju ceļošanai un abu valstu tūrisma nozaru attīstībai, gadatirgus laikā iespējamas M.Zantes tikšanās ar Maskavas valdības un Maskavas tūrisma komitejas pārstāvjiem, lai pārrunātu Latvijas tūrisma informācijas biroja atvēršanu un citus pasākumus tūrisma plūsmas palielināšanai, kā arī uzklausītu par tūrisma nozari atbildīgo Maskavas amatpersonu viedokli un priekšlikumus tūrisma sakaru attīstībai. 2003. gadā 8% jeb 197 tūkstoši no ārvalstu tūristiem, kas ieradās Latvijā, bija no Krievijas, tādējādi ieņemot trešo vietu ārvalstu ceļotāju vidū Latvijā. Krievijas viesu skaits Latvijas viesnīcās un tūristu mītnēs 2003. gadā sasniedza 37 238 viesus. Ceļotāji no Krievijas pagājušogad ir bijuši visdāsnākie naudas tērētāji Latvijā, mūsu valstī iztērējot 24 miljonus latu. Papildus informāciju par starptautisko tūrisma gadatirgu “MITT” var meklēt mājas lapā: www.mitt.ru. Avots: TAVA

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Gada cilvēks tūrismā 2008

Jūlija Pudenko, 18.12.2008

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

BalticTravelnews.com jau sesto gadu pēc kārtas nosaka labākos no labākajiem tūrisma industrijā, piešķirot titulu Gada cilvēks tūrismā 2008 vairākās kategorijās. Arī šogad sadarbībā ar Tūrisma attīstības valsts aģentūru ir noteiktas 7 kategorijas – Naktsmītņu bizness, Ceļojumu aģentūru un operatoru bizness, Tūrisma informācijas centrs, Restorānu bizness, Tūrisma žurnālists, Tūrisma mājas lapa un Gada cilvēks tūrismā 2008 absolūtajā kategorijā.

BalticTravelnews.com sadarbībā ar Tūrisma attīstības valsts aģentūru un tūrisma industriju sveiks:

• Aldis Kušķis (Eiropas Savienības parlamenta deputāts) - Gada cilvēks tūrismā 2008 absolūtajā kategorijā

• Kristiana Ancāne (Livlands Hotels) Gada cilvēks tūrismā 2008 Naktsmītņu biznesā

• Irēna Riekstiņa (Kaleva Travel) – Gada cilvēks tūrismā 2008 Ceļojumu aģentūru un operatoru biznesā

• Jānis Olups-Blumanskis (restorāns Benjamiņš) – Gada cilvēks tūrismā 2008 restorānu biznesā

• Gunta Ušpele (Jūrmalas TIC) – Gada cilvēks tūrismā 2008 Tūrisma informācijas centra vadītājs

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Gatavojoties vasaras tūrisma sezonai «izpārdošana» skar arī ceļojumu piedāvājumus. Cīņā par klientiem, tiek piedāvātas 15 – 25 % atlaides. To Db novēroja nule kā atklātajā tūrisma gadatirgū Balttour 2009.

Latvijas tūrisma aģentūras un Latvijas reģioni ir gatavi jaunai tūrismam sezonai, apliecina tūrisma gadatirgus Balttour 2009. Izstādē plaši pārstāvēti ārzemju tūrisma operatori un viesnīcu pārstāvji.

Atšķirībā no iepriekšējiem gadiem, Balttour 2009 ir iespējams ne tikai iepazīties ar tūrisma operatoru, tūrisma aģentūru un viesnīcu piedāvājumiem, bet arī iegādāties ceļojumus ar īpašu atlaidi. Jūrmalas viesnīcas Amber Sea Hotel pārdošanas un mārketinga menedžere Elena Sobolenko atzīmē, ka izstādē ir iespējas iegādāties speciālus SPA piedāvājumus ar 15% atlaidi. Ārvalstu ceļojumi vasaras sezonai tiek piedāvāti ar 25% atlaidi. Tūrisma operators Novatours, JTL un Tez Tour piedāvā vasaras sezonas ceļojumus ar 25% atlaidi. Tez Tour mārketinga/pārdošanas menedžere Svetlana Zavrocka Db apliecināja, ka izstādes laikā ir iespējams iegādāties ziemas sezonas ceļojumus ar 150-200 latu atlaidi un rezervēt vasaras ceļojumus ar 25% atlaidi. «Šogad Tez Tour Latvijas ceļotājiem piedāvā Hurgadu un Tenerifi visu gadu, līdz šim šie kūrorti bija pieejami tikai ziemas sezonā, taču šogad arī vasarā,» stāsta S. Zavrocka.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Iespaidi par Latvijas prezentāciju Berlīnes tūrisma gadatirgū

Aivars Mackevics [email protected], 18.03.2003

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eirovīzijai šajā gadā bija jākļūst par valsts tūrisma karogu, aiz kura pulcētos Dziesmu un deju svētki, Operas svētki, festivāli Liepājā un citas mūzikas dzīves aktivitātes Latvijā, taču valsts tūrisma mārketings izvēlas vienkāršāko ceļu, stādot viszemākajās izmaksas par prioritāti. Berlīnes tūrisma gadatirgus (7.-11.03.2003) ir sava veida katras valsts tēla prezentācija, kuru šogad demonstrēja 178 valstis. Latvija blakus Igaunijai un Lietuvai centās piesaistīt izstādes apmeklētāju un profesionāļu uzmanību. Jāatzīmē, ka interese par Latviju ik gadus pieaug un arī izstādē mūsu stends bija labi apmeklēts gan no potenciālajiem ceļotājiem, gan tūrisma biznesa pārstāvjiem un ārzemju ziņu medijiem. Tūrisma attīstības valsts aģentūra (TAVA) apkalpoja 50 kv.m lielo stendu, izīrējot to Rīgas Tūrisma koordinācijas un informācijas centram, Jūrmalas domei, Kurzemes tūrisma asociācijai, Latvijas viesnīcu un restorānu asociācijai, kā arī organizācijas “Iedvesmas Rīga” biedriem – viesnīcai Radisson SAS Daugava, nacionālajai aviosabiedrībai AirBaltic un tūrisma firmām – BTG un Latvia Tours, kā arī Rīgas Tūrisma aģentūrai. Tūrisma mārketings bez Eirovīzijas Neizprotamu iemeslu dēļ Eirovīzijas koncerts šajā gadā nav kļuvis par Latvijas valsts tūrisma mārketinga politikas galveno instrumentu. Līdz ar to Latvijas stends Berlīnes tūrisma izstādē prezentēja mūsu valsts ikgadējo klasisko tūrisma produktu, kura starpā bija arī neliels plakāts par Eirovīziju. Vienīgi Latvijas preses konferencē mūsu laureāte Marija Naumova kopā ar Renāru Kauperu dzīvīgi uzrunāja preses pārstāvjus un ciemiņus ceļojumam uz Latviju. Šis starptautiskais dziesmu konkurss ar savu plašo auditoriju un jo sevišķi Vācijā varēja kalpot par uzrunu kultūras tūrismam uz Latviju. Eirovīzija mārketinga izpratnē ir labs instruments uzmanības piesaistīšanai, jo tai ir plaša atpazīstamība Eiropā. Līdz ar to šai Eirovīzijas lokomotīvei varēja “piekabināt” arī citus Latvijas kultūras pasākumus kā, piemēram, Dziesmu un deju svētkus, Operas svētkus, Liepājas festivālu utt. Atšķirībā no citiem gadiem Latvijas stendā netika manīts neviens dziesmu vai deju priekšnesums, kas liecinātu par valsts tūrisma logo “Zeme, kas dzied” realitāti. TAVA šo faktu skaidro, ka Vācijas tūrisma izstādē par atskaņošanas iespējām stendā ir jāveic papildus iemaksa. Taču vai ir vērts reklamēties ar šādu tūrisma logo, ja mēs esam spiesti klusēt? Gandrīz katrs Latvijas stenda pārstāvis atzina, ka mūsu valsts prezentācija ir par klusu un atturīgu, jo netika rīkotas degustācijas, sagatavoti plaši izdales materiāli Eirovīzijas kontekstā, konkursi vai citas aktivitātes. Principā Latvijas stends nebija ne labāks ne arī sliktāks par citu valstu prezentācijām, lai gan tūrismam šajā gadā ir pasākumu pārpilnība – sākot ar Eirovīziju un beidzot ar Starptautiskās regates sacensībām Rīgā. Rīga slēpjas Atšķirībā no Viļņas un Tallinas Rīga bija ieradusies Berlīnes tūrisma izstādē nesagatavojusies, jo piedāvātā informācija par Rīgu bija vairāk nekā skopa. Rīga nav sagatavojusi tūrisma produktu vācu auditorijai, lai arī šīs zemes tūristi kopā ar somiem ir vieni no biežākajiem Rietumeiropas ciemiņiem mūsu galvaspilsētā. Latvijā daudz mazāki tūrisma centri spēj profesionālāk sagatavoties šādai izstādei nekā lielpilsēta. Tūrisma kuluāros tiek runāts par pilsētas politiskajām cīņām Rīgas Domē, kur katrs politiskais spēks šo tūrisma “deķīti” velk uz savu pusi – tādā veidā pārsteidzot tūrisma darītājus ik pa laikam ar “pašu jaunāko” pilsētas tūrisma attīstības stratēģiju. Par Rīgas prezentāciju ir neizpratnē ne tikai Latvijas pārstāvji, bet arī mūsu kaimiņi – lietuvieši un igauņi. Jāatzīmē, ka Lietuvas galvaspilsēta Berlīnes izstādei bija sagatavojusi profesionālāko prezentācijas materiālu Baltijas galvaspilsētu vidū – pilsētas mape ar dažādiem informatīviem materiāliem, CD prezentācijas disku, interneta adresēm un suvenīriem. Vācijas tūrisma profesionālā prese šos materiālus ir pat atzinusi par vienu labākajiem Eiropas galvaspilsētu prezentācijā. Lai arī Db vairākkārt i

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

2.Ventspils tūrisma konference ar rezulūciju vēršas pie valdības un sabiedrības

Aivars Mackevics [email protected], 20.02.2003

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ar šo rezolūciju 2.Ventspils tūrisma konferences dalībnieki vērš valdības, pašvaldību, uzņēmēju un masu mediju uzmanību uz vairākām svarīgām problēmām, ar kurām saskaras tūrisma nozares attīstība Latvijā. Pēdējos gados tūrisms Latvijas reģionos sāk attīstīties par svarīgu ekonomikas nozari, kas var dot lielu ieguldījumu gan jaunu darba vietu radīšanā un ekonomikas dažādošanā, gan arī reģionu stabilitātes un attīstības veicināšanā. Par to liecina vairāki veiksmīgi tūrisma attīstības piemēri Kurzemē. Piemēram, Ventspilī, pēc pašvaldības pēdējo gadu ieguldījumiem tūrisma infrastruktūrā, ir panākta ievērojama tūrisma attīstība. Vērā ņemams progress ir vērojams arī citur Rietumlatvijā - Liepājā, Kuldīgā, Talsu rajonā, Abavas ielejas dabas parka teritorijā, u.c. Šie panākumi ir bijuši iespējami pateicoties, galvenokārt, pašvaldību un privātuzņēmēju centieniem. Tomēr, lai tūrisms sekmīgi attīstītos kā nozare un veiksmīgi konkurētu starptautiskā mērogā, pašvaldībām un uzņēmējiem ir nepieciešams lielāks atbalsts un ciešāka sadarbība ar valsts pārvaldes iestādēm un valdību. Pastāv daudz problēmu, kuru atrisināšana ir atkarīga no valdības un valsts iestāžu darba, vai to veiksmīga kopīgā darba ar pašvaldībām un uzņēmējiem. Aktuālākās ir sekojošas: 1. Starptautiskās konkurences apstākļos Latvija daudzos rādītājos stipri atpaliek no kaimiņvalstu (Lietuvas, Igaunijas) tūrisma attīstības rādītājiem, piemēram, ārvalstu tūristu skaita un to īpatsvara ziņā. Latvijas tūrisma nozares bilance ir negatīva – tūrisma imports jau daudzus gadus ievērojami pārsniedz tūrisma eksportu. 2. Latvijas tūrisma piedāvājums atšķiras no kaimiņvalstīm ar dārgākiem tūrisma pakalpojumiem, kam par cēloni ir Latvijas valsts dārdzība kopumā, neizdevīgais PVN piemērošanas veids tūrisma firmu pakalpojumiem un citi apstākļi. 3. No Krievijas iebraukušo viesu skaita ziņā Latvija divas reizes atpaliek no Igaunijas un gandrīz desmit reizes atpaliek no Lietuvas. Tā iemesls ir neizdevīgais Latvijas vīzu režīms Krievijas iedzīvotājiem un bieži vien negatīvais Latvijas politiskais tēls. 4. Vāji attīstītais valsts tūrisma tēls starptautiskā mērogā, kam par iemeslu ir nepietiekošais darbs veicot Latvijas tūrisma mārketinga pasākumus. 5. Nepietiekama valsts sadarbība ar tūrisma industrijas pārstāvjiem – tūrisma profesionālajām un reģionālajām organizācijām gan pieņemot svarīgus lēmumus tūrisma attīstībā, gan veicot darbu Latvijas popularizēšanā ārvalstīs. Tādējādi valsts neizmanto tūrisma nozares profesionāļu potenciālu. 6. Vāji attīstītas un starptautiskā mērogā konkurētnespējīgas ir ar tūrisma plūsmu saistītās transporta nozares – jūras, avio un dzelzceļa transports. Konferences dalībnieki aicina valdību un ministrijas pievērst nopietnu uzmanību šīm problēmām, kā arī nekavējoties un mērķtiecīgi sākt to atrisināšanu. Lai to veiktu, nepieciešama: 1. daudz ciešāka un kvalitatīvāka valsts pārvaldes sadarbība ar pašvaldībām, kā arī ar tūrisma profesionālajām un reģionālajām organizācijām Latvijas tūrisma attīstības plānošanā un mārketingā; 2. labāka koordinācija un sadarbība starp ministrijām, kas līdz šim nesaskaņoti realizē dažādus tūrisma attīstības projektus; 3. lielāks finansējums un mērķtiecīgāks darbs popularizējot Latvijas tūrisma tēlu starptautiskā mērogā; 4. mērķtiecīgāks un lielāks valsts investīciju atbalsts tūrisma infrastruktūras attīstīšanai nozīmīgākajos reģionu tūrisma centros, kā arī ievērojamākajos kultūrvēsturiskajos un dabas tūrisma objektos; 5. sakārtota un attīstīta ceļu infrastruktūra, kas savieno reģionu centrus, pilsētas un lauku teritorijas. Ventspils pilsētas domes priekšsēdētājs: Aivars Lembergs Ventspilī, 2003.gada 6.februārī

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Eiropā lauku tūrismu atzīst par nozīmīgu tūrisma un ekonomikas sektoru

Aivars Mackevics [email protected], 22.10.2003

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2003. gada 3.-5. oktobrī, Spānijā notika 1. Eiropas lauku tūrisma kongress, kuru organizēja Eiropas Lauku tūrisma federācija "EuroGites" (http://www.eurogites.org/). Šis bija pirmais tāda mēroga pasākums, kas veltīts lauku tūrisma tēmai - tajā piedalījās 390 lauku tūrisma uzņēmēji un profesionālo organizāciju pārstāvji no 35 Eiropas valstīm. Latviju šajā kongresā pārstāvēja Latvijas Lauku tūrisma asociācija "Lauku ceļotājs". Apkopojot kongresa rezultātus, tika gūti šādi galvenie secinājumi: 1. Lauku tūrisms ir nozīmīga Eiropas tūrisma sastāvdaļa - Eiropā ir reģistrēti ~200 000 lauku tūrisma uzņēmēji, kas piedāvā ~2 000 000 gultas vietas. Asociācijas "Lauku ceļotājs" datu bāzē uz doto brīdi iekļautas 247 Latvijas lauku naktsmītnes ar 3736 gultasvietām, kas sastāda ~50% no visa lauku tūrisma piedāvājuma valstī. 2. Lauku tūrisms ir nepieciešams Eiropas lauku ekonomikai - katru gadu tūristi lauku naktsmītnēs visā Eiropā atstāj ~12 miljardus EUR, kas, ņemot vērā pievienoto vērtību un multiplikatora efektu, ienes ~26 miljardus EUR Eiropas lauku ekonomikai - tas ir ~3 reizes vairāk nekā Latvijas IKP 2002. gadā. Pateicoties lauku tūrismam, Eiropas lauku iedzīvotājiem tiek dotas ~500 000 darba vietas. Latvijā Lauku tūristi tieši ienes ~765 000 LVL, bet ņemot vērā multiplikatora efektu - 1 377 000 LVL. Latvijā lauku tūrismā tieši nodarbinātas ir ~760 personas. 3. Lauku tūrisms ir pieprasīts - kā liecina Pasaules Tūrisma organizācijas dati, lauku tūrisma pieprasījumam pēdējo 15 gadu laikā ir tendence pieaugt - dažās Dienvid- un Austrumeiropas valstīs pat līdz 25% gadā. Tāpat pēdējos gados pasaulē saasinājušās diskusijas par tūrisma ilgtspējības jautājumu - tas nav nekas jauns lauku tūrismam, jo ilgtspējīga saimniekošana vienmēr ir bijusi lauku tūrisma produkta filozofijas pamatā. Atpūtnieku skaits Latvijas laukos pēdējo 5 gadu laikā pieaudzis par 39 %. Tām lauku tūrisma mītnēm Latvijā, kas saimnieko ilgtspējīgi, tiek piešķirts "Zaļais sertifikāts". 4. Lauku tūrisms ir labi organizēts - lauku tūrisma uzņēmēji cieši turas kopā, veidojot reģionāla un nacionāla līmeņa profesionālās asociācijas, kas, savukārt, visas kopā apvienojas Eiropas Lauku tūrisma federācijā "EuroGites". Arī Latvijas Lauku tūrisma asociācija "Lauku ceļotājs" kopš 1996. gada ir Eiropas Lauku tūrisma federācijas "EuroGites" biedrs. 5. Lauku tūrismam Eiropā ir vienoti mērķi - līdz ar globalizācijas un Eiropas integrācijas procesu lauku tūrisma joma visā Eiropā saskaras ar līdzīgām problēmām. Kongresa dalībnieki apņēmās kopīgiem spēkiem strādāt pie šādu būtisku problēmu risināšanas: · Atšķirības lauku tūrismu regulējošajā likumdošanā un nodokļu politikā dažādās Eiropas valstīs, kas, savukārt, veicina lauku tūrisma produkta kvalitātes un cenu līmeņa atšķirības, kā arī nereģistrēta piedāvājuma attīstību. · Neskaidrs lauku tūrisma tēls un vienotas izpratnes trūkums par minimālajiem lauku tūrisma produkta kvalitātes standartiem. · Nepietiekama Interneta un citu jauno tehnoloģiju izmantošana lauku tūrisma jomā, kas bieži vien saistīta ar uzņēmēju kvalifikācijas trūkumu, kā arī interneta rezervāciju sistēmu augstajām izmaksām, nepiemērotību reģionālajām īpatnībām un vāji attīstīto IT infrastruktūru lauku reģionos. · Lauku tūrisma lobēšanas nepieciešamība valdību līmenī, kas iespējama tikai ar spēcīgu profesionālo asociāciju starpniecību. · Regulāras un starptautiski koordinētas lauku tūrisma uzņēmēju apmācības nepieciešamība. · Ekosertifikācijas nepieciešamība, kas veicina ilgtspējīgu saimniekošanu laukos un piešķir lauku tūrisma produktam papildus virsvērtību klientu acīs. Avots: Asociācija "Lauku ceļotājs"

Komentāri

Pievienot komentāru
Šodien laikrakstā

Cīņā par tūristu sirdīm Pērnava pārāka par Jūrmalu

Inguna Ukenābele, 05.12.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kaut arī daudziem Jūrmala asociējas ar slavenāko Baltijas valstu kūrortu, realitāte ir nedaudz cita, jo tūristu skaits jau gadiem daudz lielāks ir Igaunijas piejūras pilsētā Pērnavā. Izņēmums nav bijusi arī šīs vasaras tūrisma sezona. Lai arī apkalpoto viesu skaitā Baltijā plusi bijuši visiem, Pērnavas viesnīcās nakšņotāju ir bijis teju uz pusi vairāk nekā Jūrmalā.

Iespējams, kaut ko varētu mainīt nākamais ES fondu periods, kurā atbalsts tiek solīts tieši veselības tūrisma attīstībai. Vai šīs iespējas tiks izmantotas, būs atkarīgs no Jūrmalas pašvaldības un uzņēmējiem.

Tūristu vairāk

Baltijas piejūras slavenākie tūrisma centri šo vasaru var ierakstīt pozitīvajā bilancē, jo tūrisma mītnēs nakšņojošo tūristu skaits ir audzis.

CSP dati liecina, ka šā gada aktīvajā tūrisma sezonā, kas ilgst no maija līdz septembrim, Jūrmalas naktsmītnēs ir apkalpots 86,1 tūkst. viesu, kas ir par 17% vairāk nekā 2012.gadā šajā laikā. Tikpat sekmīgi gan nav veicies ar nakšņojumu skaitu – no maija līdz septembrim Jūrmalas naktsmītnēs tas sasniedzis 264 tūkstošus, kas ir par 3,7% vairāk nekā 2012.gadā. Tas nozīmē, ka nakšņojumu skaita kāpums būtiski atpaliek no viesu skaita pieauguma un ļauj secināt, ka daudzi no jauniegūtajiem tūristiem Jūrmalas naktsmītnēs ir pavadījuši ļoti īsu laiku. Tradicionāli «karstākais» laiks tūrisma sezonā ir bijis jūlijs un augusts.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Tūrisma atpazīstamībai, darījumu un pasākumu tūrisma veicināšanai atvēlēs 20 miljonus eiro

Žanete Hāka, 01.07.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tūrisma nozares atpazīstamībai (mārketinga aktivitātēm), kā arī darījumu un pasākumu tūrisma līdzfinansēšanai, Ekonomikas ministrija (EM) ES fondu 2014. - 2020. gada plānošanas perioda ietvaros paredzējusi atbalstu 20 miljonu eiro apmērā, informē EM.

Papildus atbalsts plānots publiskās infrastruktūras sakārtošanai, kultūras un dabas tūrisma produktu attīstībai, dabas dziedniecisko resursu izpētei, klasteru darbībai un citām aktivitātēm.

Veicinot Latvijas tūrisma nozares ilgtspējīgu attīstību un palielinot Latvijas tūrisma produktu konkurētspēju ārvalstu tirgos, EM sadarbībā ar profesionālajām un reģionālajām tūrisma nozares apvienībām ir izstrādājusi Latvijas tūrisma attīstības pamatnostādnes 2014. - 2020. gadam, kas apstiprinātas šā gada 1. jūlija Ministru kabineta sēdē.

«Latvijas tūrisma nozare pēdējos gados ir strauji attīstījusies, to katrs var ieraudzīt, piemēram, pastaigājoties pa Vecrīgu un vērojot tūristu grupas. Diemžēl tūristu grupas un arī atsevišķie ceļotāji brauc pie mums pārsvarā vasaras sezonā, tāpēc viens no svarīgākajiem tūrisma industrijas uzdevumiem ir mazināt šo sezonalitātes iezīmi. Arī mūsu nepastāvīgie laika apstākļi diktē nepieciešamību dažādot tūrisma piedāvājumu, lai viesiem būtu ar ko nodarboties arī tik vēsā vasarā, kā šogad,»

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Latvijas tūrisma nozarei visvairāk var palīdzēt robežu atvēršana

Kaspars Rožkalns, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras direktors, 29.05.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ir pagājuši vairāk nekā divi dīkstāves mēneši, kas būtiski skāruši tūrisma nozari: tūrisma pakalpojumu sniedzēji Covid-19 krīzi izjuta vieni no pirmajiem, tiklīdz tika slēgtas valstu robežas.

Protams, tāpat kā citas nozares, arī tūrisma jomā strādājošie uzņēmumi ir izmantojuši valsts atbalsta instrumentus - dīkstāves pabalstus un "Altum" aizdevumus. Līdz maija vidum dīkstāves pabalstus šajā nozarē saņēmuši 1318 uzņēmumu, pabalsti izmaksāti 13 795 darbiniekiem par kopējo summu vairāk nekā 8 miljoni eiro, kas ir 37 procenti no kopējās dīkstāves pabalstos izmaksātās summas. Tāpat tūrisma nozares uzņēmumi ir saņēmuši 5 miljonus eiro atbalstu finanšu instrumentu veidā no "Altum". Tomēr visnozīmīgākais atbalsts nozares restartēšanai būs sabiedrības iesaiste un tas, cik prasmīgi spēsim piesaistīt klientus tūrisma nozarei pēc Baltijas valstu iekšējo robežu atvēršanas. Vislabākais atbalsts, ko valsts var uzņēmumiem sniegt, ir ļaut tiem strādāt, bet, lai varētu strādāt tūrisma pakalpojumu sniedzēji, ir vajadzīgi tūristi. Liels atbalsts šajā ziņā būtu robežu atvēršana uz tām valstīm, kuras vīrusa izplatība skārusi mazāk.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Vecrīgā tiks atklāts Latvijas Tūrisma informācijas birojs

Aivars Mackevics [email protected], 22.10.2004

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pirmdien, 25.oktobrī Tūrisma attīstības valsts aģentūra (TAVA) organizē savas jaunās struktūrvienības - Latvijas tūrisma informācijas biroja atklāšanu. Tas atradīsies Vecrīgā, Smilšu ielā 4, Doma laukuma tuvumā. TAVA direktors Uldis Vītoliņš informē, ka Latvijas tūrisma informācijas biroja mērķis ir apkopot informāciju par Latvijas reģionu piedāvātajiem tūrisma produktiem, jo līdz šim tūrisma informācijas centru darbībai Latvijā nebija vienotas shēmas. Ar jaunā biroja palīdzību, būs iespējams apmeklētājiem palīdzēt saplānot ceļojumu, sniedzot nepieciešamo informāciju par tūrisma iespējām ārpus Rīgas. Līdz šim Rīgas viesiem bija pieejami Rīgas Tūrisma koordinācijas un informācijas centram pakļautībā esošie informācijas centri Rātslaukumā un Rīgas Starptautiskajā autoostā, kas sniedz informāciju par tūrisma piedāvājumu Rīgā. Jaunais Latvijas tūrisma informācijas birojs darbosies citā nišā – tā mērķis būs iepazīstināt centra apmeklētājus ar tūrisma iespējām Latvijas reģionos, jo līdz šim piekļuve šādai informācijai Rīgā bijusi ierobežota. TAVA direktors Uldis Vītoliņš uzsver, ka jaunā biroja darbība nav vērsta tikai uz ārvalstu tūristiem, bet arī uz vietējiem ceļotājiem, kas, plānojot ceļojumus pa Latviju, vēlas iegūt informāciju un informatīvos materiālus par notiekošajiem pasākumiem, tūrisma objektiem un naktsmītnēm. Tādējādi tiks attīstīts arī vietējais tūrisms. Papildus darbam ar klientiem, Latvijas tūrisma informācijas birojs strādās pie Latvijas reģionu piedāvāto tūrisma produktu sistematizācijas un koordinēšanas. Tāpat informācijas birojs aktīvi sadarbosies ar Rīgas Tūrisma koordinācijas un informācijas centru, tūrisma informācijas centriem rajonos, kā arī ar reģionālajām tūrisma asociācijām. Veicinot sabiedrības informētību, Latvijas tūrisma informācijas birojs regulāri organizēs rajonu tūrisma informācijas centru prezentācijas, kurās informācijas centru pārstāvjiem tiks dota iespēja iepazīstināt plašsaziņas līdzekļu pārstāvjus un tūrisma profesionāļus ar tūrisma aktualitātēm reģionos. Darbu uzsākot, Latvijas tūrisma informācijas birojā strādās četri darbinieki. Biroja darbu vadīs Sanita Ciniņa, kas tūrisma sfērā darbojusies jau ilgstoši, līdz šim strādājot ceļojumu birojos Relaks Tūre un Averoja, kur guvusi pieredzi, gan darbā ar tūrisma informācijas koordinēšanu un piedāvājumu sagatavošanu, gan ar klientiem. Latvijas tūrisma informācijas biroja izveide ir būtisks solis 2001.gadā uzsāktā projekta „Vienota tūrisma informācijas centru tīkla izveide” īstenošanā, kura galvenais mērķis bija sasniegt labāku informācijas pieejamības līmeni sabiedrībai. Avots: TAVA

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Latvijas tūrisma birojs ir atklājis savu darbību Londonā

Aivars Mackevics [email protected], 10.11.2003

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

06.11.2003 Londonā notika Latvijas tūrisma biroja atklāšana. Tūrisma birojs ir izvietots vienā telpā ar Latvijas Attīstības aģentūras pārstāvniecību Lielbritānijā un atrodas “Daugavas Vanagu” namā, Queensborough ielā 72, Londonas centrā pretī Kensington dārzam un Hyde parkam. Tūrisma attīstības valsts aģentūras (TAVA) biroju Londonā vadīs Eva Staltmane, bet Latvijas Attīstības aģentūras (LAA) pārstāvniecību - Indra Vilsone. Oficiālā biroju atklāšanas pasākumu daļa notika plkst.13:00 svinīgā gaisotnē ar Ministru prezidenta biedra Ainārs Šlesera, Latvijas vēstnieka Lielbritānijā Jāņa Dripes kā arī TAVA direktores Marikas Zantes un LAA valdes priekšsēdētāja Jura Kaneļa uzrunām. Atklāšanas pasākumā piedalījās 94 viesi no britu parlamenta, valdības, biznesa un tūrisma aprindām, kā arī latviešu organizāciju vadītāji Apvienotajā Karalistē. Plkst. 18:00 notika Latvijas tūrisma biroja atklāšanas neoficiālā daļa, uz kuru tika aicināti britu tūrisma industrijas un preses pārstāvji. Pasākumu apmeklēja ap 60 viesiem, tai skaitā uz Baltijas valstīm specializējušies tūrisma operatori – Norvista, Baily Travel, Regent Holidays un Specialised Places, kā arī vairāki konferenču organizētāji un žurnālisti no The Times, Daily Telegraph, Financial Times un tūrisma industrijas preses. Pasākumu atklāja Tūrisma attīstības valsts aģentūras sabiedrisko attiecību speciāliste Zane Zeļenkova, kas savā runā uzsvēra Latvijas tūrisma iespējas un attīstību nākotnē, bet TAVA direktore Marika Zante novēlēja jaunatklātajam birojam veiksmīgu darbu Latvijas tēla popularizēšanā un britu tūristu piesaistē. Eva Staltmane par Latvijas tūrisma biroja galveno mērķi ir izvirzījusi ciešas sadarbības veicināšanu ar britu žurnālistiem un tūrisma kompānijām, kā arī informācijas par Latviju pieejamības nodrošināšanu britu publikai. Latvijas tūrisma biroja vadītāja Eva Staltmane ir guvusi lielu pieredzi darbā ar britu tūrisma tirgu, gan strādājot Latvijas vēstniecībā Lielbritānijā, gan pēdējos gados veicot tūrisma produktu vadītājas pienākumus britu tūrisma firmā Regent Holidays, kas ir viena no lielākajām britu tūrisma kompānijām, kas pārdod ceļojumus uz Latviju. Tūrisma biroja atklāšanas pasākuma ideja bija prezentēt Latviju un Rīgu kā pievilcīgu tūrisma galamērķi, kurā atrodamas plašas atpūtas un izklaides iespējas, jaukas kafejnīcas, garšīgi ēdieni un dzērieni, augstas klases viesnīcas un apkalpošana, kā arī viesmīlīgi cilvēki. Vakars norisinājās draudzīgā gaisotnē. Atmosfēru palīdzēja radīt arī pianistes Ineses Klotiņas uzstāšanās. Latviešu virtuvi un dzērienus prezentēja pieczvaigžņu viesnīca “Park Hotel Rīdzene”. Pasākuma gaitā tika prezentēti Rīgas Melnā balzāma, Rīgas šampanieša kokteiļi un tādi Latvijai raksturīgi ēdieni kā rupjmaize, dažādi sieri un citi Latvijas virtuvei raksturīgi ēdieni. Katrs pasākuma apmeklētājs saņēma informācijas materiālus par Latviju, suvenīrus ar Latvijas tūrisma logo “Zeme, kas dzied”, kā arī Rīgas Melno Balzāmu. Latvijas tūrisma biroju atklāšanas pasākumu atbalstīja nacionālā aviosabiedrība airBaltic un transporta kompānija Kuršu Līnija. 07.11.2003 plkst. 10:00 Latvijas vēstniecībā Lielbritānijā TAVA un Latvijas tūrisma birojs Londonā rīkoja tikšanos ar presi, kuras mērķis bija informēt par jaunumiem Latvijas tūrisma piedāvājumā, Latvijas dalību starptautiskajā tūrisma izstādē World Travel Market 2003, kā arī par jaunā Latvijas tūrisma biroja atvēršanu. Avots: TAVA

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas dabas takas var kļūt par ārvalstu tūristu magnētiem. Tās uztur kā publiskais, tā privātais sektors.

Aptuveni pirms trim gadiem dzimusi ideja par Gaujas Nacionālo parku (GNP) kā vienotu tūrisma galamērķi. Spēkus apvienojušas deviņas pašvaldības – Sigulda, Cēsis, Valmiera, Līgatne, Pārgauja, Amata, Priekuļi, Kocēni un Inčukalns. «Toreiz tika izsludināta Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras administrētā Klasteru programma, kuras ietvaros kopā ar bijušo Siguldas reģiona tūrisma biedrību (tagad GNP tūrisma biedrību) iesniedzām pieteikumu un saņēmām atbalstu idejas tālākai virzīšanai,» atminas Siguldas Attīstības aģentūras direktore, Gaujas Nacionālā parka tūrisma klastera vadības grupas pārstāve Laura Konstante. Projekts tiek līdzfinansēts no ERAF, tā kopējās izmaksas ir ap 483,78 tūkst. eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru