Pasažieri, kas ceļo ar SkyTeam piedāvātajiem produktiem "Round the World un Europe Pass", nu ir lielākas izvēles iespējas. KLM kopā ar Northwest Airlines un Continental Airlines paplašina lidsabiedrību alianses piedāvāto lidojumu galamērķu skaitu, kā arī nodrošina lielāku elastību jau esošajiem. "Round the World" klienti var izvēlēties lidojumus no deviņām aviokompānijām, bet "Europe Pass" pasažieri uz vēlamajiem galamērķiem var izvēlēties braukt starp četrām lidsabiedrībām. SkyTeam piedāvā četras "Round the World" paketes, kas iekļauj 3-15 pieturas vietas. Cenu likmes tiek noteiktas pēc nolidotajām jūdzēm un ieteicamas ceļojumiem līdz 10 dienām, tā arī līdz pat vienu gadu ilgam braucienam. Savukārt "Europe Pass" pircēji, kas iegādājas starptautisko aviobiļeti lidojumiem Eiropā, papildus saņem trīs vai vairāk vienvirziena biļetes braucieniem Eiropā par pazeminātām cenām. Šīs iespējas pieejamas izvēloties KLM, Air France, Alitalia un CSA Czech Airlines piedāvātos pakalpojumus lidojumiem uz 44 valstīm. Kopā SkyTeam alianse apvieno deviņas lidsabiedrības, piedāvājot 14 320 regulārus lidojumus uz 658 galamērķiem 137 valstīs. Sīkāka informācija: www.skyteam.com

Saeimas deputāti šodien otrajā lasījumā atbalstīja apjomīgus grozījumus Imigrācijas likumā, tajā pašā laikā vairāki priekšlikumi neguva parlamenta vairākuma atbalstu.

Atbalstīts priekšlikums piešķirt Ministru kabinetam (MK) tiesības izvērtēt termiņuzturēšanās atļauju ietekmi uz nacionālo drošību vai ekonomisko attīstību un vairākos gadījumos noteikt ierobežojumus šo atļauju izsniegšanai uz noteiktu laiku, bet ne ilgāku kā uz pieciem gadiem.

Ierobežojumi attiektos uz visu vai kādas konkrētas trešās valsts pilsoņiem, teikts Iekšlietu ministrijas (IeM) rosinātajos priekšlikumos.

Deputātu atbalstītie grozījumi paredz, ka MK, izvērtējot termiņuzturēšanās atļauju ietekmi uz nacionālo drošību vai valsts ekonomisko attīstību saistībā ar trešo valstu pilsoņu daudzumu valstī vai koncentrāciju noteiktā tās teritorijā, izdod noteikumus, kuros nosaka ierobežojumus atļauju izsniegšanai konkrētos gadījumos. Saskaņā ar pašlaik spēkā esošo likuma redakciju grozījumi ļaus noteikt ierobežojumus attiecībā uz atļauju izsniegšanu par ieguldījumu veikšanu kapitālsabiedrības pamatkapitālā, par nekustamā īpašuma iegādāšanos, par pakārtotām saistībām ar Latvijas kredītiestādi vai par valsts vērtspapīru iegādi.

Lidsabiedrību savienība Skyteam ar četrām lidsabiedrībām uzsāk jaunu programmu. Sākumā šīm lidsabiedrībām tiek piešķirts asociēto lidsabiedrību statuss un tām ir pieeja lielai daļai Skyteam lidojumu tīkla. Tajā pašā laikā, lai šīs integrācijas process noritētu veiksmīgi, Skyteam lidsabiedrības-dalībnieces piedalās kā sponsori. Patlaban asociēto lidsabiedrību statusu ir ieguvušas lidsabiedrības Air Europa ar lidsabiedrību Air France kā sponsoru, Copa Airlines ar lidsabiedrību Continental kā sponsoru, Kenya Airways ar KLM kā sponsoru un lidsabiedrība Tarom, ko sponsorēs Alitalia.

No šī gada 15. septembra lidsabiedrības KLM, Northwest un Continental Airlines oficiāli kļūst par lidsabiedrību savienības Skyteam dalībniecēm. Visas iepriekš minētās lidsabiedrības kādu laiku tika apsvērušas iespēju dibināt ceturto pasaules lidsabiedrību savienību Wings, taču izšķirošs pagrieziena punkts kļuva lidsabiedrību Air France un KLM apvienošanās. Tagad lidsabiedrību savienība Skyteam piedāvā pasažieriem papildus desmit jaunas bāzes lidostas un 141 lidojumu mērķa vietas. Jāatzīmē, ka lidsabiedrību savienībā ietilpst arī tāgad lidsabiedrības kā Aeromexico, Air France, Alitalia, CSA, Delta un Korean. Avots: Eiropa.lv

Latvijas tūrismā tiek aktīvi diskutēts par zemo izmaksu lidsabiedrību piesaistīšanas lietderību mūsu ceļotāju apkalpošanai. Šo diskusiju pavada divi aspekti, proti, pirmkārt, tūrisma firmas baidās zaudēt savus līdzšinējos partnerus, kuru komisijas maksas ir garantējušas tūrisma firmām stabilus ienākumus un otrkārt, naktsmītnēm rodas iespēja paplašināt savu biznesu no tiešajiem lidojumiem bez tūrisma firmu starpniecības. Jārada jauns biznesa modelis Zemo izmaksu lidsabiedrības akcentēti izmanto tiešā mārketinga priekšrocības, pārdodot lidojuma biļetes bez starpniekiem internetā. Arī viesnīcas aizvien biežāk sāk izmantot šo mārketinga veidu, tādā veidā atstājot tūrisma aģentūras bez ierastajiem ienākumiem. Plašu rezonansi Rietumeiropā ir izpelnījies lidsabiedrības Lufthansa paziņojums par nulles komisijas maksas ieviešanu no 1. septembra. Tas ir radījis lavīnveida efektu, un arī citas tradicionālās lidsabiedrības kā KLM, Alitalia, SAS vai AUA steigšus cenšas paziņot par jaunajiem pakalpojumu apmaksas noteikumiem. Šie paziņojumi tūrisma firmas nostāda diezgan neizdevīgā pozīcijā, jo ierastais biznesa modelis ir zaudējis savu nozīmi. Daudzu tūrisma biroju darbība ir apdraudēta, jo tagad katrai ceļojumu aģentūrai būs pašai jānosaka sava pakalpojuma cena. Tas nozīmē, ka tūrisma firmām būs jārod jauni menedžmenta risinājumi, lai patērētājs būtu gatavs par pakalpojumu piemaksāt. Pēdējo gadu tendences ASV un Rietumeiropā parāda, ka ceļojumu biroju skaits strauji samazinās, jo standartizēto tūrisma produktu pārdošanu pārņem virtuālie ceļojumu biroji, piemēram, Travel24.com, Expedia.com, L’tour.de un citi. Līdz ar to tūrisma firmas meklē glābiņu ciešākā kooperācijā, attīstot jaunus pakalpojumus. “Smarttūrisms” iekaro Eiropu Zemo izmaksu lidsabiedrību pakalpojumi Rietumeiropā ir kļuvuši par ikdienišķu pakalpojumu, kurus labprāt izmanto ne tikai studenti, atpūtnieki un karalisko dzimtu pārstāvji, bet arī mazo un vidējo uzņēmumu darījumu cilvēki. Tūrisma eksperti norāda, ka tradicionālās lidsabiedrības saglabā savu tirgus daļu starpkontinentālajos lidojumos un kvalitātes pakalpojumos, bet zemo izmaksu lidsabiedrības veiksmīgi attīsta savu biznesu Eiropas iekšzemes tirgū. Tradicionālās lidsabiedrības notur savas pozīcijas lielpilsētu lidlaukos, bet zemo izmaksu lidsabiedrības investē reģionālajās lidostās. Rietumeiropā ir kļuvis moderns tā saucamais “smarttūrisms”, kur ceļotājs lēti nokļūst atpūtas vai darījumu vietā un ietaupīto naudu investē augstākas klases naktsmītnē vai restorānā. Eiropas lidojumu tirgū pašlaik norisinās īsta cīņa par pasažieriem, taču Latvijas gaisa satiksmes tirgū būtiskas cenu izmaiņas lidsabiedrību piedāvājumos vēl līdz šim nav piedzīvotas. Naktsmītnes pieprasa vairāk tūristu Latvijas naktsmītņu tirgus ik gadu palielinās un jo sevišķi reģionos, piemēram, Kurzemē vidēji ik gadus nāk klāt 20 jaunas viesnīcas vai viesu mājas. Tas palielina konkurenci un tāpēc Latvijas viesnīcu un restorānu asociācija ļoti pozitīvi atbalsta zemo izmaksu lidsabiedrību ienākšanu Latvijā, jo tas palielinātu apmeklētāju un nakšņotāju skaitu mūsu valstī. Piemēram, Skandināvijā pēc zemo izmaksas lidsabiedrību ienākšanas tirgū ir ievērojami pieaudzis pilsēttūrisms. Jāattīsta kompetence Latvijas tūrisma firmas saglabā augstu kompetenci ienākošā tūrismā biznesa viesu apkalpošanā, taču maz ir strādāts pie atpūtas ceļotāju apkalpošanas, kuri ierodas Latvijā kā lidsabiedrību klienti. Lietuva šajā jomā ir galvastiesu pārāka, jo jau vairākus gadus apkalpo čarterlidojumus no Vācijas. Liela nozīme šajā procesā ir arī tūrisma informācijas centru profesionalitātei, kurai būtu pēdējais laiks pāriet jaunā kvalitātē, proti, no pasīvās informēšanas uz aktīvu vietējo tūrisma produktu tirdzniecību. Šādā veidā atbalstot mazos uzņēmumus mārketinga aktivitātēs, jo lielajiem tūroperatoriem ar tik maziem uzņēmumiem sadarbība nav izdevīga. Rīga vai Jelgava Zemo izmaksu lidsabiedrību ienākšana Latvijā var radīt labvēlīgu biznesa vidi tieši reģionālā tūrisma attīstībai un veicināt, ka

Lidsabiedrību alianse Oneworld rīko akciju, kuras ietvaros tiks piedāvāts 15 000 uzņēmumiem Vācijā cenu samazinājums par 40% biznesa ceļotāju lidojumiem. Šīs akcijas mērķis ir piesaistīt darījumu klientus kā arī ar cenu samazinājumiem pārvilināt pie sevis, piemēram, lidsabiedrības Lufthansa pasažierus. Lidsabiedrību aliansē Oneworld ietilpst British Airways, American Airlines, Iberia, Aer Lingus, Finnair un Lan-Chile. Tiek plānots turpināt šādu akciju arī Francijā un Itālijā. Šāda agresīva cenu konkurences cīņa starp lidsabiedrībām nespēj ilgstoši piesaistīt firmu pārstāvjus tikai vienai lidsabiedrībai. Ikvienai lidsabiedrībai darījumu ceļotāji ir ļoti interesanta mērķa auditorija, jo tie maksā ne tikai dārgāku cenu par biznesa klases biļetēm, bet arī visbiežāk izmanto lidsabiedrību pakalpojumus. Īpaši pastiprinājusies ir lēto lidsabiedrību konkurence tradicionālajām lidsabiedrībām. Piemēram, lidsabiedrība Germanwings jau ir noslēgusi ar 146 uzņēmumiem speciālus līgumus, kas paredz atlaides lidojumiem no Ķelnes/Bonnas lidostas. Arī lidsabiedrība Air Berlin piedāvā elastīgus tarifus, kas domāti speciāli darījumu ceļotājiem. Akcija, ko aizsākusi britu lidsabiedrība British Airways ir patlaban lidsabiedrību alianses Oneworld intensīvākais darījumu klientu piesaistes solis. Līdztekus arī franču lidsabiedrība Air France pastiprina savu darbību Vācijas tirgū. Pagājušajā gadā franču lidsabiedrība veiksmīgi palielināja savu apgrozījumu par 30% tieši Vācijas biznesa klientu vidū. Franču lidsabiedrības speciālā programma “Voyageur Rewards” dod atlaides līdz 15% lidojumiem biznesa klasē. Vācijas lielākai lidsabiedrībai Lufthansa nākas stāties pretī šiem agresīvajiem citu lidsabiedrību cenu piedāvājumiem. Lufthansa patlaban piedāvā saviem klientiem uzlabotu biznesa klases komfortu un ekskluzīvus lidostas terminālus kā arī plāno visu savu tālo lidojumu floti aprīkot ar interneta pieslēgumu. Bez tam jau darījumu ceļotāji, kas lido uz Dienvidāfriku un ASV var izjust izmaksu samazinājumus līdz pat 50% salīdzinājumā ar regulārajiem cenu tarifiem. Iemesli lidojumu biļešu izmaksu samazināšanai: · Lielākai daļai uzņēmumu sakarā ar tautsaimnieciskās attīstības lejupslīdi ir jāietur taupības kurss un līdz ar to daudzi darījumu ceļojumi tiek atcelti. Uzņēmumi tagad aizvien biežāk iegādājas ekonomiskās klases lidojumu biļetes ierasto biznesa klases vietā. · Lidojumu tirgus ir piesātināts un ievērojami paplašinās lēto lidojumu lidsabiedrību piedāvājumi. · Lidsabiedrības, pirms lidot ar tukšām lidmašīnām, tomēr izlemj labāk samazināt biļešu cenas (tagad arī darījumu ceļotājiem) un palielināt lidmašīnu noslogojumu. Avots: Handelsblatt

Krievijas lidsabiedrības Aeroflot iestāšanās starptautiskā lidsabiedrību aliansē SkyTeam ir paredzēta 2006.gada 14.aprīlī. Šobrīd lidsabiedrība iziet komerciāla audita procedūru, no kuras rezultātiem būs atkarīgs iestāšanās datums. Pārrunas par Aeroflot iestāšanos aliansē sākās 2004.gada maijā. Tika paredzēts, ka lidsabiedrība iestāsies SkyTeam jau 2005.gadā, bet termiņš tika pārnests uz šī gada martu. Saskaņā ar Aeroflot sākuma prognozēm, pateicoties iestāšanai aliansē, lidsabiedrības peļņa 2 gadu laikā pieaugs par 20 miljoniem ASV dolāru. Tam vajadzētu notikt pateicoties sēdvietu noslogojuma palielinājumam, efektīvākam lidojumu grafikam un aviācijas parka izmantošanai.

Saeima ceturtdien, 9.jūnijā, otrreiz caurlūkoja Imigrācijas likuma grozījumus saistībā ar iepriekš parlamentā atbalstīto normu, kas paredz 5 tūkstošu eiro iemaksu valsts budžetā, ārzemniekam atkārtoti pieprasot uzturēšanās atļauju, informē Saeimas Preses dienests.

Saeima 21.aprīlī galīgajā lasījumā pieņēma Imigrācijas likuma izmaiņas, cita starpā nosakot 5 tūkstošu eiro iemaksu valsts budžetā gadījumos, kad ārzemnieks atkārtoti pieprasa uzturēšanās atļauju saistībā ar nekustamā īpašuma iegādi, ieguldījumiem kapitālsabiedrībās, banku kapitālā un valsts vērtspapīru pirkšanu. Savukārt Valsts prezidents likuma grozījumus atdeva otrreizējai caurlūkošanai Saeimā, norādot uz nepilnībām likumprojekta pamattekstā un pārejas noteikumos.

Deputāti šodien noteica, ka ārzemniekam, pirmo reizi atjaunojot termiņuzturēšanās atļauju saistībā ar nekustamā īpašuma iegādi un ieguldījumiem banku subordinētajā kapitālā, iemaksa 5 tūkstošu eiro apmērā valsts budžetā nebūs jāveic.

Saeimas šodien pieņemtie grozījumi Imigrācijas likumā, kas paredz līdz 250 000 eiro palielināt nekustamā īpašuma minimālo vērtību, par kura iegādi var iegūt termiņuzturēšanās atļauju, atstās ļoti būtisku un nelāgu fiskālo ietekmi uz valsts budžetu, norāda Latvijas Nekustamo īpašumu darījumu asociācijas valdes priekšsēdētājs Edgars Šīns.

«Mazākas bažas ir par nekustamā īpašuma tirgu, jo tirgus ne to vien ir piedzīvojis un adaptēsies. Daudz lielākas bažas ir par nelāgo fiskālo ietekmi uz budžetu nodokļu ieņēmumu veidā, ko sajutīsim diezgan drīz, un būs jārunā par jostu savilkšanu,» sacīja Šīns.

Viņš norādīja, ka termiņuzturēšanās atļauju programmas tiešais un netiešais pienesums aptuveni viena miljarda eiro apmērā arī valsts budžetu palielināja par simtiem miljonu eiro.

«Gribētos redzēt, kas to kompensēs, - eksporta tirgi patlaban ir vāji, ģeopolitiskās situācijas dēļ saimnieciskā aktivitāte samazināsies, ar bankas patlaban ir daudz tālāk no reālas tautsaimniecības kreditēšanas atsākšanas,» skaidroja Šīns.

VAS Privatizācijas aģentūra rīkos izsoli, kurā piedāvās SIA Balt Aliance valsts kapitāla daļas, liecina paziņojums oficiālajā laikrakstā Latvijas Vēstnesis.

Izsolē piedāvās 23 904 kapitāla daļas jeb 8,00011 % no pamatkapitāla. Vienas pārdodamās kapitāla daļas cena ir 1,33 eiro, un kapitāla daļu paketes pārdošanas cena un izsoles sākumcena ir 31 792,32 eiro.

SIA Balt Aliance ir viesnīcas Baltvilla īpašnieks, un iepriekš tā nosaukums bija Rehabilitācijas centrs Baltezers. Kompānija Komercreģistrā ierakstīta 2003.gadā.

Kā liecina Lursoft dati, pērn uzņēmuma apgrozījums bija1,7 miljoni eiro, peļņa – 42,9 tūkstoši eiro, bet darbinieku skaits – 85. Uzņēmuma vienīgais valdes loceklis ir Guntis Osis.

Eiropas Cilvēktiesību tiesa (Tiesa) 8.novembrī pasludinājusi spriedumu lietā Perijs pret Latviju, informēja Ārlietu ministrija.

Atsaucoties uz Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas (Konvencija) 9.pantu (tiesības uz reliģijas brīvību), Roberts Perijs (iesniedzējs) sūdzējās par iejaukšanos viņa tiesībās brīvi paust savu reliģiju, jo Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde (PMLP), pamatojoties uz Satversmes aizsardzības biroja (SAB) atzinumu, kas nebija pieejams iesniedzējam, izsniedzot termiņuzturēšanās atļauju Latvijā, liedza viņam darboties kā mācītājam Latvijā laikā no 2000.gada jūlija līdz 2004.gada martam. Savukārt, atsaucoties uz Konvencijas 14.pantu (diskriminācijas aizliegums), iesniedzējs uzskatīja, ka ir cietis no diskriminācijas, kas balstīta uz pilsonību, jo teoloģiskās izglītības nosacījums ārvalstu misionāriem Latvijā netiek attiecināts uz Latvijas pilsoņiem.

Šodien par savu apvienošanos ir paziņojušas franču lidsabiedrība Air France un nīderlandiešu lidsabiedrība KLM. Jaunā grupa startēs zem Air France-KLM vārda un būs pēc apgrozījuma vadošā pasaules gaisa satiksmes tirgū. Abas lidsabiedrības ir vienojušās par savu akciju savstarpējo apmaiņu un cer, ka tiks veiktas visas nepieciešamās transakcijas jau tuvāko nedēļu laikā. Līguma parakstīšana ir paredzēta šī gada 15. oktobrī. Ar abu lidsabiedrību apvienošanos tiks stiprināta Sky Team lidsabiedrību savienība, kas kļūs tagad par otro lielāko pasaules lidsabiedrību aliansi. Jaunās lidsabiedrību grupas 81% akciju piederēs frančiem, bet KLM – 19%. Francijas valsts, kurai iepriekš piederēja 54% Air France akciju, tagad būs 44% akciju īpašniece. Jauno lidsabiedrību grupu pagaidām vadīs Air France šefs Jean-Cyril Spinetta. Avots: Eiropa.lv

Ārvalstniekiem, kuri pēdējo deviņu mēnešu laikā uzturēšanās atļauju saņemšanai Latvijā iegādājušies nekustamos īpašumus, vislielākā interese ir bijusi tieši par īpašumiem Rīgā un Jūrmalā, bet citās pilsētās un novados esošie nekustamie īpašumi pirkti ievērojami retāk, liecina Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) apkopotā statistika.

Kā aģentūru LETA informēja PMLP sabiedrisko attiecību vadītājs Andrejs Rjabcevs, kopš pagājušā gada 1.jūlija, kad stājās spēkā grozījumi Imigrācijas likumā, pārvalde ir saņēmusi uzturēšanās atļauju pieprasījumus no 190 ārvalstniekiem, kuri Latvijā iegādājušies nekustamo īpašumu. Pārsvarā šo investoru uzmanību piesaistījuši īpašumi Rīgā un Jūrmalā, kā arī šo pilsētu tuvumā.

Pamatojoties uz nekustamā īpašuma iegādi Rīgā, ārzemnieki uzturēšanās atļaujas Latvijā pieprasījuši 107 gadījumos, savukārt īpašumus Jūrmalā ārvalstu investori pirkuši 61 reizi. Septiņas reizes PMLP saņēmis uzturēšanās atļauju pieprasījumus no ārzemniekiem, kuri iegādājušies nekustamos īpašumus Babītes novadā, bet pa diviem - Saulkrastos, Garkalnes novadā un Cēsīs.

Uzturēšanās atļauju izsniegšanā arvien saglabājas neskaidrības – varētu mainīties Imigrācijas likuma grozījumu spēkā stāšanās termiņš, arī ieceri par valdības pilnvaru paplašināšanu nozarē saista tikai ar politiskiem mērķiem.

Lai arī koalīcija jau vienojusies par jaunu priekšlikumu piešķirt valdībai tiesības uz laiku apturēt termiņuzturēšanās atļauju piešķiršanu trešo valstu pilsoņiem, pilnībā vēl nav pabeigts darbs pie Valsts prezidenta Andra Bērziņa otrreizējai caurlūkošanai nodotajiem Imigrācijas likuma grozījumiem. Atbildīgā komisija darbu gandrīz noslēgusi, nolemjot, ka izmaiņas stāsies spēkā 2015.gada 1.janvārī, taču šis termiņš nesaskan ar politiķu iepriekš lemto un var mainīties. «Šāds termiņš ir par ilgu, tā ir vilkšana garumā,» DB saka Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vadītājs Jānis Ozoliņš (Reformu partija).

Parlaments galīgajā lasījumā atbalstījis pretrunīgi vērtētās normas, kas ļaus investoriem saņemt uzturēšanās atļaujas, ieguldot līdzekļus uzņēmumos, kredītiestādēs vai nekustamajā īpašumā.

Likumprojekts izraisīja ilgas deputātu debates Saeimā. Bet pirms sēdes sākuma parlamentāriešus sagaidīja vairāki desmiti protestētāju, kas aicināja neatbalstīt normu par uzturēšanās atļauju izsniegšanu investoriem.

Deputātu iebildumi pret šo priekšlikumu galvenokārt saistīti ar nacionāliem jautājumiem, iespējamu «kolonizāciju». Daļa deputātu atzina, ka norma ir atbalstāma, bet investīciju slieksnis ir pārāk zems.

Grozījumi Imigrācijas likumā paredz, ka uzturēšanās atļauju uz pieciem gadiem varēs saņemt investori, kas ieguldīs uzņēmumu pamatkapitālā vismaz 25 tūkstošus latu, nodarbinās vismaz piecus darbiniekus, no kuriem vismaz pusei jābūt Latijas pilsoņiem vai patstāvīgajiem iedzīvotājiem, un nodokļos samaksās ne mazāk kā 10 tūkstošus latu.

Kopš 1.septembra, kad stājās spēkā stingrāki nosacījumi termiņuzturēšanās atļauju (TUA) izsniegšanai pret nekustamā īpašuma iegādi, Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde (PMLP) saņēmusi vien trīs šādus pieteikumus, trešdien Saeimas Sabiedrības saliedētības komisijas sēdē pastāstīja PMLP direktors Vilnis Jēkabsons.

Visi trīs pieteikumi vēl tiek vērtēti, jo PMLP gaida atzinumus no tiesībsargājošajām instancēm. Šajos gadījumos pa vienam nekustamajam īpašumam ir iegādāts Rīgā, Jūrmalā un Ādažos. Viens no tiem ir maksājis apmēram 640 000 eiro, norādīja Jēkabsons, atgādinot, ka termiņuzturēšanās atļaujas piešķiršanas gadījumā valsts budžetā ir jāiemaksā 5% no pirkuma summas.

Pieci pieteikumi ir saņemti par ieguldījumu banku subordinētajā kapitālā, un saistībā ar četrām personām ir pieņemts pozitīvs lēmums, piešķirot tām TUA identifikācijas kartes. Katra no šīm personām valstij iemaksu fondā ir samaksājusi 25 000 eiro, kā to paredz jaunā kārtība. Arī piektajā gadījumā pieņemts pozitīvs lēmums, bet attiecīgā persona nav vēl veikusi 25 000 eiro samaksu.

Eiropas lidsabiedrība «Wizz Air» saņēmusi pēdējo jauno Airbus lidmašīnu A321ceo ar HA-LTI reģistrāciju, informē aviokompānijā.

Šī ir «Wizz Air» pēdējā lidmašīna, kurai ir uzstādīts ražotāja pašreizējais dzinēja variants (ceo). Turpmāk visas jaunās Airbus lidmašīnas tiks piegādātas ar jauno dzinēja variantu (neo), kas nostiprinās «Wizz Air» pozīcijas pasaules zaļāko lidsabiedrību vidū.

Lidmašīnu jaunās paaudzes dzinēji un salona konstrukcija nozarē nodrošina degvielas izmaksu ietaupījumu par 20 procentiem. A321neo ir ievērojami draudzīgākas videi ar trokšņa līmeņa un slāpekļa oksīda izplūdes samazinājumu gandrīz par 50 procentiem salīdzinājumā ar iepriekšējās paaudzes lidmašīnām.

Pašlaik «Wizz Air» avioparkā ir 119 lidmašīnu (72 A320ceo, 41 A321ceo un 6 A321neo), turklāt lidsabiedrība ir veikusi vērienīgu Airbus lidmašīnu pasūtījumu (273 A320neo, A321neo un A321neo XLR). Pasūtījuma izpilde palielinās avioparku līdz 300 lidmašīnām, kas pārvadā 100 miljonus pasažieru gadā, ko atbalsta 10 tūkstošu kolēģu kolektīvs. Pasūtījumā ir iekļautas 20 varianta A321XLR (īpaši tālas darbības) lidmašīnas. Tas ļaus «Wizz Air» lidot 7–8 stundas ilgos maršrutos tikpat efektīvi kā īsākos reisos. Lidmašīnu palielinātā lidojumu tāluma iespēja ļaus «Wizz Air» vēl vairāk paplašināt tīklu un savienot punktus WIZZ kartē, kas pašlaik nav sasniedzami.

Lidsabiedrību Austrian Airlines grupa šī gada pirmajos trijos mēnešos ir apkalpojusi 1,86 miljonus pasažieru, kas ir par 3,9% mazāk nekā 2004. gada attiecīgā laika periodā. Īpaši nesekmīgi rezultāti bija lidsabiedrībai Lauda Air, kura cieta sakarā ar cunami izraisītajām sekām Āzijā. Čarterlidojumos samazinājās pasažieru skaits pat par 11,9%. Arī līniju lidojumu maršrutos šī gada pirmajos mēnešos nācās samierināties ar mazāku pasažieru skaitu (mīnus 2,8%). Lidsabiedrību grupai sēdvietu noslogojums samazinājās par 1,4%, sasniedzot 67,5%. Degvielas cenu kāpums varētu vēl vairāk ietekmēt lidsabiedrību darbību. Jāatzīmē, ka pie lidsabiedrību grupas pieder Austrian Airlines, Tyrolean ar Austrian Arrows marku, Lauda Air un tagad arī Slovak Airlines.

Eiropas aviobūves uzņēmums "Airbus" ar Ukrainas Infrastruktūras ministriju parakstījis saprašanās memorandu par iespēju iznomāt vai iegādāties 22 lidmašīnas jaunajai Ukrainas valsts aviokompānijai, ceturtdien paziņoja kompānija.

"Airbus" norādīja, ka saskata potenciālu Ukrainas iespējās izveidot jaunu lidsabiedrību.

Kompānijas viceprezidents Kimons Sotiropuloss pauda pārliecību, ka "pareizs ir Ukrainas valdības lēmums šobrīd veidot jaunu Ukrainas lidsabiedrību".

Viņš izteica cerību, ka pēc pandēmijas gaisa pārvadājumu sektors atkopsies, piebilstot, ka Ukrainai ir "lielisks potenciāls izveidot jaunu lidsabiedrību", jo valstī ir tūrisma, biznesa un citas jaunas iespējas.

"Airbus" viceprezidents sacīja, ka jaunas aviokompānijas veidotājiem ir iespēja jau no paša sākuma ieguldīt labākās tehnoloģijās, piemēram, labākā flotē, kurai ir mazāks ogļskābās gāzes izmešu daudzums, mazāks degvielas patēriņš, kā rezultātā tā ir videi draudzīgāka.

Vācu lidsabiedrība Lufthansa 2004. gada decembrī palielināja pasažieru un kravu pārvadājumu apjomu. Kopumā pagājušajā gadā tika pārvadāti 50,9 miljoni pasažieru, kas ir jauns rekords. Tomēr neskatoties uz labajiem rādītājiem, zemo izmaksu lidsabiedrību bums, lika vācu lidsabiedrībai palikt sasprindzinājumā. Konkurējot ar zemajiem lidojumu tarifiem un patērētāju vēlēšanos arvien lētāk lidot, piemēram, ASV gada nogalē vispirms cenas lidojumiem ASV iekšienē par 50% samazināja trešā lielākā amerikāņu lidsabiedrība Delta Air Lines. Tas tika darīts zemo izmaksu lidsabiedrību spiediena rezultātā. Šim piemēram sekoja arī citas amerikāņu lidsabiedrības. Arī Lufthansa ar vilinošām cenām cenšas piesaistīt klientus. Tomēr, pēc analītiķu domām, daudzu zemo izmaksu lidsabiedrību cenu līmeni, kas daļu vietu pārdod par 19 vai 29 eiro, uzņēmums nespēs piedāvāt. Daudzu zemo izmaksu lidsabiedrību pieaugumu 2004. gadā vēl vairāk nekā Lufthansai izjūta, piemēram, Air Berlin, kas pārvadāja 12 miljonus pasažieru (+25,4%) - tādējādi pieauguma rādītājs ir divreiz lielāks nekā Lufthansai. Vācijā pirmo gadu strādājošā Easyjet jau pirmajā gadā pārvadāja 1,5 miljonus pasažieru. Un Germanwings, kurā netieši ir iesaistīta Lufthansa, paaugstināja pasažieru skaitu pat par 46%, sasniedzot 3,5 miljonus pasažieru. Tomēr salīdzinājumā ar citiem lielajiem Eiropas konkurentiem, Lufthansa stāvoklis ir visnotaļ labs. Tā piemēram, British Airways decembrī uzrādīja tikai 1,8% pieaugumu pasažieru skaita ziņā. Air France/KLM 2004. gada novembrī uzrādīja pasažieru skaita pieaugumu 3,2%. KLM jau ir izdarījusi secinājumus un no 1. janvāra ir pazeminājusi cenas par 40%.

«Viegli ir vienā dienā pateikt: mēs jūs vairs neapkalpojam, jo lidostu neapmierina jūsu samaksas disciplīna vai tās apmērs par sniegtajiem pakalpojumiem,» spriež lidostas Rīga vadītājs Aldis Mūrnieks, uzsverot, ka ir jāskatās plašāk, ņemot vērā valsts iedzīvotāju intereses, kuri izmanto Ryanair pakalpojumus.

Starptautiskā lidosta Rīga finansiālās domstarpības ar Īrijas zemo cenu lidsabiedrību Ryanair plāno atrisināt sarunu ceļā, Rietumu Radio atzina Mūrnieks.

«Ar Ryanair ir jārunā, bet aviokompānija ir smags sarunu partneris un vairākās Eiropas lidostās tai neizdodas veikt sarunas pozitīvā gaisotnē,» atzīst Mūrnieks. Viņš norāda, ka Ryanair un lidostai Rīga ir dažāda izpratne par līguma punktiem - «viens uzskata, ka tas ir parāds, otrs, ka ne».

«Ņemot vērā, ka daudzi Latvijas iedzīvotāji devušies strādāt uz ārzemēm, Ryanair pilda arī tādu kā sociālo funkciju - ārzemēs strādājošajiem ir iespējas biežāk apciemot radiniekus Latvijā. Jāsaprot, ka, Ryanair aizejot no lidostas, par ceļošanu nāktos maksāt vairāk,» uzskata Mūrnieks, norādot, ka Ryanair Latvijā mainījis izpratni par ceļošanas tradīcijām.