Līdz gada beigām plānots izstrādāt vienu Rail Baltica dzelzceļa trases variantu un pēc tam jau varēs sākt apzināt īpašumus, kurus būs nepieciešams atsavināt, informēja RB Latvia pārstāvis Neils Balgalis.

Patlaban ir divi trases varianti 265 kilometru garumā un 300 metru platumā. Līdz gada beigām būs viens variants ar 40 līdz 60 metrus platu joslu, kuru paredzēts ierobežot ar žogu. Tad jau būs iespējams apzināt tos īpašumus, kurus būs nepieciešams atsavināt un sākt izstrādāt kompensāciju mehānismu. Atsavināšana nav plānota agrāk par 2017.gadu.

Patlaban normatīvie akti neparedz kompensācijas īpašniekiem gar Rail Baltica trasi, kuri netiek atsavināti. Šis jautājums daudzkārt tika skarts katrā no sabiedriskajām apspriedēm.

Plānots, ka Satiksmes ministrija apkopos saņemtos jautājumus un kopā ar citām iesaistītajām ministrijām strādās pie kompensāciju sistēmas pilnveidošanas. Atsavināšanas process balstīsies uz trīs principiem - individuāla pieeja, tirgus cena un sadarbība. Nosakot atlīdzību, katrs gadījums būs individuāls, bet viss notiks normatīvajos aktos noteiktajos ietvaros.

Balgalis informēja, ka no šī gada marta līdz septembrim turpināsies izpētes darbs - lokālplānojumu izstrāde, tehnisko risinājumu izstrāde, kā arī tiks sagatavots ietekmes uz vidi novērtējums (IVN): programma un ziņojums. Līdz marta beigām Vides pārraudzības valsts birojs izstrādās IVN programmu. Ietekmes novērtējuma veikšanai iesaistīti vairāk nekā 50 dažādu nozaru eksperti.

Līdz jūlija beigām eksperti novērtēs esošo situāciju un vērtēs paredzētās darbības ietekmi, veicot paredzētās darbības vietu apsekojumus un lauku darbus, apkopojot un analizējot dažādās datubāzes pieejamo informāciju un datus, izmantojot iepriekš veikto pētījumu un projektu rezultātus, apkopojot un vērtējot citu valstu pieredzi lielu līnijveida objektu ietekmes uz vidi novērtējumā, veicot modelēšanu un prognozēšanu. No jūnija līdz augustam ekspertu darba rezultāti un vērtējums tiks apkopots IVN ziņojumā, sniedzot alternatīvu salīdzinājumu.

Aprīlī pašvaldībām jāpieņem lēmums par lokālplānojuma izstrādi, bet septembrī jau jābūt gatavam lokālplānojuma projektam. Septembrī un oktobrī paredzēta lokālplānojuma apspriešana kopā ar ietekmes uz vidi novērtējuma ziņojumu.

Kā ziņots, 15.martā noslēdzās sākotnējā sabiedriskā apspriešana. Vairāku novadu iedzīvotāji un pašvaldības, īpaši Mārupes pašvaldība, jau iepriekš iebilduši un pauduši neapmierinātību saistībā ar Rail Baltica projektu.

Rail Baltica projekts paredz jaunas 1435 milimetru jeb Eiropas standarta platuma dzelzceļa līnijas izbūvi Baltijas valstīs. Latvijai tas izmaksātu 1,27 miljardus eiro, bet visās trīs Baltijas valstīs kopā - 3,68 miljardus eiro. Eiropas Komisija varētu līdzfinansēt 85% no kopējām šī projekta izmaksām. Februārī iesniegts finansējuma pieprasījums Eiropas Komisijai, lai 2016.gadā varētu sākties darbi. Tālākā finansēšana paredzēta no nākamā finanšu perioda naudas - no 2020.gada.
 

Ekonomika

Finanses

Mazais bizness

Tehnoloģijas

Dzīvesstils

Foto galerijas

Karikatūra