Nespējot konkurēt ar pašvaldības uzņēmuma dempinga cenām, privātais vēršas pie konkurences sargiem.

Rīgas ūdens ar plāniem sākt darbību pudelēs pildītā dzeramā ūdens tirgū ne tuvu nav vienīgais pašvaldību uzņēmums, par kura darbību vai plāniem ar pamatdarbību nesaistītā tirgū privātie uzņēmumi pauž bažas. Auto remonta nozarē strādājošais SIA Unitruck izjūt arvien lielāku konkurences spiedienu no pašvaldībām piederošās a/s CATA, kas papildus savai pamatdarbībai pasažieru pārvadājumu jomā sniedz arī apkopes un remonta pakalpojumus.

Šī gan nav pirmā reize, kad uzņēmums meklējis palīdzību KP – uz iepriekšējo sūdzību par aizdomām par dominējošā stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu šī iestāde atbildējusi, ka šādu pārkāpumu nesaredz. Tomēr KP atgādina Valsts pārvaldes iekārtas likumā noteikto, ka publiska persona komercdarbību var veikt tikai atsevišķos gadījumos – ja tirgus nav spējīgs nodrošināt sabiedrības interešu īstenošanu konkrētajā jomā vai ja nozarē pastāv monopols, tādēļ publisks uzņēmums var tikt veidots ar mērķi padarīt pakalpojumu pieejamu. Tāpat valsts un pašvaldību uzņēmumiem ļauts komercdarbību veikt stratēģiski svarīgā nozarē, jaunā nozarē, jomā, kur infrastruktūras attīstībai nepieciešami lieli kapitālieguldījumi, vai nozarē, kurā nepieciešams nodrošināt augstākas kvalitātes standartu.

Unitruck atkārtoti vērsies KP, kā arī Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā (VARAM) un Ekonomikas ministrijā. Unitruck īpašnieks Normunds Driļevskis uzsver: «Mums nav nekas pret konkurenci, konkurence ir laba lieta, bet šajā gadījumā tas ir klajš dempings.» Unitruck cenu starpību ilustrē, minot vienas darba stundas izcenojumu auto apkopei, kas kopā ar PVN uzņēmumā CATA ir 14,52 Ls. Savukārt «dārgā gala» kravas auto servisa centros darba stundes cena sasniedz 36 Ls, bet Unitruck iesnieguma rakstīšanas brīdī tā bijusi 20,45 Ls.

CATA vadītājs Māris Ozoliņš uzsver, ka uzņēmums auto servisa nozarē darbojas kopš 1954. gada. Visu šo laiku uzņēmuma darbība primāri bijusi vērsta uz pasažieru pārvadājumiem, tomēr, tā kā uzņēmums ir aprīkots ar «pietiekoši spēcīgu materiāltehnisko bāzi», bet kas ne vienmēr ir pietiekami noslogots, tad tas piedāvā arī komercremonta pakalpojumus. «Ja mēs varam papildus nopelnīt, kādēļ gan mums to nedarīt? Mums ir kultūras nams, mēs arī darbojamies tūrisma biznesā ļoti sekmīgi un ļoti daudzus gadus,» skaidro M. Ozoliņš.

Visu rakstu lasiet laikrakstā Dienas bizness.

Laikraksta abonentiem elektroniskā versija DB arhīvā.

Ekonomika

Finanses

Mazais bizness

Tehnoloģijas

Dzīvesstils

Karikatūra