Deklarācija par Krišjāņa Kariņa (JV) topošā Ministru kabineta iecerēto darbību, par ko vienojušās koalīcijas partijas.

Saeima šodien lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru veidotu partiju apvienība "Jaunā Vienotība", partiju apvienība "Apvienotais saraksts" un Nacionālā apvienība.

Ievads

Krišjāņa Kariņa valdības mērķis: Latvijas ekonomikas transformācija labākai dzīvei Latvijā

Kopš Latvijas valsts neatkarības atgūšanas valsts un tās iedzīvotāji ir piedzīvojuši milzu pārmaiņas - pāreju no komandekonomikas uz tirgus ekonomiku, valsts un pašvaldību īpašuma privatizāciju, demokrātisko institūciju izveidošanu un nostiprināšanos, naudas un zemes reformas īstenošanu, pievienošanos Eiropas Savienībai (ES) un NATO militārajai aliansei.Šajā ceļā ir pārvarēti dažādi izaicinājumi, šobrīd sastopamies ar Krievijas agresīvo karadarbību Ukrainā, kura grauj likuma varā balstīto starptautisko kārtību un ir lielākais drošības apdraudējums Eiropai, radot milzīgas cilvēku ciešanas. Karadarbība ir izraisīju

Trešdien, 16.aprīlī plkst. 14.30 Latvijas Universitātes Fizikas un matemātikas fakultātē Zeļļu ielā 8, 233. auditorijā notiks ASV Kornela universitātes (Cornell University) profesora Deivida V. Hendersona (David W. Henderson) lekcija: Kā matemātiķis var nopelnīt 1 miljonu $?.

Lekcija tiek rīkota ar Hansabankas jauniešu programmas Open atblstu.

Kleja matemātikas institūts (http://www.claymath.org/) 2000.gadā nosauca Tūkstošgades problēmas - 7 neatrisinātas matemātikas problēmas un par katru no to atrisinājumiem piedāvā 1 miljonu ASV $. Pirms pāris gadiem Pēterburgas matemātiķis Grigorijs Perelmanis paziņoja, ka Puankarē hipotēzi ir atrisinājis. Šajā lekcijā prof. Hendersons runās par Puankarē hipotēzes saistību ar Visuma ģeometriju un arī par to, ka lielu problēmu atrisinājums ir matemātiķu kolektīvs darbs.

Lekcija ir angļu valodā ar slaidiem latviešu valodā un matemātikā speciālas priekšzināšanas nav nepieciešamas, informēja Latvijas Universitāte.

23. maijā Liepājas Pedagoģijas akadēmijā notiks lekcija Notikumi pasaules finanšu tirgos un to ietekme uz Latviju. To lasīs Latvijas Bankas Finanšu tirgus analīzes daļas vadītājs Elmārs Zakulis. Lekcija paredzēta uzņēmējdarbības studentiem, ekonomikas skolotājiem, ar uzņēmējdarbību saistītiem cilvēkiem un ikvienam, kurš vēlas jēgpilni sekot kopsakarībām Latvijas un pasaules ekonomikā.

Lekcija ļautu ikvienam Latvijas ekonomiski aktīvam iedzīvotājam labāk saprast, kā lielās pasaules finanšu notikumi un iedzīvotāju kredītu problēmas ASV ietekmē viņa dzīvi - kredītu procentu likmes, darbavietas un uzņēmumus, ienākumus, uzskata LPA vadība.

Iekļauto tēmu loks aptver šādus jautājumus:

•ASV augsta riska kredītu krīze un tās loma pasaules finanšu tirgu satricinājumos;

•Risku pārvērtēšana pasaules finanšu tirgos;

•Uzticības krīze starp finanšu institūcijām;

•Finanšu satricinājumu ietekme uz pasaules ekonomisko izaugsmi;

•Centrālo banku loma situācijas noregulēšanā;

•Globālo finanšu satricinājumu ietekme uz Latviju;

•Kādas sekas izjūt vidusmērā Latvijas iedzīvotājs?

Spilgtākie 2017. gada notikumi enerģētikā un prognozes 2018. gadam

2017. gadā beidzot pievērsta pelnītā uzmanība enerģētikas nozarei, nākamā gada izaicinājums – savlaicīga un pārdomāta politisko lēmumu pieņemšana

2017. gadam raksturīga vairāku svarīgu enerģētiskās drošības elementu klātbūtne. Gāzes tirgus atvēršana, diskusijas par enerģijas ražošanas atbalsta nākotni un aktīva enerģijas patērētāja veidošana bija nozares un arī plašākas sabiedrības diskusiju dienaskārtībā. Šo elementu ceļš uz dienaskārtību ir bijis atšķirīgs, taču efekts ir līdzīgs. Ja gāzes tirgus atvēršanu motivēja Eiropas Savienības enerģijas likumdošanas saistību izpilde, tad nojausma, ka nozares politika varējusi būt kvalitatīvāka, dienaskārtībā ienāca caur ekspertu, politiķu un plašākas sabiedrības pastiprinātu uzmanību un interesi par obligāto iepirkuma komponenti (OIK), par ko citkārt ikdienā reti kurš aizdomājas. Pozitīvi ir tas, ka brīžiem pat gluži haotiskā viedokļu apmaiņa pievērsusi uzmanību nozarei, kas lielāku uzmanību un apzinātību bija pelnījusi jau sen.

To rāda Pasaules tirdzniecības centra (World Trade Center) apkopotā statistika.2022. gadā Latvija bija pirmajā vietā pasaulē pēc skujkoku stabu, pāļu un mietu eksporta kopējā apjoma. Latvija eksportēja 69,4 tūkstošus tonnu šo izstrādājumu, bet Polija - 67,9 tūkstošus tonnu, trešajā vietā pasaulē ar eksportētiem 35,7 tūkstošiem tonnu pāļu bija Baltkrievija, Igaunija ( 14,5 tūkstoši tonnu), Lietuva ( 13,4 tūkstoši tonnu). Savukārt pasaules otrajā desmitā bija Krievija, Vācija, Ķīna, Francija, Brazīlija, Hondurasa, Gvatemala, Austrija, Īrija un Dānija. Precīzi preču grupa, kurā Latvija ir tik augstā vietā pasaulē, ir skujkoku stīpu klūgas, šķeltas kārtis, koka pāļi, mieti un stabi, nosmailināti, bet gareniski nezāģēti, koka nūjas, rupji tēstas, bet nav virpotas, liektas vai citādi apdarinātas, piemērotas pastaigu spieķu, lietussargu, instrumentu rokturu vai tamlīdzīgu izstrādājumu izgatavošanai. Lielāko īpatsvaru no trijotnes - stabi, pāļi un mieti - veido tieši mieti.

Latvija -otrajā vietā pasaulē

Kopumā, atbilstoši Zemkopības ministrijas apkopotajai statistikai, 2021. gadā koku mieti un tamlīdzīga produkcija veidoja 0,9%, bet 2022. gadā – 0,6% no visa Latvijas meža nozares produkcijas kopējā eksporta naudas izteiksmē. Līdz pat 2021. gadam pasaulē lielākā koka mietu eksportētāja bija Polija. Savukārt galvenie Polijas mietu pircēji bija Čehijas un Slovākijas uzņēmumi. Kopš 2021. gada Polijas skujkoku mietu eksports uz Čehiju un Slovākiju praktiski ir izbeidzies, un tieši tas ļāva Latvijai apsteigt Poliju pēc pāļu eksporta. Latvijas mietu eksporta apjoms pēdējo divdesmit gadu laikā pakāpeniski palielinājās, pieaugot vairāk nekā 4 reizes. 2021. gadā Latvija pēc ienākumiem no mietu eksporta (31,6 miljoni eiro) bija pirmajā vietā pasaulē, un Latvijas daļa globālajā mietu, stabu un pāļu tirgū bija 19,76%. Savukārt 2022. gadā Latvija pēc ienākumiem no mietu, stabu un pāļu eksporta (24,6 miljoni eiro) bija otrajā vietā pasaulē, atpaliekot tikai no Polijas. 2022. gadā naudas izteiksmē Latvijas daļa globālajā pāļu tirgū 2022. gadā bija 16,5 %, bet Polijas daļa globālajā mietu, stabu, pāļu tirgū bija 21,4%. 2022. gadā trešajā vietā ar 10,9% lielu daļu no kopējā skujkoku pāļu eksporta bija Kanāda. Nozīmīga daļa globālajā skujkoku mietu eksportā ir arī Nīderlandei, Ukrainai, Francijai, Gvatemalai, Zviedrijai, Krievijai, Hondurasai, Gajānai, Portugālei, Dānijai un Austrijai.

Šodien publiskotajā Pasaules ekonomikas foruma Globālās konkurētspējas indeksa ziņojumā 2016.-2017. gadam Latvija ierindota 49. vietā starp 138 apsekotajām pasaules ekonomikām, informē Stockholm School of Economics in Riga (SSE Riga) Ilgtspējīga biznesa centra direktors Arnis Sauka.

Pēc kāpuma no 52. uz 42. pozīciju 2014.-2015. gadā, un zaudētajām divām vietām, ieņemot 44. pozīciju 2015.-2016. gadā, salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu šis Latvijai ir bijis kritums par piecām vietām. Lietuva globālajā konkurētspējas indeksā atrodama 35. vietā, pakāpjoties no pagājušajā gadā ieņemtās 36. pozīcijas. Savukārt Igaunija arī šogad saglabājusi 30. pozīciju.

Tāpat kā divus iepriekšējos gadus arī šogad līderpozīcijas globālajā konkurētspējas indeksā ieņem Šveice, kurai seko Singapūra un ASV. Ceturto pozīciju šogad ieņem Holande, pakāpjoties no pagājušajā gadā ieņemtās piektās vietas. Savukārt 2015.-2016. gada ziņojuma ceturtajā vietā esošā Vācija ir noslīdējusi uz 5. vietu. Sestajā vietā šogad atrodas Zviedrija, kas tai ir kāpums no 9. vietas 2015.-2016. gadā. Līdzīgu kāpumu piedzīvojusi arī Lielbritānija - no 2015.-2016. gada ieņemtās 10. vietas šogad pakāpjoties uz septīto pozīciju. Pasaules konkurētspējīgāko valstu 2016.-2017. gada pirmo desmitnieku noslēdz Japāna, Honkonga un Somija.

Deklarācija par Ministru kabineta iecerēto darbību - Nacionālajai izaugsmei un vienotībai

Mēs esam vienojušies strādāt Latvijas nacionālajai vienotībai un izaugsmei. Veidot Latviju, kuras sabiedrība ir izglītota, vesela, pārtikusi un droša par nākotni. Nostiprināt Latviju kā nacionālu, eiropeisku un demokrātisku valsti, kuru raksturo laba pārvaldība, cilvēktiesību un pamatbrīvību ievērošana, tiesiskums un sociālais atbildīgums, kas ietver arī rūpes par cilvēkresursu atjaunošanu un tautas ataudzi.

Mūsu pienākums ir nostiprināt latviešu valodu, latvisko kultūrtelpu un nacionālo identitāti, vienlaikus esot tolerantiem un rūpējoties par visu Latvijā dzīvojošo tautību kultūras pienesumu, jo daudzveidība ir bagātība.

“Izdevniecība Dienas Bizness” sadarbībā ar “Latvijas Dzelzceļš”, “Latvijas Pasts”, “Omniva Latvia” un “Hansab” rīko ikgadējo loģistikas nozares konferenci “Loģistika un transports 2022”, kura notiks 2022. gada 24. februārī Rīgā.

Loģistikas un transporta nozare, kā būtiskas nozīmes Latvijas ekonomikās stabilitātes un ilgtspējas instruments, šobrīd saskaras ar vairākiem globāla mēroga izaicinājumiem. Pašreizējās situācijas (C19, resursu trūkums un aizvien pieaugošais pieprasījums pēc izejvielu ātras piegādes rūpniecības sektorā) mainīgie apstākļi neļauj skaidri prognozēt nozares tālāko attīstību. Valstu mērķtiecīgā apņemšanās doties Eiropas Zaļā kursa vai, pareizāk, darījuma (Green Deal) virzienā uzliek savus pienākumus turpmākajā nozares attīstības stratēģijā, savukārt globālā ģeopolitiskā situācija sajauc kārtis pavisam, liekot nozares tirgus dalībniekiem pielāgoties aizvien jauniem spēles noteikumiem.

Šodien publiskotajā Pasaules ekonomikas foruma (The World Economic Forum WEF) Globālās konkurētspējas indeksa ziņojumā 2014-15 Latvija ierindota 42.vietā starp gandrīz 150 apsekotajām pasaules ekonomikām. Šis Latvijai ir kāpums par 10 vietām salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu, informēja Stockholm School of Economics in Riga (SSE Riga) Ilgtspējīga biznesa centra direktors Dr Arnis Sauka.

Lietuva globālajā konkurētspējas indeksā atrodama vietu augstāk nekā Latvija, savukārt Igaunija ieņem augsto 29.vietu, pakāpjoties no 32.vietas salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu.

Līderpozīcijas globālajā konkurētspējas indeksā saglabā Šveice, kurai līdzīgi kā 2013-14 gadā seko Singapūra. Uz trešo vietu ir pakāpusies ASV, kurai seko Somija, Vācija, Japāna, Honkonga, Holande un Apvienotā Karaliste. Pasaules konkurētspējīgāko valstu desmitnieku noslēdz Zviedrija.

Globālās konkurētspējas indeksa ziņojuma datus par Latviju ieguva un iesniedza oficiālais indeksa partneris Latvijā - SSE Riga Ilgtspējīga biznesa centrs. «Atbilstoši globālās konkurētspējas ziņojumam par visproblemātiskākajiem faktoriem biznesa veikšanai Latvijā 2014-15 gadā atzīta neefektīva valdības birokrātija, kam seko nodokļu likumdošana un pārvalde, pieeja finansējumam, korupcija un salīdzinoši slikti izglītots darba spēks,» galvenās tendences skaidro A. Sauka.

Ministru prezidenta amata kandidāta Krišjāņa Kariņa (JV) topošās valdības partneri šorīt parakstīja koalīcijas sadarbības līgumu, valdības deklarāciju un fiskālās disciplīnas līgumu.

Dokumentus parakstīja partiju un frakciju vadītāji, klātesot arī topošās valdības ministriem, kuri parakstīja valdības deklarāciju.

Parakstīšana notika Saeimas nama Sarkanajā zālē. Saeima šodien plkst.12 lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru vadītu Kariņš.

Savukārt pusstundu pēc Saeimas ārkārtas sēdes beigām Viesu zālē plānota Kariņa preses konference. Pēc valdības apstiprināšanas tā plānojusi arī pulcēties uz pirmo svinīgo sēdi valdības mājā.

Topošo valdību varētu atbalstīt 61 deputāts - tātad stabils labēji centrisks vairākums, iepriekš lēsa Kariņš.

Valdību veidos piecu politisko spēku pārstāvji - «Jaunā Vienotība» (JV), Jaunā konservatīvā partija (JKP), «KPV LV», «Attīstībai/Par» (AP) un «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un brīvībai»/LNNK (VL-TB/LNNK). Valdību vadīs politiķis no JV, lai arī šī partija vēlēšanās ieguva vismazāko mandātu skaitu Saeimā.

Šodien publiskotajā Pasaules ekonomikas foruma Globālās konkurētspējas indeksa ziņojumā 2015.-2016.gadam Latvija ierindota 44.vietā starp 140 aplūkotajām pasaules ekonomikām.

Salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu, kad Latvija bija pakāpusies no 52. un 42.pozīciju, šis Latvijai ir bijis kritums par divām vietām.

Lietuva globālajā konkurētspējas indeksā atrodama 36.vietā, pakāpjoties no pagājušajā gadā ieņemtās 41.pozīcijas. Savukārt Igaunija, kura iepriekšējā gadā ieņēma augsto 29.vietu, šogad ierindojas 30.pozīcijā.

Tāpat kā pagājušajā gadā arī šogad līderpozīcijas globālajā konkurētspējas indeksā ieņem Šveice, kurai seko Singapūra un ASV. Ceturto pozīciju šogad ieņem Vācija, pakāpjoties par vienu vietu, salīdzinot ar pagājušo gadu. Savukārt 2014.-2015.gada ziņojuma ceturtajā vietā esošā Somija ir noslīdējusi uz 8.vietu. Pārējās vietas pirmajā desmitniekā ir sadalītas līdzīgi kā pērn, un tajā joprojām atrodas Holande, Japāna, Honkonga un Zviedrija. Pasaules konkurētspējīgāko valstu 2015.-2016.gada desmitnieku noslēdz Apvienotā Karaliste.

Neskaitāmās nozares profesionāļu un valsts pārvaldes pārstāvju diskusijās par Nacionālo akustisko koncertzāli Latvijas galvaspilsētā pausts vienots viedoklis, ka tās trūkums mazina Latvijas ekonomikas, kultūras un tūrisma konkurētspēju starptautiskajā vidē. Ir pilnībā skaidrs un neapstrīdams, ka augsta līmeņa koncertzāle, turklāt ar ambīcijām uz nacionālas akustiskās koncertzāles statusu Rīgā, ir nepieciešama.

Par to tiek runāts un diskutēts jau vismaz 15 gadus, nacionāla līmeņa akustiskā koncertzāle kā prioritāte minēta arī stratēģiskos attīstības dokumentos, un jau kopš 2004. gada ir pieņemti dažādi motivēti lēmumi, piemēram, Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģijā «Latvija 2030», Nacionālajā attīstības plānā un Rīgas pilsētas attīstības programmā.

Tomēr līdz šim tālāk par aptuvenu koncertzāles programmu, tās metu (vizualizācijām!?) iespējamai būvei uz AB dambja, pretrunīgiem pieņēmumiem par tās izmaksām un diskusijai par iespējamām novietnes alternatīvām neesam tikuši. Tuvojoties Nacionālās akustiskās koncertzāles vīzijas īstenošanai rezervētās Eiropas struktūrfondu naudas – 23 miljonu eiro – apguves galatermiņam, koncertzāles jautājums atbildīgo amatpersonu un nozares speciālistu dienaskārtībā parādās ar jaunu sparu.

Japānas galvaspilsētā Tokijā, Minami-Aojamā, galerijā Athalie noris «Latvijas nedēļa», kuras laikā vienkopus atrodamas Latvijas ražotāju preces, kā arī tiek iepazīstināts ar Latvijas kultūru un tradīcijām.

«Latvijas nedēļa» Athalie galerijā notiks no 31. augusta līdz 13. septembrim. Pasākumu rīko Latvijas Investīciju un Attīstības aģentūra (LIAA), sadarbojoties ar Latvijas vēstniecību Japānā

Kopumā pasākuma laikā vienuviet tiek pulcēti dažādi Latvijas ražotāji un preču izplatītāji. Tokijā tiks prezentēti Japānā jau nopērkamie produkti, kā arī vēl Japānā neredzētas Latvijas preces. Pasākumā ar Latvijā ražotajām precēm, amatnieku un mākslinieku darbiem piedalās tādi veikali un uzņēmumi kā Riga Collection, Kobe Subaru, Stenders Japan, Ginta Ltd., Ariel Trading Co.,Ltd. Hugu un Munio Candela pārstāvji Japānā, Emyu Co.,Ltd. Formag Inc., bērnu apģērbu zīmolu Beekid un My Sunny Sets pārstāvis, un izdevniecība Doyosha.

Latvijas Samariešu apvienības Eiropas paku izdales punktos, īstenojot Eiropas paku izdali trūcīgajām personām, no marta notiks dažādi papildpasākumi Eiropas Atbalsta fonda vistrūcīgākajām personām ietvaros.

«Pasākumus rīkojam ar mērķi izglītot cilvēkus, sniegt viņiem izpratni par daudzām ikdienā būtiskām lietām, motivēt un iedrošināt paša spēkiem censties uzlabot savu ikdienu. Latvijas Samariešu apvienība vēlas cilvēkiem dot ne tikai «zivi», bet arī «makšķeri», kas ilgtermiņā ir daudzkārt noderīgāk, nekā pieradināt tikai saņemt jau gatavu palīdzību,» saka Latvijas Samariešu apvienības Pārtikas bankas vadītāja Agita Kraukle.

Eiropas Atbalsta fonda vistrūcīgākajām personām atbalsta mērķis ir mazināt nabadzības ļaunākās formas, sniedzot nefinansiālu palīdzību vistrūcīgākajām personām. Ar fonda atbalstu paredzēts mazināt vistrūcīgāko iedzīvotāju nenodrošinātību ar pārtiku, mājsaimniecību ar bērniem materiālo nenodrošinātību.

26. janvārī plkst. 10.35 Biznesa augstskolā Turība notiks politologa, filozofijas doktora Axel Reetz publiskā lekcija Reformas Saeimas vēlēšanu sistēmā, liecina augstskolas sniegtā informācija medijiem.

Lekcija notiks augstskolas C korpusa 214. auditorijā, Graudu ielā 68. Lekcijas iniciators un autors aicina lekcijas apmeklētājus piedalīties diskusijās lekcijas ietvaros, lai skaidrotu savu nostāju reformu jautājumā.

Publiskās lekcijas mērķis ir raisīt plašākā sabiedrībā diskusijas par Latvijas vēlēšanu sistēmas reformu nepieciešamību. Axel Reetz pauž savu nostāju: “Līdz šim, analizējot daudzu valstu politiku, esmu saglabājis pārliecību, ka Latvijas vēlēšanu sistēma ir viens no labākajiem demokrātisko valstu piemēriem. Jā, sabiedrība ir neapmierināta ar politiskajiem procesiem Latvijā, taču straujas izmaiņas situāciju varētu tikai sarežģīt.”

Axel Reetz ir politologs ar lielu pieredzi akadēmiskajā darbā. Būdams vācietis, kā vieslektors strādājis vairākās augstskolās Baltijā; šobrīd - Biznesa augstskolas Turība Komunikācijas zinātņu katedras lektors.

Interesenti aicināti piedalīties lekcijās par radošas un sociālas uzņēmējdarbības tēmām programmas Brigāde ietvaros.

Pirmā bezmaksas lekcija notiks nākamtrešdien, 7. novembrī, un to vadīs Maikls Painers (Michael Pyner). Lekcija «Kultūrā balstīta uzņēmējdarbība- māksla, bizness vai kopiena?» norisināsies Ģertrūdes iela 101a, no plkst. 17.00 līdz plkst. 20.00.

Diskusijai ir iepriekš jāpiesakās, rakstot e-pastu uz [email protected].

«Savā prezentācijā centīšos atbildēt uz tādiem jautājumiem, kā, piemēram, kā kultūras industrijas ietekmē ekonomiku valsts mērogā? Vai kultūrai būtu jābūt «biznesam»? Kā kultūrai un biznesam izveidot dinamiskas attiecības, kas padarītu ideju ilgtspējīgu? Es aplūkošu dažādus piemērus kultūras sektora dažādībai pasaulē, kam sekos diskusija ar dalībniekiem par situāciju Latvijā,» stāsta lektors Maikls Painers.

Ventspils augsto tehnoloģiju parkā uzsāk darbu jauns uzņēmums Latvisoft, kas darbosies mobilo aplikāciju izstrādes jomā.

Tās dibinātāji ir divi dāņi - Karstens Vandrups, bijušais Nokia Stratēģiskās plānošanas menedžeris, un profesors Knuds Eriks Skoubijs, kurš vada Komunikāciju, mediju un IT centru Ālborgas universitātē Kopenhāgenā, informē Ventspils Augsto tehnoloģiju parks (VATP). Sākotnēji darbā paredzēts pieņemt 2 - 3 programmētājus, kuriem tiek prasītas zināšanas par C++, Java, QT un/vai iPhone lietojumprogrammu izstrādi, bet turpinot uzņēmuma veiksmīgu attīstību 2010. gadā, plānots paplašināt komandu līdz 12 - 15 programmētājiem. 16. martā Ventspils augstskolā notiks Litepoint Europe direktora Karstena Vandrupa lekcija Nākošās paaudzes mobilās tehnoloģijas.Ventspils Augsto tehnoloģiju parks aicina Latvijas uzņēmējus, informācijas tehnoloģiju, inženierzinātņu un ekonomikas studentus, kā arī jebkuru interesentu, noklausīties Karstena Vandrupa pusotras stundas garo prezentāciju. Lekcija ietvers informāciju par Android, Symbian un Mac operētājsistēmām, tirgus tendencēm, nākošās paaudzes mobilo tehnoloģiju standartiem, kā arī biznesa iespējām mobilo aplikāciju jomā.

Pirmdien, 6. oktobrī no plkst. 8.30 līdz 10.30 Latvijas Universitātes Sociālo Zinātņu fakultātē, Rīgā, Lomonosova ielā 1, 210. auditorijā notiks ievērojamā Kanādas profesora Džona Berija (John W. Berry) publiskā lekcija „Starpkultūru attiecības atšķirīgu kultūru sabiedrībā”(„Intercultural Relations in Culturally Diverse Societies”).

Publiskajā lekcijā profesors Berijs pievērsīs uzmanību apstāklim, ka mūsdienu pasaulē neatkarīgu kultūru sabiedrība kļuvusi par retumu. Šādā skatījumā vairākums sabiedrību pašlaik ir multikulturālas ar daudzām kultūrnacionālām grupām, kuras saskaras ikdienas dzīvē. Šajā skatījumā dažādās intereses, kas saistītas ar kultūru un uzvedību, var skaidrot ar starpkultūru vai citu kultūru pieņemšanas psiholoģiju, Db.lv informē LU Preses centrs.

Džons V. Berijs (John W.Berry) 1966. gadā Edinburgas Universitātē ieguvis filozofijas zinātņu doktora grādu un šobrīd ir psiholoģijas goda doktors Karalienes Universitātē Kanādā. Berijs saņēmis goda doktora nosaukumu Atēnu Universitātē un 2001. gadā arī Ženēvas Universitātē. Profesors ir publicējis vairāk nekā 30 grāmatas starpkultūru, sociālās un kognitīvās psiholoģijas jomā. Viņš ir Kanādas Psiholoģijas asociācijas, Nīderlandes Moderno Studiju institūta un Starpkultūru psiholoģijas Starptautiskās asociācijas biedrs. Biedra statuss profesoram ir arī Starpkultūru pētījumu Starptautiskajā akadēmijā, kur viņš 2005. gadā saņēmis godalgu „Par mūža ieguldījumu”.

Rīt, 7.februārī, visi interesenti var doties uz Grega Saimonsa (Greg Simons) publisko lekciju Perestroika and the Russian Mass Media - 18 Years On, liecina biznesa augstskolas Turība sniegtā informācija medijiem.

Lekcija notiks pulksten 11.50 augstskolas A korpusa 515. telpā, Rīgā, Graudu ielā 68.

Dr. phil. Gregs Saimonss ir Zviedrijas Nacionālās aizsardzības koledžas Crismart (Crisis Management Research and Training) pētnieks Stokholmā un Upsalas Universitātes Eirāzijas studiju nodaļas viespētnieks un Biznesa augstskolas Turība lektors.

Lekcija Perestroika and the Russian Mass Media - 18 Years On notiks angļu valodā.

Rīt, 12.septembrī, pasaules vadošās IT kompānijas pulcēsies uz trešo starptautisko IT drošības risinājumu konferenci Security day 2007 (Drošības diena), kas notiks viesnīcā Islande Hotel.

Šogad uzmanības centrā būs jautājumi par personu un datu aizsardzība no nevēlama interneta satura. Konferences dalībniekiem būs arī iespēja iepazīties ar pašiem jaunākajiem risinājumiem datu drošības jomā, ko piedāvā pasaulē vadošās IT kompānijas.

Šogad savu dalību pasākumā apstiprinājis Filips Masons (Philippe Masson), kurš darbojies gan IT drošības, gan militārās drošības jomā un tiek uzskatīts vienu no vadošajiem drošības speciālistiem Eiropā. Savā lekcijā viņš apskatīs dažāda veida apdraudējumus, kas ir tikuši un var tikt vērsti pret Baltijas valstīm, kā arī kā tie Baltijas valstis varētu turpmāk attīstīties.

Kompānijas Nokia pārstāvji iepazīstinās ar jaunākajiem risinājumiem IT drošības jomā, bet kompānija Check Point savā lekcijā centīsies rast atbildi uz jautājumu - "Kurš lieto jūsu kompjūteru?". Savu dalību konferencē vēl apstiprinājušas arī šādas pasaulē pazīstamas IT drošības risinajumu kompānijas Juniper Networks, IronPort, Blue Coat, RSA Security. Pasākums notiks paralēlas sesijās - vienā tiks aplūkot tehniski jautājumi, otrā konceptuālas problēmas. Bez tam, klātesošie varēs iepazīties ar konferences dalībnieku jaunākajiem produktiem un sasniegumiem, kā arī aci pret aci diskutēt ar ražotaju pārstāvjiem.

Nesen Rīgā notika eiroparlamentārieša un Francijas bijušā Eiropas lietu ministra Alēna Lamasūra lekcija Vai Eiropas vērtības ir universālas?, kas bija interesants, bet reizē arī mulsinošs pasākums. Mulsinošs tāpēc, ka nekādas vērtības tur netika definētas un attiecīgi tām netika veltīta uzmanība.

Lektoram aiz muguras bija novietots Francijas institūta logo ar tajā ietvertajiem brīvības, vienlīdzības un brālības ideāliem ‒ liberté, égalité, fraternité, radot dabisku atsauces fonu. Diskusijai, ko dažāda sociālā, politiskā un ekonomiskā stresa māktajiem mūsdienu eiropiešiem šie ideāli nozīmē un cik vienojoši tie ir, tas tomēr netika izmantots.

Tā vietā lektors ķērās uzreiz pie universāluma jeb pie šo vērtību, lai ko tās arī nozīmētu, eksporta potenciāla, un tas bija kļūdīgi. Vērtību eksports praktiski nozīmē institūciju eksportu, bet institūcijas diemžēl nav viens pret vienu eksportējamas. Var, protams, atskaites punkta vārdā pierunāt vai piespiest otru pusi pārņemt kādu institūciju, tomēr aiz tās stāvošo reālo vērtību formēšanās notiks tikai uz attiecīgās sabiedrības noteikumiem jeb, «franciski» sakot, pēc tajā esošā sabiedriskā līguma.

Šā gada 19.maijā plkst. 16:00 Daugavpils Universitātē (DU), Parādes ielā 1, 417.auditorijā, notiks atklātā lekcija - diskusija Ceļojums špikeru tapšanas mākslā, ko organizē DU Muzejs.

Atklātās lekcijas - diskusijas laikā ikvienam interesentam būs iespēja apskatīt studentu veidoto špikeru izstādi, noskatīties komiķu trupas Čemodāns ieskatu špikošanas mākslā, uzzināt jaunākos atklājumus špikeru izgatavošanā, piedalīties diskusijā par špikeru kaitīgumu vai lietderīgumu, kā arī dalīties špikeru izgatavošanas un izmantošanas pieredzē.

Atklātā lekcija - diskusija Ceļojums špikeru tapšanas mākslā tiek organizēta Starptautiskās muzeju dienas ietvaros, kura visā pasaulē tiek svinēta 18.maijā.

Vācu dizaina zvaigzne Pols Ketcs (Paul Ketz) ieradīsies Latvijā 2.martā, lai nolasītu lekcijas vietējiem dizaineriem un arhitektiem. Ar šīm lekcijām sāksies uzņēmuma Reaton projekts - mc2 Akadēmija, kura mērķis ir arhitektūras un dizaina nozaru attīstība Latvijā.

Reaton globāla līmeņa speciālistus pasniegt lekcijas aicinās vismaz trīs līdz četras reizes gadā, lai veicinātu vietējās industrijas attīstību šajās nozarēs. Tas dos iespēju vietējiem profesionāļiem apmainīties pieredzē ar pasaules vadošajiem dizaineriem un gūt tiešu ieskatu globālajās tendencēs arhitektūrā un dizainā.

Ķelnē dzimušais Ketcs šobrīd dzīvo un strādā Stambulā, kur vada savu dizaina studiju Studio Paul Ketz. Ketcs bieži uzstājas kā vieslektors universitātēs un koledžās visā pasaulē, kā arī piedalās daudzos raidījumos televīzijā un radio. Ketcs ir ieguvis daudzas prestižas starptautiskas balvas, piemēram, Bundespreis eco-design federālo balvu no Vācijas Vides Ministrijas, Creative Design Award Silver no Taivānas Nacionālās zinātņu un tehniloģiju Universitātes, bet pagājušajā gadā – A'Design Award GOLD Itālijā.

Gadskārtās bieži mēdzam atskatīties uz notikušo un padomāt par nākotnē darāmo. Valsts simtgade kā simboliski piesātināta gadskārta liek paraudzīties uz norisēm filozofiskāk, paceļoties pāri ikdienas kņadai un veltot laiku pārdomām par lietu būtību.

Tādēļ arī Latvijas Bankā nolēmām valsts simtgades gaidās uzsākt sarunu par būtisko valsts tautsaimniecības attīstībai ilgākā laika posmā, lai Latvija nākamajā gadu simtā beidzot piepildītu sapni par pārtikušu labklājības valsti.

Savu vērtējumu par dažādiem Latvijas attīstības aspektiem un veicamajiem uzdevumiem sniegs Latvijas Bankas vadošie ekonomisti. Vienlaikus aicinām arī citu institūciju ekonomistus, ekspertus, uzņēmējus, visu sabiedrību iesaistīties šajā Latvijas nākotnei būtiskajā diskusijā.

Ievadot rakstu sēriju «Latvijas tautsaimniecība: ar skatu uz nākamajiem 100», izvērtēšu Latvijas tautsaimniecības līdzšinējo attīstību un ieskicēšu galvenos nākotnes izaicinājumus.

Nākamajos trīs gados banku sektors piedzīvos straujāku attīstību kā pēdējos 30 gados, liecina finanšu nozares globālās prognozes. Latvijas banku sektors šai straujajai attīstībai ir gatavs un jau šobrīd ievēro augstākos darbības standartus, sniedz modernus un daudzveidīgus finanšu pakalpojumus visplašākajam klientu lokam attālināti un klātienē, norāda Latvijas Komercbanku asociācijas (LKA) vadītāja Sanda Liepiņa.

Viens no galvenajiem Latvijas Komercbanku asociācijas (LKA) uzdevumiem ir veicināt Latvijas kā starptautiski konkurētspējīgas un uzņēmējdarbībai draudzīgas valsts nostiprināšanos.Nākamā gada laikāiecerēts pabeigt darbu pie kopēja skatījuma uz Latvijas banku sektora sniegto finanšu pakalpojumu attīstības stratēģiju un iespējamajiem biznesa modeļu maiņas virzieniem. Tas sekmētu arī diskusiju par Latvijas banku sektora lomu Latvijas, reģiona un globālajā vērtības radīšanas ķēdē.

Ar savām aktivitātēm LKA turpinās atbalstīt arī Latvijas Finanšu sektora attīstības plānā iezīmēto nepieciešamību pēc starptautisko finanšu pakalpojumu tālākas attīstības.Nākamā gada sākumā izvērtēsim finanšu pakalpojumu attīstības iespējas (banku produkti, pakalpojumi un to izplatīšanas kanāli) un sagatavosim tālākus priekšlikumus, kas balstīti uz labākajai starptautiskajai praksei atbilstošiem risku pārvaldīšanas un atbilstības principiem.