Minhenes Transporta un loģistikas mese šonedēļ pulcēs dalībnieku rekordskaitu.

No 12.-15. maijam Minhenē notiekošā pasaules vadošā loģistikas, telemātikas un satiksmes mese uzstādījusi jaunu izstādes dalībnieku rekordskaitu — šogad izstādē būs 1750 stendi no 55 pasaules valstīm. Galvenais izstādes dalībnieku kontingents ir loģistikas pakalpojumu sniedzēji, otrā vietā ir IT uzņēmumi un trešajā — gaisa kravu pārvadājumi. Latvijas kaimiņvalstij Lietuvai izstādē ir pat savs nacionālais paviljons. Tā kā loģistikas nozare kā neviena cita pēdējos gados bijusi pakļauta globalizācijas tendencēm, 41% izstādes dalībnieku ir no ārzemēm, populāra ir arī tendence šajā jomā veidot starpvalstu sadarbības uzņēmumus.

Lai gan pasaules ekonomikas krīze likusi sarukt arī loģistikas nozares rādītājiem— šogad kravu apgrozījums pasaulē tiek lēsts par 23.3% mazāks nekā pērn, savukārt gaisa kravu pārvadājumu apgrozījums var samazināties par 35 miljardiem ASV dolāru, sasniedzot 500 miljardus dolāru apjomu — nozares pārstāvji ir pārliecināti, ka tā ir tikai īslaicīga situācija. Jau vairākus gadus pasaules loģistikas apjoms ir pieaudzis gandrīz divreiz ātrāk nekā pasaules IKP, tāpēc uzņēmumi gatavojas uz «pēc krīzes» laiku, paredzot lielas izmaiņas un apgrozījuma pieaugumu līdz 2020. gadam.

«Vai tiešām jūs vēlaties, ka jūsu būvgruži un atkritumi nonāk mežā vai kāpās? Jo tieši tur tie nonāks, ja jūs izmantosiet nelegālā biznesa pakalpojumus,» teic SIA Clean R izpilddirektors Valerijs Stankevičs.

Ja sabiedrība vienmēr būtu tik apzinīga kā talku un spodrības dienu laikā, jums laikam būtu mazāk darba?

Tīrs ir nevis tur, kur ik pa laikam sakopj, bet tur, kur nemēslo. Ja cilvēki ikdienā rūpējas par savu apkārtni, tad tur nav vajadzīga talka. Kā tautas saliedēšanas pasākums talka ir pozitīva lieta, diemžēl ir daļa cilvēku, kuri talkas izmanto, lai bez maksas atbrīvotos no saviem atkritumiem un gružiem uz citu rēķina. Mēs to ļoti labi redzam, apsekojot punktu pirms un pēc talkas. Piemēram, ja vieta atrodas tuvu garāžu kooperatīvam, tad mēs zinām, ka talkā vāksim riepas un vecu šīferi no tuvējām garāžām.

Jūs runājat par privātajiem, spontānajiem «cūkotājiem». Bet publiski pieejama tāda šokējoša informācija, ka Rīgā katru gadu atklāj 20 jaunas nelegālās izgāztuves. Tas nav brīnums, jo kādā visiem zināmā sludinājumu portālā intervijas dienā varēja aplūkot 449 sludinājumus par atkritumu izvešanu. Arī ar darba laiku 00 – 24, kas laikam ir būtiski, ja atkritumus tumsā pa taisno ved uz mežu. Te laikam ir runa par veselu nelegālu jeb ēnu rūpalu, jo oficiālu atkritumu izvešanas firmu Latvijā tik daudz vispār nav.

Regulējums, kas noteica lielo tirdzniecības centru darbības ierobežojumus Covid-19 pandēmijas apstākļos, neatbilst valsts pamatlikumam, atzinusi Satversmes tiesa (ST).

Lieta rakstveida procesā tika izskatīta pirms mēneša. Tā tika ierosināta pēc SIA "Eften Domina" ("Domina"), SIA "Jysk Linnen’n Furniture" ("Jysk") un SIA "VRPB" pieteikumiem. Uzņēmumi ST bija vērsušies atsevišķi, tomēr ST lēma lietas apvienot.

Uzņēmumi lūdza ST pārbaudīt Ministru kabineta (MK) noteikumu "Epidemioloģiskās drošības pasākumi Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai" 24.18 punkta atbilstību Satversmes 91.panta pirmajam teikumam, kā arī 105.panta pirmajam un trešajam teikumam.

MK noteikumi paredzēja, ka tirdzniecības centrā, kura kopējā tirdzniecībai atvēlētā platība ir lielāka par 7000 kvadrātmetriem, darbojas tikai veikali, kuros tirgo pārtiku ne mazāk kā 70% apmērā no preču sortimenta, veikali, kuros tirgo higiēnas preces ne mazāk kā 70% apmērā no preču sortimenta, kā arī aptiekas, optikas preču veikali, dzīvnieku barības veikali, ziedu veikali, grāmatnīcas, preses tirdzniecības vietas, kā arī datoru, to perifēro iekārtu un programmatūras, kā arī telekomunikācijas iekārtu veikali.

Čehu autoražotājs Škoda 2009. gadā pārdeva rekordskaitu jaunu auto, proti, 684 226 vienības, kas ir 1.4 % vairāk nekā 2008. gadā, vēsta Automotive news Europe.

Čehu ražotāja produkcijas noiets galvenajos eksporta tirgos 2009. gadā pieauga par 57.3 %. Lielākie panākumi tika gūti Ķinā, kur tirdzniecības apjomi pērn tika dubultoti, sasniedzot 122 556 reģistrētu vienību. Lai cik iepriecinoši būtu 2009. gada rezultāti, Škoda ir nobažījušies par 2010. gada prognozēm. Ņemot vērā, ka daudzviet Eiropā ir atceltas valdības atbalsta programmas, kas veicināja ekonomiskās klases auto tirdzniecību, 2010. gads, iespējams, būšot sarežģītāks nekā 2009. gads, uzskata Škoda valdes loceklis Reinhards Flegers (Reinhard Fleger). Lai vai kā, čehu ražotājs turpināšot arī 2010. gadā investēt līdzekļus jaunos produktos. Šogad pircējiem tiks piedāvāts jaunais Škoda Superb universālis, kā arī tiek solīts pilnīgi jauns SUV klases modelis. No otras puses, apzinoties mazo auto noieta risku, Škoda kopš janvāra ir samazinājusi mazās klases modeļa Fabia un minivena Roomster ražošanas jaudas.

Neskatoties uz taupību, finanšu ministrs Einars Repše (Jaunais laiks) nodrošinājies ar rekordskaitu – septiņiem – padomniekiem, no kuriem seši ir algoti.

Par to ziņoja LNT raidījums Top 10. Raidījums vēstīja, ka E. Repšem ir visvairāk algoto padomnieku, pat premjeram Valdim Dombrovskim padomus sniedz vien četri padomdevēji.

Juridiskos padomus finanšu ministram sniedz pat divi padomnieki, neskatoties uz to, ka ministrijā ir atsevišķs Juridiskais departaments. Bez tam E. Repšem ir arī padomdevēji stratēģiskās plānošanas jautājumos un valsts pārvaldes reformu jautājumos.

E. Repše padomniekus esot izvēlējies pats. Četri padomdevēji saņem 1000 latus mēnesī pirms nodokļu nomaksas, savukārt divi padomdevēji - 500 latus mēnesī.

Vairums E. Repšes padomnieku nav sabiedrībā zināmas personas, ja neskaita Baibu Brigmani. Padomdevēju vidū ir Māra Sīmane, Baiba Fromane, Normunds Zvaulis, Reinis Trolis un Andris Jacino.

Pārtikas ražotāja “Orkla Latvija” apgrozījums 2021.gadā pieaudzis par 9%, sasniedzot 112,8 miljonus eiro. Uzņēmuma peļņa pārskata gadā sarukusi līdz 2,3 miljoniem eiro, iepretim 4,594 miljonu eiro peļņai 2020.gadā.

Samaksāto nodokļu apmērs pērn veido 20,2 miljonus eiro, kas ir par 15% vairāk nekā 2020.gadā.

Uzņēmums, kurš Latvijā pazīstams ar tādiem produktu zīmoliem kā “Laima”, “Spilva”, “Selga”, “Staburadze”, “Ādažu”, “Naturli” un citiem, pērn vietējam un eksporta tirgiem kopumā izstrādāja rekordskaitu – 169 jaunus un atjauninātus produktus – saldumu un uzkodu, kā arī dažādu pārtikas produktu kategorijās.

“Orkla Latvija” 2021.gadā turpināja investēt ilgtspējīgā ražošanas procesu attīstībā kopumā ieguldot vairāk nekā 2 miljonus eiro.

“Par spīti izaicinājumiem, ar kuriem saskārāmies 2021.gadā – turpmāku Covid-19 pandēmijas ietekmi un resursu cenu pieaugumu – mums izdevies panākt izaugsmi teju visos virzienos, svarīgākais no tiem – izstrādāt jaunu, tirgū labi pieņemtu un vienlaikus arī veselīgāku produktu piedāvājumu un turpināt investēt ilgtspējīgos ražošanas procesos. Covid-19 pandēmija un savā ziņā arī resursu cenu pieaugums pasteidzinājis transformāciju uz efektīvākiem un ilgtspējīgākiem ražošanas procesiem, skrupulozāku izejvielu un piegādātāju atlasi, fokusu uz labvēlīgu darba vides nodrošināšanu, kā arī veicinājis patērētāju pieprasījumu pēc veselīgākiem un pilnvērtīgākiem produktiem un maltītēm,” uzsver Toms Didrihsons, “Orkla Latvija” valdes priekšsēdētājs.

Franču autoražotājs PSA (Citroen, Peugeot) 2010. gada pirmajā pusgadā ir pārdevis rekordskaitu jauno auto, proti, 1.86 milj. vienību jeb par 17 % vairāk nekā 2009. gada pirmajā pusgadā, vēsta Automobilwoche.

Tradicionāli nozīmīgākais noieta tirgus ir bijusi Eiropa, taču šogad īpaši ražīgi tika pastrādāts Ķīnas tirgū. PSA pirmajā pusgadā Ķīnā pārdeva 176 tūkst. jaunus auto, kas ir jauns rekords. PSA pauž pārliecību, ka arī gada otrā puse būšot tikpat veiksmīga, īpašas cerības liekot uz jaunākās paaudzes Citroen C4, kā arī Peugeot 407 pēcteci, ko pirmo reizi ieraudzīsim Parīzes autoizstādē.

Populāro modeļu Peugeot 207 un Citroen C4 Picasso ražotājs paziņojis, ka mašīnu un vieglo kravas mašīnu pārdošanas rezultāti auguši par 17%, un kopumā tikuši pārdoti 1,86 miljoni transporta līdzekļu. Salīdzinājumam pirms gada tikuši pārdoti 1,59 miljoni automobiļu.

Ghetto Family sporta projektus papildina burgernīca Ghetto Burger Grīziņkalnā, Rīgā.

Ghetto ir jauniešu iniciatīva ar mērķi popularizēt sportiskas aktivitātes, veselīgu dzīves veidu un lietderīgu brīvā laika pavadīšanu.

Ghetto zīmols šobrīd apvieno vairākus projektus. Taču neviens projekts pats par sevi nav pamatbizness – tikai visas aktivitātes kopā veido vienotu veselumu un papildina cita citu. Ghetto Family nodarbojas ar sporta pasākumu organizēšanu, Ghetto TV veido dažādas reklāmas, Ghetto Burger ir burgernīca, Ghetto Rent iznomā tribīnes, mūzikas aparatūru u. tml., bet Ghetto Cares programmas ietvaros Ghetto komanda dodas pie skolu jauniešiem, lai runātu par viņiem aktuālajām tēmām.

Latvijā radītais viesuļvētras simulators "Beat The Storm" pasaulē lielākajā atrakciju industrijas izstādē Orlando, ASV izcīnījis 2. vietu labāko jauno produktu kategorijā.

Atrakcija vēja tunelī drošos apstākļos ļauj iepazīt vēja stiprumu līdz 160 km/h, kas līdzvērtīgs otrās kategorijas viesuļvētrai.

Globālā atrakciju industrijas asociācija (IAAPA) ir pasaulē lielākā šāda veida organizācija, kas dibināta 1918. gadā un apvieno dalībniekus no vairāk kā 100 valstīm. "IAAPA EXPO Orlando" ir gada lielākais asociācijas organizētais pasākums, kas pulcē atrakciju nozares profesionāļius no visas pasaules. Vienas nedēļas garumā notiek gan konferences, gan izstāde, kur tiek prezentēti aktuālie produkti un pakalpojumi. Šis pasākums pulcē vairāk kā 40 000 interesentu.

"Mēs gatavojāmies gadu, lai visas pasaules atrakciju parku nozarei prezentētu savu jauno produktu. Pirmo reizi klientu vērtējumam tas tika nodots 2022. gada jūnijā, kad pirmie divi vētras pieredzes tuneļi tika uzstādīti "Universe Science Park" Dānijā. Jau pāris mēnešos "Beat The Storm" kļuva par vienu no iecienītākajām parka atrakcijām. Šosezon to izmēģinājuši jau vairāk kā 100 000 interesentu," stāsta "Beat The Storm" autors Ingus Augstkalns.

Šajās dienās Izraēlas finanšu un tehnoloģiju centrālajā pilsētā Telavivā norisinās inovāciju festivāls DLD (Digital-Life Design), tostarp – DLD konference, kas pulcē tehnoloģiju nozares dalībniekus – investorus, jaunuzņēmumus, starptautiskas kompānijas un presi.

Līdzās dažādiem runātājiem paralēli notiek aktīva tīklošana, kas ārpus galvenajām konferences pasākumu norises vietām pulcē tikpat daudz cilvēku kā dažādas konferences paneļdiskusijas.

Pēdējo trīsdesmit gadu laikā Izraēlai ir izdevies kļūt par pasaules līmeņa līderi tehnoloģiju attīstībā un šodien tā zināma kā «startup nācija», kas piesaista miljoniem dolāru riska kapitāla. Telaviva ir mājas vairāk nekā 1450 agrīnas stadijas startup, t.i., - 28 startup uz katru pilsētas kvadrātkilometru un viens jaunuzņēmums uz katriem 290 iedzīvotājiem. Šī augstā startup koncentrācija ierindo Telavivu kā aktīvāko startup ekosistēmu ārpus Silīcija ielejas.

Latvijas Mazo un vidējo uzņēmumu foruma (MVU Forums) iniciatīva «Atbalsti mazo biznesu!» pulcē sadarbības partnerus – Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameru (LTRK), uzņēmumus Lursoft, Latvijas Pasts un banku Citadele, lai veicinātu mazo uzņēmumu attīstību Latvijā un šā gada 16.novembrī uzrunātu vairāk kā 30 000 mazo uzņēmumu dalībai «Mazā biznesa dienā».

Iniciatīvas autors, MVU Foruma valdes loceklis, Kristaps Banga atgādina, ka 2012.gada novembrī Latvijā pirmo reizi tika izsludināta «Mazā biznesa diena», kas turpmāk katru gadu notiks novembra trešajā sestdienā, lai ikviens iedzīvotājs uzzinātu vairāk par mazajiem uzņēmumiem Latvijā, ar saviem pirkumiem šajā dienā varētu tos īpaši atbalstīt un gūtu iedvesmu savam biznesam.

MVU Foruma valdes priekšsēdētāja Elīna Egle ir pārliecināta, ka, balstoties uz starptautisko pieredzi, šajā dienā pieaugs mazo uzņēmumu atpazīstamība, apgrozījums, un arī lielie uzņēmumi būs aicināti īstenot īpašus pasākumus mazajiem piegādātājiem. Iniciatīva šobrīd pulcē vairāk kā 350 mazā biznesa pārstāvjus un atbalstītājus sociālajā tīklā Facebook, šogad iniciatīvai pievienojas arī nozaru biznesa līderi.

Valsts ļauj, bet pašvaldība aizliedz – šāds absurds princips jau sākotnēji ielikts azartspēļu nozares pamatos. Proti, valsts tirgo gandrīz pusmiljonu vērtas licences, bet pašvaldībām ir tiesības pateikt, ka savā teritorijā neļaus atvērt azartspēļu zāles.

Daudzas pašvaldības izmanto šīs tiesības, pamatojot aizliegumu ar attiecīgās administratīvās teritorijas iedzīvotāju interešu aizskārumu. Šis ir viens no iemesliem, kas ierindo nozari puslegālā stāvoklī sabiedrības acīs, kaut gan nozare ir legāla. Par duālo situāciju gribas ironizēt, ja jau valsts likumdevēji – Saeima – nozarei dod zaļo gaismu, bet pašvaldības aizliedz, tad nozarei ir jāatrod drošības sala. Gluži kā patvēruma meklētājiem jāmeklē droša vieta, un drošā vieta ir pati Saeima.

Ikviena uzņēmējdarbības nozare vēlas ilgtermiņa stabilitāti no likumdevēju un pašvaldības puses, un azartspēļu nozare kārtējo reizi ir kritusi nežēlastībā. Rīgas dome ir pieņēmusi lēmumu par azartspēļu zāļu aizliegumu galvaspilsētā, atļaujot to darbību tikai četru un piecu zvaigžņu viesnīcās. Rīgā darbojas nedaudz mazāk kā puse no 311 Latvijas spēļu zālēm. Galvaspilsētas domnieki ir pateikuši, ka nozarei pilsētā nav vietas, un aizliegums tiek nostiprināts arī Rīgas teritorijas plānojumā.

No š.g. 22. līdz 25. novembrim Rīgā notiks Eiropas vadošais ekosistēmas forums “5G Techritory”, kurā nozīmīgākie 5G lēmumu pieņēmēji un praktiķi apspriedīs jauno Eiropas digitalizācijas fondu apgūšanu un lietderīgu izmantošanu 300 miljardu eiro apmērā, lai 5G tehnoloģijas radītu reālu pienesumu biznesam un sabiedrībai.

Pasākums notiks jau ceturto gadu pēc kārtas, tiešsaistes dalību apvienojot ar runātāju un auditorijas iesaisti klātienē.

Eiropas Savienība ir izveidojusi vairākus fondus ar mērķi paātrināt digitalizāciju dalībvalstīs, piemēram, Eiropas Atveseļošanas un noturības mehānisma ietvaros digitalizācijai paredzēts 121 miljards eiro, un Eiropas Zaļā kursa ietvaros 184 miljardi eiro, kuru līdzekļus iespējams izmantot 5G pielietojuma attīstīšanai.

Lai apspriestu fondu līdzekļu izlietojumu, forumā piedalīsies augsta līmeņa Eiropas Komisijas pārstāvji, tajā skaitā Roberto Viola, Eiropas Komisijas sakaru tīklu, satura un tehnoloģiju ģenerāldirektors.

“Jautājums, kas finansēs 5G tehnoloģijas, vienmēr ir bijis strīdīgs, jo tehnoloģiju attīstīšana prasa ievērojamus ieguldījumus infrastruktūrā. Šobrīd redzam, ka Eiropa ir pievērsusi lielu uzmanību digitalizācijai un viens no tās galvenajiem mērķiem ir 5G. Tā kā finansējuma apguvei ir nepieciešama dažādu organizāciju sadarbība, šogad “5G Techritory” pievērsīs īpašu uzmanību partnerību veidošanai, radot pamatu jaunu pētniecības un attīstības projektu izveidei,” informē Neils Kalniņš, “5G Techritory” direktors.

Tuvāko gadu laikā Rīgā taps «Laimes koku parks» - īpaša vieta, kur savu koku iestādīt varētu ikviens rīdzinieks vai pilsētas viesis, vienojušies kustības «Lielā Talka» pārstāvji un Rīgas domes vadība.

Pēc idejas prezentēšanas Rīgas domē, nolemts, ka no nākamā gada pilsētā atsevišķās parku vai skvēru teritorijās ikvienam interesentam būs iespēja iestādīt kokus, kuri atbilstu pilsētvides un dārznieku prasībām, tādējādi radot ainaviski iekoptas vietas parkos un skvēros.

Tā būtu sākotnējā iniciatīva - pilotprojekts, lai tuvākā nākotnē rastu vietu arī «Laimes koku parka» izveidei galvaspilsētā, kas lielā mērā būs atkarīga no iedzīvotāju, pašvaldības un kustības «Lielā Talka» līdzdalības.

«Arvien vairāk mēs domājam par sabiedrības līdzdalību un iesaisti savas pilsētas, apkaimes vai tuvākās apkārtnes sakārtošanā. Jebkura iniciatīva ir apsveicama un tās izvirzītie rezultāti ir sasniedzami, ja ir sadarbība un izpratne. Tāpēc, lai sasniegtu augstākos mērķus vispirms vēlamies pārbaudīt, vai šī līdzdarbība notiks aktīvi un sentēvu tradīcijas iesakņosies arī Latvijas galvaspilsētā,» projektu komentē Rīgas mērs Oļegs Burovs.

Starptautiskā Koučinga Federācija (ICF) sadarbībā ar Rīgas Tehnisko Universitāti izstrādājusi pētījumu, kurā sadarbosies ar piecpadsmit uzņēmumiem, lai noskaidrotu, kāda ir koučinga investīciju atdeve Latvijā.

No uzņēmumiem tiks sagaidīts, ka to dalībnieki veiks sava uzņēmuma novērtējumu pirms koučinga uzsākšanas, atkārtos to arī uzreiz pēc koučinga un sešus mēnešus pēc tā. ICF Latvijas nodaļas prezidents Arturs Černikavs (Artur Chernikau) pauž, ka tā ir iespēja ne tikai ar izdevīgiem nosacījumiem apgūt šīs kompetences, bet gan kopumā investēt Latvijas ekonomikas ilgtermiņa izaugsmē, jo iegūto datu analīze varētu nākt talkā citiem uzņēmumiem un to produktivitātes veicināšanai.

Lai gan koučings Latvijā ienāca 2008.gadā, un par tā speciālistiem kļuvuši nu jau vairāk nekā tūkstotis interesantu, no kuriem šobrīd trīsdesmit pieci ir arī ICF sertificēti profesionāli kouči, vēl līdz šim nav veikti pētījumi vai analīze, kas liecinātu par tā rezultātiem vietējos uzņēmumos.

Neskatoties uz aukstajiem laika apstākļiem, Lielās Talkas organizatori no šodienas, 11.marta, aicina Latvijas iedzīvotājus brīvprātīgi līdzdarboties talkas organizēšanā un noteikt piesārņotākās Latvijas vietas, kas būtu jāsakopj Lielās Talkas laikā.

Pilnveidotajā Lielās Talkas oficiālajā mājas lapā talkas.lv sadaļā Kartes ir pieejama īpaši izveidota karte, kurā iedzīvotāji ir aicināti atzīmēt Latvijā esošu piesārņotu teritoriju. Šādi kopīgiem spēkiem tiks apzinātas piesārņotās vietas dabā, kuras Lielās Talkas laikā, 20.aprīlī, būtu nepieciešams sakopt.

Atzīmētajā punktā ikviens interesents varēs organizēt kolektīvu talku, un pēc 18. marta, kad sāksies visu talkošanas vietu reģistrācija, pieteikt to kā savu talkošanas vietu.

Lai pieteikto piesārņoto vietu reģistrētu kā oficiālo talkošanas vietu, Lielā Talka aicina interesentus sākotnēji iepazīties ar talkas atbildīgā pienākumiem.

Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Katru nedēļu kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild Eko Gāze direktors Andrejs Laškovs:

- Kāpēc Jūs strādājat šajā uzņēmumā/nozarē?

Auto gāzes jeb sašķidrinātās naftas gāzes (SNG) nozare Latvijā ir ļoti jauna un, lielā mērā pateicoties mana tēva uzņēmēja garam, mūsu ģimenei ir iespēja piedalīties šī uzņēmējdarbības virziena attīstībā no pašiem pirmsākumiem. Tēva dibinātā uzņēmuma Eko Gāze pamatā ir ideja par zaļo vidi, veselīgu ekoloģiju un ilgtspējīgu biznesu. Tas, manuprāt, ir galvenais iemesls, kāpēc arī es esmu šajā uzņēmumā, proti, alternatīvajai degvielai saskatu reālas perspektīvas nākotnē.

#Naudas atmazgāšanas neceļi ir nopēdojuši visu Eiropu.

Naudas atmazgāšanas neceļi ir nopēdojuši visu Eiropu; kārtībai un skaidrībai Latvijai iesaka talkā aicināt ASV un ES pretkorupcijas ekspertus

Aizvien stingrākā Eiropas Savienības un ASV likumdošana pret naudas atmazgāšanu (AML) un informācijas noplūdes atklāj noziedzīgo naudas līdzekļu neceļus. ASV Tieslietu ministrija ar citiem tirgus regulatoriem pirms nedēļas ir panākusi 613 miljonu USD (496 milj. EUR) vienošanos ar U.S. Bancorp par apzinātu nepakļaušanos AML noteikumiem laikā no 2009. līdz 2014. gadam. Par līdzīgiem nodarījumiem nesen ASV ir sodīta Nīderlandes Rabobank meitas kompānija.

Šomēnes Šveices tiesībsargi savukārt ir lieguši Gazprombank Switzerland turpināt privātpersonu apkalpošanu. Arī šomēnes par AML normu stingrību britu tiesībsargi izmeklē savu multinacionālo banku HSBC. Bet pērn no tirgus regulētājiem trūkties ir dabūjušas lielās Skandināvijas bankas Nordea un Danske Bank. Pamatīgu soda naudu par līdzīgiem AML pārkāpumiem briti un amerikāņi ir uzlikuši Deutsche Bank.

Kā Tu atzīmē Latvijas simtgadi? Iepazīsties ar VIA SMS, kura piedāvājumā ir ātrie kredīti, idejām, kā sagaidīt valsts 100. dzimšanas dienu!

##Patriotiskais brauciens

Tuvojoties 11. novembrim, kad tiek atzīmēta Lāčplēša diena, apceļo Latviju patriotiskās noskaņās, dodoties uz Brīvības cīņu piemiņas vietām! Latvijas brīvības cīņas sākās tūdaļ pēc Latvijas Republikas neatkarības dibināšanas 1918. gadā. Tās ilga līdz 1920. gada 11. augustam, kad tika noslēgts Latvijas un Krievijas miera līgums. Pateicībā un godināšanā Brīvības cīņu veterāniem tika izveidots Lāčplēša kara ordenis.

Karti ar Latvijas brīvības cīņu piemiņas vietām aplūko šajā mājaslapā!

##Katrai ģimenei savs ozols

Veido Latviju zaļāku un stiprāku, kopā ar ģimeni iestādot ozolu. Ozols simbolizē ne tikai spēku un izturību, bet arī mīlestību pret savu valsti. Šis koks ir enerģētisks un sargā no ļaunuma.

23.janvārī paredzēta nekonference Govcamp Latvija 2010, kurā apspriedīs sociālo mediju instrumentu un jauno tehnoloģiju izmantošanu, radot efektīvāku, uz sadarbību vērstu valsts pārvaldi.

Par to informatīvā paziņojumā vēsta Govcamp Latvija 2010 iniciatīvas grupa.

No šodienas www.govcamp.lv sadaļā Ideju talka katrs interesents var pieteikt arī savu ideju par to, kā uzlabot valsts pārvaldi ar interneta tehnoloģiju un sociālo mediju risinājumiem. Interesantāko ideju autoriem tiks piešķirtas balvas no nekonferences atbalstītājiem, savukārt labākās idejas tiks virzītas īstenošanai. Nekonferences iniciatīvas grupas vadītāja ir Valsts kancelejas Komunikācijas departamenta konsultante Liena Muraškina. Govcamp Latvija 2010 galvenie mērķi ir aktualizēt sociālo mediju un jauno tehnoloģiju iespēju izmantošanu valsts pārvaldes darbā, piemēram, sociālo tīklu loma līdzdalības veicināšanā, instrumenti sabiedrības efektīvākai informēšanai, diskusiju un sadarbības iespējas tiešsaistē, projekti atvērtākai valsts pārvaldei un pieejamākiem tās datiem.

Aizputes senioru apvienības Piesaulīte dalībnieki veikuši sakopšanas darbus pilsētas zemes īpašumā Kalvenes un Jelgavas ielas stūrī, kas tautā saukts arī par «Šekumu». «Mēs vienojāmies ar īpašnieci, un viņa ar prieku pieņēma mūsu palīdzību,» laikrakstam Kursas Laiks sacījusi senioru apvienības vadītāja Edīte Dovkante.

Namu Kalvenes ielā 1 noārdīja pērn, jo tas bija avārijas stāvoklī un apdraudēja garāmgājējus, tomēr grausta atliekas – akmeņi, zari un sīkāki būvgruži – «Šekumā» pārziemoja.

«Tā ir pilsētas redzamākā vieta, un to vajadzēja sakopt. Mēs saprotam, ka īpašniecei vienai nepietiek spēku, un gājām palīgā. Es domāju, ka tā var sasniegt daudz vairāk,» tā E. Dovkante.

Plašāk lasāms 18. aprīļa Kursas Laikā.

Rīgas Doma un citu Latvijas dievnamu atjaunošanai Latvijas evaņģēliski luteriskā Baznīca (LELB) un būvuzņēmums Arčers kopīgi rīkotā talkā Nākotnes Lietaskoks šodien iestādīja 7,5 tūkstošus egļu un 50 ozolu stādus.

Iniciatīva iestādīt Nākotnes lietaskokus radās, Rīgas Doma torņa stiprināšanas un restaurēšanas procesā sastopoties ar grūtībām Latvijā atrast specifiskus, vairāku simtu gadu vecu koka būvelementu atjaunošanas parametriem atbilstošus materiālus.

Pēc izmēriem, apjoma un citiem parametriem restaurācijai piemērotu kokmateriālu sagāde bija pārsteidzošs un iepriekš neprognozēts izaicinājums. Restaurācijas darbi ietver vērienīgu bojāto koka konstrukciju nomaiņu, protezēšanu un attīrīšanu Doma tornī apmēram 5000 m2 platībā.

«Tāpēc šodien iestādījām atpakaļ objekta atjaunošanai izmantoto kokmateriālu, kā arī ceram, ka no iestādītajiem kociņiem izaugs nākotnes lietaskoki, un tas būs materiāls nākamajai dievnama restauratoru paaudzei. Iestādot un kopjot 7,5 tūkstošus egļu un 50 ozolu audzi, parūpēsimies par to, lai pilnvērtīgu un autentisku Latvijas dievnamu restaurāciju būtu iespējams paveikt arī pēc 100 vai 200 gadiem,» atzina SIA Arčers Būvniecības departamenta direktors Jānis Markulis.

20 ASV karakuģa USS Farragut jūrnieki un 12 Latvijas Zemūdens Makšķernieku un mednieku klubu biedri un citi entuziasti ņēmuši dalību talkā Mīlestības salā, Lielās Talkas organizētāju biedrības Pēdas LV rīkotajā akcijā.

Talkas dalībnieki savāca un un izveda atkritumus no Mīlestības salas un tās pieguļošās ūdens teritorijas, kā arī tika izveidoti 10 putnu būrīši.

«Pēdējo piecu gadu laikā Mīlestības sala ir kļuvusi daudz tīrāka un sakoptāka. Tā ir iecienīta atpūtas vieta, uz kuru atpūtnieki turpina doties, taču gan sauzemes, gan ūdens teritorijā atkritumu daudzums ar katru gadu ievērojami samazinās. Talka salā bija ļoti laba pieredzes apmaiņa ar mūsu ārvalstu viesiem,» norāda Pēdas LV valdes priekšsēdētāja Vita Jaunzeme.

Pagājušajā nedēļas nogalē Latvijā ieradās ASV jūras kara flotes kuģis USS Farragut (DDG 99), kura vizītes mērķis bija turpināt ASV 6. flotes uzsākto sadarbību ar Baltijas valstīm jūras partnerības un jūras drošības jomā.

Mežu aizsardzības tematika Latvijā pēdējās nedēļās kļuvusi aktuāla, īpaši saistībā ar karstuma vilni un mežu ugunsgrēkiem – šogad to skaits sasniedzis jau 236, kas valsts līmenī (ap 200 ha izdegušo platību) nav pārlieku daudz, bet individuāli var nozīmēt lielus zaudējumus mežu īpašniekiem. Šis ir īstais laiks, lai parūpētos par sava meža vērtību, kas ir droša garantija un investīcija nākotnē. Ko nozīmē apdrošināt mežu un kam jāpievērš lielāka uzmanība, to darot?

Par to saruna ar "Reinsons un Partneri" vadītāju, mežu apdrošināšanas produkta izstrādātāju Reini Reinsonu.

Parasti apdrošināšana saistās ar OCTA, KASKO, jūs darbojaties tik specifiskā apdrošināšanas veidā kā lauksaimniecība, kā nonācāt līdz tam?

Man kā jau daudziem apdrošināšana kādreiz likās kā kas mītisks, ne līdz galam izprotams, kur svarīgākais uzrakstīts, tā teikt, maziem burtiņiem. Pēc izglītības un aicinājuma esot agronomam, ikdienā praktiski sadarbojoties ar zemniekiem, dzirdēju dažādu pieredzi par sējumu apdrošināšanu. Likās, ka idejai par to, ka zemnieks pats apdrošina savus laukus un neprasa kompensācijas valstij, jābūt labai un jāstrādā. Pat pilsētniekiem, kuri parasti raugās uz lauksaimnieku kompensācijām negatīvi, jābūt priecīgiem, ka zemnieki paši uzņemas risku vadību. Tomēr atsauksmes bija dažādas. Tas raisīja interesi izprast un panākt, lai viss strādā. Sāku kā sējumu zaudējumu novērtēšanas eksperts, tomēr visai drīz sapratu, ka galvenais uzdevums varētu būt vienkāršs – padarīt sējumu apdrošināšanu saprotamu zemniekiem un zemnieku rūpes saprotamas apdrošinātājiem.

18. aprīlī paredzētajā talkā Getliņu atkritumu poligona sakārtošanā piedalīties solījuši trīs Rīgas domes deputāti – vicemērs Jānis Dinevičs (LSDSP), Pilsētas īpašuma lietu un privatizācijas komisijas priekšsēdētājs Andris Ameriks (LPP/LC) un pašvaldības aģentūras Rīgas dārzi un parki direktors Agnis Kalnkaziņš (TP).

“Sakopšanas talka Getliņos, protams, nedaudz atšķirsies no talkām citur Latvijā. Pie mums atkritumi netiks vākti un likti maisos. Gluži pretēji, šajā dienā gaidām pastiprinātu atkritumu pieplūdumu no Rīgas pilsētas un apkārtnes. Mēs nodrošināsim poligona teritorijas un infrastruktūras sakārtošanu, labiekārtošanu un apzaļumošanu,” norādīja SIA Getliņi EKO valdes priekšsēdētājs Imants Stirāns. Lai vēl vairāk atbalstītu lielo talku, poligons Getliņi nodrošinās ievērojamas atlaides (95% no ierastās summas) Lielās talkas laikā savākto atkritumu ievešanai un noglabāšanai poligonā.

Par aktivitātēm lielās talkas ietvaros ziņo arī vairāki uzņēmumi. Latvijas pārtikas nozares uzņēmumi Aldaris, Rīgas Miesnieks, Rīgas Piena kombināts un Lango sakops Mežaparku. Pie talkotājiem ierasties ar uzmundrinājuma vārdiem solījis pilsētas mērs Jānis Birks, bet ar dziesmām – koris Juventus.