Latvijas Pasta nodaļas Ziemassvētkos un Jaunajā gadā visā Latvijā strādās pēc īpaša svētku darba grafika, Db.lv informēja uzņēmuma pārstāve Inese Kreicberga.

Rīgas pasta nodaļas

2006. gada 24.decembrī visas Rīgas pasta nodaļas slēgtas, izņemot, Rīgas 8., 17., 22. un 25. pasta nodaļu, kas strādās no plkst. 10:00 līdz 20:00. Rīgas 18. pasta nodaļa strādās no 9:30 līdz 20:00, Rīgas 20. pasta nodaļa – no 9:00 līdz 20:00, Pasta centrs Sakta – no 8:00 līdz 20:00, Rīgas 50. pasta nodaļa – no 8:00 līdz plkst.16:00, Rīgas 33. pasta nodaļa – no 8:00 līdz 16:00, Rīgas 47. pasta nodaļa – no 10:00 līdz plkst.16:00, bet Rīgas 53. pasta nodaļa – no 9:00 līdz 16:00 (pārtraukums no 13:00 līdz 13:30).

2006. gada 25.decembrī visas Rīgas pasta nodaļas slēgtas, izņemot Rīgas 8., 17. un 25. pasta nodaļu, kas strādās no plkst. 10:00 līdz 22:00. Rīgas 20. un 22. pasta nodaļa strādās no 10:00 līdz 20:00, Rīgas 33. un 50. pasta nodaļa – no 8:00 līdz 16:00, Rīgas 18. pasta nodaļa – no 9:30 līdz 20:00, Rīgas 47. pasta nodaļa – no 10:00 līdz 16:00, Pasta centrs Sakta – no 8:00 līdz 20:00, Rīgas 53. pasta nodaļa – no 9:00 līdz 16:00 (pārtraukums no 13:00 līdz 13:30).

Snovbords strauji atkaro kalnu slēpošanas trases, jo šis ziemas sporta veids ir kļuvis par jauniešu modes un dzīves stila noteicēju. Alpu ziemas kūrortu piedāvājumā snovbords ir kļuvis par neatņemamu sastāvdaļu. Snovbords (sniega dēlis) ir kļuvis par patstāvīgu vērtību ziemas sporta tūrismā un šī sporta. Par to liecina arī vairākas aptaujas Eiropas valstīs, kur jaunieši vecumā no 9 līdz 15 gadiem par populārāko ziemas sporta veidu uzskata tieši snovbordu. Skolu programmās bieži vien tiek iekļauts snovbords kombinācijā ar ģeogrāfiju un dabas aizsardzību. Skolēni kopā ar klasi dodas ekskursijās uz Alpiem, kur šie mācību priekšmeti tiek apgūti līdztekus sporta aktivitātēm. Piemēram, Vācijā televīzijas skatītāju auditorija vecumā no 14 līdz 29 gadiem par populārāko ziemas sporta veidu uzskata snovbordu, bet vācieši kopumā dod priekšroku televīzijā daiļslidošanai un biatlonam. Snovborda industrija vairs nav tikai sporta veids, bet gan izklaide, tūrisms, mode, inventārs, reklāma un bizness. Apmēram puse no visiem pasaulē pārdotajiem sniega dēļiem tiek saražota Austrijā, kur ik gadus tiek producēts vairāk kā 1,5 miljoni sniega dēļu. Mūsdienu ziemas Alpu kalnu sports bez snovborda trasēm nav iedomājams, tāpēc daudzi ziemas atpūtas kūrorti aizvien vairāk pievērš uzmanības šo klientu apkalpošanas īpašajam servisam. Arī klasiskie kalnu slēpotāji ir kļuvuši iecietīgāki pret snovbordistiem un spēj “miermīlīgi” sadalīt kalnu starp abiem sporta veidiem. Snovbords ir kļuvis par sava veida dzīves stilu un viena no iecienītākajām snovbordistu tikšanās vietām ir Alpu kalni, kur savā starpā par labāko vietu aktīvi konkurē Austrija, Šveice un Francija. Francijas Alpu labirints Les Portes du Soleil Ženēvas ezera dienvidu daļā atrodas ziemas kūrorts Les Portes du Soleil, kur sniega valstība sportistiem ir pieejama vairāk kā 650 km nobraucienu garumā ar 200 pacēlājiem. No putna lidojuma šie kalni starp Franciju un Alpiem izskatās kā ietīti zirnekļu tīklā. Snovborda iesācējiem tiek ieteikts savas teltis novietot šī reģiona lielākajā ciemā Avoriaz, kurš ievērojams ar īpaši platām snovborda trasēm, bet arī šī sporta veida veikaliem. Īpaša snovborda trase ar 6 metru augstām sienām un 120 metru garumā. Les Portes du Soleil ir arī pieejamas mežonīgās trases nobraucieni (Espaces Freeride), kur bieži uzturas Francijas labākie snovbordisti. Savukārt Šveices pusē Les Croset piedāvā uz trases Planachaux un Morgins uz trases La-Follieuse vakara apgaismojumu trešdienās un sestdienās līdz pulksten 21:30. Labākās snovborda trases Šveicē - Lāksā un Davosā Pasaules labākās un grandiozākās snovborda trases ir sastopamas Šveices austrumos Crap Song Gion Lāksā (Laax), taču tikpat daudz snovbordistu ir sajūsmā tieši par Davosas trasēm. Viena no iespaidīgākajām ir 100 m garā, 17 metru plātā un ar 5 metriem augstiem bortiem supertrase. Iecienītākais kalns snovbordistu vidū ir 2590 metru augstais Jakobshorns, kurš piedāvā vairāku veidu nobraucienus. Snovbordistiem ir speciāla viesnīca "Bolgenschanze" (www.bolgenschanze.ch) ar diskotēkas halli un starptautiski pazīstamiem dīdžejiem, kura atrodas tikai dažu minūšu attālumā no Jakobshorna pacēlāja un populārā restorāna “Bolgen Plaza” (www.bolgenplaza.ch). Bavārijas dabiskās trases Salīdzinājumā ar Šveices un Francijas trasēm Vācijas Alpi nav tik augsti, taču snovbordisti Dammkaras tuvumā var iejusties pirmatklājēja lomā un doties lejup no sniega neskarta kalna. Vāciski runājošajā Alpu teritorijā Dammkara ir vienīgā vieta, kurai ir pacēlājs uz 7 km garu dabisku jeb mežonīgu trasi. Labākā vieta tiek uzskatīta dienvidu nogāze Predigtstūles. Snovbordisti var pieteikt arī kalnu instruktoru (www.mittenwald.de), kurš ieteiks emocionāli saspringtākos nobraucienu posmus. Šie kalni katru dienu tiek uzmanīti arī no sniega lavīnu ekspertiem. Snovbordisti var piete

Via Alpina ir garāka pastaigu taka, kas iet pāri Alpiem. Tās garums ir 5 000 kilometri, aptverot 338 posmus, augstumā starp 0 un 3000 metriem virs jūras līmeņa. Šī taka ir piemērota ne tikai pieredzējušiem ceļotājiem, bet arī vecākiem cilvēkiem un ģimenēm, kas vēlas iepazīt Alpu neaprakstāmo skaistumu un daudzveidību. Ceļotāju izvēlei ir pieci tematiski ceļi ar dažādām grūtības pakāpēm (sarkanais, violetais, dzeltenais, zaļais vai zilais ceļš). Pastaigu taku tīklojums plešas caur astoņām Alpu zemēm: Itāliju, Slovēniju, Austriju, Vāciju, Lihtenšteinu, Šveici, Franciju un Monako, un tas iet cauri gandrīz 40 parkiem un dabas rezervātiem. Pastaigu taka, kas vijas cauri visiem nozīmīgākajiem Alpu reģioniem piedāvā kultūras, vēstures un cilvēku dzīves mākslas apvienojumu, tas ir atvērts apmeklētājiem no 1. jūlija līdz 15. septembrim. Projekts Via Alpina aizsākās 1999. gadā pēc Francijas biedrības La Grande Traversée des Alpes iniciatīvas un šodien ir viens no starptautiskās pārvaldes komisijas nozīmīgākajiem projektiem, kuras biedrs ir arī Slovēnija. Starptautiskais projekts radās ar mērķi apvienot astoņas Alpu zemes, lai iegūtu lielāku ietekmi uz tūrisma attīstību vietējā mērogā. Sīkāka informācija: www.via-alpina.com Avots: Eiropa.lv

Šī gada 24., 25., 26. un 31.decembrī, kā arī 1.janvārī lielākā daļa pasta nodaļu visā Latvijā strādās pēc īpašā svētku režīma. Atgādinām, ka abonēt presi pasta nodaļās un pie pastnieka varēs līdz 22.decembrim, bet modernizētajās pasta nodaļās – līdz 29.decembrim, informē VAS Latvijas Pasts.

Svētku dienās pēc svētku grafika strādās sekojošas pasta nodaļas:

Rīgas reģionā

24. un 31.decembrī visas Rīgas un Rīgas reģiona pasta nodaļas būs slēgtas, izņemot Rīgas 8. pasta nodaļu, kas strādās no plkst. 10.00 līdz plkst. 19.00, Rīgas 17., 22., 25., 50. pasta nodaļu, kas strādās no plkst.10.00 līdz plkst. 22.00, Rīgas 18. pasta nodaļu, kas strādās no plkst. 9.30 līdz plkst. 20.00, Rīgas 20. pasta nodaļu, kas strādās no plkst. 9.00 līdz plkst. 22.00, un Pasta centru Sakta, kas strādās no plkst. 10.00 līdz plkst. 17.00. Kauguru 1. pasta nodaļa strādās no plkst. 10.00 līdz plkst. 20.00, bet Ogres 2. pasta nodaļas darbalaiks šajā dienā būs no plkst. 9.00 līdz 16.00.

Neskatoties uz sistemātiskiem tirdzniecības noteikumu pārkāpumiem Centrāltirgus slēgtajā teritorijā, kā arī nomas līguma saistību rupju neizpildi, tai skaitā, nomas maksas un komunālo maksājumu termiņu neievērošanu, SIA Mercados apstrīd iznomāšanas līguma laušanu. AS Rīgas Centrāltirgus slēgtās teritorijas pārņemšanu risinās tiesiskā ceļā, informē Rīgas centrāltirgus pārstāvis Ivars Jakovels.

«Pēc slēgtās teritorijas pārņemšanas, šajā vietā tiks saglabāta pārtikas produktu tirdzniecība, vienlaicīgi rūpējoties par tirdzniecību regulējošo normatīvo aktu ievērošanu. Papildu ienākumi, ko AS Rīgas Centrāltirgus iegūs, pārņemot nepastarpinātu slēgtās teritorijas apsaimniekošanu, tiks ieguldīti Centrāltirgus attīstībā, tai skaitā Slēgtās teritorijas vizuālā un tehniskā stāvokļa pakāpeniskai sakārtošanai un uzlabošanai. Līdz ar to ieguvēji būs gan Slēgtās teritorijas tirgotāji, gan Centrāltirgus pircēji, gan mūsu ārvalstu viesi,» nākotnes attīstību ieskicē AS Rīgas Centrāltirgus valdes priekšsēdētājs Andris Morozovs.

Kad Latvijā ieviesīs eiro?

Oficiālais eiro ieviešanas mērķa datums ir 2014. gada 1. janvāris. Šobrīd Latvijas valsts iestādes veic visus sagatavošanās darbus, kas nepieciešami eiro ieviešanas nodrošināšanai, un tā ieteicams rīkoties arī uzņēmējiem.

Kā naudas maiņu padarīt sev vieglāku un ērtāku?

Visērtākais veids - bezskaidras naudas maiņa. Tādēļ vēl pirms eiro ieviešanas ieteicams latu skaidrās naudas uzkrājumus pārskaitīt bankas kontā. Visa latu kontos noguldītā vai uzkrātā nauda eiro ieviešanas dienā automātiski un bez maksas tiks konvertēta eiro.

Vai saistībā ar latu nomaiņu pret eiro ir sagaidāma cenu celšanās?

Vasaras mēnešos Alpu glečers kļūst par sava veida tūristu atrakciju. Šveice piedāvā ne tikai šos glečerus apskatīt no droša attāluma, bet gan arī kāpt virsū uz šīm “ledus upēm” drošu pavadoņu klātbūtnē. Piemēram, Morterata glečers pie Pontresina ir apskatāms un aptaustāms 4 stundu garā pārgājienā, kuru var veikt bez īpašas sportiskās sagatavošanās. Šis īpašais maršruts ar vienu no skaistākajiem Alpu glečerskatiem ir pieejams laika posmā no 7.jūlija līdz 1.septembrim. Tie ceļotāji, kuri neiedrošinās kāpt uz glečera var izvēlēties ekskursijas ar dažādām tēmām par botāniku, ģeoloģiju vai laika apstākļiem. Arī Alpu garākais Aleta glečers (24 km) ir ļoti populārs dabas tūristu vidū. Parasti šo glečeru tūristi apskata divu dienu ilgā pārgājienā. Sīkāka informācija: MySwitzerland.com

Šveices valdība trešdien ieviesusi jaunus noteikumus, lai aizsargātu produktus no Alpu reģiona. No nākamā gada sākuma apzīmējumu «Alpu» varēs izmantot tikai produktiem, kas atbilst reģiona noteikumiem, vēsta thelocal.ch.

Tiklīdz jaunie noteikumi nākamā gada janvārī stāsies spēkā, terminu «Alpu» varēs izmantot tikai piena un gaļas produktiem, kas atbilst īpašiem nosacījumiem un tos apstiprinājusi sertifikācijas iestāde.

Netiks pieļauti arī termini, kas mēģina izvairīties no šiem noteikumiem, piemēram, Kalnu tēja, informējis ekonomikas lietu departaments.

Federālā Padome ieviesusi arī jaunus noteikumus, kas saistīti ar neseno dioksīna skandālu un bailēm par apstarotas pārtikas importu no Japānas.

Nākotnē lauksaimniecības departamentam būs tiesības pieprasīt sertifikātu, lai garantētu, ka sēklas, stādi, mēslojums, pesticīdi un dzīvnieku barība nav piesārņoti vai apstaroti.

Globālā sasilšana var iznīcināt nozīmīgu daļu no Eiropas kalnu kūrortiem, informēja Newsru.com.

Anomāli siltā ziema Eiropā nopietni apdraud Vācijas, Austrijas, Itālijas, Francijas un Šveices kalnainos apgabalus. Dēļ temperatūras paaugstināšanās kalnu slēpošanas sezona kļuvusi īsāka, sniega sega plānāka un finases, lai uzpūstu mākslīgo sniegu, lielākas. Turklāt, palielinās lavīnu risks.

Pēc klimatu pētnieku slēdziena Alpu reģionos vidējā temperatūra paaugstinās gandrīz trīs reizes augstāk nekā citur pasaulē. "1994, 2000, 2002, un 2003 gads bijuši paši siltākie pēdējo 500 gadu Alpu vēsturē", informē klimata pētnieki.

Šobrīd uz 90% lielāko kalnu kūrortiem Alpos pietiekami liela sniega sega turas vidēji 100 dienas gadā. Tālāka temperatūras sasilšana var novest līdz sezonas saīsināšanai, kūrotu skaitu un drošības aspektu tajos samazināšanos.

Latvijas Naftas tranzīts, līdz vakardienai neko publiski neziņojot, gada laikā pārdevis sev piederošos 10.91 % Ventspils naftas akciju ārzonu kompānijām.

Pērn martā par aptuveni 1.95 Ls par akciju, bijuši pārdoti Latvijas Naftas tranzītam (LNT) piederošie 7 196 278 jeb 6.89 % Ventspils naftas (VN) publiskās emisijas akciju nepazīstamai Britu Virdžīnu salās reģistrētai kompānijai Avenue Emerging Markets Fund LTD, Db atzina VN padomes priekšsēdētāja vietnieks un LNT bijušais (līdz 2007. gada 20. martam) valdes loceklis Vladimirs Solomatins. Pēc viņa atzītā, Avenue Emerging Markets Fund ir tā pati kompānija, kas šogad pēkšņi īsi pirms VN 27. aprīlī gaidāmās sapulces un VN akciju bloķēšanas dienas paziņoja par līdzdalības samazinājumu par 5.31 %, savā īpašumā atstājot 3.96 % VN akciju. Visticamāk, šīs akcijas nopircis VitolGroup meitas uzņēmums Euromin Holdings Cyprus Limited, kas īsā laikā pārsteidza ar savām spējām nopirkt lielu daudzumu – virs 13 % VN akciju, tādējādi palielinot ietekmi VN līdz 47.89 %, un kas liekot domāt, ka Vitol jau iepriekš zinājis VN akciju potenciālos pārdevējus. LNT lielākā īpašnieka Ventbunkera padomes priekšsēdētājs Rūdolfs Meroni savukārt Db iepriekš izteica aizdomas, ka Vitol akcijas iegādājies no kompānijas, kas ir cieši saistīta ar Ventspils lielo vīru. Pēc Db aplēsēm, no VN publisko akciju pārdošanas LNT guvis ap 14 milj. Ls. Pēc V.Solomatina teiktā šī cena bijusi augstāka nekā tā brīža tirgus cenas. Rīgas Fondu biržas informācija liecina, ka pērn martā VN akciju zem 1.9 Ls robežas nokritās vien marta vidū, bet mēneša sākumā un beigās VN akcijas tirgotas par cenu virs 2 Ls.

Uzņēmēji joprojām turpina atvērt jaunas tirdzniecības vietas, tomēr Rīgas centrā uz vienu atvērto vietu 2 tirdzniecības telpas tiek slēgtas, — konstatē Lucrum Realty.

Visvairāk tirdzniecības telpu tika atvērtas šā gada martā — 13, bet visvairāk tās tika slēgtas janvārī — 19. Tas ir skaidrojams ar sezonalitāti, jo parasti maksimālo apgrozījumu uzņēmumi gūst Ziemassvētku un Jaungada laikā, pēc kura seko liels apgrozījuma kritums, — skaidrots kompānijas 1. ceturkšņa tirdzniecības platību pārskatā.

Atvērto tirdzniecības vietu skaita ziņā līdera pozīcijas ieņem Marijas un A.Čaka iela. Slēgto tirdzniecības telpu skaita ziņā dalīto pirmo vietu tāpat ieņem Marijas un A.Čaka iela un K. Barona iela. K. Barona iela bija un joprojām ir visdārgākā Rīgas centra iela nomas maksas ziņā. Slēgto veikalu nomnieki nav rūpīgi izvērtējuši savam biznesam maksimālo nomas maksas līmeni, — skaidro Lucrum Realty.

Gājēju pārejas bieži ir pastiprinātas bīstamības elements satiksmes infrastruktūrā, un tieši uz pārejām notiek negadījumi ar traģiskām sekām. Līdz ar to pāreju pārbūve un sakārtošana atbilstoši mūsdienu drošības prasībām ir aktuāla nepieciešamība, un tai jābūt starp valsts prioritātēm satiksmes drošības jomā, norādīja Latvijas Automoto biedrībā (LAMB).

LAMB prezidents Juris Zvirbulis skaidro, ka šodienas Čaka ielas traģēdija notika uz regulējamas gājēju pārejas, tātad varot secināt, ka luksofors ielas otrajā pusē vēl nav drošības garants un katram satiksmes dalībniekam - gan gājējam, gan autovadītājam - ir jābūt uzmanīgam un jāpārliecinās par situāciju uz ceļa, neskatoties uz luksoforā degošās gaismas krāsu.

Pieredzējuši autovadītāji pārliecinoties, vai uz pārejas nav aizkavējies kāds sirmgalvis vai bērns, bet gājējs ir īpaši uzmanīgs, ja ielas šķērsošanas laikā iedegas sarkanā gaisma. Turklāt atbilstoši izmaiņām satiksmes noteikumos regulējamu gājēju pāreju drīkst šķērsot braucot arī riteņbraucējs, kura parādīšanās uz pārejas var būt pilnīgi negaidīta.

Portugālē, Eiropas tūrisma forumā, Eiropas Komisijas priekšsēdētāja vietnieks Ginters Ferhoigens pasniedza Eiropas izcilāko tūrisma galamērķu (European Destinations of Excellence [EDEN]) balvu desmit jaunām izcilākajām tūrisma vietām.

"EDEN projekts atbalsta Eiropas tūrisma nozari un veicina vairāku netradicionālu tūrisma vietu pamanāmību. Šī balva ir ne tikai iespēja dalīties ar labāko praksi Eiropas mērogā, bet arī atzinība par ilgtspējīgu tūrisma vietu un panākumiem vainagotu atpūtas veidu nodrošināšanu. Tā veicinās jaunu darba vietu radīšanu un pastāvošo uzlabošanu," norādīja Komisijas priekšsēdētāja vietnieks Ginters Ferhoigens.

Desmit izcilākie tūrisma galamērķi, kas apbalvoti 2007. gadā ir šādi:

Latvija: Kuldīga — Latvijas Venēcija.

Kuldīga — Kurzemes pilsēta ar ievērības cienīgu vēsturisko centru un Ventas ieleju; Kuldīga pazīstama arī ar nosaukumu „Latvijas Venēcija”. Tūristiem piedāvātās apskates vietas ir vēsturiskais un kultūras mantojums, kā arī Ventas upe, kas ir lielākā un gleznainākā visā reģionā. „Ventas Rumba” ir visplatākais ūdenskritums Eiropā (240 metri).

Kuldīgā darbu sākusi pirmā Neste Oil degvielas uzpildes stacija (DUS) Baltijas valstīs ar vertikālo virszemes degvielas tvertni, informēja Neste Latvija pārstāve Ilze Pērkone.

Tā esot pirmā šāda veida stacija Latvijā un tās rekonstrukcijā uzņēmums kopumā ieguldījis 365 tūkstošus eiro. Jaunā Neste Oil DUS paredzēta galvenokārt kravas autotransportam.

Tur ir pieejama tikai dīzeļdegviela un stacija ir aprīkota ar ātrgaitas dīzeļdegvielas sūkni ar 4 pistolēm, kas ir piemērotas gan kravas, gan arī vieglajam autotransportam. Arī jaunajā DUS, tāpat kā visās pārējās Neste Oil DUS, dīzeļdegviela tiek piegādāta no Neste Oil rūpnīcas Somijā.

Vertikālās virszemes degvielas tvertnes augstums ir 8,5 metri.

Neste Oil ir Somijas naftas pārstrādes un mārketinga uzņēmums. SIA Neste Latvija ir Neste Oil korporācijas meitas uzņēmums, kas Latvijā strādā 21 gadu. Kopš darbības uzsākšanas uzņēmums Latvijā ir investējis vairāk nekā 40 miljonus latu. Neste Oil DUS tīklu Latvijā veido 58 stacijas.

SIA Neste Latvija Kuldīgā iegādājusies degvielas uzpildes staciju Sumata, kas rekonstrukcijas rezultātā kļūs par pirmo DUS ar vertikālo virszemes degvielas tvertni Neste Oil tīklā Baltijas valstīs, informē uzņēmuma pārstāvji.

Stacijas rekonstrukcijā plānots ieguldīt vairāk nekā 140 tūkstošus latu, un to paredzēts atklāt oktobra vidū. Jaunā Neste Oil stacija atradīsies Kuldīgā, Graudu ielā 19 un tā paredzēta galvenokārt kravas autotransportam.

Jaunajā Neste Oil DUS būs pieejama tikai dīzeļdegviela un stacija būs aprīkota ar ātrgaitas dīzeļdegvielas sūkni ar četrām uzpildes pistolēm, kas ir piemērotas gan kravas, gan arī vieglajam autotransportam. Arī jaunajā DUS, tāpat kā visās pārējās Neste Oil DUS, dīzeļdegviela tiks piegādāta no Neste Oil rūpnīcas Somijā.

Latvijā pirmās Neste Oil DUS vertikālās virszemes degvielas tvertnes augstums būs 8,5 metri.

Vasarassvētkos (30.05) vairāk kā puse no 40 Alpu pārejām būs vēl slēgtas. Neizbraucami ceļi ir Furkajoch, Silvretta un Timmelsjoch maršrutos Austrijā, turpretī Šveicē - Furka, Grimsel, Großer St. Bernhard, San Bernardino, St. Gotthard, Susten, Umbrail, Nufenen, kā arī Pragelpass kalnu pārejas. Kalnu pārejās Flüela un Albula ir jau atcelti ziemas aizliegumi, taču ceļi joprojām vēl nav caurbraucami. Itālijā nevar braukt pāri Forcola di Livigno, Gavia un Stilfserjoch kalnu pārejām, bet Francijā - Glandon, Iseran, Kleiner St. Bernhard un Restefond/La Bonette pārejas punktiem. Avots: Eiropa.lv

Šveices kalnu trosu bānītis līdz oktobra beigām piedāvā vakariņas līdz 20 presonu lielai grupai. Siltos vakaros Rigi kalna panorāmas bānītis pārvēršas par restorānu, no kura paveras burvīgs skats uz Alpu kalnu virsotnēm un Fīrvaldstettera (Vierwaldstaetter) ezeru. Braucienam augšup tiek servēti pirmie ēdieni. Kalna galā tiek ieturēta pauze un atpakaļceļā tiek baudīti galvenie ēdieni. Deserta piedāvājums nāks pēc divu stundu pavadītā brauciena. Gardēžu maršruts uz Rigi kalna notiek no maija līdz oktobrim. Minimālais braucēju/ēdāju skaits ir 10 personas, kurām par vienreizējām vakariņām virs Alpu kalniem būs jāšķiras no 800 eiro. Sīkāka informācija: RIGI

Alpu slēpošanas kūrortu apmeklējums autotūristam no Latvijas nav lēts prieks, taču tas var kļūt vēl dārgāks, ja neievēro satiksmes ceļa noteikumus. Alpu zemēs ir noteikti stingri un bargi naudas sodi autosatiksmes pārkāpējiem. Šveice:Ātruma limita pārkāpums no 15 līdz 20 km/h autopārkāpējam maksā 250 Šveices franki (165 eiro); Stāvošas automašīnas sildīšana, darbinot motoru, 60 franki (40 eiro); Ja automašīnas slēpošanas inventārs nosedz numura zīmes vai apgaismojumu – 60 franki (40 eiro); Sniega ķēžu lietošanas noteikumu neievērošana – 105 franki (70 eiro). Francija:Ātruma limita pārkāpums no 15 līdz 20 km/h autopārkāpējam maksā sākot ar 90 eiro; Automašīnas vadīšana sniega vētras laikā bez ieslēgtiem dienas gaismas lukturiem – sākot ar 68 eiro; Sniega ķēžu lietošanas noteikumu neievērošana – sākot ar 35 eiro. Austrija:Ātruma limita pārkāpums no 15 līdz 20 km/h autopārkāpējam maksā sākot ar 21 eiro; Automašīnas vadīšana sniega vētras vai miglā laikā bez ieslēgtiem dienas gaismas lukturiem – sākot ar 36 eiro; Sniega ķēžu lietošanas noteikumu neievērošana – sākot ar 36 eiro. Itālija:Ātruma limita pārkāpums no 15 līdz 20 km/h autopārkāpējam maksā sākot ar 140 eiro; Sniega ķēžu lietošanas noteikumu neievērošana – sākot ar 70 eiro. Avots: Eiropa.lv

Paklupšana un infarkts ir biežākie nāves cēloņi ceļojot. Ceļotāji nenovērtē sirds problēmas, kā arī karstumu, skaidro Vācu Alpu Apvienības apmācības vadītājs Karls Šrags. Pēc Alpu Apvienības statistikas datiem 2003. gada karstajā vasarā sirds un asinsrites izraisītās problēmas bija vainojamas vairāk kā pusē nāvējošo negadījumu, ceļojot kājām. Ja karstās dienās ceļotāji tomēr vēlās doties kalnos, vajadzētu sākt ceļu agri no rīta. Viegls apģērbs pasargās no pārkaršanas un ar to saistītajām asinsrites problēmām. Tāpat ceļotājam būtu daudz jālieto šķidrums, jo šķidruma zudums noved pie pārguruma. Tiem, kuri ilgāku laiku nav nodarbojušies ar sportu, pirms smagām fiziskām slodzēm būtu jāpārbauda sava veselība pie ārsta. Tikpat bīstami ceļojot kalnos ir paklupt. Klupieni ir biežākie nāves izraisītāji. Iespējams, ka arī šeit īstenais negadījuma izraisītājs ir bijusi sirdslēkme vai asinsrites problēmas. Tomēr ļoti bieži tieši iesācēji nokrīt no kalna, jo ir paklupuši. Šajā gadījumā augstumam nav nozīmes, jo arī nelielā augstumā kritieni ir tikpat bīstami kā 2000 metros.

Francijas kūrortpilsētā Nicā ceturtdienas vakarā cilvēku pūlī iebrauca kravas automašīna, nogalinot vismaz 84 cilvēkus un daudzus ievainojot, līdz tās vadītāju nošāva policija, piektdien paziņoja Francijas amatpersonas.

Uzbrukumā ir nogalināti vismaz 84 cilvēki, un no ievainotajiem 18 ir kritiskā stāvoklī, paziņoja Francijas Iekšlietu ministrijas preses sekretārs.

Kravas automašīnas vadītājs tika nošauts, kad bija nobraucis divus kilometrus cauri pūlim pa Nicas Angļu promenādi (Promenade des Anglais), kur simtiem cilvēku bija ieradušies uz Francijas nacionālo svētku Bastīlijas dienas uguņošanu, sacīja Iekšlietu ministrijas preses sekretārs Pjērs Anrī Brandē.

Šofera identifikācija vēl turpinās, bet kravas mašīnā tika atrasti 31 gadu veca tunisiešu izcelsmes francūža personas dokumenti. Tajos norādīts, ka šis vīrietis bija Nicas iedzīvotājs, pavēstīja ziņu avots policijā.

Ekspertu dati liecina, ka globālās sasilšanās dēļ 21. gs. beigās 80% Alpu ledāju izzudīs.

Neskatoties uz situācijas traģiskumu, Alpu reģiona iedzīvotāji iemācījās ar to pelnīt naudu.

Šveices iedzīvotājs Hansredi Bergeners katru dienu pieņem līdz 800 tūristiem, kuri brauc uz tālo kalnu rajonu, lai vērotu klimata pārmaiņu „dzīvās” liecības.

Tūristi cer savām acīm ieraudzīt Eigera kalna akmens klints krišanu, kas būtiski pārsniedz Ņujorkas Empire State Building augstumu. Pašlaik klints krīt kūstošā ledus spiediena dēļ.

Ekskursijas ilgums, apmēram, ir vienu stundu. Tās laikā tūristi var baudīt kalnu skatus no 220 metru augstuma krītošās klints pretējā malā. Vienu reizi dažu minūšu laikā kalns izdveš troksni: klints nobīdās uz leju, paceļot gaisā putekļu mākoni; nepārtraukti ir dzirdama stipra sprakšķēšana.

Augstvērtīgi wellness produkti Alpu reģionā turpmāk tiks piedāvāti zem vienotas firmas zīmes – „Alpine Wellness“, kas ir Bavārijas, Austrijas, Šveices un Dienvidtiroles tūrisma pārstāvniecību kooperācija. „Alpine Wellness GmbH“ vadība ir paziņojusi, ka grib kļūt par vienu no pasaules vadošajiem wellness tūrisma brendiem. Pašlaik tiek veikta kvalitātes kritēriju pārbaude 12 „Alpine Wellness“ iestādēs. Gada beigās zem šīs firmas zīmes darbosies 80 viesnīcas. 2005. gadā tiks sertificēti veseli reģioni. Sertifikācija viesnīcām izmaksās vienreizēju nodevu 1000 eiro apmērā un turpmāk 1500 eiro gadā. Katrai wellness iestādei ir jāizpilda noteikti minimālie kritēriji atrašanās vietas un piedāvājuma ziņā. Tuvākajam kalnam jābūt sasniedzamam maksimāli 15 minūtēs. Katrā iestādē jābūt vismaz divām specifiski Alpu zonai raksturīgām wellness iekārtām, piemēram, koka vanna. Tālāk katra iestāde var specializēties pa tēmām „Alpine lutināšana“, „Alpine Fitness“ vai „Alpine veselība“. Iesaistītajās četrās zemēs arī agrāk ir pastāvējušas nacionālas vai reģionālas firmu zīmes wellness tūrismā. Tās saucās „Wellfeeling“ Šveicē, „WellVital“ Bavārijā, „Belvita“ Dienvidtirolē un „Best Health Austria“ Austrijā. Šos brendus ir paredzēts saglabāt arī turpmāk. Avots: Eiropa.lv

Šīs vasaras plūdi Viduseiropā, karstais laiks Baltijas valstīs, ozona caurums un straujā ledāju kušana Antarktīdā un kalnos radīja daudzos klimata pētniekos aizdomas, ka nākošajos gados cilvēkiem būs jārēķinās ar ievērojamām klimata izmaiņām. Tas tiešā veidā skars arī tūrisma nozari, jo jau pašreiz Spānijas un Grieķijas tautsaimniecībās ir asa cīņa par ūdens resursiem lauksaimniecības un tūrisma vajadzībām. Maldīvu salās, ceļoties okeāna ūdens līmenim, pazūd saldūdens krājumi. Šādi bezūdens reģioni tūristiem kļūst neinteresanti. Saules faktors tūrisma biznesā pašreiz ir viens no svarīgākajiem ceļošanas motīviem. Tūristi laika gaitā sāk pierast, ka no saules jāaizsargājas ar aizsargkrēmiem un T-krekliņiem, lai gan pēdējos gadus ievērojami ir pieaudzis ādas vēža slimnieku. Alpu reģionam, zaudējot ledājus, nāksies meklēt jaunus tūrisma risinājumus ziemas sporta veidu aizstāšanai. Dažas apdzīvotās vietas Alpu reģionos līdz 1 500 m jau tagad ierīko mākslīgā sniega trases.

Netipiski siltā laika dēļ, pavasara šķīdonis šogad ietekmējis autosatiksmi ievērojami agrāk, nekā parasti. Uz atsevišķiem valsts reģionālajiem un daudziem vietējiem grants ceļiem Kurzemē un valsts centrālajā daļā jau ir ieviesti sezonālie satiksmes ierobežojumi kravas autotransportam, bet pārējā valsts teritorijā tos plānots ieviest šonedēļ, informē Latvijas Valsts ceļi.

Pavasarī, kad grunts nevienmērīgi atkūst un pārmitrinās, ceļu izturība samazinās, kas negatīvi ietekmē īpaši lauku ceļus. Lai novērstu šo ceļu sabrukumu lielā daļā valsts vietējo un uz dažiem reģionālajiem autoceļiem tiek ieviesti pagaidu satiksmes ierobežojumi kravas autotransportam. Tiek ierobežota transportlīdzekļu kopējā faktiskā masa (lielākoties 10 tonnas), un uzstādītas attiecīgās ceļa zīmes.

Aktuālais saraksts ar ieviestiem un plānotiem pagaidu satiksmes ierobežojumiem ir pieejams "http://lvceli.lv/lat/celu_lietotajiem/ierobezojumi_kravas_transportam".

Līgo un Jāņu dienā lielākā daļa Latvijas Pasts pasta nodaļu būs slēgtas, bet dažām pasta nodaļām būs mainīti darba laiki, Db.lv informē Latvijas pasts.

Svētku brīvdienās, 23. un 24. jūnijā, steidzamās telegrammas tiks piegādātas tikai Rīgā, bet vienkāršo telegrammu piegāde netiks veikta. Pensijas par 19. un 21. jūniju tiks izmaksātas 19. jūnijā, tās, par kurām izmaksas datums noteikts 20. un 22. jūnijs, – 20. jūnijā, bet 23. un 24. jūnijā izmaksājamās pensijas būs iespējams saņemt 21. jūnijā.

23. jūnijā visas pasta nodaļas būs slēgtas, izņemot Rīgas 17. pasta nodaļu, kas strādās no plkst.10.00 līdz plkst. 20.00, Rīgas 18. pasta nodaļu, kas strādās no plkst. 9.30 līdz plkst. 20.00, Rīgas 20. pasta nodaļu, kas strādās no plkst. 9.00 līdz plkst. 20.00, Rīgas 22. pasta nodaļu, kas strādās no plkst. 10.00 līdz plkst. 20.00, Rīgas 25. pasta nodaļu, kas strādās no plkst.10.00 līdz plkst. 20.00, Rīgas 50. pasta nodaļu, kas strādās no plkst. 10.00 līdz plkst. 20.00, Pasta centru Sakta, kas strādās no plkst. 10.00 līdz plkst. 18.00, un Rīgas 53. pasta nodaļu, kas strādās no plkst. 9.00 līdz plkst. 16.00 ar pārtraukumu no plkst. 13.00 līdz plkst. 13.30.