Lieldienas ir laiks, kad, krāsojot Lieldienu olas, ikvienam no mums ir iespēja nedaudz iejusties modes dizainera lomā, taču parasti šie krāšņie mākslas darbi paliek tikai ģimenes lokā, norāda konkursa organizatori.

No 21.marta visi Lieldienu olu dizaineri tiek aicināti piedalīties konkursā Par stilīgāko Lieldienu olas dizainu. Lai piedalītos konkursā, jāapmeklē mājas lapa www.domina-shopping.lv un saskaņā ar tajā atrodamajām vienkāršajām instrukcijām jāielādē sava Lieldienu olas dizaina fotogrāfija.

Visus konkursā pieteiktos darbus izvērtēs Domina Shopping ekspertu žūrija. Papildus žūrijas vērtējumam arī jebkurš mājaslapas apmeklētājs varēs nobalsot par savu favorītu.

Konkursā iesūtītie Lieldienu olu dizaina paraugi tiks vērtēti vairākās mūsdienīgās kategorijās: Haute Couture Lieldienu ola, Urbānā retro Lieldienu ola, 21. gadsimta tehno Lieldienu ola, Avangarda lidojuma Lieldienu ola un Brīvā stila Lieldienu ola.

Saskaņā ar mediju, tirgus un sociālo pētījumu aģentūras TNS Latvia šī gada marta sākumā veiktā pētījuma datiem, absolūtais vairākums Latvijas iedzīvotāju (90 %) vecumā no 15 līdz 74 gadiem plāno svinēt Lieldienas.

Līdzīgi kā iepriekšējos gados Lieldienu svinēšana ir ļoti aktuāla un tikai 10 % Latvijas iedzīvotāju vecumā no 15-74 gadiem norādījuši, ka Lieldienas nesvinēs.

Skatoties sīkāk pēc demogrāfiskajiem rādītājiem, visaktīvākie Lieldienu svinētāji dzīvo Latgalē, kur Lieldienas plāno svinēt 98 % no visiem aptaujātajiem. Savukārt Rīgā un Kurzemē Lieldienas svin retāk – attiecīgi 85 % un 86 %.

Populārākās Lieldienu aktivitātes ir radu un draugu apmeklēšana (64 %), atpūta (50 %) un Lieldienu svinēšana atbilstoši tradīcijām (48 %). Var redzēt, ka nav notikušas krasas izmaiņas, salīdzinot ar pagājušā gada aptaujas rezultātiem, attiecībā uz populārākajiem Lieldienu pavadīšanas veidiem.

Puse jeb 50% no Latvijas iedzīvotājiem iecerējuši Lieldienas pavadīt ārpus mājas. Par to liecina tirgus un sabiedriskās domas izpētes uzņēmuma SIA EuroData pētījumu veikšanas sistēmas eSample aptaujas rezultāti.

50% no respondentiem atbildējuši, ka Lieldienas pavadīs mājās, kamēr 40% svētkos iecerējuši apmeklēt radus vai draugus. 3% Latvijas iedzīvotāji svētkus pavadīs apmeklējot masu pasākumus, saistītus ar Lieldienām. Tikpat respondentu – 3% Lieldienās dosies ceļojumā pa Latviju, kamēr 4% Lieldienas svinēs ārpus Latvijas robežām.

Gandrīz puse jeb 47% no aptaujātajiem Lieldienas pavadīs ievērojot latviskās tradīcijas – šūpošanos un olu ēšanu, kamēr dievkalpojumu apmeklēs tikai 6% no Latvijas iedzīvotājiem. Vēl 18% ir iecerējuši Lieldienās apvienot gan latviskās, gan arī kristiešu tradīcijas. Gandrīz katrs piektais jeb 17% Lieldienas svinēs kā jebkurus citus svētkus, neievērojot īpašas tradīcijas. 7% norādījuši, ka šī nedēļas nogale tiem neatšķirsies no citām, bet vēl 5% iecerējuši Lieldienas pavadīt pavisam citādāk.

Saskaņā ar mediju, tirgus un sociālo pētījumu aģentūras TNS Latvia šī gada martā veiktā pētījuma datiem, absolūtais vairākums Latvijas iedzīvotāju (92 % jeb ~ 1 miljons 665 tūkstoši Latvijas iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem) plāno svinēt Lieldienas.

Visbiežāk Latvijas iedzīvotāji vecuma grupā no 15-74 gadiem Lieldienās plāno apciemot radus/ draugus (56 %) un atpūsties (50 %). Savukārt aptuveni divas piektdaļas Latvijas iedzīvotāju Lieldienas plāno pavadīt atbilstoši tradīcijām (37 %) un aptuveni trešdaļa respondentu plāno apmeklēt dievkalpojumu (30 %). Mazliet mazāk nekā piektā daļa iedzīvotāju apmeklēs dažādus pasākumus (17 %).

TNS Latvia projektu vadītājs Intars Āboms, analizējot dažādas sociāli demogrāfiskās grupas, norāda, ka Lieldienu tradīciju ievērošana vairāk ir iecienīta 35 līdz 44 gadu vecu iedzīvotāju vidū, ģimeņu ar bērniem, sieviešu, latviešu un lauku iedzīvotāju vidū. Rīgā un Pierīgā dzīvojošie iedzīvotāji Lieldienu tradīciju ievērošanā ir kūtrāki.

Daugavpilī, Rīgas ielā, kas ir pilsētas gājēju promenāde, tapusi Lieldienu olu galerija. Visas ielas garumā ir aplūkojamas 20 dažādas lielas koši apgleznotas Lieldienu olas, pastāstīja Daugavpils Tūrisma informācijas centra pārstāve Lolita Kozlovska.

Lieldienu olu galerija tapusi akcijas Skaistākā Lieldienu ola ietvaros. Olu apgleznošanā piedalījās 14 Daugavpils skolu 75 jaunie mākslinieki.

No 30.marta līdz 12.aprīlim pilsētas iedzīvotāji un viesi var piedalīties balsošanā par skaistāko olu.

Savukārt Vienības laukumā top pilsētas galvenā Lieldienu ola, Tāpat kā aizpērn un pērn, tā būs Latvijā lielākā Lieldienu ola, kuras augstums būs vairāk nekā 4m.

Iedzīvotāji plāno aktīvi izmantot Lieldienu brīvdienas, lai dotos ceļojumā uz ārvalstīm - to apliecina ceļojumu apdrošināšanas pārdošanas apjomi internetā, kas pirms Lieldienām pieauguši vidēji par 25%, informēja apdrošināšanas kompānijas Ergo pārstāvji.

Visbiežāk iedzīvotāji par ceļojuma galamērķi izvēlas kūrortus, kur šobrīd ir silts laiks, bet, ņemot vērā, ka šogad Lieldienas ir marta beigās, aktuāla ir arī slēpošanas sezonas noslēgšana Eiropas valstu kalnu kūrortos.

Pēc Ergo ceļojumu apdrošināšanas polišu datiem Lieldienu brīvdienu ceļojumu laiks visbiežāk tiek plānots uz piecām dienām. No visām uz Lieldienu brīvdienām jau iegādātajām ceļojumu apdrošināšanās polisēm aptuveni 80% veido ceļojumi uz Eiropas Savienības valstīm. Pēc apdrošināšanas seguma veida var secināt, ka uz kalnu kūrortiem plāno doties nedaudz mazāk par 10% polišu pircēju.

Cilvēkim, kas uzskata, ka Lieldienu olas neaug kokos, ieteicams apmeklēt Volkera Krafta dārziņu Vācijas austrumos un savām acīm pārliecināties par pretējo.

Padzīvojušais vācu kungs Lieldienās katru gadu ar olām izdekorē piemājas ābeli. Pirmās 18 olas viņš kokā iekāris 1965. gada Lieldienās. Gadiem ejot viņa kolekcija palielinājusies un šogad ābelē izkārts jau 10 tūkstoši Lieldienu olu, vēsta AP.

Sasniedzot šo skaitu, 76 gadus vecais V. Krafts plāno apstāties. « [Olu] skaits vairs nepalielināsies, jo man viņas vairs nav kur uzgabāt. Pretējā gadījumā man nāksies gulēt kopā ar olām,» sacīja V. Krafts.

V. Krafta ābele kļuvusi par tūristu iecienītu objektu, un ik gadu to apmeklē vairāki tūkstoši cilvēku. Koku izdekorēšana ar Lieldienu olām, lai gan daudz mazākā apmērā, ir populāra tradīcija Vācijā.

Čīlē trešdien stāsies spēkā jauni noteikumi, kas ierobežos tūristu uzturēšanās laiku populārajā Lieldienu salā.

Lieldienu sala ir slavena ar agrāko salas iedzīvotāju izveidotajām gigantiskām moai statujām. Lai gan sala atrodas 3500 kilometrus no Čīles krasta, tā ir plaši apmeklēta.

Lieldienu salā atrodas aptuveni 900 šādas statujas, no kurām dažas ir pat desmit metru augstas. Nacionālais parks, kurā atrodas moai akmens tēli, 1995.gadā tika iekļauts UNESCO pasaules mantojuma sarakstā.

2007.gadā Lieldienu salai tika piešķirts īpašās teritorijas statuss, bet pērnā gada martā Čīles Kongress nobalsoja par tūristu skaita un to uzturēšanās ilguma samazināšanu salā.

Trešdien stāsies spēkā jaunie noteikumi, kas samazinās uzturēšanās laiku no 90 dienām uz 30. Tas attieksies gan uz ārvalstu pilsoņiem, gan pašmāju tūristiem.

Lielākā daļa pasta nodaļu Latvijā šī gada 10., 12. un 13. aprīlī strādās pēc īpaša svētku režīma.

Lielajā Piektdienā, 10. aprīlī, Pirmajās Lieldienās, 12. aprīlī, un Otrajās Lieldienās, 13. aprīlī, steidzamās telegrammas tiks piegādātas tikai Rīgā, bet vienkāršo telegrammu piegāde netiks veikta, informēja VAS Latvijas Pasts sabiedrisko attiecību konsultants Jānis Jekševics.

Pensijas un pabalsti par 8. un 10. aprīli tiks izmaksāti 8. aprīlī, pensijas un pabalsti, kuriem izmaksas datums noteikts 9. un 12. aprīlis – 9. aprīlī, bet 11. un 13. aprīlī izmaksājamās pensijas un pabalstus būs iespējams saņemt 11. aprīlī.

2009. gada 11. aprīlī Latvijas Pasta nodaļas strādās saskaņā ar sestdienas darba grafiku.

Precīza informācija par darba laika izmaiņām ir pieejama visās Latvijas Pasta nodaļās.

Lai Lieldienas sagādātu tikai patīkamas emocijas un veselības problēmas netraucētu izbaudīt svētkus, Sabiedrības veselības aģentūras (SVA) speciālisti atgādina par piesardzības pasākumiem.

SVA uztura speciālisti atgādina, ka tradicionālais Lieldienu ēdiens – olas no uztura viedokļa ir vērtīgs produkts: olas dzeltenumā ir sastopami A un E, kā arī B grupas vitamīni, olas ir nātrija, kālija, fosfora un kalcija avots, tās satur dzelzi. Taču, lai olu lietošana neizraisītu saslimšanu ar zarnu trakta infekcijām:

• Nelietojiet uzturā jēlas olas vai ēdienus, kuru sastāvā ir jēlas olas. Olas pilnīgi iegremdētas ūdenī, vāriet 7 minūtes. Cepiet olas vismaz 3 minūtes no vienas puses un 2 minūtes no otras puses. "Vēršacis" cepiet ne mazāk kā 7 minūtes vai 4 minūtes, uzliekot pannai vāku.

• Olas glabājiet tikai ledusskapī. Ieplīsušās olas izmetiet. Ēdienus, kuru sastāvā ir olas, apēdiet tūlīt pēc to pagatavošanas.

Itālijā Lieldienu brīvdienās visā valstī tiks noteikts karantīnas režīms, liecina dekrēta projekts, ar kuru bijusi iespēja iepazīties ziņu aģentūrai "Reuters".

Gaidāms, ka valdība jau šodien apstiprinās šo dokumentu.

No 3.aprīļa līdz 5.aprīlim plānots slēgt visus veikalus, kas nepārdod pirmās nepieciešamības preces, un cilvēkiem būs atļauts atstāt mājas tikai, lai dotos uz darbu, pēc medicīniskās palīdzības vai ārkārtējos gadījumos.

Taču gaidāms, ka vairāki reģioni, tostarp Lombardija, jau no pirmdienas tiks pakļauti stingram karantīnas režīmam.

"Es ceru, kas šis būs pēdējais upuris, kas tiek lūgts mūsu pilsoņiem," sacīja Lombardijas reģiona prezidents Atilio Fontana.

Itālijā inficēto skaits šonedēļ pieaudzis par 10%, salīdzinot ar iepriekšējo nedēļu, un amatpersonas brīdinājušas, ka situācija pasliktinās, izplatoties jaunajiem lipīgākajiem koronavīrusa paveidiem.

Nesen veikta ģeoloģiskā izpēte pierādījusi, ka daudzas Klusā okeāna salas aug nevis grimst, kā līdz šim tika uzskatīts, vēsta BBC. Tuvalu salas, Mikronēzijas Federatīvās Valstis un Kiribati ir starp tām salām, kas, pateicoties koraļļu atlūzām un nogulsnēm, ir augušas.

Pētījumā, kas publicēts žurnālā New Scientist, prognozēts, ka salas pēc simts gadiem joprojām pastāvēs.

Līdz šim daudzu Klusā okeāna salu iedzīvotāji tika baidīti, ka viņu dzimtenes jūras līmeņa celšanās dēļ jau drīz varētu pazust no pasaules kartes, bet šis pētījums, kurā tika iekļauts 27 salas, pierādījis, ka 60 gadu laikā lielākā daļa no salām saglabājušās nemainīgas, bet daļa ir pat augusi.

Izmantojot vēsturiskas fotogrāfijas un satelīta attēlus, ģeologi atklājuši, ka 80% no salām ir vai nu palikušas nemainīgas, vai kļuvušas lielākas.

Oklendas Universitātes asociētais profesors Pols Kenčs, kurš piedalījās pētījumā, akcentējis, ka salām pagaidām nedraud izzušana: «Šīs visai drūmās prognozes šīm valstīm ir nepatiesas.»

Šajās Lieldienās balto olu deficīts nav gaidāms, un līdz arī to cenas veikalos ir zemākas nekā pērn. Pēc vairāku gadu pārtraukuma Lieldienās pārdošanā būs arī strausu olas, vēsta laikraksts Neatkarīgā.

Lielveikalos un Rīgas Centrāltirgū baltās olas jau esot nopērkamas kopš marta vidus, taču tirgotāji lēšot, ka vislielākais pieprasījums pēc tām varētu būt nedēļas beigās – Lielajā piektdienā un sestdienā.

Tā kā šogad vistu audzētāji un olu importētāji parūpējušies, lai Lieldienās netrūktu ne balto, ne brūno olu, šogad arī to cenas ir mērenākas nekā pērn, norāda laikraksts. Pēc Maxima Latvija preses sekretāra Ivara Andiņa teiktā, šogad baltās olas Maxima veikalos maksā par 36% lētāk nekā pagājušajā gadā, savukārt brūno olu cena ir tāda pati kā pērn. Arī ELVI veikalos baltās olas šogad maksājot vismaz par trešdaļu lētāk nekā pērn.

Ja Lieldienās visi pārsvarā krāso vistu olas, Galgauskas pagasta «Brūklenāju» saimnieki Lieldienās galdā var celt dažnedažādas olas, un tās visas nāk no viņu putnu dārza, kas tiek lolots jau aptuveni desmit gadus. Tāpat saimniecībā tiek audzēti arī truši, savvaļas zirgi un dambrieži, vēsta reģionālais laikraksts Dzirkstele.

Tiesa gan, šogad strausu mamma ar dēšanu kavējas, tādēļ šajās Lieldienās, visticamāk, strausu olas galdā netiks celtas. Nav arī liela skāde, jo vārītas tās nav tik garšīgas – vislabāk tās tomēr ir sajaukt ar saldo krējumu un izceptas cepešpannā, stāsta Iveta Dzene, Brūklenāju saimniece.

«Brūklenāju» saimniecībā Āfrikas strausu pāris dzīvo jau septiņus astoņus gadus. Sākotnēji bijuši pat pieci strausi, bet dažādu apstākļu dēļ palikuši vien divi. Šobrīd lielajiem strausiem ir piepulcējies arī Dienvidamerikas nandu, kas augumā ir mazāks.

«Darba saimniecībā, protams, ir ļoti daudz, bet tas nogurums, kas ir vakarā pēc garas darba dienas, ir patīkams. Ja visu dienu nemitīgi ir darbs ar cilvēkiem (I. Dzene ir Galgauskas pamatskolas direktore), kas prasa daudz enerģijas, vajag tam likt kaut ko pretī, lai nākamajā dienā var iet un atkal darīt,» saka I. Dzene. «Kāpēc pasaule ir tik skaista? Tāpēc, ka tā ir dažāda. Vienam patīk jaunceltnes un lieli māju masīvi, citam savukārt patīk daba. Mēs abi ar vīru esam tie, kam patīk daba. Un es domāju, ka izdarīt varam tik daudz tieši tāpēc, ka abi ejam un visu darām kopā,» Dzirkstelei stāsta I. Dzene.

Tuvojas vieni no gaidītākajiem latviešu svētkiem – Jāņi. Pētījums Aldara Papardes indekss atklāj, ka alus dzeršana ir populārākā tradīcija Jāņos, turklāt tieši alus ir populārākais dzēriens, kuru šajos svētkos izvēlas pieaugušie – 62%. Arī alus darītāju pārdošanas rādītāji liecina, ka tieši Jāņi ir alus pārdošanas veiksmīgākais laiks. Bet kā ir citās Eiropas valstīs? Kad tur alus ir iecienītākais dzēriens?

Piemēram, Lietuvā alus dzeršanas tradīcijas uz Vasaras saulgriežiem nav tik izteiktas kā Latvijā. To zināmā mērā var skaidrot ar brīvdienu skaitu, jo Lietuvā šajos svētkos ir tikai viena oficiālā brīvdiena. Turklāt, atšķirībā no Latvijas, alus tradīcijas šajā valstī ir izteiktas visa gada garumā. Par to liecina arī fakts, ka Lietuvā ir lielāks alus patēriņš uz vienu iedzīvotāju nekā Latvijā. Daudz alus tiek patērēts arī citās vasaras oficiālajās brīvdienās, īpaši Jūras svētkos Klaipēdā un lielu sporta notikumu laikā.

Līdzīga situācija ir arī Igaunijā, kur alus ir populārākais dzēriens visa gada garumā, it īpaši brīvdienās un dažādos svētkos. Vasarā alus patēriņš ir lielāks, tai skaitā Vasaras saulgriežos. Igaunijā notiek arī vairāki ar alu saistīti festivāli. Piemēram, jau vairāk nekā 10 gadus jūlija vidū Igaunijā notiek populārais Õllesummer (Alus vasaras) festivāls. Līdzīgs, bet mērogos nedaudz mazāks alus festivāls notiek arī Sāremā – Õlletoober festivāls.

Koreja un Ķīna šonedēļ vienojas ar vēsturiskajiem pāridarītājiem Japānā par jaunas lapas pāršķiršanu, pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Šāds trīspusējais lēmums ne vien mazina politisko saspīlējumu emocionālas un nacionālistiskas retorikas visai uzlādētajā vidē, bet arī nāk laikā, kad bremzējas reģiona ekonomika. Zināmā mērā tā noticis arī savstarpējā naidīguma un vēsturisko netaisnību dēļ.

Ego cīņas

Korejas galvaspilsētā Seulā notikušajā trīspusējā Japānas, Ķīnas un Korejas samitā valstu vadītāji ir parakstījuši miera un sadarbības deklarāciju, pāršķirot jaunu lapu to attiecībās, kas kļuva pat vardarbīgas vien neilgu laiku pēc iepriekšējā samita 2012. gadā. (Skat. DB 18.09.2012.) Toreiz Japānas valdība, labu gribot, neveiksmīgi manevrēja ap teritoriāli strīdīgajam Senkaku salām, kuras ķīnieši gan dēvē par Diaojui salām. Japānas valdība nolēmusi strīdīgās salas nopirkt no privātpersonas, kurai tās pieder, lai novērstu vēl lielāku paredzamo skandālu. Proti, nacionālistiski noskaņotais Tokijas gubernators Šintaro Išihara iepriekš bija paudis apņēmību darīt to pašu, lai Austrumķīnas jūras salās, uz kurām pretendē arī Ķīna, izvērstu būvniecību. Ķīna to neuztvēra par labas gribas žestu un uz Senkaku akvatoriju aizkomandēja sešus izlūkošanas kuģus, ap salām sāka spietot arī ķīniešu zvejas kuģi. Savukārt Ķīnas iekšzemē sākās stihiski nemieri un demolēšana itin daudzskaitlīgajā japāņu uzņēmēju un viņu ģimeņu populācijā. Iznākumā tika slēgta daļa no Canon un Panasonic rūpnīcām, lidsabiedrība All Nippon Airways piedzīvoja masveidīgu biļešu atsaukšanu, tika demolēti Toyota un Honda veikali. Savukārt ar Koreju vēl šā gada sākumā Japāna jau atkal saķērās strīdīgo Dokdo jeb Takešimas salu dēļ, kā iznākumā tika prognozēta arī ekonomisko attiecību pasliktināšanās starp abiem biznesa ziņā ļoti rosīgajiem kaimiņiem. 22. februārī Japānā tika svinēta desmitā Takešimas diena, atgādinot par teritoriālajām pretenzijām uz nelielo klinšaino saliņu grupu, kas ģeogrāfiski atrodas pa vidu starp abām valstīm Austrumķīnas jūrā. Seula atbildēja ar masīvu propagandas materiālu izplatīšanu par Dokdo salām savā valstī un starptautiski. Japāna pastāvīgi zaudē savu Korejas tirdzniecības partnera nozīmību, un kopš 2003. gada lielāka tirdzniecības daļa ar Koreju pieaug Ķīnas pusē, kas cita starpā liek bažīties Vašingtonai, jo ASV ir stratēģiskais drošības garants abiem strīdniekiem. Šā gada strīda karstumā Seula un Tokija arī paziņoja par 14 gadus ilgā līguma pārtraukšanu, kas paredzēja abām valstīm tiesības vienai no otras krīzes gadījumā iegādāties ASV dolārus savā nacionālajā valūtā. Kāda japāņu amatpersona laikrakstam Asahi Shimbun valūtu līguma nepagarināšanu raksturoja kā abu valstu ego sadursmi. Japānas premjers Šindzo Abe Seulā ir solījis arī paātrināt sarunu procesu ar Koreju par izlīdzinājumu starp abām valstīm par Otrajā pasaules karā notikušo korejiešu sieviešu masveida seksuālo paverdzināšanu impēriskās Japānas virsnieku interesēs, kas ir starp pastāvīgajiem klupšanas akmeņiem abu valstu attiecībās.

Vismaz 10 Eiropas Savienības dalībvalstis ļauj īstenot dažādu valstu uzņēmumu jurisdikcijas pārcelšanu, tādējādi radot papildu darba vietas un nodokļu ieņēmumus, Latvijā tādu iespēju nav

To liecina a/s BDO Latvia un ZAB Varul pētījums. «No jaunajām ES dalībvalstīm Maltā, Kiprā un no Austrumeiropas tikai Čehijā ir atļauta uzņēmumu jurisdikcijas pārcelšana, savukārt ne Latvijas, ne Igaunijas, ne arī Lietuvas normatīvie akti neko tādu neparedz,» pētījuma rezultātus skaidro ZAB Varul un a/s BDO Latvia partneris Jānis Zelmenis. Viņš norāda, ka ar uzņēmumu jurisdikcijas pārcelšanu savu valstu ekonomiku stutē ne tikai turīgā Dānija, Francija, Luksemburga, bet arī jaunās ES dalībvalstis – Malta un Kipra. «Citu valstu jurisdikcijā esošu uzņēmumu pārcelšanās nav ne ļoti lēts, ne arī vienkāršs process, un tas ienes papildu naudu šo valstu budžetos nodokļu un nodevu veidā, kā arī rada pieprasījumu pēc pakalpojumiem un precēm,» skaidro J. Zelmenis. Viņš nenoliedz, ka šāda jurisdikcijas pārcelšana ļoti pieprasīta ir tieši holdingu uzņēmumiem, jo tādējādi nav jālikvidē māteskompānija vai vecāsmātes kompānija, desmitiem meitu vai mazmeitu kompāniju.

Ministru prezidents Ivars Godmanis nosūtījis apsveikumu Latvijas Evaņģēliski Luteriskās baznīcas arhibīskapam Jānim Vanagam, Romas Katoļu baznīcas metropolītam Kardinālam Jānim Pujatam, Latvijas Baptistu draudžu savienības bīskapam Pēterim Sproģim, draudžu locekļiem, kā arī – Latvijas tautai Lieldienās.

"Lieldienas ir atmodas un atdzimšanas svētki. Gaismas atgriešanās un dabas atjaunotne raisa domas par dzīvības brīnumu, nemitīgu atdzimšanu un attīstību.

Klusā nedēļa, kas simbolizē Kristus ciešanu ceļu, liek mums uz brīdi aizmirst ikdienas steigu un ieskatīties sevī. Izvērtēt savas attiecības ar apkārtējo pasauli, pārdomāt, vai dzīvojam, saglabājot taisnīguma ideālus, vai darām labu saviem tuviniekiem un apkārtējiem cilvēkiem. Šis laiks mums atgādina, ka dzīves pamatvērtības ir ticība un labestība.

Novēlu, lai Lieldienu prieks ienāk katrā sirdī, katrā ģimenē, katrās mājās. Lai gaiši un saticīgi Jums šie svētki!" - teikts Ministru prezidenta apsveikumā.

No mežu tīrīšanas darbos pārpalikušiem egļu zariem veidotā atpūtas centra "Lido" egle ar gaismas šovu un jauniem Māra Kalves stāstiem turpinās pārsteigt arī Lieldienās un Jāņos, pirmajā skolas dienā, Latvijas Republikas proklamēšanas dienā un Ziemassvētkos, informē uzņēmumā.

Lido dibinātājs un padomes priekšsēdētājs Gunārs Ķirsons nolēmis egli atstāt "Lido" atpūtas centrā. "Tas ir bijis liels ieguldījums - gan resursu, gan emocionālās atdeves ziņā. Esam laimīgi, ka Latvijas cilvēkiem un viesiem mūsu egle ir sagādājusi tik daudz prieka un pozitīvu emociju! Tāpēc negribam no tā atteikties un egles platformu izmantosim arī turpmāk, radot jaunus gaismas stāstus un īpaši svinot arī citus mums, Latvijas iedzīvotājiem, tik svarīgus un sirdij tuvus svētkus," stāsta G.Ķirsons.

Līdz šim egli un gaismas šovu vērojuši 500 000 viesu, liecina uzņēmuma statistika. Nolemts, ka nu egle pārtaps par platformu iespaidīgam gaismu šovam, kas būs skatāms visu gadu, periodiski mainoties un pielāgojoties sezonāliem svētkiem. Pirmās izmaiņas, kas vēstī par pavasara tuvošanos, acīgi vērotāji jau pamanījuši - egle stāsta par pavasara tuvošanos un zelta olas šķilšanos, bet mēnesi pirms Lieldienām tiks atklāts īpašs Lieldienu stāsts.

Pārtikas ražotāji un tirgotāji Lieldienās jau tradicionāli gaida lielākus realizācijas apjomus.

Salīdzinoši ar pārējiem mēnešiem un periodiem, majonēžu patēriņš uz Lieldienām noteikti pieaug, taču pieredze liecina, ka pieprasījums vēl lielāks ir Ziemssvētkos, skaidro Spilvas Tirdzniecības un mārketinga direktore Dana Erciņa. Lieldienās majonēžu kategorijas pārdošanas apjomi aug vidēji par 15 - 20%. Salīdzinoši ar pagājušo gadu, šogad kopējais pārdoto kg skaits uz šo brīdi ir salīdzinoši līdzīgs +1%, taču klienti izvēlas vairāk akcijas majonēzi un lētāku variantu.

To, ka Lieldienu laikā majonēzes pārdošanas apjomu pieaugums varētu saglabāties 10%-15% robežās, salīdzinot ar ikdienu, paredz Milda KM izpilddirektore Līga Aboliņa, piebilstot, ka uz lielāku pieaugumu neļauj cerēt šī brīža ekonomiskais stāvoklis.

Iemīļotas vietējās izklaides ir lēcieni pār ugunskuru un sacensības «alusbolā» (acīmredzot, domāta alus dzeršana) - ar šādu tekstu airBaltic un Rīgas domas kampaņa Liveriga aicina pavadīt Lieldienas Rīgā.

DB šādu uzaicinājumu saņēma liveriga.ru, norādot, ka ir 25 gadus veca sieviete, kas Rīgā vēlas apskatīt ko «redzēšanas vērtu».

Tiesa, mājaslapā piedāvātie pasākumi par paštaisīta alus dzeršanu vai lēkšanu pār ugunskuru neliecina - piedāvāta tiek olu ripināšana, šūpošanās šūpolēs, zoodārza apmeklējums un līdzīgas aktivitātes.

Kā norāda kampaņas autori, Lieldienu kampaņa tikšot realizēta trijos Rīgai būtiskos tirgos - Krievijā, Gruzijā un Baltkrievijā. Īpaša uzmanība Rīgas un Lieldienu Rīgā popularizēšanai internetā tikšot pievērsta Krievijā un Baltkrievijā, Gruzijā vairāk akcentējot Latvijas galvaspilsētas piedāvājumu kopumā.

Balticovo, kas pārsvarā nodarbojas ar veselu olu tirdzniecību mazumtirdzniecībā, savā šķidro olu cehā ražo arī olu masu, majonēzi, kā arī šķidro pankūku masu un omlešu masu. Uzņēmums drīzumā cer šos produktus sākt pārdot arī mazumtirdzniecībā.

Lieldienu noskaņās Db.lv piedāvā Jums ieskatīties Baltijā lielākā olu ražotāja Balticovo olu sagatavošanas procesā, vistu kūtī un šķidro olu cehā! To skatiet galerijā augstāk!

Pašlaik produkti, kas tiek ražoti šķidro olu cehā – olu baltums, olu dzeltenums, olu masa, majonēze, omlešu masa, šķidrā pankūku masa – nonāk ārvalstu tirgos un tiek pārdoti viesnīcām, restorāniem un kafejnīcām (HoReCa). «Sasniedzot pietiekami lielu apjomu un arī ieviešot jaunus fasēšanas veidus, varētu sākt domā par šo produktu piegādi arī mazumtirdzniecībā,» sarunā ar Db.lv norādīja uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Arnis Veinbergs, piebilstot, ka par konkrētiem termiņiem vēl nevēlas runāt, jo tas atkarīgs no vairākiem faktoriem, tostarp saistītu projektu veiksmes.

Šā gada Lieldienu brīvdienās būtiski palielinājies pasažieru skaits un vietu piepildījums Latvijas nacionālās aviokompānijas lidojumos, ziņo airBaltic. Visievērojamāk pasažieru pieprasījums Lieldienu nedēļas nogalē palielinājās uz Barselonu, Parīzi un Maskavu.

Tāpat pasažieru pieprasījums Lieldienu brīvdienās ievērojami palielinājās uz tādiem galamērķiem kā Berlīne, Minhene, Amsterdama, Vīne, Roma, Telaviva un Kijeva.

Uz šiem airBaltic galamērķiem visvairāk pasažieru devās no lielākajām Ziemeļeiropas un Baltijas valstu lidostām.

Jau tika ziņots, ka Latvijas nacionālā aviokompānija airBaltic uzsāka vasaras sezonu ar palielinātu lidojumu skaitu aviokompānijas maršrutu tīklā uz Eiropu, Tuvajiem Austrumiem, Krieviju un NVS valstīm. Vasaras sezonas lidojumu sarakstā atgriezīsies tādi galamērķi kā Venēcija, Atēnas, Budapešta, Nica, Kišiņeva un citas pilsētas Vidusjūras, Kaspijas jūras un Melnās jūras krastos. Tāpat vasarā tiks palielināts lidojumu skaits maršrutā Rīga – Vīne, Rīga – Amsterdama, Rīga – Brisele, Rīga – Billunda un Rīga – Maskava (Domedovas lidosta).

Šogad Lieldienu brīvdienās populārākie galamēķi būs Itālija, kā arī Portugāles galvaspilsēta Lisabona un Spānijas galvaspilsēta Madride, aģentūrai BNS atzina aptaujatie tūrisma operatori.

Tūrisma aģentūras Kaleva Travel ceļojumu konsultanti norādīja, ka skolēnu pavasara brīvdienas ir viens no aktīvākajiem ceļošanas periodiem arī Latvijas iedzīvotājiem - ceļojumu aktivitāte šajā laikā vidēji pieaug par 34%, salīdzinot ar pārējiem gada mēnešiem.

Kaleva Travel informē, ka ģimeņu ceļojumi pavasara skolēnu brīvdienu laikā tika rezervēti jau janvārī un februārī. Populārākie ceļojumu virzieni ir Lisabona, Madride, Itālija un Ēģipte. Vidējā ceļojumu cena vienai personai ir 300 līdz 350 latu par piecu dienu ceļojumu vai arī ap 400 latiem par nedēļu garu atpūtu Ēģiptē.

Tuvojoties svētkiem, SIA Lursoft ir apkopojis biežāk sastopamos uzņēmumu amatpersonu un dalībnieku uzvārdus, kā arī komersantu nosaukumus, kuros ietverta Lieldienu tematika.

Populārākais no visiem ar Lieldienu tematiku saistītajiem uzvārdiem ir «Zaķis» – Latvijā reģistrēti 152 uzņēmumi, kuros vismaz viena no amatpersonām ir ar šādu uzvārdu. Biedrību un nodibinājumu reģistrā ar uzvārdu «Zaķis» reģistrēta 41 amatpersona, Reliģisko organizāciju un to iestāžu reģistrā – 3, Sabiedrisko organizācju reģistrā – 2, bet Politisko partiju reģistrā – 1.

Starp uzņēmumu amatpersonām un dalībniekiem sastopami arī tādi uzvārdi, kā Pūpols, Lieldiena, Oliņa, Pavasaris, Zaķītis u.c.

Lursoft datu bāzu informācija liecina, ka:

* ar uzvārdu «Pūpols» reģistrētas 29 amatpersonas un 24 dalībnieki, bet ar «Pūpola» – 19 amatpersonas un 25 dalībnieces;