Lieldienas ir laiks, kad, krāsojot Lieldienu olas, ikvienam no mums ir iespēja nedaudz iejusties modes dizainera lomā, taču parasti šie krāšņie mākslas darbi paliek tikai ģimenes lokā, norāda konkursa organizatori.

No 21.marta visi Lieldienu olu dizaineri tiek aicināti piedalīties konkursā Par stilīgāko Lieldienu olas dizainu. Lai piedalītos konkursā, jāapmeklē mājas lapa www.domina-shopping.lv un saskaņā ar tajā atrodamajām vienkāršajām instrukcijām jāielādē sava Lieldienu olas dizaina fotogrāfija.

Visus konkursā pieteiktos darbus izvērtēs Domina Shopping ekspertu žūrija. Papildus žūrijas vērtējumam arī jebkurš mājaslapas apmeklētājs varēs nobalsot par savu favorītu.

Konkursā iesūtītie Lieldienu olu dizaina paraugi tiks vērtēti vairākās mūsdienīgās kategorijās: Haute Couture Lieldienu ola, Urbānā retro Lieldienu ola, 21. gadsimta tehno Lieldienu ola, Avangarda lidojuma Lieldienu ola un Brīvā stila Lieldienu ola.

Latvijas iedzīvotāji neinteresējas par iespēju Lieldienu brīvdienās aizceļot uz Lieldienu salu, biznesa portālam Db.lv pastāstīja tūrisma firmu pārstāvji. Lieldienu brīvdienas parasti cilvēki vēloties pavadīt ģimenes lokā, vai nu ceļojot kopā ar bērniem uz siltām zemēm vai dodoties uz laukiem pie dabas.

"Lieldienas pavadīt Lieldienu salās ir ļoti eksotisks pasākums un arī padārgs, jo būs jālido uz Santiago un no kurienes varēs turpināt ceļojumu talāk. Uz šo salu ir vērts doties, ja vēlas redzēt unikālās skulptūras, kas atrodas uz šīs salas un pa ceļam apskatīt Dienvidamerikas un Čīles dabu. Uz šo salu būtu interesanti doties, kad tur notiek Tapati Rapa Nui festivāls (katru gadu februāra pirmajā pusē, festivāls ilgst aptuveni trīs nedēļas un ir veltīts vietējai mākslai)," stāstīja Latvia Tours pārstāvis Aigars Smiltāns.

Pēc Latvia Tours novērojumiem Latvijas iedzīvotāji Lieldienu brīvdienās izvēlas ceļot uz Romu, lai noklausītos Pāvesta messi klātienē. Bet kopumā ģimenes labprātāk izvēloties doties prom no pilsētām Latvijas lauku virzienā un sagaidīt Lieldienas pie dabas - lauku mājās, pie draugiem vai viesu namos.

Daugavpilī, Rīgas ielā, kas ir pilsētas gājēju promenāde, tapusi Lieldienu olu galerija. Visas ielas garumā ir aplūkojamas 20 dažādas lielas koši apgleznotas Lieldienu olas, pastāstīja Daugavpils Tūrisma informācijas centra pārstāve Lolita Kozlovska.

Lieldienu olu galerija tapusi akcijas Skaistākā Lieldienu ola ietvaros. Olu apgleznošanā piedalījās 14 Daugavpils skolu 75 jaunie mākslinieki.

No 30.marta līdz 12.aprīlim pilsētas iedzīvotāji un viesi var piedalīties balsošanā par skaistāko olu.

Savukārt Vienības laukumā top pilsētas galvenā Lieldienu ola, Tāpat kā aizpērn un pērn, tā būs Latvijā lielākā Lieldienu ola, kuras augstums būs vairāk nekā 4m.

Saskaņā ar mediju, tirgus un sociālo pētījumu aģentūras TNS Latvia šī gada marta sākumā veiktā pētījuma datiem, absolūtais vairākums Latvijas iedzīvotāju (90 %) vecumā no 15 līdz 74 gadiem plāno svinēt Lieldienas.

Līdzīgi kā iepriekšējos gados Lieldienu svinēšana ir ļoti aktuāla un tikai 10 % Latvijas iedzīvotāju vecumā no 15-74 gadiem norādījuši, ka Lieldienas nesvinēs.

Skatoties sīkāk pēc demogrāfiskajiem rādītājiem, visaktīvākie Lieldienu svinētāji dzīvo Latgalē, kur Lieldienas plāno svinēt 98 % no visiem aptaujātajiem. Savukārt Rīgā un Kurzemē Lieldienas svin retāk – attiecīgi 85 % un 86 %.

Populārākās Lieldienu aktivitātes ir radu un draugu apmeklēšana (64 %), atpūta (50 %) un Lieldienu svinēšana atbilstoši tradīcijām (48 %). Var redzēt, ka nav notikušas krasas izmaiņas, salīdzinot ar pagājušā gada aptaujas rezultātiem, attiecībā uz populārākajiem Lieldienu pavadīšanas veidiem.

Čīlē trešdien stāsies spēkā jauni noteikumi, kas ierobežos tūristu uzturēšanās laiku populārajā Lieldienu salā.

Lieldienu sala ir slavena ar agrāko salas iedzīvotāju izveidotajām gigantiskām moai statujām. Lai gan sala atrodas 3500 kilometrus no Čīles krasta, tā ir plaši apmeklēta.

Lieldienu salā atrodas aptuveni 900 šādas statujas, no kurām dažas ir pat desmit metru augstas. Nacionālais parks, kurā atrodas moai akmens tēli, 1995.gadā tika iekļauts UNESCO pasaules mantojuma sarakstā.

2007.gadā Lieldienu salai tika piešķirts īpašās teritorijas statuss, bet pērnā gada martā Čīles Kongress nobalsoja par tūristu skaita un to uzturēšanās ilguma samazināšanu salā.

Trešdien stāsies spēkā jaunie noteikumi, kas samazinās uzturēšanās laiku no 90 dienām uz 30. Tas attieksies gan uz ārvalstu pilsoņiem, gan pašmāju tūristiem.

Francijas viesnīcas Lieldienu brīvdienu laikā 2006.gadā uzrādījušas labākus rezultātus nekā iepriekšējā gada attiecīgajā periodā - RevPAR palielinājās par 9,8%, par 6,3% palielinot arī viesnīcu noslodzi. Ar lieliskiem Lieldienu brīvdienu rezultātiem, kā arī ar labiem rezultātiem brīvdienu periodā kopumā, vislielāko viesnīcu noslodzes pieaugumu sasniegusi Marseļa (pieaugums par 4,7 punktiem nedēļas nogalei un par 2 punktiem visam brīvdienu periodam kopumā). Nenoliedzami pozitīva ietekme bija arī labajiem laika apstākļiem, kā arī tam, ka Franciju apmeklēja daudzi tūristi no Itālijas, ASV un Japānas. Parīzes rezultāti nav tik daudzsološi. Lieldienu brīvdienās kopumā noslodzes līmenis Parīzes viesnīcās pieauga par 1,7 punktiem, kamēr RevPAR par mazāk nekā 2%. Lieldienu nedēļas nogalē RevPAR Parīzes viesnīcās salīdzinoši ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu samazinājās par 4,7%. Tai pat laikā daudz aktīvāk tūristi bija iecienījuši Franču Rivjēru un Atlantijas okeāna piekrasti. Tomēr nedrīkst ignorēt Parīzes viesnīcu tirgus lieliskos rezultātus 2006.gada pirmajos trijos mēnešos (+8% RevPAR).

Šogad Lieldienu brīvdienās populārākie galamēķi būs Itālija, kā arī Portugāles galvaspilsēta Lisabona un Spānijas galvaspilsēta Madride, aģentūrai BNS atzina aptaujatie tūrisma operatori.

Tūrisma aģentūras Kaleva Travel ceļojumu konsultanti norādīja, ka skolēnu pavasara brīvdienas ir viens no aktīvākajiem ceļošanas periodiem arī Latvijas iedzīvotājiem - ceļojumu aktivitāte šajā laikā vidēji pieaug par 34%, salīdzinot ar pārējiem gada mēnešiem.

Kaleva Travel informē, ka ģimeņu ceļojumi pavasara skolēnu brīvdienu laikā tika rezervēti jau janvārī un februārī. Populārākie ceļojumu virzieni ir Lisabona, Madride, Itālija un Ēģipte. Vidējā ceļojumu cena vienai personai ir 300 līdz 350 latu par piecu dienu ceļojumu vai arī ap 400 latiem par nedēļu garu atpūtu Ēģiptē.

Tuvojoties svētkiem, SIA Lursoft ir apkopojis biežāk sastopamos uzņēmumu amatpersonu un dalībnieku uzvārdus, kā arī komersantu nosaukumus, kuros ietverta Lieldienu tematika.

Populārākais no visiem ar Lieldienu tematiku saistītajiem uzvārdiem ir «Zaķis» – Latvijā reģistrēti 152 uzņēmumi, kuros vismaz viena no amatpersonām ir ar šādu uzvārdu. Biedrību un nodibinājumu reģistrā ar uzvārdu «Zaķis» reģistrēta 41 amatpersona, Reliģisko organizāciju un to iestāžu reģistrā – 3, Sabiedrisko organizācju reģistrā – 2, bet Politisko partiju reģistrā – 1.

Starp uzņēmumu amatpersonām un dalībniekiem sastopami arī tādi uzvārdi, kā Pūpols, Lieldiena, Oliņa, Pavasaris, Zaķītis u.c.

Lursoft datu bāzu informācija liecina, ka:

* ar uzvārdu «Pūpols» reģistrētas 29 amatpersonas un 24 dalībnieki, bet ar «Pūpola» – 19 amatpersonas un 25 dalībnieces;

Saskaņā ar mediju, tirgus un sociālo pētījumu aģentūras TNS Latvia šī gada martā veiktā pētījuma datiem, absolūtais vairākums Latvijas iedzīvotāju (92 % jeb ~ 1 miljons 665 tūkstoši Latvijas iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem) plāno svinēt Lieldienas.

Visbiežāk Latvijas iedzīvotāji vecuma grupā no 15-74 gadiem Lieldienās plāno apciemot radus/ draugus (56 %) un atpūsties (50 %). Savukārt aptuveni divas piektdaļas Latvijas iedzīvotāju Lieldienas plāno pavadīt atbilstoši tradīcijām (37 %) un aptuveni trešdaļa respondentu plāno apmeklēt dievkalpojumu (30 %). Mazliet mazāk nekā piektā daļa iedzīvotāju apmeklēs dažādus pasākumus (17 %).

TNS Latvia projektu vadītājs Intars Āboms, analizējot dažādas sociāli demogrāfiskās grupas, norāda, ka Lieldienu tradīciju ievērošana vairāk ir iecienīta 35 līdz 44 gadu vecu iedzīvotāju vidū, ģimeņu ar bērniem, sieviešu, latviešu un lauku iedzīvotāju vidū. Rīgā un Pierīgā dzīvojošie iedzīvotāji Lieldienu tradīciju ievērošanā ir kūtrāki.

Kalnu slēpošanas kūrortu īpašnieki visā Norvēģijā gavilēja pēc šī gada garajām Lieldienu brīvdienām. Daudzi no tiem uzstādījuši ieņēmumu rekordu pēdējo gadu laikā. Nozares tirdzniecības grupas pārstāvis Andreas Rødven uzskata, ka šīs ir bijušas neparasti labas Lieldienas visiem kalnu slēpošanas centriem. Lielā mērā jāpateicas laikam, kas bija ļoti tuvi ideālajiem slēpošanas apstākļiem visā centrālajā un dienvidu Norvēģijā, kur atrodas lielākā daļa kalnu slēpošanas kūrortu. Dienām ilgi spīdēja saule, bet tieši pirms Lieldienu brīvdienu nedēļas nogales uzsniga svaigs sniegs, tā radot izcilus slēpošanas apstākļus. Ziema gan Norvēģijā šogad nesākās tik iepriecinoši - janvārī un februāra sākumā sniega nebija pietiekami daudz un siltā gaisa temperatūra slēpošanu padarīja sarežģītu, vai pat neiespējamu. Norvēģijas skolēnu ziemas brīvlaiks februāra beigās, viesnīcām un slēpošanas kūrortiem nozīmēja vienu īpaši aizņemtu nedēļu šī mēneša beigās, savukārt, slēpošanas bizness citās mēneša nedēļās bija neaktīvs. Līdz februāra beigām ieņēmumi bija krietni mazāki salīdzinājumā ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu - pacēlāju biļetēm nebija pietiekoši liels pieprasījums. Bet tas viss izmainījās Lieldienu brīvdienās, kas šogad iekrita salīdzinoši agri, un sniegs bija saglabājies pietiekamā daudzumā pēc dažiem ievērojamiem sniegputeņiem marta sākumā. Tiek apgalvots, ka slēpošanas kūrortu ieņēmumi palielinājušies par 300% kopš 90to gadu sākuma. Arī tiem, slēpošanas centriem, kas ir palielinājuši savu kapacitāti, peļņas rādītāji ir pieauguši. Norvēģijā slēpošanas sezonai vēl ir aprīļa mēnesis, tomēr, ja pieturēsies silts laiks un sniegs pazudīs, uzņēmumu rezultāti samazināsies, bet jau pašlaik slēpošanas kūrortu īpašnieki ir apmierināti ar ieņēmumiem.

Cilvēkim, kas uzskata, ka Lieldienu olas neaug kokos, ieteicams apmeklēt Volkera Krafta dārziņu Vācijas austrumos un savām acīm pārliecināties par pretējo.

Padzīvojušais vācu kungs Lieldienās katru gadu ar olām izdekorē piemājas ābeli. Pirmās 18 olas viņš kokā iekāris 1965. gada Lieldienās. Gadiem ejot viņa kolekcija palielinājusies un šogad ābelē izkārts jau 10 tūkstoši Lieldienu olu, vēsta AP.

Sasniedzot šo skaitu, 76 gadus vecais V. Krafts plāno apstāties. « [Olu] skaits vairs nepalielināsies, jo man viņas vairs nav kur uzgabāt. Pretējā gadījumā man nāksies gulēt kopā ar olām,» sacīja V. Krafts.

V. Krafta ābele kļuvusi par tūristu iecienītu objektu, un ik gadu to apmeklē vairāki tūkstoši cilvēku. Koku izdekorēšana ar Lieldienu olām, lai gan daudz mazākā apmērā, ir populāra tradīcija Vācijā.

Iedzīvotāji plāno aktīvi izmantot Lieldienu brīvdienas, lai dotos ceļojumā uz ārvalstīm - to apliecina ceļojumu apdrošināšanas pārdošanas apjomi internetā, kas pirms Lieldienām pieauguši vidēji par 25%, informēja apdrošināšanas kompānijas Ergo pārstāvji.

Visbiežāk iedzīvotāji par ceļojuma galamērķi izvēlas kūrortus, kur šobrīd ir silts laiks, bet, ņemot vērā, ka šogad Lieldienas ir marta beigās, aktuāla ir arī slēpošanas sezonas noslēgšana Eiropas valstu kalnu kūrortos.

Pēc Ergo ceļojumu apdrošināšanas polišu datiem Lieldienu brīvdienu ceļojumu laiks visbiežāk tiek plānots uz piecām dienām. No visām uz Lieldienu brīvdienām jau iegādātajām ceļojumu apdrošināšanās polisēm aptuveni 80% veido ceļojumi uz Eiropas Savienības valstīm. Pēc apdrošināšanas seguma veida var secināt, ka uz kalnu kūrortiem plāno doties nedaudz mazāk par 10% polišu pircēju.

Lieldienu brīvdienās – 26. un 27. martā – ikviens tiek mīļi aicināts apmeklēt Pūkainās dienas Ķīpsalā. Apmeklētāji varēs vērot starptautiskas suņu un kaķu izstādes, būs plaša izklaides programma, iespēja apskatīt Lieldienu zaķu kompāniju un putnu dārzu, kā arī iegādāties suvenīrus un amatnieku darinājumus. Pirmoreiz Pūkainajās dienās vesela halle atvēlēta aktīvai izklaidei visai ģimenei – tajā notiks ““Annels” atrakciju maratons”. Sadarbībā ar Latvijas Kinoloģisko klubu “J. Favorīts” notiks starptautiska suņu izstāde, kurā divu dienu laikā piedalīsies aptuveni 1000 suņu. Ķīpsalā sastapsiet gan plaši pazīstamas, gan arī retas suņu šķirnes – vācu aitu suni, rotveileru, amerikāņu Stafordšīras terjeru, bulterjeru, amerikāņu buldogu, čihua-hua (mazākais suns pasaulē), amerikāņu kokerspanielu, īsspalvaino un garspalvaino taksi, Brabantas grifonu, punduršpicu, dalmācieti, mopsi, Aļaskas malamutu, lielo japāņu suni, samojedu, laiku, spāņu mastifu un daudzus citus. Starptautiskajā kaķu izstādē, kuru organizē Latvijas Kaķu mīļotāju klubs “Mooncat”, divu dienu laikā būs apskatāmi apmēram 400 spalvainu un pūkainu mīluļu no 45 Latvijas kaķu audzētavām. Izstādē savus kaķus sacensībām izvirzīs ne vien Latvijas labākie kaķu īpašnieki, bet arī viesi no Lietuvas, Igaunijas, Polijas un Krievijas. Šogad īpaša uzmanība tiks veltīta divām kaķu šķirnēm – Devonas rekss kaķim un persietim –, šīm šķirnēm notiks gan sacensības, gan šovi. Atbilstoši svētku noskaņai un atmosfērai pa Ķīpsalas aplokiem leks dažādu šķirņu garauši. Būs apskatāms putnu dārzs ar cāļiem, vistām, pērļu vistām, zīdvistām, pīlēm, tītariem, zosīm, brekeļiem, baložiem un paipalām. Tāpat organizatori sola sagādāt dažādus interesantus un reti redzētus dzīvniekus kā pundurkohenhins, paduāna, zeltītā fredka. Protams, būs arī pelītes, žurciņas, pundurtruši, jūras cūkas, šinšilas... un daudz citu vairāk vai mazāk pūkainu radībiņu. Šogad Ķīpsalā būs apskatāmi arī jēri. Dažādus labumus un praktiskas lietas varēsiet atrast arī Lieldienu gadatirgū – sākot no amatnieku rotām, keramikas, metāla izstrādājumiem, rokdarbiem un pinumiem līdz pat medus burkām un citām veselīgām un garšīgām lietām. Gadatirgū piedalīsies arī vadošās dzīvnieku barības firmas, aksesuāru ražotāji un izplatītāji. Gan lielākiem, gan mazākiem Ķīpsalā būs izjādes ar zirgiem un ponijiem, dažādas atrakcijas un citas ēverģēlības.

Šā gada Lieldienu brīvdienās būtiski palielinājies pasažieru skaits un vietu piepildījums Latvijas nacionālās aviokompānijas lidojumos, ziņo airBaltic. Visievērojamāk pasažieru pieprasījums Lieldienu nedēļas nogalē palielinājās uz Barselonu, Parīzi un Maskavu.

Tāpat pasažieru pieprasījums Lieldienu brīvdienās ievērojami palielinājās uz tādiem galamērķiem kā Berlīne, Minhene, Amsterdama, Vīne, Roma, Telaviva un Kijeva.

Uz šiem airBaltic galamērķiem visvairāk pasažieru devās no lielākajām Ziemeļeiropas un Baltijas valstu lidostām.

Jau tika ziņots, ka Latvijas nacionālā aviokompānija airBaltic uzsāka vasaras sezonu ar palielinātu lidojumu skaitu aviokompānijas maršrutu tīklā uz Eiropu, Tuvajiem Austrumiem, Krieviju un NVS valstīm. Vasaras sezonas lidojumu sarakstā atgriezīsies tādi galamērķi kā Venēcija, Atēnas, Budapešta, Nica, Kišiņeva un citas pilsētas Vidusjūras, Kaspijas jūras un Melnās jūras krastos. Tāpat vasarā tiks palielināts lidojumu skaits maršrutā Rīga – Vīne, Rīga – Amsterdama, Rīga – Brisele, Rīga – Billunda un Rīga – Maskava (Domedovas lidosta).

Salīdzinot ar pērnā gada Lieldienu laiku olu ražotājs Balticovo šogad ir novērojis 30% pieaugumu pieprasījumam pēc olām, sarunā ar Db.lv pavēstīja uzņēmuma komercdirektors Edgars Lesnieks. Tomēr citi ražotāji vēsta par nemainīgu pieprasījumu un pat tā samazināšanos

Citi olu ražotāji atzina, ka šogad, salīdzinot ar pērno gadu, īpašu pieaugumu nav pieredzējuši. Rasas zemnieku saimniecība precīzus datus vēl nebija apkopojusi, tomēr norādīja ka pērn Lieldienu laikā pieprasījums pēc olām tomēr bija lielāks. Savukārt SIA Vikurs pastāstīja, ka olu pārdošanas apjomi pirms Lieldienām ir palikuši iepriekšējo gadu līmenī.

Ražotāji atzina, ka pirms Lieldienām pieprasījums pēc olām, salīdzinot ar ikdienu, ir pieaudzis. Tomēr tas varētu būt saistīts ne tik daudz ar Lieldienu laiku, kā ar cenu pieaugumu pārējiem pārtikas produktiem, norādīja Balticovo komercdirektors Edgars Lesnieks.

Pēdējos gados pašvaldību aktivitāte energoefektivitātes jomā būtiski pieaugusi, obligātās likuma prasības nav izpildījušas vien dažas.

Lai gan energoefektivitātes paaugstināšanā aktīvi iesaistījusies arī Rīga, pašlaik tā ir vienīgā republikas pilsēta, kurā vēl nav ieviesta energopārvaldības sistēma, liecina Ekonomikas ministrijas (EM) sniegtā informācija. Likumā noteiktās prasības nav izpildījuši arī vairāki novadi, tajā skaitā Ķekava, Lielvārde, Mārupe, Ozolnieki, Olaine un Salaspils. EM gan norāda - nav izslēgts, ka kāda no minētajām pašvaldībām aktivitātes veic, bet ministrijai par to vēl nav paziņojusi.

Iesaistās brīvprātīgi

Lai gan pēdējos gados pašvaldību aktivitāte paaugstinājusies, energoefektivitātes pasākumi tajās joprojām tiek veikti retāk nekā privātajos uzņēmumos, novērojis Altum energoefektivitātes eksperts Edgars Kudurs. «Arī pašvaldībām pieejamas Altum aizdevuma un granta programmas, kā arī citi finanšu instrumenti, taču efektivitātes veicināšanā tās nereti ir pasīvākas nekā uzņēmēji. Iespējams, papildu motivācija ir peļņa un konkurētspēja,» uzskata eksperts.

Kad Latvijā ieviesīs eiro?

Oficiālais eiro ieviešanas mērķa datums ir 2014. gada 1. janvāris. Šobrīd Latvijas valsts iestādes veic visus sagatavošanās darbus, kas nepieciešami eiro ieviešanas nodrošināšanai, un tā ieteicams rīkoties arī uzņēmējiem.

Kā naudas maiņu padarīt sev vieglāku un ērtāku?

Visērtākais veids - bezskaidras naudas maiņa. Tādēļ vēl pirms eiro ieviešanas ieteicams latu skaidrās naudas uzkrājumus pārskaitīt bankas kontā. Visa latu kontos noguldītā vai uzkrātā nauda eiro ieviešanas dienā automātiski un bez maksas tiks konvertēta eiro.

Vai saistībā ar latu nomaiņu pret eiro ir sagaidāma cenu celšanās?

Iemīļotas vietējās izklaides ir lēcieni pār ugunskuru un sacensības «alusbolā» (acīmredzot, domāta alus dzeršana) - ar šādu tekstu airBaltic un Rīgas domas kampaņa Liveriga aicina pavadīt Lieldienas Rīgā.

DB šādu uzaicinājumu saņēma liveriga.ru, norādot, ka ir 25 gadus veca sieviete, kas Rīgā vēlas apskatīt ko «redzēšanas vērtu».

Tiesa, mājaslapā piedāvātie pasākumi par paštaisīta alus dzeršanu vai lēkšanu pār ugunskuru neliecina - piedāvāta tiek olu ripināšana, šūpošanās šūpolēs, zoodārza apmeklējums un līdzīgas aktivitātes.

Kā norāda kampaņas autori, Lieldienu kampaņa tikšot realizēta trijos Rīgai būtiskos tirgos - Krievijā, Gruzijā un Baltkrievijā. Īpaša uzmanība Rīgas un Lieldienu Rīgā popularizēšanai internetā tikšot pievērsta Krievijā un Baltkrievijā, Gruzijā vairāk akcentējot Latvijas galvaspilsētas piedāvājumu kopumā.

Apzināti nākamā gada pasākumi ar iespējams lielāko tūristu piesaistes potenciālu. Pavisam atlasīti 32 pasākumi un pasākumu kopumi ar lielāko tūristu piesaistes potenciālu. Šie pasākumi tiks īpaši izcelti darba grupā iesaistīto organizāciju komunikācijas aktivitātēs.

Darba grupā par tūristu uzmanību piesaistošākajiem mūzikas pasākumiem tika atzīti Baibas Skrides un Latvijas Nacionālā Simfoniskā orķestra koncerts, starptautiskais saksofonmūzikas festivāls Saxophonia, Dž. Rosīnī operas Seviļas bārddzinis pirmizrāde, festivāls Positivus 11, Siguldas Opermūzikas svētki IXX, starptautiskais mūzikas festivāls Summertime u.c Savukārt no kultūras un mākslas pasākumiem kā vadošie atzīti 13.Starptautiskais ledus skulptūru festivāls Jelgavā, 16.Starptautiskais Baltijas baleta festivāls, Muzeju nakts 2011, Mūsdienu mākslas forums Baltā nakts 2011 un teātra festivāls Zelta maska.

Pasliktinoties epidemioloģiskajai situācijai valstī, kultūras un pasākumu nozare ierindojas starp tām, kas cietušas visvairāk. Papildus satraukumu un bažas rada arī neziņa par nākamo gadu.

Kamēr kultūras ministrs uzsver, ka nozare šoruden spēs izdzīvot, valsts atbalsts ir pirmais plāksteris, kas daļai uzņēmumu ļauj saglabāt savu darbību, bet tas ir tāds vienreizējs palīglīdzeklis, kas neglābs ilgtermiņā.

Pasākumu nozare nav 100% apstājusies

Pasākumu nozare noteikti nav pilnībā apturēta, jo ik pa laikam tiek organizēti dažādi pasākumi, protams, ievērojot valstī noteiktos ierobežojumus. Mana uzņēmuma gadījumā pasākumu skaits ir samazinājies par aptuveni 80%. Lielāks uzsvars tiek likts uz korporatīvo segmentu, rīkojot pasākumus uzņēmumiem. Pašlaik klientiem tiek piedāvāti arī pasākumi tiešsaistē. Pirmā viļņa laikā liela daļa pasākumu, piemēram, festivāli tika pārcelti uz nākamo gadu, bet dažādu organizāciju ikgadējie pasākumi, kuros tiek apbalvoti labākie darbinieki, saliedēšanās pasākumi, konferences un semināri netika pārcelti, meklējot tiešsaistes risinājumus.

Andris Lāriņš, Nordea Markets analitiķis Pagājušajā nedēļā Latvijas Banka no tirgus dalībniekiem iepirka dažus miljonus eiro, līdz ar to tirgus Latvijā tika papildināts ar dažiem miljoniem latu. Vēl pagājušās nedēļas nogalē eiro cena (bid) starpbanku tirgū par nieka tiesu pakāpās virs LB noteiktā svārstību koridora minimālās atzīmes un šodien turpina atrasties aptuveni 69.59 santīmu līmenī. Latvijas Bankā depozītos vēl piektdien atradās 40.3 miljoni latu. Latu procentu likmes nav būtiski mainījušās un turpina svārstīties samērā zemos līmeņos. Līdz obligāto rezervju perioda beigām atlikušas pāris dienas. Eiro cena pasaulē Lieldienu nedēļu sākusi zemākos līmeņos. Pirmie mēģinājumi eiro cenu novest zem 1.33 dolāru atzīmes bija vērojami piektdien, bet tikai šorīt Āzijas tirgus laikā eiro cena tā pamatīgi pārrāva 1.33 dolāru līmeni un dienas vidū eiro cena svārstījās jau tuvu pie 1.32 dolāru atzīmes. Dolāram ļoti svarīga nedēļa. Iespējams, ka kārtējo reizi (šī būs septītā kopš pagājušā gada 30. jūnija) ASV Centrālā Banka otrdien paaugstinās dolāra bāzes procentu likmi par kārtējiem 25 bāzes punktiem. Tirgū virmo optimisms par ASV ekonomikas nākotnes izredzēm. Daļa tirgus dalībnieku sagaida, ka ASV CB var mainīt savu mēreno nostāju attiecībā uz procentu likmju pakāpenisku paaugstināšanu uz nedaudz agresīvāku nostāju, kas ietvertu arī kādu 50 bāzes punktu paaugstinājumu. Dolāra cena vispārējā optimisma dēļ ir pieaugusi (pērk uz baumām un iespējams pārdos, kad būs zināmi fakti). Dienas vidū dolāra vērtība bija pie 52.7 santīmu atzīmes. Ekonomikas datu frontē otrdien bez procentu likmēm (21:15) vēl publicēs ASV ražotāju cenu indeksa datus (15:30), trešdien februāra inflācijas datus (15:30) un ceturtdien ilglietošanas preču tirdzniecības datus. Lieldienu nedēļa tiešām solās būs saspringta. Arī mārciņas cena dolāros nokritusi līdz pēdējo divu nedēļu zemākajam līmenim. Bet Latvijā mēs to īpaši neizjūtam, jo ir augusi mārciņas vērtība pret eiro. Līdz ar to mārciņas cena latos arī ir nedaudz augstāka. Pašreizējās spekulācijās par augstākām dolāra procentu likmēm vislielākais zaudētājs ir eiro (kā nekā eiro/dolārs ir pasaulē visvairāk tirgotais valūtu pāris). Dienas vidū mārciņas vērtība starpbanku tirgū svārstījās 1.003 latu līmenī. Ekonomikas datu frontē tirgus dalībnieki gaida Anglijas CB sanāksmes protokolu, lai varētu analizēt balsojumu par mārciņas procentu likmēm (likmes netika mainītas). Eiro cena šonedēļ pārsniegusi 9.13 kronu atzīmi. Tas licis kronas cenai Latvijā atkāpties tuvāk 7.60 santīmu atzīmei. Galvenā cīņa notiek ap dolāru un rezultātā nedaudz savu vērtību zaudējusi arī krona. Šonedēļ tirgus dalībnieki gaida patērētāju noskaņojuma indeksa un ražotāju cenu indeksa publicēšanu. Februāra dati rāda, ka IKP gada laikā Krievijā pieaudzis par 5.2% (Janvārī +4.1%). Pagaidām izaugsme ir vājāka nekā pagājušajā gadā, jo janvārī un februārī samazinājušies investīciju tempi. Krievijas CB rubļa nominālajā vērtībā palielinājusi eiro daļu (šī sistēma tika ieviesta februārī). Jaunās proporcijas ir 0.2 eiro un 0.8 dolāri (bija attiecīgi 0.1 un 0.9). Vidējās svērtās cenas biržās šodien dolāram 27.5542 (piektdien 27.4827) un eiro 36.4751 (piektdien 36.7238). Tāpat kā pasaulē arī Krievijā aug dolāra cena. Rubļa vērtība Latvijā šodien 1.91 santīma līmenī.

Aizvadītajā nedēļā elektroenerģijas cenas daudzviet Skandināvijā, kā arī Baltijas valstīs samazinājās, liecina AS Latvenergo dati.

Baltijas valstīs vidējā elektroenerģijas cena samazinājusies par 7 %, sasniedzot 28,52 EUR/MWh, kas arī atbilst cenu līmenim katrā valstī atsevišķi. Latvijā un Lietuvā piedzīvots 7 %, bet Igaunijā – 5% cenu kritums attiecībā pret iepriekšējo nedēļu. To galvenokārt veicināja Lieldienu brīvdienas un mazāks elektroenerģijas pieprasījuma apjoms, taču turpmāku cenu kritumu ierobežoja gaisa temperatūras samazināšanās Skandināvijā un Baltijas valstīs.

Lieldienu brīvdienu iespaidā elektroenerģijas patēriņa un izstrādes apjomi Baltijā aizvadītajā nedēļā samazinājušies: patēriņš sarucis par 1 % – līdz 474 GWh, bet izstrādes apjoms par 11 % – līdz 366 GWh. Atsevišķi patēriņa samazinājums katrā no valstīm bijis šāds: Latvijā tas sarucis par 1 % – līdz 134 GWh, Igaunijā par 2 % – līdz 157 GWh, bet Lietuvā par 1 % – līdz 183 GWh.

Arhitektes Zaigas Gailes lielais atspēriens ir liktenīgi sastaptie trīs vīrieši un disciplinētā darbā noslīpētais talants stilīgi savienot divus it kā nozares pretpolus – restaurāciju ar modernismu.

Un tas nepārtraukti ļāvis komponēt daudziem arhitektūras ansambļiem. Par saviem šī brīža Rīgas gadsimta projektiem Z. Gaile dēvē Jaunā Rīgas teātra (JRT) ēku kompleksa rekonstrukciju un privātā mākslas centra Zuzeum izveidi bijušās korķa fabrikas teritorijā Lāčplēša ielā 101. Vienlaicīgi divi vērienīgi projekti vienam nelielam birojam ir milzīgs izaicinājums. Paralēli tam viņas rūpals ir Rūmenes muižas kūts, rūpnieciskā dizaina klasteris Kuldīgā, stilīgā biroju ēka Mākonis, vēl piecas privātmājas. Atšķirībā no brāļa Z. Gaile nepiepildīja vecāku cerības un nekļuva par dakteri klasiskā izpratnē, toties viņas tālredzīgais ieguldījums veco koka ēku «izārstēšanā» ir nenovērtējams. Arhitekte ir arī vairāku grāmatu un publikāciju autore. Tāpat nevar nepieminēt viņas kā ekspertes brīžiem aso kritiku un nelokāmos uzskatus, kas ik pa laikam uzvirmo publiskajā telpā. Arī tagad ir, par ko «cepties», jo katrai lietai ir sava vieta. Arī puķes vāzē viņa nebūs nolikusi kaut kur nejauši.

Absolūtais vairākums Latvijas iedzīvotāju (90%) plāno svinēt Lieldienas. Lieldienu svinēšana vispopulārākā ir Latvijā, savukārt Lietuvā, neraugoties uz kaimiņvalstī valdošajām spēcīgajām katolicisma tradīcijām, Lieldienas par nozīmīgiem svētkiem uzskata mazāk (86%) tautas, bet Igaunijā 73% iedzīvotāju Lieldienas vērtē kā nozīmīgus svētkus. Lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju vecuma grupā no 15 - 74 gadiem Lieldienās atpūtīsies (80%), apciemos radus vai draugus (73%) un pavadīs tās atbilstoši tradīcijām (73%). Visaktīvāk Lieldienas pavadīs Latgalē – latgalieši apciemos savus radus vai draugus (85%), svinēs tradicionāli (81%), apmeklēs dievkalpojumus (77%) un dažādus Lieldienu pasākumus (52%). Dati: TNS

Pirmie masu vakcinācijas centri pret Covid-19 astoņās Latvijas pilsētās sāks darbu sestdien, 3.aprīlī, liecina ceturtdien valdībai sēdei iesniegtā Veselības ministrijas (VM) prezentācija.

Sestdien no plkst.10 būs pieejami trīs vakcinēšanas centri Rīgā - Ķīpsalas hallē, centrā "Atta" un Rīgas Centrāltirgus Gastro paviljonā. Šajā laikā darbu sāks arī centri Valmieras Kultūras centrā, Latgales vēstniecībā "Gors" Rēzeknē, Daugavpils Latviešu kultūras centrā un Daugavpils Kultūras pilī, Jēkabpils Sporta centrā, Zemgales olimpiskajā centrā Jelgavā, Liepājas Olimpiskajā centrā un Jūrmalas Sporta skolā. Visi šie centri strādās līdz plkst.18.

Rīgā, Jelgavā, Liepājā un Jūrmalā izvietotie centri strādās arī svētdien, 4.aprīlī, kā arī pirmdien, 5.aprīlī. Savukārt Valmierā, Rēzeknē, Jēkabpilī un Daugavpilī esošie centri darbosies tikai sestdien.