AIZKRAUKLE Svētdiena 27 Marts 2005 Augstu, augstu šūpoties, Raibām olām ripoties"; Aizkraukles pagasta birzī Lieldienu pasākums. Lieldienu pasākums "Kalna Ziedos"; Muzejā "Kalna Ziedi" Lieldienu balle; Aizkraukles pagasta kultūras namā Pirmdiena 28 Marts 2005 Latvijas Filharmonijas Stīgu kvinteta Lieldienu koncerts; Aizkraukles pilsētas kultūras namā. Lieldienu balle Aizkraukles novada pensionāriem; Aizkraukles pilsētas kultūras namā ALŪKSNE 27.martā pulksten 8.00 Lieldienu svētā mise (Alūksnes Sv.Bonifācija Romas katoļu baznīcā) pulksten 11.00 Lieldienu dievkalpojums (Alūksnes Evaņģēliski luteriskajā baznīcā) pulksten 16.00 Valkas Tautas teātra izrāde I.Ābele „Dzelzszāle” (pulksten 16.00Alūksnes Tautas nama kamerzālē, ieeja Ls 0,80) BAUSKA 27.martā 11.00 Lielās dienas svētki 27.martā 13.00 Teātra dienām veltīta tautas teātra izrāde "Sveiki brīvā Latvijā" 27.martā 16.00 Lieldienu dievkalpojums CĒSIS 27. martā plkst.13.00 Lieldienu lustes Cēsīs Tradicionāli svētki notiek katru gadu. Šogad Lieldienu zaķis aicinās šūpoties, sisties ar olām, iet rotaļās un dziedāt dziesmas Pils laukumā. Būs arī Lieldienu zaķu konkurss, pārsteigumi un balvas. DAUGAVPILS Sagaidot gaišos Kristus augšāmcelšanās svētkus Daugavpils dome sadarbībā ar Latvijas koncertdirekciju rīkos muzikālo pārdomu vakaru “Klusās nedēļas mūzika”. Programmā A.Šnitke, D.Šostakovičs, G.Kančeli, Izang Jun. Muzicēs “Kremerata Baltica”. Mūzikas cienītāji tiek aicināti 26.martā plkst.17.00, Latviešu kultūras centrā. Ieeja brīva. Savukārt 28.martā,plkst.16.00 Latviešu kultūras centrs aicina visus kopā svinēt Otrās Lieldienas. Būs dažādas izpriecas, olu kaujas, ar savu sniegumu priecēs deju kolektīvi “Ačkups”, ”Laismeņa”, ”Saime”. 27.martā plkst. 20.00 Svētku atpūtas vakars, kas veltīts Lieldienām; Forštadtes kultūras namā DOBELE 27.03. Lieldienu izdarības lieliem un maziem. Ieeja brīva. 12.00; Kultūras namā 27.03. Lielā modes diena. Modes šovs visām paaudzēm. Piedalās modeļu aģentūras "Gintas modes teātris", "Mode S" un "Grožio mozaika" (Lietuva). Ieeja 1 Ls, bērniem 0.50 Ls.18.00; Kultūras namā Modes disco nakts. Modeļu aģentūru šovprogramma "Pavasaris 2005". Piedalās DJ Gauchis, DJ Bazis (Valmieras Multiklubs), DJ Sfynx, DJ Ducky. Ieeja 2 Ls, pirmās 100 biļetes pa 1.50 Ls. 21.00; Kultūras namā GULBENE 27.03. 11.00 Gulbenes kultūras centrā Teatrālās Lieldienas Spārītes parkā - olu krāsošana, pūpolputras vārīšana, sacensības, Gulbenes ģimnāzijas teātra studijas izrāde "Īstā līgaviņa", tautas skrējiens "Lieldienu jozlis", pašdarbības kolektīvu uzstāšanās, Gulbenes Tautas teātris "Lieldienu vīzijas". • 18.00 - 22.00 - diskotēka tīņiem • 22.00 - 02.00 - diskotēka. DJ Dzintars JELGAVA 27.03.2005. 12:00 Sarīkojums “Lieldienu pastaiga”. Pils parkā. Pašvaldība 27.03.2005. 13:00 Mazo jelgavnieku sveikšana “Mūs gaida - Mēs nākam”. Kopumā tiks sveikti 139 šogad dzimušie jaunie jelgavnieki. Lielā ielā 11, zālē. Pašvaldība 27.03.2005. 12:00 Lieldienu pastaiga pils parkā. Pils parks Kultūra 27.03.2005. 16:00 BJC „Junda" deju studijas „Benefice" 5 gadu jubilejas koncerts. Ieejas maksa Ls 1,00 Kult. Namā, Kultūra JĒKABPILS 27.03. 13.00 Tradīciju pasākums „Lieldienas klāt!”; Krustpils saliņa 28.03. 14.00 Lieldienu vakars pilsētas pensionāriem. Koncerts, balle, spēlē grupa “PAS” Tautas nams JŪRMALA Sestdien, 26. martā Plkst. 14:00 Jūrmalas teātrī L.Paegles lugas pirmizrāde „Kādas mazas meitiņas piedzīvojumi” Plkst. 17:00 Dubultu ev.-lut. Baznīcā Lieldienu labdarības koncerts „Hildegardes dziesmas" (Georgs Pelēcis). Koncertā piedalās: vokālā grupa „Putni”, vad. A. Dreģe, koklētāju ansamblis „Melisa”, vad. K. Ojala, D. Tuča- blokflauta, R. Hansons- ērģeles. Ziedojumi tiks veltīti Jūrmalas sociālās aprūpes centram „Saulstari". Svētdien, 27. martā Plkst. 12:00 Bulduru kultūras namā Lieldienu svinības ar folkloras ansambli „Mare”. Dziesm

Uzvarot iepirkumā, tiesības veikt Preiļu pils atjaunošanas pirmās kārtas 1. un 2.posma būvdarbus ir ieguvusi SIA Preiļu celtnieks, informēja Preiļu novada pašvaldībā. Būvdarbu līguma summa ir 492 853 eiro ar pievienotās vērtības nodokli.

Preiļu novada domes Attīstības daļas projektu vadītāja Sanita Meļko pastāstīja, ka Preiļu pils renovācijas būvdarbus ieplānots sadalīt vairākos posmos. Pirmajā kārtā paredzēta pils fasādes un jumta renovācija, ieplānota arī pilij piegulošās teritorijas un piebraucamā ceļa labiekārtošana. Iespējams, ka varētu tikt izprojektētas arī pils pirmā stāva telpas, kam finansējums iezīmēts Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) projektā ar specifisko atbalsta mērķi, kas paredz saglabāt un aizsargāt nozīmīgu kultūras un dabas mantojumu, kā arī attīstīt ar to saistītos pakalpojumus.

Preiļu novada pašvaldība projektā iesaistīsies kopā ar partneriem no Latgales - Daugavpils, Daugavpils novada, kā arī Krāslavas, Ludzas un Aglonas novadu pašvaldībām.

Lieldienas ir laiks, kad, krāsojot Lieldienu olas, ikvienam no mums ir iespēja nedaudz iejusties modes dizainera lomā, taču parasti šie krāšņie mākslas darbi paliek tikai ģimenes lokā, norāda konkursa organizatori.

No 21.marta visi Lieldienu olu dizaineri tiek aicināti piedalīties konkursā Par stilīgāko Lieldienu olas dizainu. Lai piedalītos konkursā, jāapmeklē mājas lapa www.domina-shopping.lv un saskaņā ar tajā atrodamajām vienkāršajām instrukcijām jāielādē sava Lieldienu olas dizaina fotogrāfija.

Visus konkursā pieteiktos darbus izvērtēs Domina Shopping ekspertu žūrija. Papildus žūrijas vērtējumam arī jebkurš mājaslapas apmeklētājs varēs nobalsot par savu favorītu.

Konkursā iesūtītie Lieldienu olu dizaina paraugi tiks vērtēti vairākās mūsdienīgās kategorijās: Haute Couture Lieldienu ola, Urbānā retro Lieldienu ola, 21. gadsimta tehno Lieldienu ola, Avangarda lidojuma Lieldienu ola un Brīvā stila Lieldienu ola.

Preiļu novadā ir tūrisma attīstībai labvēlīga, dabiskā un kultūrvēsturiskā vide, tomēr ir nepieciešams mērķtiecīgs, koordinēts pašvaldības un vietējo uzņēmēju darbs, lai piedāvātu kvalitatīvu un kompleksu tūrisma servisu. Tādēļ Preiļu novada dome ir uzsākusi darbu pie "Preiļu novada tūrisma attīstības programmas" izstrādes. Šīs programmas mērķis ir izveidot Preiļu novadu par reģiona mēroga tūrisma objektu. Programmas uzdevums ir īstenot Preiļu novada attīstības programmā līdz 2015. gadam noteiktos Preiļu novada tūrisma nozares svarīgākos uzdevumus, izstrādāt Preiļu novadā veicamo pasākumu plānu, kura īstenošanas rezultātā potenciālie tūristi (tūristu grupas) vēlētos un varētu izmantot visus Preiļu novadā piedāvātos ar tūrismu saistītos pakalpojumus (kultūrvēsturiskā izglītošanās, ēdināšana, nakšņošana, izklaide). Programmai ir divi būtiski uzdevumi: • izstrādāt Preiļu novadā vienotu tūrisma maršrutu, • izstrādāt tūrisma infrastruktūras sakārtošanas apakšprogrammu. Ņemot vērā apakšprogrammas apjomu, to neizdosies realizēt īsā laika posmā, tāpēc ir nepieciešams to sadalīt vairākās komponentēs un, piesaistot līdzekļus no dažādiem finansētājiem, pakāpeniski īstenot. Taču ir pasākumi, kas attiecas uz visiem tūrisma objektiem un ir veicami gan šīs programmas kontekstā, gan arī autonomi: • regulāra informācijas apkopošana par esošajiem tūrisma produktiem un informācijas izplatīšana Latvijā un ārvalstīs, • norādes zīmju izgatavošana un uzstādīšana, • informācijas zīmju uzstādīšana pie objektiem, • informatīvo bukletu izgatavošana, • marketinga pasākumi, • sadarbība ar radniecīgām organizācijām Latvijā, • jaunu tūrisma objektu iespēju apzināšana un popularizēšana, • potenciālo sadarbības partneru meklēšana un iesaistīšana. Programmas īstenotāji ir Preiļu novada dome un sadarbības partneri: Preiļu rajona TIC, Preiļu Vēstures un Lietišķās mākslas muzejs, Jasmuižas muzejs, kā arī tiek aicināti sadarboties visi Preiļu novada uzņēmēji (zemes un tūrisma infrastruktūras objektu īpašnieki). Avots: Preiļi.lv

Latvijas iedzīvotāji neinteresējas par iespēju Lieldienu brīvdienās aizceļot uz Lieldienu salu, biznesa portālam Db.lv pastāstīja tūrisma firmu pārstāvji. Lieldienu brīvdienas parasti cilvēki vēloties pavadīt ģimenes lokā, vai nu ceļojot kopā ar bērniem uz siltām zemēm vai dodoties uz laukiem pie dabas.

"Lieldienas pavadīt Lieldienu salās ir ļoti eksotisks pasākums un arī padārgs, jo būs jālido uz Santiago un no kurienes varēs turpināt ceļojumu talāk. Uz šo salu ir vērts doties, ja vēlas redzēt unikālās skulptūras, kas atrodas uz šīs salas un pa ceļam apskatīt Dienvidamerikas un Čīles dabu. Uz šo salu būtu interesanti doties, kad tur notiek Tapati Rapa Nui festivāls (katru gadu februāra pirmajā pusē, festivāls ilgst aptuveni trīs nedēļas un ir veltīts vietējai mākslai)," stāstīja Latvia Tours pārstāvis Aigars Smiltāns.

Pēc Latvia Tours novērojumiem Latvijas iedzīvotāji Lieldienu brīvdienās izvēlas ceļot uz Romu, lai noklausītos Pāvesta messi klātienē. Bet kopumā ģimenes labprātāk izvēloties doties prom no pilsētām Latvijas lauku virzienā un sagaidīt Lieldienas pie dabas - lauku mājās, pie draugiem vai viesu namos.

“Gulbene -Alūksnes bānītis” piedāvā pasākumu LIELDIENAS ZAĶU SALIDOJUMS ATES MUZEJĀ 20.04.2003 no pulksten 12:00 līdz 15:00. Programmā: 12.10 Lieldienas vilciens izbrauc no Gulbenes stacijas. 12.35-13.00 Ciemošanās pie Stāmerienas Lieldienu zaķiem, divkaujas ar olām, kuģošanas sacensības un pārsteiguma balvas. 13.30 Papardes stacijā Lauku zaķa un Lieldienas olu meklēšana. Lieldienu pārsteigumi Papardes mežā…! 14.00 Brauciens uz Ates dzirnavām, kur Ates muzejs piedāvā: * olu ripināšanu, krāsošanu, bluķa velšanu, šūpošanos un Lieldienu cienastus; * “šausmu” kambara pārsteigumu; * Lieldienu zaķa sagaidīšanu. Noslēgumā konkurss un balvas par skaistāko Lieldienu zaķa masku un krāšņāko olu. 15.10 Lieldienu vilciena pasažieri tiks nogādāti uz vilcienu. 16.15 Lieldienu vilciena pienākšana Gulbenes stacijā. Bānīša biļetes cenas: pieaugušajiem Ls 2.00 bērniem Ls 0.50 Iespējama biļešu rezervēšana pa tālruni 5886271 Ieejas maksa Ates muzejā: pieaugušajiem Ls 0.50, bērniem Ls 0.20 Lieldienu vilciena pasažieriem ieeja uzrādot braukšanas biļeti. Avots: Alūksnes TIC

Nepieciešama reģionālā programma pierobežas specifisko problēmu risināšanai, apgalvo Preiļu novada domes priekšsēdētājs Aldis Adamovičs.

Šai programmai būtu jāatvēl 900 miljoni latu. Nepieciešama arī industriālo zonu izveidošana un attīstīšana nacionālas un reģionālas nozīmes attīstības centros, divu multimodālo centru izbūve pie Eiropas Savienības austrumu robežas ar Krieviju un Baltkrieviju. Liela loma Latgales reģiona sasniedzamības un ekonomiskās konkurētspējas uzlabošanai būs Daugavpils lidostas attīstībai, kas prasīs 20,8 miljonus latu un nodrošinās 200 darbavietas.

Latgales reģiona sociālekonomiskā atšķirība salīdzinājumā ar pārējiem valsts reģioniem ir jāsamazina līdz 1,5 reizēm (pašlaik atšķirība ir 2,5 reizes).

Biznesa portāls Db.lv piedāvā interviju ar Rīgas Kurzemes rajona izpilddirektoru Armandu Agrumu, kurā viņš stāsta par sadarbību ar uzņēmējiem, rajona attīstību un vērtībām, kā arī problēmām, ar kurām jāsaskaras, strādājot šajā amatā.

- Kāda ir Rīgas Kurzemes rajona izpilddirekcijas sadarbība ar uzņēmējiem? Kas parasti ir šīs sadarbības iniciators?

Uzsākot strādāt par izpilddirektoru 2005.gada jūlijā, sadarbības faktiski nebija, jo bija beigušies tie laiki, kad uzņēmējam kaut kas bija vajadzīgs no izpilddirekcijas. Uzņēmēji faktiski izpilddirekciju vairs neapmeklēja.

Sākumā iniciators sadarbībai biju es pats, jo nāku no uzņēmējiem. Jau pirmajos mēnešos saņēmu ļoti daudz lūgumu pēc palīdzības, gan no invalīdu biedrībām, gan no represētajām personām, gan no bērnu namiem un skolām u.c. Lūgumi bija dažādi, bet skaidrs bija viens, ka budžetā tam naudas nav. Tādēļ nolēmu atvērt izpilddirekcijā ziedojumu kontu labdarībai, pirmie ziedotāji, protams, bija paša paziņas, bet vēlāk, redzot labos darbus, parādījās sekotāji. Sevišķu paldies gribu pateikt firmām: SIA Roadeks, SIA Prizma, A/S Admirāļu klubs, A/S Unibanka, t/c Olympia, SIA Krūza.

Reģistrētā bezdarba līmenis valstī 2008. gada aprīļa beigās bija 4.8% , kas ir par 0.1 procenta punktu mazāk salīdzinot ar martu.

Jāatzīmē, ka 2008.gada aprīlī Centrālā statistikas pārvalde publicēja to aktuālo ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaitu Latvijas Republikas lielākajās pilsētās un rajonos 2007. gadā, kurš tiks izmantots bezdarba līmeņa aprēķināšanai aprīlī un turpmākos mēnešos. Līdz ar to, aprēķinot reģistrētā bezdarba līmeni, ņemot par pamatu aktualizēto ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaitu, piemēram, Rēzeknes pilsētā un Rēzeknes rajonā bezdarba līmenis aprīlī salīdzinājumā ar martu ir būtiski pieaudzis, taču šis pieaugums saistīts ar ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaita samazināšanos Rēzeknes pilsētā un rajonā. Taču kopumā valstī 2007. gadā salīdzinājumā ar 2006. gadu ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaits pieaudzis par 20 500 personām.

Otrdien, 30. aprīlī, uzņēmums Seces koks Preiļos atklās jaunu šķeldas koģenerācijas staciju, kuras izveide Preiļu iedzīvotājiem samazinās siltuma tarifus, informēja uzņēmuma pārstāvji.

Preiļu koģenerācijas stacijas izveidē kopumā ieguldīti 4,52 miljoni latu, no kuriem 3,16 miljoni ir bankas Citadele piešķirtais finansējums, bet atlikusī summa ir uzņēmuma pašu kapitāls. Papildus ir piesaistīts «Klimata pārmaiņu finanšu instrumenta» līdzfinansējums, kas pēc tā saņemšanas samazinās kredīta atlikumu.

«Mūsu galvenais mērķis ir nodrošināt stabilas siltuma piegādes Preiļu pilsētas iedzīvotājiem. Elektrības ražošana ir tikai rīks, ar ko palētināt siltuma cenu. Pensionāri, kas ir visjūtīgākā sabiedrības daļa, par elektrību maksā vidēji desmit latus mēnesī, toties par siltumu ziemas mēnešos ir jāmaksā 60-100 latus mēnesī. Uzreiz var redzēt, kā siltumu tarifu samazināšana var atvieglot ģimenes budžetu,» stāsta SIA Seces koks vadītājs un viens no īpašniekiem Ēriks Fricsons. «Šķeldas koģenerācijas stacijai iegādājāmies pašas modernākās iekārtas no Austrijas un Itālijas. Galvenā atšķirība no analogiem ir šo iekārtu spēja strādāt ar vissliktākās kvalitātes šķeldu. Tādas tehnoloģijas koģenerācijas stacijas pārsvarā tiek izvietotas lielās pilsētās, aizstājot vecās katlu mājas.»

«Pie mums viss nav ideāli, bet ir daudz lietu, ko citos novados var pamācīties,» bez lielības saka Preiļu novada domes izpilddirektors Vladimirs Ivanovs. Preiļu novadā ietilpst Preiļu pilsēta un četras lauku teritorijas. Novads ir kompakts, ar labu apdzīvotības blīvumu – 29 cilvēki uz kvadrātkilometru. Kā norāda Preiļu novada domes Attīstības daļas vadītājs Zigmārs Erts, salīdzinot ar citām teritorijām Latgalē, tas ir labs rādītājs: «Priecājamies, ka pašvaldība ir kompakta, ar saviem uzņēmumiem un spēcīgām zemnieku saimniecībām,» pirmdien raksta laikraksts Diena.

Novadā attīstās lauksaimniecības produktu ražošana un pārstrāde, gaļas pārstrāde, vieglā rūpniecība, kravu pārvadājumi, kokapstrāde, tūrisma nozare. Lielākā daļa projektu, kurus pēdējos gados realizējusi pašvaldība, saistīti ar vides jautājumu risināšanu. Piemēram, šogad Preiļos īstenoti trīs Klimata pārmaiņu finanšu instrumenta finansētie projekti – Preiļu slimnīcā veikta siltināšana un trīs pilsētas ielās uzstādīts LED spuldžu apgaismojums. «Patiesībā jebkura saimnieciskā darbība – vai tā būtu skolas siltināšana vai ceļu infrastruktūras sakārtošana – tieši skar vidi. Līdz ar šiem vides projektiem tiek aptvertas daudzas nozares – visa komunālā saimniecība, pašvaldības publisko ceļu infrastruktūra. Esam uzlabojuši energoefektivitāti, samazinājuši CO2 izmešus,» norāda Z. Erts.

Lieldienu svinības Jēkabpilī:17.04.2003 18.00 Bērnu pašdarbības kolektīvu koncerts ”Nāc nākdama Lieladiena”. Bērnu radošo darbu izstāde Salas kultūras namā 19.04.2003 17.00 Veltījums LIELDIENĀM; Vivaldi, Pergolezi “STABAT MATER” koncerts, Solistes-Inese Galante, Antra Bigača. Kameransamblis- diriģents AndrisVeismanis. Notiek biļešu iepriekšpārdošana. Biļešu cenas: Ls 2,50; 3,00; 4,00 Jēkabpils TN Lielā zāle 20.04.2003 15.00 Lieldienu balle; spēlē Inga un Normunds (Rēzekne), Rubenes kultūras namā 12.00 Kopīga Lieldienu svinēšana. 22.00 Balle- spēlē “Apvedceļš” Salas kultūras namā 13.00 Lieldienu pasākums bērniem 20.00 Popiela pieaugušajiem 22.00 Atpūtas vakars, Sēlpils kultūras namā 12.00 Lieldienu sarīkojums “Lieldienas nāk”, Krustpils saliņa 21.04.2003 14.00 Rubenes dramatiskā kolektīva pirmizrāde “Jaunā cepure”, Rubenes kultūras namā 15.00 Atpūtas vakars pensionāriem “Nāc, nākdama Lieldieniņa”, Jēkabpils Tautas namā 14.00 Lieldienu pasākums, Saukas pagasta Skosu pilskalnā 13.00 LIELDIENAS Brīvdabas muzejā “SĒĻU SĒTA”, “Sēļu sēta” Avots: Jēkabpils TIC

Saskaņā ar mediju, tirgus un sociālo pētījumu aģentūras TNS Latvia šī gada marta sākumā veiktā pētījuma datiem, absolūtais vairākums Latvijas iedzīvotāju (90 %) vecumā no 15 līdz 74 gadiem plāno svinēt Lieldienas.

Līdzīgi kā iepriekšējos gados Lieldienu svinēšana ir ļoti aktuāla un tikai 10 % Latvijas iedzīvotāju vecumā no 15-74 gadiem norādījuši, ka Lieldienas nesvinēs.

Skatoties sīkāk pēc demogrāfiskajiem rādītājiem, visaktīvākie Lieldienu svinētāji dzīvo Latgalē, kur Lieldienas plāno svinēt 98 % no visiem aptaujātajiem. Savukārt Rīgā un Kurzemē Lieldienas svin retāk – attiecīgi 85 % un 86 %.

Populārākās Lieldienu aktivitātes ir radu un draugu apmeklēšana (64 %), atpūta (50 %) un Lieldienu svinēšana atbilstoši tradīcijām (48 %). Var redzēt, ka nav notikušas krasas izmaiņas, salīdzinot ar pagājušā gada aptaujas rezultātiem, attiecībā uz populārākajiem Lieldienu pavadīšanas veidiem.

Klausījos(i), brīnījos(i) Kas aiz kalna gavilēja: Lieldieniņa braukšus brauca, Asnus veda vezumā. Jau Lieldienas klāt! 19.aprīlī Lapmežciema pagasta tautas namā plkst. 14:00 skolēnu teātra izrāde, Lieldienu atrakcijas - šūpošanās, olu kaujas, olu ripināšana u.c., ieeja bezmaksas. 20.aprīlī Jaunmoku pils aicina ikvienu plkst.12:00 uz pavasara saulgriežu - Lieldienu svētkiem. Jautrību ieviesīs: Tukuma bērnu un jauniešu centra programma: "Ar olām(i) dauzījos(i)", Vizināšanās un izjādes ar zirgiem, Šūpošanās, atrakcijas un krāsaino olu konkurss. Lieldienu zaķiem īpašas balvas un ieeja muzejā bezmaksas. Jaunpils Kultūras centrā plkst. 20:00 Lieldienu balle, spēlē grupa "Divi A", ieeja 1,50 Ls. Tukumā Pilsētas parkā Lielajā ielā plkst. 12:00 koncerts, atrakcijas bērniem - šūpošanās, olu kaujas un olu ripināšana. Šlokenbekas muižā plkst. 14:00 Lieldienu prieki visai ģimenei, spēles, rotaļas, rituāli, konkursi, lēkājošā pilsētiņa. Plkst. 15:00 Lieldienīga disenīte Dj. Ē.Balodis. Par svētku pusdienām un našķiem gādās restorāns "Šlokenbeka". Ieeja brīva. Kandavā viesojas Tirmantiņš un Tarmantiņš (V.Šoriņš un Z.Neimanis) ar izrādi "Kad diena top liela". Izrādes notiek plkst. 13:00 un plkst. 15:00 Kandavas novada kultūras centrā, ieeja 1 Ls. Zantē plkst 12:00 pie kultūras nama sāksies Lieldienu pasākums, kas notiks visas dienas garumā. Olu ripināšana, šūpošanās, olu tālmešanas sacensības utt., kā arī būs olu konkurss. 21.aprīlī Jaunpils Kultūras centrā plkst. 14:00 koncerts bērniem, bet plkst.15:00 - piepūšamā pils, 0,30 Ls par 10 minūtēm. Avots: Tukuma TIC

Daugavpilī, Rīgas ielā, kas ir pilsētas gājēju promenāde, tapusi Lieldienu olu galerija. Visas ielas garumā ir aplūkojamas 20 dažādas lielas koši apgleznotas Lieldienu olas, pastāstīja Daugavpils Tūrisma informācijas centra pārstāve Lolita Kozlovska.

Lieldienu olu galerija tapusi akcijas Skaistākā Lieldienu ola ietvaros. Olu apgleznošanā piedalījās 14 Daugavpils skolu 75 jaunie mākslinieki.

No 30.marta līdz 12.aprīlim pilsētas iedzīvotāji un viesi var piedalīties balsošanā par skaistāko olu.

Savukārt Vienības laukumā top pilsētas galvenā Lieldienu ola, Tāpat kā aizpērn un pērn, tā būs Latvijā lielākā Lieldienu ola, kuras augstums būs vairāk nekā 4m.

Reģistrētā bezdarba līmenis valstī 2007.gada jūnija beigās bija 5,8% (bezdarbnieku skaits ekonomiski aktīvo iedzīvotāju kopskaitā). Valstī mēneša laikā bezdarba līmenis, salīdzinājumā ar maiju, samazinājies par 0,1 procenta punktu, Db.lv informēja Nodarbinātības valsts aģentūras Sabiedrisko attiecību nodaļa.

Nodarbinātības valsts aģentūrā (NVA) uzskaitē 2007.gada jūnija sākumā bija 62833, jūnija beigās – 62287 bezdarbnieki. Bezdarbnieku skaits valstī mēneša laikā ir samazinājies par 546 cilvēkiem.

Savukārt bezdarba līmenis, atskaitot no kopējā bezdarbnieku skaita tos, kuri nav pieejami darba tirgum, jo ilgstoši atrodas aktīvās nodarbinātības pasākumos (profesionālās apmācības, pārkvalifikācijas vai kvalifikācijas paaugstināšanas kursos, veic algotos pagaidu sabiedriskos darbus vai ir nodarbināti pasākumos noteiktu personu grupām), jūnijā bija 5,4%.

2007.gada jūnijā bezdarbnieka statuss tika piešķirts 7559 cilvēkiem, tas ir par 712 cilvēkiem jeb 10,4% vairāk kā maijā. Bezdarbnieka statusu jūnijā zaudēja 8154 cilvēki, tas ir, par 1040 cilvēkiem jeb 11,3% mazāk kā iepriekšējā mēnesī. Jūnijā bezdarbnieka statusu zaudējušo bezdarbnieku kopskaitā 49,7% personu bez attaisnojoša iemesla nebija pildījušas bezdarbnieka pienākumus.

Reģistrētā bezdarba līmenis valstī 2008. gada maija beigās bija 4.8%, salīdzinot ar aprīli tas palicis nemainīgs.

Bezdarbnieku skaits valstī mēneša laikā ir samazinājies par 684 cilvēkiem. Proti, Nodarbinātības valsts aģentūrā uzskaitē 2008. gada maija sākumā bija 52897, maija beigās – 52213 bezdarbnieki, Db.lv informē Nodarbinātības valsts aģentūra.

Bezdarbnieku statuss maijā tika piešķirts par 775 cilvēkiem mazāk nekā aprīlī. Maijā 3049 bezdarbnieki iekārtojās pastāvīgā darbā.

Bezdarbnieka statusu 2008. gada maijā zaudēja 7838 cilvēki, tas ir, par 15 cilvēkiem vairāk nekā iepriekšējā mēnesī. 3894 personas zaudēja bezdarbnieku statusu, jo nepildīja bezdarbnieku pienākumus.

Maijā Latvijā bezdarba līmenis samazinājies 15 rajonos un republikas nozīmes pilsētās. Tajā pašā laikā tas palicis nemainīgs 12, bet palielinājies 6 rajonos un republikas nozīmes pilsētās.

Reģistrētā bezdarba līmenis valstī 2008.gada jūnija beigās bija 4.9%, salīdzinot ar maiju tas palielinājies par 0.1 punktu.

Bezdarbnieku statuss jūnijā tika piešķirts 8 350, tas ir par 1 273 cilvēkiem vairāk nekā maijā.

Zemākais bezdarba līmenis jūnijā reģistrēts: Tukuma rajonā – 3.0 %, Valmieras rajonā – 3.1%, Jelgavas rajonā – 4.2%, Cēsu rajonā – 4.3%, Rīgas rajonā – 4.3%, Ventspils rajonā – 4.6%, Bauskas rajonā – 4.9%, Aizkraukles rajonā – 5.0%, Ogres rajonā – 5.0%, Saldus rajonā – 5.2%, Talsu rajonā – 5.4%, Valkas rajonā – 5.4%, Limbažu rajonā – 5.5%, Madonas rajonā – 5.6%, Jēkabpils rajonā – 6.0%, Liepājas rajonā – 6.2%, Gulbenes rajonā – 6.4%, Alūksnes rajonā – 6.7%, Kuldīgas rajonā– 7.2%.

Reģistrētā bezdarba līmenis Latvijā 2007.gada augusta beigās bija 5,4% (bezdarbnieku skaits ekonomiski aktīvo iedzīvotāju kopskaitā), liecina Nodarbinātības valsts aģentūras sniegtā informācija. Zemākais bezdarba līmenis augustā reģistrēts Tukuma rajonā.

Valstī bezdarba līmenis salīdzinājumā ar 2007.gada jūliju samazinājies par 0,3 procenta punktiem. Nodarbinātības valsts aģentūrā uzskaitē 2007.gada augusta sākumā bija 60635, augusta beigās - 57940 bezdarbnieki. Bezdarbnieku skaits valstī mēneša laikā ir samazinājies par 2695 cilvēkiem.

Savukārt bezdarba līmenis, atskaitot no kopējā bezdarbnieku skaita tos, kuri nav pieejami darba tirgum, jo ilgstoši atrodas aktīvās nodarbinātības pasākumos (profesionālās apmācības, pārkvalifikācijas vai kvalifikācijas paaugstināšanas kursos, veic algotos pagaidu sabiedriskos darbus vai ir nodarbināti pasākumos noteiktu personu grupām), augustā bija 5,0%.

2007.gada augustā bezdarbnieka statuss tika piešķirts 6380 personām, tas ir par 437 cilvēkiem jeb 6,4% mazāk nekā 2007.gada jūlijā. Bezdarbnieka statusu 2007.gada augustā zaudēja 9144 cilvēki, tas ir par 620 cilvēkiem jeb 7,3% vairāk nekā iepriekšējā mēnesī.

Reģistrētā bezdarba līmenis valstī 2007.gada decembra beigās bija 4,9% (bezdarbnieku skaits ekonomiski aktīvo iedzīvotāju kopskaitā). Valstī reģistrētā bezdarba līmenis salīdzinājumā ar 2007.gada novembri palielinājies par 0,1 procenta punktu, liecina Nodarbinātības valsts aģentūras dati.

Nodarbinātības valsts aģentūrā uzskaitē 2007.gada decembra sākumā bija 51660, decembra beigās –52321 bezdarbnieks. Bezdarbnieku skaits valstī mēneša laikā ir pieaudzis par 661 cilvēku jeb 1,3%.

2007.gada decembra beigās 2587 bezdarbnieki ilgstoši piedalījās aktīvajos nodarbinātības pasākumos, no tiem 1558 bezdarbnieki pasākumu noteiktām personu grupām (darba prakse pie darba devēja, subsidētās darba vietas u.tml.) ietvaros ir iekārtojušies darbā uz noteiktu laiku. Līdz ar to reālais bezdarba līmenis, atskaitot no kopējā bezdarbnieku skaita tos, kuri nav pieejami darba tirgum, jo ilgstoši atrodas aktīvās nodarbinātības pasākumos, decembra beigās bija 4,6%.

Reģistrētā bezdarba līmenis valstī 2008.gada oktobra beigās bija 5.6%, salīdzinot ar šā gada septembri tas palielinājies par 0.3 procenta punktiem. Iepriekšējā mēnesī bezdarba līmenis Latvijā bija 5.3%, informē Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA).

Ņemot vērā pašreizējo ekonomisko situāciju valstī un pasaulē kopumā, 5.6% reģistrētā bezdarba līmenis Latvijā nav destabilizējošs.

Bezdarbnieku skaits valstī mēneša laikā ir palielinājies par 3 405 cilvēkiem. Nodarbinātības valsts aģentūrā (NVA) uzskaitē 2008. gada oktobra sākumā bija 57 644, bet oktobra beigās – 61 049 bezdarbnieki.

Bezdarbnieku statuss oktobrī tika piešķirts 12 048 personām, tas ir par 2 062 cilvēkiem vairāk nekā septembrī.

Oktobrī 3 193 bezdarbnieki iekārtojās pastāvīgā darbā.

Bezdarbnieka statusu 2008. gada oktobrī zaudēja 8 731 cilvēks, tas ir, par 5 cilvēkiem mazāk nekā iepriekšējā mēnesī. 4 615 personas zaudēja bezdarbnieku statusu, jo bez attaisnojoša iemesla nepildīja bezdarbnieka pienākumus.

Reģistrētā bezdarba līmenis valstī 2008. gada septembra beigās bija 5.3%, salīdzinot ar šā gada augustu tas palielinājies par 0.1 procenta punktu. Iepriekšējā mēnesī bezdarba līmenis Latvijā bija 5.2%.

„ Bezdarba līmenis valstī nav palielinājies lēcienveidīgi, bet gan pakāpeniski, kopš jūnija pieaugot par 0.1 procenta punktu mēnesī. NVA jau jūlijā prognozēja, ka līdz ar ekonomisko lejupslīdi bezdarbs un reģistrēto bezdarbnieku skaits valstī palielināsies, tāpēc šodien būtiski pieaudzis sabiedrības pieprasījums pēc NVA sniegtajiem pakalpojumiem,” skaidro Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) direktore Baiba Paševica.

Bezdarbnieku skaits valstī mēneša laikā ir palielinājies par 1 311 cilvēkiem. Nodarbinātības valsts aģentūrā (NVA) uzskaitē 2008. gada septembra sākumā bija 56 333, bet septembra beigās – 57 644 bezdarbnieki. Bezdarbnieku statuss septembrī tika piešķirts 9 986 personām, tas ir par 1 908 cilvēkiem vairāk nekā augustā. Septembrī 3 744 bezdarbnieki iekārtojās pastāvīgā darbā.

Reģistrētā bezdarba līmenis valstī 2008. gada augusta beigās bija 5.2%, salīdzinot ar šā gada jūliju tas palielinājies par 0.1 procenta punktu. Iepriekšējā mēnesī bezdarba līmenis Latvijā bija 5.1%.

Bezdarbnieku skaits valstī mēneša laikā ir palielinājies par 897 cilvēkiem. Nodarbinātības valsts aģentūrā (NVA) uzskaitē 2008. gada augusta sākumā bija 55 436, bet augusta beigās – 56 333 bezdarbnieki.

Bezdarbnieku statuss augustā tika piešķirts 8 078 personām, tas ir par 383 cilvēkiem mazāk nekā jūlijā. Augustā 2 869 bezdarbnieki iekārtojās pastāvīgā darbā.

Bezdarbnieka statusu 2008.gada augustā zaudēja 7 257 cilvēki, tas ir, par 132 cilvēkiem vairāk nekā iepriekšējā mēnesī. 3620 personas zaudēja bezdarbnieku statusu, jo bez attaisnojoša iemesla nepildīja bezdarbnieka pienākumus. Augustā Latvijā bezdarba līmenis samazinājies 8, palicis nemainīgs 7, bet palielinājies 18 rajonos un republikas nozīmes pilsētās.

Reģistrētā bezdarba līmenis valstī 2008.gada janvāra beigās bija 5,0% (bezdarbnieku skaits ekonomiski aktīvo iedzīvotāju kopskaitā). Valstī reģistrētā bezdarba līmenis salīdzinājumā ar 2007.gada decembri palielinājies par 0,1 procenta punktu. Nodarbinātības valsts aģentūrā uzskaitē 2008.gada janvāra sākumā bija 52321, janvāra beigās – 53325 bezdarbnieki. Bezdarbnieku skaits valstī mēneša laikā ir pieaudzis par 1004 cilvēkiem jeb 1,9%, Db.lv informēja NVA Nodarbinātības pakalpojumu un attīstības departamenta Mārketinga un starptautisko attiecību nodaļa.

2008.gada janvāra beigās 3132 bezdarbnieki ilgstoši piedalījās aktīvajos nodarbinātības pasākumos, no tiem 1511 bezdarbnieki pasākumu noteiktām personu grupām (darba prakse pie darba devēja, subsidētās darba vietas u.tml.) ietvaros ir iekārtojušies darbā uz noteiktu laiku. Līdz ar to reālais bezdarba līmenis, atskaitot no kopējā bezdarbnieku skaita tos, kuri nav pieejami darba tirgum, jo ilgstoši atrodas aktīvās nodarbinātības pasākumos, janvāra beigās bija 4,7%.

2008.gada janvārī bezdarbnieka statuss tika piešķirts 7598 personām, tas ir, par 1595 cilvēkiem jeb 26,6% vairāk nekā 2007.gada decembrī. Bezdarbnieka statusu 2008.gada janvārī zaudēja 6664 cilvēki, tas ir, par 1260 cilvēkiem jeb 23,3% vairāk nekā iepriekšējā mēnesī. Janvārī bezdarbnieka statusu zaudējušo bezdarbnieku kopskaitā 43,3% personu iekārtojušās darbā, bet 42,6% personu bez attaisnojoša iemesla nebija pildījušas bezdarbnieka pienākumus.