Šodien SIA Tenisa centrs «Lielupe» ir parakstījis līgumu ar būvfirmu SIA Selva Būve par tenisa centra Lielupe pārbūves pirmo kārtu, kuras ietvaros līdz 2018. gada vasaras sezonai tiks izbūvēti 8 tenisa laukumi, viens cietais tenisa laukums, kā arī tiks izbūvēta saimniecības infrastruktūra, tiks veikta teritorijas labiekārtošana, tiks izbūvēta autostāvvieta un inženierkomunikācijas, informē Tenisa centrs «Lielupe» valdes loceklis Elmārs Martinsons.

Tostarp vienam no jaunajiem tenisa laukumiem tiks izbūvētas arī tribīnes un sacensībām atbilstošs apgaismojums. Šodien noslēgtā būvniecības līguma summa ir 2,347 miljoni eiro bez PVN.

Kopumā tenisa centra Lielupe pārbūve notiks trīs kārtās – pēc šogad uzsāktās pirmās kārtas būvniecības pabeigšanas nākamgad tiek plānota jaunās slēgto laukumu halles būvniecība un tiks turpināta teritorijas labiekārtošana. Paredzēts, ka jaunā tenisa halle tiks pabeigta 2018. gadā. Savukārt trešajā kārtā, kas atkarībā no budžeta iespējām tiks īstenota tuvākajos gados, tiks veikta esošās slēgto laukumu halles pārbūve un tiks savienotas abas – jaunā un pārbūvētā esošā - tenisa halles. Tāpat plānots, ka centrālajam laukumam tiks izbūvētas tribīnes 500 sēdvietām, kuru skaitu ar saliekamu tribīņu palīdzību varēs palielināt līdz 3000 sēdvietām.

Kopā ar vairākiem desmitiem viesu – klientiem, partneriem un draugiem – SemaraH Hotel Lielupe SPA & Conferences Jūrmalā 25.maijā svinīgi tika atklāta pēc skaita jau trīspadsmitā, tajā pašā laikā šobrīd pati lielākā pasākumu telpa Jūrmala Hall ne tikai šajā viesnīcā, bet Jūrmalas pilsētā kopumā, tādējādi vēl nopietnāk piesakot SemaraH Hotel Lielupe SPA & Conferences ambīcijas pasākumu rīkošanas jomā gan Latvijas, gan arī Baltijas mērogā.

Nevienā citā Jūrmalas viesnīcā nav lielformāta pasākumiem īpaši piemērotas un ar modernākajām tehnoloģijām aprīkotas zāles 544 kvadrātmetru platībā. Faktiski tā ir halle, kurā var rīkot jebkādus pasākumus – konferences, sporta un deju sacensības, seminārus, izstādes, prezentācijas. Būtībā jebkādu pasākumu, kam nepieciešama liela telpa ar ideālu skaņas un gaismas sistēmu aprīkojumu. Turklāt nepieciešamības gadījumā skaņas un gaismas sistēmu klients var papildināt atbilstoši konkrētā pasākuma specifiskajām tehniskajām vajadzībām.

“Agrāk šeit bija tenisa korts, kas būtībā bija savu laiku nokalpojis un arī īsti vairs neiederējās mūsu viesnīcas šodienas un jo īpaši nākotnes attīstības stratēģijā, vēl jo vairāk ņemot vērā faktu, ka specifiskā aprīkojuma dēļ telpa bija izmantojama tikai vienam šauram mērķim. Tādēļ jau pērn, kad tika veikta viesnīcas rekonstrukcijas pirmā kārta, mēs jau sākām izvērtēt, kādām funkcijām pārveidot arī šo telpu. Pēc tirgus izpētes un ekspertu konsultāciju uzklausīšanas secinājām, ka mūsu piedāvājuma klāstā ir nepieciešama tieši šāda veida un izmēra multifunkcionāla telpa, kas izmantojama visdažādākajām vajadzībām, kādu šodien redzam jauno Jūrmala Hall,” akcentē SemaraH Hotel Lielupe SPA & Conferences vadītājs Juris Baumerts.

Reorganizācijas procesā apvienos viesnīcas "Lielupe by Semarah Hotels" ēkas īpašnieku SIA "Belkom" un tā mātesabiedrību SIA "Lielupe Hotel Jurmala", liecina paziņojums oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis".

Paredzēts, ka "Lielupe Hotel Jurmala" tiks pievienota savam meitasuzņēmumam "Belkom", uzņēmumiem apvienojoties. Kompāniju kreditori prasības var pieteikt mēneša laikā no paziņojumu par reorganizāciju publicēšanas dienas, proti, mēneša laikā no 2.marta.

Kā liecina "Firmas.lv" informācija, "Lielupe Hotel Jurmala" reģistrēta 2012.gada jūnijā, un uzņēmuma pamatkapitāls ir 2845 eiro. Uzņēmuma vienīgā īpašniece un patiesā labuma guvēja ir Kipras valstspiederīgā Svetlana Jegorova. 2019.gadā "Lielupe Hotel Jurmala" strādāja bez apgrozījuma un 15 121 eiro zaudējumiem. Uzņēmuma 2019.gada pārskata ziņojumā teikts, ka "Lielupe Hotel Jurmala" nodarbojas ar "Belkom" pārvaldīšanu, kas, savukārt, iznomā tai piederošo viesnīcas ēku ar visu interjeru un aprīkojumu SIA "Semarah Hotel managament".

Latvijā pieaug interese par tenisu amatieru līmenī; tiek plānota sporta infrastruktūras modernizācija.

«Jau pusotru gadu tenisa amatieru vidū ir vērojama liela aktivitāte,» DB apliecina tenisa kluba Ādaži līdzīpašnieks Andris Upmiņš. Atslābums bijis 2010. un 2011. gadā, taču šobrīd interese ir lielāka, nekā tā bija pirms krīzes. Pārsvarā spēlēt nāk cilvēki, kas profesionālajā sfērā jau guvuši panākumus. «Tie, kuri aktīvi strādā, vēlas arī aktīvi atpūsties,» viņš novērojis. Spēlētājus varot iedalīt divās lielās daļās – ap 30 – 40 gadus veci aktīvi cilvēki, kas tenisu mācās spēlēt «no nulles», diezgan drīz padarot to par savu dzīvesveidu, un tādi, kas spēlējuši bērnībā, taču, iespējams, nesasniedzot ļoti augstus rezultātus, tenisu pametuši un tagad nolēmuši pie tā atgriezties ar jaunu sparu. Liela interese ir arī par tenisa nodarbībām bērniem, kas «nebija pazudusi arī krīzes gados,» apliecina A. Upmiņš.

Izsakot neuzticību, no amata atcelts VSIA «Kultūras un sporta centrs «Daugavas stadions» un SIA «Tenisa centrs «Lielupe»» valdes loceklis Elmārs Martinsons, informēja Izglītības un zinātnes ministrijā (IZM).

Šodien notika VSIA «Kultūras un sporta centrs »Daugavas stadions«» un SIA «Tenisa centrs «Lielupe»» ārkārtas dalībnieku sapulces, kurās kapitāla daļu turētāja pārstāvis - IZM valsts sekretāra vietnieks - Sporta departamenta direktors Edgars Severs pieņēma lēmumu atcelt no amata VSIA «Kultūras un sporta centrs »Daugavas stadions«» un SIA «Tenisa centrs «Lielupe»» valdes locekli Elmāru Martinsonu sakarā ar uzticības zaudēšanu.

Neuzticība Martinsonam kā kultūras un sporta centra «Daugavas stadions» valdes loceklim izteikta saistībā ar identificētajiem trūkumiem Eiropas Reģionālā attīstības fonda finansētā projekta «Kultūras un sporta kvartāla izveide Grīziņkalna apkaimē» pārvaldībā.

SIA Tenisa centrs Lielupe piektdien, 2017.gada 1.decembrī noslēdza līgumu ar Personu apvienība VRM par tenisa centra pārbūves otrās un trešās kārtas būvprojekta izstrādi, autoruzraudzību un būvniecību.

Līguma ietvaros tiks izbūvēta jauna tenisa halle, kā arī veikta esošās halles pārbūve. Tenisa centrs pēc pārbūves kļūs par konkurētspējīgu infrastruktūras pakalpojumu sniedzēju ne tikai Latvijā, bet arī Baltijas līmenī.

Tenisa centrs Lielupe šogad paredz uzsākt otrās un trešā kārtas būvprojekta izstrādi, lai nākošā gada pavasarī uzsāktu būvdarbus, kurus plānots pabeigt līdz 2019.gada aprīlim. Otrajā kārtā tiks izbūvēta jauna un starptautiskiem standartiem atbilstoša tenisa halle, izveidotas koplietošanas telpas, trenažieru zāle, kā arī telpas skvoša un pludmales tenisa vajadzībām. Savukārt trešā kārtā noritēs divos posmos, kur pirmajā posmā tiks veikta esošās slēgto laukumu tenisa halles pārbūve un energoefektivitātes uzlabošana, bet otrajā paredzēta būvkonstrukciju, inženierkomunikāciju pārbūve un administratīvā korpusa iekštelpu pārbūve, kā rezultātā tiks savienotas abas – jaunā un pārbūvētā esošā - tenisa halles. Tāpat plānots, ka centrālajam laukumam tiks izbūvētas tribīnes ar 500 sēdvietām, kuru skaitu ar saliekamu tribīņu palīdzību varēs palielināt līdz 3000 sēdvietām. Pēc pārbūves trešās kārtas tenisa centra Lielupe mērķis ir spēt uzņemt 400 – 500 spēlētājus dienā un nodrošināt līdz 55 starptautisku turnīru norisi gadā.

SIA Tenisa centrs Lielupe izsludinājis konkursu tenisa centra Lielupe pārbūves tehniskajai vadībai un būvuzraudzībai, liecina paziņojums Iepirkumu uzraudzības biroja mājaslapā.

Iepirkuma paredzamā līgumcena ir 140 tūkstoši eiro. Līguma darbības laiks ir 20 mēneši.

Db.lv jau rakstīja, ka šogad tiks sākta vērienīga tenisa centra Lielupe pārbūve, kuras ietvaros līdz 2018. gada beigām tiks pilnībā atjaunoti un izveidoti 9 āra tenisa laukumi, kā arī pārbūvēta esošā tenisa halle un uzbūvēta jauna, kopumā piedāvājot 9 slēgtos tenisa laukumus, informē SIA Tenisa centrs Lielupe valdes loceklis Elmārs Martinsons.

Tiks arī labiekārtota tenisa centra teritorija, izveidotas autostāvvietas un nepieciešamā saimniecības infrastruktūra. Visa projekta paredzamais finansējums būs 9,089 miljoni eiro.

Pārbūves rezultātā tiks izveidots nacionālas nozīmes tenisa centrs gan amatieru un profesionāļu treniņiem, gan sacensību rīkošanai.

Apjomīgi rekonstrukcijas darbi, nepārtraucot viesu uzņemšanu, norit Lielupē; investīciju apjoms iespaidīgs, bet netiek atklāts, otrdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

SemaraH Hotels ir vairāku viesnīcu ķēde – viesnīca SemaraH Hotel Metropole Rīgā, kā arī vairākas viesnīcas Jūrmalā SemaraH hotel Lielupe, SemeraH hotel Jomas Sēta un SemaraH hotel Apartamenti, kas pieder vienam īpašniekam, turklāt tās apkalpo viens tūrisma operators. SIA Lursoft datu bāze liecina, ka īpašnieki ir SIA IMG Hotels un Krievijas pilsonis Ņikita Polovinkins, firmas pamatkapitāls 2845 eiro. Savukārt IMG Hotels pieder Integral Management Group – visi šie uzņēmumi reģistrēti vienā adresē Skanstes ielā 7, k-1. Integral Management Group pieder Vadimam Burcevam, Violai Krapivinai, Alīnai Ostaševskai, Olgai Smirnovai, kā arī SIA LK Investment (īpašnieks Leonīds Kiļs). Tomēr viesnīcnieku aprindās īpašumtiesības saista ar Maskavas eksmēra Jurija Lužkova dzīvesbiedres Jeļenas Baturinas vārdu. Lielupē, atšķirībā no līdzīgām septiņdesmito gadu beigās būvētajām Jūrmalas daudzstāvu viesnīcām, norit atjaunošanas darbi. Tikmēr viesnīca Liesma joprojām meklē kārtējo īpašnieku, Rīgas līcis, kura rekonstrukciju bija plānots pabeigt 2004. gada pavasarī, skumji noraugās garāmgājējos ar izsistām logu ailēm.

Noslēgusies vērienīga tenisa centra "Lielupe" pārbūve - investējot vairāk nekā 10 miljonus eiro tas kļuvis par modernāko tenisa centru Baltijā.

Jauna, starptautisko sacensību standartiem atbilstoša slēgtā tenisa laukumu halle, atvērtie tenisa laukumi, mūsdienu prasībām atbilstoša infrastruktūra ir daļa no uzlabojumiem, kas ļaus gan organizēt starptautiska mēroga tenisa sacensības, gan ikdienā būs pieejama ikvienam veselīga dzīvesveida entuziastam.

Pēc rekonstrukcijas valsts pārvaldībā esošais tenisa centrs “Lielupe” spēj uzņemt no 400 līdz 500 spēlētāju dienā un nodrošināt vairāk nekā 50 dažāda līmeņa starptautisku turnīru norisi gadā.

Tenisa centra pārbūve veikta četrās kārtās. Otrās un trešās kārtas ietvaros uzbūvēta mūsdienīga slēgtā tenisa laukumu halle, kas savienota ar veco, padomju laikos būvēto, ēku. Jaunuzbūvētajā hallē atrodas 4 tenisa laukumi, 3 skvoša korti, pludmales tenisa laukums un telpas fitnesa un trenažieru zālēm. Rekonstruēta arī 1989. gadā būvētā slēgtā tenisa halle, veicot tās būvkonstrukciju, inženierkomunikāciju un administratīvā korpusa iekštelpu pārbūvi, kā arī energoefektivitātes uzlabošanu.

Noslēdzies SIA Tenisa centrs Lielupe izsludinātais konkurss par tenisa centra pārbūves 2.posma dokumentācijas izstrādi, liecina paziņojums Iepirkumu uzraudzības biroja mājaslapā.

Konkursā saņemts viena pretendenta pieteikums, kurš arī atzīts par uzvarētāju - SIA Firma L4.

Uzņēmuma piedāvātā līgumcena ir 38,4 tūkstoši eiro.

Db.lv jau rakstīja, ka šogad tiks sākta vērienīga tenisa centra Lielupe pārbūve, kuras ietvaros līdz 2018. gada beigām tiks pilnībā atjaunoti un izveidoti 9 āra tenisa laukumi, kā arī pārbūvēta esošā tenisa halle un uzbūvēta jauna, kopumā piedāvājot 9 slēgtos tenisa laukumus, informē SIA Tenisa centrs Lielupe valdes loceklis Elmārs Martinsons.

Tiks arī labiekārtota tenisa centra teritorija, izveidotas autostāvvietas un nepieciešamā saimniecības infrastruktūra. Visa projekta paredzamais finansējums būs 9,089 miljoni eiro.

Noslēdzies konkurss par tenisa centra Lielupe pārbūves 3.posma dokumentācijas izstrādi, liecina paziņojums Iepirkumu uzraudzības biroja mājaslapā.

Konkursā saņemts viena pretendenta piedāvājums, kas arī atzīts par uzvarētāju - SIA Firma L4.

Uzvarētāja piedāvātā līgumcena ir 40,6 tūkstoši eiro.

Db.lv jau rakstīja, ka šogad tiks sākta vērienīga tenisa centra Lielupe pārbūve, kuras ietvaros līdz 2018. gada beigām tiks pilnībā atjaunoti un izveidoti 9 āra tenisa laukumi, kā arī pārbūvēta esošā tenisa halle un uzbūvēta jauna, kopumā piedāvājot 9 slēgtos tenisa laukumus, informē SIA Tenisa centrs Lielupe valdes loceklis Elmārs Martinsons.

Tiks arī labiekārtota tenisa centra teritorija, izveidotas autostāvvietas un nepieciešamā saimniecības infrastruktūra. Visa projekta paredzamais finansējums būs 9,089 miljoni eiro.

Aizvadītajā diennaktī upēs turpināja celties ūdens līmenis, un paredzams, ka tas turpināsies palielināties, liecina Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra informācija.

Daugavā pie Veļižas ūdens līmenis pieaudzis par 73 cm, bet Daugavā Baltkrievijas teritorijā ūdens līmeņa paaugstināšanās intensitāte nedaudz samazinās un posmā no Suražas līdz Verhņedvinskai ūdens līmenis paaugstinājās par 53 - 171 centimetriem.

Daugavā Latvijas teritorijā straujākā ūdens līmeņa paaugstināšanās aizvadītajā diennaktī novērota posmā no Daugavpils līdz Jersikai, kur ūdens līmenis paaugstinājās par 95 - 196 centimetriem. Arī citās Latgales upēs turpinās ūdens līmeņa paaugstināšanās: Rēzeknē pie Griškāniem, Dubnā posmā no Višķiem līdz Sīļiem un Laucesā pie Lenderņas par 15 - 24 cm diennaktī. Savukārt Ošā pie Kūleniekiem, Pededzē pie Litenes, Lielajā Juglā pie Zaķiem un Aiviekstē posmā no Lubānas līdz Aiviekstes HES par 30 - 54 centimetriem.

Šogad tiks sākta vērienīga tenisa centra Lielupe pārbūve, kuras ietvaros līdz 2018. gada beigām tiks pilnībā atjaunoti un izveidoti 9 āra tenisa laukumi, kā arī pārbūvēta esošā tenisa halle un uzbūvēta jauna, kopumā piedāvājot 9 slēgtos tenisa laukumus, informē SIA Tenisa centrs Lielupe valdes loceklis Elmārs Martinsons.

Tiks arī labiekārtota tenisa centra teritorija, izveidotas autostāvvietas un nepieciešamā saimniecības infrastruktūra. Visa projekta paredzamais finansējums būs 9,089 miljoni eiro.

Pārbūves rezultātā tiks izveidots nacionālas nozīmes tenisa centrs gan amatieru un profesionāļu treniņiem, gan sacensību rīkošanai.

Tenisa centru Lielupe vasaras laikā ik dienas izmanto ap 200 tenisa spēlētāju. Tāpat pērn centrā notika 40 dažāda līmeņa sacensības, kurās piedalījās aptuveni 1500 dalībnieki. Pēc pārbūves centrs plāno uzņemt 400 – 500 spēlētājus dienā un nodrošināt līdz 55 turnīru norisi gadā.

«Šobrīd āra laukumi vēl ir apmierinošā stāvoklī, bet tribīnes un citas būves ir avārijas stāvoklī. Tāpat esošā slēgto laukumu halle neatbilst starptautisku sacensību rīkošanas nosacījumiem,» stāsta E. Martinsons.

Pēc nepilnu gadu ilgušas rekonstrukcijas jūnijā durvis atkal vērsusi viena no Jūrmalas zināmākajām ēkām – viesnīca Lielupe, kur šonedēļ oficiāli tiks atklāta viesnīca SemaraH Hotel Lielupe SPA & Conferences.

30.jūnijā notiks viesnīcas atklāšana, kuras ietvaros klātesošie tiks iepazīstināti ar viesnīcas jauno izskatu un pakalpojumiem.

SemaraH Hotel Lielupe SPA & Conferences izveidots plašs un moderns Wellness centrs – tajā būs atrodami baseini bērniem un pieaugušajiem, somu un turku pirtis, sāls istaba, džakuzi un Technogym trenažieru zāle. Tāpat jaunajā SPA centrā viesnīcas apmeklētājiem būs iespēja izbaudīt dažādas SPA procedūras.

Atjaunotajā konferenču kompleksā turpmāk būs pieejamas 12 dažādas zāles, tostarp, lielākā konferenču zāle Jūrmalā, kas spēj uzņemt gandrīz 300 cilvēku. Savukārt tiem, kas vēlas rīkot kāzas ar skatu uz Baltijas jūru, tiek piedāvāta plaša banketu zāle svinībām viesnīcas 10.stāvā.

«Ledus spridzināšanai Lielupē rezultāts būtu, ja ledum pēc tam būtu, kur aizplūst, bet ir skaidrs, ka līdz jūrai ledus netiktu,» plūdu situāciju Jelgavas rajonā portālam jelgavnieki.lv komentē «PSI Grupas» valdes priekšsēdētājs Andris Maurāns, kura vadībā izstrādāti plāni par iespējamiem plūdu draudiem Jelgavā.

«Ja spridzinātu Staļģenē, tad aiz tās upe ir brīva, bet aiz Jelgavas atkal ir ledus. Plūdi ap Jelgavu ir posmos un katrā konkrētā vieta situācijā ir jāvērtē atsevišķi, jāparedz ledus tālākā kustība, jāaprēķina sprādziena jauda. Katrā gadījumā, ja tehniski tas ir iespējams, Lielupe pēc iespējas ātrāk jāatbrīvo no ledus. Rūpīgi jāseko situācijai, jo iespējams, ka daba visu sakārto pati,» atklāj A.Maurāns, uzsverot, ka ledu spridzināt nedrīkst emociju iespaidā, vispirms ir nepieciešami speciālas komisijas izstrādāti aprēķini. Ja uzspridzinātu ledu Staļģenē, tad tur mazinātos plūdi un situācija uzlabotos, bet nav zināms, kas pēc tam notiks Jelgavā. «Iespējams, spridzināšana radītu jaunus sastrēgumus, jo skaidrs, ka līdz jūrai ledus netiks. Nav zināms, kādi aizsprostojumi izveidotos un kur aizplūstu ūdens,» konkrētu situācijas risinājumu eksperts nepiedāvā. «PSI Grupa» izstrādājusi Jelgavas, Jelgavas novada un Ozolnieku novada Riska vadības informatīvo sistēmu, ar kuras palīdzību notiek mērķtiecīga gatavošanās dabas stihijai, kas jau sākusies. Tiešraidē «Latvijas Radio 1» arī Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests Ainārs Pencis atklāja, ka ledus spridzināšana Lielupē nav risinājums. Savukārt Daugavā 25.martā plānots spridzināt ledu Pļaviņu novadā.

Šīs nedēļas lietus Lielupes vidustecē pie Jelgavas un Staļģenes pacēlis ūdens līmeni par apmēram 40 centimetriem. Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra hidroloģe Irēna Nikoluškina skaidro, ka šāda ūdens svārstīšanās gan nedraud ar plūdiem, taču tās dēļ ilgāk varētu turpināties periods, kad upēs nav ledus, vēsta reģionālais medijs Zemgales Ziņas.

Saistībā ar gaidāmo upju aizsalšanu hidroloģe spriedusi, ka tā varētu ieilgt. «Pastāvot zemam ūdens līmenim, Lielupe aizsalst divās trīs dienās. Taču, ja ūdens līmenis ir augstāks, lielāka arī straume. Straujāk tekošs ūdens sasalst ilgāk. Turklāt ūdens Lielupē vēl ir diezgan silts – četri grādi,» viņa sacījusi.

Līdzīgas siltas ziemas, kad Zemgales upes neaizsala līdz janvāra divdesmitajiem datumiem, bijušas arī 2007. un 2005. gadā.

Jūrmalā noslēgts darījums par viesnīcas Lielupe pārdošanu, kuru iegādājās ārvalstu investors no NVS valstīm, informēja premium klases nekustamo īpašumu uzņēmums Baltic Sotheby’s International Realty.

Darījuma summa ir konfidenciāla un netiks atklāta, norāda Baltic Sotheby’s International Realty.

Pēc darījuma konsultanta no pircēju puses Baltic Sotheby’s International Realty ekspertu domām, šāda veida darījumi, kad kūrorta nekustamais īpašums tiek pārdots kā bizness, ir ļoti pieprasīti.

Viesnīca Lielupe atrodas Bulduros, Jūrmalā, 200 metru attālumā no pludmales un puskilometru no dzelzceļa stacijas. Tajā tiek piedāvāti tūrisma un biznesa klases numuri, aktīvās atpūtas iespējas sporta kompleksā un SPA, darījuma tikšanos, konferenču un dažādu pasākumu organizēšana un apkalpošana, kā arī restorāns Baltā kāpa viesnīcas 10. stāvā ar panorāmas skatu.

Liels solis sperts tenisa attīstībā Jūrmalā, ir sākta nacionālā tenisa centra Lielupe rekonstrukcija, trešdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Lai gan tenisa infrastruktūra Latvijā ir diezgan attīstīta, Latvijas Tenisa savienībai trūkst pašai savas nacionālās bāzes. Organizācija iepriekš norādīja, ka situāciju varētu pozitīvi ietekmēt rekonstruētais tenisa centrs Lielupe.

Šobrīd tiek pabeigti darbi pie āra kortu izbūves, tostarp ir arī t.s. galvenais korts, kurā starptautiskās sacensības varēs vērot vairāk nekā divi tūkstoši skatītāju, norāda centra valdes loceklis Elmārs Martinsons. Pēc viņa teiktā, pirmos sportistus centrs uzņems jau šonedēļ. Galvenā laukuma segums ir no Itālijas, jo tas ir kvalitatīvāks un arī lētāks nekā Latvijā ražotais.

Kopumā tenisa centra pārbūve iedalīta trīs kārtās. Pagājušajā gadā parakstīts līgums ar SIA Selva Būve par pirmo kārtu, kuras ietvaros izbūvēti deviņi tenisa laukumi, tostarp viens ar cieto tenisa laukuma segumu, saimniecības infrastruktūra, veikta teritorijas labiekārtošana, kā arī izbūvēta autostāvvieta un inženierkomunikācijas; kopējā līgumcena ir 2,35 milj. eiro bez PVN. Pirmās kārtas būvniecības izmaksas tiek finansētas no valsts budžeta līdzekļiem. Savukārt pērnā gada nogalē tika parakstīts līgums ar Personu apvienību VRM par tenisa centra pārbūves otrās un trešās kārtas būvprojekta izstrādi, autoruzraudzību un būvniecību. Būvdarbus plānots pabeigt līdz nākamā gada aprīlim, un līgumcena ir 9,13 milj. eiro bez PVN. Otrajā kārtā tiks izbūvēta jauna un starptautiskajiem standartiem atbilstoša tenisa halle, izveidotas koplietošanas telpas, trenažieru zāle, kā arī telpas skvoša un pludmales tenisa vajadzībām. Savukārt trešā kārta noritēs divos posmos, kur pirmajā posmā tiks veikta esošās slēgto laukumu tenisa halles pārbūve un energoefektivitātes uzlabošana, bet otrajā paredzēta būvkonstrukciju, inženierkomunikāciju pārbūve un administratīvā korpusa iekštelpu pārbūve, kā rezultātā tiks savienotas abas – jaunā un pārbūvētā esošā – tenisa halles. Plānots, ka centrālajam laukumam tiks izbūvētas tribīnes ar 500 sēdvietām, kuru skaitu ar saliekamu tribīņu palīdzību varēs palielināt līdz trīs tūkstošiem sēdvietu. Pēc pārbūves trešās kārtas tenisa centra Lielupe mērķis ir spēt uzņemt 400 līdz 500 spēlētāju dienā un nodrošināt līdz 55 starptautisku turnīru norisi gadā.

Baltic Open Regatta ‘09 Dienas Biznesa jeb trešajā posmā startējušas 35 jahtas.

Ja burāšanai būs labvēlīgi laika apstākļi, jahtas Liepājas ostā varētu ierasties naktī uz 10. jūniju no plkst. 2.00 līdz pusdienlaikam.

Regate noslēgsies 13. jūnijā Liepājā. No 11. līdz 13. jūnijam Liepājas ostas apmeklētājus priecēs arī jahtu izstāde Baltic Open Boat Show.

Regates laikā Liepājas ostā būs iespēja aplūkot jahtas, apmeklēt jahtu izstādi, kā arī brīvā gaisotnē labi atpūsties.

11. jūnijā Liepājā startēs mediju regate. Mediju regates komandas var pieteikt savu dalību līdz 10. jūnija vakaram. Mediju regates laikā ikviens varēs vērot atraktīvās mediju komandas, savukārt mediju regates dalībnieki jautri pavadīs laiku burājot un ķerot izjūtas, kuras sniedz šis sporta veids.

Aizvadītajā nogalē noslēgušās sacensības Rīgas kauss burāšanā 2019, kas norisinājās Rīgas sporta burāšanas centrā un pulcēja vairāk nekā 150 dažāda vecuma burātājus - sākot no pavisam maziem līdz burātājiem nopietnā vecumā ar daudzu gadu pieredzi.

Sacensībās pavisam kopā startēja 61 dalībnieks, tostarp jaunieši un bērni – 20 jahtas Laser jahtu klasē, 17 vējdēļi Techno 293 klasē, kā arī 24 Jūras Jahtu komandas, kas tika dalītas 2 jahtu grupās (līdz 10 m garumā, virs 10 m garumā) un 7 monotipa sporta jahtas (PLATU 25 un STAR jahtu klasēs).

Laikapstākļi abas dienas bija labvēlīgi burāšanas sacensībām – ar sauli un pietiekamu vēja stiprumu burāšanai.

Pavisam kopā abās dienās tika doti 6 - 8 starti Daugavā, akvatorijā pie Vanšu tilta, bet Jūras Jahtas sacensībās piedalījās vienu dienu, kur izbrauca 1 garo distanci – pa Daugavu no Vanšu tilta līdz Bolderājai un atpakaļ.

6.jūnijā Pērnavā startēs Baltic Open Regatta ‘09 burāšanas sacensības. Sacensībās iekļauts arī Dienas Bizness posms Romasāre - Liepāja.

Regatei jau ir pieteikušās 45 jahtas no 7 dažādām valstīm – Lietuvas, Latvijas, Igaunijas, Polijas, Krievijas, Baltkrievijas un ASV. Sākot ar 4.jūniju, dalībnieku jahtas piestās Pērnavas ostas akvatorijā, un nākamās dienas vakarpusē paredzēts atklāt otro Baltijas atklāto regati. 6.jūnija rītā visas jahtas stāsies uz pirmā Swedbank posma Pērnava - Roja starta līnijas. Ja būs burāšanai labvēlīgi laika apstākļi, jau 6.jūnija vakarpusē jahtām plānots ierasties Rojas ostā. 8.jūnija rītā jahtas startēs uz Romasāri, lai uzkrātu spēkus pirms garā ceļa uz Liepāju. No 9.jūnija līdz 11.jūnijam norisināsies Dienas Biznesa posms Romasāre - Liepāja. Pēc tam sekos Chivas posms Liepājā.

Bijušā degakmens karjera teritorijā Igaunijas Austrumviru apriņķa Aidu ciemā plānots izveidot plašu ūdenssporta centru, gan profesionāliem, gan amatieru sporta treniņiem un sacensībām, kā arī kultūras pasākumiem plašākai publikai.

Līdz šim ir izrakts 2,3 kilometru garš kanāls airēšanas sportam. Divi lieli ekskavatori izcēluši ap pieciem miljoniem tonnu akmens.

Igaunijas Airēšanas asociācijas ģenerālsekretārs un starptautisku sacensību tiesnesis Roberts Veli norādīja, ka Igaunijā ir grūti atrast airēšanai piemērotus ūdeņus, bet centra izveide ļaus valstī nodrošināt arī starptautiskiem standartiem atbilstošu sacensību vietu.

"Pēc Aidu pabeigšanas mums [Igaunijā] būs sestā vieta akadēmiskajai airēšanai un pirmā, kurā varēsim organizēt starptautiska līmeņa sacensības līdz pat pasaules čempionātam, un beidzot mēs varēsim sarīkot Igaunijas čempionātu īstā airēšanas stadionā," klāstīja Veli.

"EST-LAT Harbours" projekta ietvaros būtiski uzlabots Latvijas un Igaunijas jahtu ostu tīkls - no 70 šī tīkla ostām infrastruktūras uzlabošanas projekti īstenoti 20 ostās, tai skaitā 10 Latvijas piekrastes ostās.

Līdz ar servisa ēkas būvniecības pabeigšanu Salacgrīvas ostas pārvaldē noslēdzies nozīmīgais investīciju projekts Latvijas piekrastē, kurā kopējās investīcijas veido 10,98 miljonus eiro.

"Jahtu ostu tīkla sakārtošana Latvijā ir svarīgs starptautiskās konkurētspējas priekšnosacījums. Mums ir gara jūras un līča piekraste, kas sniedz plašas attīstības iespējas, kas šobrīd tiek daļēji izmantotas. Šis ir veiksmīgs pārrobežu projekts piekrastes teritorijā, kas tiek īstenots kopā ar Igauniju. Jau šobrīd tiek strādāts pie cita nozīmīga kopprojekta – vēja parka attīstīšanas jūrā, kas pavērs jaunas iespējas piekrastes resursu gudrā izmantošanā enerģētikā," atzīst ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs.

Būvniecības valsts kontroles biroja (BVKB) speciālisti pēc februārī veiktās apskates secinājuši, ka Pāvilostas «māja-kuģis» ir atzīstama par būvi, aģentūru LETA informēja BVKB pārstāve Elīna Korba.

BVKB gan norāda, ka objekta uzraudzība neietilpst BVKB un tās būvinspektoru kompetencē, līdz ar ko BVKB pašvaldībai sniegtais viedoklis nav saistošs un pašvaldība to var izmantot pēc saviem ieskatiem.

BVKB, saņemot lūgumu no Pāvilostas novada pašvaldības, 12.februārī apsekoja objektu, lai sniegtu savu atzinumu par to, vai dzelzsbetona grodu akas, uz kurām novietots objekts, uzskatāmas par būvēm Būvniecības likuma izpratnē. Apskates laikā BVKB konstatēja, ka uz astoņiem dzelzsbetona aku grodiem, kas ir piepildīti ar betonu, ir novietots debarkaders «Antra». Grodi ir novietoti uz dabīgās pamatnes un to iedziļinājums gruntī ir aptuveni 10-15 centimetri.

Pāvilostas novada pašvaldība lūgusi «mājas-kuģa» īpašnieku Argodu Lūsiņu ar rakstisku dokumentu apliecināt apņemšanos aizvest prom Ulmales stāvkrastā esošo objektu, aģentūru LETA informēja pašvaldības kancelejas vadītāja Arita Mūrniece.

Līdz šim Lūsiņš pašvaldības vadībai bija izteicis mutisku solījumu «māju-kuģi» aizvest prom līdz šī gada 1.jūlijam. Šonedēļ pašvaldība saņēmusi arī e-pasta vēstuli, kurā Lūsiņš detalizēti izklāstījis, kā šos darbus plānots paveikt. Tomēr pašvaldība lūgusi Lūsiņam šo apņemšanos apstiprināt arī ar dokumentu, kam būtu juridisks spēks.

Būvniecības valsts kontroles biroja (BVKB) speciālisti pēc februārī veiktās apskates secinājuši, ka Pāvilostas «māja-kuģis» ir atzīstama par būvi. BVKB gan norāda, ka objekta uzraudzība neietilpst BVKB un tās būvinspektoru kompetencē, līdz ar ko BVKB pašvaldībai sniegtais viedoklis nav saistošs un pašvaldība to var izmantot pēc saviem ieskatiem.