Par labākajiem Ziemassvētku tirdziņiem Eiropā atzīti Tallinas, Prāgas, Kopenhāgenas un Barselonas Ziemassvētku tirdziņi, teikts ceļojumu žurnāla TNT Magazine rekomendācijā.

Tallinas Ziemassvētku tirdziņš tika nosaukts par vienu no labākajiem tā Ziemassvētku tradīciju dēļ. «Daudzi ir pārliecināti, ka pirmās Ziemassvētku egles parādījušās Tallinas pilsētas laukumā 1441. gadā,» žurnāls iesaka apmeklēt Tallinas Ziemassvētku tirdziņu, norādot, ka Tallinā var baudīt «romantisku, pasakai līdzīgu skatu».

Par labākajiem Ziemassvētku tirdziņiem tika atzīti arī vēl citi Eiropas tirdziņi, ierindojot tos dažādās kategorijās. Nirnbergas tirdziņš Vācijā tika atzīts par labāko tā izskata dēļ, Prāgas tirdziņš – visplašākā ēdienu piedāvājuma klāsta dēļ, tirdziņš Vīnē – tā dažādības dēļ, jo tas piedāvā gan iepirkšanos, gan vietējo mākslinieku darbu apskati un citas aktivitātes, Kopenhāgenas tirdziņu ieteikts apmeklēt tiem, kuriem patīk atrakciju parku apmeklēšana un aktīva brīvā laika pavadīšana, Budapeštas tirdziņu ieteikts apskatīt, jo tajā var iepazīties ar Ungārijas tradīcijām, Krakovas tirdziņš jāredz pilsētas vēstursikās arhitektūras dēļ, Berlīnes tirdziņš ieteikts hipsteriem, savukārt Barselonas Ziemassvētku tirdziņš ieteikts tādēļ, ka tajā iespējams izbaudīt «nesezoniālus Ziemassvētkus». Žurnāls ieteicis apmeklēt arī tirdziņu Dublinā.

Zīmols Graci laidis klajā musli ar rupjmaizes garšu, kas ir veltījums Latvijas simtgadei, informē ražotājs Felici.

Šis gan būšot vienīgais Graci produkts, kas veltīts valsts nozīmīgajai jubilejai.

«Mēs vēlējāmies radīt produktu, kas ir vietējam tirgum – tuvs un saprotams katram latvietim, tamdēļ šo produktu pārdosim tikai Latvijā, pagaidām ar to nemērķēsim eksporta tirgos,» skaidroja Alise Balgalve, Graci idejas autore un vadītāja.

Graci muslī, kas veltīts Latvijai, ir grauzdētas kviešu pārslas, pilngraudu tritikāles pārslas, rudzu rīvmaizes gabali, lielogu dzērveņu sukāžu pusītes un baltās šokolādes skaidiņas.

Produkts būs pieejams tikai Rimi veikalos, 500g iepakojuma cena būs zem pieciem eiro.

Tev varētu interesēt arī:

Graci laužas eksporta tirgos

Pašu kapitāls lielāks par miljonu latu ir 12 zemnieku saimniecībām, liecina Latvijas turīgāko zemnieku TOP 50, kas publicēts Latvijas Avīzē.

Savukārt miljona eiro robežu sasniegušas un pārsniegušas 29 zemnieku saimniecības, bet turīgāko lauksaimnieku piecdesmitnieka apakšējā robeža ir pusmiljons latu.

Saraksta 1. vietā ir Valentīns Kokalis – kādreiz tik pazīstamā tranzītuzņēmēja redzamākā un vērtīgākā manta pašlaik ir zemnieku saimniecība Ezernieki, kurai pieder četri zemesgabali Kuldīgas, Ventspils un Pāvilostas novadā un kuras pašu kapitāls pagājušā gada sākumā bija 1,79 miljoni latu. 2. vietā ierindojies Arnis Burmistris – līdz pagājušā gada novembra beigām zemnieku saimniecība Vilciņi, kuras pašu kapitāls pārsniedz 1,41 miljonu latu, piederēja 1943. gadā dzimušajai Rutai Burmistrei, bet nu pārgājusi 1974. gadā dzimušā Arņa Burmistra oficiālā īpašumā. Zemnieku saimniecībai Tērvetes, Jelgavas un Dobeles novadā pieder kopumā 26 zemesgabali. Savukārt 3. vietā – pazīstamais motobraucējs Jānis Vinters, kura zemnieku saimniecībai Līgo Lielplatones un Vilces pagastā pieder kopumā septiņi zemesgabali, tās pašu kapitāls pagājušā gada sākumā bija 1,35 miljoni latu. Sarakstā ierindojies arī pazīstamais ekspolitiķis Gundars Bērziņš, kura vadītā saimniecība Delles pagājušo gadu sākusi ar 774 tūkstošu latu pašu kapitālu.

SIA Latvijas piens dibinātāji - zemnieku kooperatīvi Trikāta KS, Dzēse un Piena partneri KS noraida Konkurences padomes (KP) pārmetumus par karteļa vienošanos.

Kooperatīvi plāno turpināt sadarboties, lai veiksmīgi attīstītu savu piena pārstrādes uzņēmuma projektu, neskatoties uz KP ierosināto lietu par nelikumīgu vienošanos divu kooperatīvu starpā.

Konkurences padome divus no trijiem SIA Latvijas Piens dibinātājiem – kooperatīvus Trikāta KS un Dzēse – vaino Konkurences likuma 11. panta 1. punkta pārkāpšanā. Tas ir, ierosināta lieta par aizliegtu vienošanos, precīzāk – «tiešu vai netiešu cenu noteikšanu jebkādā veidā vai to veidošanas noteikumiem, kā arī par tādas informācijas apmaiņu, kura attiecas uz cenām vai realizācijas noteikumiem».

Vecrīgas Ziemassvētku tirdziņu Doma laukumā brīvdienās apmeklē divi līdz trīs tūkstoši cilvēku, pirmssvētku nedēļas darba dienās – ap tūkstoti

Parasti vislielākais cilvēku pieplūdums ir nedēļu pirms Ziemassvētkiem un pēc tam, sākot no 27. decembra līdz 7. janvārim, kad ir brīvdienas pareizticīgajiem. Brīvdienās tirdziņu apmeklē divi līdz trīs tūkstoši cilvēku dienā, darba dienās – mazāk. «Ziemassvētku nedēļā arī darba dienās tirdziņā mēdz iegriezties ap vienu tūkstoti apmeklētāju,» stāsta Ingūna Vucena, SIA Vecrīgas Ziemassvētku tirdziņš izpilddirektore. Vaicāta, kā tirdziņa darbību ietekmē sniega trūkums, viņa teic, ka tam neesot lielas nozīmes, turklāt atklāšanas dienā sniegs ir bijis.

Pircēju aktivitāte šogad esot ievērojami lielāka, nekā citus gadus. Tas saistīts ar ieguldījumiem reklāmā, komunikāciju sociālajos tīklos, kā arī investīcijām jaunos objektos. «Šogad kopā esam radījuši jaunus projektus – Dod 5 labdarības projekts šogad norisināsies Vecrīgas tirdziņā, esam atjaunojuši tirdziņa objektus Kariete, Piparkūku namiņš un Pasta māja. Jau trešo gadu norisinās Tubu festivāls un jau desmito gadu – Ziemassvētku vecīšu skrējiens,» saka I. Vucena.

Ja pārstrādes uzņēmumu lobija centieni kavēt zemnieku produkcijas tirdzniecību īstenosies, ies bojā visa piena nozare.

Tādēļ Zemnieku saeima (ZSA) aicina nozares vadību šobrīd nevis likt šķēršļus zemnieku produkcijai un lauksaimnieku kooperatīviem, bet tos atbalstīt.

Redzot, ka Latvijas piena nozare strauji sabrūk, un slīcēju glābšana atstāta pašu slīcēju rokās, šobrīd daudzas piena saimniecības šobrīd startē tirgū bez pārstrādes uzņēmumu starpniecības. Tas, pēc zemnieku saeimas domām, ir apsveicams un atbalstāms process, un vienīgā cerība Latvijā saglabāt piena ražošanu.

ZSA direktore Rita Sīle skaidro: „Latvijā daudzus gadus lielo pārstrādes uzņēmumu lobija ietekmes rezultātā nosacījumi zemnieku produkcijas tirdzniecībai bijuši daudz sarežģītāki kā citās Eiropas valstīs. Tādēļ Latvijā gandrīz zudušas savu nišas produktu ražošanas tradīcijas. Pretstatā tādām valstīm kā Itālija un Francija, kur saimniecībās ražotos produktus patērētāji pērk un uzturā lieto ļoti plaši, mūsu patērētājiem zemnieku produkcija legāli līdz krīzes sākumam gandrīz nebija nopērkama. Taču krīzē bijis savs labums – beidzot patērētājiem radusies iespēja pirkt daudz plašāku klāstu zemnieku pašu ražotās produkcijas. Tas ir apsveicams un atbalstāms process.”

Biedrība Zemnieku saeima (ZSA) kopīgi ar Rimi veikalu tīku no piektdienas, 24. aprīļa, rīko zemnieku tirdziņus pie pieciem Rīgas lielveikaliem.

Tirdzniecība plānota piektdienu pēcpusdienās, sestdienās un svētdienās. Visvairāk zemnieku plāno tirgoties pie tirdzniecības centra Alfa, kur tirdziņš tiks atklāts šo piektdien plkst. 16.00. Taču svaigu pienu un arī citus lauksaimniecības produktus piektdien no pieciem pēcpusdienā līdz astoņiem vakarā, sestdienās un svētdienās no plkst. 10.00 rītā līdz sešiem vakarā varēs nopirkt arī Molā, Dolē, Origo un Galerijā Centrs. Tirdziņi plānoti tik ilgi, kamēr saglabāsies patērētāju un tirgoties gribētāju interese.

ZSA priekšsēdētāja vietnieks Uldis Krievārs stāsta: „Pie Rimi lielveikaliem būs iespējams iegādāties produkciju no zināmām saimniecībām ar labu reputāciju. Rīdzinieki redzēs, kuras saimniecības pienu, gaļu vai dārzeņus pērk. Šeit tik liela nozīme nav iepakojumam un reklāmai, vairāk – produkcijas kvalitātei un Latvijā pašu ražotiem svaigiem produktiem.”

Operatīvās vadības grupas (OVG) formātā ceturtdien, 25.novembrī, vēl tiks diskutēts par Ziemassvētku tirdziņu norisi ārkārtējās situācijas laikā, apstiprināja Ekonomikas ministrijā (EM).

Šis temats OVG skatīts jau iepriekš, tomēr radušās domstarpības par atsevišķiem jautājumiem, tostarp to, vai tirdziņiem būtu jānoris zaļajā vai sarkanajā režīmā, proti, ar vai bez Covid-19 sertifikātiem.

Paredzēts, ka Ziemassvētku tirdziņu norises jautājumu nākamajā otrdienā, 30.novembrī, varētu skatīt arī valdībā.

Jau ziņots, ka pašlaik spēkā esošais regulējums nosaka, ka laikā līdz nākamā gada 11.janvārim aizliegta organizēta ielu tirdzniecību, tostarp Ziemassvētku tirdziņus.

Vienlaikus veselības ministrs Daniels Pavļuts (AP) pirmdien, 22.novembrī, pēc koalīcijas partiju sadarbības sanāksmes atzīmēja, ka, neskatoties uz faktu, ka līdz 6.decembrim valdība neplāno būtiski mīkstināt Covid-19 dēļ ieviestos drošības pasākumus, tieši jautājums par Ziemassvētku tirdziņu darbības atļaušanu zaļajā režīmā varētu tikt pārskatīts.

Latvijā nav pilnībā attīstītas restorānu un Ziemassvētku tirdziņu kultūras, tāpēc tie ir orientēti galvenokārt uz tūristiem

To intervijā DB atzīst restorānu Key to Riga (Rīgas atslēga) un Rockabilly House īpašnieks Raimonds Ungurs, kurš jau ceturto gadu pēc kārtas organizē Ziemassvētku tirdziņu Līvu laukumā, cenšoties Latvijā iedzīvināt Ziemassvētku tirdziņu kultūru un solot, ka pēc desmit gadiem šajā laukumā būs tādi pati atmosfēra kā Vācijas lielākajās pilsētās. Viņš glabā vēsturiskās Rīgas atslēgas un izveido pilsētā pirmo Ziemassvētku egli, ko rotā īstas sveces.

Kā jūs tikāt pie Rīgas atslēgas?

Rīga allaž bijusi kā skaista sieviete – daudzi to gribējuši iegūt. Kas zina, kam tiktu pilsētas atslēga, ja tālajā 17. gadsimtā Rīgas mūru aizstāvēšanai nebūtu cēlušies trīs drosmīgi vella kalpi... No šīs kinolentes radās ideja par restorānu. Restorānu Key to Riga es atvēru pagājušā gada pavasarī, bet no filmas Vella kalpi daiļās krogus meitas atveidotājas aktrises Baibas Indriksones rokām saņēmu leģendārās Rīgas atslēgas, kas bija filmas rekvizīts, un tās tagad glabājas seifā. Esam izveidojuši atslēgu dublikātu, kas ir novietots restorānā visiem redzamā vietā. Key to Riga ir latvisku tradīciju iedvesmots restorāns pašā Vecrīgas centrā, Doma laukumā, kuram Latvijā nav līdzīgu. Uzskatu, ka mums nav konkurentu, mums ir tikai kolēģi.

Tagad, kad Dream Room lampas iekarojušas Latvijas iedzīvotāju mājokļus, tās izgatavotāji centīsies iekarot arī ārvalstu tirgus, pirmdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Db. lv par Dream Room rakstīja 2015.gada janvārī, kad lampas nesen tika laistas tirgū. Kompānijā aizvien strādā divi cilvēki - dizainere-māksliniece Ieva Tifānija Madarāja un tehniskais speciālists Oskars Grenevics.

Nu bizness ieskrējies un lampu izgatavotāji patlaban skatās Skandināviju, Igauniju un Vāciju, savukārt, domājot par potenciālajiem tirdzniecības kanāliem, visdrīzāk tirdzniecība varētu notikt internetā vai Etsy mājaslapā. «Tāpat mums ieteica ideju investēt un piedalīties kādā ārvalstu Ziemassvētku tirdziņā – kaut arī dalības maksas tur ir daudz augstākas nekā Latvijā, pieprasījums ir milzīgs. Zinām meiteni Spānijā, kas gadu izgatavo somiņas un tad aizbrauc uz tirdziņu Vācijā, kur visu šo gada darbu iztirgo. Protams, vietas cena ir ļoti augsta, bet atdeve ir ļoti liela. Ārvalstīs koks ir ļoti pieprasīts, līdz ar to domājam, ka šī ir niša, kurā varam tirgoties,» norāda I. Tifānija Madarāja.

Vairāk nekā 50 tirgotāji Liepājā pulcējās pirmajā Slow Food Amrita zaļajā tirdziņā.

"Salīdzinot ar pirmo tirdziņu Rīgā, kad mēs bijām tikai daži tirgotāji un nedaudz apmeklētāju, Liepājā ir pat ļoti izdevies tirgus," Db atzina viens no Slow Food tirgus Liepājā idejas autoriem Mārtiņš Rītiņš. Visvairāk apmeklētāju piesaistīja pašceptās maizes tirgotāji, kuri jau pirmajās tirgus stundās bija spiesti slēgt stendu, jo bija izbeigusies produkcija. Liela piekrišana bija bioloģiskā zemnieka Eglona Brūna āboliem, sulām un sīrupiem no z/s.

Meldri E.B., kā arī citu bioloģisko saimniecību produkcijai. Turklāt cenas bija ievērojami zemākas, nekā zaļajā tirdziņā Rīgā, novēroja Db. Tirgus teritorijas saimnieki - viesnīca Europa City Amrita ar Slow Food Amrita zaļo tirdziņu rīkošanu cer vienlaikus mārketēt arī viesnīcas un restorāna pakalpojumus. "Daudzi no šodienas tirgus apmeklētājiem pirmo reizi apsaktīja viesnīcu, savukārt vairāki viesnīcas viesi pirmo reizi redzēja tirgu nacionālā stilā," Db atzina Europa City Amrita direktors Aleksejs Čurbakovs.

«Es pats esmu Zemnieku Saeimas biedrs kopš dibināšanas brīža, bet šobrīd man ļoti nepatīk šī organizācija, jo patlaban tā uzvedas kā mafija, gan aizstāvot tikai vienas kategorijas zemniekus, gan dodot zaļo gaismu ārvalstniekiem mūsu zemē,» izdevumam agro tops sacījis Jaunpiebalgas z/s Lielkrūzes saimnieks Guntars Dolmanis.

(Papildināts ar I. Meržvinskas komentāru.)

«Atklāti sakot, šī saeima ar savām darbībām daudz ko ir salaidusi grīstē. Piemēram, bioloģiskos zemniekus tā padarījusi pavisam beztiesiskus, atsviezdama atpakaļ no tā, kas savulaik ticis izkarots. Mums tagad pašiem pat jābrauc uz Briseli cīnīties par savām tiesībām, jo Zemnieku Saeimu tās vairs neinteresē. Mūs atceras tikai tad, kad vajag atbalstīt kādu viņu pasākumu vai burtiskā nozīmē - jāglābj Latvija,» sūdzējies zemnieks.

Jautāts, vai lauksaimniecības nozari Latvijā varētu uzskatīt par attīstītu, G. Dolmanis sacījis: «Es domāju, ka varētu gan. Un arī mūsu pārtikas nozarei ar šādu saimniecību pienesumu pietiktu, ja vien mūsu dzīvais spēks, kam būtu ar to jānodarbojas, nebūtu ārzemēs. Un tas, manuprāt, ir apzināti izprovocēts - izveidotas šīs lielās saimniecības, kas dažbrīd atkal atgādina kolhozus.»

Lielveikali Latvijā gandrīz pilnībā ir iznīcinājuši mazos ģimenes veikaliņus un turpina nodarboties ar ražotāju diktātu. Viens no ražotājus iznīcinošiem faktoriem ir lielveikalu preču zīmju politika. Taču paši lielveikali noliedz savu vainu tirgus kropļošanā.

«Piemēram, jūs ražojat limonādi vai sulu ar savu preču zīmi un RIMI jums saka – jūsu sulu mēs ņemsim, bet jums viņa jāražo zem mūsu preču zīmes, bet pēc gada pasaka – man ir labāks, lētāks ražotājs Polijā un viņš tagad man ražos. Kā rezultātā tu esi ārā no veikala un pazaudējis savu preču zīmi,» sarunā ar Latvijas Radio 1 skaidro Latvijas pārtikas uzņēmēju federācijas padomes priekšsēdētājs Didzis Šmits.

Tā pat lielveikali nodarbojas ar dažādu papildus maksu iekasēšanu. «Par to kurā vietā veikalā [izvietota prece] - vai augšējā plauktā vai apakšējā plauktā, tuvāk vai tālāk, prasa papildus maksu. Jums var pieprasīt atlaidi attiecībā pret apgrozījumu. Ja jums ir labā prece un iet labāk – tad jums ir jāmaksā vairāk par to veikalam,» turpina D. Šmits.

Biedrība "Latvijas mājražotāji" ir neizpratnē par valdības lēmumu aizliegt rīkot Ziemassvētku gadatirdziņus, paužot viedokli, ka tas pieņemts bez jebkādām sarunām ar nozares pārstāvjiem un šķietami nedomājot par sekām, kādas šāds lēmums atstāj uz simtiem mājražotāju un to ģimenēm, pauda biedrībā.

Vienlaikus "Latvijas mājražotāji" uzsver, ka tirdziņu organizētāji būtu spējīgi nodrošināt to rīkošanu "zaļajā režīmā" jeb tikai personām ar Covid-19 sertifikātiem, jo Ziemassvētku tirdziņos ir vieglāk kontrolēt apmeklētāju plūsmu to salīdzinoši nelielā izmēra dēļ.

Biedrības valdes loceklis Gundars Nuršajahovs atzīmē, ka tirdziņu rīkotāji būtu gatavi kopā ar sadarbības partneriem un draugiem organizēt atbildīgus, drošus Ziemassvētku tirdziņus, ievērojot pat visstingrākos nosacījumus, kontrolējot plūsmas.

"Esam gatavi strādāt "zaļajā" drošības režīmā. Esam atvērti sarunām," atklāj Nuršajahovs.

"Latvijas mājražotāji" skaidro, ka, atņemot iespēju rīkot atbildīgus Ziemassvētku tirdziņus, liela daļa mājražotāju paliek bez iztikas līdzekļiem, bez atbalsta iespējām, jo nav iespēju realizēt produkciju.

Aptuveni 100 Kurzemes zemnieku 21. janvārī pulcējās Skrundā uz brīdinājuma piketu.

Pirms Ventas tilta Skrundā bija pulcējušies ap 100 zemnieku no Liepājas, Kuldīgas un Saldus rajona ar lauksaimniecības tehniku un piena mašīnām, Db pastāstīja Skrundas domes lauku attīstības speciāliste Aija Kāpiņa. Piketu organizēja piensaimnieku kooperatīvs Dzēse. Pikets bijis saskaņots ar pašvaldību un noritējis bez nekārtībām.

Zemnieku akcija - ap 200 - 300 zemnieku - notika arī Valmierā. Zemnieku prasības bijušas ļoti konkrētas, un rakstiskā veidā nosūtītas arī Zemkopības ministrijai, Db informēja PKS Dzēse valdes priekšsēdētājs Maris Petrēvics.

"Pirmkārt, lai mēs neredzētu veikalā pienu par 70 santīmiem litrā! Otrkārt - lai valdība mūs atbrīvo no banku uzurpēšanās! Treškārt - lai tā SVF aizdevuma daļa, kas domāta eksporta atbalstam, nonāktu arī zemnieku rokās, nevis pārstrādātāju! Es šodien 270 zemniekiem vedu pienu uz Lietuvu, jo - kas man cits atliek! Ko šiem 270 zemniekiem dos, ja valūtas fonda miljoni nonāks Strautiņa vai Sausnīša rokās! Un visbeidzot mēs prasām, lai valdība atbalsta ideju, ka pārstrādei jābūt zemnieku kontrolē. Mēs saražosim, pārstrādāsim un eksportēsim, tikai lai valdība ļauj mums to darīt!" sarunā ar Db zemnieku nostāju pauda M. Petrēvics.

Lauku labumu tirdziņu pie tirdzniecības centra Spice pirmajā nedēļas nogalē apmeklējuši aptuveni 25 000 pircēji.

Kā norāda Spices vadība, tirdziņa apmeklētāju interese bijusi tik liela, ka zemniekiem nācies papildināt tirdzniecībai paredzētos krājumus. Ņemot vērā interesi un pieprasījumu, Spices vadība nolēmusi tirdziņu rīkot katru nedēļas nogali un pagarināt tā darba laiku.

Tirdzniecības kompleksa Spice direktore Iveta Lāce: „Šajā grūtajā laikā ir svarīgi atbalstīt zemniekus, izvēloties Latvijā audzētu un ražotu produkciju. Lauku labumu tirdziņa apmeklētāji novērtē arī zemnieku produkcijas labo cena, piemēram, svaigs lauku piens tirdziņā maksā tikai 0,40 Ls litrā. Ņemot vērā pircēju lielo interesi par iespēju iegādāties lauku labumus, plānojam tirdziņus rīkot katru nedēļas nogali, sniedzot iespēju tirdzniecības centra apmeklētājiem iegādāties veselīgos lauku labumus.” Turpmāk tirgus tiks rīkots piektdienas pēcpusdienās, sestdienās un svētdienās.

Ja no katras lauksaimniecības nozares nebūtu atkarīgs iedzīvotāju skaits, bērnu skaits skolās un darbavietas lauku reģionos, tad par šī brīža situāciju lauksaimniecībā varētu ironizēt, ka atkal lauksaimniekiem daba traucē strādāt, norāda Zemnieku saeimas pārstāvji.

«Mēs bieži sūdzamies, ka ir vai nu pārlieku sauss vai pārāk līst un sabiedrība to jau uztver ar smaidu. Bet diemžēl tas nav joks. Šogad situācija ir dramatiska. Kas laukos notiek šobrīd,» ar informāciju dalījās biedrības Zemnieku saeima” valdes locekļi ikmēneša valdes sēdē 7.septembrī sacīja lauksaimnieki.

Edīte Strazdiņa, biedrības Zemnieku saeima valdes locekle un KS Mūsmāju dārzeņi valdes priekšsēdētāja no Ogres novada: «Šogad situācija dārzeņkopībā ir traģiska – pavasarī bija izteikts sausums, vasarā kaitēkļi un nepārtrauktas lietus gāzes. Ražas novākšana ir pamatīgi iekavējusies. Joprojām vācam sīpolus un tikai tad sekos kartupeļi, arī ar nosacījumu, ja nelīs. Laikapstākļu ietekmē, piemēram, bietes ir gan ļoti lielas, gan ļoti mazas, kas neatbilst veikalu standarta izmēram. Tāpat sarežģīti šādus dārzeņus būs pārstrādāt. Uz laukiem veidojas peļķes un dubļi, kā rezultātā vēlās kāpostu šķirnes, stāvot ūdenī, iet bojā. Situāciju vietējiem ražotājiem pasliktina arī šī gada labās ražas Polijā. Jau šobrīd Latvijā ir pieejami poļu kartupeļi par 0,09 eiro kilogramā. Latvijā viena kilograma kartupeļu pašizmaksa nav zemāka par 0,13 eiro . Ja pirms pāris gadiem, kad rēķinājām santīmos, dārzeņiem bija zemas cenas, tad šobrīd tiek uzstādīts zemo cenu rekords,» norāda Edīte Strazdiņa, biedrības Zemnieku saeima valdes locekle un KS Mūsmāju dārzeņi” valdes priekšsēdētāja no Ogres novada.

Ar lūgumu rast iespēju Rīgā atcelt satiksmes ierobežojumus zemnieku kravas transportam, lai varētu Rīgas brīvostā nogādāt rekordlielu graudu ražu, domē vērsusies Zemnieku saeima.

Lai to nodrošinātu, uzdots atcelt satiksmes ierobežojumus zemnieku kravas transportam. Dots rīkojumu nodrošināt zemnieku kravas transporta diennakts kustību maršrutā Akmens tilts – Rīgas brīvosta no 14. augusta līdz 1.septembrim.

Zemnieku saeima norāda, ka šogad Latvijas lauksaimnieki plāno eskportēt rekordlielu graudaugu un rapša ražu. Latvijā nav iespējama tik lielas ražas uzglabāšana, tāpēc nepieciešams pēc iespējas ātrāk to nogādāt uz transporta kuģiem Rīgas brīvostā.

Zemnieku saeima jau šā gada jūlijā beigās izplatīja paziņojumu, ka Latvijas laukos sākusies rapšu un graudaugu ražas novākšana, tāpēc jārēķinās ar to, ka uz ceļiem būs sastopami gan kombaini, kas pārbrauc no lauka uz lauku, gan ar novākto ražu pilnas kravas, kas tiek vestas uz kaltēm un noliktavām.

Zemnieku Saeima par šā gada lielāko neizdarību uzskata to, ka nav panākti nekādi konstruktīvi uzlabojumi uzņēmējdarbības vidē, tikai palielināts nodokļu slogs un darbs grāmatvežiem.

Šogad bija izvirzītas prioritātes – mazināt birokrātisko un administratīvo slogu lauksaimniekiem, kas dotu iespēju attīstīties mazajiem ģimenes uzņēmumiem reģionos. Tika solīts strādāt pie fiksētā nodokļa projekta mikrouzņēmumiem, kas varētu būt ikgadēja valsts nodeva, apvienojot gan ienākuma nodokli, gan pievienotās vērtības nodokli, gan, iespējams, arī citus nodokļus, kas ievērojami atslogotu mazos mājražotājus un mikropakalpojumu sniedzēju darbu, veicinātu mikrouzņēmumu veidošanos, samazinātu milzīgo bezdarbu. Diemžēl strukturālās reformas, par kurām iestājās uzņēmēji, tā arī nav iesāktas, bet to vietā notiek cirpšana, vēsta Zemnieku Saeima.

Latvijas lauksaimniekiem laika apstākļu dēļ radušies zaudējumi pēc pašreizējā aplēsēm šogad sasniedz jau 400 miljonus eiro, otrdien žurnālistiem atzina biedrības «Zemnieku saeima» valdes priekšsēdētājs Juris Lazdiņš.

Viņš teica, ka atbilstoši Zemkopības ministrijas jūlijā veiktajām aplēsēm Latvijas graudkopības, lopkopības un mežsaimniecības sektoram laika apstākļu dēļ bija radušies 359 miljonu eiro zaudējumi. Taču pašreizējās aplēses liecina, ka zaudējumi šogad sasniedz jau 400 miljonus eiro. Ja pagājušajā gadā raža bija izaugusi, bet to nebija iespējams novākt, tad šogad ražas daudzviet nav, un lauksaimniekiem radītie zaudējumi svārstās no 200-400 eiro uz hektāru.

Lazdiņš sacīja, ka pērnā gada rudens, kā arī šā gada pavasaris un vasara ļoti negatīvi ietekmēja Latvijas lauksaimniecības sektoru. Joprojām ir reģioni, kuri «mitrumu sen nav redzējuši». Tādēļ daudzviet ziemāji nav attīstījušies, daļu ziemas rapša nācies pārsēt ar ziemas kviešiem.

Latvijas Biškopības biedrības valde pieņēmusi lēmumu izstāties no biedrības Zemnieku saeima.

^{(Papildināta ar pēdējo rindkopu)}

Vairāk nekā gadu ilgā sadarbība nav devusi vēlamos rezultātus biškopības nozares attīstībā un Zemnieku saeima (ZSA) šajā laikā ir virzījusi vairākus biškopības nozarei nelabvēlīgus lēmumus, piemēram, Latvijas Biškopības biedrība atbalsta un veicina ilgtspējīgu lauksaimniecisko ražošanu, bet Zemnieku saeima atbalsta videi un bitēm kaitīgu pesticīdu lietošanu, informē biedrības pārstāve Ieva Zēģele.

Latvijas Biškopības biedrība 2011. gada rudenī iestājās ZSA, lai kopīgi strādājot varētu mazināt pesticīdu lietošanas pārkāpumus un uzlabot biškopju un graudaudzētāju sadarbību. Diemžēl biškopji konstatējuši, ka ZSA nerūpējās par visu biedru interešu aizstāvēšanu, neatbalsta ilgtspējīgu videi draudzīgu lauksaimniecisko ražošanu, piemēram, ir pret Eiropas Komisijas priekšlikumu aizliegt videi un bitēm kaitīgos neonikotinoīdu grupas pesticīdus.

Zemnieku Saeima ir nepatīkami pārsteigta par lauksaimnieku un GE Money Bank attiecībām, jo tiekot saņemtas aizvien satraucošākas ziņas no zemniekiem, kuri par sadarbības partneri izvēlējušies šo banku.

Proti, rīt Latvijas Komercbanku asociācijas šķīrējtiesā notiks tiesas sēde, kurā izskatīs GE Money Bank prasību pret Latgales z/s Akmentiņi. Par 2006. gadā ņemtu aizdevumu un tā pārstrukturizāciju z/s Akmentiņi ar banku sāka pārrunas jau 2008. gada beigās, tomēr banka nav bijusi gatava nekādiem kompromisiem un ja neizdosies panāk izlīgumu z/s Akmentiņi paliks bez savas saimniecības un mājām, norādīts Zemnieku Saeimas informācijā.

«Satraucošākais ir fakts, ka šī nav vienīgā saimniecība, kura vienkārši nespēj vienoties ar GE Money Bank. Tādēļ nav īsti saprotams šīs bankas darbības mērķis Latvijā un darbības politika. Daudziem biedriem bija jāveic pārrunas ar bankām, un, kopīgi ir spēts atrast abām pusēm pieņemamums nosacījumus. Taču, acīmredzot, GE Money Bank ļaunprātīgi izmanto latviešu zemnieku uzticību, paļāvību un varbūt arī juridisko nezināšanu, un vēlas tās novest līdz bankrotam,» satraukts ir Zemnieku Saeimas priekšsēdētājs Juris Lazdiņš.

To sešu politisko partiju lokomotīvju materiālais stāvoklis, kuras pēc pēdējām aptaujām varētu iekļūt 10. Saeimā, ir ļoti atšķirīgs, bet lielākoties - labs.

Lielākajai daļai ir gan uzkrājumi skaidrā naudā, gan noguldījumi bankās, ir arī lielākas un mazākas parādsaistības, tie līdztekus darbībai politikā ieņem amatu arī privātos uzņēmumos, kuros mēdz būt arī līdzīpašnieki, daudziem pieder vairāki nekustamie īpašumi. Gandrīz visiem, izņemot diviem, ir augstākā izglītība, kas iegūta gan Latvijā, gan ārvalstīs. Tiesa, ir arī izņēmumi - dažiem tomēr nav nedz uzkrājumu, nedz arī kas pieder.

LD/DB apkopotā informācija par partiju lokomotīvēm Rīgā, Vidzemē, Latgalē, Kurzemē un Zemgalē liecina, ka Saskaņas centra lokomotīvju kopējais skaidras un bezskaidras naudas uzkrājumu apjoms ir ap 45,2 tūkst. latu, bet uzņemtas parādsaistības aptuveni par 164,9 tūkst. latu. Vienotības lokomotīvju naudas uzkrājumu apjoms veido aptuveni 288,8 tūkst. latu, bet parādsaistības - ap 84,6 tūkst. latu. Jāpiebilst, ka tās savukārt ir citiem aizdevušas kopumā 147,2 tūkst. latu.

Nelabvēlīgo laikapstākļu dēļ dažādu graudaugu un dārzeņu kultūru attīstība ir novēlojusies, aģentūrai LETA pavēstīja biedrībā Zemnieku saeima.

Zemnieku saeima valdes locekle un zemnieku saimniecības Robežnieki, kas nodarbojas ar piena lopkopību un graudkopību, saimniece Ieva Alpa-Eizenberga pastāstīja, ka piena lopkopībai šīs vasaras laikapstākļi nav labvēlīgi. Lai gan zālājiem lietus nāk par labu, to sagatavošanu lopbarībai nokrišņi apgrūtina. Siena sagatavošanu sarežģī tas, ka regulārā lietus ietekmē tas zaudē kvalitāti. Nedaudz vieglāk ir sagatavot skābsienu vai skābbarību. Lai gan piena iepirkuma cenas patlaban ir zemniekiem pieņemamas, arvien straujāk pieaug papildbarības un veterinārās medicīnas pakalpojumu cenas.

Alpa-Eizenberga atzīmēja, ka graudkopības sfērā laikapstākļu dēļ labības attīstība ir novēlojusies. «Gadu atpakaļ šajā laikā uzsākām ziemas rapšu un ziemas kviešu kulšanu. Šobrīd labība vēl tikai gatavojas. Vēsā vasara negatīvi var ietekmēt kukurūzu, jo tā nepagūs nogatavoties, kā rezultātā pieaugs izmaksas papildus barības iegādei,» viņa atzīmēja.