Šogad tiks apstiprināti jaunie dabasgāzes tarifi, kuros būs ietverts atsevišķs maksājums par dabasgāzes sadali un pārvadi, ceturtdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Tā rezultātā mājsaimniecībām, kas ir mazie dabasgāzes patērētāji un kuru pieslēguma jauda ir līdz 6 kubikmetriem stundā, bet patēriņš ir nulle, rēķins varētu pieaugt par 1,77 eiro. Savukārt šīs pašas grupas patērētājiem, kuru patēriņš ir 2400 kubikmetri gadā, rēķins samazināsies par 1,88 eiro. To DB uzņēmēju klubā stāstīja tā viešņa, AS Latvijas Gāze meitasuzņēmuma, gāzes sadales operatora Gaso valdes priekšsēdētāja Ilze Pētersone-Godmane.

Viņa arī stāsta, ka juridisko klientu grupā, kas ir lielie dabasgāzes patērētāji un kuru pieslēguma jauda ir no 105 380 001 līdz 1 054 000 000 kilovatstundām, 51% lietotāju gala tarifs par dabasgāzi saskaņā ar jaunajiem tarifiem samazināsies, bet 16% pieaugs. Tajā pašā laikā lielākajai daļai klientu, kuriem maksājums pieaugs, tā palielinājums nepārsniegs 20%.

Paredzams, trešdien, 30. jūnijā Liepājas Speciālās ekonomiskās zonas valdes sēdē izskatīs pirmpirkuma tiesības uz "Liepājas metalurga" nekustamās mantas - zeme un ēkas iegādi Liepājas SEZ vajadzībām.

Principā tas nozīmē darījuma starp valsti un turku investoriem izgāšanu, jo pārdošanas darījums noslēgts gan par kustamo, gan nekustamo mantu.

Darījuma fons

Šā gada 30. aprīlī SIA "FeLM", kas procesā pārstāv Latvijas valsts intereses, noslēdza līgumu par bijušā "Liepājas metalurga" elektrotēraudkausēšanas kompleksa kustamās un nekustamās mantas iegādi un izteica gatavību uzsākt darbību teritorijā, iepriekš pauda Turcijas uzņēmuma "Aslanli Metalurji" pārstāvji. Ir pilnībā izpildītas finanšu saistības atbilstoši līgumam. Proti, ir iemaksāta nauda un izteikta gatavība investēt 200 miljonus piecu gadu laikā. Investori pavasarī bija noslēguši rūpnīcas inventarizāciju kopīgi ar SIA "FeLM" un īpašums ir gatavs nodošanai. Tik tālu viss ir skaisti, atliek vien Liepājas SEZ pirmpirkuma tiesības uz zemi, kuras var izmantot un viss liecina, ka tās tiks izmantotas. Plašāk par darījumu db.lv rakstīja iepriekš.

Valsts prezidenta Edgara Rinkēviča ieskatā bijušā premjera, pašreizējā ārlietu ministra Krišjāņa Kariņa (JV) lidojumi ar privātajām lidmašīnām varētu nebūt samērīgi un ekonomiski izdevīgi.

Rinkēvičs intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā "Rīta panorāma" piekrita, ka Covid-19 laikā un dažādu neplānotu vizīšu dēļ politiķiem būtu jābūt iespējai izmantot speciālos reisus. Taču viņš ir bažīgs par to, vai tas nav kļuvis par tādu praksi, kur vairs netiek vērtēts samērīgums un lētākās iespējas.

"Šeit jāsaka, ka informācija, ar ko iepazīstamies, rāda, ka, visticamāk, tā nav bijis un varēja lidot arī ar komercreisiem," sacīja Valsts prezidents.

Viņš arī uzskata, ka Kariņa komunikācija par šo situāciju nav bijusi ļoti veiksmīga, uzsverot, ka sabiedrībai minētais ir jāskaidro. Arī Valsts kancelejas skaidrojumi neesot pietiekami. Rinkēviča ieskatā Valsts kontroles iesaiste procesa izvērtēšanā varētu būt veiksmīga, saprotot, vai procesā ievērots samērīgums.

Krievijas uzņēmumiem ir interese par Latvijas hokejistu finansēšanu, bet uzvar piesardzība.

Septembrī sākas jaunā Kontinentālās hokeja līgas (KHL) jaunā sezona. Līgā spēlējošā kluba Dinamo Rīga valdes priekšsēdētājs Normunds Sējējs norāda, ka Krievijas komandām noteiktie budžeta griesti ir pārāk zemi, savukārt rīdziniekus kaimiņvalsts kompānijas atsakās finansēt.

Nav noslēpums, ka sportā apgrozās ļoti lielas naudas summas. Cik lielā mērā var runāt par šā biznesa ienesīgumu?

Uz kā rēķina tad jūs pelnāt?

Uz biļetēm un reklāmām. Nevar jau teikt, ka no spēlēm mums nekas nepaliek pāri, bet, lai nosegtu arēnas izdevumus, nodrošinot pirmsspēles šovu, spēli, starplaiku šovus, transportu utt., aiziet ļoti lielas summas.

Ekonomiskā krīze Liepājā skaudri izpaužas nekustamo īpašumu tirgū, kur galvenokārt notiek sīki darījumi.

Daudz nekustamo īpašumu Liepājā pieder banku grupām, kas tos pienācīgi neapsaimnieko, bet pārdot šos īpašumus izdodas reti. Tiesu izpildītāju rīkotajās izsolēs dzīvokļu sākuma cenas ir ļoti zemas, taču pircēji ir galvenokārt nekustamo īpašumu firmas. Īpašumu piedāvājums pārsniedz pieprasījumu vairākas reizes. Tikmēr jauno projektu apsaimniekotāji kā pagaidu risinājumu mēģina attīstīt īres tirgu.

Dominē bankas

Pirms pieciem gadiem vēl apdzīvotas, rekonstruētas daudzdzīvokļu un biroju ēkas, vēsturiskie īpašumi – gan rekonstruēti, gan avārijas stāvoklī – lielākoties pieder banku grupām. Par to liecina izkārtnes ar uzrakstu «Pārdod» un ar bankām saistīto nekustamo īpašumu uzņēmumu tālruņu numuriem. Piemēram, SIA Ektornet Management Latvia komercīpašumu un mājokļu portfelī Liepājā ir 33 īpašumi, no tiem 13 ir komercobjekti, 18 dzīvokļi un privātmājas, kā arī divi ievērojami investīciju objekti, DB atklāja SIA Ektornet Management Latvia valdes priekšsēdētājs Andris Kovaļčuks. Starp šiem īpašumiem ir vairākas vēsturiskas ēkas vecpilsētas centrā un Jūrmalas parka tuvumā. Jāpiezīmē, ka uzņēmuma īpašumā ir arī valsts nozīmes pieminekļi (Jāņa iela 1 un Bāriņu iela 12), kā arī vietējas nozīmes pieminekļi (Kungu iela 29, Republikas iela 13, Bāriņu iela 31). Ektornet portfelī ir arī četri lieli komercobjekti, tostarp vairāki jau minētie vēsturiskie īpašumi – piemēram, biroju centrs Roma plaza, nams Tirgoņu ielā, kā arī tirdzniecības nams Kurzeme. Astoņus īpašumus Liepājā tirgo DNB bankas grupas uzņēmums SIA Salvus, tostarp lielu dzīvokli M.P.Berči projektētā namā. Taču vēsturiskos īpašumus pārdod ne tikai banku meitasuzņēmumi. IK RS Hipo Liepājā tirgo ekskluzīvu namu – bijušo Liepājas teātra Mazo zāli, kurā pēdējos gados a/s Liepājas metalurgs akcionārs Sergejs Zaharjins bija izbūvējis augstas klases viesnīcu, bet īsi pirms Metalurga bankrota šo ēku uzdāvināja savam brālim. Ēka no pašvaldības tika pirkta 2003.gadā, par 1200 m2 zemes no pircēja tika prasīti 23 tūkstoši latu, 80 % maksājot sertifikātos, bet par ēku – 44 tūkst. latu, summu nomaksājot divu gadu laikā. Šobrīd īpašuma pārdošanas cena ir 900 tūkstoši eiro, liecina sludinājums portālā ss.lv. Pērn par to prasīja aptuveni tikpat latos.

Pasludināta maksātnespēja pēdējos gadus ar zaudējumiem strādājošajai SIA Sporta klubs Liepājas metalurgs, liecina Lursoft dati.

Par procesa administratoru iecelts Sergejs Kravčuks.

A/s Liepājas metalurgs faktiski finansēja SIA Sporta klubs Liepājas metalurgs darbību, un a/s Liepājas metalurgs maksātnespējas procesa pasludināšana aizvadītajā gadā ir būtiski negatīvi iespaidojusi sporta kluba darbību un to praktiski vairs nav iespējams turpināt, ziņo Klientu Portfelis.

Tiesas spriedumā norādīts, ka pašlaik uzņēmumam izveidojušies parādi, ko vairs neesot iespējams samaksāt. SIA Sporta klubs Liepājas metalurgs parāds a/s Liepājas metalurgs patlaban veido 744,8 tūkst. eiro, parāds piegādātājiem sasniedzis 41,9 tūkst. eiro, turklāt sporta klubam aktuālo maksājamo nodokļu apmērs veido 21,4 tūkst. eiro. Nodokļu maksājumam vēl nav iestājies apmaksas termiņš, taču pēc termiņa iestāšanās to nebūtu iespējams segt līdzekļu trūkuma dēļ.

Ventspilī dibinātais uzņēmums Burgerbārs paplašinās, atverot savu otro burgernīcu Liepājā; nākotnē cer izveidot tīklu.

Trīs draugi pirms diviem gadiem, investējot aptuveni 14,5 tūkst. eiro, atvēra savu pirmo burgernīcu. Jaunieši bija nesen pārcēlušies atpakaļ no Rīgas uz Ventspili un nolēma, ka būtu jāizveido kaut kas savs. «Puiši bija nolēmuši, ka tā būs ķīniešu ēstuve, bet man tā nelikās veiksmīga biznesa ideja,» stāsta Ventspils Burgerbāra īpašniece un vadītāja Baiba Jaņēviča.

«Tajā laikā biju sācis gatavot burgerus, nolēmām – kāpēc neatvērt vaļā bāru! Burgerus ir salīdzinoši viegli pagatavot, nav nepieciešams iziet apmācības kursus, kā, piemēram, smalkos restorānos,» teic SIA Burgerbārs Liepāja īpašnieks Arturs Raževskis. Lai īstenotu ideju, jaunie uzņēmēji sāka meklēt telpas Ventspilī, kā arī iespējas iegādāties nepieciešamo virtuves tehniku. «Braucu garām kinoteātrim un redzēju, ka tur aizvērta kebabnīca. Vairākas dienas braukāju ar auto garām, līdz satiku tās īpašnieku. Pārpirkām visu uzņēmumu, bijām izveidojuši tāmi, cik projekts izmaksās, bet jau pēc diviem mēnešiem bijām to pārsnieguši, un nekas nebija izdarīts. Matemātika nedaudz piekliboja. Remontu veicām paši, materiālus mēģinājām sadabūt no garāžām, kas nu kuram bija saglabājies. Arī tehniku centāmies dabūt par labu samaksu, zvanīju uz uzņēmumiem Rīgā ik pa trīs dienām,» uzņēmuma pirmsākumus Ventspilī atceras A. Raževskis.

Tā mērķis ir apvienot informācijas tehnoloģiju speciālistus un izglītot sabiedrību, ilgtermiņā mērķējot attīstīt uzņēmējdarbību, radīt jaunas darbavietas un samazināt bezdarbu.

Tāpat iecerēts uzlabot sabiedrības digitālās prasmes, palīdzēt IT speciālistiem sākt un turpināt izaugsmi, kā arī rast iespējas attīstīties inovatīviem IT uzņēmumiem Liepājā.

Digitālo inovāciju parku dibinājusi Liepājas pašvaldība, Liepājas speciālā ekonomiskā zona, "UPB" un "Sense Media". Pirms parka izveides pašvaldība veica IT uzņēmumu aptauju, tikās ar tiem. Diskutējot par to, kādi izaicinājumi ir kompānijām, visi norādīja uz speciālistu trūkumu, kas ir šķērslis izaugsmei. "Ja trūks darbinieku, mazi uzņēmumi nekad nekļūs par lieliem. Tāpēc Digitālo inovāciju parka prioritāte ir nodrošināt profesionāļus ar piekļuvi zināšanām, prasmēm, iespējām," tā Agate Ambulte, Digitālo inovāciju parka vadītāja.

Azartspēļu organizētāja SIA Admirāļu Klubs neto apgrozījums pērn sasniedza 18,621 miljonu eiro, liecina Lursoft dati.

Admirāļu Klubs pagājušo gadu noslēdza ar peļņu, kas mērojama ar 5,203 miljoniem eiro pēc nodokļu nomaksas.

Aplūkojot Admirāļu Klubs iesniegto gada pārskatu, redzams, ka uzņēmuma finanšu rādītāji pērn saglabājušies 2013. gada līmenī.

Admirāļu Klubs veiktie nodokļu maksājumi valsts kopbudžetā 2014. gadā sasniedza 4,673 miljonus eiro.

Pagājušajā gadā Admirāļu Klubs atjaunoja spēļu automātu klāstu ar modernākām spēļu iekārtām, turpināja attīstīties un uzlabot klientu apkalpošanas standartus, kā arī veica vairāku spēļu zāļu rekonstrukciju.

Arī 2015. gadā Admirāļu Klubs plāno organizēt darbību esošajās 32 spēļu zālēs, kas aprīkotas ar jaunāko tehnoloģiju azartspēļu automātiem un programmatūru. Tāpat uzņēmuma vadība plāno, ka šogad tiks uzlabots un pilnveidots process teicamai klientu apkalpošanas kultūras nodrošināšanai.

DB Uzņēmēju klubs dod iespēju augstākā līmeņa uzņēmējiem kopā ar Latvijas ekonomikas un politikas eliti veidot pozitīvu biznesa vidi, gūt informāciju par sagaidāmajām izmaiņām un dalīties pieredzē

DB Uzņēmēju klubs šogad svinēs jau savu sesto pastāvēšanas gadadienu. Kopš sava dibināšanas brīža DB klubs ir saglabājis savu ekskluzivitāti - tas nozīmē, ka dalība tajā ir iespējama tikai augstākā līmeņa vadītājiem - nozīmīgiem Latvijas uzņēmējdarbības vides spēlētājiem. DB kluba formāts ir brokastis reizi mēnesī demokrātiskā un neformālā atmosfērā. Katrā tikšanās reizē aicinām savu viedokli par uzņēmējus interesējošām tēmām paust kādu īpašo viesi - spilgtas biznesa personības, ministrus, valsts institūciju pārstāvjus un atzītus ekspertus, kā arī rosinām diskusijas par sasāpējušu un aktuālu jautājumu risinājumiem. DB kluba tikšanās vieta ilgāku laiku bija Hotel Roma, taču no šī gada klubs sanāks jaunā mājvietā - Hotel Bergs. DB Uzņēmēju kluba pastāvēšanas mērķis nav būt tikai par vēl vienu vietu, kurā satikties ar līdzīgi domājošiem, tā jēga ir būt platformai, kurā uzņēmēji var sev svarīgos jautājumos paust kopīgu pozīciju, lai sasniegtu vēlamo rezultātu gan pārstāvēto nozaru, gan visas tautsaimniecības attīstības vārdā. DB Uzņēmēju klubs ir iestājies, piemēram, par birokrātijas mazināšanu, atbildības ieviešanu valsts pārvaldē un nepieciešamajām reformām vairākās tautsaimniecības nozarēs, piemēram, būvniecībā, medicīnā un izglītībā. Arī līderiem ir būtiski dalīties pieredzē ar citiem augstas klases profesionāļiem un satikt cilvēkus, kuru zināšanas un pieredze var sniegt pienesumu un jaunu skatījumu biznesa attīstībā. Tāpēc DB Uzņēmēju klubs pievērš sevišķu uzmanību tam, lai uz sanāksmēm aicinātie īpašie viesi būtu konkrētajā brīdī aktuāli - ja tie ir ministri, tad lai kluba biedri varētu uzzināt un apspriesties par reformām, pirms tās vēl ir līdz galam akceptētas valdībā, ja tie ir kādu svarīgu iestāžu vai lielu uzņēmumu vadītāji, tad lai kluba biedri gūtu ekskluzīvu iespēju aprunāties ar viņiem maksimāli ātri pēc tam, kad viņi apstiprināti amatā.

Latvijas autopārvadātāju asociācijas Latvijas Auto biedru izveidotā apdrošināšanas sabiedrība Lauto klubs pēc tam, kad Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) padome nolēma tai anulēt savstarpējās apdrošināšanas licenci, nolēmusi sadarbojoties ar Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameru (LTRK) un piedāvāt jaunu risinājumu.

Kā atzina Lauto klubs padomes priekšsēdis Vladimirs Zvonarevs, kas šajā amatā iecelts aprīļa beigās, viņam bijusi tikšanās LTRK pārstāvjiem, jo plānos esot realizēt jaunu projektu.

«Labi, ir anulēta Lauto klubs licence, bet mēs varam strādāt un piedāvāt pārvadātājiem kaut ko citu. Viens no variantiem - kopā ar LTRK palīdzēsim autopārvadātājiem ar citiem variantiem. Piemēram, LTRK veic ATA karnešu izsniegšanu. Tās izmanto uz laiku. Ir dažādi varianti, ka tās varētu piedāvāt. Plašāk stāstīt nevaru, taču meklējam variantus. Prezentēju šo variantu kamerai un, ja būs interese, realizēsim,» uzsvēra Zvonarevs.

Daugavpilī noslēdzies 3. Starptautiskais Daugavpils vēstures rekonstrukcijas klubu festivāls Dinaburg 1812, kas veltīts 1812. gada Napoleona armijas uzbrukumam Dinaburgas cietoksnim, informē Daugavpils cietokšņa Kultūras un informācijas centra klientu apkalpošanas speciāliste Jolanta Šmukste.

Kopumā Festivālā piedalījās astoņi klubi no septiņām dažādām valstīm – Rīgas vēsturiskās rekonstrukcijas klubs (Rīga, Latvija), kara vēstures sabiedriskā organizācija Minskas kājnieku pulks (Baltkrievija), kara vēstures kluba Gvardes grenadieri sekcija Noičatelas bataljons (Maskava, Krievija), Kara vēstures klubs 15. Karaliskais jātnieku pulks (Krievija un Lielbritānija), kara vēstures klubs 1. Lietuvas dižkunigaitijas Lielhetmaņa kājnieku pulks (Ukmerģe, Lietuva), kara vēstures klubs Fuzilierus (Kauņa, Lietuva), kara vēstures klubs Viļņas musketieru pulks (Lidzbarka Varmiņska, Polija) un Militārās vēstures cienītāju klubs (Kijeva, Ukraina).

Šobrīd ēkā Aizkrauklē, kur notiek kluba «Stacija» darbība, tā ir vienīgā ēkas funkcija, taču šā gada laikā īpašuma nomnieki vēlas piesaistīt apakšnomniekus un šajā vietā atvērt modernu un konkurētspējīgu kafejnīcu. Pie telpu labiekārtošanas šobrīd tiek strādāts, darbu ir daudz, taču, kā nomnieka pārstāvis akcentē biznesa portālam db.lv, klubs «Stacija» šobrīd ir eksperimenta līmenī un lielas investīcijas netiek veiktas. Telpas ir iznomātas no ēkas īpašnieka, pasažieru pārvadātāja AS «CATA», kura viens no daudzajiem akcionāriem ir Aizkraukles pašvaldība.

Aizkraukles autoosta vecajā ēkā sen vairs nepilda savas funkcijas, tāpēc telpām esot rasts cits lietojums. «Šī ēka jau sen nedarbojas kā autoosta — kases slēgtas jau vairākus gadus, un saistība ar vārdu «autoosta» ir vairs tikai ieradums. Aizkraukles iedzīvotāji ļoti specifiski reaģē uz pārmaiņām. Viņi uzreiz tās nepieņem. Bet ir svarīgi saprast, ka jaunās izmaiņas ir būtiskas, lai sakārtotu vidi pilsētas centrā un varētu atbrīvoties no negatīvā, tajā skaitā no zināmas sabiedrības daļas, kas degradē paši sevi un vidi ap sevi,» komentē Pēteris Melnbārdis, nomnieka pārstāvis.

Klubs «Stacija» tika izveidots kopā ar domubiedriem un ir balstīts vairāk uz entuziasma pamatiem. Pilsētas dome tika savlaicīgi informēta, ka pilsētā ienāks klubs un, sadarbībā ar AS «CATA», tiks «atdzīvināta» bijusī autoostas ēka.

Azartspēļu operatora a/s Admirāļu klubs īpašnieks Jānis Dāvis beidzot ir pārdevis sev piederošo kompāniju, Db pastāstīja J. Dāvis.

J. Dāvis gan nepastāstīja, kam tagad pieder Admirāļu klubs, un arī Lursoft informācija par izmaiņām vēl neliecina. Tāpat J. Dāvis nepateica darījuma summu. Db rīcībā esošā neoficiālā informācija liecina, ka kompānija pārdota kādai Austrijas kompānijai, kuras Novomatic spēļu automāti atrodas visās Admirāļu kluba spēļu zālēs, proti, kompānijai Austrian Gaming Industrian GmbH.

Mainīta valde

Nākotnes mīkla

Tāpat interesants ir fakts, ka 60% SIA Alfor kapitāldaļu pieder Austrian Gaming Industrian GmbH, proti, tai pašai kompānijai, kuras pārstāvis nu jau darbojas arī Admirāļu kluba valdē. Iepriekšminētie fakti rada aizdomas, ka abas kompānijas nākotnē varētu apvienoties. SIA Alfor valdes priekšsēdētājs Jānis Zuzāns Db komentēja: «Nevajadzētu zīlēt par kompāniju iespējamo apvienošanos. Laiks rādīs, kas notiks. Pagaidīsim nedaudz.»

Latvijas Uzņēmuma reģistrā iesniegts pieteikums dibināt jaunu biedrību – MMM 2011 KLUBS - kuras mērķis būs nodarboties ar finanšu piramīdu popularizēšanu. Dienas Bizness jau vēstīja, ka valsts iestādes šobrīd ir bezspēcīgas, lai atteiktu organizācijas reģistrēšanu.

Pieteikuma iesniedzēji ir Krievijas iedzīvotāja Sergeja Mavrodi (attēlā) sekotāji. Mavrodi kļuva slavens 90.gados, kad viņa firma MMM radīja finanšu piramīdu, pēc kuras sabrukšanas naudu pazaudēja 25 miljoni Krievijas iedzīvotāju. Mahinatoru notiesāja un ielika cietumā. Pirms gada Mavrodi atgriezās, lai veidot jaunas shēmas. Šoreiz shēmas ir virtuālas – visas naudas operācijas notiek internetā.

Kopš rudens MMM interneta lapai ir arī latviskā versija. Piramīdas slavinošas reklāmas izlīmētas daudzdzīvokļu namu kāpņu telpās, pieturās. Milzīga reklāma uzslieta arī uz Krasta ielas.

Situācija ir amizanta, jo Uzņēmumu reģistrā (UR) iesniegtie biedrības MMM 2011 Klubs norādītie mērķi ir attīstīt un popularizēt finašu piramīdas darbību Latvijā, sadarboties ar citām finanšu piramīdas klubiem. Biedrība MMM 2011 Klubs savu iesniegumu iesniegusi rģistrācijai 24. 02.2012, taču UR valsts notārs nolēmis, ka lēmuma pieņemšanai nepieciešama papildu izpēte, un iesniegto dokumentu izskatīšanas termiņu pagarinājis līdz 16.04.2012. Iespējams, ka biedrības vadība pārrēķinājās ar tās reģistrācijas ātrumu un tāpēc jau bija sagatavojusies masveida kampaņai, aplīmējot ne tikai dzīvojamo māju kāpņutelpas ar reklāmas plakātiem, bet arī izvietojot lielās reklāmas Rīgas sabiedriskā transporta pieturās un ielās.

Āgenskalna tenisa korti, kuru iespējamā pārbūve satraukusi apkārtnes iedzīvotājus un tenisa mīļotājus, kā investīciju objekts tirgots par 1,7 miljoniem eiro, liecina informācija nekustamo īpašumu portālā rentinriga.lv.

Sludinājumā vēstīts, ka tiek pārdots namīpašums Āgenskalnā (zemes platība 7331 m2, ēkas platība - 1680 m2). Ēka pilnībā renovēta 2014. gadā, kurā izvietota tenisa skola un bērnudārzs. Uz zemes izvietoti tenisa korti un autostāvvieta. Ēka aprīkota ar visām komunikācijām, pilsētas apkuri un ūdens un kanalizācijas pievadu, kā arī gāzes pievadu, vēsta sludinājums. Tiesa, pašlaik sludinājumā norādīts, ka objekts nav pieejams.

SIA «Centrālais tenisa klubs» (CTK), kas ir Āgenskalnā, Baldones ielā 7, esošo tenisa kortu īpašnieki, sola, ka vēsturiskā sporta kompleksa ēka netiks nojaukta, tomēr konkrētas nākotnes ieceres nodefinēt vēl nevar, vēsta LETA.

Tuvojoties 14. Saeimas vēlēšanām, Lursoft pētījis, cik daudzu partiju sarakstu pirmās personas šobrīd saistītas ar biznesu, un lūkojis, kādas ir šo uzņēmumu sekmes.

Saeimas vēlēšanām šogad reģistrēti 19 partiju un to apvienību saraksti, uz 100 deputātu vietām parlamentā pretendējot 1832 deputātu kandidātiem. Visas partijas un to apvienības, kuras vēlas iekļūt 14. Saeimā, vēlēšanām pieteikušas sarakstus visos piecos vēlēšanu apgabalos.

Patiesā labuma guvēja statuss visvairāk uzņēmumos – Vilim Krištopanam

Izpētot personas, kas vēlēšanu apgabalos izvirzītas sarakstu pirmajā vietā, Lursoft secinājis, ka visvairāk uzņēmumos patiesā labuma guvēja statuss šobrīd reģistrēts Vilim Krištopanam no “Latvija pirmajā vietā”. Visi uzņēmumi, izņemot SIA “Krievupes golfa klubs”, saistīti ar nekustamā īpašuma jomu. Lai arī SIA “Krievupes golfa klubs” jaunākajā vadības ziņojumā norādījis, ka sporta objektu darbības jomā tas strādāja arī 2021.gadā un savu darbības jomu iecerēts attīstīt arī turpmāk, attīstot golfa laukumu, gada pārskatā redzams, ka uzņēmums 2021.gadā nav guvis ieņēmumus no saimnieciskās darbības. SIA “Krievupes golfa klubs” peļņas vai zaudējumu aprēķinā publiskota vien informācija par uzņēmuma pārējām saimnieciskās darbības izmaksām, un, galu galā, pagājušo gadu Vilim Krištopanam piederošais golfa klubs noslēdzis ar 6,75 tūkst. EUR zaudējumiem.

Latvijas Antīko automobiļu klubs (LAAK) ir ciešām saitēm savīts ar Rīgas Motormuzeju, jo tieši kluba biedri ar tā dibinātāju un ilggadēju kluba prezidentu Viktoru Kulbergu priekšgalā savulaik, sēžot nelielā pagrabiņā Ropažu ielā, izloloja ideju par muzeja nepieciešamību.

Juridiski Rīgas Motormuzejs, kas kopš 2010. gada atrodas Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) paspārnē, un klubs ir nodalīti, bet teorētiski tie strādā roku rokā. Klubs palīdzējis kolekcijas izveidē, turklāt apmēram 20% no muzejā aplūkojamiem spēkratiem pieder LAAK biedriem, un daudzus citus automobiļus savulaik līdz Latvijai palīdzējuši atgādāt tieši kluba entuziasti. «Mūsu klubs ir viens no senākajiem Austrumeiropā, un tas ir nepārtraukti darbojies 43 gadus. Seno spēkratu kolekcija tiek veidota kopš 1972. gada, kad tika nodibināts klubs, kas bija un ir vieta, kur satiekas domubiedri, piedalās kopējos pasākumos, meklē un atjauno vēsturiskos spēkratus,» stāsta LAAK valdes priekšsēdētājs un Rīgas Motormuzeja direktora vietnieks Agris Šmits, kurš kluba vadītāja pienākumus pilda vairāk nekā desmit gadu.

Dalība Eiropas elites līgā futbola klubam Ventspils palīdzēs izkulties no zaudējumiem.

Šogad pirmo reizi Latvijas futbola vēsturē Latvijas futbola klubs Ventspils ir izcīnījis tiesības spēlēt UEFA Eiropas līgas grupas turnīrā. Arī notikušajā UEFA Čempionu līgas kvalifikācijas turnīrā šim klubam izdevās bīstami pietuvoties slavenās līgas grupu turnīram. Šie panākumi Ventspilij varētu palīdzēt noslēgt gadu ar peļņu.

Nenoliedzams ir fakts, ka dalība šajā līgā ir saistīta arī ar finansiālu ieguvumu. FK Ventspils vadība lēš, ka, lielā mērā pateicoties tieši dalībai šajā līgā, šo sezonu izdosies pabeigt ar «+» zīmi. «Nav daudz uzņēmumu, kas šogad varēs palepoties ar peļņu, bet izskatās, ka mēs būsim viens no tiem,» atzīst FK Ventspils direktors Sergejs Barkovskis. Savukārt Latvijas Futbola federācijas priekšsēdētājs, uzņēmējs Guntis Indriksons Db norādīja, ka tieši dalība UEFA FK Ventspils varētu ļaut izkulties no vairāku miljonu latu lieliem zaudējumiem. Runājot par citu mūsu valsts klubu izredzēm izcīnīt tiesības spēlēt UEFA līgā, G. Indriksons ir visai skeptisks, norādot, ka pašreiz tādu vairs nav. «Latvijā futbols nekad nav bijis pelnošs bizness, tāds tas nav šobrīd, un esmu pārliecināts, ka kaut cik pārskatāmā nākotnē arī nebūs,» tā G. Indriksons.

Biedrība Tukuma uzņēmēju klubs nosūtījusi Tukuma novada pašvaldībai Atbalsta vēstuli Tukuma lidlaukam, kurā aicina atbalstīt lidostas attīstību un pašvaldības noteiktajos ierobežojumos pagarināt lidojumu laiku.

Biedrība, iepazīstoties ar lidostas darbību, secinājusi, ka 2010.gadā lidlaukā ir veikti aptuveni 1000 lidojumi, kas vairākas reizes pārsniedz lidojumu skaitu Ventspils un Liepājas lidostās. Pašreiz uzņēmums lidlauka sakārtošanā ir investējis četrus miljonus latu, un nodarbināto cilvēku skaits ziemas periodā ir 25 cilvēki, no kuriem astoņi cilvēki ir Tukuma pilsētas un trīs cilvēki ir no Engures novada.

Uzņēmums būvniecības darbu veikšanā ir sadarbojies ar šādiem Tukuma uzņēmumiem: SIA Amatnieks, SIA Telms, SIA APO dizains, kuriem ir veikti pasūtījumi par kopējo summu 1,3 miljonu latu apmērā. Pēc pasažiera termināla atvēršanas un regulāro reisu uzsākšanas lidosta nodrošinās papildus 100 darba vietas vietējiem iedzīvotājiem.

Finanšu piramīdas MMM atzars Latvijā pēkšņi vairs nevēlas reģistrēties kā biedrība MMM 2011 Klubs.

Tas atsaucis savu reģistrācijas iesniegumu Uzņēmumu reģistrā (UR). «Jā, MMM 2011 Klubs pilnvarotās personas ir izņēmušas agrāk iesniegtos reģistrācijas dokumentus Biedrību un nodibinājumu reģistrā,» sarunā ar DB apliecina UR galvenais valsts notārs Ringolds Balodis.

Viņš atgādina, ka Uzņēmumu reģistrs šīs biedrības reģistrāciju atlicis līdz 16. aprīlim un lūdzis FKTK viedokli. DB jau rakstīja, ka UR iesniegtie biedrības MMM 2011 Klubs norādītie mērķi ir attīstīt un popularizēt finanšu piramīdas darbību Latvijā, sadarboties ar citiem finanšu piramīdu klubiem.

Biedrība MMM 2011 Klubs savu iesniegumu iesniegusi reģistrācijai 24. 02.2012., taču UR valsts notārs nolēmis, ka lēmuma pieņemšanai nepieciešama papildu izpēte.

Trešdienas, 30. decembra, rītā Liepājā izcēlies ugusngrēks klubā Fontaine palace. Pagaidām nav zināmi konkrēti iemesli, kas izraisījuši ugunsgrēku, vēsta Latvijas Radio.

Liepājas mēra vietnieks Gunārs Ansiņš LNT raidījumam 900 sekundes norādīja, ka ugunsgrēks ir nodzēsts. Ugunsgrēks bija apņēmis visu kluba ēku.

Kluba darbinieki portālam liepajniekiem.lv pastāstīja, ka degšana sākusies nelielā telpā pagrabstāvā, no kurienes liesmas cēlušās uz augšu tieši zem skatuves. Degšanas sākuma brīdī klubā esot bijis pavisam neliels skaits apmeklētāju un kluba darbinieki uzreiz pēc dūmu pamanīšanas visus izveduši ārā.

Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta pārstāve Inese Veisa norādījusi, ka ugunsgrēks klubā izcēlies ap sešiem rītā. Cilvēki no kluba evakuēti pirms ugunsdzēsēju ierašanās. Sākotnējā informācija liecina, ka cietušie ugunsgrēkā neesot.

Dāņu uzņēmējs Stēns Lorenss, kurš plašāk pazīstams kā Luijs Fonteins, attīsta biznesu ASV, Jaunorleānā. Tur pirms aptuveni gada atvērts klubs Fontaine Palace un drīzumā tiks atvērts arī ātrās ēdināšanas uzņēmums Fontaine Delisnack.

«Stīnam vienmēr ir bijis sapnis par Ameriku, tieši Jaunorleānu, un tagad viņš to var īstenot. Mums ir jūrnieku dzīve - es esmu Liepājas patriote un man šeit šķiet paradīze zemes virsū, es nevēlos pārcelties uz ASV,» biznesa portālam Db.lv stāsta uzņēmēja sieva Ivonna Kalita.

Viņa uzskata, ka Jaunorleāna ir burvīga pilsēta, kurā dzīvo ļoti daudz mūziķu un atvērti daudzi klubi. «Pasaule jau ir maza, un ASV ir tepat. Viņš kā radošs cilvēks aizbrauca tur arī mūzikas dēļ. Tur ir vairāk iespēju nodarboties ar mūziku, kā arī viņu tur labāk saprot, jo viņš spēlē amerikāņiem tuvāku mūziku,» stāsta uzņēmēja sieva.

Pirms pārcelšanās uz Latviju dāņu uzņēmējs ar sievu aptuveni četrus gadus dzīvoja Kopenhāgenā, Dānijā. Pēc tam abi pirmo reizi brauca uz ASV, lai uzsāktu biznesu, taču tas neizdevās. «Atbraucām uz Latviju un sākām izvērsties šeit. Tagad šis ir loģisks turpinājums - jāaizbrauc pabeigt to, kas ir iesākts,» teic I.Kalita.

Marihuānas legalizēšana var kļūt par Latvijas tūrisma attīstības stūrakmeni. Ideālā vieta, kur izveidot šādu «brīvzonu», ir Liepāja, iesaka savā emuārā interneta komentētājs Māris Pazars.

Veidojot rakstu, M. Pazars esot iedvesmojies no ekspremjera Ivara Godmaņa izteikumiem pirtī , kas skatāma YouTube kanālā. Par labu Liepājai runājot vairāki būtiski nosacījumi: vieta, pilsētas lielums, infrastruktūra. Komentētājs uzskaita – uz pludmali var tikt piecās minūtēs, pilsētas teritorija ir viegli uzraugāma, jo neliela. Visas pasaules marihuānas cienītājiem Liepāja esot viegli sasniedzama – te darbojas osta, lidosta. Turklāt Liepājā jau esot bohēmas tradīcijas – Baltic Beach Party un Fonteina klubs, kur arī tagad neievēro smēķēšanas aizliegumu. M. Pazars arī ironiski uzskaita it kā Latvijas priekšrocības tūrismā, apstrīdot ikvienu no tām. Viņš arī norāda, ka bez marihuānas kafejnīcām Liepājai izdzīvot neesot nekādu cerību, jo «Kādreizējais Liepājas lepnums - tekstiluzņēmums Lauma lēnām velk savu dzīvību, atlaižot cilvēkus, osta veģetē un nekādu dižo attīstību neuzrāda, Liepājas metalurgs strādā, bet tas nevar būt kā vienīgais pilsētas ekonomiskās attīstības stūrakmens».