2022.gada sākumā Latvijā dzīvoja 1,876 miljoni iedzīvotāju - par 17 500 mazāk nekā pirms gada, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

CSP Sociālās statistikas departamenta direktore Baiba Zukula norāda, ka iedzīvotāju skaita samazinājums pēdējā gada laikā pielīdzināms pašreizējam Salaspils iedzīvotāju skaitam, un tas saistīts ar negatīvu dabisko pieaugumu, mirstībai būtiski pārsniedzot dzimstību, un ne vairs ar migrāciju, iedzīvotājiem izbraucot no valsts.

Iedzīvotāju skaits pērn saruka straujāk - par 0,92% salīdzinājumā ar 0,76% gadu iepriekš, tajā skaitā negatīva dabiskā pieauguma ietekmē tas samazinājās par 0,91% un migrācijas dēļ - par 0,01%. Līdz ar Ukrainas pilsoņu, kuri pieprasījuši Latvijas valsts pagaidu aizsardzību, skaita pieaugumu prognozējams, ka pozitīva migrācijas dinamika varētu turpināties.

2023. gada sākumā Latvijā dzīvoja 1 milj. 883 tūkst. iedzīvotāju – par 7,3 tūkst. vairāk nekā pirms gada, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Iedzīvotāju skaits pērn pieauga par 0,39 % salīdzinājumā ar gadu iepriekš, tajā skaitā negatīva dabiskā pieauguma ietekmē tas samazinājās par 0,78 %, bet migrācijas dēļ palielinājās par 1,17 %. Pozitīvo migrācijas starpību galvenokārt veido 23,5 tūkstoši Ukrainas bēgļu, kuri tiek ieskaitīti patvērumu sniegušās valsts iedzīvotāju skaitā.

Dzimstības lejupslīde turpinās

Pagājušajā gadā Latvijā piedzima 15 954 bērni – par 1 466 bērniem jeb 8,4 % mazāk nekā 2021. gadā, kas ir zemākais rādītājs pēdējo simt gadu laikā, bet nomira 30 731 cilvēks – par 3 869 jeb 11,2 % mazāk nekā gadu iepriekš.

Pērn, mazinoties saslimstībai ar Covid 19, mirstība ir nedaudz samazinājusies, bet tā pārsniedz laiku pirms pandēmijas. Līdz ar mirstības kritumu arī negatīvais dabiskā pieauguma rādītājs ir nedaudz samazinājies (no −17,2 tūkstošiem 2021. gadā līdz −14,8 tūkstošiem pērn), bet joprojām ir tuvs 1996.–1998. gadā reģistrētajam. Savukārt starptautiskās ilgtermiņa migrācijas rezultātā iedzīvotāju skaits palielinājās par 22 028 cilvēkiem, kas nebija noticis kopš neatkarības atgūšanas.

Paredzams, trešdien, 30. jūnijā Liepājas Speciālās ekonomiskās zonas valdes sēdē izskatīs pirmpirkuma tiesības uz "Liepājas metalurga" nekustamās mantas - zeme un ēkas iegādi Liepājas SEZ vajadzībām.

Principā tas nozīmē darījuma starp valsti un turku investoriem izgāšanu, jo pārdošanas darījums noslēgts gan par kustamo, gan nekustamo mantu.

Darījuma fons

Šā gada 30. aprīlī SIA "FeLM", kas procesā pārstāv Latvijas valsts intereses, noslēdza līgumu par bijušā "Liepājas metalurga" elektrotēraudkausēšanas kompleksa kustamās un nekustamās mantas iegādi un izteica gatavību uzsākt darbību teritorijā, iepriekš pauda Turcijas uzņēmuma "Aslanli Metalurji" pārstāvji. Ir pilnībā izpildītas finanšu saistības atbilstoši līgumam. Proti, ir iemaksāta nauda un izteikta gatavība investēt 200 miljonus piecu gadu laikā. Investori pavasarī bija noslēguši rūpnīcas inventarizāciju kopīgi ar SIA "FeLM" un īpašums ir gatavs nodošanai. Tik tālu viss ir skaisti, atliek vien Liepājas SEZ pirmpirkuma tiesības uz zemi, kuras var izmantot un viss liecina, ka tās tiks izmantotas. Plašāk par darījumu db.lv rakstīja iepriekš.

No strauja interneta lielveikalu uzplaukuma un Blockchain tehnoloģijas izmantošanas norēķinos līdz digitālajai komercijai kā Eiropas darba tirgus veicinātājam, – ar plašu un vispusīgu skatu uz elektroniskās komercijas nozari Rīgā jau piekto gadu pēc kārtas notiek starptautisks forums eCom21.

Šis ir Baltijas valstīs lielākais e-komercijas forums, šogad to apmeklēs ap 600 dalībnieku, kuri vienlaikus kļūs arī par Latvijas 98. dzimšanas dienas svētku dalībniekiem (forums notiek 17. un 18. novembrī).

Forums kopš tā dibināšanas 2012. gada tiek rīkots ar Rietumu Bankas atbalstu.

Veidojas par reģionālu līderi

„Rīgas forumā ierodas ieinteresēti, aizrautīgi un drosmīgi uzņēmēji no visas pasules, kuri savu biznesu ir dibinājuši, veido un attīsta internetā. Runātāju un dalībnieku vidū ir cilvēki, kas ir saistīti ar elektroniskās komercijas nozari – finanšu, regulēšanas, likumdošanas, mārketinga, tehnoloģiju jomās, kā arī investori un komercbankas,“ stāsta eCom21 Organizācijas komitejas vadītājs Ruslans Stecjuks. Viņš atzīmē, ka ik gadu eCom21 dalībnieku skaits aug par aptuveni 15%, kas liecina, ka Rīgas forums ir pamanīts un novērtēts starp citām līdzīgām konferencēm Baltijas un Ziemeļvalstu reģionā.

Latvijas Mazo un vidējo uzņēmumu forums (MVU Forums) iniciatīvas «Atbalsti mazo biznesu!» ietvaros gatavojas Mazā biznesa dienai visā Latvijā šā gada 16. novembrī. MVU Forums kopā partneriem vēlas praktiski atbalstīt uzņēmīgos Latvijas cilvēkus un ģimenes, kas rada produktus un pakalpojumus sabiedrības vajadzībām. Mazā biznesa dienas ietvaros ir izveidota Facebook mājas lapa, kas sniedz mazajam biznesam bezmaksas jaunus mārketinga rīkus.

Partneri ir novērojuši, ka mazajam biznesam šobrīd visaktuālāk ir uzrunāt un atrast patērētājus saviem produktiem, bet grūtības rast papildus finanšu resursus, lai investētu marketingā un sabiedriskajās attiecībās - pastāstītu par sevi. Pārdomāti izmantojot sociālos tīklus mazie uzņēmēji var efektīvi sasniegt savu mērķauditoriju un kāpināt savu apgrozījumu un peļņu. MVU Forums pateicoties partneru atbalstam, sociālajā tīklā Facebook, lapā Atbalsti mazo biznesu jau šodien aicina uzņēmējus izmantot šādas lietojumprogrammas iespējas:

1. uzzināt un pastāstīt par mazajiem uzņēmumiem Latvijā, kurus vēlamies atbalstīt gan 16. novembrī, gan ikdienā;

Šonedēļ Rīgā notiekošais starptautiskais forums „5G Techritory” pulcē politikas, biznesa un zinātnes līderus, lai apspriestu Eiropas līderības iespējas 5G attīstībā

Foruma mērķis ir Baltijas jūras reģiona valstu savstarpējās sadarbības veicināšana. „Tas, ka forums, notiek Latvijā, ir būtiski,” uzsver Ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro. VAS „Latvijas valsts radio un televīzijas centrs” valdes priekšsēdētājs Edmunds Beļskis norāda, ka „5G Techritory” ir nozīmīgs ne vien Latvijai, bet visam Baltijas jūras reģionam. Šajā pasākumā ministri un telekomunikāciju kompāniju vadītāji augstākajā līmenī tiksies un diskutēs par to, kā būvēt nākotnes 5G ekosistēmu. „Runājot par infrastruktūru, Latvija jau ir iesēdusies 5G ātrvilcienā – ir palaistas pirmās 5G bāzes stacijas,» viņš atgādina.

„Forums būs laba platforma, lai mobilizētu reģiona procesu dalībniekus – gan politiskos, gan juridiskos, gan sabiedrību,” saka Juris Binde, SIA „Latvijas Mobilais telefons” prezidents. VAS „Elektroniskie sakari” eksperts un „5G Techritory” programmas vadītājs Neils Kalniņš apgalvo, ka šis ir lielākais 5G tehnoloģiju forums Baltijas jūras reģionā. „Sākot veidot forumu, gribējām parādīt, ka Latvija var būt paraugs ne tika Baltijā, bet arī Ziemeļvalstu starpā. Pierādām to soli pa solim,» viņš teic.

Ekonomiskā krīze Liepājā skaudri izpaužas nekustamo īpašumu tirgū, kur galvenokārt notiek sīki darījumi.

Daudz nekustamo īpašumu Liepājā pieder banku grupām, kas tos pienācīgi neapsaimnieko, bet pārdot šos īpašumus izdodas reti. Tiesu izpildītāju rīkotajās izsolēs dzīvokļu sākuma cenas ir ļoti zemas, taču pircēji ir galvenokārt nekustamo īpašumu firmas. Īpašumu piedāvājums pārsniedz pieprasījumu vairākas reizes. Tikmēr jauno projektu apsaimniekotāji kā pagaidu risinājumu mēģina attīstīt īres tirgu.

Dominē bankas

Pirms pieciem gadiem vēl apdzīvotas, rekonstruētas daudzdzīvokļu un biroju ēkas, vēsturiskie īpašumi – gan rekonstruēti, gan avārijas stāvoklī – lielākoties pieder banku grupām. Par to liecina izkārtnes ar uzrakstu «Pārdod» un ar bankām saistīto nekustamo īpašumu uzņēmumu tālruņu numuriem. Piemēram, SIA Ektornet Management Latvia komercīpašumu un mājokļu portfelī Liepājā ir 33 īpašumi, no tiem 13 ir komercobjekti, 18 dzīvokļi un privātmājas, kā arī divi ievērojami investīciju objekti, DB atklāja SIA Ektornet Management Latvia valdes priekšsēdētājs Andris Kovaļčuks. Starp šiem īpašumiem ir vairākas vēsturiskas ēkas vecpilsētas centrā un Jūrmalas parka tuvumā. Jāpiezīmē, ka uzņēmuma īpašumā ir arī valsts nozīmes pieminekļi (Jāņa iela 1 un Bāriņu iela 12), kā arī vietējas nozīmes pieminekļi (Kungu iela 29, Republikas iela 13, Bāriņu iela 31). Ektornet portfelī ir arī četri lieli komercobjekti, tostarp vairāki jau minētie vēsturiskie īpašumi – piemēram, biroju centrs Roma plaza, nams Tirgoņu ielā, kā arī tirdzniecības nams Kurzeme. Astoņus īpašumus Liepājā tirgo DNB bankas grupas uzņēmums SIA Salvus, tostarp lielu dzīvokli M.P.Berči projektētā namā. Taču vēsturiskos īpašumus pārdod ne tikai banku meitasuzņēmumi. IK RS Hipo Liepājā tirgo ekskluzīvu namu – bijušo Liepājas teātra Mazo zāli, kurā pēdējos gados a/s Liepājas metalurgs akcionārs Sergejs Zaharjins bija izbūvējis augstas klases viesnīcu, bet īsi pirms Metalurga bankrota šo ēku uzdāvināja savam brālim. Ēka no pašvaldības tika pirkta 2003.gadā, par 1200 m2 zemes no pircēja tika prasīti 23 tūkstoši latu, 80 % maksājot sertifikātos, bet par ēku – 44 tūkst. latu, summu nomaksājot divu gadu laikā. Šobrīd īpašuma pārdošanas cena ir 900 tūkstoši eiro, liecina sludinājums portālā ss.lv. Pērn par to prasīja aptuveni tikpat latos.

Par godu Eiropas Savienības Vienotās tirgus 20.gadadienai šā gada 17.oktobrī Rīgā norisināsies nozīmīgs biznesa forums Latvijas uzņēmumu vadītājiem – Eiropas Savienības (ES) Vienotā tirgus forums.

Tā mērķis ir kopā ar uzņēmējiem veidot diskusijas par ES Vienotā tirgus priekšrocībām un sniegtajām iespējām, kas ļauj Latvijas uzņēmumiem sekmīgi attīstīt darbību un eksportu tā dalībvalstīs, kā arī apzināt šķēršļus, kas līdz šim ir šo attīstību kavējuši.

Foruma apmeklētājiem tiks piedāvāta plaša kontaktu birža un individuālas tikšanās ar Ekonomikas ministrijas, SOLVIT, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras un citu organizāciju pārstāvjiem, lai pārrunātu uzņēmējiem aktuālos jautājumus un piedāvātu iespējamos risinājumus darbības uzsākšanai vai paplašināšanai ES Vienotā tirgus ietvaros, informē Ekonomikas ministrija.

Šā gada 25.-27.novembrī Rīgā notiks starptautiskais Ķīnas uzņēmējdarbības forums (2012 Global China Business Meeting), kas pulcēs aptuveni 400 uzņēmējus, augstas amatpersonas un ārvalstu viesus, lai veidotu biznesa kontaktus un attīstītu sadarbību.

Tāpat Ķīnas uzņēmējdarbības foruma norise Rīgā ļaus starptautiski popularizēt Latviju, veicināt tās atpazīstamību, piesaistot jaunas investīcijas un attīstot tūrismu.

«Ķīna ir pasaules otra lielākā ekonomika. Lai arī tās izaugsmes tempi patlaban piebremzējas, tie joprojām ievērojami pārsniedz vidējo Eiropas. Ņemot vērā situāciju Eiropā, kas ir mūsu eksporta lielākais noieta tirgus, mums aktīvāk jāraugās uz trešo valstu tirgiem, kas joprojām uzrāda spēcīgu izaugsmi. Latvijā Ķīna zināma kā preču importētāja, bet arī tās eksports būtiski aug. Latvija uz Ķīnu 2011.gadā eksportēja preces un pakalpojumus 47,9 miljonu eiro vērtībā jeb divkārt vairāk nekā 2010.gadā, sasniedzot vēsturisko rekordu. Tomēr Ķīnas tirgus izmērs, ekonomikas attīstība un potenciāls, kā arī Latvijas uzņēmēju interese, apņēmība un konkurētspēja rāda, ka varam sasniegt ne vienu vien jaunu rekordu. Tomēr, lai tas notiktu, ir jārada apstākļi, kad uzņēmēji un viņu biznesa idejas satiekas. Tieši šādu iespēju dos starptautiskais Ķīnas uzņēmējdarbības forums Rīgā,» norāda ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts.

16.maijā Rīgā notiks Sociālās uzņēmējdarbības forums 2018. Šoreiz Forumā tiks runāts par investīciju piesaisti sociālajai uzņēmējdarbībai.

Finanšu un biznesa vadības eksperti sniegs zināšanas par investīciju veidiem un gatavību tām, pieredzē par finansējuma piesaisti dalīsies sociālais uzņēmums «BlindArt» – pirmais ALTUM sociālās uzņēmējdarbības granta saņēmējs Latvijā, kā arī ekoloģiskās modes uzņēmums «Projekts QUID» (Progetto QUID) no Itālijas,kas rada apģērbu kolekcijas, nodarbinot sievietes no sociālā riska grupām. Savukārt pašu investoru redzējumu un vēlmes atklās Latvijas Biznesa Eņģeļu Tīkls (LatBAN), SEB banka, Attīstības finanšu institūcija ALTUM un Dānijas Sociālā Kapitāla Fonds (Den Sociale Kapitalfond), kas dažādos sociālās ietekmes uzņēmumos un sociālajās programmās Dānijā un Zviedrijas dienvidu reģionā ieguldījis teju 47 miljonus eiro.

Trešdien, 19. maijā, izdevniecība Dienas Bizness sadarbībā ar Circle K Latvija, Latvijas Auto asociāciju un SIXT Leasing Latvija rīko ikgadējo auto forumu “AUTO 2021”, kurā nozares profesionāļi diskutēs par būtiskiem nozares izaicinājumiem un to ietekmi uz Latvijas tirgu.

Eiropa mērķtiecīgi dodas zaļā kursa virzienā, pieņemot arvien jaunus izaicinājumus CO2 nospieduma mazināšanai. Latvija kā viena no ES dalībvalstīm, kura arī ir apņēmusies sasniegt izvirzītos mērķus “Klimata plāna 2030” ietvaros, aizvien meklē piemērotāko stratēģiju, jo šķēršļu ir ne mazums.

Dienas Biznesa un Auto asociācijas ikgadēji rīkotais forums “AUTO 2021” šogad rosinās paskatīties uz Latvijas auto nozari Eiropas pārmaiņu ietekmē. Vai spēsim tikt līdzi dinamikai?

Arī šogad moderatoru lomās iejutīsies Auto asociācijas prezidents Andris Kulbergs un pazīstamais auto žurnālists, ceļu satiksmes eksperts un TV raidījuma Zebra vadītājs Pauls Timrots (TV ZEBRA. ĀTRUMACILTS. RADIO SWH).

Šonedēļ likvidēts viens no pasaulē ietekmīgākajiem hakeru forumiem – Darkode. Starptautiskas operācijas laikā aizturētas 28 personas un veiktas 37 kratīšanas, kurās atsavināts liels daudzums datoru, datu nesēju un citu tehnisko ierīču. Operācijā piedalījās arī Latvijas Valsts policija (VP), liecina medijiem sniegtā informācija.

Starptautisko operāciju ar Eiropola Eiropas kibernoziegumu centra atbalstu vadīja Federālais izmeklēšanas birojs (FIB), un operācijā kopā piedalījās 20* valstu tiesībsargājošās iestādes. Visas izmeklēšanas darbības tika koordinētas no komandcentriem, kurus bija izveidojuši FIB darbinieki Pitsburgā, ASV un Eiropola darbinieki Hāgā, Nīderlandē. Latvijā atsevišķas izmeklēšanas darbības veica VP Starptautiskā sadarbības biroja un Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldes amatpersonas.

Operācijas laikā tika pārņemta foruma vadība un foruma mājaslapā tika izvietots paziņojums, ka forums ir aizturēts. Tāpat operācijas laikā tika veiktas 37 kratīšanas 18 valstīs un kopā aizturētas 28 personas, kā arī izņemts liels daudzums datoru, datu nesēju un citu tehnisko ierīču.

Pasaules latviešu ekonomikas un inovāciju forums (PLEIF) norisināsies 28. un 29.jūnijā Valmierā. Pirmo reizi šāda mēroga uzņēmējdarbības nozares attīstībai veltīts forums norisināsies ārpus Rīgas, pulcējot interesentus no visas pasaules. Arī diskusijas vadīs Latvijā un ārvalstīs praktizējoši profesionāļi, daloties pieredzē un paverot iespējas jaunu biznesu attīstībai un eksporta tirgu apgūšanai. Ar mērķi veicināt Latvijas ekonomisko izaugsmi un valsts simtgadē pasaules latviešus pulcēt Latvijā, forums ir Latvijas valsts simtgades programmas notikums.

Diskusiju Biznesa vide ASV, sadarbība un eksporta iespējas vadīs Federālās vēlēšanu komisijas ģenerālpadomes palīgs Pēteris Blumbergs (ASV); Biznesa vide Āzijā, sadarbība un eksporta iespējas – Eiropas Komisijas Tulkošanas ģenerāldirektorāta vadītāja Valda Liepiņa (Austrālija, Luksemburga); Latvija – vieta biznesa uzsākšanai, attīstīšanai un izaugsmei – zvērināts advokāts Spigulis & Kukainis Matīss Kukainis (ASV, Latvija); Korporatīvā apzinātība, ilgtspējīgs bizness – Upsalas Universitātes pētniece Dr.Med. Ieva Reine (Latvija, Zviedrija).

Foruma galvenā moderatore būs Ingrīda Kariņa-Bērziņa, Baltijas advokātu biroju apvienības COBALT partnere un intelektuālā īpašuma un informācijas tehnoloģiju prakses grupas vadītāja Latvijā. I.Kariņa-Bērziņa ir zvērināta advokāte Latvijā un ASV, pasniedzēja Stokholmas Ekonomikas augstskolā Rīgā un Rīgas Juridiskajā augstskolā. Dzimusi un uzaugusi Vilmingtonā, Delavērā (ASV), izglītību gūstot Vilmingtonas un Filadelfijas latviešu skolās. Absolvējusi Beverīnas vasaras vidusskolu un Ministeres latviešu ģimnāziju. Bakalaura grāds iegūts Jeilas Universitātē, maģistra grādu starptautiskajās tiesībās – Tafta universitātes Flečera skolā un doktora grādu tiesību zinātnēs – Pensilvānijas Universitātē. Viņa ir Amerikas Tirdzniecības palātas Latvijā un Ārvalstu investoru padomes Latvijā valdes locekle. Kopš 2005.gada I.Kariņa-Bērziņa ar vīru un četriem bērniem dzīvo Rīgā.

Ventspilī dibinātais uzņēmums Burgerbārs paplašinās, atverot savu otro burgernīcu Liepājā; nākotnē cer izveidot tīklu.

Trīs draugi pirms diviem gadiem, investējot aptuveni 14,5 tūkst. eiro, atvēra savu pirmo burgernīcu. Jaunieši bija nesen pārcēlušies atpakaļ no Rīgas uz Ventspili un nolēma, ka būtu jāizveido kaut kas savs. «Puiši bija nolēmuši, ka tā būs ķīniešu ēstuve, bet man tā nelikās veiksmīga biznesa ideja,» stāsta Ventspils Burgerbāra īpašniece un vadītāja Baiba Jaņēviča.

«Tajā laikā biju sācis gatavot burgerus, nolēmām – kāpēc neatvērt vaļā bāru! Burgerus ir salīdzinoši viegli pagatavot, nav nepieciešams iziet apmācības kursus, kā, piemēram, smalkos restorānos,» teic SIA Burgerbārs Liepāja īpašnieks Arturs Raževskis. Lai īstenotu ideju, jaunie uzņēmēji sāka meklēt telpas Ventspilī, kā arī iespējas iegādāties nepieciešamo virtuves tehniku. «Braucu garām kinoteātrim un redzēju, ka tur aizvērta kebabnīca. Vairākas dienas braukāju ar auto garām, līdz satiku tās īpašnieku. Pārpirkām visu uzņēmumu, bijām izveidojuši tāmi, cik projekts izmaksās, bet jau pēc diviem mēnešiem bijām to pārsnieguši, un nekas nebija izdarīts. Matemātika nedaudz piekliboja. Remontu veicām paši, materiālus mēģinājām sadabūt no garāžām, kas nu kuram bija saglabājies. Arī tehniku centāmies dabūt par labu samaksu, zvanīju uz uzņēmumiem Rīgā ik pa trīs dienām,» uzņēmuma pirmsākumus Ventspilī atceras A. Raževskis.

Tā mērķis ir apvienot informācijas tehnoloģiju speciālistus un izglītot sabiedrību, ilgtermiņā mērķējot attīstīt uzņēmējdarbību, radīt jaunas darbavietas un samazināt bezdarbu.

Tāpat iecerēts uzlabot sabiedrības digitālās prasmes, palīdzēt IT speciālistiem sākt un turpināt izaugsmi, kā arī rast iespējas attīstīties inovatīviem IT uzņēmumiem Liepājā.

Digitālo inovāciju parku dibinājusi Liepājas pašvaldība, Liepājas speciālā ekonomiskā zona, "UPB" un "Sense Media". Pirms parka izveides pašvaldība veica IT uzņēmumu aptauju, tikās ar tiem. Diskutējot par to, kādi izaicinājumi ir kompānijām, visi norādīja uz speciālistu trūkumu, kas ir šķērslis izaugsmei. "Ja trūks darbinieku, mazi uzņēmumi nekad nekļūs par lieliem. Tāpēc Digitālo inovāciju parka prioritāte ir nodrošināt profesionāļus ar piekļuvi zināšanām, prasmēm, iespējām," tā Agate Ambulte, Digitālo inovāciju parka vadītāja.

Starptautiskais Ķīnas uzņēmējdarbības forums, kas tiek organizēts katru gadu citā pasaules valstī, notiks Rīgā, un paredzēts, ka tas pulcēs ap 400 pasaules biznesa līderu - Ķīnas uzņēmējus un viņu ārvalstu sadarbības partnerus, tostarp aptuveni simts Latvijas lielāko uzņēmumu vadītājus.

Forums šogad norisināsies laika posmā no 25. līdz 26. novembrim.

«Ķīnas uzņēmējdarbības forums ir viens no lielākajiem un nozīmīgākajiem starptautiskajiem biznesa forumiem, kas Latvijā ticis organizēts. Uz forumu ieradīsies biznesa līderi no vairāk nekā 35 valstīm,» stāsta ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts.

Viņš norāda, ka Rīgas izvēle foruma norises vietai «nav pārsteigums». «Latvijas unikālā pieredze, ekonomikas attīstība un arī būtiskās priekšrocības dažādu biznesa tīklu attīstībai, mūs padara par izcilu vietu, kur ne tikai satikties dažādiem uzņēmējiem, bet arī veikt investīcijas,» ir pārliecināts ministrs.

Kad Latvijā ieviesīs eiro?

Oficiālais eiro ieviešanas mērķa datums ir 2014. gada 1. janvāris. Šobrīd Latvijas valsts iestādes veic visus sagatavošanās darbus, kas nepieciešami eiro ieviešanas nodrošināšanai, un tā ieteicams rīkoties arī uzņēmējiem.

Kā naudas maiņu padarīt sev vieglāku un ērtāku?

Visērtākais veids - bezskaidras naudas maiņa. Tādēļ vēl pirms eiro ieviešanas ieteicams latu skaidrās naudas uzkrājumus pārskaitīt bankas kontā. Visa latu kontos noguldītā vai uzkrātā nauda eiro ieviešanas dienā automātiski un bez maksas tiks konvertēta eiro.

Vai saistībā ar latu nomaiņu pret eiro ir sagaidāma cenu celšanās?

No š.g. 22. līdz 25. novembrim Rīgā notiks Eiropas vadošais ekosistēmas forums “5G Techritory”, kurā nozīmīgākie 5G lēmumu pieņēmēji un praktiķi apspriedīs jauno Eiropas digitalizācijas fondu apgūšanu un lietderīgu izmantošanu 300 miljardu eiro apmērā, lai 5G tehnoloģijas radītu reālu pienesumu biznesam un sabiedrībai.

Pasākums notiks jau ceturto gadu pēc kārtas, tiešsaistes dalību apvienojot ar runātāju un auditorijas iesaisti klātienē.

Eiropas Savienība ir izveidojusi vairākus fondus ar mērķi paātrināt digitalizāciju dalībvalstīs, piemēram, Eiropas Atveseļošanas un noturības mehānisma ietvaros digitalizācijai paredzēts 121 miljards eiro, un Eiropas Zaļā kursa ietvaros 184 miljardi eiro, kuru līdzekļus iespējams izmantot 5G pielietojuma attīstīšanai.

Lai apspriestu fondu līdzekļu izlietojumu, forumā piedalīsies augsta līmeņa Eiropas Komisijas pārstāvji, tajā skaitā Roberto Viola, Eiropas Komisijas sakaru tīklu, satura un tehnoloģiju ģenerāldirektors.

“Jautājums, kas finansēs 5G tehnoloģijas, vienmēr ir bijis strīdīgs, jo tehnoloģiju attīstīšana prasa ievērojamus ieguldījumus infrastruktūrā. Šobrīd redzam, ka Eiropa ir pievērsusi lielu uzmanību digitalizācijai un viens no tās galvenajiem mērķiem ir 5G. Tā kā finansējuma apguvei ir nepieciešama dažādu organizāciju sadarbība, šogad “5G Techritory” pievērsīs īpašu uzmanību partnerību veidošanai, radot pamatu jaunu pētniecības un attīstības projektu izveidei,” informē Neils Kalniņš, “5G Techritory” direktors.

30. maijā vienlaikus 12 Latvijas pilsētās notiks mēģinājums iesaistīt sabiedrību pārmaiņu kustībā Latvijas Forums.

Latvijas Valsts prezidenta Stratēģiskās analīzes komisija kopā ar sadarbības partneriem mēģinās pulcēt dažādu sabiedrības grupu aktīvākos pārstāvjus, lai atrastu praktiskus un īstenojamus risinājumus krīzes pārvarēšanai.

Latvijas Forums nav jaunas partijas dibināšana, uzsver organizatori. Tā mērķis ir apvienot dažādu uzskatu un pārliecību pārstāvjus diskusijai par valsts tālāko attīstību.

Latvijas Forums būs process, kura ietvaros sabiedrība formulēs savu redzējumu par valsts nākotni, tās prioritātes un vērtības, ceļu uz kurieni valsts dodas, cer rīkotāji.

Foruma rīkošanā kopā ar Latvijas Valsts prezidenta Stratēģiskās analīzes komisiju piedalās arī Latvijas Valsts prezidenta kanceleja, Latvijas Universitāte, Latvijas Kultūras centru asociācija, Latvijas Darba devēju konfederācija. Forums vienlaikus sāksies Rīgā, Liepājā, Rēzeknē, Siguldā,Valmierā, Ventspilī, Cēsīs, Jēkabpilī, Kandavā, Mazsalacā, Ogrē, Preiļos

2018. gada sākumā Latvijā dzīvoja 1 milj. 934 tūkst. iedzīvotāju – par 15,7 tūkst. mazāk nekā pirms gada, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) jaunākie dati.Iedzīvotāju skaits 2017. gadā saruka par 0,8 % salīdzinājumā ar 1,0 % 2016. gadā. Pilsētnieku gada laikā kļuva par 8,3 tūkst. jeb 0,6 % mazāk, bet lauku iedzīvotāju – par 7,4 tūkst. jeb 1,2 % mazāk.

2017. gadā mirušo skaits pārsniedza dzimušo skaitu par 7,9 tūkst., un šis rādītājs ir lielākais pēdējo četru gadu laikā (2016. gadā – 6,6 tūkst.). Pagājušajā gadā Latvijā piedzima 20,8 tūkst. bērnu, kas ir par 1 140 mazāk nekā 2016. gadā, bet nomira 28,7 tūkstoši cilvēku, kas ir par 177 vairāk, salīdzinot ar 2016. gadu. Starptautiskās ilgtermiņa migrācijas rezultātā iedzīvotāju skaits 2017. gadā samazinājās par 7,8 tūkst. (2016. gadā – 12,2 tūkst.). Pērn Latvijā no citām valstīm ieradās 9,9 tūkst. cilvēku, kas, salīdzinot ar 2016. gadu, ir par 1,6 tūkst. vairāk un izceļoja 17,7 tūkst. – par 2,9 tūkst. mazāk nekā 2016. gadā. Apmēram puse (55 %) no iebraukušajiem ir saistīti ar Latviju (piemēram, dzimuši Latvijā u.c.).

2008. gads notikumiem bagāts bijis arī Latvijas reģionos. Db piedāvā atskatīties uz notikumiem Kurzemē, kas saviļņojuši ne tikai reģionu, bet arī visas Latvijas biznesa vidi.

Janvāris

Liepājas mērs Uldis Sesks sarunās ar ministru prezidentu Ivaru Godmani un ekonomikas ministru Kasparu Gerhardu vienojušies par tālāku izpēti un plānošanu elektroenerģijas ražotnes būvniecībai Liepājā, akcentējot cietā kurināmā izmantošanu kā alternatīvu Krievijas gāzei.

Februāris

Pēc SIA Zaksi pasūtījuma Užavas pagastā pabeidz jaunas alus ražotnes būvniecību un sāk tehnoloģisko iekārtu montāžu. Ēkas projekts paredz tūristiem apskatāmu alus darīšanas procesu.

Par atkritumu apsaimniekošanas firmas SIA Eko Kurzeme īpašniekiem kļuvušas ar Īslandes kapitālu saistītas firmas, kas neslēpj savu vēlmi izveidot lielāko atkritumu apsaimniekotāju valstī, pārņemot vairāku lielo pilsētu atkritumu saimniecības.

2008. gada deviņos mēnešos Liepājā , tāpat kā gandrīz visās lielākajās Latvijas pilsētās, iedzīvotāju skaits ir nedaudz samazinājies, liecina domes attīstības pārvaldes ekonomikas nodaļas apkopotie statistikas dati.

2008.gada 30.septembrī Liepājā bija 84 850 iedzīvotāju, kas ir par 200 iedzīvotājiem mazāk nekā 2008.gada sākumā. Tajā pašā laikā starp sešām lielākajām Latvijas pilsētām Liepājā gan skaitliski, gan procentuāli bijis otrs mazākais iedzīvotāju skaita samazinājums – par 0,24 procentiem. Iedzīvotāju skaita samazinājumu Liepājā noteicis gan negatīvais dabiskais pieaugums (mirušo skaita pārsvars pār dzimušo skaitu), gan negatīvā migrācija (izbraukušo iedzīvotāju skaita pārsvars pār iebraukušo skaitu). Šā gada deviņos mēnešos mirušo skaits Liepājā bija 762, kas ir par 94 cilvēkiem, jeb par 11.0% mazāk nekā 2007.gada 9 mēnešos.

Dabiskā pieauguma rezultātā deviņu mēnešu laikā iedzīvotāju skaits Liepājā samazinājies par 29 iedzīvotājiem, kas ir zemākais iedzīvotāju skaita samazinājums starp sešām lielākajām valsts pilsētām. Iepriecinošs fakts ir tas, ka piedzimuši 733 bērni, kas ir par 67 mazuļiem vairāk nekā pērnā gada deviņos mēnešos.

Ventspilī norisināsies Ceturtais Baltijas mērnieku forums, kas vienkopus pulcēs trīs kaimiņvalstu mērnieku sabiedrisko organizāciju vadošos pārstāvjus un par kadastra jomu atbildīgo valsts pārvaldes iestāžu vadību.

Forums notiks 20. septembrī Livonijas ordeņa pilī, Jāņa ielā 17, un tajā plānots spriest par profesionāļiem un sabiedrībai aktuāliem jautājumiem mērniecības un kadastra attīstības jomā.

Baltijas mērnieku forumā piedalīsies pārstāvji no Latvijas, Lietuvas un Igaunijas zemes dienestiem, Lietuvas Uzņēmumu reģistra, Lietuvas Mērnieku asociācijas, Latvijas Mērnieku biedrības, Latvijas kartogrāfu un ģeodēzistu asociācijas.

Forums noritēs divās paralēlās sesijās – mērniecības profesionāļiem un valsts pārvaldes iestādēm-, kurās foruma dalībnieki runās un dalīsies pieredzē par aktuālākajām tēmām kaimiņvalstu mērniecības nozarē un valstu kadastra attīstībā. Sesijas vadīs foruma organizatori: Valsts zemes dienesta (VZD) ģenerāldirektore Elita Baklāne-Ansberga un Latvijas Mērnieku biedrības (LMB) valdes priekšsēdētājs Jānis Klīve. Valsts iestāžu pārstāvji dalīsies pieredzē un diskutēs par zemes vienību robežu nostiprināšanas apvidū problemātiku, sertificēto mērnieku pārraudzību, kā arī par kadastra sistēmas virzību un pilnveidošanu, ieviešot e-pārvaldi.

Šodien, 18. oktobrī, Rīgā Radisson Blue Latvija viesnīcā, Elizabetes ielā 55 no pulksten 08:30-17:30 notiks „EMC Forums 2012”, lai vienas dienas bezmaksas konferencē apskatītu cilvēka, uzņēmējdarbības un informācijas tehnoloģiju transformāciju.

„EMC Forums” Baltijā ir daļa no kopumā 35 EMC forumiem dažādās EMEA valstu (Eiropa, Tuvie Austrumi, Āfrika) pilsētās. Pagājušajā gadā „EMC Forums” Viļņā pulcēja vairāk nekā 240 dalībniekus, šajā gadā Forums notiek visās trijās Baltijas valstīs.

Aicinām uzzināt vairāk par mākoņdatošanu, kas ir atslēga uz jaunu IT apvāršņu apguvi; apgūt jaunas zināšanas par inovatīvām datu uzglabāšanas iespējām, datu rezerves kopiju izveidi, analīzi un drošības risinājumiem, lai Jūsu uzņēmējdarbība veiksmīgāk pārvarētu nākotnes tehnoloģiju izaicinājumus. Seminārā uzstāsies zinoši un pieredzējuši pasniedzēji, kā arī tiks piedāvāta iespēja apskatīt EMC partneru jaunāko tehnoloģiju produktus uz vietas.

Izdevniecība Dienas Bizness un Nordic Business Forums (NBF), veicinot savstarpējo sadarbību, ir parakstījuši līgumu, kas piešķir Dienas Biznesam tiesības pārstāvēt NBF zīmolu Latvijā.

Laikrakstam Dienas Bizness tas ir vēl viens solis pretī starptautiskai atpazīstamībai, papildinot līdz šim rīkotās konferences Baltijā. Turklāt uzticētā iespēja uzrunāt potenciālos foruma dalībniekus, stāstot par Nordic Business Foruma vērtībām un ieguvumiem, liek nepārtraukti domāt par Izdevniecības Dienas Bizness attīstību un kvalitāti atbilstoši nepārtraukti pieaugošajām auditorijas prasībām.

Nordic Business Forums (NBF) ir viens no Eiropā vadošajiem biznesa forumiem, kuru ik gadu apmeklē vairāki tūkstoši interesentu, lai uzklausītu pasaules līmeņa ekspertu, viedokļa līderu un atzītu ideju un darbu autoru pieredzi un zināšanas. Platforma ir radīta, lai vienotos kopīgos mērķos un uzdevumos labākai biznesa attīstībai visā pasaulē. NBF ir vieta, kur satikt domubiedrus, dibināt jaunus kontaktus un attiecības, kā arī gūt iedvesmu un apliecinājumu plašajām biznesa perspektīvām.