Citas ziņas

Liepājā pieaug maksa par autostāvvietām

Vēsma Lēvalde, Db, 19.12.2008

Jaunākais izdevums

Liepājas dome akceptējusi jaunu stundas tarifa likmi un abonementu maksu Liepājas autostāvvietām, izdodot jaunus saistošos noteikumus. Ar šo soli deputāti cer mazināt autotransporta plūsmu pilsētas centrā, kas ar katru gadu palielinās.

Pašvaldības maksas autostāvvietu pārvaldnieks ir sabiedrība ar ierobežotu atbildību Liepājas autostāvvietas. Noteikumi attiecas tikai uz šā uzņēmuma pārvaldījumā esošajām autostāvvietām. Noteikumi paredz turpmāk noteikt stundas tarifa likmi Ls 0.30 stundā par maksas autostāvvietas lietošanu. Savukārt mēneša abonementa maksa par tiesībām lietot jebkuru Liepājas autostāvvietu pārziņā esošu maksas autostāvvietu Liepājas pilsētā būs Ls 15.00. Mēneša abonements noteiktai maksas autostāvvietai būs Ls 10.00.

Gada abonementa maksa par tiesībām lietot jebkuru maksas autostāvvietu pēc noteikumiem būs Ls 95.00, bet gada abonements vienai konkrētai maksas autostāvvietai – Ls 45.00.

Paredzams, ka iegūtā nauda no maksas autostāvvietu lietošanas tiks novirzīta attiecīgo autostāvvietu un to apkārtņu uzturēšanai. Ekonomisko aprēķinu gan SIA Liepājas autostāvvietas lēmumprojektam nebija pievienojusi.

Saistošo noteikumu kontroli veiks maksas autostāvvietu pārvaldnieka atbildīgais darbinieks un Pašvaldības policija.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgā ēku īpašniekiem plāno noteikt pienākumu no fasādes notīrīt grafiti zīmējumus, informēja pašvaldības ārējās komunikācijas nodaļā.

Pašvaldība aicina rīdziniekus paust viedokli par jauniem teritoriju kopšanas un būvju uzturēšanas noteikumiem galvaspilsētā.

Rīgas pašvaldība sagatavojusi un nodevusi sabiedriskajai apspriešanai jaunus noteikumus par teritoriju kopšanu un būvju uzturēšanu galvaspilsētā, kas paredz nodrošināt sakoptu pilsētvidi, vienlaikus neuzliekot pārmērīgu slogu iedzīvotājiem atsevišķu teritoriju kopšanas nodrošināšanai.

Ar noteikumu projektu var iepazīties un līdz 23.martam sniegt viedokli pašvaldības mājaslapā sadaļā "Saistošo noteikumu projekti". Pēc sabiedriskās apspriešanas un iedzīvotāju viedokļu apkopošanas noteikumus skatīs Mājokļu un vides komitejā un galīgo lēmumu pieņems domes sēdē.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Paredzams, trešdien, 30. jūnijā Liepājas Speciālās ekonomiskās zonas valdes sēdē izskatīs pirmpirkuma tiesības uz "Liepājas metalurga" nekustamās mantas - zeme un ēkas iegādi Liepājas SEZ vajadzībām.

Principā tas nozīmē darījuma starp valsti un turku investoriem izgāšanu, jo pārdošanas darījums noslēgts gan par kustamo, gan nekustamo mantu.

Darījuma fons

Šā gada 30. aprīlī SIA "FeLM", kas procesā pārstāv Latvijas valsts intereses, noslēdza līgumu par bijušā "Liepājas metalurga" elektrotēraudkausēšanas kompleksa kustamās un nekustamās mantas iegādi un izteica gatavību uzsākt darbību teritorijā, iepriekš pauda Turcijas uzņēmuma "Aslanli Metalurji" pārstāvji. Ir pilnībā izpildītas finanšu saistības atbilstoši līgumam. Proti, ir iemaksāta nauda un izteikta gatavība investēt 200 miljonus piecu gadu laikā. Investori pavasarī bija noslēguši rūpnīcas inventarizāciju kopīgi ar SIA "FeLM" un īpašums ir gatavs nodošanai. Tik tālu viss ir skaisti, atliek vien Liepājas SEZ pirmpirkuma tiesības uz zemi, kuras var izmantot un viss liecina, ka tās tiks izmantotas. Plašāk par darījumu db.lv rakstīja iepriekš.

Komentāri

Pievienot komentāru
Foto

Nekustamo īpašumu tirgus Liepājā «uz bremzēm»

Vēsma Lēvalde, 07.03.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ekonomiskā krīze Liepājā skaudri izpaužas nekustamo īpašumu tirgū, kur galvenokārt notiek sīki darījumi.

Daudz nekustamo īpašumu Liepājā pieder banku grupām, kas tos pienācīgi neapsaimnieko, bet pārdot šos īpašumus izdodas reti. Tiesu izpildītāju rīkotajās izsolēs dzīvokļu sākuma cenas ir ļoti zemas, taču pircēji ir galvenokārt nekustamo īpašumu firmas. Īpašumu piedāvājums pārsniedz pieprasījumu vairākas reizes. Tikmēr jauno projektu apsaimniekotāji kā pagaidu risinājumu mēģina attīstīt īres tirgu.

Dominē bankas

Pirms pieciem gadiem vēl apdzīvotas, rekonstruētas daudzdzīvokļu un biroju ēkas, vēsturiskie īpašumi – gan rekonstruēti, gan avārijas stāvoklī – lielākoties pieder banku grupām. Par to liecina izkārtnes ar uzrakstu «Pārdod» un ar bankām saistīto nekustamo īpašumu uzņēmumu tālruņu numuriem. Piemēram, SIA Ektornet Management Latvia komercīpašumu un mājokļu portfelī Liepājā ir 33 īpašumi, no tiem 13 ir komercobjekti, 18 dzīvokļi un privātmājas, kā arī divi ievērojami investīciju objekti, DB atklāja SIA Ektornet Management Latvia valdes priekšsēdētājs Andris Kovaļčuks. Starp šiem īpašumiem ir vairākas vēsturiskas ēkas vecpilsētas centrā un Jūrmalas parka tuvumā. Jāpiezīmē, ka uzņēmuma īpašumā ir arī valsts nozīmes pieminekļi (Jāņa iela 1 un Bāriņu iela 12), kā arī vietējas nozīmes pieminekļi (Kungu iela 29, Republikas iela 13, Bāriņu iela 31). Ektornet portfelī ir arī četri lieli komercobjekti, tostarp vairāki jau minētie vēsturiskie īpašumi – piemēram, biroju centrs Roma plaza, nams Tirgoņu ielā, kā arī tirdzniecības nams Kurzeme. Astoņus īpašumus Liepājā tirgo DNB bankas grupas uzņēmums SIA Salvus, tostarp lielu dzīvokli M.P.Berči projektētā namā. Taču vēsturiskos īpašumus pārdod ne tikai banku meitasuzņēmumi. IK RS Hipo Liepājā tirgo ekskluzīvu namu – bijušo Liepājas teātra Mazo zāli, kurā pēdējos gados a/s Liepājas metalurgs akcionārs Sergejs Zaharjins bija izbūvējis augstas klases viesnīcu, bet īsi pirms Metalurga bankrota šo ēku uzdāvināja savam brālim. Ēka no pašvaldības tika pirkta 2003.gadā, par 1200 m2 zemes no pircēja tika prasīti 23 tūkstoši latu, 80 % maksājot sertifikātos, bet par ēku – 44 tūkst. latu, summu nomaksājot divu gadu laikā. Šobrīd īpašuma pārdošanas cena ir 900 tūkstoši eiro, liecina sludinājums portālā ss.lv. Pērn par to prasīja aptuveni tikpat latos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No 1.augusta Ādažu novadā tiks piemērota maksa no 1 eiro līdz 2,50 eiro stundā par autostāvvietām Aizvēju ielā Garciemā, Jūras ielas galā Carnikavā, stacijas autostāvvietā Kalngalē, kā arī Ziemeļu ielā Lilastē, informē Ādažu novada pašvaldībā.

Tās ir četras tūrisma sezonā vispieprasītākās piejūras autostāvvietas Ādažu novada teritorijā.

Ieviešot vairākas maksas autostāvvietas, galvenais mērķis ir gūt ieņēmumus to uzturēšanai un apsaimniekošanai, tai skaitā laipu izbūvei un remontam, atkritumu savākšanai, informatīvo zīmju izgatavošanai un citiem labiekārtošanas pasākumiem, lai ceļš līdz jūrai un atpūta piejūrā būtu komfortabla kā novada iedzīvotājiem, tā viesiem, skaidro pašvaldībā.

Vietās, kur tās atrodas ļoti tuvu jūrai - Lilastē un Garciemā, cena noteikta 2,50 eiro par stundu, savukārt Carnikavā un Kalngalē - 1 eiro par stundu. Autostāvvietās apmaksa notiks, izmantojot mobilo aplikāciju "Mobilly", kā tas jau līdz šim notika Lilastes autostāvvietā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

Liepājā tapis Digitālo inovāciju parks

Anda Asere, 28.08.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tā mērķis ir apvienot informācijas tehnoloģiju speciālistus un izglītot sabiedrību, ilgtermiņā mērķējot attīstīt uzņēmējdarbību, radīt jaunas darbavietas un samazināt bezdarbu.

Tāpat iecerēts uzlabot sabiedrības digitālās prasmes, palīdzēt IT speciālistiem sākt un turpināt izaugsmi, kā arī rast iespējas attīstīties inovatīviem IT uzņēmumiem Liepājā.

Digitālo inovāciju parku dibinājusi Liepājas pašvaldība, Liepājas speciālā ekonomiskā zona, "UPB" un "Sense Media". Pirms parka izveides pašvaldība veica IT uzņēmumu aptauju, tikās ar tiem. Diskutējot par to, kādi izaicinājumi ir kompānijām, visi norādīja uz speciālistu trūkumu, kas ir šķērslis izaugsmei. "Ja trūks darbinieku, mazi uzņēmumi nekad nekļūs par lieliem. Tāpēc Digitālo inovāciju parka prioritāte ir nodrošināt profesionāļus ar piekļuvi zināšanām, prasmēm, iespējām," tā Agate Ambulte, Digitālo inovāciju parka vadītāja.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Sākam biznesu: Burgerbārs paplašinās un nākotnē cer izveidot tīklu

Monta Glumane, 19.06.2019

Ventspils Burgerbāra īpašniece un vadītāja Baiba Jaņēviča un SIA Burgerbārs Liepāja īpašnieks Arturs Raževskis.

Foto: Dainis Ģelzis

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ventspilī dibinātais uzņēmums Burgerbārs paplašinās, atverot savu otro burgernīcu Liepājā; nākotnē cer izveidot tīklu.

Trīs draugi pirms diviem gadiem, investējot aptuveni 14,5 tūkst. eiro, atvēra savu pirmo burgernīcu. Jaunieši bija nesen pārcēlušies atpakaļ no Rīgas uz Ventspili un nolēma, ka būtu jāizveido kaut kas savs. «Puiši bija nolēmuši, ka tā būs ķīniešu ēstuve, bet man tā nelikās veiksmīga biznesa ideja,» stāsta Ventspils Burgerbāra īpašniece un vadītāja Baiba Jaņēviča.

«Tajā laikā biju sācis gatavot burgerus, nolēmām – kāpēc neatvērt vaļā bāru! Burgerus ir salīdzinoši viegli pagatavot, nav nepieciešams iziet apmācības kursus, kā, piemēram, smalkos restorānos,» teic SIA Burgerbārs Liepāja īpašnieks Arturs Raževskis. Lai īstenotu ideju, jaunie uzņēmēji sāka meklēt telpas Ventspilī, kā arī iespējas iegādāties nepieciešamo virtuves tehniku. «Braucu garām kinoteātrim un redzēju, ka tur aizvērta kebabnīca. Vairākas dienas braukāju ar auto garām, līdz satiku tās īpašnieku. Pārpirkām visu uzņēmumu, bijām izveidojuši tāmi, cik projekts izmaksās, bet jau pēc diviem mēnešiem bijām to pārsnieguši, un nekas nebija izdarīts. Matemātika nedaudz piekliboja. Remontu veicām paši, materiālus mēģinājām sadabūt no garāžām, kas nu kuram bija saglabājies. Arī tehniku centāmies dabūt par labu samaksu, zvanīju uz uzņēmumiem Rīgā ik pa trīs dienām,» uzņēmuma pirmsākumus Ventspilī atceras A. Raževskis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

Īrijā stāvvietas ienes milzīgu peļņu pašvaldībām

Dienas Bizness, 21.01.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Īrijas piecu lielāko pilsētu domes 2013. gadā no autostāvvietām iekasējušas gandrīz 46 miljonus eiro, atsaucoties uz RTE, ziņo portāls Baltic Ireland.

Tiekot lēsts, ka kopumā pilsētu un ciematu pašvaldības visā Īrijā no stāvvietām ieņem līdz 115 miljoniem eiro katru gadu.

Dublinas pilsētas dome pagājušajā gadā no stāvvietām ieņēmusi gandrīz 30 miljonus eiro, bet 4,3 miljonus eiro ieguvusi, nobloķējot riteņus 56 tūkstošiem transportlīdzekļu. Nobloķēto automašīnu skaita ziņā Dublinā rekordists ir Merrion Square West rajons.

Korkas domes guvums no autostāvvietām bijis 9 miljoni eiro, Galvejas – 3,5miljoni eiro, bet Limerikas un Vaterfordas kopā – 4 miljoni eiro, raksta Baltic Ireland.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Viedoklis: Kādas ir iespējas cīņai ar PVN krāpniecību?

Sintija Ozola, Finanšu ministrijas Netiešo nodokļu departamenta Pievienotās vērtības nodokļa nodaļas vadītāja, 09.06.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Arvien biežāk Eiropas Savienībā (ES) un Latvijas publiskajā telpā tiek runāts par problēmām ar pievienotās vērtības nodokļa (PVN) iekasēšanu un samērā lielo PVN plaisu (proti, starpību starp iekasējamo un iekasēto PVN apjomu) rādītāju PVN krāpniecības dēļ. Šī nodokļa sistēmas nenoturība pret krāpniecību nodara būtiskus zaudējumus nacionālo valstu budžetu ieņēmumiem, kas savukārt ietekmē tautsaimniecību un iedzīvotāju labklājību.

Lai cīnītos ar liela apjoma un pēkšņu PVN krāpniecību, viens no efektīvākajiem ātras reakcijas mehānismiem ir tā sauktā apgrieztā jeb reversā PVN maksāšanas kārtība. Pirmo reizi Latvijā šī kārtība tika ieviesta 1999. gada 1. jūlijā vienā no nozīmīgākajām un lielākajām tautsaimniecības nozarēm – kokrūpniecībā. Ja sākotnēji apgrieztā PVN maksāšanas kārtība tika attiecināta tikai uz kokmateriālu piegādēm, tad šobrīd tā aptver ne tikai dažāda veida kokmateriālu piegādes, bet arī dažādus pakalpojumus, kas tiek sniegti šajā nozarē.

Noderīga ziņa? Padalies! Twitter Facebook Draugiem

Diemžēl vispārīgā PVN piemērošanas kārtība un parastie PVN administrēšanas pasākumi ir izrādījušies neefektīvi pret PVN izkrāpšanu arī attiecībā uz metāllūžņu piegādēm un ar tām saistītiem pakalpojumiem, būvniecības pakalpojumiem un atsevišķu elektronisko ierīču piegādēm, tāpēc Latvijā arī šajās jomās tika ieviesta minētā īpašā PVN maksāšanas kārtība attiecīgi 2011. gada 1. oktobrī, 2012. gada 1. janvārī un 2016. gada 1. aprīlī. No šā gada 1. jūlija paredzēts ieviest apgriezto PVN maksāšanas kārtību arī graudaugu nozarē.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Biežāk uzdotie jautājumi

Latvijas Banka / eiro.lv, 03.09.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kad Latvijā ieviesīs eiro?

Oficiālais eiro ieviešanas mērķa datums ir 2014. gada 1. janvāris. Šobrīd Latvijas valsts iestādes veic visus sagatavošanās darbus, kas nepieciešami eiro ieviešanas nodrošināšanai, un tā ieteicams rīkoties arī uzņēmējiem.

Kā naudas maiņu padarīt sev vieglāku un ērtāku?

Visērtākais veids - bezskaidras naudas maiņa. Tādēļ vēl pirms eiro ieviešanas ieteicams latu skaidrās naudas uzkrājumus pārskaitīt bankas kontā. Visa latu kontos noguldītā vai uzkrātā nauda eiro ieviešanas dienā automātiski un bez maksas tiks konvertēta eiro.

Vai saistībā ar latu nomaiņu pret eiro ir sagaidāma cenu celšanās?

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Liepājā darba algu pieaugums nesasniedz Latvijas vidējo līmeni

Vēsma Lēvalde, Db, 11.12.2008

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2008. gada deviņu mēnešu laikā liepājnieku vidējā alga palielinājusies par 68 latiem, jeb par 19.5%, salīdzinot ar 2007.gada vidējo algu, liecina domes attīstības pārvaldes ekonomikas nodaļas apkopotie jaunākie statistikas dati.

Ja 2008.gada pirmajā pusgadā Liepājā vidējās algas kāpums ir bija lēnāks nekā vidēji Latvijā, tad 2008.gada deviņu mēnešu laikā Liepājā vidējā alga pieaugusi straujāk nekā vidēji Latvijā. Latvijā vidējā alga palielinājusies par 73 latiem, jeb par 19.2%.

Liepājā procentuāli bijis trešais lielākais darba samaksas pieaugums starp septiņām lielākajām Latvijas pilsētām. Vislielākais darba algas pieaugums bijis Daugavpilī (par 20.2% salīdzinājumā ar 2007.gada vidējo darba samaksu). Straujāk nekā Liepājā darba samaksa pieaugusi arī Ventspilī (par 19.6%). Lēnāk darba samaksa palielinājusies Jūrmalā (par 19.4%), Rīgā (par 18.9%), Rēzeknē (par 18.6%) un Jelgavā (par 16.9%).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Liepājas speciālās ekonomiskās zonas (SEZ) 25. augusta valdes sēdē izskatīti un pieņemti 16 lēmumi gan par ilgtermiņa nomas slēgšanu, kas saistīti ar bijušās Tosmares kuģu remonta rūpnīcas maksātnespējas procesa noslēgšanos, gan par ieguldījuma slēgšanu, gan par grozījumu izdarīšanu rezervācijas un apbūves tiesību līgumos.

Liepājas SEZ valde nolēma slēgt arī pārjaunojuma līgumu ar SIA “Liepāja Steel”.

Kurzemes rajona tiesas Liepājas pilsētas zemesgrāmatas nodalījumā 2021. gada 4. augustā reģistrētas Liepājas SEZ pārvaldei piederošās tiesības uz nekustamo īpašumu Brīvības ielā 94, Liepājā.

Liepājas SEZ valde 2021. gada 5. jūlijā lēma par pirmpirkuma tiesību izmantošanu uz nekustamo bijušā “Liepājas metalurga” teritorijā. Pirmpirkuma tiesību izmantošana nodrošina iespēju pilsētai un Liepājas SEZ pārvaldei attīstīt bijušo “Liepājas metalurga” teritoriju kā vienotu veselumu, atbrīvojot to no vēsturiskā piesārņojuma, ar vienotu pārvaldību, infrastruktūru, kurā darbojas inovatīvi un videi draudzīgi uzņēmumi. Pirmpirkuma tiesību izmantošanu nosaka Liepājas SEZ likuma 48. pants.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

26 gadus pēc Liepājas speciālās ekonomiskās zonas (SEZ) izveidošanas pilsētā ir tapušas desmitiem jaunas rūpnīcas, izveidoti moderni industriāli parki, izbūvētas ielas un inženierkomunikācijas. Ja vēro šo procesu laika skalā, attīstība notiek sprādzienveidīgi.

No šodienas viedokļa skatoties, šķiet, ka pirmsākumiem nav nozīmes, bet nozīme ir un ļoti liela. Par to arī Dienas Biznesa speciālizdevumā Nekustamais īpašums jautājām Liepājas SEZ pārvaldniekam Uldim Hmieļevskim.

Fragments no intervijas

1997. gadā izveidoja Liepājas SEZ. Kāds bija mērķis, uzdevums? Sakopt pilsētu vai izveidot rūpniecību?

Īsā atbilde – radīt darbavietas, papildināt pilsētas budžetu un attīstīt pilsētu un reģionu. Industrija Liepājā bija absolūti sabrukusi. Līdzšinējā darbība uz plašo PSRS valstu saimes pieprasījumu vairs nebija aktuāla, bet vietējais tirgus bija nepietiekams izdzīvošanai, par attīstību pat nerunājot. Rūpnīcas bankrotēja cita pēc citas un Tosmares mikrorajonos pat 35-38%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Auto

Rallijs Kurzeme 2009 sola ūdens šaltis

, 06.08.2009

“Trase ir ļoti interesanta. Ja salīdzina ar citiem pilsētas ātrumposmiem, kurus esmu braucis, šis ir īpašs,” tā pilsētas posmu pēc testiem komentē V. Lebedevs. “Trase ir ātra, daudz interesantu un sarežģītu pagriezienu, tramplīnu. Īpaši interesants ir brasls. Man patīk!” (Foto: Rallijs Kurzeme)

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pagājušās nedēļas nogalē Liepājā populārais autosportists Viktors Lebedevs testa režīmā veica rallija Kurzeme 2009 trasē iekļauto pilsētas posmu. Trasē iekļauti interesanti un pilsētas posmiem neierasti elementi – metoši tramplīni un ūdens brasls.

“Trase ir ļoti interesanta. Ja salīdzina ar citiem pilsētas ātrumposmiem, kurus esmu braucis, šis ir īpašs,” tā pilsētas posmu pēc testiem komentē V. Lebedevs. “Trase ir ātra, daudz interesantu un sarežģītu pagriezienu, tramplīnu. Īpaši interesants ir brasls. Man patīk!”Rallijs emKurzeme 2009/em sola ūdens šaltis

Pēdējo reizi šāds elements rallija trasēs bija iekļauts 2003. gadā rallijā "Sigulda". Ātrumposms ar nosaukumu "Argentīna" bija ļotRallijā Kurzeme 2009 sportistiem ūdens brasls būs jāšķērso divas reizes. 2 kilometrus garajam ātrumposmam ar nosaukumu Liepāja startu dos 29. augustā plkst. 17:18 un 17:39. Sportisti trasē dosies pēc rāvējslēdzēja principa. (Foto: Rallijs Kurzeme)i Rallijā Kurzeme 2009 sportistiem ūdens brasls būs jāšķērso divas reizes. 2 kilometrus garajam ātrumposmam ar nosaukumu Liepāja startu dos 29. augustā plkst. 17:18 un 17:39. Sportisti trasē dosies pēc rāvējslēdzēja principa. (Foto: Rallijs Kurzeme)populārs rallija fanu vidū un pulcēja lielas skatītāju masas. Diemžēl līdz ar rallija "Sigulda" izzušanu izzuda arī šis posms.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Lux Express plāno sākt pārvadājumus maršrutos Rīga-Liepāja un Liepāja-Daugavpils

LETA, 04.03.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Starptautiskais pasažieru pārvadātājs "Lux Express" maijā plāno sākt komerciālos pasažieru pārvadājumus reģionālās nozīmes maršrutos Rīga-Liepāja un Liepāja-Daugavpils, aģentūrai LETA apstiprināja "Lux Express" Baltijas biznesa attīstības vadītājs Aldis Ķibēns.

Viņš norāda, ka Sabiedriskā transporta padome ir paudusi atbalstu reģionālās nozīmes maršruta Rīga-Liepāja atklāšanai pasažieru komercpārvadājumiem.

"Patlaban gaidām Autotransporta direkcijas (ATD) paziņojumu par šī maršruta atvēršanu komerciālajiem pasažieru pārvadājumiem un atbildi uz uzņēmuma pieteikumu izsniegt atļauju, lai varētu nodrošināt pasažieru pārvadājumus maršrutos Rīga-Liepāja un Liepāja-Daugavpils," pauž Ķibēns.

Viņš papildina, ka patlaban būtiskākais solis transporta nozares attīstībai būtu šo un citu maršrutu atvēršana komerciālajiem pasažieru pārvadājumiem, kas ne vien veicinātu konkurenci tirgū, bet arī pasažieriem dotu iespēju izvēlēties pakalpojuma kvalitāti.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tirdzniecības centru "Rietumu centrs" Liepājā, Jaunajā ostmalā 3/5, īpašumā ieguvusi miljonāra Argoda Lūsiņa ģimenei piederošā SIA "SC Liepāja", liecina publiski pieejamo datubāžu informācija.

Nekustamā īpašuma konsultāciju uzņēmuma "Newsec" pārstāvji informēja, ka investīciju fonds "Lords LB Baltic Fund III" ar "Newsec" starpniecību pārdevis tirdzniecības centru "Rietumu centrs" Liepājā, tomēr ne darījuma summa, ne jaunais īpašnieks atklāti netiek.

Pārdots Lords LB Baltic Fund III piederošais tirdzniecības centrs Liepājā 

Starptautiskais nekustamā īpašuma konsultāciju uzņēmums "Newsec" darbojies kā starpnieks "Lords...

Informācija Zemesgrāmatā liecina, ka "Rietumu centra" īpašniece ir "SC Liepāja". Savukārt "Firmas.lv" informācija liecina, ka par "SC Liepāja" īpašnieku šogad jūlijā kļuvusi SIA "Baltrade", kas pieder Lūsiņu ģimenes uzņēmumam SIA "Alhold".

"Newsec" pārstāvji informēja, ka tirdzniecības centrā ir 25 nomnieki, no kuriem lielākais ir mazumtirdzniecības tīkls "Rimi" un saimniecības preču veikals "JYSK", ar kopējo iznomāto platību aptuveni 6300 kvadrātmetru.

"Newsec Latvija" valdes priekšsēdētājs Ģirts Grīnbergs norādīja, ka šādu objektu segments joprojām ir pievilcīgs gan patērētāju, gan investoru vidū. "Covid-19 pandēmijas laikā kļuva skaidrs, ka lielveikali, kur lielāko daļu nomāto vietu aizņem pārtikas mazumtirgotāji, joprojām ir pievilcīgi investoriem kā ieguldījums, kas rada stabilu finanšu plūsmu, jo tie ir izturīgi pret tirgus lejupslīdi vai citiem tirgus satricinājumiem," pauda Grīnbergs.

Tiek lēsts, ka katru gadu "Rietumu centru" apmeklē gandrīz 2,5 miljoni cilvēku

Pēc Grīnberga teiktā, veiksmīga tirdzniecības centra darbība tiks turpināta, un nebūs nepieciešamas papildu investīcijas. Klients, kurš iegādājies objektu, neplāno mainīt tirdzniecības centra mērķi, tostarp arī esošie nomnieki paliks tie paši.

"Lords LB Asset Management" nekustamo īpašumu investīciju fonds "Lords LB Baltic Fund III" "Rietumu centru" iegādājās 2013.gadā.

Fonda "Lords LB Special Fund V" meitasuzņēmuma Latvijā "PN Project" patiesā labuma guvēji ir tie paši, kas "SC Liepāja" bijušā īpašnieka SIA "BFIII Latvia" - Mindaugs Marcinkevičs un Andrjus Stonkus. "PN Project" pašreiz Latvijā īsteno Preses nama kvartāla būvniecību.

FOTO: Uzsāk Preses Nama kvartāla pirmās kārtas būvniecību  

Jau jūlijā tiks uzsākti Preses Nama kvartāla rekonstrukcijas darbi, kam drīzumā sekos...

Kā liecina "Firmas.lv" informācija, SIA "Alhold" īpašnieki ir Argods Lūsiņš (49,9%), Antra Lūsiņa (49,8%) un Jānis Lūsiņš (0,3%).

"Alhold", kam pieder "Baltrade", SIA "Also", SIA "Altrade", SIA "Jāņa centrs", SIA "Kauguru centrs", SIA "TC projekts", SIA "Jaltrade" SIA "Altrans", SIA "Kurzemes degvielas tirdzniecības serviss", SIA "Jūrmalas sporta un atpūtas centrs" un SIA "Kurzemes degviela Liepāja", pērn strādājis ar 60,588 miljonu eiro peļņu.

Kā "SC Liepāja" patiesajiem labuma guvējiem norādīti Argods Lūsiņš un Antra Lūsiņa.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Dienas Bizness posmā startējušas 35 jahtas

Vēsma Lēvalde, Db, 09.06.2009

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Baltic Open Regatta ‘09 Dienas Biznesa jeb trešajā posmā startējušas 35 jahtas.

Ja burāšanai būs labvēlīgi laika apstākļi, jahtas Liepājas ostā varētu ierasties naktī uz 10. jūniju no plkst. 2.00 līdz pusdienlaikam.

Regate noslēgsies 13. jūnijā Liepājā. No 11. līdz 13. jūnijam Liepājas ostas apmeklētājus priecēs arī jahtu izstāde Baltic Open Boat Show.

Regates laikā Liepājas ostā būs iespēja aplūkot jahtas, apmeklēt jahtu izstādi, kā arī brīvā gaisotnē labi atpūsties.

11. jūnijā Liepājā startēs mediju regate. Mediju regates komandas var pieteikt savu dalību līdz 10. jūnija vakaram. Mediju regates laikā ikviens varēs vērot atraktīvās mediju komandas, savukārt mediju regates dalībnieki jautri pavadīs laiku burājot un ķerot izjūtas, kuras sniedz šis sporta veids.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Viedoklis: Rīga ir džipu valsts galvaspilsēta

Juris Zvirbulis, Autokluba LAMB prezidents, Ceļu satiksmes drošības padomes loceklis, 05.01.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgā visas ielas esot izbraucamas - tā noteikti ir, jo 20 cm sniegs vēl nevar nosprostot ielu, ja arī sniega tīrāmā tehnika vēl nav bijusi. Maģistrālās ielas patiešām ir notīrītas, sniega lāpstu gaida vairākas šķērsielas. Problemātiska situācija šobrīd veidojas autostāvvietās brauktuvju malās, kuras pārpildītas ar sniega kupenām. Daļa no tām nav tīrītas vispār, bet daļā ir sašķūrēts sniegs no braucamās daļas un ietvēm.

Kādu ļaunumu pilsētai nodara ar sniegu pārpildītās autostāvvietas, kurās spēkratu atstāt nav iespējams? Pirmkārt, tas palielina sastrēgumu apjomu, jo autovadītāji pārvietojas lēnāk, meklējot brīvu stāvvietu ar iespēju tajā iebraukt. Šādas manevrēšanas rezultātā ne tikai tiek piesārņota vide, bet arī pieaug satiksmes negadījumu risks.

Otrkārt, netiek iekasēta maksa par stāvvietām, kas Rīgā ir viena no lielākajām pasaulē, tātad pilsēta negūst ieņēmumus. 2014. gadā no autostāvvietām Rīgas satiksme ieguva aptuveni 7 miljonus eiro, kas dienā ir tuvu pie 20 tūkstošiem. Ja uzskatām šo aptuveno skaitli par vienas dienas ieņēmumiem no Rīgas satiksmes autostāvvietām, tad šajā sniegotajā laikā pilsēta ik dienu zaudē vismaz pusi, tātad 10 tūkstošus eiro, bet autovadītāji ir sašutuši, ka nav kur novietot auto.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ja vides ministrija dos zaļo gaismu, tad jau nākamās nedēļas sākumā par ilgāku nekā apmaksāts auto atstāšanu Rīgas ielās būs jāmaksā sods pieckāršā apmērā.

Maksas autostāvvietas lietotājam par 15 vai vairāk minūtēm pārsniedzot apamksāto stāvvietas izmantošanas laiku turpmāk soda naudā būs jamaksā pēcapmaksa, kas tiks aprēķināta pieckāršā stundas tarifa apmērā.

To paredz jaunie noteikumi par Rīgas pilsētas pašvaldības maksas autostāvvietām. Tiesa gan, pašlaik tie vēl nav stājušies spēkā, jo tiek gaidīts Vides aizsardzības un reģionālas attīstības ministrijas atzinuns, kura pēdējais sniegšanas termiņš ir 4. februāris. Līdz ar to jaunie noteikumi varētu stāties spēkā 5. februārī.

Jaunie noteikumi paredz Rīgas pilētas pašvaldības maksas autostāvvietās automašīnām vairs neizmantot riteņu bloķētājus, bet tā vietā īpašniekam piemērot pēcapmaksu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Ražošanas kritums Liepājai neatņem līdera statusu

Vēsma Lēvalde, Db, 05.06.2009

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Liepājā šā gada pirmajā ceturksnī, rēķinot vidēji uz vienu iedzīvotāju, rūpniecības produkcija saražota 687 Ls apmērā un realizēta 769 Ls apmērā, kas ir augstākie rādītāji starp septiņām lielākajām pilsētām.

Lai gan saražotās rūpniecības produkcijas realizācijas apjoms naudas izteiksmē 1. ceturksnī Liepājā samazinājies par 2.7%, tas ir zemākais kritums starp septiņām lielākajām Latvijas pilsētām, rāda pašvaldības apkopotie statistikas dati.

2009.gada 1.ceturksnī salīdzinājumā ar 2008.gada 4.ceturksni saražotās rūpniecības produkcijas apjomi naudas izteiksmē samazinājies gan Latvijā kopumā, gan visās septiņās lielākajās Latvijas pilsētās. Liepājā šā gada 1.ceturksnī saražota rūpniecības produkcija par 58.2 milj. Ls (6.6% no Latvijas kopapjoma). Salīdzinot ar 2008.gada 1.ceturksni, rūpniecības produkcijas izlaides apjoms samazinājies par 35.8 milj. Ls, jeb par 38.1%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Liepājā pirmajā pusgadā vidējā alga palielinājusies par 53 latiem

Vēsma Lēvalde, Db, 06.10.2008

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2008.gada pirmajā pusgadā Liepājā vidējā alga bija 410 Ls, kas ir 91,3% no Latvijas vidējās algas, liecina domes Attīstības pārvaldes Ekonomikas daļas apkopotie statistikas dati.

2008.gada 1. pusgadā liepājnieku vidējā alga palielinājusies par 53 Ls, jeb par 17.7% attiecībā pret 2007.gada vidējo algu. Ja 2007.gadā Liepājā vidējās algas kāpums ir bijis straujāks nekā vidēji Latvijā, tad 2008.gada 1.pusgadā Liepājā vidējā alga pieaugusi lēnāk nekā vidēji Latvijā. Latvijā vidējā alga palielinājusies par Ls 69. Vislielākais darba algas pieaugums bijis Jūrmalā (par 19% salīdzinājumā ar 2007.gada darba samaksu), Ventspilī (par 18.9%), Rīgā (par 18.4%). Lēnāk nekā Liepājā darba samaksa palielinājusies Jelgavā (par 14.9%), Rēzeknē (par 15%) un Daugavpilī (par 17.2%).

Pēc LR Centrālās statistikas pārvaldes sniegtās informācijas, privātajā sektorā ar nodarbināto skaitu virs 50 Liepājā šā gada pirmā pusgada laikā vidējā darba samaksa palielinājusies par 14.4% un sasniedza Ls 477. Latvijā vidēji privātā sektora ar nodarbināto skaitu virs 50 darba samaksa pusgada laikā palielinājusies par 16.7%, sasniedzot 531 Ls. Neskatoties uz to, ka darba samaksas pieauguma temps privātajā sektorā Liepājā ir bijis viens no zemākajiem, Liepājā saglabājās trešā lielākā darba samaksa aiz Rīgas (595 Ls) un Ventspils (573 Ls).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2008. gads notikumiem bagāts bijis arī Latvijas reģionos. Db piedāvā atskatīties uz notikumiem Kurzemē, kas saviļņojuši ne tikai reģionu, bet arī visas Latvijas biznesa vidi.

Janvāris

Liepājas mērs Uldis Sesks sarunās ar ministru prezidentu Ivaru Godmani un ekonomikas ministru Kasparu Gerhardu vienojušies par tālāku izpēti un plānošanu elektroenerģijas ražotnes būvniecībai Liepājā, akcentējot cietā kurināmā izmantošanu kā alternatīvu Krievijas gāzei.

Februāris

Pēc SIA Zaksi pasūtījuma Užavas pagastā pabeidz jaunas alus ražotnes būvniecību un sāk tehnoloģisko iekārtu montāžu. Ēkas projekts paredz tūristiem apskatāmu alus darīšanas procesu.

Par atkritumu apsaimniekošanas firmas SIA Eko Kurzeme īpašniekiem kļuvušas ar Īslandes kapitālu saistītas firmas, kas neslēpj savu vēlmi izveidot lielāko atkritumu apsaimniekotāju valstī, pārņemot vairāku lielo pilsētu atkritumu saimniecības.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Liepājas rūpniecībai visi lauri nav novītuši

Vēsma Lēvalde, Db, 10.12.2008

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2008. gada deviņos mēnešos Liepājā saražota rūpniecības produkcija par 351.1 milj. Ls, kas veido 9.7% no Latvijas rūpniecības produkcijas kopapjoma, liecina pašvaldības apkopotie statistikas dati. Salīdzinot ar pērnā gada deviņiem mēnešiem, rūpniecības produkcijas izlaides apjoms Liepājā palielinājies par 50.8 milj. Ls jeb par 16.9 procentiem.

2008.gada trešajā ceturksnī Liepājā bijis visaugtākais eksportēto preču apjoma īpatsvars – 80.2% no realizētās rūpniecības produkcijas tika eksportētas. Liepāja saglabā līderpozīcijas kā pilsēta, kurā eksportēto preču apjoma īpatsvars no realizēto preču apjoma ir visaugstākais, apgalvo domes analītiķi.

2008.gada deviņos mēnešos vietējā tirgū realizētas pašražotās preces par 85.7 milj.Ls, kas ir 23.7% no Liepājā saražotajām precēm. Eksportam realizētas preces par 275.9 milj.Ls, kas ir 76.3% no Liepājā saražotajām precēm jeb 15.4% no kopējā Latvijā saražoto preču eksporta.

2008.gada deviņos mēnešos, salīdzinot ar to pašu laika periodu aizvadītajā gadā, vietējā tirgū realizēto Liepājas rūpniecības preču apjoms palielinājies par 11.4% (Latvijā vidēji – par 0.4%), bet eksports – par 23.8% (Latvijā vidēji – par 27.6%).

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Vilnītis: Liepāja divreiz pārslimojusi metalurģijas uzņēmumu nogrimšanu, trešo reizi pilsēta nav pelnījusi

Māris Ķirsons, 27.02.2018

Liepājas speciālās ekonomiskās zonas pārvaldes valdes priekšsēdētājs Jānis Vilnītis.

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

#Metalurga teritorija, ražošanas ēkas, infrastruktūra var tikt izmantota citu ražotņu un pakalpojumu sniedzēju attīstībai. Tā ir laba bāze, lai Liepājā rastos kaut kas jauns.

Vienas nozares beigas – iespēja jaunam sākumam, to intervijā DB stāsta Liepājas speciālās ekonomiskās zonas pārvaldes valdes priekšsēdētājs Jānis Vilnītis.

Viņaprāt, Liepāja, kas pērn ir spējusi palielināt kravu pārkraušanas apjomus par 16%, var piesaistīt jaunus kravu īpašniekus, jo īpaši tāpēc, ka tā ir kļuvusi par Baltijas reģiona graudu lielāko pārkraušanas ostu.

Fragments no intervijas

Kādu risinājumu redzat saistībā ar Metalurgu?

Vēsturiski Liepāja bija metalurģijas un tekstila pilsēta, taču, laikam ritot, situācija ir būtiski mainījusies. Proti, pašlaik vairs nav tādu ražošanas uzņēmumu kā cukurfabrika, piena un gaļas kombināts, sērkociņu un lielas koksnes pārstrādes rūpnīcas. Tā ir vēsture, un ir skaidrs, ka arī metalurģijas Liepājā vairs nebūs. Divas reizes Liepāja ir pārslimojusi metalurģijas uzņēmumu nogrimšanu, un trešo reizi kāpt uz tā paša grābekļa pilsēta nav pelnījusi. Tāpēc Metalurga teritorija, ražošanas ēkas, infrastruktūra var tikt izmantota citu ražotņu un pakalpojumu sniedzēju attīstībai. Tā ir laba bāze, lai Liepājā rastos kaut kas jauns. Nevar noliegt, ka Liepājas metalurgs bija liels darba devējs, kurš ziedu laikos nodarbināja pat līdz 2500 strādājošajiem. Viss ir labi, kamēr šāds liels pilsētu veidojošs uzņēmums strādā, bet tajā brīdī, kad īsā laikā tiek atlaisti vairāk nekā 2000 darbinieki, viss apgriežas kājām gaisā un ieguvumu vietā ir zaudējumi. Savukārt, ja šajā teritorijā strādā daudz vidēju kompāniju, tad risks, ka visiem vienlaicīgi iestājas problēmas, ir daudz mazāks. Tā kā pašlaik arī Liepājā oficiālais bezdarba līmenis ir sarucis līdz 6%, tad pat Metalurga reanimācijas gadījumā būtu jautājums par darbaspēka pieejamību, bet speciālisti tik un tā būtu jāimportē, visticamāk, no Ukrainas vai Krievijas. Tāpat jāņem vērā arī ekonomiskais aspekts, proti, ražojot produkciju ar zemu pievienoto vērtību, ir grūti maksāt strādājošajiem labas algas, strādāt pie attīstības un izaugsmes projektiem. Ir arī veselības jautājums, jo pēc KVV Liepājas metalurgs lūžņu kausēšanas krāsns darba apturēšanas ir būtiski sarucis plaušu un elpošanas ceļu slimnieku skaits pilsētā. Tas ir svarīgi ne tikai iedzīvotāju veselības kontekstā, bet arī tāpēc, ka Liepāja cenšas attīstīt kurortoloģiju. Kamēr strādāja Metalurgs, pilsētā regulāri notika elektroenerģijas atslēgumi, kas nebūt neveicināja citu ražotāju un pakalpojumu sniedzēju attīstību. Diemžēl tādi Metalurga pārņēmēji, par kuriem būtu pilnīga pārliecība, ka viņi atjaunos un pacels šo ražošanu, maksātnespējas procesā tā arī nav atradušies.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šodien, 3.decembrī, Liepājā Dienas Bizness sumina Kurzemes novada Gazeles. Reģionu griezumā šis ir novads, kurā ir skaitliski visvairāk Gazeļu kritērijiem atbilstoši uzņēmumi, turklāt ar lielāko pieaugumu.

Vidējais Kurzemes Gazeļu apgrozījuma pieaugums no 2005. - 2007. gadam ir 696 % (iepriekš – 627%). Vērā ņemams ir fakts, ka Kurzemes Gazeles pārstāv visus reģiona rajonus un lielākās pilsētas, liecinot par salīdzinoši līdzsvarotu reģiona ekonomisko izaugsmi. Dažādas ir arī Kurzemes Gazeļu uzņēmējdarbības formas – gan akciju sabiedrības, gan sabiedrības ar ierobežotu atbildību un, kas ir ļoti iepriecinoši – arī zemnieku saimniecības. Salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem, augusi ir vidējā Kurzemes Gazeļu rentabilitāte. 2007. gadā tā bijusi 8% (iepriekš – 5%).

Vecākā Kurzemes Gazele reģistrēta 1991. gadā, bet jaunākā 2005. gadā;

Laikraksta Dienas bizness atzinības rakstus saņem šādas Kurzemes Gazeles:

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Liepājas bijušo sporta manēžu Daugava nosola higiēnas preču ražotājs Cotton Club Liepāja

LETA, 02.12.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vakar notikušajā izsolē bijušo Liepājas sporta manēžu Daugava nosolījusi mitro salvešu ražotāja SIA Cotton Club Liepāja. Manēžas teritorijā uzņēmums nākamgad plāno atvērt jaunu kokvilnas higiēnas preču ražotni, informēja Liepājas domē.

Izsolei bija pieteicies viens pretendents. Pašvaldībai piederošo nekustamo īpašumu uzņēmums Cotton Club Liepāja nosolījis par 115 700 eiro. Visa pirkuma summa izsoles uzvarētājam jāsamaksā divu mēnešu laikā pēc izsoles rezultātu apstiprināšanas, kas plānota nākamajā Liepājas domes sēdē 11.decembrī.

Kā informēja Cotton Club Liepāja rīkotājdirektors Sergejs Binkovskis, bijušās sporta manēžas telpās plānots ierīkot noliktavu, bet blakus tai tiks būvēta jaunā ražotnes ēka. Ražotnes būvniecībā un ražošanas iekārtu iegādē plānots investēt aptuveni piecus līdz sešus miljonus eiro. Plānots, ka jaunā ražotne sāks darbu nākamgad.

Komentāri

Pievienot komentāru