Berlīnē atvērta jauna izstāde «Amora seksa akadēmija». Reuters raksta, ka izstādes apmeklētāji var uzlabot savu seksa tehniku, jo šajā izstādē var pieskarties visam.

Izstāde atvērās pagājušajā nedēļā ar saukli - «Beidzot izstāde tiem, kuriem vienmēr vajag visam pieskarties.»

«Daudzi pāri nāk uz mūsu izstādei, lai iemācītos ko jaunu. Daudziem eksponātiem ir tā saucamies «aha» efekts* uz cilvēkiem,» norādīja izstādes menedžere Uta Barkova (Uta Barkow).

Šajā izstādē ir arī vairāk nekā 50 displeji, kuri apmeklētājiem izrāda intīmās vīriešu un sieviešu ķermeņu daļas, iesakot noderīgus padomus sākot no striptīza līdz orālajam seksam un kā sasniegt perfektu orgasmu.

Izstādē ir arī cilvēka auguma manekeni, dažādās pozās, un tās, kuras ir sieviešu dzimuma, saka «Tieši tur!» brīdī, kad izstādes apmeklētājs ir atradis G punktu.

Globālā recesija negatīvi ietekmējusi arī seksa nozari, tādēļ tā ir spiesta ieviest dažādus jauninājumus klientu piesaistē, ziņo time.com.

Recesija skārusi seksa nozares darbiniekus no Bangkokas līdz pat Berlīnei. Anke Kristiansena, kas ir bordeļa Hamburgā līdzdibinātāja, stāstījusi, ka apmeklētāju skaits kopš krīzes sākuma ir samazinājies par 20%. Klienti, kuri iepriekš mēdza apmeklēt bordeli trīs reizes nedēļā, tagad izteikot tikai ar vienu reizi. Šī tendence jau piespiedusi vairākus bordeļus slēgt savas durvis.

Piemēram, Čehijā, kur 14% no vīriešiem atzinuši, ka ir pārgulējuši ar prostitūtu, aptuveni puse no visām seksa iestādēm ārpus Prāgas jau ir bankrotējušas.

Taču time.com norāda, ka pasaules vecākā profesija netaisās izzust. Bordeļi un citas seksa nozares iestādes, piemērojoties jaunajai situācijai, ievieš jauninājumus, piemēram, bezmaksas autobusus un klientiem draudzīgas cenas. Piemēram, Vācijas pilsētas Hanoveres bordelī klients par 111 ASV dolāriem veselu stundu var iegūt tik daudz seksa, cik vien viņš vēlas. Citā bordelī klientiem ticis piedāvāts bezmaksas sekss Halovīnā un Lieldienās. Nosacījums bija būt tērptiem kostīmā vai atnest krāsotu olu. Savukārt Pussy Club Berlīnē no klienta iekasē 98 ASV dolārus par seksu sešu stundu garumā, par brīvu tiek piedāvāta arī sauna un bufete.

Ukrainas sieviešu aktīvistu grupa Femen sarīkojusi protestu pret Eiropas futbola čempionātu, kas veicinot seksa tūrismu, vēsta Reuters.

Par karstasinīgo ukraiņu dāmu mērķiem kļuvuši Zviedrijas fani, kuri savukārt Femen akciju uzņēmuši ar sajūsmu, jo bijuši pārliecināti, ka tas ir viņiem veltīts striptīzs. Tomēr drīz viņu domas mainījās. Femen pārstāves Zviedrijas fanu zonā sarīkoja īstu jandāliņu – izlejot zviedru alu un vicinot plakātus, kurus rotāja čempionātam naidīgi uzraksti.

Aktīvistes apgalvo, ka viņas organizējušas protesta akciju, lai pievērstu uzmanību Eiropas futbola čempināta ēnas pusēm – tam, ka Ukrainā un Polijā notiekošais pasākums baro seksa tūrismu.

«Bieži vien lielus sporta pasākumus atbalsta alus kompānijas. Šādu kompāniju mērķis ir apreibināt cilvēkus. Tur pat ir arī seksa industrija. Vācijā prostitūcija tika legalizēta isi pirms 2006. gada Pasaules futbola čempionāta. Ir vairāk nekā skaidrs, ka seksa tūrisms čempionāta laikā Ukrainā plauks un zels,» Femen pārstāve klāstīja Gazeta.ru.

Šogad festivāls Erots 2009, kas notiks 13. un 14. februārī, apmeklētājiem piedāvās ne tikai erotisku izklaidi, bet arī deju mūzikas pasākums Love Party, kā arī Sexy Shopping – iepirkšanos, kas ļaus erotisko noskaņu paņemt līdzi, iegādājoties sev tīkamas, interesantas un seksīgas lietiņas.

Gan Latvijas, gan ārvalstu ražotāji un tirgotāji piedāvās plašu erotiskās produkcijas klāstu – erotisku sieviešu un vīriešu veļu, peldkostīmus, pikantus, ballītēm piemērotus tērpus un apavus, dažādas lietiņas intīmām rotaļām, filmas, žurnālus un daudz ko citu.

Erots 2009 laikā notiks arī deju mūzikas pasākums Love Party, piedāvājot krāšņu un daudzveidīgu izklaidi, kur varēs atpūsties brīvā atmosfērā un gūt jaunus seksualitātes pārpilnus iespaidus.

Erots 2009 norises laiki: 13. februārī 18.00–03.00 un 14. februārī 17.00–04.00

Love Party norises laiki: 13. februārī 22.00–03.00 un 14. februārī 22.00–04.00

No 14.oktobra Valsts pārvaldes pakalpojumu portāla Latvija.lv apmeklētājiem palīgā nāk virtuālais asistents Ēriks, informē Valsts reģionālās attīstības aģentūra (VRAA).

Ar virtuālā asistenta palīdzību portāla apmeklētājiem būs iespēja uzdot jautājumus un saņemt atbildes par dažādiem e-pakalpojumiem un dzīves situācijām.

VRAA norāda, ka virtuālais asistents nodrošinās iedzīvotājiem ērtu un mūsdienīgu iespēju atrast publiskās pārvaldes portālā Latvija.lv meklēto e-pakalpojumu sociālajā, nodarbinātības, veselības, uzņēmējdarbības, izglītības un citās jomās. Dialoga formā virtuālais palīgs Ēriks palīdzēs atrast informāciju par konkrētu interesējošo e-pakalpojumu, atbildēs uz jautājumiem, kā arī vienkāršas sarakstes veidā paskaidros lietotājam e-pakalpojuma saņemšanas procesa gaitu.

Virtuālā asistenta zināšanu pamatā ir portāla lietotāju visbiežāk uzdotie jautājumi un atbildes. Tā galvenais uzdevums, balstoties uz dažādām dzīves situācijām, ir atrast lietotājiem piemērotāko e-pakalpojumu. Virtuālais asistents palīdzēs jautājumos, kas saistīti ar e-adresi, kā arī sniegs padomus, kā izmantot portāla Latvija.lv dzīves situāciju aprakstus. Virtuālā asistenta palīdzība būs pieejama nepārtraukti, līdz ar to Latvija.lv lietotājs varēs komunicēt sev ērtā laikā.

Uzņēmumu reģistra virtuālais asistents – UNA darbosies Uzņēmumu reģistra tīmekļvietnē, kā arī tuvākajā laikā būs pieejams Facebook messenger vietnē. Virtuālā asistenta mērķis ir sniegt klientiem atbildes uz biežāk uzdotajiem jautājumiem par jaunu komersantu, uzņēmumu un organizāciju reģistrēšanu, kā arī likvidēšanu un dokumentu virzības statusu, informē Uzņēmumu reģistrs.

«Virtuālais asistents UNA ir iestādes komandas darbs, kas veidots, lai klientiem būtu iespējams sazināties ar iestādi par biežāk uzdotajiem jautājumiem sev ērtā laikā. UNA ir efektīvs komunikācijas rīks un publiskās pārvaldes pakalpojumos Latvijā inovatīvs risinājums klientu apkalpošanas jomā, kas nepārtraukti apgūst jaunas zināšanas par klientiem interesējošām tēmām,» norāda Uzņēmumu reģistra galvenā valsts notāre Guna Paidere.

Darbs pie Uzņēmumu reģistra virtuālā asistenta izveides uzsākts 2017.gada nogalē, kad tika pieņemts lēmums pilotprojekta ietvaros, izmantojot mākslīgā intelekta tehnoloģijas, radīt rīku, kas ir palīgs Uzņēmumu reģistra klientiem. Arī virtuālā asistenta vārdam UNA ir simboliska nozīme – Uzņēmēju Nākotnes Atbalsts.

Interneta lietotājus, kuri vēlas apmeklēt mājaslapu zrp.lv, kas ir Zatlera reformu partijas (ZRP) nosaukuma saīsinājums, sagaida visai pikanti skati.

Ievadot šīs mājaslapas adresi, notiek pāradresācija uz interneta vietni "sextrem.lv", kur attēloti dažādi pornogrāfiska rakstura materiāli. Mājaslapas titullapā norādīts, ka tas ir «sociālais tīkls seksuālām būtnēm ar tieksmi pēc laba seksa, stingrāka seksa, savādāka seksa».

ZRP īstā interneta mājaslapa ir reformupartija.lv.

Šovasar veiklas privātpersonas piereģistrēja vairākus domēnus ar ZRP vārdu, kurus piedāvāja partijai atpirkt.

Darījumam tika piedāvāti četri neizmantoti, brīvi domēni bez piesaistīta satura - zatlera-reformu-partija.lv, zatlerareformupartija.lv, reformu-partija.lv un zrp.lv.

Reuters fotogrāfs paviesojies Ningbo Yamei plastmasas rotaļlietu rūpnīcā, kas atrodas Ķīnas Zhejiang provincē.

Kompānija seksa lelles sāka ražot pirms trim gadiem, un tagad tai pieder 13 šādu leļļu veidi. Vienas lelles vidējā cena ir 16 ASV dolāri.

Pagājušajā gadā tai izdevies pārdot vairāk nekā 50 tūkstošus seksa leļļu, un aptuveni piecpadsmit procenti no tām eksportētas uz Japānu, Koreju un Turciju.

Kā vēsta ārvalstu mediji, Ķīna ir pasaulē lielākais seksa rotaļlietu ražotājs - 70% no šādām rotaļlietām tiekot saražotas tieši šajā valstī. Lielākie eksporta tirgi ir Dienvidāfrika, Dienvidkoreja un Krievija.

Tā mērķis ir apvienot informācijas tehnoloģiju speciālistus un izglītot sabiedrību, ilgtermiņā mērķējot attīstīt uzņēmējdarbību, radīt jaunas darbavietas un samazināt bezdarbu.

Tāpat iecerēts uzlabot sabiedrības digitālās prasmes, palīdzēt IT speciālistiem sākt un turpināt izaugsmi, kā arī rast iespējas attīstīties inovatīviem IT uzņēmumiem Liepājā.

Digitālo inovāciju parku dibinājusi Liepājas pašvaldība, Liepājas speciālā ekonomiskā zona, "UPB" un "Sense Media". Pirms parka izveides pašvaldība veica IT uzņēmumu aptauju, tikās ar tiem. Diskutējot par to, kādi izaicinājumi ir kompānijām, visi norādīja uz speciālistu trūkumu, kas ir šķērslis izaugsmei. "Ja trūks darbinieku, mazi uzņēmumi nekad nekļūs par lieliem. Tāpēc Digitālo inovāciju parka prioritāte ir nodrošināt profesionāļus ar piekļuvi zināšanām, prasmēm, iespējām," tā Agate Ambulte, Digitālo inovāciju parka vadītāja.

Paredzams, trešdien, 30. jūnijā Liepājas Speciālās ekonomiskās zonas valdes sēdē izskatīs pirmpirkuma tiesības uz "Liepājas metalurga" nekustamās mantas - zeme un ēkas iegādi Liepājas SEZ vajadzībām.

Principā tas nozīmē darījuma starp valsti un turku investoriem izgāšanu, jo pārdošanas darījums noslēgts gan par kustamo, gan nekustamo mantu.

Darījuma fons

Šā gada 30. aprīlī SIA "FeLM", kas procesā pārstāv Latvijas valsts intereses, noslēdza līgumu par bijušā "Liepājas metalurga" elektrotēraudkausēšanas kompleksa kustamās un nekustamās mantas iegādi un izteica gatavību uzsākt darbību teritorijā, iepriekš pauda Turcijas uzņēmuma "Aslanli Metalurji" pārstāvji. Ir pilnībā izpildītas finanšu saistības atbilstoši līgumam. Proti, ir iemaksāta nauda un izteikta gatavība investēt 200 miljonus piecu gadu laikā. Investori pavasarī bija noslēguši rūpnīcas inventarizāciju kopīgi ar SIA "FeLM" un īpašums ir gatavs nodošanai. Tik tālu viss ir skaisti, atliek vien Liepājas SEZ pirmpirkuma tiesības uz zemi, kuras var izmantot un viss liecina, ka tās tiks izmantotas. Plašāk par darījumu db.lv rakstīja iepriekš.

Salīdzinoši nesen publiskajā telpā izskanēja ziņa, ka Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) ir izsniegusi pirmo licenci elektroniskās naudas iestādes darbībai (1). Savukārt, pēc šīs ziņas publiskošanas sekoja asa sabiedrības reakcija digitālajos medijos komentāru sadaļā, uzsverot, ka šādām iestādēm uzticēties nedrīkst, jo ieguldītā nauda tiks pazaudēta. Tomēr norādāms, ka šādai reakcijai nav pamata, jo būtiski ir nošķirt elektronisko naudu no virtuālās naudas, kuras lietošanas sekas saistāmas ar dažādiem riskiem. Līdz ar to, izprotot atšķirību starp elektronisko naudu un virtuālo naudu, ir iespēja sevi pasargāt no reālu naudas līdzekļu pazaudēšanas.

Elektroniskās naudas statusu un tās emitentu darbību regulē Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likums (turpmāk – Likums). Līdz ar to elektroniskās naudas emitenti ir pakļauti konkrētam normatīvajam regulējumam, kas nozīmē to, ka gadījumā, ja elektroniskās naudas emitents savā darbībā neievēro Likuma prasības un ir pārkāpis savu klientu tiesības, klientiem ir iespēja vērsties Likumā noteiktajā kārtībā vienā no divām valsts iestādēm savu tiesību un likumisko interešu aizsardzībai, proti, FKTK vai Patērētāju tiesību aizsardzības centrā (PTAC), kā arī Latvijas Komercbanku asociācijas ombudā.

Atbilstoši Likuma prasībām elektroniskajai naudai piemīt trīs pazīmes, ar kuru palīdzību iespējams identificēt un nošķirt elektronisko naudu no citiem norēķinu līdzekļiem:

Ekonomiskā krīze Liepājā skaudri izpaužas nekustamo īpašumu tirgū, kur galvenokārt notiek sīki darījumi.

Daudz nekustamo īpašumu Liepājā pieder banku grupām, kas tos pienācīgi neapsaimnieko, bet pārdot šos īpašumus izdodas reti. Tiesu izpildītāju rīkotajās izsolēs dzīvokļu sākuma cenas ir ļoti zemas, taču pircēji ir galvenokārt nekustamo īpašumu firmas. Īpašumu piedāvājums pārsniedz pieprasījumu vairākas reizes. Tikmēr jauno projektu apsaimniekotāji kā pagaidu risinājumu mēģina attīstīt īres tirgu.

Dominē bankas

Pirms pieciem gadiem vēl apdzīvotas, rekonstruētas daudzdzīvokļu un biroju ēkas, vēsturiskie īpašumi – gan rekonstruēti, gan avārijas stāvoklī – lielākoties pieder banku grupām. Par to liecina izkārtnes ar uzrakstu «Pārdod» un ar bankām saistīto nekustamo īpašumu uzņēmumu tālruņu numuriem. Piemēram, SIA Ektornet Management Latvia komercīpašumu un mājokļu portfelī Liepājā ir 33 īpašumi, no tiem 13 ir komercobjekti, 18 dzīvokļi un privātmājas, kā arī divi ievērojami investīciju objekti, DB atklāja SIA Ektornet Management Latvia valdes priekšsēdētājs Andris Kovaļčuks. Starp šiem īpašumiem ir vairākas vēsturiskas ēkas vecpilsētas centrā un Jūrmalas parka tuvumā. Jāpiezīmē, ka uzņēmuma īpašumā ir arī valsts nozīmes pieminekļi (Jāņa iela 1 un Bāriņu iela 12), kā arī vietējas nozīmes pieminekļi (Kungu iela 29, Republikas iela 13, Bāriņu iela 31). Ektornet portfelī ir arī četri lieli komercobjekti, tostarp vairāki jau minētie vēsturiskie īpašumi – piemēram, biroju centrs Roma plaza, nams Tirgoņu ielā, kā arī tirdzniecības nams Kurzeme. Astoņus īpašumus Liepājā tirgo DNB bankas grupas uzņēmums SIA Salvus, tostarp lielu dzīvokli M.P.Berči projektētā namā. Taču vēsturiskos īpašumus pārdod ne tikai banku meitasuzņēmumi. IK RS Hipo Liepājā tirgo ekskluzīvu namu – bijušo Liepājas teātra Mazo zāli, kurā pēdējos gados a/s Liepājas metalurgs akcionārs Sergejs Zaharjins bija izbūvējis augstas klases viesnīcu, bet īsi pirms Metalurga bankrota šo ēku uzdāvināja savam brālim. Ēka no pašvaldības tika pirkta 2003.gadā, par 1200 m2 zemes no pircēja tika prasīti 23 tūkstoši latu, 80 % maksājot sertifikātos, bet par ēku – 44 tūkst. latu, summu nomaksājot divu gadu laikā. Šobrīd īpašuma pārdošanas cena ir 900 tūkstoši eiro, liecina sludinājums portālā ss.lv. Pērn par to prasīja aptuveni tikpat latos.

PET iepakojuma ierobežojumu dēļ un akcīzes nodokļa kāpuma dēļ nākamgad alus tirgus Latvijā var sarukt pat par 10–15%

AS Cēsu alus valdes priekšsēdētāja Eva Sietiņsone intervijā DB atklāj, ka investīciju projektu īstenošana pašlaik ir īpaši jāizvērtē, ņemot vērā alus tirgus turpmākās attīstības tendences.

Fragments no intervijas, kas publicēta 26. septembra laikrakstā Dienas Bizness:

«Alus nozarē šobrīd tiek pievērsta pastiprināta uzmanība produktam stikla iepakojumā, kas proporcionāli pieaug, un alum skārdenēs. Pēc apjoma vislielākais pieprasījums gan joprojām ir alum PET pudelēs, taču tas pakāpeniski samazinās. Tagad tas sarūk dabiski, bet no nākamā gada 1. janvāra tas saruks valsts pieņemto likuma ierobežojumu dēļ.»

Kā top: Brūža alus uzņēmumā Cēsu alus

Ventspilī dibinātais uzņēmums Burgerbārs paplašinās, atverot savu otro burgernīcu Liepājā; nākotnē cer izveidot tīklu.

Trīs draugi pirms diviem gadiem, investējot aptuveni 14,5 tūkst. eiro, atvēra savu pirmo burgernīcu. Jaunieši bija nesen pārcēlušies atpakaļ no Rīgas uz Ventspili un nolēma, ka būtu jāizveido kaut kas savs. «Puiši bija nolēmuši, ka tā būs ķīniešu ēstuve, bet man tā nelikās veiksmīga biznesa ideja,» stāsta Ventspils Burgerbāra īpašniece un vadītāja Baiba Jaņēviča.

«Tajā laikā biju sācis gatavot burgerus, nolēmām – kāpēc neatvērt vaļā bāru! Burgerus ir salīdzinoši viegli pagatavot, nav nepieciešams iziet apmācības kursus, kā, piemēram, smalkos restorānos,» teic SIA Burgerbārs Liepāja īpašnieks Arturs Raževskis. Lai īstenotu ideju, jaunie uzņēmēji sāka meklēt telpas Ventspilī, kā arī iespējas iegādāties nepieciešamo virtuves tehniku. «Braucu garām kinoteātrim un redzēju, ka tur aizvērta kebabnīca. Vairākas dienas braukāju ar auto garām, līdz satiku tās īpašnieku. Pārpirkām visu uzņēmumu, bijām izveidojuši tāmi, cik projekts izmaksās, bet jau pēc diviem mēnešiem bijām to pārsnieguši, un nekas nebija izdarīts. Matemātika nedaudz piekliboja. Remontu veicām paši, materiālus mēģinājām sadabūt no garāžām, kas nu kuram bija saglabājies. Arī tehniku centāmies dabūt par labu samaksu, zvanīju uz uzņēmumiem Rīgā ik pa trīs dienām,» uzņēmuma pirmsākumus Ventspilī atceras A. Raževskis.

Failu apmaiņa Zviedrijā, pēc ievērojama krituma kopš aprīļa, kad Zviedrijas valdība pieņēma pretpirātisma likumu, atkal sasniegusi rekordaugstu līmeni, ziņo The Local.

Daudzi eksperti pirms likuma pieņemšanas prognozēja, ka šis likums neietekmēs failu apmaiņas daudzumu, taču jau pirmajā dienā, kad likums stājās spēkā, interneta apmeklētāju skaits samazinājās par 40%. Šos mērījumus veica Zviedrijas organizācija Nethod, kura kontrolē interneta pakalpojuma sniedzējus valstī.

Savukārt jau mēnesi vēlāk nelegālā failu apmaiņa valstī pakāpeniski sāka palielināties. The Local ziņo, ka novembrī nelegālā failu apmaiņa pārsniedza visu laiku lielāko rekordu, kas bija konstatēts šā gada martā.

«Šīs lapas pārkvalificējās, tādējādi nav iespējams izsekot tām visām līdzi. Piemēram, pēdējā laikā ļoti populāri ir kļuvuši nelegālās video straumēšanas (streaming) lapas, kur interneta lietotājs var skatīties filmas neko neielādējot savā datorā, tādējādi nepārkāpjot likumu,» uzsver Kristofers Šolins (Kristoffer Schollin). K. Šolins bija pieaicinātais eksperts The Pirate Bay tiesā.

Uzņēmumu reģistra (UR) kvalitātes vadības sistēma ieguvusi balvu starptautiskā konkursā «The International Quality Awards 2018» par izcilu rezultātu sniegšanu kategorijā «Inovāciju ieviešana, izmantojot kvalitātes metodes» (Innovation through Quality Methods) sabiedrisko pakalpojumu jomā. Viens no projekta rīkiem ir Latvijas uzņēmējiem pazīstamā virtuālā asistente UNA.

Uzņēmumu reģistrs ir vienīgā institūcija no Latvijas, kas ieguva apbalvojumu.

«UNA ir pirmā Latvijas valsts pārvaldes virtuālā asistente un viena no pirmajām Eiropā. Tas parāda, ka valsts pārvalde Latvijā kļūst arvien progresīvāka un uzņēmējiem draudzīgāka,» stāsta UR vadītāja Guna Paidere.

UR kvalitātes vadības sistēma nominācijā par sabiedrisko pakalpojumu inovācijām valsts/pašpārvaldes nozarēs un nevalstisko organizāciju darbībā tika novērtēta kā labākais risinājums nacionālajā mērogā un iekļuva finālā. Starptautiskā līmenī izvērtēšana un apbalvošana notika 21. novembrī Londonas konferenču centrā «De Vere Grand Connaught Rooms».

Virtuālo asistenti sadarbībā ar Uzņēmumu reģistru ir izstrādājis uzņēmums «Tilde». UNA palīdz UR klientiem lielu daļu pakalpojumu saņemt 24 stundas diennaktī, 7 dienas nedēļā un ir pieejama gan mājaslapā, gan sociālajā tīklā «Facebook». Virtuālā asistente iestādes klientiem sniedz informāciju par uzņēmumu nodibināšanu un likvidēšanu, kā arī ziņas par dokumentu virzību. Kopš darbības uzsākšanas UNA sniegusi atbildes uz vairāk nekā 31 000 klientu jautājumu.

Šodien, 3.decembrī, Liepājā Dienas Bizness sumina Kurzemes novada Gazeles. Reģionu griezumā šis ir novads, kurā ir skaitliski visvairāk Gazeļu kritērijiem atbilstoši uzņēmumi, turklāt ar lielāko pieaugumu.

Vidējais Kurzemes Gazeļu apgrozījuma pieaugums no 2005. - 2007. gadam ir 696 % (iepriekš – 627%). Vērā ņemams ir fakts, ka Kurzemes Gazeles pārstāv visus reģiona rajonus un lielākās pilsētas, liecinot par salīdzinoši līdzsvarotu reģiona ekonomisko izaugsmi. Dažādas ir arī Kurzemes Gazeļu uzņēmējdarbības formas – gan akciju sabiedrības, gan sabiedrības ar ierobežotu atbildību un, kas ir ļoti iepriecinoši – arī zemnieku saimniecības. Salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem, augusi ir vidējā Kurzemes Gazeļu rentabilitāte. 2007. gadā tā bijusi 8% (iepriekš – 5%).

Vecākā Kurzemes Gazele reģistrēta 1991. gadā, bet jaunākā 2005. gadā;

Laikraksta Dienas bizness atzinības rakstus saņem šādas Kurzemes Gazeles:

Pēc informācijas par seksa orģiju, kurā bijuši iesaistīti darbinieki un prostitūtas un kura norisinājusies 2007.gadā Budapeštā, apdrošināšanas kompānija Ergo zaudējusi vairākus simtus klientu, atsaucoties uz kompānijas vadītāja sniegto informāciju, vēsta thelocal.de.

«Mēs esam zaudējuši aptuveni 500 klientus,» atzinis Ergo boss Torstens Oleckis (Torsten Oletzky).

Apdrošināšanas kompānija iepriekš atzina, ka seksa tusiņš, kurā piedalījušās prostitūtas un kas 2007.gadā tika organizēts labākajiem pārdevējiem, izmaksājis 83 tūkstošus eiro.

Hamburg Mannheimer, sabiedrība, kas organizēja tusiņu vēsturiskajās Gellert termālajās vannās Budapeštā, tagad pieder Ergo. Informācija par «motivējošo» braucienu labākajiem pārdošanas pārstāvjiem nāca klajā, jo divi šā pasākuma dalībnieki vērsās pie medijiem.

Vācijas apdrošināšanas kompānijas Ergo darbinieki par uzņēmuma naudu apmeklējuši svingeru klubu Jamaikā, izklaidējušies striptīzbārā Igaunijā, kā arī uzdzīvojuši vairākās citās pasaules pilsētās.

Tas atklāts kompānijas iekšējā auditā, kura rezultāti apkopoti apdrošinātāja interneta vietnē. Kopumā publicēta informācija par divpadsmit incidentiem.

Savā paziņojumā Ergo vadītājs Torstens Oleckis (Torsten Oletzky) norādīja, ka kompānija saņēmusi plašu kritiku par savu darbinieku izdarībām un tāpēc cenšas demonstrēt vēlmi būt «caurspīdīgai» un godīgai.

Ergo iepriekš tika plaši kritizēts par 2007. gadā 100 labākajiem darbiniekiem veltītu pasākumu Budapeštā, kur bijušas pieejamas divdesmit prostitūtas. «Motivējošo» braucienu organizēja apdrošināšanas kompānija Hamburg Mannheimer, kura patlaban pieder Ergo. Informācija par «seksa tusiņu» nāca klajā pērn.

Bijušā Itālijas premjerministra Silvio Berluskoni seksa skandālā radies jauns pavērsiens, kad atklājies, ka Berluskoni maksājis marokāņu dejotājai, lai viņa melotu par attiecībām ar bijušo politiķi, vēsta MSNBC.

Marokāņu dejotāja ar iesauku Rūbija Siržuzagle jeb īstajā vārdā Karima El Mahruga ir viena no Berluskoni seksa skandāla centrālajām personām. Itālijas prokuratūra uzskata, ka Berluskoni maksājis nepilngadīgajai Rūbijai, par seksuālas dabas pakalpojumiem. Par šādu nodarījumu Berluskoni var nākties pavadīt līdz pat trīs gadiem cietumā.

Līdz šim marokāņu dejotāja noliegusi, ka viņai bijušas seksuālas attiecības ar Berluskoni, tomēr atzinusi, ka saņēmusi no bijušā Itālijas premjera tūkstošiem eiro. Berluskoni apgalvo, ka naudu maksājis, lai viņai un citām sievietēm «palīdzētu», taču saskaņā ar nesen noplūdušiem telefonsarunu ierakstiem – nauda bijusi paredzēta, lai nopirktu marokānietes klusēšanu.

Nekaunīgi provokatīvas, puskailas jaunas sievietes no grupas Femen kļūst par uzkrītošu, lai gan nelūgtu, spēlētāju uz Ukrainas politiskās skatuves, vēsta Reuters.

Anna Hutsola (Anna Hutsol), 26 gadus vecā Femen līdere, stāstījusi, ka viņa vada nelielu «armiju», kas sastāv no 300 aktīvistēm (galvenokārt studentēm), kas ir gatavas atkailināties sabiedriskās vietās, lai atbalstītu Ukrainas sieviešu tiesības.

Grupai paplašinot savu darbību, tādējādi aptverot plašāku jautājumu loku, viņa apgalvojusi, ka Femen neatkāpsies, saskaroties ar pastiprinātu policijas pretdarbību.

Jāatgādina, ka Femen aktīvistes izraisīja nelielu diplomātisku kņadu pagājušajā mēnesī Krievijas premjerministra Valdimira Putina vizītes laikā. Pagājušajā nedēļā divas daļēji ģērbtas Femen dalībnieces pārtrauca Irānas izstādi, ar savu protestu atbalstot Irānas sievietes, kas atrodas apcietinājumā par tādām lietām kā, piemēram, laulības pārkāpšana.

Norvēģu politiķi Bordu Hoksrudu apkalpojušā Rīgas erotiskās «masāžas salona» Adriana darbinieki atzīst, ka seksa skandāla dēļ ir izveidojusies nepatīkama situācija, tomēr arī pēc šī incidenta salons turpina strādāt, kā ierasts, neraugoties uz šajā namā dzīvojošo cilvēku regulārajām sūdzībām par neizturamo troksni un nekārtībām.

Kā liecina uzziņu portālā 1188 pieejamā informācija, salons Adriana atrodas Rīgā, Lāčplēša ielā 52/54. Kā darbības nozare tam minēta «masāža», bet kā citi atslēgas vārdi meklēšanai - «erotiskā masāža», «ekskortserviss», «striptīzs», «intīmpakalpojumi» un «vecpuišu ballīte». Iestādījums ir izvietots daudzdzīvokļu mājas pirmajā stāvā.

Kā aģentūrai pastāstīja mājas vecākais Mikus Vilsons, iedzīvotāji jau gadiem ilgi sūdzas par salona darbību gan pašai tā īpašniecei, gan atbildīgajām iestādēm, taču rezultātu nav un iestādījums turpina darboties, kā darbojies.

Pārteikšanās dēļ Kanādas rūpniecības ministrs izteicis nepieciešamību pēc vairāk Kanādas seksa stāstiem, lai gan viņš ātri vien atzinis, ka runā par panākumu stāstiem, ziņo Reuters.

«Mums ir nepieciešams vairāk vairāk Kanādas seksa stāstu («We need more more Canadian sex stories»),» Tonijs Klements (Tony Clement) paziņojis pūlim Otavā, runājot par digitalizācijas stratēģiju.

Smiekli neesot ļāvuši viņam dažas sekundes izlabot pateikto. «Mums ir nepieciešams vairāk Kanādas veiksmes stāstu... («We need more Canadian SUCCESS stories ...»),» viņš pēc tam teicis, uzsverot sajaukto vārdu, un paskaidrojis, ka viņš ar to domājis, piemēram, Blackberry ražotāju Research In Motion Ltd (RIM).

Reportieru aplenkts, Klements vēl arī bijis spiests apgalvot, ka neesot domājis par seksu.

Vācijas finanšu pakalpojumu kompāniju Wüstenrot & Württembergische (W&W) satricinājis seksa skandāls. To apsūdz ceļojuma uz Brazīliju sponsorēšanā vadošajiem darbiniekiem, kas noticis 2010. gadā un kas ietvēris prostitūtu apmeklējumu, vēsta thelocal.de.

Kompānija, kas līdz šim bija pazīstama ar konservatīvu attieksmi, šonedēļ apstiprinājusi, ka šāds incidents ir noticis un tas izmaksājis 200 tūkstošus eiro, kā arī informējusi, ka tā sauktie stimulējošie ceļojumi darbiniekiem vairs netiek nodrošināti. Seksa skandāls šobrīd tiekot izmeklēts un no darba atlaisti cilvēki.

Kompānija atzinusi, ka iegādājusies biļetes uz Brazīliju 51 darbiniekam un darbuzņēmējam, bet noliegusi, ka bordeļa apmeklējums bijusi oficiāla programmas daļa.

«Mēs neatbalstam, neorganizējam vai nefinansējam jebkādas aktivitātes, kas pārkāpj mūsu rīcības kodeksu,» teicis kompānijas runasvīrs.