Šorīt Stacijas laukuma taksometru stāvvietā izveidojies konflikts starp taksometru pārvadātāju uzņēmumiem.

Taksometru stāvvietas zeme pieder pilsētvides un tirdzniecības centru attīstītājam Linstow Center Management, un uz nomas līguma pamata šo stāvvietu izmanto AS Rīgas taksometru parks jeb Red Cab taksometri. Šonakt stāvvietā iekļuvuši citu uzņēmumu taksometri, kuri izvietojušies pie ietves, līdz ar to Red Cab taksometriem nākas veidot paralēlu otro rindu.

Rīgas taksometru parka komercdirektore Anita Pakalniece apstiprināja, ka šāda nelikumīga iekļūšana stāvvietā naktī ir notikusi, un piebilda, ka par situācijas risinājumu patlaban domājot stāvvietas īpašnieki Linstow Center Management.

Maršruta taksometriem no nākamā gada 1.janvāra neizdosies izvairīties no atsevišķu kategoriju pasažieru pārvadāšanas bez maksas, un šeit būs jāatrod iespēja tos precīzi uzskaitīt un saņemt par to kompensāciju, sacījis AS Rīgas Taksometru parks (RTP) valdes priekšsēdis Leopolds Muižnieks.

Viņš skaidro, ka tādejādi maršruta taksometri iekļausies kompensējamu pārvadājumu terminoloģijā, vienlaikus «nepieļaujot nekontrolējamu un apšaubāmu naudas plūsmas novirzīšanu maršruta taksometriem, kā tas ir pašlaik ar Rīgas satiksmi».

Šādas pārmaiņas esot nepieciešamas, jo jaunā ES regula neatbalsta vienlaicīgu kompensējamo un komercpārvadājumu veikšanu vienā maršrutā vai maršrutu tīklā.

«Ja kāds vai kādi izlems, ka maršruta taksometri nedrīkst kursēt paralēli pamatmaršrutiem, tas būs viens no šīs maršruta taksometru darbības izbeigšanās iemesliem,» sacīja Muižnieks.

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) pārstāvju tikšanās ar taksistiem, kuri otrdienas rītā pie dienesta galvenās ēkas Talejas ielā 1, rīkoja piketu, protestējot pret neskaidrajām prasībām taksometru skaitītājiem, notika sakāpinātā gaisotnē, no taksistu puses vairākkārt izskanot pārmetumiem dienesta pārstāvjiem, novēroja aģentūra LETA.

Tostarp tikšanās laikā taksisti VID pārmeta neilgo termiņu taksometru skaitītāju nomaiņai, neieklausīšanos un situācijas nozarē neizpratni, «gestapo metožu» pielietošanu u.c..

Savukārt dienesta pārstāji solīja sākotnēji nepiemērot sodus par laikus nenomainītiem taksometru skaitītājiem, izprotot, ka laika tam nav daudz, bet pieprasījums liels. Tajā pašā laikā no taksistiem VID sagaida informāciju par to, kādā termiņā skaitītājus būs iespējams nomainīt.

Latvijas Taksometru pārvadātāju darba devēju biedrības valdes loceklis Ilmārs Lancers sanāksmes sākumā paziņoja, ka galvenais iemesls piketam ir termiņš taksometru skaitītāju nomaiņai. Tam atvēlēts mēnesis, taču vienīgais uzņēmums, kas nodrošina tehniskajām prasībām atbilstošus skaitītājus, norādījis, ka kapacitāte ir nomainīt 20-25 skaitītājus dienā.

Ēnu ekonomikas apjoms taksometru nozarē sasniedz vismaz 80%. Vidēji nozare nodokļu deklarācijās uzrāda tikai 225 eiro (bruto) algu un 66 nostrādātās stundas vienam autovadītājam mēnesī.

Taksometru pakalpojumos tiek izmantotas dažādas metodes, lai ietekmētu skaitītāju rādījumus, piemēram, tiek piemērotas neadekvātas atlaides, līdz pat 90% un neuzrādītu patiesos ieņēmumus. Gandrīz puse Autopārvadājumu direkcijā reģistrēto vadītāju vispār nav reģistrēti kā nodokļu maksātāji. Šie ir tikai daži no galvenajiem rādītājiem, kas apkopoti 2018. gada nogalē veiktajā pētījumā par taksometru nozari Latvijā.

Pētījumu īstenoja biedrība BASE (Business against shadow economy), tā izstrādē piedalījās Ināra Pētersone, Dr. Arnis Sauka un Juris Stinka.

Kā uzsver pētījuma autori, obligāto valsts sociālās apdrošināšanas iemaksu - avansa maksājumu 130 eiro apmērā par taksometru mēnesī, ieviešana situāciju Latvijas taksometru nozarē būtiski nav ietekmējusi. Proti, atbilstoši Valsts Ieņēmumu dienesta apkopotajai statistikai, neraugoties uz pavisam nelielu nodokļu ieņēmumu pieauguma tendenci, nodokļu apjoms no taksometru nozares ir nesamērojami mazs. Prognozējams, ka 2018.gadā tas varētu veidot aptuveni 3 milj. eiro, t.sk. «algas nodokļi» (valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas, iedzīvotāju ienākuma nodoklis, mikronodoklis) 2,3 milj. eiro. «Diemžēl, neraugoties uz likumdevēju un uzraugošo iestāžu centieniem, salīdzinoši nesen pieņemtie likuma grozījumi nav atrisinājuši iepriekš minētās problēmas- mazus nodokļu ienākumus, nesamērīgi zemas uzrādītās algas kā arī dažādas manipulācijas lai neuzrādītu nobraukto kilometru daudzumu. Arī pārvadātāji ar »baltajiem numuriem« nereti turpina sniedz nepilnīgu informāciju vai vispār nesniedz informāciju Valsts ieņēmumu dienestam.», secina BASE pārstāvji.

Starptautiskā lidosta «Rīga» ziņojusi Valsts policijai par taksometriem, kuri bez speciālās licences kartītes tomēr mēģina sniegt pasažieru pārvadājumu pakalpojumus lidostas teritorijā, sacīja AS «Starptautiskā lidosta «Rīga»» pārstāve Laura Karnīte.

Viņa teica, ka autostāvvietā pie lidostas drīkst iebraukt jebkurš, bet veidot rindu pie atlidošanas termināla atļauts tikai tiem taksometriem, kuri ir saņēmuši speciālās licences. Taču pašreiz otru rindu starptautisko autobusu pieturā sākuši veidot arī taksometri, kuriem nav izsniegtas speciālās atļaujas.

Lidosta ir vērsusies policijā, informējot, ka taksometri, kuriem nav izsniegtas speciālās licences, veido rindu lidostas teritorijā, mēģinot piesaistīt klientus, sacīja Karnīte, piebilstot, ka policijai ir jāizvērtē, vai šie taksometri lidostas stāvvietā drīkst atrasties un, vai tie drīkst sniegt pakalpojumus.

Jau ziņots, ka no svētdienas, 15.septembra, lidostas «Rīga» teritorijā pasažieru komercpārvadājumus ar taksometru var veikt tikai tie pārvadātāji vai uz līguma pamata izveidotas pārvadātāju apvienības, kas nodrošinās Autopārvadājumu likumā noteiktās prasības un kuriem būs izsniegtas licences kartītes ar speciālu atzīmi.

Taksometru izsaukšanas mobilā platforma Taxify ar pieciem taksometriem no 15. maija būs pieejama arī Daugavpilī.

Lēmums ir saistīts ar uzņēmuma plāniem turpināt straujo attīstību, un piedāvāt mobilās platformas pakalpojumus ne tikai galvaspilsētā, bet arī reģionos.

Sākumā aplikācijā būs pieejami pieci licencēti taksometri, kas darbosies Daugavpils teritorijā: trīs Renault Scenic un divi Renault Megane markas auto. Visi pieci taksometri ir aprīkoti ar bērnu sēdeklīšiem. «Šobrīd gribam pārliecināties par pieprasījumu un potenciālo klientu interesi par Taxify tehnoloģiju un risinājumu. Vadoties no pasažieru un pilsētas iedzīvotāju aktivitātes, ja reakcija būs pozitīva - un mēs ceram, ka tā arī būs - tad jau tuvākā mēneša laikā palielināsim aplikācijā pieejamo taksometru skaitu,» uzsver Taxify reģionālais vadītājs Latvijā Juris Krūmiņš. Taxify pakalpojuma izcenojums par iekāpšanu būs 1.19 eiro, cena par kilometru 0.49 eiro/km, gaidīšana 0.07 eiro minūtē.

Ja taksometri arī atpakaļceļā vēlēsies vest pasažieri no kāda novada vai pilsētas, tiem jārēķinās ar izmaksu pieaugumu par licencēšanu.

To paredz Autopārvadājumu likuma grozījumi, kas stājas spēkā šodien. Cīņā ar citu pilsētu vai novadu taksometru kompānijām, kas «atņem klientus» Rīgā licencētām taksometru kompānijām, likumā iestrādāta norma, kas paredz, ka speciālā atļauja (licence) dod tiesības veikt vieglo taksometru pārvadājumus tikai attiecīgajā administratīvajā teritorijā, kā arī nogādāt pasažieri uz jebkuru citu vietu ārpus šīs teritorijas.

Tas nozīmē, ka, ja taksometru kompānijai ir licence tikai Rīgā, tad pasažierus no Jūrmalas šis pats taksometrs nedrīkstēs vest. To varēs darīt, ja būs saņemta licence arī Jūrmalā. Galvenā licence, kas dod tiesības sniegt taksometru pakalpojumus, firmai izmaksā 30 latus gadā, bet licences kartiņa vienam auto vienā mēnesī, piemēram, Rīgā un Jūrmalā maksā pa 10 Ls (kopā 240 Ls gadā). Tātad, ja taksometru kompānija vēlēsies reģistrēties vairākās administratīvajās teritorijās, tad katrā teritorijā par katru auto tām būs jāmaksā ikmēneša licences maksa, tādējādi sadārdzinot taksometru kompāniju izmaksas. Rīgā strādājošām taksometru kompānijām vidēji ir 40 – 60 izņemtas licences kartiņas (aptuveni tik pat daudz taksometri), kas nozīmē licences kartiņas izmaksas 4800 Ls līdz 7200 Ls gadā, bet lielākām kompānijām, piem., BalticTAXI, Rīgas taksometru parkam – vairāk nekā 120 licences kartiņas (tātad virs 14,4 tūkst. Ls gadā vienā administratīvajā teritorijā).

Konkurence apdrošināšanas tirgū un salīdzinoši zemais patērētāju zināšanu līmenis par apdrošināšanas produktiem ir tikai daļa no argumentiem, kādēļ Latvijā strādājošo apdrošinātāju obligātās civiltiesiskās transportlīdzekļu apdrošināšanas izmaksu rādītājs ir augstāks, salīdzinot ar citām Eiropas valstīm.

Kā liecina Eiropas apdrošinātāju asociācijas dati, vidējais OCTA izdevumu rādītājs nedaudz pārsniedz 20%, savukārt Latvijā strādājošo kompāniju izdevumu rādītājs svārstās ap 40%. Apdrošinātāji skaidro, ka izdevumu rādītājs ir tik augsts, jo Latvijā tirgus pagaidām nav tik attīstīts, lai tirgotu pakalpojumus tikai elektroniski, tādēļ nepieciešams investēt pārdošanas kanālos - gan filiāļu izveidē, gan aģentu algošanā.

Runājot par OCTA administratīvo izdevumu ietekmes faktoriem Latvijā un Eiropā, ir jāatzīmē vairāki faktori - apdrošināšanas tirgus lielums, izmantotais pārdošanas modelis, jo, piemēram, tādi pārdošanas kanāli kā internets vai telefons, kas ir iecienīti vairākās Eiropas valstīs, paredz mazākas izmaksas nekā filiāļu un aģentu kanāls, norāda AAS Balta tehniskais direktors Juris Kipļuks.

Vecākais taksometru uzņēmums galvaspilsētā a/s Rīgas Taksometru parks (RTP) iegādājies 30 jaunas automašīnas, kas aprīkotas ar gāzes iekārtām. RTP Tehniskais direktors Kaspars Muižnieks norāda, ka vienas Ford S-MAX automašīnas cena, kas pielāgota uzņēmuma prasībām, cena ir 19 tūkst. Ls.

Jāmin, ka pērn, paplašinot autoparku, uzņēmums iegādājās 50 jaunas automašīnas. K. Muižnieks arī norādīja, ka vecās automašīnas iecerēts pārdot. Viena no senākajām ir 2007. gadā iegādāta Ford automašīna, kuras nobraukums ir vairāk nekā 600 tūkst. kilometru. Runājot par gāzes izmantošanu, viņš arī piebilst, kamēr nemainīsies akcīzes nodokļa cena gāzei, ekonomija būs jūtama. Ietaupījums varētu būt aptuveni 10%.

Arī citi taksometru uzņēmumi izmanto automašīnas, kuras ir aprīkotas ar gāzes iekārtām. Piemēram, BalticTAXI autoparkā šobrīd ir 168 taksometri, un līdz gada beigām autoparka mašīnu skaitu plānots palielināt līdz 190 taksometriem. Visas automašīnas, neskaitot mikroautobusus un taksometru Ford Mustang, ir aprīkotas un brauc ar gāzi, norāda Baltic Taxi valdes loceklis Jānis Naglis.

Galvaspilsētā izstrādāti jauni noteikumi vieglo taksometru pārvadājumiem; nozarē šaubas par to efektu, trešdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Par iebraukšanu Vecrīgā taksometru uzņēmumiem būs jāšķiras no simboliskas summas speciālās atļaujas saņemšanai. To paredz Rīgas domes Satiksmes un transporta lietu departamenta izstrādātie saistošie noteikumi par vieglo taksometru pārvadājumu licencēšanu un pašvaldības nodevu par vieglo taksometru iebraukšanu īpaša režīma zonā. Noteikumu projektu bez iebildumiem, virzīšanai tālāk izskatīšanai Rīgas domes sēdē, apstiprināja Satiksmes un transporta lietu komitejas locekļi. Viņi visi atbalstīja to, ka ir nepieciešams noteikt samaksu taksometriem par iebraukšanu Vecrīgas teritorijā. Noteikumu projekts paredz arī citas izmaiņas un plānots, ka jaunie noteikumi varētu stāties spēkā jau ar šī gada 1. decembri.

80% taksometru firmu pašlaik darbojas pelēkajā zonā, sarunā ar DB uzsver Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētājs Kārlis Šadurskis

Fragments no intervijas

Vai 2016. gada valsts budžets ir ēnu ekonomiku veicinošs vai apkarojošs?

Budžets ir ēnu ekonomiku apkarojošs. Pats budžets gan atspoguļo tikai ieņēmumu un izdevumu sarakstu. Jautājums ir par budžetu pavadošo likumprojektu paketi, kurā, nenoliedzami, ir ēnu ekonomikas apkarošanas elementi. Finanšu ministrija ir nospraudusi sev mērķi vismaz par 1% gadā samazināt ēnu ekonomiku. Tas ir gan reālistiski, gan ambiciozi. Mēs ēnu ekonomikas apjoma ziņā par 6% atpaliekam no tām valstīm, ar kurām gribētu līdzināties.

Kuras iniciatīvas nākamā gada budžetā ietekmēs ēnu ekonomikas apkarošanu?

Paredzams, trešdien, 30. jūnijā Liepājas Speciālās ekonomiskās zonas valdes sēdē izskatīs pirmpirkuma tiesības uz "Liepājas metalurga" nekustamās mantas - zeme un ēkas iegādi Liepājas SEZ vajadzībām.

Principā tas nozīmē darījuma starp valsti un turku investoriem izgāšanu, jo pārdošanas darījums noslēgts gan par kustamo, gan nekustamo mantu.

Darījuma fons

Šā gada 30. aprīlī SIA "FeLM", kas procesā pārstāv Latvijas valsts intereses, noslēdza līgumu par bijušā "Liepājas metalurga" elektrotēraudkausēšanas kompleksa kustamās un nekustamās mantas iegādi un izteica gatavību uzsākt darbību teritorijā, iepriekš pauda Turcijas uzņēmuma "Aslanli Metalurji" pārstāvji. Ir pilnībā izpildītas finanšu saistības atbilstoši līgumam. Proti, ir iemaksāta nauda un izteikta gatavība investēt 200 miljonus piecu gadu laikā. Investori pavasarī bija noslēguši rūpnīcas inventarizāciju kopīgi ar SIA "FeLM" un īpašums ir gatavs nodošanai. Tik tālu viss ir skaisti, atliek vien Liepājas SEZ pirmpirkuma tiesības uz zemi, kuras var izmantot un viss liecina, ka tās tiks izmantotas. Plašāk par darījumu db.lv rakstīja iepriekš.

Ekonomiskā krīze Liepājā skaudri izpaužas nekustamo īpašumu tirgū, kur galvenokārt notiek sīki darījumi.

Daudz nekustamo īpašumu Liepājā pieder banku grupām, kas tos pienācīgi neapsaimnieko, bet pārdot šos īpašumus izdodas reti. Tiesu izpildītāju rīkotajās izsolēs dzīvokļu sākuma cenas ir ļoti zemas, taču pircēji ir galvenokārt nekustamo īpašumu firmas. Īpašumu piedāvājums pārsniedz pieprasījumu vairākas reizes. Tikmēr jauno projektu apsaimniekotāji kā pagaidu risinājumu mēģina attīstīt īres tirgu.

Dominē bankas

Pirms pieciem gadiem vēl apdzīvotas, rekonstruētas daudzdzīvokļu un biroju ēkas, vēsturiskie īpašumi – gan rekonstruēti, gan avārijas stāvoklī – lielākoties pieder banku grupām. Par to liecina izkārtnes ar uzrakstu «Pārdod» un ar bankām saistīto nekustamo īpašumu uzņēmumu tālruņu numuriem. Piemēram, SIA Ektornet Management Latvia komercīpašumu un mājokļu portfelī Liepājā ir 33 īpašumi, no tiem 13 ir komercobjekti, 18 dzīvokļi un privātmājas, kā arī divi ievērojami investīciju objekti, DB atklāja SIA Ektornet Management Latvia valdes priekšsēdētājs Andris Kovaļčuks. Starp šiem īpašumiem ir vairākas vēsturiskas ēkas vecpilsētas centrā un Jūrmalas parka tuvumā. Jāpiezīmē, ka uzņēmuma īpašumā ir arī valsts nozīmes pieminekļi (Jāņa iela 1 un Bāriņu iela 12), kā arī vietējas nozīmes pieminekļi (Kungu iela 29, Republikas iela 13, Bāriņu iela 31). Ektornet portfelī ir arī četri lieli komercobjekti, tostarp vairāki jau minētie vēsturiskie īpašumi – piemēram, biroju centrs Roma plaza, nams Tirgoņu ielā, kā arī tirdzniecības nams Kurzeme. Astoņus īpašumus Liepājā tirgo DNB bankas grupas uzņēmums SIA Salvus, tostarp lielu dzīvokli M.P.Berči projektētā namā. Taču vēsturiskos īpašumus pārdod ne tikai banku meitasuzņēmumi. IK RS Hipo Liepājā tirgo ekskluzīvu namu – bijušo Liepājas teātra Mazo zāli, kurā pēdējos gados a/s Liepājas metalurgs akcionārs Sergejs Zaharjins bija izbūvējis augstas klases viesnīcu, bet īsi pirms Metalurga bankrota šo ēku uzdāvināja savam brālim. Ēka no pašvaldības tika pirkta 2003.gadā, par 1200 m2 zemes no pircēja tika prasīti 23 tūkstoši latu, 80 % maksājot sertifikātos, bet par ēku – 44 tūkst. latu, summu nomaksājot divu gadu laikā. Šobrīd īpašuma pārdošanas cena ir 900 tūkstoši eiro, liecina sludinājums portālā ss.lv. Pērn par to prasīja aptuveni tikpat latos.

Sākot ar 2. oktobri, taksometru pakalpojumu sniedzējs BalticTaxi sāk pakalpojumu sniegšanu Liepājā un tās apkārtnē.

Sākotnēji taksometra pakalpojumus Liepājā nodrošinās trīs BalticTaxi taksometri, tomēr nākotnē to skaitu plānots palielināt, informē Baltic Taxi valdes loceklis Gundars Kristapsons.

BalticTaxi plānos ietilps ne tikai piedāvāt taksometru pakalpojumus, bet arī veicināt tūrisma attīstību Liepājā un turpināt attīstīt jau esošo sadarbību ar a/s Liepājas autobusu parks. Db.lv rakstīja, ka Liepājas autobusu parks jau tagad piedāvā pasažieriem iespēju nokļūt starptautiskajā lidostā Rīga, neiebraucot Rīgā.

Braukšanas tarifi Liepājas taksometriem ir 0,60 Ls par iekāpšanu/taksometra nolīgšanu, 0,40 Ls/km un 0,06 Ls/min. Arī Liepājā taksometros būs pieejams bezmaksas Wi-Fi, kuru nodrošina Tele2.

Ventspilī dibinātais uzņēmums Burgerbārs paplašinās, atverot savu otro burgernīcu Liepājā; nākotnē cer izveidot tīklu.

Trīs draugi pirms diviem gadiem, investējot aptuveni 14,5 tūkst. eiro, atvēra savu pirmo burgernīcu. Jaunieši bija nesen pārcēlušies atpakaļ no Rīgas uz Ventspili un nolēma, ka būtu jāizveido kaut kas savs. «Puiši bija nolēmuši, ka tā būs ķīniešu ēstuve, bet man tā nelikās veiksmīga biznesa ideja,» stāsta Ventspils Burgerbāra īpašniece un vadītāja Baiba Jaņēviča.

«Tajā laikā biju sācis gatavot burgerus, nolēmām – kāpēc neatvērt vaļā bāru! Burgerus ir salīdzinoši viegli pagatavot, nav nepieciešams iziet apmācības kursus, kā, piemēram, smalkos restorānos,» teic SIA Burgerbārs Liepāja īpašnieks Arturs Raževskis. Lai īstenotu ideju, jaunie uzņēmēji sāka meklēt telpas Ventspilī, kā arī iespējas iegādāties nepieciešamo virtuves tehniku. «Braucu garām kinoteātrim un redzēju, ka tur aizvērta kebabnīca. Vairākas dienas braukāju ar auto garām, līdz satiku tās īpašnieku. Pārpirkām visu uzņēmumu, bijām izveidojuši tāmi, cik projekts izmaksās, bet jau pēc diviem mēnešiem bijām to pārsnieguši, un nekas nebija izdarīts. Matemātika nedaudz piekliboja. Remontu veicām paši, materiālus mēģinājām sadabūt no garāžām, kas nu kuram bija saglabājies. Arī tehniku centāmies dabūt par labu samaksu, zvanīju uz uzņēmumiem Rīgā ik pa trīs dienām,» uzņēmuma pirmsākumus Ventspilī atceras A. Raževskis.

Tā mērķis ir apvienot informācijas tehnoloģiju speciālistus un izglītot sabiedrību, ilgtermiņā mērķējot attīstīt uzņēmējdarbību, radīt jaunas darbavietas un samazināt bezdarbu.

Tāpat iecerēts uzlabot sabiedrības digitālās prasmes, palīdzēt IT speciālistiem sākt un turpināt izaugsmi, kā arī rast iespējas attīstīties inovatīviem IT uzņēmumiem Liepājā.

Digitālo inovāciju parku dibinājusi Liepājas pašvaldība, Liepājas speciālā ekonomiskā zona, "UPB" un "Sense Media". Pirms parka izveides pašvaldība veica IT uzņēmumu aptauju, tikās ar tiem. Diskutējot par to, kādi izaicinājumi ir kompānijām, visi norādīja uz speciālistu trūkumu, kas ir šķērslis izaugsmei. "Ja trūks darbinieku, mazi uzņēmumi nekad nekļūs par lieliem. Tāpēc Digitālo inovāciju parka prioritāte ir nodrošināt profesionāļus ar piekļuvi zināšanām, prasmēm, iespējām," tā Agate Ambulte, Digitālo inovāciju parka vadītāja.

Apstrādes rūpniecība pēdējos gados demonstrējusi labu izaugsmi, un viena no nozarēm, kas to sekmējusi, ir automobiļu, piekabju un puspiekabju ražošana. Vēl vairāk - autobūves nozare šogad augusi visstraujāk, un līdzšinējie investīciju plāni liek cerēt uz strauju izaugsmi arī nākotnē, prognozē Latvijas Bankas ekonomiste Agnese Rutkovska.

Šī ziņa daudzos skeptiķos izraisa vismaz smīnu, ja ne skaļus smieklus, – kopš kura laika Latvija ražo automobiļus? Šķiet, vidējam latvietim pašmāju automobiļu ražošana asociējas tikai ar padomju laikā ražotajiem mikroautobusiem «Latvija» un pastāv uzskats, ka nedz pirms tam, nedz pēc nozare nav eksistējusi un vairs neeksistē. Tomēr tā nebūt nav, viņa uzsver.

Latvijai un latviešiem (dažu interesantu faktu dēļ paplašināšu stāstu arī izcelsmes virzienā) ir saistība ar automobiļu ražošanu teju kopš autobūves pirmsākumiem, tādēļ, pirms aplūkojam nozares sniegumu pēdējās desmitgadēs, nedaudz ielūkosimies vēsturē. To palīdzēs atklāt Rīgas Motormuzeja informācija, Edvīna Liepiņa un Andra Biedriņa grāmata «Rīgas auto» un citi avoti, saka eksperte.

Starptautiskais pasažieru pārvadātājs "Lux Express" maijā plāno sākt komerciālos pasažieru pārvadājumus reģionālās nozīmes maršrutos Rīga-Liepāja un Liepāja-Daugavpils, aģentūrai LETA apstiprināja "Lux Express" Baltijas biznesa attīstības vadītājs Aldis Ķibēns.

Viņš norāda, ka Sabiedriskā transporta padome ir paudusi atbalstu reģionālās nozīmes maršruta Rīga-Liepāja atklāšanai pasažieru komercpārvadājumiem.

"Patlaban gaidām Autotransporta direkcijas (ATD) paziņojumu par šī maršruta atvēršanu komerciālajiem pasažieru pārvadājumiem un atbildi uz uzņēmuma pieteikumu izsniegt atļauju, lai varētu nodrošināt pasažieru pārvadājumus maršrutos Rīga-Liepāja un Liepāja-Daugavpils," pauž Ķibēns.

Viņš papildina, ka patlaban būtiskākais solis transporta nozares attīstībai būtu šo un citu maršrutu atvēršana komerciālajiem pasažieru pārvadājumiem, kas ne vien veicinātu konkurenci tirgū, bet arī pasažieriem dotu iespēju izvēlēties pakalpojuma kvalitāti.

26 gadus pēc Liepājas speciālās ekonomiskās zonas (SEZ) izveidošanas pilsētā ir tapušas desmitiem jaunas rūpnīcas, izveidoti moderni industriāli parki, izbūvētas ielas un inženierkomunikācijas. Ja vēro šo procesu laika skalā, attīstība notiek sprādzienveidīgi.

No šodienas viedokļa skatoties, šķiet, ka pirmsākumiem nav nozīmes, bet nozīme ir un ļoti liela. Par to arī Dienas Biznesa speciālizdevumā Nekustamais īpašums jautājām Liepājas SEZ pārvaldniekam Uldim Hmieļevskim.

Fragments no intervijas

1997. gadā izveidoja Liepājas SEZ. Kāds bija mērķis, uzdevums? Sakopt pilsētu vai izveidot rūpniecību?

Īsā atbilde – radīt darbavietas, papildināt pilsētas budžetu un attīstīt pilsētu un reģionu. Industrija Liepājā bija absolūti sabrukusi. Līdzšinējā darbība uz plašo PSRS valstu saimes pieprasījumu vairs nebija aktuāla, bet vietējais tirgus bija nepietiekams izdzīvošanai, par attīstību pat nerunājot. Rūpnīcas bankrotēja cita pēc citas un Tosmares mikrorajonos pat 35-38%.

Liepājas speciālās ekonomiskās zonas (SEZ) 25. augusta valdes sēdē izskatīti un pieņemti 16 lēmumi gan par ilgtermiņa nomas slēgšanu, kas saistīti ar bijušās Tosmares kuģu remonta rūpnīcas maksātnespējas procesa noslēgšanos, gan par ieguldījuma slēgšanu, gan par grozījumu izdarīšanu rezervācijas un apbūves tiesību līgumos.

Liepājas SEZ valde nolēma slēgt arī pārjaunojuma līgumu ar SIA “Liepāja Steel”.

Kurzemes rajona tiesas Liepājas pilsētas zemesgrāmatas nodalījumā 2021. gada 4. augustā reģistrētas Liepājas SEZ pārvaldei piederošās tiesības uz nekustamo īpašumu Brīvības ielā 94, Liepājā.

Liepājas SEZ valde 2021. gada 5. jūlijā lēma par pirmpirkuma tiesību izmantošanu uz nekustamo bijušā “Liepājas metalurga” teritorijā. Pirmpirkuma tiesību izmantošana nodrošina iespēju pilsētai un Liepājas SEZ pārvaldei attīstīt bijušo “Liepājas metalurga” teritoriju kā vienotu veselumu, atbrīvojot to no vēsturiskā piesārņojuma, ar vienotu pārvaldību, infrastruktūru, kurā darbojas inovatīvi un videi draudzīgi uzņēmumi. Pirmpirkuma tiesību izmantošanu nosaka Liepājas SEZ likuma 48. pants.

Tirdzniecības centru "Rietumu centrs" Liepājā, Jaunajā ostmalā 3/5, īpašumā ieguvusi miljonāra Argoda Lūsiņa ģimenei piederošā SIA "SC Liepāja", liecina publiski pieejamo datubāžu informācija.

Nekustamā īpašuma konsultāciju uzņēmuma "Newsec" pārstāvji informēja, ka investīciju fonds "Lords LB Baltic Fund III" ar "Newsec" starpniecību pārdevis tirdzniecības centru "Rietumu centrs" Liepājā, tomēr ne darījuma summa, ne jaunais īpašnieks atklāti netiek.

Pārdots Lords LB Baltic Fund III piederošais tirdzniecības centrs Liepājā 

Starptautiskais nekustamā īpašuma konsultāciju uzņēmums "Newsec" darbojies kā starpnieks "Lords...

Informācija Zemesgrāmatā liecina, ka "Rietumu centra" īpašniece ir "SC Liepāja". Savukārt "Firmas.lv" informācija liecina, ka par "SC Liepāja" īpašnieku šogad jūlijā kļuvusi SIA "Baltrade", kas pieder Lūsiņu ģimenes uzņēmumam SIA "Alhold".

"Newsec" pārstāvji informēja, ka tirdzniecības centrā ir 25 nomnieki, no kuriem lielākais ir mazumtirdzniecības tīkls "Rimi" un saimniecības preču veikals "JYSK", ar kopējo iznomāto platību aptuveni 6300 kvadrātmetru.

"Newsec Latvija" valdes priekšsēdētājs Ģirts Grīnbergs norādīja, ka šādu objektu segments joprojām ir pievilcīgs gan patērētāju, gan investoru vidū. "Covid-19 pandēmijas laikā kļuva skaidrs, ka lielveikali, kur lielāko daļu nomāto vietu aizņem pārtikas mazumtirgotāji, joprojām ir pievilcīgi investoriem kā ieguldījums, kas rada stabilu finanšu plūsmu, jo tie ir izturīgi pret tirgus lejupslīdi vai citiem tirgus satricinājumiem," pauda Grīnbergs.

Tiek lēsts, ka katru gadu "Rietumu centru" apmeklē gandrīz 2,5 miljoni cilvēku

Pēc Grīnberga teiktā, veiksmīga tirdzniecības centra darbība tiks turpināta, un nebūs nepieciešamas papildu investīcijas. Klients, kurš iegādājies objektu, neplāno mainīt tirdzniecības centra mērķi, tostarp arī esošie nomnieki paliks tie paši.

"Lords LB Asset Management" nekustamo īpašumu investīciju fonds "Lords LB Baltic Fund III" "Rietumu centru" iegādājās 2013.gadā.

Fonda "Lords LB Special Fund V" meitasuzņēmuma Latvijā "PN Project" patiesā labuma guvēji ir tie paši, kas "SC Liepāja" bijušā īpašnieka SIA "BFIII Latvia" - Mindaugs Marcinkevičs un Andrjus Stonkus. "PN Project" pašreiz Latvijā īsteno Preses nama kvartāla būvniecību.

FOTO: Uzsāk Preses Nama kvartāla pirmās kārtas būvniecību  

Jau jūlijā tiks uzsākti Preses Nama kvartāla rekonstrukcijas darbi, kam drīzumā sekos...

Kā liecina "Firmas.lv" informācija, SIA "Alhold" īpašnieki ir Argods Lūsiņš (49,9%), Antra Lūsiņa (49,8%) un Jānis Lūsiņš (0,3%).

"Alhold", kam pieder "Baltrade", SIA "Also", SIA "Altrade", SIA "Jāņa centrs", SIA "Kauguru centrs", SIA "TC projekts", SIA "Jaltrade" SIA "Altrans", SIA "Kurzemes degvielas tirdzniecības serviss", SIA "Jūrmalas sporta un atpūtas centrs" un SIA "Kurzemes degviela Liepāja", pērn strādājis ar 60,588 miljonu eiro peļņu.

Kā "SC Liepāja" patiesajiem labuma guvējiem norādīti Argods Lūsiņš un Antra Lūsiņa.

Japānas autobūves kompānija Nissan Motor ir uzvarējusi konkursā, kurā tika meklēts Ņujorkas slaveno, dzelteno taksometru piegādātājs, raksta BBC.

Darījuma vērtība tiek lēsta viena miljarda ASV dolāru vērtībā. Jauno taksometru dizaina pamatā būs Nissan NV200 automašīnas modelis.

Konkursā piedalījās arī tādi ražotāji kā Ford Motors un Turcijas Karsan Otomotiv. Tomēr Japānas uzņēmuma piedāvājums bija vislētākais – vienas automašīnas cena būs aptuveni 29 tūkstoši dolāru. Kompānija jaunos taksometrus sāks piegādāt jau 2013. gadā.

Jaunajam taksometram jumtā ir iebūvēts logs, lai pilsētas viesi varētu sajūsmināties par Ņujorkas debesskrāpjiem. Mašīnā varēs uzlādēt mobilos telefonus, kā arī tajā būs navigācijas ierīces, kas ļaus vadītājiem labāk orientēties lielpilsētā. Braucējiem vairs nevajadzēs saskarties ar situāciju, kad taksometra šoferis nespēj atrast pareizo ceļu.

Pagājušajā naktī sadedzināta vēl viena BalticTaxi automašīna, informēja uzņēmumā.

Naktī no 29. uz 30.martu uzņēmuma stāvvietā Krustabaznīcas ielā Rīgā notikuša uzbrukuma rezultātā sadegusi BalticTaxi automašīna, turklāt nodedzinātas vēl divas privātās automašīnas.

Uzņēmums šo rīcību saista ar plānoto taksometru pakalpojumu patentmaksas regulējumu. BalticTaxi uzsver, ka taksometru nozare un valsts institūcijas aktīvi strādā, lai taksometru pakalpojumu patentmaksas regulējums stātos spēkā šī gada 1.jūlijā.

Pēc vairākkārtējām sanāksmēm kopējā nozares regulējuma virzība ir skaidri iezīmēta, atlicis darbs tikai pie detaļām. Līdz nākamās nedēļas otrdienai, 5.aprīlim, nozares uzņēmumi sagatavos gala vīziju par turpmāko nozares regulējumu, lai pēc tam to iesniegtu valdībā, skaidro uzņēmumā.

Kopš pērnās vasaras, kad Autotransporta direkcijā (ATD) izveidots Taksometru vadītāju reģistrs, tajā reģistrējušies teju 6000 šoferu, bet mašīnas reģistrētas 30 reizes mazāk, apgalvo ATD

«Licenču kartīšu skaits, kas komersantiem tiek izsniegtas uz katru vieglo automobili, ir aptuveni 30 reizes mazāks nekā reģistrēto autovadītāju skaits. Tas norāda uz nepieciešamību pastiprināt kontroles pasākumus. Jau no 1. septembra visām tīmekļa vietnēm, ar kuru starpniecību var izsaukt pārvadājumu pakalpojumu, būs jābūt reģistrētām vienotā reģistrā,» Dienas Biznesu informēja ATD sabiedrisko attiecību vadītāja Zane Plone.

Dienas Bizness jau iepriekš rakstījis, ka ne visas vieglās automašīnas, kas pārvadā pasažierus, mūsu valstī ir uzskatāmas par taksometriem. Īstos taksometrus no citiem pasažieru pārvadātājiem iespējams atšķirt pēc numuriem. Taksometriem numuri ir dzelteni, bet pasažieru pārvadātājiem balti. Reāli pasažierim tas neko neizsaka, jo visi viņu ir gatavi aizvest līdz galamērķim par kaut kādu samaksu. Atšķirības ir izveidojušās birokrātiskajās cīņās par nodevu ieņēmumiem, precīzāk – pašvaldībām arī no kaut kā jādzīvo. Proti, vēsturiskajiem taksometriem licences izsniedz plānošanas reģioni un republikas nozīmes pilsētas. Taksometrus, kas ir taksometri ne tikai pēc savas eksistences jēgas, bet arī pēc likuma burta, stingrāk pieskata. Piemēram, uz taksometriem noteikti ir jābūt pazīšanās zīmēm, gaismas kontrolsignāliem, jābūt īpašai taksometra numurzīmei, kas ir dzeltena. Arī licencēšana ir skarbāka – ir jāsaņem licence uzņēmumam un licence mašīnai katrā plānošanas reģionā vai republikas nozīmes pilsētā, kurā tiek veikti pārvadājumi.

Ēnu ekonomikas problēmas ar transportu saistītās jomās atšķiras , otrdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Tā kā starptautiskajiem autopārvadātājiem nākas strādāt ar bankām, jāmaina ritošais sastāvs, lai spētu saglabāt vietu tirgū, nevar teikt, ka šajā jomā būtu masveidīgas problēmas, DB norādīja asociācijas Latvijas auto prezidents Valdis Trēziņš. Turklāt komersantus, ja labi grib, var pārbaudīt ne tikai naudas aizdevēji, bet arī institūcijas, izsniedzot atļaujas vai TIR karnetes. Tāpat iespējams pārbaudīt darba un atpūtas režīma ievērošanu. Tādējādi starptautiskie pārvadājumi, viņaprāt, nav tas sektors, kur varētu runāt par 30–40% ēnu ekonomiku kā citās jomās. Pavisam cita aina ir pasažieru pārvadājumos, kur nule kā pieņemti grozījumi Autopārvadājumu likumā, bet līdz gada vidum MK jāpieņem noteikumi par iekšzemes pasažieru neregulārajiem pārvadājumiem, kas ļautu policijai skaidrāk identificēt komersantus, kas neregulāro pārvadājumu aizsegā nosmeļ pasažierus regulārajiem pārvadātājiem. Jautājums, protams, ir, vai normatīvajiem aktiem sekos reāla kontrole, saka Latvijas Autopārvadātāju asociācijas direktors Ivo Ošenieks, cerot, ka policija šai problēmai pievērsīsies aktīvāk. Nākamā akūtā problēma, kas tiks risināta, būs taksometru pārvadājumi, un jau vakar Satiksmes ministrijā notikusi iesaistīto pušu sanāksme.