Transports un loģistika

Liepājai būs sava transporta shēma

Vēsma Lēvalde [email protected], 23.09.2004

Jaunākais izdevums

Liepājas pilsētas domes saimniecības un attīstības komiteja nolēmusi sākt Liepājas transporta shēmas projekta izstrādi. Finanšu komiteja ceturtdien Liepājas transporta shēmas projekta izstrādei rezervēja nepieciešamo finansējumu Ls 3000,00 (trīs tūkstoš latu) apmērā 2005. gada budžetā. Šādas shēmas projekta mērķis ir piedāvāt priekšlikumus vietu rezervēšanai maģistrālo ielu tīkla attīstībai, ieskaitot lielākās inženierbūves - tiltus un ceļa pārvadus. Transporta shēmas projekts ļaus pilsētā veidot drošu, ērtu un elastīgu satiksmes sistēmu. Projektu izstrādātāju izraudzīsies Būvvalde. «Mēs visi redzam, ka transporta līdzekļu skaits pilsētas ielās strauji pieaug. Agrāk vai vēlāk tas var radīt sarežģījumus, tāpēc jau tagad pašvaldībai jāredz pilsētas transporta tīkla attīstības iespējas un risinājuma varianti,» lēmuma nepieciešamību skaidro deputāts Aivars Boja.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Ar Andri Griģi un Kesenfeldu ģimeni saistītai sabiedrībai piemērots tiesiskās aizsardzības process

Dienas Bizness, 02.02.2010

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

A/s Serviss RC, kas ir izveidota, reorganizējot a/s Mēs Liepājai, piemērots tiesiskās aizsardzības process, liecina publiski pieejamā informācija.

A/s Serviss RC reģistrēta Rīgā Vīlandes ielā, taču tās reģistrācijas numurs sakrīt ar a/s Mēs Liepājai reģistrācijas numuru, kas uzņēmumu reģistrā vairs nav atrodama. A/s Mēs Liepājai iepriekš apsaimniekoja Liepājas tirdzniecības namu Kurzeme, viesnīcu Līva, gatavojās realizēt vairākus ambiciozus projektus. 2008. gadā a/s Mēs Liepājai reģistrēja 5.58 miljonu latu lielu komercķīlu Hansabankā. 2008. - 2009. gadā risinājās ilgstoša ar uzņēmējiem Andri Griģi, Aigaru un Ivaru Kesenfeldiem saistītu uzņēmumu reorganizācija, kā arī Komercreģistrā parādījās jaunas, ar uzņēmējiem netieši saistītas sabiedrības. Neoficiāla informācija liecināja, ka uzņēmēji nonākuši konfliktā un brūkošais nekustamo īpašumu tirgus radījis miljoniem latu lielus zaudējumus. 2010. gada 21. janvāra domes sēdē Liepājas dome lēma par zemes nomas līguma pārjaunošanu sakarā ar a/s Mēs Liepājai pārstrukturēšanu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Bankas "NORD/LB Latvija" centrālā ēka Vecrīgā pardota "Mēs-Liepājai"

Ieva Mārtiņa [email protected], 11.08.2005

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Banka „NORD/LB Latvija” ir noslēgusi savas centrālās ēkas Vecrīgā, Smilšu ielā 6 pārdošanas procesu, un par ēkas jauno īpašnieku ir kļuvusi a/s „Mēs Liepājai”. Abas puses ir gandarītas par darījumu, kas apliecina gan bankas, gan „Mēs Liepājai” attīstību un izaugsmes potenciālu. Jaunais īpašnieks šajā ēkā plāno izveidot viesnīcu. „NORD/LB Latvija” izaugsme ir vidēji 1,5- 2 reizes straujāka nekā banku sektorā vidēji, pieaug arī klientu un darbinieku skaits, tādēļ tika pieņemts lēmums par bankas centrālās ēkas pārdošanu. Patlaban tiek plānota jauna biroja izveide ārpus vecpilsētas, un lēmums par to varētu tikt pieņemts jau šā gada laikā. Savukārt ēka Smilšu ielā 6 ir pārdota, saglabājot nomas tiesības iepriekšējam īpašniekam līdz laikam, kad NORD/LB Latvija pārcelsies uz jauno centrālā biroja atrašanās vietu. Bankas NORD/LB Latvija viceprezidents Aivars Flemings stāsta: „Izvērtējot potenciālos ēkas pircējus, svarīgs kritērijs bija arī šī uzņēmuma attīstības perspektīvas un nozīme valsts tautsaimniecības kontekstā. Uzņēmums „Mēs Liepājai” lieliski atbilst mūsu redzējumam par veiksmīgu ēkas īpašnieku, jo visnotaļ pozitīvi vērtējam arī kompānijas plānus izmantot ēku, veicinot valstij būtiskās tūrisma nozares infrastruktūras attīstību.” Jaunais ēkas īpašnieks „Mēs Liepājai” plāno ēku pārbūvēt par viesnīcu. Kā viens no perspektīvākajiem viesnīcas attīstības scenārijiem ir starptautiska operatora piesaiste, un patlaban jau ir uzsāktas sarunas ar vairākām starptautiski pazīstamām viesnīcu ķēdēm. „Mēs Liepājai” mērķis ir atvērt vienu no dizainiski interesantākajām četrzvaigžņu vai pieczvaigžņu viesnīcām Rīgā ar 100 līdz 130 viesnīcas numuriem. Arhitekts tiks izvēlēts pēc tam, kad pilnībā tiks atrisināts jautājums par viesnīcas konceptu un operatoru. Plānotais viesnīcas atklāšanas laiks – viena gada laikā pēc nomas līguma beigām. „Vērtējot no vairākiem aspektiem, šī ir ļoti pateicīga ēka viesnīcas izbūvei, par ko liecina gan ēkas atrašanās vieta, gan arī ēkas arhitektūra un atsevišķas dizaina detaļas, kā arī pašreizējais ēkas stāvu plānojums un logu ritms” atzīst Andris Griģis, a/s „Mēs Liepājai” pārstāvis. Papildus jau iegādātajam nekustamajam īpašumam a/s “Mēs Liepājai” jau pašlaik risina sarunas par vairāku nekustamo īpašumu iegādi Rīgā, kuri arī tiek uzskatīti par piemērotiem viesnīcu attīstībai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Gads pēc lielākā krāpšanas mēģinājuma Latvijas vēsturē: policijas izmeklēšanai a/s Olainfarm lietā iespaidīgi rezultāti, vēsta laikraksts Diena.

Pirms nedaudz vairāk kā gada, 2021. gada 30. aprīlī, Valsts policija uzsāka izmeklēšanu lietā, kas, iespējams, kā lielākais krāpšanas un reiderisma mēģinājums jau ir iegājusi Latvijas vēsturē. Parakstot, iespējams, fiktīvu akciju atsavināšanas līgumu, lielākā a/s Olainfarm akcionāra SIA Olmafarm valdes locekle Milana Beļeviča mēģināja par vairāk nekā 40 miljoniem eiro izkrāpt SIA Olmafarm piederošo Olainfarm akciju kontrolpaketi Čehijas čaulas kompānijai Black Duck Invest a.s. Gadu pēc notikušā Diena uzrunāja Valsts policiju, aicinot izklāstīt, kā šajā laikā ir veicies ar izmeklēšanu. Jāteic, ka atšķirībā no citām reizēm, kad ar sarežģītu noziegumu atklāšanu policijai tik raiti un veiksmīgi nav gājis, šoreiz policijai ir, ar ko palielīties, un izmeklēšanas rezultāti solās būt iespaidīgi. Turklāt krāpšanas stāstā arvien spilgtāk iezīmējas arī vairākas citas personas, kuras krāpšanā tieši nepiedalījās, bet bijušas ieinteresētas, lai Olainfarm nelikumīgā pārņemšana būtu izdevusies.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Liepājas dome noraida Rožu laukuma privatizāciju

Vēsma Lēvalde, Db, 22.01.2009

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Liepājas dome noraidījusi a/s Mēs Liepājai privatizācijas pieteikumu neapbūvētam zemesgabalam Liepājā Rožu laukumā 1/4.

Par zemesgabalu 4526 m2 platībā Liepājas centrā 2003. gadā noslēgts nomas līgums starp pašvaldību un a/s Mēs Liepājai. Pašvaldība arī patur tiesības lauzt zemes nomas līgumu, ja netiks ievēroti nomas līguma nosacījumi.

A/s Mēs Liepājai līdz 2008. gada 31. decembrim nav nostiprinājusi ēkas (būves) zemesgrāmtā, tāpēc pašvaldība uzskata, ka noraidījums ir pamatots, un konsultācijas lēmuma pieņemšanai ar pretendentu ir neadekvātas.

Minētajā adresē a/s Mēs Liepājaibija iecerējusi būvēt daudzfunkcionālu centru Rožu galerija. Projekts izraisīja plašu sabiedrisko rezonansi, tā sabiedriskā apspriešana tika vairākkārt pagarināta.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Rīgas transporta simulācijas modelis nav pietiekami aktuāls

Elīna Pankovska, 26.03.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Viena no galvenajām Rīgas pilsētas galvassāpēm, kas būtu jāsāk risināt, ir samilzusī transporta problēma; nepieciešami svaigāki dati, pirmdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Tā DB stāsta Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta Teritorijas plānojuma nodaļas vadītāja Inese Sirmā. Viņa norāda, ka svarīgi būtu iegūt aktuālus datus, uz kuriem tad varētu arī veidot secību, kādā attīstīt tālāk ar transportu saistītos projektus. Tādējādi, iespējams, pamainītos arī prioritātes. Jāmin, ka šobrīd ir noslēgusies Rīgas teritorijas plānojuma līdz 2030. gadam (RTP2030) publiskā apspriešana un marta beigās notiks sanāksme, kurā tiks runāts par saņemtajiem priekšlikumiem un institūciju sniegtajiem atzinumiem.

RTP2030 redakcijā minēts, ka risinājumos, ievērojot plānošanas pēctecību, tiek saglabāts līdzšinējais transporta infrastruktūras pamats, proti, ielu struktūra ar pilsētas lokiem (centra loku veido Hanzas šķērsojums, Zirņu iela, Pērnavas iela, Salu tilts un Daugavgrīvas iela; pilsētas loku veido Ziemeļu transporta koridors, Dienvidu tilts, Austrumu un Rietumu maģistrāle) un radiāliem savienojumiem, kā arī tiek saglabāta ielu kategoriju hierarhija. Tostarp saglabāts arī ilgtermiņa transporta infrastruktūras objekts Piejūras maģistrāle. I. Sirmā gan min, ka šis projekts šobrīd nav pilsētas prioritāte. Kopumā līdz ar jauno RTP2030 transporta shēma lielos vilcienos pilsētā nemainīsies, jo tā ir noteikta Ilgtspējīgas attīstības stratēģijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Rūdolfa Meroni liecības prokuratūrai

Kristīne Jančevska, Lato Lapsa, Baltic Screen, speciāli Db, 05.11.2008

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par Aivara Lemberga un viņa līdzgaitnieku darbībām un izstrādātājām nodokļu shēmām vairāku gadu garumā Ventspils uzņēmumos, prokuratūrai liecības sniedzis Šveices advokāts Rūdolfs Meroni.

«Ventspilī runājot - viens korumpēts Šveices advokāts, saukts vēl arī par Šveices Ostapu Benderu jeb Lielo mahinatoru, par taisnīgu atlīdzību 15 000 000 dolāru apmērā, ko sarūpējuši mani negodīgie partneri, dara visu iespējamo, lai izpildītu četru blēžu pasūtījumu un iespundētu mani cietumā. To var vērtēt kā izcilu Šveices advokātu ētikas un atbildības piemēru. Ceru, ka šī Šveices mahinatora slimība nepielips Latvijas advokātiem, mācītājiem, ginekologiem, ģimenes ārstiem un citu profesiju pārstāvjiem, kuriem viņu amatu pēc tiek uzticēti personiskie un intīmie noslēpumi,» tā, piemēram, A. Lembergs uz jautājumu par R. Meroni izteicies rakstiskā intervijā Neatkarīgajā Rīta Avīzē.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas sabiedriskā transporta biļešu cenas ir ievērojami zemākas nekā Rietumeiropas valstu galvaspilsētās, izņemot Luksemburgu un daļēji Tallinu, tomēr arī algu līmenis tur ir daudz augstāks.

Par to liecina ZAB Varul pētījums. Jārēķinās arī, ka ar sabiedrisko transportu lielākoties nepārvietojas ļoti turīgi cilvēki, bet gan vienkāršo darbu darītāji. Vienlaikus vairākas Eiropas pilsētas motivē ar sabiedrisko transportu doties uz darbu, jo tas ir izdevīgāk nekā braukt ar savu vieglo automašīnu. Arī Rīgas pašvaldība un pašvaldības SIA Rīgas satiksme aicina cilvēkus vairāk izmantot sabiedrisko transportu, kā arī popularizē park&ride principu, bet pagaidām tas nav izdevies īpaši veiksmīgi.

Luksemburga pārsteidz

«Tas, ka valstī ar mazākiem ienākumiem vidēji uz vienu iedzīvotāju būs arī lētākas sabiedriskā transporta biļetes, ir loģiski, un par to liecina arī pētījuma dati. Tiesa, ir daži izņēmumi, piemēram, Luksemburga, kur sabiedriskā transporta gada biļete ir lētāka nekā ar ievērojami mazākiem ienākumiem iztiekošajiem rīdziniekiem,» pētījumā paradoksālo situāciju iezīmē zvērināts advokāts Jānis Zelmenis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

EK apstiprina Latvijas banku atbalsta shēmu

, 23.12.2008

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Komisija (EK saskaņā ar EK līguma noteikumiem par valsts atbalstu ir apstiprinājusi Latvijas atbalsta shēmu finanšu tirgu stabilizēšanai, sniedzot garantijas nosacījumiem atbilstošām bankām, lai nodrošināto to piekļuvi finansējumam.

Komisija atzina pasākumu par atbilstīgu Komisijas Paziņojumam ar norādēm par valsts atbalstu finanšu krīzes pārvarēšanai (skat. IP/08/1495). Ar shēmu tiek nodrošināta nediskriminējoša piekļuve finansējumam, shēmas darbība ir ierobežota laikā un apmērā, tā paredz atlīdzību saskaņā ar tirgus nosacījumiem un tajā ir iekļauti pietiekami drošības pasākumi, lai nepieļautu tās ļaunprātīgu izmantošanu. Tādējādi Komisija secināja, ka shēma ir piemērots līdzeklis, lai novērstu nopietnus traucējumus Latvijas ekonomikā, un tāpēc atbilst EK līguma 87. panta 3. punkta b) apakšpunktam.

Konkurences komisāre Nēli Krusa sacīja: "Latvijas shēma kārtējo reizi parāda Komisijas stipro pusi šajā krīzē: spēju pārraudzīt dalībvalstu atbalsta shēmas pietiekami elastīgi, lai ņemtu vērā valstu īpatnības, vienlaikus nodrošinot pietiekamu saskaņotību, lai visām Eiropas bankām saglabātu vienādus spēles noteikumus."

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

A/s Tallina Kaubamaja un SIA Lidl Latvija snieguši nekorektas ziņas presē un Tallinas biržā par it kā notikušu nekustamo īpašumu darījumu. A/s Mēs Liepājai iesniegusi Kurzemes apgabaltiesā prasību pret SIA Lidl Latvija par līguma nepildīšanu. To apstiprina ieraksts zemesgrāmatā. Tomēr 2006. gada 13. decembrī Igaunijas a/s Tallina Kaubamaja izplatīja paziņojumu, ka tā meitas uzņēmums Latvijā SIA TKM Latvija un SIA Lidl Latvija noslēdzis līgumu par 22 nekustamo īpašumu iegādi Latvijā.

Desmit dažādās vietās atrodošos zemes gabalu kopējā platība ir 80 609 m2 un darījuma vērtība bez pievienotās vērtības nodokļa - 256 miljoni kronu (aptuveni 11,5 milj. Ls - Db).

"Koncerns Tallina Kaubamaja iegādājās nekustamos īpašumus, lai izvērstu koncerna tirdzniecības darbību arī Latvijā. Nopirktie nekustamie īpašumi atrodas Rīgā, kā arī Cēsīs, Jelgavā, Jūrmalā, Liepājā, Rēzeknē, Salaspilī un Tukumā. Nekustamo īpašumu iegādes galvenais mērķis ir Selver veikalu ķēdes paplašināšana," teikts paziņojumā. ·āds pats paziņojums publicēts Tallinas fondu biržas mājas lapā vēl 8. janvārī. Interesanti, ka, piemēram, Rēzeknes pašvaldība tikai 12. janvārī atteicās no pirmpirkuma tiesībām uz 5 SIA Lidl Latvija piederošiem zemesgabaliem par kopējo summu 925 635,04 Ls.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

ERAF atbalstu gūs vēl 276 projekti

, 16.02.2007

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

15.februāra Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) vadības komitejā tika saskaņoti 276 projekti, kuru kopējais attiecināmais (struktūrfonda, valsts budžeta un privātais) finansējums veido 91, 7 miljonus latu, biznesa portālu Db.lv informēja Finanšu ministrija.

18 projekti iegūs atbalstu Satiksmes ministrijas atklātajā projektu konkursā Transporta sistēmas organizācijas optimizācija un satiksmes drošības uzlabojumu apdzīvotās vietās, 14 projekti Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas (RAPLM) atklātajā projektu konkursā Publisko interneta pieejas punktu attīstība, 4 projekti Valsts reģionālās attīstības aģentūras atklātajā projektu konkursā Atbalsts ieguldījumiem uzņēmumu attīstībā īpaši atbalstāmajās teritorijās, savukārt 240 projekti sešās Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras administrētajās grantu shēmās, kurās projektu pieteikumi izvērtēti laika periodā no aizvadītā gada 16.novembra līdz 31.decembrim.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

ERAF atbalstu gūs vēl 276 projekti par vairāk nekā 91 miljonu latu

, 16.02.2007

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

15.februāra Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) vadības komitejā tika saskaņoti 276 projekti, kuru kopējais attiecināmais (struktūrfonda, valsts budžeta un privātais) finansējums sastāda 91, 7 miljonus latu.

18 projekti iegūs atbalstu Satiksmes ministrijas atklātajā projektu konkursā "Transporta sistēmas organizācijas optimizācija un satiksmes drošības uzlabojumu apdzīvotās vietās", 14 projekti Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas (RAPLM) atklātajā projektu konkursā "Publisko interneta pieejas punktu attīstība", 4 projekti Valsts reģionālās attīstības aģentūras atklātajā projektu konkursā "Atbalsts ieguldījumiem uzņēmumu attīstībā īpaši atbalstāmajās teritorijās", savukārt 240 projekti sešās Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras administrētajās grantu shēmās, kurās projektu pieteikumi izvērtēti laika periodā no aizvadītā gada 16.novembra līdz 31.decembrim.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Reorganizē a/s Mēs Liepājai

Vēsma Lēvalde, Db, 10.03.2009

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Reorganizācijas ceļā, atdalot no a/s Mēs Liepājai, ar 100 tūkstošu latu pamatkapitālu izveidota kompānija SIA Bank Hotel.

Kompānija nodibināta ar mērķi attīstīt projektu Vecrīgā, Smilšu ielā, Db informēja a/s Mēs Liepājai pārstāvis Aigars Kesenfelds.

SIA Bank Hotel, tāpat kā a/s Mēs Liepājai, līdzīgās daļās pieder Liepājas uzņēmējiem Aivaram Burģim, Andrim Griģim, kā arī Kesenfeldu ģimenes SIA MIG Holdings.

Laikraksts Dienas Bizness vairākkārt rakstījis, ka, pēc iepriekš paustās ieceres, 2010. gadā varētu sākties DnB NORD Bankas pašreizējās centrālās ēkas Vecrīgā, Smilšu ielā, pārbūve. Banka ēku pārdeva a/s Mēs Liepājai, bet to turpinās nomāt, līdz būs gatava bankas jaunā ēka Skanstes ielā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Īpašumu bums Latvijā ļāvis Lidl labi nopelnīt

Lato Lapsa kopā ar Kristīni Jančevsku, Vēsma Lēvalde un Ingrīdu Drazdovsku, 31.07.2007

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai gan pats uzņēmums neatklāj faktiski nekādus savas saimnieciskās darbības rādītājus ārpus likuma noteiktajiem datiem, no nekustamā īpašuma kompāniju datu bāzēm izdevies sastādīt diezgan pilnu Lidl Latvija nu jau bijušo īpašumu sarakstu.

Pirka veikaliem

Pārsvarā tie ir zemesgabali, ko vācu veikalu tīkla uzņēmuma Latvijas meitaskompānija 2003. - 2006. gadā iegādājās, gatavojoties sākt darbību Latvijā, taču pēc stratēģiskā lēmuma par nepievēršanos mūsu valsts tirgum sāka izpārdot. Pagaidām Lidl Latvija vēl nav izdevies pārdot visus iegādātos zemesgabalus (vēl palikuši vismaz trīs), taču no tiem jau pārdotajiem, par kuriem izdevies apkopot ziņas, tikai no diviem Lidl ir šķīries ar zaudējumiem, bet vēl par trim darījumiem dati nav pieejami. Savukārt 17 nekustamo īpašumu pārdošanā, salīdzinot to uzrādīto pārdošanas un iepriekšējās iegādes summu, SIA Lidl Latvija kopā guvusi 7,47 miljonu latu peļņu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Swedbank vēršas pret uzņēmēju Andri Griģi

Vēsma Lēvalde, 22.04.2010

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Swedbank vērsusies Kurzemes apgabaltiesā ar prasību pret uzņēmēju Andri Griģi un viņa dzīvesbiedri Antru Griģi saistībā ar 1,5 miljonu latu lielu parādu bankai.

Banka prasa naudas parāda piedziņu, laulības līguma atzīšanu par spēkā neesošu, nekustamā īpašuma atsavinājuma uz laulības līguma pamata atzīšanu par spēkā neesošu un zemesgrāmatas ierakstu labošanu. Swedbank vērsusies pret 26 uzņēmēja Andra Griģa īpašumiem, lai nodrošinātu prasību par parāda piedziņu. Tajā skaitā - pret īpašumiem Vaiņodes pagastā. Kā zināms, Andra Griģa ģimenei Vaiņodes pagastā pieder Lielbātas pils, cūkkopības komplekss, kā arī šeit notiek biogāzes ražotnes būvniecība. Tiesa nesniedz sīkākas ziņas, pret kuriem īpašumiem tieši vērsta bankas prasība. Tiesas sēde paredzēta 18. maijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Ar Griģi un Kesenfeldu saistītai firmai neizdodas saņemt tiesisko aizsardzību

Vēsma Lēvalde, 19.03.2010

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesa izbeigusi a/s Serviss RC , iepriekš a/s Mēs Liepājai, tiesiskās aizsardzības procesu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Reklāmraksti

Transporta nozares pienesums zaļo mērķu sasniegšanai – alternatīvas, subsīdijas, investīcijas

Sadarbības materiāls, 24.01.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krievijas iebrukums Ukrainā pastiprinājis Eiropas Savienības valstu centienus līdz 2030. gadam ievērojami palielināt atjaunojamās enerģijas īpatsvaru transporta nozarē, tostarp diversificēt transporta nozarē izmantotās enerģijas patēriņa struktūru. Latvijā transporta nozarē patērētais enerģijas daudzums ieņem nozīmīgu sadaļu kopējā enerģijas patēriņā, tomēr Valdības rīcība transporta nozares dekarbonizācijā bijusi kontrproduktīva, neskatoties uz to, ka tā pati Valdība paraksta pieaugošos ES mērķus. Eiropas Savienības klimata mērķi pieaug – sniegums Latvijā pasliktinās, kaut vai tādēļ, ka 2022. gada sākumā Latvija atteicās no obligātas biodegvielas komponentes prasības ar mērķi samazināt degvielas mazumtirdzniecības cenu, kas diemžēl mērķi nesasniedza, jo kaimiņvalstīs degviela mazumtirdzniecībā ir lētāka par spīti tam, ka viņi šādu soli nespēra. Tāpēc jaunajai Klimata un enerģētikas ministrijai būs jārīkojas ar divreiz lielāku apņēmību, lai šo situāciju risinātu. Ir būtiski izvērtēt alternatīvas un atdevi uz ieguldīto naudas vienību.

Proti, atbildēt uz jautājumiem – kuriem dekarbonizācijas risinājumiem, kādā laika posmā un apjomā nepieciešamas subsīdijas un / vai investīcijas, lai mēs sasniegtu progresu – atteiktos no Krievijas naftas, vairāk izmantotu vietējos un atjaunojamos resursus, un, ja valsts subsidē, tad cik CO2 tonnu mēs par šīm subsīdijām “nopirktu” jeb cik lielā mērā samazinātu emisijas. Alternatīvas, kā labi zināms, ir vairākas – transporta elektrifikācija, pirmās un otrās paaudzes biodegvielas izmantošana, arī biometāna, ūdeņraža izmantošana transportā.

Lasot jaunās Valdības deklarāciju, var secināt, ka prioritāte būs elektrifikācija, tas attiecas gan uz dzelzceļu, gan autotransportu (100. punkts).(1) Lai arī skaidrs, ka elektroauto īpatsvars transporta nozarē palielināsies, svarīgi apzināties arī elektrotransporta attīstību ierobežojošos faktorus un soļus kā samazināt siltumnīcefekta gāzes, izmantojot esošās iespējas līdz brīdim, kad esam atrisinājuši alternatīvu ierobežojumus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā aktivitātes izvērš tīkla mārketinga kompānija, kas pārdod shēmas dalībniekiem tabletes degvielas ietaupīšanai.

T.s. multi level marketing (MLM) jeb tīkla mārketinga kompānija Fuel Freedom International (FFI) regulāri rīko seminārus un tikšanās, cenšoties shēmā iesaistīt arvien vairāk cilvēku. FFI Latvijā esot ienākusi caur Somiju, Db norādīja viens no pirmajiem šīs shēmas dalībniekiem Jānis Ķirsis. Dalībniekiem bez iespējas ietaupīt augstu degvielas cenu apstākļos tiek solītas arī labas biznesa iespējas un peļņa.

Kompānijas galvenais produkts ir pēc izskata parastas tabletes MPG - CAP, kuras varētu noturēt par vienkāršiem vitamīniem un kuras ļaujot iegūt pat virs desmit procentu ietaupījumu uz degvielas patēriņu, kā arī ievērojami samazinot gāzu emisiju no automašīnas. Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) speciālisti un transporta nozares pārstāvji Db gan izteica šaubas par šīm tabletēm, atgādinot, ka arī agrāk Latvijā tikuši tirgoti dažādi "brīnumlīdzekļi". Paši FFI pārstāvi uzsver, ka tabletes esot 100% dzinēja kondicionieris, kas dzinējā izveidojot mikroskopisku īpašu kārtiņu, ļaujot samazināt degvielas patēriņu un vienlaikus palielināt dzinēja jaudu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pirmoreiz reģistrēto vieglo automobiļu vecums Latvijā gandrīz 50% gadījumu ir vismaz 11 gadi, lielākā daļa auto darbojas ar dīzeļdegvielas un benzīna dzinēju; nozares eksperti norāda, ka nākotnē lietotāji būs spiesti izvēlēties zaļākus auto.

2021. gada 2. ceturksnī Latvijā reģistrēti 4237 jauni vieglie transportlīdzekļi, no kuriem 2918 darbināmi ar benzīnu, 1066 – ar dīzeli, 149 – ar elektrību, 70 – ar benzīnu un naftas gāzi, 29 – ar elektrību un benzīnu, bet 5 – ar dabasgāzi, liecina Ceļu satiksmes un drošības direkcijas (CSDD) dati. Reģistrēti arī 927 kravas transportlīdzekļi, no kuriem būtiski lielākā daļa jeb 857 auto darbināmi ar dīzeļdegvielu.

Nozares pārstāvji un eksperti DB organizētajā konferencē Enerģētika 2021: konkurētspēja un tirgus stabilitāte ceļā uz klimata mērķu sasniegšanu pauda, ka nākotnē ar iekšdedzes dzinēju aprīkoto auto skaits Latvijā varētu sarukt, jo Eiropas Savienības (ES) ambiciozo mērķu dēļ zaļākai būs jākļūst arī transporta nozarei.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas un Pierīgas sabiedriskā transporta sistēmas reformai paredzēts piesaistīt Eiropas Atveseļošanas un noturības mehānisma finansējumu 295 miljonu eiro apmērā, informē Satiksmes ministrijā.

Par reformas portfelī iekļaujamiem pasākumiem Rīgas metropoles areāla sabiedriskā transporta reformai vienojusies darba grupa, kurā kopā strādāja Satiksmes ministrija, Rīgas un Rīgas plānošanas reģiona pārstāvji un transporta nozares speciālisti.

Reformas ietvaros līdz 2023. gada vidum paredzēts izstrādāt un apstiprināt integrētu sabiedriskā transporta konceptu, kas ietvers maršruta tīkla attīstības plānu, biļešu cenu un atlaižu politiku, integrētu kustības grafiku. Tāpat līdz 2023. gada beigām paredzēts ieviest vienoto biļeti, kā arī reāllaika pasažieru informācijas sistēmas.

Līdz 2026. gadam infrastruktūras uzlabojumi ir plānoti piecos no 13 multimodālajiem transporta koridoriem Rīgas metropoles areālā: Rīga–Carnikava–Saulkrasti, Rīga–Dreiliņi, Rīga–Ogre–Jēkabpils, Rīga–Jelgava un Rīga–Bolderāja. Investīcijas plānotas dzelzceļa un pilsētas sabiedriskā transporta infrastruktūras attīstībai, veidojot jaunus tramvaju līniju pagarinājumus un elektrificējot atsevišķas pilsētas un piepilsētas dzelzceļa līnijas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Transporta attīstības plānā definēto uzdevumu īstenošanai nākamajos septiņos gados tiek lēsta kopējā summa aptuveni 4,4 miljardu eiro apmērā, šodien, prezentējot Transporta attīstības plānu 2021.-2027.gadam, stāstīja Satiksmes ministrijas valsts sekretāra vietniece Ligita Austrupe.

Attiecīgais finansējums ietver gan valsts un pašvaldību budžeta līdzekļus, gan Eiropas Savienības (ES) atbalstu, gan privāto finansējumu.

"Jau pagājušā gada laikā, apzinot nozares vajadzības Nacionālā attīstības plāna ietvaram, esam aplēsuši nākamiem septiņiem gadiem transporta nozarei nepieciešamo finansējumu. Pērn beigās tas sasniedza vairāk nekā deviņus miljardus eiro. Šobrīd, ņemot vērā Covid-19 pandēmijas radītos zaudējumus un nozares zaudējumus ģeopolitiskās situācijas ietekmē, šīs vajadzības turpina pieaugt teju ģeometriskā progresijā," teica Austrupe, uzsverot, ka diemžēl ir jārēķinās ar stipri ierobežotājiem līdzekļiem, kas savukārt "uzliek par pienākumu rūpīgi salāgot mērķu un uzdevumu plānošanu un īstenošanu ar pieejamiem resursiem".

Komentāri

Pievienot komentāru
Makroekonomika

VID pieķer kārtējo naudas atmazgātāju grupējumu

Dienas Bizness, 29.02.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Finanšu policijas pārvaldei izdevies apturēt 14 uzņēmumu naudas atmazgātāju grupējumu, kura pakalpojumus uzmantoja 11 uzņēmumi.

Finanšu policijas pārvalde apturējusi noziedzīga grupējuma darbību, kas 2011.gada laikā izkrāpa pievienotās vērtības nodokli (turpmāk – PVN) gandrīz 0,5 miljonu latu apmērā un 2011.gada laikā apgrozīja gandrīz 2,5 miljonus latu. Noziedzīgā grupējuma lielākais «klients» ir uzņēmums, kas darbojas celtniecības nozarē un patlaban atrodas ārzemēs. Noziedzīgi iegūto naudu uzņēmumi izmantoja, lai maksātu «aplokšņu algas» .

Noziedzīgais grupējums organizēja fiktīvu uzņēmumu darījumu ķēdes ar nolūku izvairīties no nodokļu nomaksas un legalizēt noziedzīgā ceļā iegūtus finanšu līdzekļus. Lai samazinātu valsts budžetā maksājamo PVN apmēru un legalizētu noziedzīgi iegūtos finanšu līdzekļus, shēmas klienti savās PVN atskaitēs iekļāva faktiski nenotikušus darījumus ar fiktīviem uzņēmumiem, tādējādi samazinot sava uzņēmuma nodokļu maksājumu apmēru valsts budžetā. PVN atskaitēs tika iekļauti darījumi zem 1000 LVL, kuri saskaņā ar Latvijas Republikas normatīvajiem aktiem ir jādeklarē, bet nav jāatšifrē darījuma partneri. Fiktīvās darījumu shēmās iesaistītie uzņēmumi izmantoja lielos taksācijas periodus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Aptur «naudas atmazgātāju» grupu; viņu klienti - metālapstrādes uzņēmumi

Elīna Pankovska, 29.03.2010

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Finanšu policijas pārvalde ir apturējusi ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu saistīta grupējuma darbību.

Pēc sākotnējās informācijas grupējums laika posmā no 2008.gada oktobra līdz pērna gada decembrim apgrozījis noziedzīgi iegūtus līdzekļus 8,7 miljonu latu apmērā un izvairījies no PVN nomaksas vairāk kā 1,5 miljonu latu apmērā.

VID darbinieki šā gada 24.martā veikusi 16 kratīšanas Rīgā un Rīgas rajonā. Kratīšanas veiktas noziedzīgajā shēmā iesaistīto personu dzīves vietās, birojos un automašīnās.

Ņemot vērā to, ka viena no shēmā iesaistītajām personām ir nonākusi citas tiesībsargājošās iestādes redzeslokā par nelegālu narkotisko un psihotropo vielu apriti un bijušas aizdomas par iespējamu narkotisko vielu esamību kādā no kratīšanas objektiem, kratīšanās tikai piesaistīti VID kinologi ar darba suņiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Iemaksu likmes samazinājums pensiju 2.līmenī nav negatīvi ietekmējis kopējo pensiju kapitālu

Žanete Hāka, 28.07.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdība otrdien, 28.jūlijā, izskatīja Labklājības ministrijas (LM) informatīvo ziņojumu, kas izstrādāts, lai izvērtētu sociālās apdrošināšanas iemaksu likmes samazinājumu valsts fondēto pensiju shēmā un tā ietekmi uz shēmas dalībnieka vecuma pensijas kapitālu.

Iepriekšminēto paredz LM informatīvais ziņojums Par iemaksu likmes valsts fondēto pensiju shēmā samazinājumu no 2009.gada un tā ietekmi uz valsts fondēto pensiju shēmas dalībnieka vecuma pensijas kapitālu.

Lai gan līdz 2009.gadam iemaksu likmes pārdale starp pensiju 1.līmeni un 2.līmeni finansiāli noritēja veiksmīgi, tomēr jau situācija 2009.gada sociālajā budžetā pierādīja, ka noteiktā iemaksu likme ir par augstu (2008.gadā – 8%), tādejādi apgrūtinot saistību izpildi solidaritātes līmenī. Līdz ar to tika veiktas vairākas izmaiņas Valsts fondēto pensiju likumā, nosakot iemaksu likmi no 2009.gada 2% apmērā, bet sākot no 2016.gada – 6% apmērā. Iemaksu summa, kas atbilst pensiju 2.līmeņa iemaksu likmes samazinājumam, attiecīgi palielina iemaksu summu pensiju 1.līmenī, tādējādi palielinot nākotnes pensijas apmēru 1.līmenī.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pārmaiņas nekad nav pakāpenisks vai viegli aprakstāms process. Drīzāk to norise ir haotiska un sarežģīta, un gala rezultātus viegli var ietekmēt virkne negaidītu faktoru. Tādēļ līderiem, lai īstenotu organizatoriskas pārmaiņas, ir jāizveido un jālieto reāli izpildāma shēma.

Vadībzinātnes un organizāciju psiholoģijas profesori Deivids M. Herolds (David M. Herold) un Donalds B. Fedors (Donald B. Fedor) ir izveidojuši šādu pārmaiņu vadības modeli un pārbaudījuši savas idejas praktiskajā dzīvē, pārrunājot tās ar simtiem vadītāju, kas pārmaiņas izdzīvojuši savā ikdienas darbā.

Rezultātā tapusi līderības stratēģijām veltītā grāmata Mainiet veidu, kā vadāt pārmaiņas. Latviešu valodā to klajā laidusi izdevniecība Lietišķās informācijas dienests.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Liepājnieki aktīvi diskutē par Rožu laukuma apbūvi

Vēsma Lēvalde, Db, 15.12.2008

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Liepājas būvvaldes speciālisti apkopojuši a/s Mēs Liepājai pieteiktās Rožu galerijas būvniecības ieceres sabiedriskās aptaujas rezultātus. Kopumā šajā apspriešanā piedalījušies 4 129 liepājnieki.

No saņemtajām 2 245 aptaujas lapām 1 748 izteikts pozitīvs būvniecības ieceres vērtējums, 359 aptaujas lapās – negatīvs vērtējums. Divās aptaujas lapās autori saglabājuši neitrālu pozīciju, 136 aptaujas lapas atzītas par nederīgām, jo tajās nav norādīts autora vārds, uzvārds un adrese. Ieceres apspriešanas laikā ir saņemtas četras vēstules ar 1 876 iedzīvotāju parakstiem pret Rožu galerijas būvniecību. Viena vēstule ir ar jautājumiem un ierosinājumiem un to parakstījuši septiņi cilvēki. Pēc publiskās apspriešanas termiņa beigām saņemtas lapas ar 46 parakstiem pret iecerēto būvniecību.

Iedzīvotāju atsauksmes un viedokļi tiks nodoti papildu izvērtēšanai ekspertiem, kā arī būvniecības ierosinātājiem – akciju sabiedrībai Mēs Liepājai, informē pilsētas galvenā arhitekte Iveta Ansone.

Komentāri

Pievienot komentāru