Liepājā ir visi priekšnoteikumi prāmju kustības attīstībai, jo Latvijas un Krievijas autopārvadātāju vienošanās paredz būtisku kravu plūsmas pieaugumu caur Liepājas ostu.

Tā pēc Latvijas un Krievijas Lietišķās sadarbības padomes sēdes Liepājā norādīja padomes priekšsēdētājs no Latvijas puses Vasilijs Meļņiks, kā arī apstiprināja padomes priekšsēdētājs no Krievijas puses Pjotrs Avens. 10. jūnijā abu valstu autopārvadātāju asociācijas gatavojas parakstīt sadarbības deklarāciju, kas ietvers arī konkrētus plānus attiecībā uz kravu plūsmu caur Liepājas ostu. Vai runa ir par jaunas prāmju līnijas organizēšanu, vai arī tā būs sadarbība ar jau esošo Scandlines prāmju līniju, tas paliks biznesa ziņā, norādīja V. Meļņiks. Savukārt ekonomikas ministrs Artis Kampars sarunā ar Db.lv atklāja, ka jau jūlijā varētu būt jaunas prāmju līnijas piedāvājums. Autopārvadātāju vienošanās, stāstīja ministrs, paredz to, ka no katrām piecām autopārvadājumu atļaujām kravu vešanai caur Poliju četras būs izsniegtas pārvadājumiem pa sauszemi, bet viena būs jānovirza caur Liepājas ostu. Tas ļautu pārvadātājiem samazināt izmaksas, ko rada augošās degvielas cenas. Liepājas speciālās ekonomiskās zonas (LSEZ) pārvaldnieks Guntars Krieviņš sarunā ar Db.lv atzina, ka autopārvadātājiem šāda vienošanās ir pievilcīga un arī ostai tas sola kravu pieaugumu. Tomēr būtiski esot panākt, lai vienošanās būtu ilgtermiņa, jo prāmju kustības attīstība prasītu prāvus LSEZ ieguldījumus infrastruktūrā. «Ja pēc trim gadiem kravu plūsma no Krievijas apsīkst, tad šie ieguldījumi neatmaksāsies,» viņš skaidroja. Vienošanās saturs vēl tiek precizēts, un galīgais tās teksts būs zināms tikai 10. jūnijā.

Lietišķās sadarbības padomes sēde šodien Liepājā notiek vienlaikus ar Eiropas Savienības un Krievijas ikgadējo samitu, kas veltīts ekonomiskajai sadarbībai un norisinās Ņižņijnovgorodā. Samita darba kārtībā ir ES un Krievijas pirms gada uzsāktā iniciatīva par modernizācijas partnerību, par ko divpusējas sadarbības deklarācijas Krievija līdz šim jau noslēgusi ar vairākām ES valstīm. Rīt šāda deklarācija tiks parakstīta arī ar Latviju, informēja A. Kampars. «Nākamais nozīmīgais uzdevums abām valstīm ir vienoties par investīciju aizsardzības līgumu,» uzsvēra A.Kampars.

Ekonomika

Finanses

Mazais bizness

Tehnoloģijas

Dzīvesstils

Foto galerijas

Karikatūra