Konkurences padome (KP) pieņēmusi lēmumu piemērot naudas sodu 8679 latu apmērā SIA Alpha Ekspress par ļaunprātīgu dominējošā stāvokļa izmantošanu.

Tas izpaudies kā ekonomiski nepamatotas un pārmērīgi augstas maksas noteikšana par pakalpojumu, kas kompānijas klientiem ir neizbēgami nepieciešams uzņēmējdarbības īstenošanai. Salīdzinot ar citiem tirgus dalībniekiem, kas sniedz līdzīgus pakalpojumus citās teritorijās, SIA Alpha Ekspress piemērotā standarta cena par 1 pārvietojamās kravas tonnu atkarībā no situācijas ir 1.5 līdz 3 reizes augstāka.

SIA Alpha Ekspress, kam Rīgas brīvostas teritorijā pieder dzelzceļa tīkls ar kopējo garumu gandrīz 15 km, saviem klientiem (SIA Vexoil Bunkering un SIA Cargo Control, Ltd., kā arī ar SIA Alpha Ekspress saistītiem uzņēmumiem SIA Alpha osta un SIA Rīgas universālais termināls) piedāvā tai piederošās dzelzceļa infrastruktūras izmantošanas, kā arī manevru darbu (vagonu pārvietošanu ar SIA Alpha Express lokomotīvēm) pakalpojumus.

Šā gada sākumā lielākais nodokļu parādnieks ar 39,256 miljonu eiro parādu bija kuģu bunkurēšanas pakalpojumu sniedzējs SIA "Vexoil Bunkering", liecina Valsts ieņēmumu dienesta (VID) mājaslapā publicētā informācija.

"Vexoil Bunkering" pagājušā gada 25.februārī ir izslēgts no pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistra.

Otrajā vietā ir kokmateriālu un būvmateriālu vairumtirdzniecības starpnieks SIA "Ormus" ar 21,027 miljonu eiro nodokļu parādu, bet trešajā vietā ar 14,015 miljonu eiro parādu ir bronzas stieņu un cauruļu ražotāja SIA "Bebriko Ltd", kurai 2015.gada decembrī pasludināta maksātnespēja.

Ceturtajā vietā ar 12,966 miljonu eiro parādu ir atkritumu pārstrādātājs SIA "Riepu bloki", kuram 2018.gada janvārī pasludināta maksātnespēja. Piektajā vietā ar 12,322 miljonu eiro parādu ir AS "Krāsainie lējumi", kurai 2014.gada februārī pasludināta maksātnespēja.

Grieķijas un Spānijas ekonomiskās nedienas ir sociālisma krīze, jo ilgstošā valstu valdību iztapšana par labu patērētājiem, pensionāriem un arodbiedrībām ir tās novedušas pie maksātnespējas sliekšņa, uzskata ekspolitiķis Edvīns Inkēns.

Runājot raidījumā Dienas rīts viņš sacīja, ka, savukārt, ASV bija kapitālisma krīze, jo mazuzraudzītais finanšu sektors izveidoja spekulāciju sektoru, kas bija lielāks par viņu pašu.

Komentējot Latvijas virzību uz iestāšanos eirozonā, viņš norādīja, ka procesa būtība ir diezgan vienkārša – valstij iestājoties Eiropas Savienībā (ES) un NATO pazuda mērķis un Eiropas monetārā savienība ir jauns mērķis. «Vienmēr vajag ārējos karodziņus. Diemžēl mērķiem nepiepildīta politika noved pie stagnācijas,» sacīja E. Inkēns.

Tomēr eirozonā nebūtu jāstājas, lai maksātu grieķu parādus. Viņš arī norādīja, ka ES nekļūs par lielvalsti, jo katrā reģionā ir savas intereses.

Pagājušajā nedēļā Uzņēmumu reģistrs (UR) saņēmis 320 komercķīlu pieteikumus, kas ir par 27 vairāk nekā pirms nedēļas. Lielākās ķīlas devušas abas sadalītās Parex bankas daļas - Parex un Citadele.

No kopējā skaita 139 komercķīlas reģistrētas, 187 - dzēstas, 19 - atsauktas. Reģistrēto komercķīlu kopējā prasījuma summa ir 90 miljardi latu, no kuriem ir spēkā komercķīlas ar kopējo maksimālo prasījumu summu 37 miljardi lati. Dzēsto reģistrēto komercķīlu kopējā prasījuma summa ir 53 miljardi lati, liecija UR statistika.

Lielākie komercķīlu ņēmēji bija SEB banka, kas reģistrējusi 35 komercķīlas par 11,79 miljoniem latu, Pohjola Finance - 23 komercķīlas par 1,2 milj. Ls, Latvijas Hipotēku un zemes banka - 16 komercķīlas par 0,89 milj. Ls, Swedbank - 10 komercķīlas par 19,2 milj. Ls un Nordea Finance Latvia - 9 komercķīlas par 3,36 milj. Ls. Savukārt lielāko ķīlu devēji bija a/s Parex banka (600 milj. Ls) un a/s Citadele banka (175 milj. Ls). Ievērojamas komercķīlas reģistrējusi arī pilnsabiedrība Skonto Būve, BMGS, ACB un Binders (15,2 milj. Ls); Aptol Ventures LLC (parādnieks - SIA VEXOil Bunkering, 7,8 milj. Ls) un SIA RE & RE (5,48 milj. Ls).

Ņemot vērā, ka koalīcija nevienojās par vienu pretendentu valsts kontroliera amatam, Saeimā šim amatam pieteiktas divas kandidātes - Vienotības virzītā zvērinātā revidente Iveta Rutkovska un Reformu partijas un nacionālās apvienības Visu Latvijai!-Tēvzemei un brīvībai/LNNK virzītā Valsts kontroles padomes locekle Elita Krūmiņa, informē Saeimas Preses dienests.

Vēl šorīt koalīcijas partiju līderi sacīja, ka viņiem izdosies vienoties par vienu pretendentu valsts kontroliera amatam, taču šo nodomu neizdevās realizēt.

Pēc Vienotības frakcijas sēdes tās vadītājs Dzintars Zaķis paziņoja, ka abas kandidātes ir vienlīdz spēcīgas, tomēr pēc Vienotības frakcijas kolēģu vienbalsīga lēmuma šim amatam tiks virzīta arī Rutkovska, kas nozīmē, ka diskusijas par to, kura kandidāte ir stiprāka, vēl turpināsies. Saskaņā ar Zaķa teikto «kvalitatīvām diskusijām par Valsts kontroles nākotni» būtu jānotiek arī Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijā. Rezultātā koalīcija vēlāk varētu tomēr vienoties par vienu kandidātu šim amatam.

Ņemot vērā, ka koalīcija nevienojās par vienu pretendentu valsts kontroliera amatam, Saeimā šim amatam pieteiktas divas kandidātes - Vienotības virzītā zvērinātā revidente Iveta Rutkovska un Reformu partijas un nacionālās apvienības Visu Latvijai!-Tēvzemei un brīvībai/LNNK virzītā Valsts kontroles padomes locekle Elita Krūmiņa, aģentūru LETA informēja Saeimas Preses dienestā.

Vēl šorīt koalīcijas partiju līderi sacīja, ka viņiem izdosies vienoties par vienu pretendentu valsts kontroliera amatam, taču šo nodomu neizdevās realizēt.

Pēc Vienotības frakcijas sēdes tās vadītājs Dzintars Zaķis paziņoja, ka abas kandidātes ir vienlīdz spēcīgas, tomēr pēc Vienotības frakcijas kolēģu vienbalsīga lēmuma šim amatam tiks virzīta arī Rutkovska, kas nozīmē, ka diskusijas par to, kura kandidāte ir stiprāka, vēl turpināsies. Saskaņā ar Zaķa teikto kvalitatīvām diskusijām par Valsts kontroles nākotni būtu jānotiek arī Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijā. Rezultātā koalīcija vēlāk varētu tomēr vienoties par vienu kandidātu šim amatam.

Ekspolitiķim Edvīnam Inkēnam piederošo uzņēmumu SIA Karaļavotu ūdens Valsts Ieņēmumu dienests (VID) izslēgs no pievienotās vērtības nodokļa (PVN) maksātāju reģistra.

VID publiskojamo datu bāze liecina, ka VID šādu lēmumu pieņēmis 18. aprīlī, tas publicēts 19. aprīlī, bet spēkā stāsies 25. aprīlī. DB pirmdien neizdevās uzzināt komentārus no uzņēmuma valdes locekles Baibas Akmentiņas – Petrikas, kura darbā būšot tikai otrdien.

Lursoft dati liecina, ka SIA Karaļavotu ūdens 60.67 % kapitāldaļu pieder ekspolitiķim Edvīnam Inkēnam, bet atlikušo 39.33 % daļu īpašnieks ir Tomass Bēvalds. Uzņēmums dibināts 2000. gadā, un tā valdē darbojas jau pieminētā B. Akmentiņa – Petrika, T. Bēvalds un valdes priekšsēdētājs E. Inkēns. B. Akmentiņa – Petrika ir 100 % īpašniece un vienīgā valdes locekle uzņēmumā SIA Karaļavotu ūdens 8.