Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesa noraidījusi SIA «Millennium Investments» maksātnespējas pieteikumu pret celtniecības materiālu tirgotāju SIA «Kompānija Avotiņi», biznesa portālam db.lv pastāstīja Tatjana Odincova, Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas kancelejas vadītāja.

Spriedums pieņemts 13. jūlijā.

«Kompānijas Avotiņi» maksātnespējas procesa administratora pretendents bija Gatis Gailis.

«Kompānijas Avotiņi» juriskonsults Aleksandrs Čičerins aģentūrai LETA iepriekš apgalvoja, ka kompānijas maksātnespējas pieteikums tiesā iesniegts pārpratuma rezultātā. Viņš skaidroja, ka «Kompānija Avotiņi» plāno nokārtot visas saistības pret «Millennium Investments», lai iespējami ātri atrisinātu radušos situāciju.

«Kompānija Avotiņi» ir reģistrēta 1992.gada jūnijā, un tās pamatkapitāls ir 3,916 miljoni eiro. Kompānijas kapitālā 76,82% pieder Aleksandram Aņikinam, bet 23,18% - Dmitrijam Aņikinam, liecina «Firmas.lv» informācija. «KompānijaAvotiņi» apgrozījums 2016.gadā bija 16,573 miljoni eiro, kas ir par 17,5% mazāk nekā gadu iepriekš, bet uzņēmums guva peļņu 73 386 eiro apmērā pretstatā zaudējumiem gadu iepriekš, liecina LETA arhīvs.

Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesa iesniegts celtniecības materiālu tirgotāja SIA «Kompānija Avotiņi» maksātnespējas pieteikums, liecina Maksātnespējas administrācijas publiskotā informācija.

Ar maksātnespējas pieteikumu tiesā vērsusies SIA «Millennium Investments».

«Kompānijas Avotiņi» maksātnespējas procesa administratora pretendents ir Gatis Gailis.

Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesā aģentūra LETA uzzināja, ka «Kompānijas Avotiņi» maksātnespējas pieteikumu plānots skatīt šogad 28.jūnijā.

«Kompānijas Avotiņi» juriskonsults Aleksandrs Čičerins aģentūrai LETA apgalvoja, ka kompānijas maksātnespējas pieteikums tiesā iesniegts pārpratuma rezultātā. Viņš skaidroja, ka «Kompānija Avotiņi» plāno nokārtot visas saistības pret «Millennium Investments», lai iespējami ātri atrisinātu radušos situāciju.

«Kompānija Avotiņi» ir reģistrēta 1992.gada jūnijā, un tās pamatkapitāls ir 3,916 miljoni eiro. Kompānijas kapitālā 76,82% pieder Aleksandram Aņikinam, bet 23,18% - Dmitrijam Aņikinam, liecina «Firmas.lv» informācija. «Kompānija Avotiņi» apgrozījums 2016.gadā bija 16,573 miljoni eiro, kas ir par 17,5% mazāk nekā gadu iepriekš, bet uzņēmums guva peļņu 73 386 eiro apmērā pretstatā zaudējumiem gadu iepriekš.

Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesa izskatījusi celtniecības materiālu tirgotāja SIA «Kompānija Avotiņi» maksātnespējas pieteikumu, biznesa portālam db.lv pastāstīja Tatjana Odincova, Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas kancelejas vadītāja.

Spriedums būs pieejams 13. jūlijā. Šobrīd nekāda informācija netiek sniegta.

Ar maksātnespējas pieteikumu tiesā vērsusies SIA «Millennium Investments».

«Kompānijas Avotiņi» maksātnespējas procesa administratora pretendents ir Gatis Gailis.

«Kompānijas Avotiņi» juriskonsults Aleksandrs Čičerins ziņu aģentūrai LETA apgalvo, ka kompānijas maksātnespējas pieteikums tiesā iesniegts pārpratuma rezultātā. Viņš skaidroja, ka «Kompānija Avotiņi» plāno nokārtot visas saistības pret «Millennium Investments», lai iespējami ātri atrisinātu radušos situāciju.

«Kompānija Avotiņi» ir reģistrēta 1992.gada jūnijā, un tās pamatkapitāls ir 3,916 miljoni eiro. Kompānijas kapitālā 76,82% pieder Aleksandram Aņikinam, bet 23,18% - Dmitrijam Aņikinam, liecina «Firmas.lv» informācija. «KompānijaAvotiņi» apgrozījums 2016.gadā bija 16,573 miljoni eiro, kas ir par 17,5% mazāk nekā gadu iepriekš, bet uzņēmums guva peļņu 73 386 eiro apmērā pretstatā zaudējumiem gadu iepriekš, liecina LETA arhīvs.

SIA «Kompānija Avotiņi» apgrozījums pērn saglabājies 2017.gada līmenī, taču tā bruto peļņa samazinājusies par 63%, liecina Lursoft dati.

Peļņas kritums skaidrojams ar nozares attīstības cikliskumu, kā arī nepieciešamību zināmus aktīvus realizēt par zemākām cenām apgrozāmo līdzekļu nodrošināšanas vajadzībām, un arī ar izmaksām, kas radušās VID pārbaudes rezultātā veiktā uzrēķina dēļ.

2018.gadā VID pārbaudes rezultātā aprēķināts papildus maksājamais PVN un soda nauda 119 tūkst.EUR apmērā. Šo uzrēķinu uzņēmuma vadība uzskata par nepamatotu, taču resursu efektīvas izmantošanas nolūkos izveidoti uzkrājumi šīm saistībām un tās pilnībā dzēstas šī gada februārī.

Kompānija 2018.gadā apgrozījusi 20,70 miljonus eiro un gadu noslēgusi ar 120,79 tūkstošu eiro lieliem zaudējumiem pēc nodokļu nomaksas. Lielāko daļu jeb 17,58 miljoniem eiro no uzņēmuma apgrozījuma pērn devusi vairumtirdzniecība, 2,84 miljonus eiro – mazumtirdzniecība, bet atlikušo daļu veidojusi būvniecība.

Pagājušajā nedēļā lielāko komercķīlu devusi kompānija Gertynoir Holdings Limited, kā parādnieku reģistrējot SIA Pars Termināls, liecina Uzņēmumu reģistra dati.

Komercķīlas summa ir 15,2 miljoni latu un to ņēmusi Nordea Bank Finland Plc.

Kā liecina Lursoft dati, SIA Pars Termināls valdes priekšsēdētājs ir Krievijas pilsonis Semens Sazonovs un valdē vēl darbojas Uladzimirs Dziamidaus.

Tāpat aizvadītajā nedēļā 3,2 miljonu latu lielu komercķīlu AS Baltic International Bank devusi Veleda LLP.

Trešā lielākā komercķīla reģistrēta Nordea Bank Finland Plc – 2,57 miljonu latu apmērā, un tās devējs bijusi inženierpakalpojumu firma SIA Olimps.

2,34 miljonu latu lielu komercķīlu devis SIA Sigtur, kā parādnieku reģistrējot SIA Hotel Jūrnieks. Ķīlas ņēmējs bijusi AS Rietumu banka.

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) savas kompetences ietvaros ir izvērtējis informāciju par Krustpils novada domes rīcību, iznomājot pašvaldības nedzīvojamās telpas, informēja biroja pārstāve Laura Dūša.

KNAB konstatējis, ka Krustpils novada domes 2012.gada 19.decembrī pieņemtais lēmums Par nekustamā īpašuma nomas līguma pagarināšanu un nomas maksas samazināšanu, piemērojot 90% atlaidi uz 3 gadiem, nav atbilstošs likuma Par valsts un pašvaldību finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanu 3.panta otrās daļas prasībām, jo 2010.gada 8.jūnija Ministru kabineta noteikumi Nr. 515 Noteikumi par valsts un pašvaldību mantas iznomāšanas kārtību, nomas maksas noteikšanas metodiku un nomas līguma tipveida nosacījumiem neparedz pašvaldībai tiesības noteikt nomas maksas atvieglojumus.

«Šorīt bija jātiek galā ar nelielu kļūmi. Naktī viesnīcā bija apstājusies apkure. Kā jau jaunā jomā, reižu pa reizei kaut kas gadās,» sasveicinoties stāsta Valters Bruss. Un tūdaļ arī vedina tālāk parādīt minimālisma stilā, pelēkos toņos ieturēto viesnīcu, alus darītavu ar spožiem toveriem un atturīgi eleganto restorānu

Valters Bruss ir uzņēmējs gandrīz kopš Latvijas neatkarības laika sākuma. Pieredzējis, prasmīgs, veiksmīgs. Viņa vadītā saimniecība ir liela Latvijas mērogiem – kurā vietā pēc platības, to viņš neesot skatījies. Pats saimnieks ierindots Latvijas turīgāko cilvēku vidū. Savulaik kopā ar domubiedriem aktīvi iesaistījies lauksaimniecības politikas virzīšanā – dibinājis un astoņus gadus vadījis Zemnieku saeimu, sabiedrisko organizāciju, kas aizstāv un pārstāv zemnieku intereses. Valteram Brusam šis rudens bijis notikumiem bagāts – 2. oktobrī atvērts restorāns, viesnīca un alus ražotne, visi ar vienu nosaukumu Zoltners. 1. novembrī viņš noskrēja Ņujorkas maratonu un tagad ir apņēmies dažus mēnešus vai varbūt pusgadu vadīt sava biznesa jaunu nozari – viesmīlību.

Tirzas pagasta bioloģiskajā zemnieku saimniecībā Avotiņi šogad divu hektāru platībā tiks audzētas sojas pupas. Tas ir krietni vairāk nekā iepriekšējos gados. Tiks sētas arī 15 dažādu šķirņu mazās pupiņas. Saimniece Ligita Zvirbule izlēmusi, ka turpmāk saimniecībā akcentēs pākšaugu audzēšanu, vēsta reģionālais laikraksts Dzirkstele.

«Mēs līdz šim galvenokārt saimniecībā nodarbojāmies ar dārzeņu audzēšanu. Tas ir ļoti fizisks darbs, tāpēc izlēmu, ka mazliet pašai sev ir jādod atelpa. Domāju, ka pākšaugi ir starp tām kultūrām, kas tik fizisku darbu neprasa. Tā kā sojas pupas pērn izdevās ļoti labi novākt ar kombainu, tad turpmāk specializēsimies uz pākšaugiem. Ar kombainu man izlīdzēja attālāks kaimiņš. Būtībā sojas pupas jau nedaudz atgādina mazus zirnīšus. Atlika tikai nedaudz pielāgot kombaina sietu,» savu izvēli pamato Ligita. Viņa plāno galvenokārt sēt arī tās mazās pupiņas, kam forma ir apaļa, jo pārliecinājusies, ka arī tās ir iespējams nokult.

Latvijas minerālmateriālu ražotāja Saulkalne S kopējais grupas apgrozījums 2020. gadā ir palielinājies par 32%, sasniedzot 10,1 miljonu eiro. Šo rezultātu izdevies sasniegt, pateicoties vairāk nekā 3,5 miljonus eiro vērtajām investīcijām ražotņu modernizācijā un eksporta tirgu attīstībā. 2019. gadā uzņēmuma apgrozījums bija 7,7 miljoni eiro.

Plānots, ka 2021. gadā Saulkalne S apgrozījums turpinās palielināties – iecerēts gan kāpināt minerālo materiālu ieguvi un pārstrādi, gan arī palielināt uzņēmuma tirgus daļu tuvējā Baltijas valstu reģionā.

"Pērn veiksmīgi modernizējām ražotnes un rūpniecības procesus grupas uzņēmumos. Paplašinājām uzņēmuma ražošanas platības, automatizējām un digitalizējām ražošanas procesus, kā arī iegādājāmies jaunu rūpnīcu aprīkojumu. Šie ieguldījumi nodrošināja to, ka kļuvām konkurētspējīgāki un varējām ievērojami kāpināt apgrozījumu. Esmu pārliecināts, ka šīs pārmaiņas palīdzēs uzņēmumam kāpināt produktivitāti un ražošanas jaudas ilgtermiņā, nodrošinot apgrozījuma pieaugumu gan vietējā, gan eksporta tirgos. Pie tam esošās tirgus tendences ļauj prognozēt pieprasījuma palielināšanos pēc minerālmateriāliem, un tas ļauj domāt, ka arī 2021. gads uzņēmumam būs finansiāli ļoti veiksmīgs," komentē uzņēmumu grupas Saulkalne S vadītājs Juris Seilis.

AS Valmieras stikla šķiedra nolēmusi diversificēt uzņēmuma finansēšanas avotus un palielināt iesaisti kapitāla tirgos.

Lai stiprinātu uzņēmuma pamatkapitālu, kā arī finansētu ar kapitālizdevumiem saistītas norises uzņēmuma ražotnēs, AS Valmieras stikla šķiedra šī gada vidū plāno īstenot papildu akciju publisko piedāvājumu (follow-on public offering jeb FPO), biržā iekļaujot aptuveni 7,17 miljonus papildu akciju. Pirms tam gan vēl jāsaņem uzņēmuma pārvaldes institūciju un finanšu tirgus uzrauga piekrišana. Jaunās emisijas akcijas cena vēl nav izlemta. Šogad akcijas cena biržā Nasdaq Riga svārstījusies no 2,18 līdz 2,74 eiro.

Uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Stefans Jūgels ir pārliecināts, ka uzņēmumam jau šogad izdosies atsākt darboties ar peļņu pretstatā ievērojamiem zaudējumiem pērn, tāpēc šis esot piemērots brīdis akciju papildu emisijai. Akciju kotāciju iecerēts pārcelt no Nasdaq Riga otrā saraksta uz oficiālo sarakstu, kas, S. Jūgela ieskatā, vairos akciju pievilcību investoru acīs, iespējams, piesaistot arī vietējo pensiju fondu uzmanību.

Lai arī Latvijas zemes dzīlēs nav atrodams zelts, mūsu valsts pamatbagātība ir tie zemes dzīļu resursi, ko veido tagad vai nākotnē izmantojamie nogulumi, ieži un minerāli, iežos sastopamās šķidrās derīgās vielas, zemes dzīļu siltums un saimnieciskai izmantošanai derīgas ģeoloģiskās struktūras, otrdien raksta laikraksts Diena.

Izpētīti un apzināti ir tādi Latvijas derīgie izrakteņi kā kaļķakmens, dolomīts, māls, kvarca smiltis – to ieguves iespējas nodrošina ar izejmateriāliem dažādas rūpniecības un tautsaimniecības nozares. Viens no Latvijā pazīstamākajiem zīmoliem, kam ir vairāk nekā pusgadsimtu sena vēsture un kas veidojies, uzņēmējdarbību balstot uz māla ieguves iespējām, ir Lodes ķieģelis. Lodes karjerā ķieģeļu ražošanai mālu iegūst joprojām, taču te ir atklāta arī kāda unikāla iegula.

Mūsdienās būvkeramikas nozarē par augstvērtīgu izejvielu tiek uzskatīts tā saucamais devona māls, kas uzkrājies pirms aptuveni 385 līdz 410 miljoniem gadu.

No Latvijā apzinātajām devona mālu atradnēm nozīmīgākā ir Cēsu pusē – Priekuļu novada Liepā. Atradni 1953. gadā atklāja ģeologs Jānis Sleinis. Tolaik Liepas ciemata apkārtnē tika izpētītas vairākas devona mālu iegulas, kuras apvienotas Liepas atradnē. 1963. gadā darbu tajā sāka Lodes drenu un cauruļu rūpnīca. Mūsdienās Liepas mālu izpētītie krājumi pārsniedz 20 miljonus kubikmetru, atradnes tuvumā vēl tiek prognozēti papildresursi 44 miljonu kubikmetru apmērā.

Latvijas minerālmateriālu ražotājs “Saulkalne S” uzņēmuma ilgtspējas programmas ietvaros ir uzsācis saules paneļu parka izbūves projektu Saulkalnē, lai savu ražotni nodrošinātu ar zaļo enerģiju. Saules enerģijas parka paredzētā jauda būs 250 kW, un to plānots pabeigt 2024. gada sākumā.

Latgalē, Ciblas pagastā, beidzot karjera Kalngals izstrādi, “Saulkalne S” ir uzsākusi tā apmežošanu. Šogad iestādīts egļu mežs trīs hektāru platībā.

“Šogad viens no uzņēmuma galvenajiem attīstības virzieniem bija ilgtspējas programmas īstenošana, padarot minerālmateriālu ražošanu un ieguvi videi draudzīgu. Tostarp esam uzsākuši saules enerģijas parka izbūves projektu, kas galveno uzņēmuma ražotni Saulkalnē nodrošinās ar tīru enerģiju. Ražošanas process kļūst videi draudzīgs, un reizē kļūsim arī patstāvīgāki un mazāk atkarīgi no energoresursu cenu svārstībām. Mums kā ražojošam uzņēmumam tas ir ļoti būtiski. Papildus veicam arī autoparka modernizāciju, iegādājoties ekonomisku un videi draudzīgu tehniku. Uzņēmums sāk pāreju uz hibrīdtehniku karjeros, kas samazinās gan CO2 “pēdu”, gan arī degvielas patēriņu par apmēram 30 %,” norāda uzņēmumu grupas “Saulkalne S” vadītājs Juris Seilis.