Transports un loģistika

Liepājas ostā piešķir atlaides prāmjiem

Vēsma Lēvalde, 12.12.2011

Jaunākais izdevums

Liepājas speciālās ekonomiskās zonas (LSEZ) valde nolēmusi piešķirt speciālas ostas maksas atlaides prāmjiem, nosakot pastāvīgu maksu - 200 eiro par vienu Liepājas ostas apmeklējumu.

Tāpat LSEZ valde noteikusi terminēto atlaidi (uz vienu gadu) LSEZ SIA Terrabalt par ostas kopējās lietošanas objektu izmantošanu kravām, kuras tiek nosūtītas vai saņemtas ar prāmjiem. Atlaides lielums ir 80% no maksas tarifa, kas bija spēkā līdz šim. Prāmju apkalpotāja LSEZ SIA Terrabalt saņems atlaidi arī zemes nomas maksai. Atlaide noteikta tāpēc, lai Liepājas osta varētu konkurēt kravu piesaistē, norādīja LSEZ pārvaldnieks Guntars Krieviņš. «Lai konkurē loģistika, nevis cena,» skaidroja G. Krieviņš.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai sakārtotu infrastruktūru prāmju apkalpošanai un palielinātu kapacitāti, stividorkompānija Terrabalt savā teritorijā Liepājas ostā īsteno vērienīgu rekonstrukciju. Līdzšinējos apstākļos darbības jaudu palielināt būtu sarežģīti, atzīst uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Āris Ozoliņš.

Terrabalt galvenais darbības virziens ir prāmju satiksmes apkalpošana. Šobrīd reisus uz Vācijas pilsētu Travemindi piecas reizes nedēļā nodrošina operators Stena Line. Sākotnēji prāmis no Liepājas uz Vāciju kursēja divas reizes nedēļā, vienu – uz Zviedriju. «Stena Line izmainīja darbības stratēģiju un tagad katrā pilsētā attīsta vienu līniju. No Ventspils vairs nekursē prāmis uz Vāciju, bet no Liepājas – uz Zviedriju,» stāsta Ā. Ozoliņš. «Kā būs turpmāk, grūti pateikt. Skaidrs, ka mūs arī interesē Zviedrija.»

Novērojumi rāda, ka kravu šai virzienā būtu pietiekami daudz. «Tomēr tā nav mūsu izvēle. Mums ir jāsakārto infrastruktūra un jāpiedāvā operatoriem,» norāda Terrabalt valdes priekšsēdētājs. Tādēļ uzņēmuma teritorijā notiek vērienīga rekonstrukcija, ko plānots pabeigt oktobrī. Ceļu sakārtošanai un izbūvei, videonovērošanas iekārtām, lielākai publiskajai teritorijai, stāvlaukumam atvēlētas aptuveni 0,5 milj. eiro lielas investīcijas. Paralēli vērienīgu projektu īsteno arī Liepājas SEZ, rekonstruējot piegulošos ceļus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Lielais mērķis ir skaļš – atgriezt Latvijas ostām līderību Baltijā

Jānis Goldbergs, 11.08.2021

Liepājas speciālās ekonomiskās zonas valdes loceklis, Liepājas Ostas nomnieku asociācijas valdes priekšsēdētājs, Latvijas Stividorkompāniju asociācijas padomes loceklis un Liepājas SEZ SIA Terrabalt valdes loceklis Āris Ozoliņš.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tranzītam ir nākotne, neraugoties uz tranzīta kravu apgrozījuma kritumu pēdējos gados. Notiek ostu pārorientēšanās uz jauniem kravu veidiem un citiem pārvadājumiem, Latvijas ostas vēl aizvien var pārņemt vadošo lomu Baltijā, tam ir visi priekšnoteikumi.

To intervijā Dienas Biznesam pauž Liepājas speciālās ekonomiskās zonas valdes loceklis, Liepājas Ostas nomnieku asociācijas valdes priekšsēdētājs, Latvijas Stividorkompāniju asociācijas padomes loceklis un Liepājas SEZ SIA Terrabalt valdes loceklis Āris Ozoliņš.

Fragments no intervijas

Jūs SIA Terrabalt sākāt strādāt vairāk nekā pirms 10 gadiem. Kompānija dibināta 1991. gadā. Kas toreiz notika, kā uzņēmums mainījies jūsu laikā?

2010. gads – pilnīgs uzņēmuma restarts. Terrabalt ir viena no pirmajām ostas kompānijām Liepājā. Protams, toreiz bija krīzes ietekme, bet tas nebija noteicošais pārmaiņās. Liela krīze bija pašam uzņēmumam, jo bija zaudēts prāmis uz pieciem gadiem, nonākot pavisam neapskaužamā situācijā. Tajā brīdī mainījās uzņēmuma īpašnieki, un tobrīd arī es atnācu uz uzņēmumu un sāku strādāt kā valdes loceklis un uzņēmuma direktors. Mums izdevās panākt vienošanos ar Scandlines par prāmja līnijas atjaunošanu. Šajā procesā saņēmām atbalstu gan no Liepājas pilsētas, gan no Liepājas SEZ. Vēlāk Scandline pārņēma uzņēmums Stena Line, ar ko turpinājām sadarbību, un kopš šī laika 2010. gadā mēs lēnām, bet pārliecinoši ejam uz augšu. Ir izdevies palielināt gan apjomu, gan arī esam iegādājušies daudz pamatlīdzekļu, investējām infrastruktūrā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Liepājas ostā sākta graudaugu pieņemšana

Žanete Hāka, 15.08.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdz ar labības novākšanu, Liepājas ostas termināli uzsākuši graudaugu pieņemšanu un uzglabāšanu, bet jūlijā veikti pēdējie terminālu un noliktavu sagatavošanas darbi jaunajai graudaugu sezonai, informē Liepājas SEZ.

Līdz ar to tradicionāli jūlijā kravu apgrozījums bija mazāks nekā citos mēnešos – 337 937,58 tonnas. Jūlijā Liepājas ostā apkalpoti 97 kuģi, bet iebraukuši un izbraukuši 4142 pasažieri.

Liepājas ost au vairākus gadus Liepājas ostā dominē beramkravas, t.sk. lauksaimniecības produkti – 2015. gadā labība un labības produkti veidoja 49% no visām ostā pārkrautajām kravām, bet 2016. gadā pirmajā pusgadā – 52%.

Šā gada jūlijā beramkravu segmentā labība un labības produkti veidoja vien 37,9% un tas vistiešāk ir saistīts ar vasaras vidu, kad noslēdzas iepriekšējā graudaugu sezona, bet jaunā vēl nav sākusies. Kā pastāstīja lielākā Liepājas ostas beramkravu

Komentāri

Pievienot komentāru
Foto

Papildināta ar foto - Prāmja avārija samazinājusi kravu apgrozījumu autopārvadātājam

Gunta Kursiša, Vēsma Lēvalde, 11.05.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Prāmju kompānijas Scandlines prāmī URD, uz kura atradās arī kravas automašīnas no Latvijas, Travemindes ostā Vācijā ietriecies prāmis Nils Holgersons.

Kompānija Scandlines līdz šim četras reizes nedēļā nodrošināja pārvadājumus no Liepājas ostas. Patlaban no Liepājas kursē tikai viens prāmis nedēļā, savukārt transporta palīgdarbību nozares kompānijai Terrabalt uz pusi samazinājies kravu apgrozījums, vēsta Latvijas Radio.

No Liepājas turpina kursēt otrs prāmis ASK, kas ļauj nodrošināt pārvadājumus, taču notikušais uzņēmumam Terrabalt radīs īslaicīgus zaudējumus.

Liepājas ostas kapteiņa vietnieks Kārlis Ludāns norādīja, ka «līdzīgi gadījumi ostās mēdz notikt».

Scandlines mājas lapā scandlines.lt izmainītajos prāmju līnijas kursēšanas grafikus redzams, ka prāmis URD atsāks kursēt maršrutā Liepāja - Traveminde jūnija sākumā. Liepājas ostas kapteiņdienesta rīcībā esošā informācija liecina, ka prāmja avārija aizkavēs normāla kustības grafika atjaunošanu vismaz uz mēnesi. Plānots, ka prāmis pēc remonta līnijā atgriezīsies 15. jūnijā, noskaidroja Db.lv.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Liepājas ostā atklās jaunu prāmju līniju

Vēsma Lēvalde, 30.05.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Liepājas speciālās ekonomiskās zonas (SEZ) kapitālsabiedrība Terrabalt parakstījusi līgumu ar prāmju operatoru Alfastar par jaunas prāmju līnijas atvēršanu Ustjluga - Liepāja - Zasnica (Sassnitz).

Prāmja īpašnieki ir saistīti ar Krievijas dzelceļu, db.lv atklāja LSEZ SIA Terrabalt valdes loceklis Āris Ozoliņš. Prāmis no Ustjlugas Krievijā izies trešdienās pulksten 12, bet Liepājā ienāks ceturtdienās pulksten 20. Pusnaktī prāmis izies no Liepājas ostas, bet Zasnicu Vācijā tas sasniegs sestdien pulksten 14, pirms tam piektdienās piestājot Baltijskas ostā Kaļiņingradas apgabalā. Liepājā prāmis atkal piestās pirmdien plkst.10 un pēc četrām stundām dosies ceļā uz Ustjlugu.

Liepāja tikusi izvēlēta pēc tam, kad izvērtētas Klaipēdas un Ventspils ostas, atklāja Ā.Ozoliņš. Pēc viņa stāstītā, jau rudenī šajā maršrutā sāks kursēt otrs prāmis. Prāmja garums ir vairāk nekā 150 līnijmetri (aptuveni 100 kravas treileriem) un arī 110 pasažieru vietas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Kursēs prāmis Baltijska - Liepāja - Ustjluga

Vēsma Lēvalde, 31.07.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No 5.augustā Liepājā sāks darboties vēl viena prāmju līnija Baltijska - Liepāja - Ustjluga, ko apkalpos LSEZ SIA Terrabalt.

Par datumu, kurā prāmis pirmo reizi iegriezīsies Liepājā, informējis prāmja operatora SIA Alfastar pārstāvis Viktors Katrečko. Db.lv rakstīja, ka šovasar Liepājas ostā paredzēts atklāt vēl viena prāmja līniju, kura savienotu mūsu pilsētu ar divām Krievijas ostām Baltijsku un Ustjlugu, maršrutā iekļaujot arī Vācijas ostu Zasnici (Sassnitz). SIA Alfastar īpašnieki ir saistīti ar Krievijas dzelzceļu.

Jau šā gada rudenī plānots maršrutā norīkot vēl vienu prāmi, DB iepriekš stāstīja prāmju apkalpojošā uzņēmuma Terrabalt valdes loceklis Āris Ozoliņš.

Pirmdien šajā līnijā sāks kursēt prāmis Petersburg, kurš jau agrāk kursēja caur Liepāju. Prāmja garums ir vairāk nekā 150 līnijmetri (aptuveni 100 kravas treileriem) un arī 110 pasažieru vietas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Liepājas osta iekļauta prāmja līnijā Zasnica – Baltijska – Liepāja – Ustjluga

Lelde Petrāne, 05.08.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šorīt, Liepājas ostā pie stividorkompānijas LSEZ SIA Terrabalt 46. piestātnes pirmo reizi pietauvojās prāmis Petersburg, kas kursē līnijā Zasnica – Baltijska – Liepāja – Ustjluga. Prāmja līnijas operators ir BFI, bet ģenerālaģents SIA Alfastar.

Abas kompānijas ir saistītas ar Krievijas dzelzceļu. Sākotnēji prāmis kursēs vienā virzienā, bet jau tuvāko mēnešu laikā plānots līnijā uzlikt vēl vienu prāmi, lai satiksme būtu abos virzienos.

Līdz šim no Liepājas ostas kursēja divi prāmju operatora Stena Line prāmji līnijā uz Trāvemindi Vācijā, kas nodrošina četras ienākšanas reizes nedēļā.

Lai arī prāmis Petersburg Liepājas ostai un stividorkompānijai LSEZ SIA Terrabalt ir labi pazīstams, jo iepriekš strādājis citās prāmja līnijās, šorīt ienākot Liepājas ostā, izmantoja, ne tikai loča pakalpojumus, kā to nosaka Liepājas ostas noteikumi, bet pieaicināja arī velkoni.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Rīga-Stokholma maršrutā kursējošie Tallink prāmji Stokholmā sāk izmantot Värtahamnen ostu

Lelde Petrāne, 23.01.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sākot no rītdienas, 24. janvāra, visi kompānijas Tallink un Silja Line zīmola prāmji, kas piestāj Stokholmā, izmantos jauno Värtahamnen ostu, informēja pārstāve Baiba Muceniece.

Turpmāk Värtahamnen piestās arī Rīga-Stokholma maršrutā kursējošie Tallink prāmji Romantika un Isabelle, kas līdz šim Stokholmā izmantoja Frihamnsterminalen. Abi prāmji esot sekmīgi pārbaudījuši piestātnes jaunajā ostas teritorijas kompleksā.

Uzņēmums aicina pasažierus, kas ceļo Rīga-Stokholma maršrutā, būt uzmanīgiem un izmantot jaunās ostas adresi. Värtahamnen ostas adrese Stokholmā ir Hamnpirsvägen 10. Stokholmas ostas teritorija Frihamnsterminalen, kur līdz šim piestāja Rīga-Stokholma maršrutā kursējošie prāmji, turpmāk vairs netiks izmantota.

Citi Tallink prāmji, kas piestāj un atiet no Stokholmas - Victoria I un Baltic Queen (maršruts Tallina-Stokholma), Silja Symphony un Silja Serenade (maršruts Helsinki-Stockholma), Baltic Princess un Galaxy (maršruts Turku-Stokholma) izmanto Värtahamnen jau vairākus gadus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Liepājas ostā februārī kravu apgrozījums audzis par 52,7%

Dienas Bizness, 08.03.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Februārī Liepājas ostā pārkrautas 570 321,29 tonnas dažādu kravu, kas ir par 52,7% vairāk nekā attiecīgajā laika perioda pirms gada.

APjomīgo pieaugumu galvenokārt nodrošināja beramkravu apgrozījuma kāpums. Salīdzinot ar pagājuša gada februāri, pārkrauto beramkravu apjomi Liepājas ostā pieauguši par 142,73%, bet, salīdzinot ar šā gada janvāri, - par 48,5%. Kravu apgrozījuma pieaugumu veicināja arī prāmja satiksme līnijā Liepāja –Traveminde (Vācija). Prāmis tagad kursē četras reizes nedēļā.

No kopējā beramkravu apgrozījuma februārī (322,1 tūkst. tonnu) 283,3 tūkst. tonnu jeb 87,95 % bija labība un labības produkti. Pārējas beramkravas bija celtniecības materiāli, koksa ogles un kūdra. Beramkravas šā gada februārī veidoja 56,48% no visām kravām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Liepājas ostā pārkrauts otrs lielākais kravu apjoms atjaunotās ostas vēsturē

Žanete Hāka, 12.01.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2014. gadā Liepājas ostas stividorkompānijas pārkrāvušas 5,3 miljonus tonnu kravu, kas ir otrs lielākais kravu apgrozījums atjaunotās Liepājas ostas vēsturē, informē Liepājas speciālās ekonomiskās zonas pārstāvji.

Tas apliecina, ka Liepājas osta, pateicoties ostas uzņēmumu un Liepājas speciālāsekonomiskās zonas pārvaldes investīciju projektiem, turpina kvalitatīvu attīstību, tomēr gads ir bijis sarežģīts, norāda Liepājas speciālās ekonomiskās zonas pārvaldnieks Guntars Krieviņš.

Pērn Liepājas ostas kompānijas pārkrāvušas par 9,5% vairāk nekā gadu iepriekš.

Tradicionāli lielākais kravu apgrozījums bija beramkravu segmentā 3,64 miljoni tonnu jeb 69%. Lielāko daļuberamkravu 2014. gadā veidoja labība un labības produkti – 52%, kam seko celtniecības materiāli – 10 %, bet salīdzinoši nelielu daļu veido koksnes šķelda, minerālmēsli, koksa smalkumi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2012. gadā janvārī Liepājas ostā kravu apgrozījums pārsniedzis 458 tūkstošus tonnu, kas ir par 18,6 % vairāk nekā 2011. gada janvārī.

Šā gada janvārī Liepājas ostā apkalpoti 137 kuģi, bet iebraukuši un izbraukuši 2059 pasažieri. Kravu apgrozījuma pieaugums saistīts ar graudaugu un metāllūžņu kravu apgrozījuma pieaugumu, kā arī veiksmīgu prāmju līnijas darbību, informē Liepājas speciālās ekonomiskās zonas pārvalde.

Šā gada janvārī lielākais kravu apjoma pieaugums, salīdzinot ar 2011. gada janvāri, bijis ostas uzņēmumiem Duna – 102,2%, Terrabalt - 70,2 % un Liepaja Bulk terminal – 67,1 %.

Lielākais kravu apjoms šā gada janvārī tradicionāli bijis LSEZ a/s Liepājas osta LM – 151,7 tūkst. t, kas ietver gan labības un labības produktu kravas, gan metāllūžņu kravas, kā arī nozīme bijusi 50. piestātnes izbūvei. Liepājas ostas 50. piestātni nomā Liepājas ostas LM un izmanto to Liepājas metalurga produkcijas eksportam.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Liepājas ostā pērn pārkrauti 7,609 miljoni tonnu kravu, kas ir par 7,8% vairāk nekā 2021.gadā, liecina Liepājas speciālās ekonomiskās zonas (SEZ) pārvaldes publiskotie dati.

2022.gadu stividorkompānijas noslēgušas ar vēsturiski lielāko pārkrauto kravu apjomu, pārspējot 2018.gadā uzstādīto rekordu - 7,54 miljoni tonnu.

Beramkravas 2022.gadā Liepājas ostā pārkrautas 5,111 miljonu tonnu apmērā, kas ir par 8,2% vairāk nekā 2021.gadā, tostarp labība un labības produkti pārkrauti 3,12 miljonu tonnu apmērā, kas ir par 11,1% vairāk nekā gadu iepriekš un veidoja 41% no kopumā ostā pārkrautajām kravām.

Ģenerālkravas pērn Liepājas ostā pārkrautas 2,18 miljonu tonnu apmērā, kas ir par 22% vairāk nekā pirms gada, tostarp visvairāk pārkrautas ro-ro kravas - 1,515 miljoni tonnu, kas ir par 19,5% vairāk nekā pērn attiecīgajā periodā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmumi "Stena Line" un "Noord Natie Ventspils Terminals" (NNVT) ir parakstījuši līgumu uz 20 gadiem, vienojoties par pastāvīgu prāmju satiksmi no Ventspils brīvostas, informē "Stena Line".

Uzņēmums norāda, ka šim ilgtermiņa līgumam ir būtiska loma, paplašinot "Stena Line" darbību Baltijas jūrā un uzlabojot satiksmi maršrutā starp Ventspili un Nīnashamnu Zviedrijā. 2021.gadā šajā maršrutā sāks kursēt divi lieli RoPax prāmji, par 30% palielinot kravu pārvadājumu apjomu.

"Stena Line" satiksmi starp Ventspili un Nīnashamnu uzsāka 2012.gadā. Kopš tā laika prāmju kustības intensitāte ir divkāršojusies no viena prāmja un 10 reisiem nedēļā uz attiecīgi diviem prāmjiem un 24 reisiem nedēļā.

"Stena Line" nesen paziņoja, ka 2021.gadā plāno paplašināt savu darbību, izmantojot divus modernus RoPax prāmjus un tādējādi palielinot maršruta kravu pārvadājumu apjomu par 30%. Uzņēmums informē, ka jaunie prāmji "Stena Scandica" un "Stena Baltica" arī pasažieriem piedāvās lielākas ērtības. Prāmji tiks aprīkoti ar tādām ilgtspējīgām tehnoloģijām kā hibrīdām izplūdes gāzu attīrīšanas iekārtām un balasta ūdens attīrīšanas sistēmām, kā arī ar dažādiem degvielas efektivitātes uzlabojumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Stena Line liks jaunākus prāmjus; mudinās uz bezpavadības pārvadājumiem

To Dienas Biznesam norāda zviedru kompānijas Stena Line (SL) kravu pārdošanas direktors Baltijas un NVS valstīs, SIA Stena Line valdes loceklis Oskars Osis.

Vai Latvijas virzienā jums ir kāda konkurence, neesat kā monopolisti?

Konkurenti prāmju biznesā ir līdzvērtīgi spēlētāji. Nevar saukt par konkurentu sauszemes pārvadājumus Rietumeiropas virzienā. Par konkurentiem šajā reģionā uzskatu DFDS Seaways, Tallink un Transfennica Rietumeiropas un Skandināvijas pārvadājumos no Klaipēdas, Rīgas un Paldiskiem. SL no Lietuvas un Igaunijas pārvadājumus neveic. Pārvadājumus Skandināvijas virzienā (Ventspils‒Nīneshamna) izmanto Latvijas un Lietuvas klienti. Tā kā Lietuvas tirgus ir lielāks, ap 65% no šiem klientiem ir Lietuvas pārvadātāji. Savienojumā ar Rietumeiropu (Liepāja‒Trāveminde) lielākais pārvadātāju segments – ap 65% ‒ ir igauņi ģeogrāfiskā novietojuma dēļ, jo Igaunijas šoferis, nostrādājot vienu maiņu, var ievērot darba un atpūtas režīmu, pēc tam piegādāt kravu Rietumeiropai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

1. oktobrī juridiski noslēgsies darījums starp prāmju operatoriem Scandlines un Stena Line, pārņemot Latvijas prāmju maršrutus.

Lai arī jaunais īpašnieks būtiskas pārmaiņas pagaidām nesola, Liepājas ostā cer uz jaunu prāmju līniju un kravu apgrozījuma pieaugumu. «Stena Line formāli pārņems prāmju maršrutus no Scandlines 1.oktobrī. Pirmās nedēļas mēs strādāsim pie integrācijas,» DB atklāj Stena Line korporatīvo komunikāciju direktors Joakims Kendals.

Prāmjus Liepājas ostā apkalpo Liepājas speciālās ekonomiskās zonas (LSEZ) SIA Terrabalt. Uzņēmuma valdes loceklis Āris Ozoliņš uzsver, ka divu gadu laikā, kopš Liepājas osta, pateicoties Scandlines, atguva prāmju līniju, ir audzis prāmju noslogojums un reisu skaits. «Pirms divarpus gadiem Scandlines atgriezās Liepājā ar vienu prāmi divas reizes nedēļā, bet tagad ir divi prāmji četras reizes nedēļā. Prāmju noslogotība ir pieaugusi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Liepājas ostas padziļināšana un graudu raža izraisa rekordapgrozījumu

Vēsma Lēvalde, 14.12.2011

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šā gada novembrī Liepājas ostā kravu apgrozījums pārsniedzis pusmiljonu tonnu (513,4 tūkst.t), kas ir par 36,1 % vairāk nekā pagājušā gada novembrī un lielākais apjoms vienā mēnesī Liepājā apkalpoto kravu.

Lielākais pieaugums novērojams beramkravu grupā, ko pārsvarā veido labība un labības produkti. Kopumā šā gada 11 mēnešos Liepājas ostā kravu apjomi palielinājušies par 12,9 %.

Novembrī kravu apgrozījums Liepājas ostā sasniedzis šogad vislielāko apjomu un skaidri iezīmē, ka 2011. gadā plānotais kravu apjoms 4,5 milj. tonnu būs sasniegts un pārsniegts, norāda Liepājas speciālās ekonomiskās zonas pārvaldnieks Guntars Krieviņš. Pieaugums saistīts ar graudaugu sezonu un veiksmīgu Liepājas ostas beramkravu terminālu darbību. Novembrī pārkrautas 308,6 tūkst. tonnas beramkravu, kas ir 60% no kopējā apjoma, bet labība un labības produkti veido 46,5% no visām kravām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Prāmju operators Ave Line varētu mainīt īpašniekus

Vēsma Lēvalde, 11.06.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ave Line atdzims vistuvākajā laikā, taču, iespējams, ne ar šo zīmolu, jo notiek sarunas par stratēģiskā investora piesaisti, starptautiskās tranzītbiznesa konferences TransBaltica izbraukuma sesijas laikā, sarunā ar DB, atklāja Ave Trans Group biznesa attīstības vadītājs Uldis Cimdiņš.

2012. gada rudens būtu pārāk optimistisks termiņš, taču 2013. gada pavasarī varētu būt gan jaunas prāmju līnijas, gan jauni, modernāki prāmji, prognozēja U. Cimdiņš, norādot, ka runa ir par Liepājas ostu.

DB rakstīja, ka 2010. gadā Ave Line pārtrauca prāmja Baltic Amber kursēšanu maršrutā Rīga - Lībeka. Kā iemesls tika minēts fakts, ka kuģis Baltic Amber nav ledus klases kuģis un līdz ar to nav iespējams to izmantot ziemas periodā.

Savukārt 2009. gadā Ave Line aizgāja no Liepājas ostas, jo nespēja vienoties ar stividorkompāniju Terrabalt.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Savdabīgā prāmju satiksmes līguma dēļ valdībai ir sasietas rokas; vasarnieki nīkst garās rindās.

Arī tūristi no Latvijas šovasar ir piedzīvojuši pēkšņu sastrēgumu ceļā uz populārajām vasaras atpūtas vietām Igaunijas Muhu un Sāremas salā. Nīkšana rindā uz prāmi mēdz būt pat piecas stundas gara. Tehniskais skaidrojums tam ir mazākas ietilpības prāmju nodarbināšana starp Virtsu ostu cietzemē un Kuivastu ostu Muhu salā, bet «suns aprakts» tomēr šķiet rēķinu kārtošanā starp apsviedīgu uzņēmēju un valdību, kurai neizdevīgie prāmja līgumi ir dadzis acī jau pārdesmit gadus.

Pašlaik maršrutos Virtsu–Kuivastu un Rohukila–Heltermā (uz Hījumā salu) kursējošie prāmji ir ar ietilpību 400 pasažieriem un vēl 400 līnijmetriem dažādiem braucamajiem (ap 80 automašīnām), kas atbilst 2006. gadā slēgtajam līgumam starp valsti un prāmju operatoru Väinamere Liinid. Šāda līniju jauda gan ir «sen jau kā novecojusi», raksta Postimees, jo automašīnu apjoms šajos maršrutos pēdējos desmit gados ir audzis 1,4 reizes, bet kopš 1995. gada, kad aiz attiecīgajiem pakalpojumiem caur uzņēmumu virkni aizvien stāvošā uzņēmēja Vjačeslava Lēdo kompānija Saaremaa Laevakompanii (SLK) sāka prāmju satiksmi ar salām, pat 2,6 reizes. Kamēr valsts faktiski subsidētais pasākums kompānijai bija izdevīgs, transportu uz Muhu un Sāremā veikuši divreiz ietilpīgāki prāmji, raksta Igaunijas laikraksts, un vasarnieki jau ir paspējuši aizmirst arī 90. gados raksturīgās rindas. Šis ir pēdējais gads līgumam ar Väinamere Liinid. Līdz šim Igaunijas ūdeņos kuģojušos prāmjus kompānija ir pārcēlusi uz Vāciju, un neērtības ir pārcelt tos atpakaļ. Pirms pusotra gada DB rakstīja par Igaunijas tā laika valdības plāniem nacionalizēt satiksmes pakalpojumus ar salām (16.01.2014.), lai pārtrauktu darījumu shēmas dēļ radīto apgrūtinājumu budžetam. Tolaik tika lēsts, ka subsidētais transporta pakalpojums valstij gadā izmaksā virs 15 milj. EUR. Pārņemot to savā ziņā, ietaupījums būtu ap astoņiem milj. EUR gadā. Doma bija, ka valsts pati iegādātos nepieciešamos prāmjus un tad tos iznomātu apsaimniekotājiem. Pagaidām gan gali ir burtiski ūdenī – kaut kur pie Vācijas krastiem, jo nepietiekamās ietilpības prāmji, kas atvēlēti Igaunijas vajadzībām, atbilst tā laika ekonomikas ministra Edgara Savisāra 2006. gadā slēgtajam līgumam ar Väinamere Liinid.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Prāmju satiksmes uzņēmums "Stena Line" paziņojis par savas darbības paplašināšanu un nostiprināšanu Baltijas jūras reģionā. Nākamajā gadā pašreizējie kuģi maršrutā Nīnashamna-Ventspils tiks aizstāti ar diviem pagarinātiem RoPax prāmjiem – "Stena Lagan" un "Stena Mersey", informē uzņēmums.

"Stena Line" norāda, ka jaunie prāmji paplašinās piedāvājumu gan pasažieriem, gan ļaus par 30 procentiem palielināt kravu pārvadājumu apjomu šajā maršrutā.

Prāmji, kuru garums būs 222 m, nodrošinās vairāk vietas pasažieriem un spēs uzņemt uz klāja vairāk kravu vienību. Interjers būs atbilstošs pazīstamajam skandināvu dizainam. Prāmjos būs jaunas kajīšu kategorijas, kuģa veikals, atpūtas vietas ar guļamkrēsliem un daudz citu telpu, to skaitā divi restorāni, bārs, kafejnīca un ārējais klājs. Kajīšu skaits būs gandrīz divreiz lielāks nekā šobrīd – tiks nodrošinātas 764 gultasvietas.

"Ir pieaudzis pieprasījums no mūsu klientiem Baltijas jūras reģionā. Tagad mēs nostiprinām savu pozīciju reģionā, paplašinot piedāvājumu ar jauniem, moderniem kuģiem un lielāku ietilpību," stāsta Niklass Martensons (Niclas Mårtensson) "Stena Line" izpilddirektors.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Prāmju kompānija Stena Line paziņojusi par turpmāku savas darbības paplašināšanu maršrutā Traveminde-Liepāja.

No nākamā gada pašreizējos kuģus aizstās ar diviem moderniem RoPax kuģiem, kas ļaus par 40 procentu palielināt kravu ietilpību, saīsinās šķērsošanas laiku no 27 līdz 20 stundām un piedāvās fiksētu grafiku ar 12 reisiem nedēļā.

Maršrutā starp Trāvemindi un Liepāju pašlaik pārvadājumus veic divi viena modeļa prāmji "Stena Gothica" un "Urd". 2021.gadā to vietā stāsies divi moderni RoPax prāmji, kuru nosaukumus Stena Line pagaidām nav atklājis.

Atbildīgais par kompānijas Latvijas maršrutiem Johans Edelmans norāda, ka plānotie uzlabojumi ir atbilstoši klientu pieprasījuma pieaugumam Baltijas jūras reģionā. Savukārt Stena Line Baltijas jūras Kravu pārvadājumu nodaļas vadītājs Oskars Osis uzsver, ka šādā veidā tiks uzlaboti prāmju kravu pārvadājumu pakalpojumi klientiem un veicinās dažādus kombinētos pārvadājumu risinājumus. Jaunie prāmji palielinās pasažieru ērtības un būs pieejams lielāks kajīšu skaitu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Turpinot paplašināt savu darbību Baltijas jūrā un investējot apmēram 200 miljonus eiro, Zviedrijas prāmju kompānija Stena Line 2022. gadā Ventspils‒Nīnashamna maršrutā norīkos divus jaunus prāmjus.

E-Flexer tipa prāmji būs 240 metru gari, tajos būs 263 kajītes, 1200 pasažieru ietilpība, 3600 līnijmetru kravu vienībām, kas ļaus palielināt kravas ietilpību par 25% un pasažieru salona ietilpību par 33%.

Jaunie kuģi piedāvās pasažieriem jaunas iespējas Ventspils–Nīnashamna maršrutā, kas ir īsākais ceļš starp Baltiju un Skandināviju.

Šobrīd notiek prāmju būvēšana kuģu būvētavā CMI Jinling Veihajā, Ķīnā.

Kopumā divu jaunu prāmju iegādē Stena Line investējusi apmēram 200 miljonus eiro. “Mēs turpinām augt kopā ar mūsu klientiem, nostiprinot savas pozīcijas un floti visā Baltijas jūrā. Reģionā joprojām palielinās pieprasījums pēc lielākām jaudām, jo paplašinās kravu pārvadājumu klientu loks, un arī pasažieri pandēmijas laikā izvēlas ceļošanu ar prāmi kā drošu transporta veidu. Šie lielie, modernie un degvielas patēriņa ziņā ekonomiskie nākamās paaudzes kuģi ir mūsu flotes modernizācijas un arī ilgtspējīgas kuģniecības attīstības flagmaņi,” sacīja Stena Line Group izpilddirektors Niklass Mortensons (Niclas Mårtensson).

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Prāmja Romantika pēdējais reiss no Rīgas plānots 6.augustā

NOZARE.LV, 22.07.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sākot ar 7.augustu, maršrutā starp Rīgu un Stokholmu turpmāk nekursēs prāmis Romantika, un tā pēdējais reiss no Rīgas paredzēts 6.augustā plkst. 17.30, informēja Tallink Latvija pārdošanas un marketinga direktore Baiba Muceniece.

Viņa informē, ka prāmis Isabelle turpinās kursēt saskaņā ar esošo grafiku. Līdz ar to patlaban Tallink jūras ceļojumus uz Stokholmu piedāvās ar kuģi Isabelle ar atiešanu no Rīgas katru otro dienu.

Uz jautājumu par Tallink tālākiem plāniem attiecībā uz Rīgas maršrutu, Muceniece norādīja, ka, lai optimizētu uzņēmuma flotes un maršrutu efektīvu darbību, uzņēmums turpināšot izvērtēt dažādas alternatīvas, kas varētu radīt izmaiņas arī turpmāk. «Mēs neizslēdzam iespēju, ka nākotnē maršrutā starp Rīgu un Stokholmu varētu atkal kursēt divi prāmji, tomēr šobrīd šāds lēmums nav pieņemts,» uzsver uzņēmuma pārstāve.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Liepājas ostā pārkrauto kravu apmērs pirmajā pusgadā pieaudzis par 9,1%

LETA, 13.07.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Liepājas ostā šogad pirmajos sešos mēnešos pārkrauti 3,367 miljoni tonnu kravu, kas ir par 9,1% vairāk nekā attiecīgajā periodā pērn, liecina Liepājas speciālās ekonomiskās zonas (SEZ) pārvaldes publiskotie dati.

Beramkravas 2021.gada pirmajos sešos mēnešos Liepājas ostā pārkrautas 2,244 miljonu tonnu apmērā, kas ir par 1,3% vairāk nekā 2020.gada attiecīgajā periodā, tostarp labība un labības produkti pārkrauti 1,269 miljonu tonnu apmērā, kas ir par 5,5% vairāk nekā 2020.gada pirmajā pusgadā un veidoja 37,7% no kopumā ostā pārkrautajām kravām.

Ģenerālkravas šogad pirmajos sešos mēnešos Liepājas ostā pārkrautas 825,9 tūkstošu tonnu apmērā, kas ir par 46,4% vairāk nekā pērn attiecīgajā periodā, tostarp visvairāk pārkrautas ro-ro kravas - 561,7 tūkstoši tonnu, kas ir par 67,8% vairāk nekā pērn attiecīgajā periodā.

Savukārt lejamkravas šogad pirmajā pusgadā Liepājas ostā pārkrautas 296,9 tūkstošu tonnu apmērā, kas ir par 2,8% mazāk nekā pērn pirmajā pusgadā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Par sakoptāko Liepājas ostas uzņēmumu atzīst Terrabalt

Vēsma Lēvalde, 25.07.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Liepājas speciālās ekonomiskās zonas (LSEZ) pārvalde nolēmusi turpmāk ik gadus apbalvot brīvzonas sakoptākos uzņēmumus un atzīmēt arī nolaidīgākos.

Kopumā žūrija izvērtēja 19 LSEZ uzņēmumu teritorijas, bet par sakoptāko atzina prāmju termināļa apkalpotāju, stividoru LSEZ SIA Terrabalt. Atzinības rakstus un Valda Ķikuta gleznas saņēma LSEZ SIA Dan Store; LSEZ SIA Baltic Transhipment Center; SIA Cemex un LSEZ SIA Kolumbija Ltd. Šogad netīrākā uzņēmuma tituls netika piešķirts, jo LSEZ pārvalde nolēmusi pirmajā konkursa rīkošanas gadā tikai iedvesmot visus, uzteicot kārtīgākos.

LSEZ pārvaldnieks Guntars Krieviņš norādīja, ka konkurss sevi ir attaisnojis, jo veicinājis ostas uzņēmumu sakārtošanu, padarot Liepājas ostu skatam pievilcīgāku. Konkursa uzvarētāja sumināšanas pasākums esot arī iespēja ostas uzņēmējiem satikties un varbūt arī izlīgt, ja bijuši kādi konflikti.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Pēteris Šmidre vadīs Šaha federāciju

Vēsma Lēvalde, 19.09.2011

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par Latvijas Šaha federācijas (LŠF) vadītāju uzņēmējs vadītājs Pēteris Šmidre.

Līdz šim LŠF prezidents bija Starptautiskās Šaha federācijas Baltijas zonas prezidents, FIDE meistars un Liepājas SEZ SIA Terrabalt valdes loceklis Āris Ozoliņš, ziņo portāls irliepaja.lv.

Pēc Šaha olimpiādes, kas notika pērn septembrī Hantimansijskā, tika meklēts jauns prezidents, jo Latvijas šaha atdzīvināšanai nepieciešami ievērojami līdzekļi. Pēc neatkarības atjaunošanas Latvijas šahu vadījuši Olafs Kronlaks (amatā no 1990.līdz 1994.gadam), Aleksandrs Lavents (1994 - 1996), Māris Gulbis (1996 - 2001), Valdis Kalnozols (2001 - 2004), Oļegs Lūkins (2004 - 2008) un Ilmārs Krūms (2008 - 2010).

Komentāri

Pievienot komentāru