Transports un loģistika

Liepājas ostai veiksmīgs janvāris

Vēsma Lēvalde [email protected], 12.02.2004

Jaunākais izdevums

Liepājas ostā Šī gada pirmais mēnesis noslēdzies ar 29,5% kravu apgrozījuma pieaugumu. Kopumā ostā pārkrauts 445 308,3 t kravu. Ievērojami pieaudzis beramkravu apjoms, aizņemot 30% no kopējā kravu apgrozījuma. 28% no kravām bijušas lejamkravas, 42 - ģenerālkravas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Liepājas SEZ izmantos pirmpirkuma tiesības uz bijušā Liepājas metalurga īpašumu

Db.lv, 05.07.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šodien, 5. jūlijā Liepājas SEZ valde turpināja izskatīt jautājumu par pirmpirkuma tiesību izmantošanu vai neizmantošanu uz daļu no bijušajā "Liepājas Metalurga" teritorijas ar kopējo platību ~32 ha, un vienbalsīgi nolēma izmantot pirmpirkuma tiesības, informē LSEZ.

Pirmpirkuma tiesību izmantošana nodrošina iespēju pilsētai un Liepājas SEZ pārvaldei attīstīt bijušo "Liepājas metalurga" teritoriju kā vienotu veselumu, atbrīvojot to no vēsturiskā piesārņojuma, ar vienotu pārvaldību, infrastruktūru, kurā darbojas inovatīvi un videi draudzīgi uzņēmumi. Pirmpirkuma tiesību izmantošanu nosaka Liepājas SEZ likuma 48. pants.

Pirms lēmuma pieņemšanas Liepājas SEZ valde uzklausīja arī elektrotēraudkausēšanas krāsns iekārtu īpašnieka SIA "Liepāja Steel" valdes priekšsēdētāju, kurš valdi informēja par uzņēmuma plāniem. Liepājas SEZ valde deleģēja Liepājas SEZ valdes locekli Andri Ozolu un Liepājas SEZ pārvaldnieku uzsākt sarunas ar investoriem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Paredzams, trešdien, 30. jūnijā Liepājas Speciālās ekonomiskās zonas valdes sēdē izskatīs pirmpirkuma tiesības uz "Liepājas metalurga" nekustamās mantas - zeme un ēkas iegādi Liepājas SEZ vajadzībām.

Principā tas nozīmē darījuma starp valsti un turku investoriem izgāšanu, jo pārdošanas darījums noslēgts gan par kustamo, gan nekustamo mantu.

Darījuma fons

Šā gada 30. aprīlī SIA "FeLM", kas procesā pārstāv Latvijas valsts intereses, noslēdza līgumu par bijušā "Liepājas metalurga" elektrotēraudkausēšanas kompleksa kustamās un nekustamās mantas iegādi un izteica gatavību uzsākt darbību teritorijā, iepriekš pauda Turcijas uzņēmuma "Aslanli Metalurji" pārstāvji. Ir pilnībā izpildītas finanšu saistības atbilstoši līgumam. Proti, ir iemaksāta nauda un izteikta gatavība investēt 200 miljonus piecu gadu laikā. Investori pavasarī bija noslēguši rūpnīcas inventarizāciju kopīgi ar SIA "FeLM" un īpašums ir gatavs nodošanai. Tik tālu viss ir skaisti, atliek vien Liepājas SEZ pirmpirkuma tiesības uz zemi, kuras var izmantot un viss liecina, ka tās tiks izmantotas. Plašāk par darījumu db.lv rakstīja iepriekš.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Turcijas investora rīcībā paliks KVV Liepājas metalurga elektrotēraudkausēšanas krāsns

LETA, 07.07.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc Liepājas speciālās ekonomiskās zonas (SEZ) valdes lēmuma izmantot pirmpirkuma tiesības uz bijušā "KVV Liepājas metalurga" nekustamo īpašumu 32 hektāru platībā Turcijas investora "Aslanli Metalurji" rīcībā paliks uzņēmuma kustamā manta, tostarp elektrotēraudkausēšanas krāsns, aģentūrai LETA pavēstīja valstij piederošās SIA "FeLM" pārstāvji.

Pašreiz "FeLM" vēl nav saņēmis no Liepājas SEZ oficiālu paziņojumu par pirmpirkuma tiesību izmantošanu. Tiklīdz šāds paziņojums tiks saņemts, "FeLM" un Liepājas SEZ veiks nepieciešamās darbības, lai bijušā "KVV Liepājas metalurga" nekustamie īpašumi nonāktu Liepājas SEZ īpašumā.

Savukārt Turcijas investora "Aslanli Metalurji" rīcībā nonāks bijušā "KVV Liepājas metalurga" kustamā manta, tostarp elektrotēraudkausēšanas krāsns.

Liepājas metalurgam būt vai nebūt? 

Paredzams, trešdien, 30. jūnijā Liepājas Speciālās ekonomiskās zonas valdes sēdē izskatīs pirmpirkuma...

"FeLM" ieskatā Liepājas SEZ pirmpirkuma tiesību izmantošanas darījumam nevajadzētu ietekmēt Turcijas investora attīstības vai biznesa plānu realizācijas iespējas, bet tas būs atkarīgs no Liepājas SEZ un Turcijas investora sadarbības risinājumiem, pauda "FeLM" pārstāvji.

Jau ziņots, ka pirmdien, 5.jūlijā, Liepājas SEZ valde nolēma izmantot pirmpirkuma tiesības uz daļu no bijušā "KVV Liepājas metalurga" teritorijas ar kopējo platību aptuveni 32 hektāri, kuru iepriekš no "FeLM" bija iegādājies "Aslanli Metalurji". Lēmums pieņemts vienbalsīgi.

Liepājas SEZ izmantos pirmpirkuma tiesības uz bijušā Liepājas metalurga īpašumu 

Šodien, 5. jūlijā Liepājas SEZ valde turpināja izskatīt jautājumu par pirmpirkuma tiesību...

Liepājas SEZ pārstāvji skaidroja, ka pirmpirkuma tiesību izmantošana nodrošina iespēju pilsētai un Liepājas SEZ pārvaldei attīstīt bijušo "KVV Liepājas metalurga" teritoriju kā vienotu veselumu, atbrīvojot to no vēsturiskā piesārņojuma, ar vienotu pārvaldību, infrastruktūru, kurā darbojas inovatīvi un videi draudzīgi uzņēmumi. Pirmpirkuma tiesību izmantošanu nosaka Liepājas SEZ likuma 48. pants.

Pirms lēmuma pieņemšanas Liepājas SEZ valde uzklausīja arī elektrotēraudkausēšanas krāsns iekārtu īpašnieka - "Aslanli Metalurji" meitasuzņēmuma SIA "Liepāja Steel" valdes priekšsēdētāju Guntaru Senkānu, kurš Liepājas SEZ valdi informēja par uzņēmuma plāniem. Liepājas SEZ valde deleģēja valdes locekli Andri Ozolu un Liepājas SEZ pārvaldnieku sākt sarunas ar investoriem.

Lēmums par pirmpirkuma tiesību izmantošanu bija nepieciešams, lai arī turpmāk Liepājas SEZ varētu nodrošināt nepieciešamās funkcijas un radītu jaunas darbavietas, vienlaikus nodrošinot Turcijas investoram iespēju attīstīt modernu ražotni un ieguldīt plānotās investīcijas, skaidro Liepājas SEZ pārstāvji.

LSEZ sāk lemt par bijušās Liepājas metalurga teritorijas nākotni 

Šodien, 30. jūnijā Liepājas SEZ valde skatīja jautājumu par pirmpirkuma tiesību izmantošanu...

Ekonomikas ministrijas valsts sekretārs un Liepājas SEZ valdes loceklis Edmunds Valantis norādīja, ka Liepājas SEZ valdes lēmums nevis apgrūtina Turcijas investora nodomus, bet gan paver plašākas iespējas nodrošināt efektīvu ražošanu, atbilstoši vajadzībām, nevis pielāgojoties iespējām, kas saskan arī ar Liepājas Industriālā parka izveides nodomu.

"Aslanli Metalurji" pārstāvji iepriekš aģentūrai LETA pavēstīja, ka veikuši līgumā atrunātos maksājumus par elektrotēraudkausēšanas kompleksa kustamo un nekustamo mantu un ir gatavi sākt darbību bijušā "Liepājas metalurga" teritorijā.

Šogad 30.aprīlī "FeLM", kas pārstāv Latvijas valsts intereses šajā procesā, noslēdza līgumu par bijušā "Liepājas metalurga" elektrotēraudkausēšanas kompleksa kustamās un nekustamās mantas pārdošanu "Aslanli Metalurji" piederošam uzņēmumam "Liepāja Steel".

"Aslanli Metalurji" pārstāvji pavēstīja, ka investors ir pilnībā izpildījis finansiālās saistības atbilstoši līgumam un iegādājies aprīkojumu, kā arī samaksājis par zemes gabaliem un ēkām. "FeLM" un investors pabeiguši rūpnīcas ražošanas kompleksa inventarizāciju un īpašums ir gatavs nodošanai.

"Liepāja Steel" valdes priekšsēdētājs Senkāns informēja, ka atbilstoši rūpnīcas inženiertehniskā dienesta novērtējumam, ja ražošanas un atbalsta ciklu aprīkojums ir pienācīgā stāvoklī, ir iespējams veikt uzņēmuma darbības palaišanu sešu mēnešu laikā. Pie šādiem apstākļiem rūpnīca var sākt ražošanu jau šogad.

"Investors ir izpildījis visas saistības un ir absolūtā gatavībā veikt praktiskus pasākumus ražošanas sākšanai. Svarīgi pieminēt, ka Latvijas valdība ir apstiprinājusi rūpnīcas pārdošanu Turcijas investoram un pauda pozitīvu viedokli par nepieciešamību ražotni atdzīvināt. Šobrīd mēs visi tikai gaidām atbilstošus lēmumus no Liepājas SEZ un ceram sākt ražošanu jau šogad," pauda Senkāns.

Portāls "Lsm.lv" iepriekš vēstīja, ka Turcijas uzņēmums par pirkumu samaksāšot trīs miljonus eiro.

Turcijas metalurģijas uzņēmums "Aslanli Metalurji" izteica piedāvājumu "FeLM" izsludinātajā izsolē par iespējām iegādāties "KVV Liepājas metalurga" elektrotēraudkausēšanas kompleksu un nekustamo īpašumu, paredzot tuvāko piecu gadu laikā investēt 200 miljonus eiro.

"Aslanli Metalurji" pauda, ka investīcijas Latvijā kompānija nolēmusi veikt, lai pārveidotu "KVV Liepājas metalurgu" par efektīvu un ilgtspējīgu uzņēmumu saskaņā ar Eiropas Savienības (ES) standartiem.

Uzņēmumā prognozēja, ka sākotnēji darbības sākšanai būtu nepieciešami apmēram 400 līdz 450 darbinieku, bet, palielinot ražošanas jaudu, strādājošo skaits vidēji sasniegtu no 700 līdz 1000. Savukārt apgrozījums plānots no 500 līdz 600 miljoniem eiro gadā, strādājot ar pilnu jaudu.

"Aslanli Metalurji" ietilpst Turcijas "Epas Group", kuras uzņēmumos pašlaik strādā 1100 darbinieku. "Epas Group" nekustamo īpašumu vērtība Turcijā pārsniedz 500 miljonus eiro, kas nodrošina uzņēmumam iespēju saņemt kredītlīniju 200 miljoni eiro apmērā investīcijām Liepājas ražotnē.

"Aslanli Metalurji" īpašnieki ir Hamdi Alaedins Ejuboglu un Hamdi Kemalettins Ejuboglu. Pagājušajā gadā "Aslanli Metalurji" nodrošināja produkcijas realizāciju 40 valstīs, trijos kontinentos visā pasaulē. Uzņēmuma stratēģija paredz pastāvīgi investēt attīstībā un jaunās ražotnēs, jo produktu tirgus paplašinās un klientu prasības un vajadzības pieaug. "Aslanli Metalurji" pamatdarbība ir tērauda un stiepļu ražošana izplatīšana.

LETA jau vēstīja, ka Austrijas uzņēmums "Smart Stahl GmbH" 2018.gada martā uzvarēja "KVV Liepājas metalurga" velmētavas ceha kustamās mantas izsolē ar piedāvāto cenu 1,57 miljoni eiro bez pievienotās vērtības nodokļa, savukārt "FeLM" pārņēma nepārdoto "KVV Liepājas metalurga" elektrotēraudkausēšanas krāsni.

"KVV Liepājas metalurgs" par maksātnespējīgu tika pasludināta 2016.gada septembrī.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Velmers pieļauj, ka Liepājas osta LM akcijas varētu pārdot atsevišķi no Liepājas metalurga pamatražotnes

Nozare.lv, 19.02.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Maksātnespējīgās AS Liepājas metalurgs meitasuzņēmuma AS Liepājas osta LM kapitāldaļas varētu tikt pārdotas arī atsevišķi no Liepājas metalurga pamatražotnes, pirms tam juridiski nodrošinot metalurģijas ražotnei ostas pakalpojumu pieejamību. Šis pārdošanas veids varētu būt izdevīgāks, nekā pārdodot Liepājas osta LM akcijas komplektā ar metalurģijas pamatražotni, norāda Liepājas metalurga maksātnespējas administrators Haralds Velmers.

Patlaban Liepājas osta LM pārdošanas veids administratora izstrādātajā pārdošanas plānā nav noteikts, un tas ir darīts viena apsvēruma dēļ - pamatražotnei ir jānodrošina pieeja ostas infrastruktūrai, skaidroja Velmers.

«Maksātnespējīgajam uzņēmumam pieder gandrīz 97% Liepājas osta LM akciju, protams, varētu ņemt šīs akcijas, ielikt pārdodamajā uzņēmuma mantas kopumā, un investors nopirktu pamatražotnes aktīvus kopā ar ostas uzņēmuma akcijām. Taču no efektivitātes viedokļa un vadoties pēc principa - iegūt pēc iespējas vairāk līdzekļu no Liepājas metalurga mantas pārdošanas, izdevīgāk būtu Liepājas osta LM akcijas pārdot atsevišķi,» sacīja Velmers.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Liepājas osta LM tiks pārdota atsevišķi; ostas pakalpojumus nodrošinās 50. piestātne

LETA, 16.04.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Maksātnespējīgās AS Liepājas metalurgs pārdošanas plāns tiks precizēts - paredzēts, ka Liepājas metalurga meitasuzņēmums AS Liepājas osta LM tiek pārdots atsevišķi no pamatražotnes, savukārt ostas pakalpojumu pieejamību ražotnei garantēs jaunizveidotais meitasuzņēmums SIA 50.piestātne, norāda Liepājas metalurga maksātnespējas administrators Haralds Velmers.

Marta beigās izveidotā 50.piestātne ir 100% Liepājas metalurga meitasuzņēmums un šodien Liepājas Speciālās ekonomiskās zonas (SEZ) valde devusi piekrišanu modernizētās 50.piestātnes nomas līguma izbeigšanai ar Liepājas osta LM un šai piestātnei pieguļošās zemes iznomāšanai uzņēmumam 50.piestātne.

«Šī piestātne nesen ir modernizēta tieši Liepājas metalurga vajadzībām un tieši šajā 50.piestātnē notika gan metāllūžņu, gan gatavās produkcijas pārkraušana. Pēc uzņēmuma darbības apturēšanas piestātnē kravu operācijas netika veiktas. Piestātne ir spējīga pilnībā nodrošināt visu Liepājas metalurgam nepieciešamo kravu plūsmu,» skaidro Velmers.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Trauksme par situāciju uzņēmumā KVV Liepājas metalurgs ir pārspīlēta, paziņojumā medijiem norāda AS KVV Liepājas metalurgs pārstāvji.

«Saimnieciskie strīdi ir teju vai katra uzņēmuma ikdiena, un ne vienmēr tos izdodas atrisināt sarunu ceļā. AS KVV Liepājas metalurgs iesniegtā prasība pret maksātnespējas administratoru Haraldu Velmeru, viņa pretprasība pret uzņēmumu, kā arī SIA Elme messer metalurgs iesniegtais pieteikums par KVV Liepājas metalurgs maksātnespēju ir tiesisks process, kādā puses risina strīdus, par kuriem nav izdevies panākt izlīgumu. Tāpēc aicinām mūsu sadarbības partnerus nedramatizēt situāciju, jo šie procesi nekādā mērā neietekmē uzņēmuma darbu. Svarīgākais ir tas, ka KVV Liepājas metalurgs veicis visu nepieciešamo, lai 2016.gadā turpinātu darbu un nostiprinātu savu konkurētspēju,» uzsver AS KVV Liepājas metalurgs valdes loceklis Igors Talanovs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Maksātnespējīgās AS Liepājas metalurgs (LM) meitasuzņēmumam AS Liepājas osta LM varētu lūgt ierosināt tiesiskās aizsardzības procesu (TAP), lai uzņēmums varētu mēģināt atrisināt savas problēmas, norāda LM maksātnespējas administrators Haralds Velmers.

Šāds solis varētu būt nepieciešams, jo, iespējams, ka "Liepājas osta LM" būs jāatmaksā valsts budžetā 28 375 874,90 eiro, ko veido pievienotās vērtības nodokļa (PVN) parāds, nokavējuma nauda un soda nauda par nesamaksāto PVN.

Augstākā tiesa ar 2014.gada 6.februāra spriedumu atcēla Administratīvās apgabaltiesas 2013.gada 2.aprīļa spriedumu un nosūtīja lietu jaunai izskatīšanai Administratīvajā apgabaltiesā. Administratīvā apgabaltiesa otrajā instancē 2013.gada 2.aprīlī atkārtoti apmierināja Liepājas ostas LM pieteikumu par Valsts ieņēmumu dienesta (VID) administratīvā akta atcelšanu daļā, ar kuru tika noteikts papildu budžetā maksājamais PVN. Administratīvā apgabaltiesa šo lietu no jauna skatīs 20.maijā, liecina ieraksts tiesu informatīvajā sistēmā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Liepājas ostā pārkrauts otrs lielākais kravu apjoms atjaunotās ostas vēsturē

Žanete Hāka, 12.01.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2014. gadā Liepājas ostas stividorkompānijas pārkrāvušas 5,3 miljonus tonnu kravu, kas ir otrs lielākais kravu apgrozījums atjaunotās Liepājas ostas vēsturē, informē Liepājas speciālās ekonomiskās zonas pārstāvji.

Tas apliecina, ka Liepājas osta, pateicoties ostas uzņēmumu un Liepājas speciālāsekonomiskās zonas pārvaldes investīciju projektiem, turpina kvalitatīvu attīstību, tomēr gads ir bijis sarežģīts, norāda Liepājas speciālās ekonomiskās zonas pārvaldnieks Guntars Krieviņš.

Pērn Liepājas ostas kompānijas pārkrāvušas par 9,5% vairāk nekā gadu iepriekš.

Tradicionāli lielākais kravu apgrozījums bija beramkravu segmentā 3,64 miljoni tonnu jeb 69%. Lielāko daļuberamkravu 2014. gadā veidoja labība un labības produkti – 52%, kam seko celtniecības materiāli – 10 %, bet salīdzinoši nelielu daļu veido koksnes šķelda, minerālmēsli, koksa smalkumi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pasaules lielākajos fondu tirgos pagājušā gada noslēgums cenu pieauguma ziņā padevās izcils Piemēram, ASV akcijas decembra mēnesi noslēdza ar kāpumu gandrīz par 3% (mēneša skatījumā).

Šobrīd pēc akcijām tik izcilā 2019. gada daudz tiek spriests par to, kas beidzot šo izaugsmi varētu izsist no sliedēm. Daži teic, ka tā varētu būt tālāka ekonomikas izaugsmes palēnināšanās vai kādi jauni negatīvi pavērsieni tirdzniecības karu frontē. Būtībā vērojamas zināmas bažas, ka tik labi laiki akcijām mūžīgi nebūs, un liela daļa no pozitīvajām ziņām to vērtības jau ir ietvertas.

No otras puses - centrālo banku monetārā politika, visticamāk, saglabāsies ekonomiku un finanšu tirgus sildoša, lielāko tautsaimniecību recesija nebūt nav neizbēgama, un iespējami arī pozitīvi pārsteigumi tajos pašos tirdzniecības karos. Valdot šādam fonam, ASV investīciju banka Goldman Sachs lēš, ka šo gadu ASV Standard & Poor's akciju indekss noslēgs pie 3,4 tūkst punktu atzīmes, kas no šā brīža būtu pieaugums par 5,2%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Par 2,67 miljoniem eiro iegādājas daļu bijušā Liepājas metalurga teritorijas

Lelde Petrāne, 25.09.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Liepājas Speciālās ekonomiskās zonas (SEZ) pārvalde par 2,67 miljoniem eiro iegādājusies daļu bijušā «Liepājas metalurga» teritorijas, liecina tās sniegtā informācija.

25. septembrī Liepājas speciālās ekonomiskās zonas pārvaldnieks Jānis Lapiņš un AS «Citadele banka» valdes priekšsēdētājs Guntis Beļavskis parakstīja pirkuma līgumu par 10 nekustamo īpašumu - t.sk. zemi, ēkas, infrastruktūras objektus - iegādi bijušajā «Liepājas metalurga» teritorijā no AS «Citadele Banka» un SIA «Hortus RE» ar kopējo platību 60,6 hektāri. Apvienojot ar jau esošajiem pašvaldībai piederošajiem zemes gabaliem, kopējā Liepājas Industriālā parka platība sasniegs 120 hektārus.

Kā komentē Liepājas SEZ pārvaldnieks J. Lapiņš, tas esot pārdomāts, atbildīgs un drosmīgs lēmums: «Kādam bija jāuzņemas atbildība un Liepājas SEZ pārvalde bija gatava to darīt, apzinoties riskus. Mums ir redzējums un plāns, kā attīstīt bijušo «Liepājas metalurga» teritoriju. Tā ir iespēja un izaicinājums vienlaikus, lai jaunā kvalitātē attīstītu uzņēmējdarbības vidi bijušajā «Liepājas metalurga» teritorijā ar mērķi veicināt jaunu, modernu uzņēmumu izveidi, radīt jaunas darbavietas, palielināt eksportējošo uzņēmumu skaitu un eksporta apjoma pieaugumu.»

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Liepājas SEZ aicina Liepāja Steel veikt darbības elektrotēraudkausēšanas iekārtu rekonservācijai

Db.lv, 24.09.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Liepājas Speciālās ekonomiskās zonas (SEZ) pārvaldes aicinājusi Turcijas investora "Aslanli Metalurji" meitasuzņēmumu SIA "Liepāja Steel" veikt nepieciešamās darbības elektrotēraudkausēšanas iekārtu rekonservācijai.

Lai kopīgi diskutētu par bijušās Liepājas metalurga teritorijas tālāko attīstību, 2021. gada 21. septembrī Liepājas speciālās ekonomiskās zonas (SEZ) pārvalde uz diskusiju aicināja teritorijas lokālplānojuma izstrādātājus AS “UPB”, inženierkomunikāciju turētājus, Valsts vides dienesta (VVD) Kurzemes reģionālās vides pārvaldes un Turcijas investora uzņēmuma SIA “Liepāja Steel” (īpašumā ir elektrotēraudkausēšanas krāsns iekārtas) pārstāvjus.

SIA “Liepāja Steel” ir izteicis vēlmi atjaunot ražošanu un ņemot vērā projekta mērogu, investīciju apjomu un projekta īstenošanai nepieciešamās teritoriju, Liepājas SEZ pārvalde aicināja uzņēmēju uz kopīgu tehnisko darba sanāksmi ar atbildīgajām valsts un pašvaldības institūcijām, infrastruktūras un pakalpojumu nodrošinātājiem, lai gūtu iespēju nepastarpinātai komunikācijai un informācijas apmaiņai par dažādiem projekta aspektiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Liepājas Speciālās ekonomiskās zonas (SEZ) pārvalde noslēgusi vienošanos ar Centrālo finanšu un līgumu aģentūru (CFLA) par Atveseļošanas un noturības mehānisma finansējumu 10 miljonu eiro apmērā projekta "Liepājas industriālā parka infrastruktūras attīstība 1.kārta" īstenošanai, informē Liepājas SEZ pārvaldes pārstāve Līga Ratniece-Kadeģe.

Projektā plānots plašajā teritorijā izbūvēt elektroapgādes tīklus un trīs ielu posmus ar inženierkomunikācijām, proti, ūdensapgādi, sadzīves kanalizāciju, lietus ūdens kanalizāciju, siltumapgādes tīkliem. Tas ļaus daļēji atvērt slēgto rūpnīcas teritoriju publiskai piekļuvei un radīs iespēju piesaistīt pirmos investorus.

Turpinot 2018.gadā sāktās bijušās rūpnīcas "Liepājas metalurgs" transformāciju par mūsdienīgu zaļu industriālo parku, publiskā finansējuma piesaiste ir loģisks turpinājums paveiktajam.

Liepājas SEZ pārvaldnieks Uldis Hmieļevskis skaidro, ka tas dos iespēju sākt uzņēmējdarbībai nepieciešamās infrastruktūras izbūvi bijušās rūpnīcas "Liepājas metalurgs" teritorijā un no plānošanas ķerties pie darbiem. Viņš uzsver, ka finansējuma piesaiste infrastruktūras izbūvei ir ļoti nozīmīgs solis, lai sāktu Liepājas industriālā parka izveidi un jau tuvāko gadu laikā daļēji atgrieztu līdz šim noslēgto teritoriju iedzīvotājiem, investoriem un veidotu to par ilgtspējīgu un modernu uzņēmējdarbības vidi, kas nodrošinātu jaunas, labi apmaksātas darbavietas. "Liepājas industriālo parku redzam kā mūsdienīgu, zaļu industriālo parku, kurā strādā uzņēmumi, kuri spēj nodrošināt ilgtspējības principos balstītu darbību," nākotnes iecerēs dalās Hmieļevskis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Tiesā saņemts Liepājas metalurga lūgums pagarināt termiņu tiesiskās aizsardzības plāna izstrādei

LETA, 26.07.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pirms neilga brīža Liepājas tiesā saņemts AS Liepājas metalurgs iesniegums, kurā uzņēmums lūdz par vienu mēnesi pagarināt tiesiskās aizsardzības plāna izstrādes un saskaņošanas termiņu.

Kā informē Liepājas tiesas konsultante Ingrīda Šintlere, minētais iesniegums jau pirmdien tiks nodots konkrētajam tiesnesim, kurš skata Liepājas metalurga tiesiskās aizsardzības procesa lietu. Šim tiesnesim arī būs jāpieņem lēmums - pagarināt vai nepagarināt plāna izstrādes termiņu.

Šintlere gan nemācēja teikt, vai tieši pirmdien, 29.jūlijā, tiesnesis šo jautājumu jau varēs izlemt pēc būtības.

Kā ziņots, šodien noslēdzas metalurģijas rūpnīcai AS Liepājas metalurgs noteiktais tiesiskās aizsardzības plāna izstrādes un saskaņošanas termiņš.

Liepājas metalurgs pieteikumu par tiesiskās aizsardzības procesa sākšanu iesniedza 24.maijā Liepājas tiesā, un 27.maijā Liepājas tiesa ierosināja "Liepājas metalurga" tiesiskās aizsardzības procesa lietu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Sliktākajā scenārijā Krievijai noteikto sankciju dēļ no Latvijas ostām visvairāk cietīs Ventspils osta

LETA, 17.03.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saistībā ar noteiktajām sankcijām Krievijai sliktākajā scenārijā no Latvijas ostām visvairāk varētu ciest Ventspils osta, intervijā sacīja satiksmes ministrs Tālis Linkaits (JKP).

Viņš minēja, ka Ventspils ostai kā bijušajai eksporta ostai sliktākajā scenārijā ir iespējams divu trešdaļu kravu samazinājums, kamēr Rīgas ostai kravu apgrozījuma kritums varētu būt 45%, bet Liepājas ostai - 20-30%.

Viņš skaidroja, ka Satiksmes ministrija visiem saviem uzņēmumiem ir lūgusi sniegt pirmreizējos novērtējumus situācijai, kāda varētu būt ietekme.

Vienlaikus Linkaits uzsvēra, ka ostas ir mazliet labākā situācijā nekā VAS "Latvijas dzelzceļš", jo Latvijas ekonomikai būs vajadzīgas izejvielas, vienalga, vai tās nāk no Krievijas vai no citām valstīm.

"Skaidrs, ka viena liela daļa šo izejvielu ienāks pa jūru, tātad tās tiks importētas un caur ostām pārkrautas. Protams, tas nenozīmē, ka ietekme nebūs būtiska. Ventspils ostai kā bijušajai eksporta ostai kritiskākajā scenārijā iespējams divu trešdaļu kravu samazinājums, Rīgas ostā - 45%, Liepājai - samazinājums starp 20% un 30%," stāstīja ministrs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Publiskā informācija par Liepājas ostas aizsardzību.

Vēsma Lēvalde [email protected], 16.06.2006

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2004. gada 1. jūlijā spēkā stājās Starptautiskais kuģu un ostu iekārtu (ostu terminālu) aizsardzības kodekss (ISPS Kodekss), saskaņā ar kuru ostu iekārtām un kuģiem, kas atbilst Kodeksā norādītajām prasībām, ir nepieciešams izstrādāt un Latvijas Jūras administrācijā apstiprināt ostas iekārtas un kuģa aizsardzības plānus un pēc aizsardzības plānu ieviešanas saņemt atbilstības apstiprinājumu vai starptautisko kuģu aizsardzības sertifikātu. Kā vienu no pirmajām lietām, Liepājas ostas pārvalde izveidoja Liepājas ostas aizsardzības konsultatīvo komiteju, kura savu darbu uzsāka 2003.gada novembrī un Liepājas ostas aizsardzības konsultatīvo padomi, kura savu darbu uzsāka 2004.gada janvārī. Gan komitejai, gan padomei ir viens un tas pats uzdevums: veicināt informācijas apmaiņu, ISPS Kodeksa ieviešanu un uzturēšanu Liepājas ostā. Latvijas Jūras administrācija atbilstoši ISPS Kodeksam uz šo brīdi Liepājas ostā ir noteikusi 15 ostas iekārtas, kam ir jāievieš ISPS Kodekss. Uz šo brīdi 14 ostas iekārtas atbilsts ISPS Kodeksa prasībām un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr.725/2004 „Par kuģu un ostas iekārtu aizsardzības pastiprināšanu”. Viens ISPS Kodeksa subjekts veic kompleksos pasākumus, lai iegūtu Latvijas Jūras administrācijas apstiprinājumu par atbilstību ISPS Kodeksam. Liepājas SEZ pārvalde organizēja konkursu par Vienotā režīma teritorijas apsardzi. Kopš 2004.gada 1.jūnija Liepājas SEZ pārvalde Vienotā ostas režīma teritorijas fizisko apsardzi veic SIA „Falck L”, kas savu darbību veic atbilstoši Liepājas SEZ pārvaldes izstrādātiem darba pienākumiem un Vienotā ostas aizsardzības plānam. Tiek veikts darbs pie videonovērošanas sistēmas izveides Liepājas SEZ pārvaldes Vienotā ostas režīma teritorijā, kura tiks finansēta no komercsabiedrību līdzekļiem. Liepājas SEZ pārvalde ir noslēgusi līgumus ar šīm komercsabiedrībām par atmaksas kārtību un citiem nosacījumiem. Liepājas SEZ pārvalde veic organizatoriskos pasākumus šī projekta ieviešanai. Liepājas SEZ pārvalde ir subjekts, kas izsludinās konkursu. Projekta laikā uzstādīs 16 videonovērošanas kameras, kuras veiks novērošanu no 200 – 500 metriem, kā arī divi automātiskie dzelzceļa vārti. Videonovērošanas sistēmu izmantos Vienotā ostas režīma teritorijas ostas iekārtas, Robežsardze un Liepājas SEZ pārvalde. Liepājas SEZ pārvalde sadarbojas ar Latvijas ostu pārvaldēm un starptautiskiem partneriem. Starptautisko partneru starpā ir ostu pārvaldes un jūras administrācijas. Starptautiskā un vietējā sadarbība ir nepieciešama, lai veicinātu informācijas un ideju apmaiņu ostas aizsardzības sfērā. Starptautiskie partneri: Klaipēdas ostas pārvalde, Tallinas ostas pārvalde, Kopenhāgenas ostas pārvalde, Arhus ostas pārvalde, Karlshamns ostas pārvalde, Antverpenes ostas pārvalde, Lisabonas ostas pārvalde, Ukrainas jūras administrācija un Tunisijas jūras administrācija. Latvijas ostu partneri: Ventspils brīvostas pārvalde, Rīgas brīvostas pārvalde un Mērsraga ostas pārvalde. Liepājas SEZ pārvalde, partneru sadarbības kontekstā, veic ostu apmeklējumus, kas nodrošina ideju un pieredzes apmaiņu ostu aizsardzībā. Liepājas SEZ pārvalde strādā pie Liepājas ostas aizsardzības bukleta izstrādes. Buklets ir paredzēts divās valodās, kurš sniegs informāciju kuģu īpašniekiem, kuģu komandām, kravu īpašniekiem, ostu apmeklētājiem un citām iesaistītām pusēm par Liepājas ostas aizsardzību. Bukletā būs kontaktinformācija, caurlaižu punkti, aizsardzības ierobežojumi u.c. informācija, kura ir vitāli svarīga personām, kuras nav iesaistītas Liepājas ostas darbībās ikdienā. Liepājas SEZ pārvalde kopā ar Latvijas Jūras administrāciju, 2006.gada no 5. līdz 9.jūnijam, veica visas Liepājas ostas teritorijas novērtējumu, kas ir atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu Nr. 2005/65/EK “Par ostu aizsardzības pastiprināšanu”. Novērtējums bija nepieciešams, lai Liepājas SEZ pārvalde varētu izstrādāt Liepājas ostas aizsardzības plānu un atbilstu Eiropas Parlamenta un Padomes prasībām līdz 2007.gada 1.maijam.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Papildināta - Pasludināts Liepājas metalurga maksātnespējas process

Vēsma Lēvalde, LETA, 12.11.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Liepājas tiesa apmierinājusi Haralda Velmera prasību, līdz ar to izbeigts a/s Liepājas metalurgs tiesiskās aizsardzības process un pasludināts maksātnespējas process.

Papildināta ar Liepājas metalurga Kirova Lipmana komentāru 3. un 4. rindkopā un biržas paziņojumu.

Lēmums nav pārsūdzams.

Pamatojoties uz informāciju masu medijos, NASDAQ OMX Riga valde nolēmusi nekavējoties apturēt tirdzniecību un pārtraukt automātisko uzdevumu savietošanu ar AS Liepājas metalurgs akcijām līdz cenu ietekmējošas informācijas atklāšanai biržai.

Liepājas metalurga akcionārs Kirovs Lipmans, komentējot Liepājas tiesas lēmumu, norāda, ka, «pasludinot Liepājas metalurga maksātnespēju, visa atbildība gulsies uz administratora Haralda Velmera sirdsapziņas, un no viņa būs atkarīgs, vai uzņēmums atjaunos darbību vai tomēr tiks izpārdots metāllūžņos».

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Lipmana «apvērsums» neizdodas - Liepājas metalurgs dividendes neizmaksās

Nozare.lv, 08.05.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Metalurģijas uzņēmuma AS Liepājas metalurgs akcionāri šodien nolēma pagājušā gada 2,47 miljonu latu peļņu novirzīt ilgtermiņa kredīta segšanai, liecina uzņēmuma paziņojums NASDAQ OMX Riga.

Uzņēmuma akcionārs Kirovs Lipmans bija ierosinājis akcionāru sapulcei Liepājas metalurga saimnieciskās darbības pārskata gada peļņu novirzīt izmaksai akcionāriem, taču akcionāru sapulce nolēma atbalstīt valdes priekšlikumu peļņu novirzīt ilgtermiņa kredīta segšanai.

Tāpat akcionāru sapulce šodien nolēma apstiprināt uzņēmuma 2012.gada budžetu, kurā ieņēmumi ir paredzēti 342,9 miljonu latu apmērā, izdevumi - 332,7 miljonu latu apmērā un peļņa - 10,2 miljoni latu.

Lipmans akcionāru sapulcei bija ierosinājis neapstiprināt 2012.gada budžeta projektu, atliekot tā apstiprināšanu, līdz tiks publicēts finanšu pārskats par 2012.gada trīs mēnešiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lētākais būvnieku iesniegtais piedāvājums par Liepājas koncertzāles Lielais dzintars būvniecību - nedaudz vairāk kā 20 miljoni latu - ir tuvs pašvaldības iepriekš prognozētajām koncertzāles būvniecības izmaksām, Rietumu Radio atzina Liepājas domes priekšsēdētājs Uldis Sesks (Liepājas partija), piebilstot, ka būvnieku piedāvātās cenas bijušas ļoti atšķirīgas.

Šādu summu - 20 278 845 latus - koncertzāles būvniecībai piedāvājusi SIA Merks, kas darbus apņēmusies paveikt divu gadu laikā. «Lētākais būvnieku piedāvājums ir tuvu pašvaldības iepriekš veiktajiem aprēķiniem par koncertzāles būvniecības izmaksām,» atzina Sesks.

Koncertzāles Lielais dzintars būvniecības konkursa otrās kārtas piedāvājumi tika atvērti 5.aprīlī.

Uzņēmuma Skonto Būve piedāvājums ir 23 973 512 lati, bet akciju sabiedrības UPB piedāvātā cena - 24 133 70 lati. Iepriekš pašvaldība rēķinājusi, ka koncertzāles būvniecības izmaksas varētu būt aptuveni 20 miljoni latu, un šī summa, puse no kuras ir Eiropas Savienības finansējums, kā apliecināja Sesks, jau ir pieejama.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2008. gads notikumiem bagāts bijis arī Latvijas reģionos. Db piedāvā atskatīties uz notikumiem Kurzemē, kas saviļņojuši ne tikai reģionu, bet arī visas Latvijas biznesa vidi.

Janvāris

Liepājas mērs Uldis Sesks sarunās ar ministru prezidentu Ivaru Godmani un ekonomikas ministru Kasparu Gerhardu vienojušies par tālāku izpēti un plānošanu elektroenerģijas ražotnes būvniecībai Liepājā, akcentējot cietā kurināmā izmantošanu kā alternatīvu Krievijas gāzei.

Februāris

Pēc SIA Zaksi pasūtījuma Užavas pagastā pabeidz jaunas alus ražotnes būvniecību un sāk tehnoloģisko iekārtu montāžu. Ēkas projekts paredz tūristiem apskatāmu alus darīšanas procesu.

Par atkritumu apsaimniekošanas firmas SIA Eko Kurzeme īpašniekiem kļuvušas ar Īslandes kapitālu saistītas firmas, kas neslēpj savu vēlmi izveidot lielāko atkritumu apsaimniekotāju valstī, pārņemot vairāku lielo pilsētu atkritumu saimniecības.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Otrdien maksātnespējīgās AS Liepājas metalurgs maksātnespējas administrators Haralds Velmers nosūtīja uzņēmuma kreditoriem mantas pārdošanas plāna precizējumus, kuros ir noteikts, ka AS Liepājas osta LM akcijas tiks pārdotas bez izsoles jeb tiešajā piedāvājumā.

Akciju pārdošana tiks izsludināta vismaz vienā biznesa laikrakstā un portālā Latvijā un piedāvājumus varēs iesniegt mēneša laikā, informē Velmers.

Precizējumi plānā attiecas uz Liepājas metalurga ieķīlāto un neieķīlāto mantu, kas nav saistīta ar uzņēmuma pamatražotni. Tie veikti, ņemot vērā saņemtos kreditoru iebildumus un priekšlikumus, precizējumus mantas novērtējumos, faktisko apstākļu izmaiņas un jauniegūto informāciju.

«Liepājas osta LM un Liepājas metalurgs ir divi dažādi biznesi. Ievērojot ostas sarežģīto saimniecisko situāciju, uzņēmuma pārdošanai un restrukturizācijai ir nepieciešama atsevišķa un kompleksa pieeja. Tas vienlaicīgi palīdzēs risināt gan Liepājas ostas LM tālāko darbību, gan arī Liepājas metalurga pārdošanas jautājumus. Bez pamatražotnes Liepājas ostu LM var pārdot vieglāk un tādējādi ātrāk atrisināt ostas kritisko finansiālo situāciju. Savukārt Liepājas metalurga cena varētu negatīvi mainīties, ja uzņēmumu pārdotu kopā ar nopietnajām ostas finansiālajām saistībām,» norāda Velmers.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Portāls: Velmers «par sviestmaizi» pārdevis Liepājas osta LM kontrolpaketi

LETA, 25.08.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Maksātnespējīgās AS Liepājas metalurgs (LM) administrators Haralds Velmers atteicies uzņēmējam Kirovam Lipmanam par 555 000 eiro pārdot LM meitasuzņēmuma AS Liepājas osta LM akciju kontrolpaketi un par trīsarpus reizes mazāku summu - 150 000 eiro - pārdevis to pretendentam Konstantīnam Gončarovam, vēsta portāls Pietiek.com.

23.jūlijā Lipmans esot vērsies pie Velmera ar Liepājas ostas LM aktīvu iegādes piedāvājumu. Šajā vēstulē Lipmans norādījis, ka viņam ir interese atjaunot ne tikai LM, bet arī Liepājas osta LM saimniecisko darbību, «kura neapšaubāmi ir nozīmīga kopējā tērauda biznesa sastāvdaļa produkcijas loģistikas jomā».

Tomēr Velmers Lipmana piedāvājumā neesot saskatījis «nepārprotami pausto gribu iegādāties [..] AS Liepājas osta LM akcijas tikai kā mantas kopību kopā ar MAS Liepājas metalurgs metāla kausēšanas pamatražotni». Vienlaikus Velmers esot ņēmis vērā arī metāla kausēšanas pamatražotnes pārdošanas piesaistītā konsultanta SIA Prudentia Advisers lēmumu neaicināt Lipmanu uz turpmāko LM metāla kausēšanas pamatražotnes pārdošanas procesa posmu. Līdz ar to administrators izslēdzis Lipmana 555 000 eiro vērto piedāvājumu no izvērtēšanas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izsludināta maksātnespējīgajai AS «KVV Liepājas metalurgs» piederošās būves un kustamās mantas pirmā izsole ar augšupejošu soli, liecina maksātnespējas procesa administratores Vitas Dikas paziņojums oficiālajā izdevumā «Latvijas Vēstnesis».

Izsludināta «KVV Liepājas metalurgam» piederošā nekustamā īpašuma, kas sastāv no būves Brīvības ielā 92C, Liepājā, un «KVV Liepājas metalurgs» piederošās kustamās mantas kā lietu kopības pirmā izsole ar augšupejošu soli.

Piedzinēji ir hipotekārie kreditori AS «Citadele banka», SIA «FeLM», AS «SEB banka», Valsts ieņēmumu dienests un citi «KVV Liepājas metalurga» kreditori.

Lietu kopības sastāvu un izsoles sākumcenu (sertificētu vērtētāju noteikta mantas piespiedu pārdošanas vērtība) veido: ēku (būvju) nekustamais īpašums, kas sastāv no būves Brīvības ielā 92C ar sākumcenu 127 300 eiro, divi auto svari ar izsoles sākumcenu 10 600 eiro katram, buka celtnis ar izsoles sākumcenu 19 800 eiro, buka celtnis ar divām konsolēm, kura izsoles sākumcena ir 41 000 eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Liepājas ostā konflikts lūžņu dēļ

Vēsma Lēvalde, 21.05.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Liepājas ostas stividorkompānija LSEZ a/s Liepājas osta LM nosūtījusi vēstuli metāllūžņu savākšanas un pārstrādes SIA Tolmets un SIA Eisenberg Scrap, kurā paziņo par pērn noslēgto līgumu darbības pārtraukšanu ar 12.jūliju.

Iemesls līguma laušanai ir a/s Liepājas metalurgs nevēlēšanās atbalstīt metāllūžņu eksportu no Latvijas situācijā, kad uzņēmumam trūkst izejvielu, Db.lv apstiprināja a/s Liepājas osta LM valdes priekšsēdētājs Pēteris Iesalnieks. Viņš norādīja uz milzīgajām investīcijām, kas ieguldītas a/s Liepājas metalurgs, uz uzņēmuma sociālo nozīmīgumu.

SIA Tolmets un SIA Eisenberg Scrap nodarbojas ar metāllūžņu eksportu, un šim nolūkam izmanto Liepājas ostas dziļūdens piestātni, ko apsaimnieko a/s Liepājas osta LM.

SIA Tolmets negrasās atteikties no peļņas ziņā daudz nozīmīgākā eksporta un pārdot lūžņus piespiedu kārtā a/s Liepājas metalurgs, taču citas piestātnes Liepājas ostā nav piemērotas lūžņu pārkraušanai. Tāpēc, visticamāk, uzņēmums izvēlēsies citu ostu eksportam, db.lv. apstprināja SIA Tolmets pārstāvis Jānis Vecbaštiks.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kirovs Lipmans uzskata, ka Valsts kase nav pievērsusi uzmanību uzņēmuma izsaimniekošanai; finanšu ministrs Andris Vilks secina, ka Liepājas metalurga vadībai nav nekādas biznesa attīstības vīzijas. Un iespējams jau nākammēnes valstij būs jāsedz Liepājas metalurga saistības.

a/s Liepājas metalurgs bijušais vadītājs un viens no lielākajiem akcionāriem Kirovs Lipmans uzskata, ka Valsts kase, uzraugot to, kā a/s Liepājas metalurgs pilda valsts galvotā kredīta saistības, nav bijusi uzdevuma augstumos un nav pievērsusi pienācīgu uzmanību uzņēmuma izsaimniekošanai.

Pēc K. Lipmana teiktā, viņš vēl aizpērn nosūtījis premjeram Valdim Dombrovskim (Vienotība) vēstuli, kurā brīdinājis par to, ka Liepājas metalurgs tiek izsaimniekots.

«Dombrovskis šo vēstuli pārsūtīja finanšu ministram Vilkam, kas to nosūtīja Liepājas metalurgam – lai dara ar to Lipmanu, ko grib, lai sit nost,» pēc valdības slēgtās sēdes atstāšanas sūrojās K. Lipmans, uzsverot, ka, viņaprāt, valstij nav jāiesaistās Liepājas metalurga glābšanā, kamēr tur saimnieko līdzšinējā vadība ar Sergeju Zaharijinu priekšgalā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Turcijas investori veikuši maksājumus par bijušā Liepājas metalurga mantu

LETA, 03.06.2021

"Aslanli Metalurji" īpašnieks Hamdi Alaedins Ejuboglu (no kreisās) un SIA "FeLM" valdes loceklis Jānis Rībens.

Foto: LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Turcijas investori "Aslanli Metalurji" veikuši līgumā atrunātos maksājumus par bijušā "Liepājas metalurga" elektrotēraudkausēšanas kompleksa kustamo un nekustamo mantu un ir gatavi sākt darbību bijušā "Liepājas metalurga" teritorijā, pavēstīja "Aslanli Metalurji" pārstāvji.

Šogad 30.aprīlī SIA "FeLM", kas pārstāv Latvijas valsts intereses šajā procesā, noslēdza līgumu par bijušā "Liepājas metalurga" elektrotēraudkausēšanas kompleksa kustamās un nekustamās mantas pārdošanu "Aslanli Metalurji" piederošam uzņēmumam "Liepāja Steel".

"Aslanli Metalurji" pārstāvji pavēstīja, ka investors ir pilnībā izpildījis finansiālās saistības atbilstoši līgumam un iegādājies aprīkojumu, kā arī samaksājis par zemes gabaliem un ēkām. "FeLM" un investors pabeiguši rūpnīcas ražošanas kompleksa inventarizāciju un īpašums ir gatavs nodošanai.

Tāpat investors detalizēti ir informējis Liepājas pilsētas administrāciju par pasākumiem, kuru pamatā ir pilsētas iedzīvotāju paustās bažas, lai novērstu negatīvu ietekmi uz vides un dzīves apstākļiem.

Komentāri

Pievienot komentāru