AS "Valmieras stikla šķiedra" ASV meitasuzņēmuma "P-D Valmiera Glass USA Corp." ražotne par 17,5 miljoniem ASV dolāru pārdota uzņēmumam "Saint-Gobain Adfors America, Inc.", teikts paziņojumā biržai "Nasdaq Riga".

Darījums pabeigts otrdien, 2.jūnijā.

Jau ziņots, ka šā gada 3.martā, ASV meitasuzņēmums parakstīja aktīvu pārdošanas līgumu ar uzņēmumu "Saint-Gobain Adfors America, Inc." par būtībā visu pirmās un otrās fāzes aktīvu pārdošanu. Kopējā pirkuma summa ir 17 500 000 ASV dolāru plus papildu atlīdzība saskaņā ar aktīvu pārdošanas līgumu.

ASV meitasuzņēmums no otras līgumslēdzēja puses saņēma maksājumu pilnā apmērā 2.jūnijā, un tajā pašā dienā "P-D Valmiera Glass USA Corp." aktīvi pilnībā nodoti "Saint-Gobain Adfors America, Inc." īpašumā.

Ja nenotiks brīnums, tad a/s Liepājas metalurgs administrators 4. novembrī iesniegs tiesā pieteikumu par tiesiskā aizsardzības plāna izbeigšanu, kam sekos maksātnespēja.

Tādu nākotnes scenāriju iezīmē a/s Liepājas metalurgs (LM) tiesiskās aizsardzības plānu (TAP) uzraugošais administrators Haralds Velmers. Tieši tādu pašu LM likteni intervijā DB (16.10.2013.) prognozēja viens no LM lielākajiem akcionāriem Kirovs Lipmans, kurš ir «kara stāvoklī» ar abiem pārējiem lielākajiem akcionātiem Sergeju Zaharjinu un Iļju Segalu.

Ir plāns B

LM TAP uzraugs atzīst, ka viņam jau ir gatavs plāns B, kas sāks darboties līdz ar LM maksātnespējas atzīšanu. «Pārņemšu visu uzņēmumu savā pārziņā un runāšu ar potenciālajiem investoriem, darbiniekiem un kreditoriem un normatīvos paredzēto divu mēnešu laikā būs ar kreditoriem saskaņots LM tālākās rīcības plāns,» skaidro H. Velmers. Viņš atzīst, ka tieši potenciālo investoru jautājums būs centrālais, jo bez tā LM nav iespējas reanimēt. «Cik zinu, interesi, kaut arī bez jebkādas tālākās rīcības, ir izrādījuši potenciālie investori gan no austrumiem, gan rietumiem, ir arī tādi, kurus uzrunājis kreditoru kluba konsultants Prudentia Advisers,» tā uz jautājumu par iespējamo investoru interesi atbild H. Velmers. Viņš norāda, ka ne TAP, ne pasludinātā maksātnespējas situācijā nodrošinātajiem kreditoriem nav tiesību izmantot savas komercķīlas tiesības un LM atstāt kā tukšu juridisku čaulu. «To varēja darīt martā, aprīlī, kad uzņēmumam vēl nebija pieteikts TAP, un vēl jo vairāk pēc 10. septembra, kad tas tika apstiprināts tiesā,» tā uz jautājumu, kad nodrošinātie kreditori (Latvijas valsts) varēja paziņojot par komercķīlas izmantošanas tiesībām, Komercķīlu reģistrā izņemt šo mantu no LM un ar to darīt visu, ko vēlas, atbild H. Velmers. Viņš gan atzīst, ka uzņēmuma rīcībā naudas, par ko finansēt maksātnespējas procesu, nav, tāpēc par šiem jautājumiem būs jārunā ar kreditoriem.

Ilgstošās problēmas ASV ražotnē piespiedušas Latvijas rūpniecības milzi AS Valmieras stikla šķiedra lūgt uzsākt tiesiskās aizsardzības procesu (TAP). Līdz šim TAP veiksmes stāstu Latvijā bijis pārāk maz, lai teiktu, ka tas ir efektīvs uzņēmumu glābšanas līdzeklis, taču kompānija cer pierādīt pretējo.

Izšķiroties par šādu soli, uzņēmums vēlas netraucēti divu mēnešu laikā izstrādāt turpmākās rīcības plānu par savu resursu reorganizāciju un darbības pārkārtošanu, vienlaikus turpinot attīstību un ievērojot visu iesaistīto pušu intereses. Pieteikums TAP ierosināšanai Vidzemes rajona tiesā Valmierā iesniegts 17. jūnijā.

AS Valmieras stikla šķiedra valdes priekšsēdētājs Stefans Jūgels uzsver, ka situācija nav saistīta ar uzņēmuma ražotnēm Latvijā un Lielbritānijā – tās turpina strādāt kā ierasts. Taču pozitīvā naudas plūsma nav ļāvusi kompensēt ASV ražotnes zaudējumus. Līdz ar to problēmas rada apstākļi, kādi izveidojušies ar atsevišķo kreditoru prasībām ASV.

Ko darīt uzņēmējam (uzņēmuma valdei), ja biznesa finanšu problēmas pirmajā brīdī šķiet nepārvaramas? Meklēt iespēju pieteikties valsts atbalsta pasākumiem vai sākt domāt par maksātnespēju?

Iespējams, labākais risinājums ir fundamentāli pārskatīt visu biznesu, bet parādu sloga līdzsvarošanai izmantot tiesiskās aizsardzības procesu (TAP).

Atcerēsimies, Maksātnespējas likums nosaka uzņēmuma valdei absolūtu pienākumu iesniegt maksātnespējas pieteikumu, ja ir iestājusies kāda no likumā definētajām maksātnespējas pazīmēm. Vienīgais izņēmums - ja ir panākta vienošanās ar kreditoriem par TAP. Savukārt tiesiskās aizsardzības procesu var uzsākt jau tad, kad situācija vēl nav kļuvusi pavisam ļauna. Patlaban daudziem uzņēmumiem ir būtiski kritušies pasūtījumi, iespējams, sāk kavēties ienākošie maksājumi. Ja to vēl papildina pārbaudīta informācija par pamatīgām klientu vai piegādātāju problēmām, tad ir vērts padomāt par TAP ierosināšanu. Šāds lēmums ir ļoti svarīgs, ja uzņēmums vēlas turpināt darbu arī nākotnē.

Latvijas lidsabiedrība «airBaltic» un Portugāles nacionālā aviokompānija «TAP Air Portugal» noslēgušas vienošanos par sadarbības lidojumiem. Šī sadarbība nodrošinās «airBaltic» pasažieriem iespēju ceļot «TAP Air Portugal» maršrutu tīklā, tostarp uz Brazīliju, Portugāli un Āfriku. Savukārt «TAP Air Portugal» pasažieriem šis līgums nodrošinās savienojamību ar Baltijas valstīm, Skandināviju un Austrumeiropu.

«Mūsu jaunākā sadarbība ar «airBaltic» nodrošinās «TAP Air Portugal» klientiem tādas priekšrocības kā jaunus tiešos lidojumus uz Latviju un savienojošos pakalpojumus ar Baltijas valstīm, tādējādi sniedzot ceļošanas iespējas uz Ziemeļeiropu,» skaidro Antonoaldo Nevess (Antonoaldo Neves), «TAP Air Portugal» izpilddirektors..

«TAP Air Portugal» izmantos savu lidojuma kodu «TAP» tiešajos lidojumos starp Rīgu un Lisabonu, ko veiks «airBaltic», kā arī, izmantojot kopīgus savienojumus starp «TAP Air Portugal» tīklu un Rīgu. «TAP Air Portugal» nodrošina lidojumus uz 83 galamērķiem 35 pasaules valstīs. «TAP» galvenā bāze Lisabonā ir Eiropas tranzītmezgls uz Āfriku un Dienvidameriku, kur «TAP» ir starptautiski vadoša lidsabiedrība lidojumiem uz Brazīliju, kā arī Ziemeļameriku un Centrālameriku. Savukārt «airBaltic» nodrošina lidojumus uz vairāk nekā 70 galamērķiem no Rīgas, Tallinas un Viļņas.

Iespējamība izdoties tiesiskās aizsardzības procesam ir tikai gadījumā, ja parādnieka glābšanā ir iesaistīti lielākie kreditori un starp pusēm valda savstarpēja uzticība, trešdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Ik pa laikam izskan informācija, ka kādam lielākam vai mazākam Latvijā zināmam uzņēmumam ir ierosināts tiesiskās aizsardzības process (TAP), tomēr informācijas par gadījumiem, kad šis process ir veiksmīgi noslēdzies un uzņēmums ir pārvarējis grūtības, ir gaužām maz. Arī Tieslietu ministrija norāda, ka TAP instruments tiek izmantots gaužām maz un bez pozitīva iznākuma lielākajā daļā gadījumu. Jāatgādina, ka tik tikko ir ierosināts TAP kosmētikas ražotājam a/s Dzintars, kuru lielā mērā «iegāzusi» koncentrēšanās faktiski uz vienu tirgu. Savukārt septembra vidū tiesa ierosināja TAP RBSSKALS grupas būvniecības uzņēmumam RBSSKALS Būvvadība. Uzņēmums norāda, ka plāno tiesiskās aizsardzības procesa laikā reorganizēt kompānijas darbību un pārvarēt krīzi būvniecības nozarē Latvijā.

AS Valmieras stikla šķiedra (VSŠ) vēlas pagarināt tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plāna izstrādes un saskaņošanas termiņu par vienu mēnesi - līdz 2019.gada 18.septembrim, teikts kompānijas paziņojumā biržai Nasdaq Riga.

2019. gada 18. jūnijā Vidzemes rajona tiesa termiņu TAP pasākumu plāna izstrādāšanai un saskaņošanai noteica līdz 2019. gada 19. augustam.

Uzņēmums norāda, ka ir piesaistījis finanšu un juridiskos speciālistus un rūpīgi izstrādā TAP plāna projektu, ņemot vērā tiesas noteikto termiņu TAP plāna izstrādei un saskaņošanai.

VSŠ arī atgādina, ka ir liels liels ražošanas uzņēmums ar produkcijas eksporta tirgu visā pasaulē un produkcija tika saražota divos kontinentos un trīs pasaules valstīs: Latvijā, Lielbritānijā un Amerikas Savienotajās Valstīs. Saražotā produkcija līdz klientiem nonāk ar komplicētu piegādātāju un saražotās produkcijas izplatītāju tīkla starpniecību, tādēļ pilns saražotās produkcijas norēķinu cikls var ilgt vairākus mēnešus.

Finanšu grūtībās nonākušās a/s Liepājas metalurga tiesiskās aizsardzības procesa (TAP) administratoram Haraldam Velmeram ļaujot izpārdodot uzņēmuma aktīvus, tikai pietuvinās nelabvēlīgākais scenārijs - uzņēmuma maksātnespēja, uzskata uzņēmuma akcionāra Kirova Lipmana pilnvarotais pārstāvis Mārtiņš Krieķis.

«Ir neizprotami, ka TAP plāna realizācijai ir izvirzīts administrators, kurš tieši vēlas, lai nevis tiktu novērsta valstiski svarīga uzņēmuma maksātnespēja un atjaunota tā darbība, kā arī darbavietas, bet gan - lai notiktu ļaunākais variants, jo tas esot personīgi izdevīgi,» norāda M. Krieķis.

Viņš uzskata, ka pirmās pazīmes par Velmera personīga izdevīguma izvirzīšanu kā prioritāti TAP procesā ir Liepājas metalurgam piederošā uzņēmuma Sātiņi Energo LM pārdotās kapitāla daļas.

«Runa taču ir par vairākiem simtiem darba vietu atjaunošanu un miljoniem latu iemaksu valsts budžetā, ja izdotos atjaunot Liepājas metalurga darbību, tomēr, lai tas notiktu, esošajiem akcionāriem Sergejam Zaharjinam un Iļjam Segalam, kā arī administratoram Velmeram ir jāizbeidz rīkoties savtīgi,» uzsver M. Krieķis.

Patlaban AS Liepājas metalurgs nākotne atkarīga no tiesiskās aizsardzības procesa (TAP) pasākumu plāna, kura apstiprināšanā liela loma būs nenodrošinātajam kreditoram - tērauda tirgotājam Stemcor.

Bez Stemcor piekrišanas apstiprināt TAP plānu ir diezgan nereāli, intervijā Nozare.lv atzīst Valsts kases pārvaldnieks Kaspars Āboliņš.

Lai apstiprinātu TAP plānu, nenodrošinātajiem kreditoriem ir jābūt vismaz 50% balsu, un starp nenodrošinātajiem kreditoriem lielākais ir tērauda tirgotājs "Stemcor", kuram ir aptuveni 50% balsu no tiem nenodrošinātajiem kreditoriem, kuri ir kreditoru klubā, un aptuveni 20% balsu no visiem nenodrošinātajiem kreditoriem, informēja Valsts kases pārvaldnieks.

«Katrā ziņā bez pozitīva Stemcor balsojuma ir diezgan nereāli, ka TAP plānu varētu apstiprināt. Ja piedāvātais plāns Stemcor neapmierinās, tad pastāv risks, ka TAP plāns netiek apstiprināts,» uzsvēra Āboliņš.

Finanšu grūtībās nonākušās AS Liepājas metalurgs tiesiskās aizsardzības procesa (TAP) administrators Haralds Velmers sācis gatavot pieteikumu tiesai Liepājas metalurga atzīšanai par maksātnespējīgu, apstiprina Velmers.

«Šodien akcionāru sapulcē paredzētā uzņēmuma pamatkapitāla palielināšana 100 miljonu latu apmērā nerisināja Liepājas metalurga problēmu jau esošajā faktiskās maksātnespējas situācijā, kad nauda bija nepieciešama te un tagad. Tomēr akcionāru lēmums pamatkapitālu nepalielināt faktiski liedz nenodrošinātajiem kreditoriem TAP plānā un likumā noteiktajā termiņā izmantot savas tiesības parakstīties uz uzņēmuma akcijām plānā paredzētā dzēstā prasījuma apmērā,» skaidroja Velmers.

Viņš piebilda, ka pie šādiem apstākļiem ir pilnīgi skaidrs, ka tiek gatavots pieteikums tiesā Liepājas metalurga atzīšanai par maksātnespējīgu.

Putnu Fabrika Ķekava (PF Ķekava) prasa grozīt tiesiskās aizsardzības plānu, jo uzņēmumam iegriezušas augstās putnu barības izmaksas.

Uzņēmums sagatavojis un kreditoriem izsūtījis grozījumus esošajā tiesiskās aizsardzības plānā (TAP), kas ir spēkā no 2012.gada 20.janvāra. Pēc TAP plāna grozījumu saskaņošanas ar kreditoriem uzņēmums plāno tos iesniegt Rīgas rajona tiesā apstiprināšanai. Kompānija informē, ka iepriekšējā gada laikā uzņēmums veicis ievērojamus darbības optimizācijas un efektivitātes kāpināšanas pasākumus, tomēr TAP izpildei un uzņēmuma pilnīgai atveseļošanās panākšanai nepieciešami grozījumi. TAP ietvaros kreditoriem pēc plāna līdz 2013.gada 1.feburārim PF Ķekava ir samaksājusi 729 tūkstošu latu, tai skaitā VID iepriekš nenomaksāto nodokļu parādu 534 tūkstošu latu apmērā.

Akciju sabiedrība “Valmieras stikla šķiedra” informē, ka 2021. gada 21. jūnijā ir veikusi pilnā apmērā visus tiesiskā aizsardzības procesa plāna (TAP) termiņā paredzētos maksājumus TAP kreditoriem.

2021. gada 25. jūlijā TAP plāna Uzraugs sniedza savu atzinumu par TAP plāna izpildi pirms termiņa.

28. jūnijā AS Valmieras stikla šķiedra iesniedza Vidzemes rajona tiesā pieteikumu par akciju sabiedrības “Valmieras stikla šķiedra” tiesiskās aizsardzības procesa izbeigšanu. 13. jūlijā Vidzemes rajona tiesa pieņēma lēmumu izbeigt tiesisko aizsardzības procesu.

Duke īpašumā ir 84,07% Valmieras stikla šķiedras akciju 

Pēc obligātā akciju atpirkšanas piedāvājuma noslēgšanās Luksemburgas fonda "Duke" īpašumā...

2018. gadā ierosinot TAP, mērķis bija izstrādāt atbilstošu rīcības plānu, kas nodrošinās iespēju uzņēmumam turpināt ilgtspējīgu attīstību, ievērojot visu iesaistīto pušu intereses. Tā kā visi TAP noteikumi tika izpildīti, uzņēmums ir noslēdzis šo posmu ātrāk kā paredzēts. Sākotnēji TAP tika noslēgts uz diviem gadiem un bija plānots, ka šis process noslēgsies 2021. gada oktobrī.

Luksemburgas fonds Duke iegādājies VSŠ akciju kontrolpaketi 

Luksemburgas fonds "Duke" iegādājies "Valmieras stikla šķiedras" akciju kontrolpaketi jeb 83,14%...

"Gandrīz divus gadus pēc tam, kad mēs nolēmām veikt sarežģīto TAP soli, tagad varam paziņot par tā izbeigšanu. Ar mūsu jauno akcionāru, mūsu finansēšanas partneru palīdzību un, galvenokārt, ar mūsu darbinieku lielisko darbu, mums izdevās izbeigt TAP divus mēnešus pirms noteiktās procedūras beigām un parādīt, ka esam spēcīgā tirgus pozīcijā. Mēs sagaidām, ka šis priecīgais notikums pozitīvi ietekmēs arī attiecības ar mūsu biznesa partneriem un ka mēs atkal varēsim izbaudīt liela un ilgstoša klienta priekšrocības. Tajā pašā laikā vajadzētu uzlaboties mūsu darbinieku finansēšanas iespējām ar vietējām bankām," stāsta uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Stefans Jugels.

"Valmieras stikla šķiedras" koncerns šogad pirmajā ceturksnī strādāja ar 28,445 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 13,4% mazāk nekā 2020.gada attiecīgajā laika periodā, un guva peļņu 3,236 miljonu eiro apmērā, kas ir 1,5 reizes lielāka nekā gadu iepriekš.

2020.gadā "Valmieras stikla šķiedras" koncerna apgrozījums bija 95,84 miljoni eiro, kas ir par 3,3% mazāk nekā 2019.gadā, bet grupas zaudējumi no turpinātajām darbībām veidoja 2,26 miljonus eiro. Vienlaikus pašas "Valmieras stikla šķiedras" apgrozījums pērn bija 83,206 miljoni eiro, bet kompānijas zaudējumi veidoja 3,475 miljonus eiro.

Rehabilitācijas centra Līgatne tiesiskās aizsardzības procesa (TAP) plāns vērsts uz darbības saglabāšanu un konkurētspējas celšanu, to paredzēts īstenot, ceļot pakalpojumu kvalitāti un atjaunojot telpas, informēja TAP administrators Ivars Meļķis.

Pirmajos divos mēnešos ir apzinātas uzņēmuma stiprās un vājās puses. Meļķis stāsta, ka «Līgatne ir labi atpazīstams un iemīļots zīmols, tas ir labs resurss uzņēmuma attīstībai ilgtermiņā.» Viņš arī atklāja, ka 2014.gadā ir palielinājies klientu skaits, tomēr tas pagaidām nav ļāvis būtiski palielināt centra ieņēmumus. Meļķis uzskata: «Esošais biznesa modelis neļauj centram pilnvērtīgi augt.»

Galvenie TAP izaicinājumi ir centra pārveide par mūsdienīgu rehabilitācijas iestādi gan pakalpojumu satura ziņā, gan vizuāli. Meļķis prognozē lielākos izdevumus, ar ko centram ir jārēķinās: «Neapšaubāmi lielākais pārbaudījums būs šī gada rudens un ziema, apkures sezonas laikā, kad būtiski palielināsies maksājumi par apkuri, kā arī brīdis, kad kreditoriem būs jāsāk atmaksāt nozīmīgas naudas summas.» Viņš uzsver, ka risinājumi ir jāmeklē kopīgiem spēkiem līdz apkures sezonas sākumam, mēģinot celt centra energoefektivitāti, kā arī risinot jautājumu par apkures rēķinu apmaksas kārtību un veidiem. Meļķis pieļauj arī iespēju sākt pārrunas ar kreditoriem par parādu samaksas termiņu pagarināšanu.

Dienu pirms noteiktā termiņa beigām Liepājas tiesā vēl nav iesniegts metalurģijas uzņēmuma KVV Liepājas metalurgs tiesiskās aizsardzības pasākumu plāns (TAP), aģentūru LETA informēja Liepājas tiesas tiesneša palīdze Inta Kurpa.

TAP lietā līdz 30.augustam ir noteikts termiņš TAP pasākumu plāna izstrādāšanai un saskaņošanai ar kreditoriem. Saskaņā ar likumu tiesa var pieņemt apstiprināšanai TAP pasākumu plānu, ja tas ir iesniegts ne vēlāk kā nākamajā dienā pēc termiņa beigām. Līdz ar to ir jāgaida 31.augusts, lai tiesa varētu lemt par tālākajām darbībām, skaidroja tiesas pārstāve. Viņas rīcībā nav nekādas informācijas par to, vai pēdējā brīdī ir plānots iesniegt TAP pasākumu plānu.

Pēc aģentūras LETA rīcībā esošās informācijas, KVV Liepājas metalurgs TAP plānu pagājušajā nedēļā ir iesniedzis uzņēmuma kreditoriem un patlaban pie tā tiek strādāts kopā ar kreditoriem.

Izmaiņas, kuras palīdzētu grūtībās nonākušu uzņēmumu reanimācijai, lai atjaunotu maksātspēju, dod lielāku brīvību kreditoriem, bet nesniedz nekādas garantijas par procesa veiksmīgu iznākumu. To intervijā DB stāsta Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētājs Gaidis Bērziņš. Viņš norāda, ka sabiedrība, politiķi un uzņēmēji vēlas, lai finanšu grūtībās nonākušie uzņēmumi atgūtos un turpinātu strādāt, tādējādi saglabājot darba vietas, nodokļu maksājumus, taču Maksātnespējas likuma grozījumi, kuri stāsies spēkā šā gada 1. jūlijā, var nedot cerēto efektu.

Fragments no intervijas:

Kāpēc grūtībās nonākuši uzņēmumi Latvijā reti kad iegūst otro elpu?

Lai finanšu grūtībās nonācis uzņēmums atgūtos, ir vajadzīga vienošanās starp parādnieku un kreditoriem. Valstij nav un nebūs nekādu instrumentu, kas varētu piespiest kreditorus vienoties ar parādnieku par tā atveseļošanu. Kreditoru vidū arī nebūt nav viegli panākt vienprātību par parādnieka likteni. Jau kopš 2008. gada grūtībās nonākušiem uzņēmumiem ir iespēja vienoties ar kreditoriem un īstenot maksātnespējas atjaunošanu tiesiskās aizsardzības procesā (TAP) vai ārpustiesas TAP. Parādnieka glābšanas procesā kreditoriem visdrīzāk ir jānoraksta daļa parādsaistību, bet tad ir jautājums - ko viņi no tā iegūs? Deviņu gadu laikā ir uzsākts 931 TAP un 404 ārpustiesas TAP, bet maksātspēja tikusi atjaunota tikai 30 gadījumos. Galvenā problēma – uzticības krīze starp parādnieku un kreditoriem, kā arī neticamie, pat pasakainie grūtībās nonākušo uzņēmumu maksātspējas atgūšanas plāni. Turklāt – šo labi domāto iespēju pacentās sabojāt tie, kuri TAP mēģināja īstenot kā maksātnespējas novilcināšanu un tādēļ, lai ieceltu sev izdevīgu administratoru (uzraugu). Pašlaik šāda parādniekam izdevīga administratora atrašanās amatā, pārejot no TAP uz maksātnespēju, nav iespējama. Proti, likums pieprasa administratora nomaiņu, pārejot uz maksātnespēju. Problēmas, kas traucē reanimēt grūtībās nonākušus uzņēmumus, tika identificētas un to risinājumi tika iestrādāti Maksātnespējas likuma grozījumos. Šaubos, vai piedāvātais risinājums, dodot tiesības kreditoriem iecelt jebkuru Latvijas vai ārvalsts iedzīvotāju par parādnieka TAP uzraugu, būs tā brīnumnūjiņa, kas ģenerēs daudz «fēniksu» Latvijā.

Vidzemes rajona tiesa nolēmusi ir pieņēmusi lēmumu apstiprināt AS "Valmieras stikla šķiedra" tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plāna grozījumus, liecina uzņēmuma paziņojums "Nasdaq Riga".

Grozījumi plānā veikti ar mērķi nodrošināt sabiedrības ilgtspējīgu saimniecisko darbību, kā arī veicināt stabilu naudas plūsmu, kas ir priekšnosacījums tam, lai Sabiedrība varētu pilnībā norēķināties ar visiem kreditoriem.

2019. gada 18. oktobrī Vidzemes rajona tiesa apstiprināja TAP pasākumu plānu, kā arī nolēma īstenot sabiedrības TAP, termiņu nosakot divus gadus no 2019. gada 18. oktobra.

Patlaban sabiedrībai ir radušās īslaicīgas finansiālās grūtības ar apgrozāmo līdzekļu pietiekamību, kā rezultātā uzņēmums nav spējīgs izpildīt apstiprināto plānu pilnā apmērā. Prognozējamo sabiedrības produkcijas ražošanu pilnā apjomā, uz ko bija balstīta saimnieciskās darbības prognoze, ietekmēja stikla kausēšanas krāsns rekonstrukcija. Sabiedrība veica plānā paredzētos maksājumus visiem nenodrošinātajiem kreditoriem un panāca vienošanos ar nodrošinātājiem kreditoriem par plānā 4. un 5. mēnesī paredzēto pamatsummas maksājumu atlikšanu uz 2021. gada 31. oktobri.

Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesa ir apstiprinājusi AS VEF Radiotehnika RRR tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plāna grozījumu 2016.gada 30.septembra redakcijā, liecina kompānijas paziņojums Nasdaq Riga.

Komercsabiedrība patlaban veikusi maksājumus kreditoriem TAP ietvaros par kopējo summu 1,85 miljoni eiro, (pilnībā dzēšot visas plānā paredzētās parādsaistības pret VID, pret SEB banku un arī samazinot kreditorsaistības pret nenodrošinātajiem kreditoriem par 162 516,91 eiro.)

TAP plānots norēķināties ar kreditoriem par summu 2,138 miljonu eiro apmērā, kas sastāv no saskaņā ar plāna redakcijā turpmāk maksājamajām summām 293 960,09 eiro apmērā un saskaņā ar jau samaksātajām summām saskaņā ar iepriekšējām TAP plāna redakcijām (1,845 miljonu eiro apmērā).

Ņemot vērā līdzšinējos darbības rezultātus un prognozētos komercsabiedrības ieņēmumus, visā tiesiskās aizsardzības procesa laikā komercsabiedrība plāno ieņēmumus 5,106 miljonu eiro apmērā. Salīdzinājumā ar TAP plāna versiju no šā gada 18.aprīļa uzņēmuma ieņēmumi ir samazinājušies par 660,9 tūkstošiem eiro, jo saražotās produkcijas realizācija aizņems ilgāku laiku, kamēr līdzekļi būs pieejami un tos varetu novirzīt nenodrošināto kreditoru prasījumu dzēšanai, un būtiski aizkavējās nekustamā īpašuma Kurzemes prospektā 3D, Rīgā pārdošana, kuras rezultātā iegūtos naudas līdzekļus bija paredzēts novirzīt cita starpā ražošanas procesa straujākai atjaunošanai.

Pieaicinātā finanšu konsultanta Prudentia Advisers partneris Kārlis Krastiņš uzsvēris - ja uzņēmuma Liepājas metalurgs akcionāri turpinās uzvesties kā līdz šim, tad turpmāk viņiem nāksies runāt ar policiju.

«TAP būtībā ir Liepājas metalurga biznesa plāns, kurā noteiktas konkrētas lietas, kas jādara, lai LM atgrieztos uz pareizā ceļa. Mēs esam pārliecināti, ka LM var strādāt rentabli, un ka šis plāns nosaka ceļu gan kreditoriem, gan investoram, lai tam būtu atviegloti ienākšanas nosacījumi, » norādīja K. Krastiņš. Viņš arī pēc valdības sēdes žurnālistiem stāstīja, ka nav viena vēlamā investora, ir vairāki kandidāti.

«Prudentia darbs ir radīt konkurenci potenciālo investoru vidū, lai pārdotu uzņēmumu par vislabāko cenu. Galvenais nosacījums, kas pagaidām traucē, ir akcionāri. Investori rakstveidā ir noradījuši, ka viņu līdzšinējās sarunas un darbības vainagojas ar fiasko tieši akcionāru dēļ. Tātad akcionāri ir tie, kas nevēlas nopietnā veidā runāt ar kreditoriem un investoriem. Visas līdzšinējās darbības ir blefs. Tas neliecina par nopietniem nolūkiem – apgriezt līgumu kājām gaisā un pirms tam par to vēl paziņot presei. Kreditori dara visu iespējamo, lai palīdzētu LM, taču šie trīs kungi dara tieši pretējo,» stāsta K. Krastiņš.

A/s Liepājas metalurgs sola šogad par 35% samazināt administratīvos izdevumus, bet pēc gada – vēl par 20%. Pārdodot daļu īpašuma, tas cer iegūt vairāk nekā četrus miljonus latu.

Šādi pasākumi ietverti a/s Liepājas metalurgs valdes sagatavotajā un padomes akceptētajā Tiesiskās aizsardzības plānā(TAP), kas šodien tiks iesniegts kreditoru klubu pārstāvošajai Prudentia Advisor, kā arī visiem citiem kreditoriem, informē uzņēmums.

Plānā ir apkopoti restrukturizācijas principi un ieguvumi, investoru un/vai kreditoru nepieciešamie ieguldījumi darbības atjaunošanai. Tajā detalizēti atspoguļoti ražošanas un realizācijas apjomi, produkcijas pārdošanas, izejvielu, tostarp lūžņu, elektroenerģijas, elektrības un Obligātā iepirkuma komponentes (OIK) cenas.

«A/s Liepājas metalurgs menedžments un darbinieki var ietekmēt ražošanas apjomus un pašizmaksu, kamēr to neiespaido OIK, elektroenerģijas un gāzes cenu noteikšanas politika,» teikts paziņojumā presei.

Šā gada aprīlī ierosināti septiņi tiesiskās aizsardzības procesi (TAP), tostarp arī reklāmas aģentūrai, pārtikas mazumtirgotājam, transporta palīgdarbības nozares uzņēmumam un ēdināšanas kompānijai, liecina informācija Maksātnepējas reģistrā.

TAP uzsākts mazumtirdzniecības SIA Trinvals. Uzņēmums nodarbojas ar mazumtirdzniecību nespacializētajos veikalos, kuros galvenokārt pārdod pārtikas preces un tabaku, tāpat Trinvals nodarbojas arī ar bāru darbību, uzskaites, grāmatvedības, audita un revīzijas pakalpojumu sniegšanu, konsultēšanu nodokļu jautājumos, vairumtirdzniecību un komisijas tirdzniecību, liecina informācija Lursoft par uzņēmuma darbības veidiem.

Tāpat TAP uzsākts reklāmas nozares uzņēmumam SIA Interinfo Latvijā un SIA Livonia Rail Service, kura galvenais darbības veids, saskaņā ar Lursoft sniegto informāciju, ir transporta palīgdarbības.

Liepājas metalurgam septembrī jāpiesaista apgrozāmie līdzekļi, kuri vēlāk pārvērtīsies akcijās, un jāatsāk ražošana.

Metālapstrādes un mašīnbūves un visas Latvijas rūpniecības flagmanim a/s Liepājas metalurgs apstiprinātais tiesiskās aizsardzības plāns (TAP) paredz akcionāru strīdu nomocītā, grūtībās nonākušā uzņēmuma sanāciju.

Nodrošinātie kreditori, tostarp Latvijas valsts, banka Citadele, SEB banka, saskaņā ar TAP savu naudu nezaudē, bet to atgūst pēc 2015. gada 30. septembra, kad beidzas TAP. Normatīvi paredz TAP pagarināšanu vēl uz diviem gadiem, kā arī iespēju, ka TAP neīstenojas un tiek uzsākta bankrota procedūra. Par LM TAP un nākotni intervijā DB stāsta tiesas apstiprinātais uzņēmuma administrators Haralds Velmers, kura uzraudzībā tiks īstenots uzņēmuma vadības un kreditoru saskaņotais TAP, ko vakar apstiprināja arī tiesa.

A/s Liepājas metalurgs akcionārs Kirovs Lipmans pārmet uzņēmuma tiesiskās aizsardzības procesa administratoram Haraldam Velmeram un uzņēmuma vadībai tīšu bezdarbību, lai novestu rūpnīcu līdz likvidācijai. Savukārt H.Velmers norāda – patiesa vēlme glābt uzņēmumu būtu tūlītējs aizdevums nevis publiska retorika.

«Jau ir pagājis turpat vesels mēnesis kopš tiesiskās aizsardzības procesa spēkā stāšanās, bet neviena no atbildīgajām personām – ne H. Velmers, ne G. Vilnītis – nav izpildījuši solījumus par uzņēmuma ražošanas atjaunošanu. Pretēji labiem uzņēmuma pārvaldības principiem pēdējā mēneša laikā uzņēmumā ir turpināta mantas izsaimniekošana un iztirgošana, ko ar savu bezdarbību ir veicinājusi uzņēmuma vadība,» paziņojumā presei pauž K.Lipmans.

Izņemot jau pirms TAP plāna apstiprināšanas pārdoto uzņēmumu Sātiņi energo LM, nekas cits nav pārdots vai zudis, savukārt uzsver LM tiesiskās aizsardzības procesa administrators Haralds Velmers. Pēc viņa teiktā, joprojām notiek uzņēmuma mantas pārvērtēšana, ik dienas darbā ierodas vairāk nekā 300 cilvēki, kuri uztur ražošanas iekārtas darba kārtībā un kuri par to saņem algu.

Lai uzturētu darba gatavībā iekārtas, ik dienas darbā uzņēmumā Liepājas metalurgs ierodas ap 60-70 darbinieku, Rietumu Radio informēja uzņēmuma arodbiedrības priekšsēdētājs Jānis Grava, piebilstot, ka šajā skaitā neietilpst uzņēmuma apsardze.

Kā pastāstīja J. Grava, strādnieki uztur dežūrrežīmā iekārtas, kas nepieciešamas uzņēmumā, atsākoties ražošanai. Strādnieki, kuri ierodas darbā, saņemot par aptuveni 30% lielāku atalgojumu, salīdzinot ar kolēģiem, kuriem uz darbu nav jānāk. J. Grava prognozē, ka, parādoties līdzekļiem, ražošanu uzņēmumā būtu iespējams atsākt vienas līdz divu nedēļu laikā.

Dīkstāves laikā uzņēmuma darbinieki saņem aptuveni uz pusi mazāku atalgojumu nekā iepriekš, kad uzņēmums strādāja.

No uzņēmuma Liepājas metalurgs (LM) kopš pavasara jau aizgājuši 288 darbinieki, - daļa uzņēmuma strādnieku jau spiesti doties uz Liepājas domes Sociālo dienestu kārtot pabalstus, Rietumu Radio sacīja Liepājas metalurga arodbiedrības priekšsēdētājs J. Grava. Pēc J. Gravas teiktā, nav zināms, cik darbinieku uzņēmumā varētu atgriezties, kad atsāksies ražošana.

A/s Liepājas metalurgs akcionāri Sergejs Zaharjins un Iļja Segals pirmdien, 19.augustā, parakstījuši Prudentia Advisor atsūtīto līguma projektu.

Tā kā sestdien, 17.augustā, saņemtais dokuments bija līguma projekts nevis gala redakcija, S. Zaharjins un I.Segals to kopīgi ar juristiem caurskatījuši un parakstījuši, vienlaikus iesniedzot iespējamos papildinājumus, preses konferencē skaidroja S.Zaharjins. Viņš žurnālistiem parādīja dokumentu, kur katrā lappusē ir atzīme «projekts» un uz kura ir gan S.Zaharjina, gan I.Segala paraksts. Līguma galīgo redakciju Prudentia Advisor vēl pat neesot piedāvājusi.

Principiāls labojums bijis viens – apmaiņā pret akciju atdošanu abi lielākie akcionāri prasījuši no kreditoru kluba atbalstu Tiesiskās aizsardzības procesa (TAP) plānam, lai izslēgtu a/s LM maksātnespēju.

Ņemot vērā a/s Liepājas Metalurgs pasludināto tiesiskās aizsardzības procesu, Kreditoru klubam un valdībai būtu nekavējoties jārīkojas un jāpanāk esošās valdes nomaiņa, lai turpmāk no metalurģijas uzņēmuma neaizplūstu līdzekļi, uzskata viena no a/s Liepājas Metalurgs akcionāriem - Kirova Lipmana - advokāts Pāvels Rebenoks.

Viņš uzsver, ka būtu jāsasauc arī padomes sēde, kurā tad arī tiktu izlemts jautājums par valdes nomaiņu. Saskaņā ar P.Rebenoka teikto, K.Lipmans kā padomes loceklis no savas puses ir gatavs ierosināt padomes sēdes sasaukšanu ar sēdes darba kārtību.

«Kopumā raugoties uz a/s Liepājas Metalurgs tiesiskās aizsardzības procesa sākšanu, tā nebija pareiza rīcība, jo dod iespēju pārējiem akcionāriem – Sergejam Zaharjinam un Iļjam Segalam – aizpludināt no uzņēmuma vēl vairāk līdzekļu, nekā tas ir izdarīts līdz šim,» norāda zvērināts advokāts.

DB jau rakstīja, ka Liepājas tiesa nolēma ierosināt a/s Liepājas metalurgs tiesiskās aizsardzības procesa (TAP) lietu. Uzņēmumam līdz šā gada 26. jūlijam ir jāizstrādā un jāsaskaņo TAP plāns. Šodienas uzņēmuma paziņojumā norādīts, ka uz doto brīdi a/s Liepājas metalurgs sāk gatavot TAP pasākumu plānu, kurš saskaņojams ar nodrošinātajiem kreditoriem, kuru galvenie prasījumi kopā veido 2/3 no kopējās nodrošināto kreditoru prasījumu summas, un ar tiem nenodrošinātajiem kreditoriem, kuru galvenie prasījumi kopumā veido ½ no kopējās nenodrošināto kreditoru galveno prasījumu summas.