Rīgas un Jūrmalas TOP 10 Latvijas TICu skatījumā: 1. Etnogrāfiskais brīvdabas muzejs (Rīga) 2. “Nemo“ ūdens atrakciju parks (Jūrmala) 3. “Lido“ atpūtas komplekss (Rīga) 4. Melngalvju nams (Rīga) 5. Zooloģiskais dārzs (Rīga) 6. Vecrīga (Rīga) 7. Jūrmalas pludmale (Jūrmala) 8. Pēterbaznīca ar skatu torni (Rīga) 9. Doma baznīca (Rīga) 10. Brīvības piemineklis (Rīga) ---------------------------------------------------------- 11. Ķemeru Nacionālais parks (Jūrmala) 12. Latvijas Nacionālais operas un baleta teātris (Rīga) Aptaujā piedalījās sekojošie tūrisma informācijas centri: Alūksnes TIC, Cēsu TIC, Gulbenes TIC, Kokneses TIC, Limbažu TIC, Madonas TIC, Ogres TIC, Valkas TIC, Valmieras TIC, Salacgrīvas TIC, Kuldīgas TIC, Lejaskurzemes TIB, Talsu TIC, Tukuma TIC, Saldus TIC, Ventspils TIC, Bauskas TIC, Dobeles TIC, Jelgavas novada TIC, Balvu TIC, Daugavpils TIC, Jēkabpils TIC, Krāslavas TIC, Ludzas TIC, Rēzeknes TIC, Preiļu TIC, Jūrmalas pilsētas dome

Latvijas tūrisma objektu TOP 10 pēc TICu vērtējuma: 1. Aglonas bazilika /Preiļu raj. / Latgale 2. Ventspils ar atrakcijam /Ventspils /Kurzeme 3. Rundāles pils /Bauskas raj. / Zemgale 4. Turaidas muzejrezervāts /Rīgas raj. / Vidzeme 5. Pokaiņu mežs /Dobeles raj. / Zemgale 6. "Lido" atpūtas komplekss /Rīga 7. Līgatnes mācību un atpūtas parks /Cēsu raj. / Vidzeme 8. “Nemo” ūdens atrakciju parks /Jūrmala 9. Zviedru cepure /Tukuma raj. / Kurzeme 10. Latgales keramiķu darbnīcas / Latgale --------------------------------------------------- 11.Tērvetes dabas parks /Dobeles raj. / Zemgale 12. Vecrīga / Rīga 13.Etnogrāfiskais brīvdabas muzejs /Rīga 14.Krustpils pils /Jēkabpils /Latgale Aptaujā piedalījās sekojošie tūrisma informācijas centri: Alūksnes TIC, Cēsu TIC, Gulbenes TIC, Kokneses TIC, Limbažu TIC, Madonas TIC, Ogres TIC, Valkas TIC, Valmieras TIC, Salacgrīvas TIC, Kuldīgas TIC, Lejaskurzemes TIB, Talsu TIC, Tukuma TIC, Saldus TIC, Ventspils TIC, Bauskas TIC, Dobeles TIC, Jelgavas novada TIC, Balvu TIC, Daugavpils TIC, Jēkabpils TIC, Krāslavas TIC, Ludzas TIC, Rēzeknes TIC, Preiļu TIC, Jūrmalas pilsētas dome, Rīgas TKIC

Šodien, 5. jūlijā Liepājas SEZ valde turpināja izskatīt jautājumu par pirmpirkuma tiesību izmantošanu vai neizmantošanu uz daļu no bijušajā "Liepājas Metalurga" teritorijas ar kopējo platību ~32 ha, un vienbalsīgi nolēma izmantot pirmpirkuma tiesības, informē LSEZ.

Pirmpirkuma tiesību izmantošana nodrošina iespēju pilsētai un Liepājas SEZ pārvaldei attīstīt bijušo "Liepājas metalurga" teritoriju kā vienotu veselumu, atbrīvojot to no vēsturiskā piesārņojuma, ar vienotu pārvaldību, infrastruktūru, kurā darbojas inovatīvi un videi draudzīgi uzņēmumi. Pirmpirkuma tiesību izmantošanu nosaka Liepājas SEZ likuma 48. pants.

Pirms lēmuma pieņemšanas Liepājas SEZ valde uzklausīja arī elektrotēraudkausēšanas krāsns iekārtu īpašnieka SIA "Liepāja Steel" valdes priekšsēdētāju, kurš valdi informēja par uzņēmuma plāniem. Liepājas SEZ valde deleģēja Liepājas SEZ valdes locekli Andri Ozolu un Liepājas SEZ pārvaldnieku uzsākt sarunas ar investoriem.

Paredzams, trešdien, 30. jūnijā Liepājas Speciālās ekonomiskās zonas valdes sēdē izskatīs pirmpirkuma tiesības uz "Liepājas metalurga" nekustamās mantas - zeme un ēkas iegādi Liepājas SEZ vajadzībām.

Principā tas nozīmē darījuma starp valsti un turku investoriem izgāšanu, jo pārdošanas darījums noslēgts gan par kustamo, gan nekustamo mantu.

Darījuma fons

Šā gada 30. aprīlī SIA "FeLM", kas procesā pārstāv Latvijas valsts intereses, noslēdza līgumu par bijušā "Liepājas metalurga" elektrotēraudkausēšanas kompleksa kustamās un nekustamās mantas iegādi un izteica gatavību uzsākt darbību teritorijā, iepriekš pauda Turcijas uzņēmuma "Aslanli Metalurji" pārstāvji. Ir pilnībā izpildītas finanšu saistības atbilstoši līgumam. Proti, ir iemaksāta nauda un izteikta gatavība investēt 200 miljonus piecu gadu laikā. Investori pavasarī bija noslēguši rūpnīcas inventarizāciju kopīgi ar SIA "FeLM" un īpašums ir gatavs nodošanai. Tik tālu viss ir skaisti, atliek vien Liepājas SEZ pirmpirkuma tiesības uz zemi, kuras var izmantot un viss liecina, ka tās tiks izmantotas. Plašāk par darījumu db.lv rakstīja iepriekš.

Pretēji populārajam viedoklim, ka sabiedrība zaudējusi jebkādu uzticību politiķiem un valsts amatpersonām, nule kā veiktais pētījums liecina par pretējo. Sabiedrība tic politiķu drūmajām prognozēm.

Jautāti par to, kuriem no valstsvīru un politiķu apgalvojumiem viņi tic, vislielākais skaits – 71.4% aptaujāto atbildēja: viņi ticot apgalvojumam, ka krīze valstī kļūs vēl smagāka. Šādam apgalvojumam tic lielākā daļa augstākā un vidējā līmeņa vadītāju (72.1%), speciālisti, ierēdņi un fizisku darbu nestrādājošie (71.2%). 85.7% zemnieku tic šim apgalvojumam, vēl skarbāku nākotni sagaida arī 85.6% aptaujāto pensionāru, liecina P.R.A.E. Sabiedriskās attiecības pasūtītā pētījuma dati.

Tāpat veseli 39.6% iedzīvotāju tic virknes politiķu apgalvojumam, ka šajā vasarā Latvijas valstij tiešām varētu izbeigties nauda.

Kuldīgas tūrisma informācijas centrs svin 10 gadu jubilēju. Šobrīd Kurzemē darbojas 15 tūrisma informācias centri (TIC), Latvijā ap 50 TIC, no kuriem jaunākie dibināti tikai šogad, bet vecākie, - Liepājas TIC, Kuldīgas TIC, Tukuma TIC. Kuldīgas TIC ir viens no pirmajiem trīs tūrisma informācijas centriem Latvijā un savu 10 pastāvēšanas gadu laikā ir veicis ievērojamus pasākumus gan Kuldīgas, gan Kurzemes tūrisma attīstībā. Tikai pērn, 2004. gadā vien TIC ir guvis vairākos apbalvojumus un nominācijas valsts mēroga konkursos: 2004. gada 20. decembrī, Kuldīgas TIC iegūst 1. vietu Latvijā, LR Ekonomikas Ministrijas rīkotājā konkursa «Labākais tūrisma uzņēmums 2004», laureāts nominācijā «Inovatīvs tūrisma produkts vai pakalpojums.» 2004 gadā 16. jūlijā Kuldīgas TIC saņem nominācija «Bērniem draudzīgs uzņēmums» LR Veselības Ministrijas un Latvijas Pašvaldību savienības rīkotajā konkursā, kas piešķirta vienīgajam tūrisma informācijas centram Latvijā. 2004. gadā 20. decembrī Kuldīgas TIC ar savu jaunradīto «Padomju šarma šovu» iegūst 2. vietu Latvijā, Tūrisma Attīstības valsts aģentūras rīkotajā konkursā «Par labāko kultūras tūrisma pakalpojumu ideju» 2004. gadā Eiropas Reģionālā tūrisma institūta veidotajā profesionālu tūrisma uzņēmumu reitinga tabulā iegūst otro vietu starp Latvijas tūrisma uzņēmumiem. Avots: Kuldīgas TIC

Pēc Liepājas speciālās ekonomiskās zonas (SEZ) valdes lēmuma izmantot pirmpirkuma tiesības uz bijušā "KVV Liepājas metalurga" nekustamo īpašumu 32 hektāru platībā Turcijas investora "Aslanli Metalurji" rīcībā paliks uzņēmuma kustamā manta, tostarp elektrotēraudkausēšanas krāsns, aģentūrai LETA pavēstīja valstij piederošās SIA "FeLM" pārstāvji.

Pašreiz "FeLM" vēl nav saņēmis no Liepājas SEZ oficiālu paziņojumu par pirmpirkuma tiesību izmantošanu. Tiklīdz šāds paziņojums tiks saņemts, "FeLM" un Liepājas SEZ veiks nepieciešamās darbības, lai bijušā "KVV Liepājas metalurga" nekustamie īpašumi nonāktu Liepājas SEZ īpašumā.

Savukārt Turcijas investora "Aslanli Metalurji" rīcībā nonāks bijušā "KVV Liepājas metalurga" kustamā manta, tostarp elektrotēraudkausēšanas krāsns.

Liepājas metalurgam būt vai nebūt? 

Paredzams, trešdien, 30. jūnijā Liepājas Speciālās ekonomiskās zonas valdes sēdē izskatīs pirmpirkuma...

"FeLM" ieskatā Liepājas SEZ pirmpirkuma tiesību izmantošanas darījumam nevajadzētu ietekmēt Turcijas investora attīstības vai biznesa plānu realizācijas iespējas, bet tas būs atkarīgs no Liepājas SEZ un Turcijas investora sadarbības risinājumiem, pauda "FeLM" pārstāvji.

Jau ziņots, ka pirmdien, 5.jūlijā, Liepājas SEZ valde nolēma izmantot pirmpirkuma tiesības uz daļu no bijušā "KVV Liepājas metalurga" teritorijas ar kopējo platību aptuveni 32 hektāri, kuru iepriekš no "FeLM" bija iegādājies "Aslanli Metalurji". Lēmums pieņemts vienbalsīgi.

Liepājas SEZ izmantos pirmpirkuma tiesības uz bijušā Liepājas metalurga īpašumu 

Šodien, 5. jūlijā Liepājas SEZ valde turpināja izskatīt jautājumu par pirmpirkuma tiesību...

Liepājas SEZ pārstāvji skaidroja, ka pirmpirkuma tiesību izmantošana nodrošina iespēju pilsētai un Liepājas SEZ pārvaldei attīstīt bijušo "KVV Liepājas metalurga" teritoriju kā vienotu veselumu, atbrīvojot to no vēsturiskā piesārņojuma, ar vienotu pārvaldību, infrastruktūru, kurā darbojas inovatīvi un videi draudzīgi uzņēmumi. Pirmpirkuma tiesību izmantošanu nosaka Liepājas SEZ likuma 48. pants.

Pirms lēmuma pieņemšanas Liepājas SEZ valde uzklausīja arī elektrotēraudkausēšanas krāsns iekārtu īpašnieka - "Aslanli Metalurji" meitasuzņēmuma SIA "Liepāja Steel" valdes priekšsēdētāju Guntaru Senkānu, kurš Liepājas SEZ valdi informēja par uzņēmuma plāniem. Liepājas SEZ valde deleģēja valdes locekli Andri Ozolu un Liepājas SEZ pārvaldnieku sākt sarunas ar investoriem.

Lēmums par pirmpirkuma tiesību izmantošanu bija nepieciešams, lai arī turpmāk Liepājas SEZ varētu nodrošināt nepieciešamās funkcijas un radītu jaunas darbavietas, vienlaikus nodrošinot Turcijas investoram iespēju attīstīt modernu ražotni un ieguldīt plānotās investīcijas, skaidro Liepājas SEZ pārstāvji.

LSEZ sāk lemt par bijušās Liepājas metalurga teritorijas nākotni 

Šodien, 30. jūnijā Liepājas SEZ valde skatīja jautājumu par pirmpirkuma tiesību izmantošanu...

Ekonomikas ministrijas valsts sekretārs un Liepājas SEZ valdes loceklis Edmunds Valantis norādīja, ka Liepājas SEZ valdes lēmums nevis apgrūtina Turcijas investora nodomus, bet gan paver plašākas iespējas nodrošināt efektīvu ražošanu, atbilstoši vajadzībām, nevis pielāgojoties iespējām, kas saskan arī ar Liepājas Industriālā parka izveides nodomu.

"Aslanli Metalurji" pārstāvji iepriekš aģentūrai LETA pavēstīja, ka veikuši līgumā atrunātos maksājumus par elektrotēraudkausēšanas kompleksa kustamo un nekustamo mantu un ir gatavi sākt darbību bijušā "Liepājas metalurga" teritorijā.

Šogad 30.aprīlī "FeLM", kas pārstāv Latvijas valsts intereses šajā procesā, noslēdza līgumu par bijušā "Liepājas metalurga" elektrotēraudkausēšanas kompleksa kustamās un nekustamās mantas pārdošanu "Aslanli Metalurji" piederošam uzņēmumam "Liepāja Steel".

"Aslanli Metalurji" pārstāvji pavēstīja, ka investors ir pilnībā izpildījis finansiālās saistības atbilstoši līgumam un iegādājies aprīkojumu, kā arī samaksājis par zemes gabaliem un ēkām. "FeLM" un investors pabeiguši rūpnīcas ražošanas kompleksa inventarizāciju un īpašums ir gatavs nodošanai.

"Liepāja Steel" valdes priekšsēdētājs Senkāns informēja, ka atbilstoši rūpnīcas inženiertehniskā dienesta novērtējumam, ja ražošanas un atbalsta ciklu aprīkojums ir pienācīgā stāvoklī, ir iespējams veikt uzņēmuma darbības palaišanu sešu mēnešu laikā. Pie šādiem apstākļiem rūpnīca var sākt ražošanu jau šogad.

"Investors ir izpildījis visas saistības un ir absolūtā gatavībā veikt praktiskus pasākumus ražošanas sākšanai. Svarīgi pieminēt, ka Latvijas valdība ir apstiprinājusi rūpnīcas pārdošanu Turcijas investoram un pauda pozitīvu viedokli par nepieciešamību ražotni atdzīvināt. Šobrīd mēs visi tikai gaidām atbilstošus lēmumus no Liepājas SEZ un ceram sākt ražošanu jau šogad," pauda Senkāns.

Portāls "Lsm.lv" iepriekš vēstīja, ka Turcijas uzņēmums par pirkumu samaksāšot trīs miljonus eiro.

Turcijas metalurģijas uzņēmums "Aslanli Metalurji" izteica piedāvājumu "FeLM" izsludinātajā izsolē par iespējām iegādāties "KVV Liepājas metalurga" elektrotēraudkausēšanas kompleksu un nekustamo īpašumu, paredzot tuvāko piecu gadu laikā investēt 200 miljonus eiro.

"Aslanli Metalurji" pauda, ka investīcijas Latvijā kompānija nolēmusi veikt, lai pārveidotu "KVV Liepājas metalurgu" par efektīvu un ilgtspējīgu uzņēmumu saskaņā ar Eiropas Savienības (ES) standartiem.

Uzņēmumā prognozēja, ka sākotnēji darbības sākšanai būtu nepieciešami apmēram 400 līdz 450 darbinieku, bet, palielinot ražošanas jaudu, strādājošo skaits vidēji sasniegtu no 700 līdz 1000. Savukārt apgrozījums plānots no 500 līdz 600 miljoniem eiro gadā, strādājot ar pilnu jaudu.

"Aslanli Metalurji" ietilpst Turcijas "Epas Group", kuras uzņēmumos pašlaik strādā 1100 darbinieku. "Epas Group" nekustamo īpašumu vērtība Turcijā pārsniedz 500 miljonus eiro, kas nodrošina uzņēmumam iespēju saņemt kredītlīniju 200 miljoni eiro apmērā investīcijām Liepājas ražotnē.

"Aslanli Metalurji" īpašnieki ir Hamdi Alaedins Ejuboglu un Hamdi Kemalettins Ejuboglu. Pagājušajā gadā "Aslanli Metalurji" nodrošināja produkcijas realizāciju 40 valstīs, trijos kontinentos visā pasaulē. Uzņēmuma stratēģija paredz pastāvīgi investēt attīstībā un jaunās ražotnēs, jo produktu tirgus paplašinās un klientu prasības un vajadzības pieaug. "Aslanli Metalurji" pamatdarbība ir tērauda un stiepļu ražošana izplatīšana.

LETA jau vēstīja, ka Austrijas uzņēmums "Smart Stahl GmbH" 2018.gada martā uzvarēja "KVV Liepājas metalurga" velmētavas ceha kustamās mantas izsolē ar piedāvāto cenu 1,57 miljoni eiro bez pievienotās vērtības nodokļa, savukārt "FeLM" pārņēma nepārdoto "KVV Liepājas metalurga" elektrotēraudkausēšanas krāsni.

"KVV Liepājas metalurgs" par maksātnespējīgu tika pasludināta 2016.gada septembrī.

Kaut gan Liepājas tūrisma informācijas birojā (LRTIB) apkalpoto tūristu skaits pērn sarucis, kopējais reģistrēto ceļotāju skaits pieaudzis. Šogad pilsētas viesu skaits varētu vēl pieaugt, jo Liepājas pašvaldība īsteno pilsētas vēstnešu projektu.

Šogad Liepājas pilsēta sākusi jauno reklāmas kampaņu un ikvienam Latvijas iedzīvotājam piedāvā iespēju atbraukt ciemos pie īstiem liepājniekiem, informē Liepājas pilsētas pašvaldības administrācijas Sabiedrisko attiecību un mārketinga daļas vadītāja Zita Lazdāne.

Rīgā, Nacionālajā bibliotēkā notika iepazīstināšana ar Liepājas pilsētas jaunās vasaras sezonas aktualitātēm, un publiski tika paziņoti septiņi liepājnieki, kuri kļuvuši par Liepājas vēstnešiem un aicinās viesus no visas Latvijas izbaudīt nedēļas nogali vēju pilsētā.

Kopumā Liepāju klātienē izrādīs 7 liepājnieki: Marta Toode-Pusaudze un Vairis Pusaudzis parādīs aktīvās atpūtas iespējas vēju pilsētā, Ralfs Jēkabsons atklās Liepāju no jauna, Monta Glumane (Dienas Bizness žurnāliste) sarūpēs neaizmirstamu nedēļas nogali ar draudzenēm, Inguna Eņģele iepazīstinās ar Liepājas kultūras dārgumiem, Andris Lanka ar ģimeni ielūgs uz aizraujošu nedēļas nogali, Kristiāna Bumbiere parādīs labāko, ko jaunieši var darīt pilsētā, Annija Vētra un Oskars Tērauds atklās Liepājas sportiskāko pusi.

Trauksme par situāciju uzņēmumā KVV Liepājas metalurgs ir pārspīlēta, paziņojumā medijiem norāda AS KVV Liepājas metalurgs pārstāvji.

«Saimnieciskie strīdi ir teju vai katra uzņēmuma ikdiena, un ne vienmēr tos izdodas atrisināt sarunu ceļā. AS KVV Liepājas metalurgs iesniegtā prasība pret maksātnespējas administratoru Haraldu Velmeru, viņa pretprasība pret uzņēmumu, kā arī SIA Elme messer metalurgs iesniegtais pieteikums par KVV Liepājas metalurgs maksātnespēju ir tiesisks process, kādā puses risina strīdus, par kuriem nav izdevies panākt izlīgumu. Tāpēc aicinām mūsu sadarbības partnerus nedramatizēt situāciju, jo šie procesi nekādā mērā neietekmē uzņēmuma darbu. Svarīgākais ir tas, ka KVV Liepājas metalurgs veicis visu nepieciešamo, lai 2016.gadā turpinātu darbu un nostiprinātu savu konkurētspēju,» uzsver AS KVV Liepājas metalurgs valdes loceklis Igors Talanovs.

Vidzemes tūrisma objektu TOP 10 2002. gadā: 1. Līgatnes mācību un atpūtas parks Cēsu raj. 2. Šaursliežu bānītis Gulbene-Alūksne Gulbenes un Alūksnes raj. 3. Skaņā kalna parks Valmieras raj. 4. Vidzemes akmeņainā jūrmala Limbažu raj. 5. Cēsu vecpilsēta Cēsu raj. 6. Turaidas muzejrezervāts Rīgas raj. 7. Araišu ezerpils Cēsu raj. 8. Cesvaines pils Madonas raj 9. Senlatviešu (Uldevena) pils Ogres raj. 10. Gaiziņkalns un apkārtne Madonas raj. ----------------------------------------------------------- 11. Brīvdabas muzejs "Otes dzirnavas" Alūksnes raj. 12. Sietiņiezis Valmieras raj. 13. Valmiera (Sv. Sīmaņa baznīca, aptieka) Valmieras raj. 14. Kokneses pilsdrupas Aizkraukles raj. 15. Bīriņu pils Limbažu raj. Db-online rīkotajā aptaujā piedalījās sekojoši tūrisma informācijas centri: Alūksnes TIC Aizkraukles TIC Cēsu TIC Gulbenes TIC Limbažu TIC Madonas TIC Ogres TIC Valkas TIC Valmieras TIC

Maksātnespējīgās AS Liepājas metalurgs meitasuzņēmuma AS Liepājas osta LM kapitāldaļas varētu tikt pārdotas arī atsevišķi no Liepājas metalurga pamatražotnes, pirms tam juridiski nodrošinot metalurģijas ražotnei ostas pakalpojumu pieejamību. Šis pārdošanas veids varētu būt izdevīgāks, nekā pārdodot Liepājas osta LM akcijas komplektā ar metalurģijas pamatražotni, norāda Liepājas metalurga maksātnespējas administrators Haralds Velmers.

Patlaban Liepājas osta LM pārdošanas veids administratora izstrādātajā pārdošanas plānā nav noteikts, un tas ir darīts viena apsvēruma dēļ - pamatražotnei ir jānodrošina pieeja ostas infrastruktūrai, skaidroja Velmers.

«Maksātnespējīgajam uzņēmumam pieder gandrīz 97% Liepājas osta LM akciju, protams, varētu ņemt šīs akcijas, ielikt pārdodamajā uzņēmuma mantas kopumā, un investors nopirktu pamatražotnes aktīvus kopā ar ostas uzņēmuma akcijām. Taču no efektivitātes viedokļa un vadoties pēc principa - iegūt pēc iespējas vairāk līdzekļu no Liepājas metalurga mantas pārdošanas, izdevīgāk būtu Liepājas osta LM akcijas pārdot atsevišķi,» sacīja Velmers.

Liepājas Speciālās ekonomiskās zonas (SEZ) pārvalde par 2,67 miljoniem eiro iegādājusies daļu bijušā «Liepājas metalurga» teritorijas, liecina tās sniegtā informācija.

25. septembrī Liepājas speciālās ekonomiskās zonas pārvaldnieks Jānis Lapiņš un AS «Citadele banka» valdes priekšsēdētājs Guntis Beļavskis parakstīja pirkuma līgumu par 10 nekustamo īpašumu - t.sk. zemi, ēkas, infrastruktūras objektus - iegādi bijušajā «Liepājas metalurga» teritorijā no AS «Citadele Banka» un SIA «Hortus RE» ar kopējo platību 60,6 hektāri. Apvienojot ar jau esošajiem pašvaldībai piederošajiem zemes gabaliem, kopējā Liepājas Industriālā parka platība sasniegs 120 hektārus.

Kā komentē Liepājas SEZ pārvaldnieks J. Lapiņš, tas esot pārdomāts, atbildīgs un drosmīgs lēmums: «Kādam bija jāuzņemas atbildība un Liepājas SEZ pārvalde bija gatava to darīt, apzinoties riskus. Mums ir redzējums un plāns, kā attīstīt bijušo «Liepājas metalurga» teritoriju. Tā ir iespēja un izaicinājums vienlaikus, lai jaunā kvalitātē attīstītu uzņēmējdarbības vidi bijušajā «Liepājas metalurga» teritorijā ar mērķi veicināt jaunu, modernu uzņēmumu izveidi, radīt jaunas darbavietas, palielināt eksportējošo uzņēmumu skaitu un eksporta apjoma pieaugumu.»

Pirms neilga brīža Liepājas tiesā saņemts AS Liepājas metalurgs iesniegums, kurā uzņēmums lūdz par vienu mēnesi pagarināt tiesiskās aizsardzības plāna izstrādes un saskaņošanas termiņu.

Kā informē Liepājas tiesas konsultante Ingrīda Šintlere, minētais iesniegums jau pirmdien tiks nodots konkrētajam tiesnesim, kurš skata Liepājas metalurga tiesiskās aizsardzības procesa lietu. Šim tiesnesim arī būs jāpieņem lēmums - pagarināt vai nepagarināt plāna izstrādes termiņu.

Šintlere gan nemācēja teikt, vai tieši pirmdien, 29.jūlijā, tiesnesis šo jautājumu jau varēs izlemt pēc būtības.

Kā ziņots, šodien noslēdzas metalurģijas rūpnīcai AS Liepājas metalurgs noteiktais tiesiskās aizsardzības plāna izstrādes un saskaņošanas termiņš.

Liepājas metalurgs pieteikumu par tiesiskās aizsardzības procesa sākšanu iesniedza 24.maijā Liepājas tiesā, un 27.maijā Liepājas tiesa ierosināja "Liepājas metalurga" tiesiskās aizsardzības procesa lietu.

Liepājas Speciālās ekonomiskās zonas (SEZ) pārvalde noslēgusi vienošanos ar Centrālo finanšu un līgumu aģentūru (CFLA) par Atveseļošanas un noturības mehānisma finansējumu 10 miljonu eiro apmērā projekta "Liepājas industriālā parka infrastruktūras attīstība 1.kārta" īstenošanai, informē Liepājas SEZ pārvaldes pārstāve Līga Ratniece-Kadeģe.

Projektā plānots plašajā teritorijā izbūvēt elektroapgādes tīklus un trīs ielu posmus ar inženierkomunikācijām, proti, ūdensapgādi, sadzīves kanalizāciju, lietus ūdens kanalizāciju, siltumapgādes tīkliem. Tas ļaus daļēji atvērt slēgto rūpnīcas teritoriju publiskai piekļuvei un radīs iespēju piesaistīt pirmos investorus.

Turpinot 2018.gadā sāktās bijušās rūpnīcas "Liepājas metalurgs" transformāciju par mūsdienīgu zaļu industriālo parku, publiskā finansējuma piesaiste ir loģisks turpinājums paveiktajam.

Liepājas SEZ pārvaldnieks Uldis Hmieļevskis skaidro, ka tas dos iespēju sākt uzņēmējdarbībai nepieciešamās infrastruktūras izbūvi bijušās rūpnīcas "Liepājas metalurgs" teritorijā un no plānošanas ķerties pie darbiem. Viņš uzsver, ka finansējuma piesaiste infrastruktūras izbūvei ir ļoti nozīmīgs solis, lai sāktu Liepājas industriālā parka izveidi un jau tuvāko gadu laikā daļēji atgrieztu līdz šim noslēgto teritoriju iedzīvotājiem, investoriem un veidotu to par ilgtspējīgu un modernu uzņēmējdarbības vidi, kas nodrošinātu jaunas, labi apmaksātas darbavietas. "Liepājas industriālo parku redzam kā mūsdienīgu, zaļu industriālo parku, kurā strādā uzņēmumi, kuri spēj nodrošināt ilgtspējības principos balstītu darbību," nākotnes iecerēs dalās Hmieļevskis.

Maksātnespējīgās AS Liepājas metalurgs (LM) meitasuzņēmumam AS Liepājas osta LM varētu lūgt ierosināt tiesiskās aizsardzības procesu (TAP), lai uzņēmums varētu mēģināt atrisināt savas problēmas, norāda LM maksātnespējas administrators Haralds Velmers.

Šāds solis varētu būt nepieciešams, jo, iespējams, ka "Liepājas osta LM" būs jāatmaksā valsts budžetā 28 375 874,90 eiro, ko veido pievienotās vērtības nodokļa (PVN) parāds, nokavējuma nauda un soda nauda par nesamaksāto PVN.

Augstākā tiesa ar 2014.gada 6.februāra spriedumu atcēla Administratīvās apgabaltiesas 2013.gada 2.aprīļa spriedumu un nosūtīja lietu jaunai izskatīšanai Administratīvajā apgabaltiesā. Administratīvā apgabaltiesa otrajā instancē 2013.gada 2.aprīlī atkārtoti apmierināja Liepājas ostas LM pieteikumu par Valsts ieņēmumu dienesta (VID) administratīvā akta atcelšanu daļā, ar kuru tika noteikts papildu budžetā maksājamais PVN. Administratīvā apgabaltiesa šo lietu no jauna skatīs 20.maijā, liecina ieraksts tiesu informatīvajā sistēmā.

Liepājas Speciālās ekonomiskās zonas (SEZ) pārvaldes aicinājusi Turcijas investora "Aslanli Metalurji" meitasuzņēmumu SIA "Liepāja Steel" veikt nepieciešamās darbības elektrotēraudkausēšanas iekārtu rekonservācijai.

Lai kopīgi diskutētu par bijušās Liepājas metalurga teritorijas tālāko attīstību, 2021. gada 21. septembrī Liepājas speciālās ekonomiskās zonas (SEZ) pārvalde uz diskusiju aicināja teritorijas lokālplānojuma izstrādātājus AS “UPB”, inženierkomunikāciju turētājus, Valsts vides dienesta (VVD) Kurzemes reģionālās vides pārvaldes un Turcijas investora uzņēmuma SIA “Liepāja Steel” (īpašumā ir elektrotēraudkausēšanas krāsns iekārtas) pārstāvjus.

SIA “Liepāja Steel” ir izteicis vēlmi atjaunot ražošanu un ņemot vērā projekta mērogu, investīciju apjomu un projekta īstenošanai nepieciešamās teritoriju, Liepājas SEZ pārvalde aicināja uzņēmēju uz kopīgu tehnisko darba sanāksmi ar atbildīgajām valsts un pašvaldības institūcijām, infrastruktūras un pakalpojumu nodrošinātājiem, lai gūtu iespēju nepastarpinātai komunikācijai un informācijas apmaiņai par dažādiem projekta aspektiem.

Zviedru telekomunikāciju koncerns Telia pieteicis skarbus taupības soļus savā maģistrālo tīklu uzņēmumā Telia International Carrier (TIC). Jaunais koncerna izpilddirektors Anders Igels (Anders Igel) paziņojis, ka pārtraukšot darba attiecības ar 400 no 800 TIC darbiniekiem, pārsvarā ārpus Zviedrijas. Tikšot arī norakstīti 6 miljardi kronu no TIC pamatlīdzekļiem un rezervēti 3.5 miljardi kronu t.s. pārstrukturēšanās izmaksām A. Igels teica, ka taupības mēri nepieciešami lai atgrieztu TIC pelnītspēju šodienas skarbos un nestabilos starptautiskās telekomunikāciju jaudas tirgus apstākļos. Turpmāk kompānija koncentrēšot visas pūles uz Ziemeļvalstu un Baltijas tirgu. TIC Latvijas meitas uzņēmuma Telia Latvia izpilddirektors Pers Oke Šjēblums (Per Ake Sjöblum) Db sacīja, ka taupības mēri Telia uzņēmumus Latvija būtiski neskaršot. «Telia Latvia, kas piedāvā interneta pakalpojumus uzņēmējiem un privātpersonām, vairs nebūs saistita ar TIC un to pakļaus kādai citai Telia koncerna nodaļai,» viņš teica. Savukārt otrā TIC meitas uzņēmumā SIA Datatel, kas pārdod starptautisko datu un balss pārraidi vairumā operatoriem un interneta pakalpojumu sniedzējiem, «nav ko samazināt, jo mēs esam tikai divi,» P. Šjēblums pasmējās. Telia Latvia strādā 34 personas un viņu darbvietas taupības mēri neskaršot.

Metalurģijas uzņēmuma AS Liepājas metalurgs akcionāri šodien nolēma pagājušā gada 2,47 miljonu latu peļņu novirzīt ilgtermiņa kredīta segšanai, liecina uzņēmuma paziņojums NASDAQ OMX Riga.

Uzņēmuma akcionārs Kirovs Lipmans bija ierosinājis akcionāru sapulcei Liepājas metalurga saimnieciskās darbības pārskata gada peļņu novirzīt izmaksai akcionāriem, taču akcionāru sapulce nolēma atbalstīt valdes priekšlikumu peļņu novirzīt ilgtermiņa kredīta segšanai.

Tāpat akcionāru sapulce šodien nolēma apstiprināt uzņēmuma 2012.gada budžetu, kurā ieņēmumi ir paredzēti 342,9 miljonu latu apmērā, izdevumi - 332,7 miljonu latu apmērā un peļņa - 10,2 miljoni latu.

Lipmans akcionāru sapulcei bija ierosinājis neapstiprināt 2012.gada budžeta projektu, atliekot tā apstiprināšanu, līdz tiks publicēts finanšu pārskats par 2012.gada trīs mēnešiem.

Liepājas tiesa apmierinājusi Haralda Velmera prasību, līdz ar to izbeigts a/s Liepājas metalurgs tiesiskās aizsardzības process un pasludināts maksātnespējas process.

^{Papildināta ar Liepājas metalurga Kirova Lipmana komentāru 3. un 4. rindkopā un biržas paziņojumu.}

Lēmums nav pārsūdzams.

Pamatojoties uz informāciju masu medijos, NASDAQ OMX Riga valde nolēmusi nekavējoties apturēt tirdzniecību un pārtraukt automātisko uzdevumu savietošanu ar AS Liepājas metalurgs akcijām līdz cenu ietekmējošas informācijas atklāšanai biržai.

Liepājas metalurga akcionārs Kirovs Lipmans, komentējot Liepājas tiesas lēmumu, norāda, ka, «pasludinot Liepājas metalurga maksātnespēju, visa atbildība gulsies uz administratora Haralda Velmera sirdsapziņas, un no viņa būs atkarīgs, vai uzņēmums atjaunos darbību vai tomēr tiks izpārdots metāllūžņos».

Jo zemāks izglītības līmenis, jo vairāk cilvēks tic informācijai sociālajos tīklos, secināts Kultūras ministrijas (KM) pasūtītajā pētījumā par iedzīvotāju medijpratību 2017.gadā.

Pētījumā noskaidrots, ka 32% iedzīvotāju kopumā tic informācijai, ko var atrast sociālajos tīklos. Rezultāti rāda, ka sociālajos tīklos pieejamajai informācijai vairāk tic gados jaunāki iedzīvotāji, un, pieaugot vecumam, samazinās uzticība sociālajos tīklos izvietotai informācijai. Piemēram, sociālajos tīklos izvietotai informācijai 15-24 gadus vecu respondentu vidū tic 54% iedzīvotāju, savukārt 65-74 gadu vecu cilvēku vidū sociālajos tīklos pieejamajai informācijai tic aptuveni divreiz mazāk jeb 23% iedzīvotāju.

Tikai aptuveni puse Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka pastāv atšķirības, kā vienu un to pašu notikumu mēdz atspoguļot dažādi mediji. Tas nozīmē, ka trūkst izpratnes par realitātes konstruēšanas veidiem. Turklāt par iespējamību, ka mediju saturs var būt ne vien uzticams, bet arī apzināti tendenciozs, daļa aptaujas dalībnieku nav aizdomājušies. Proti, katrs ceturtais pētījuma dalībnieks (27%) nespēj novērtēt savu spēju atpazīt uzticamu informāciju medijos no manipulatīvas, jo nav par to domājis.

Latgales 2002. gada populārāko tūrisma objektu TOP 10 1. Aglonas bazilika, Preiļu raj. 2. Dabas parks ,,Daugavas Loki” Krāslavas, Daugavpils raj. 3. Rāznas ezers, Rēzeknes raj. 4. Krustpils pils, Jēkabpils 5. Latgales keramiķu darbnīcas 6. Mākoņkalns, Rēzeknes raj. 7. Dinaburgas pilsdrupas, cietoksnis, Daugavpils 8. Līvānu stikla fabrika ar muzeju, Līvāni 9. “Untumi” – zirgu izjādes, Rēzeknes raj. 10. “Jasmuiža” – Raiņa muzejs, Preiļu raj. ----------------------------------------------------- 11. Sauleskalns, Krāslavas raj. 12. Latgales Māra, Rēzeknes pilsēta 13. F.Trasūna "Kolnasāta", Rēzeknes raj. 14. Velnezers, Krāslavas raj. 15. Ludzas pilsdrupas, Ludzas raj. Dienas Biznesa un Eiropas reģionālā tūrisma institūta aptaujā piedalījās sekojošie tūrisma informācijas centri: Balvu TIC Daugavpils TIC Jēkabpils TIC Krāslavas TIC Ludzas TIC Rēzeknes TIC Preiļu TIC

2004. gada 1. jūlijā spēkā stājās Starptautiskais kuģu un ostu iekārtu (ostu terminālu) aizsardzības kodekss (ISPS Kodekss), saskaņā ar kuru ostu iekārtām un kuģiem, kas atbilst Kodeksā norādītajām prasībām, ir nepieciešams izstrādāt un Latvijas Jūras administrācijā apstiprināt ostas iekārtas un kuģa aizsardzības plānus un pēc aizsardzības plānu ieviešanas saņemt atbilstības apstiprinājumu vai starptautisko kuģu aizsardzības sertifikātu. Kā vienu no pirmajām lietām, Liepājas ostas pārvalde izveidoja Liepājas ostas aizsardzības konsultatīvo komiteju, kura savu darbu uzsāka 2003.gada novembrī un Liepājas ostas aizsardzības konsultatīvo padomi, kura savu darbu uzsāka 2004.gada janvārī. Gan komitejai, gan padomei ir viens un tas pats uzdevums: veicināt informācijas apmaiņu, ISPS Kodeksa ieviešanu un uzturēšanu Liepājas ostā. Latvijas Jūras administrācija atbilstoši ISPS Kodeksam uz šo brīdi Liepājas ostā ir noteikusi 15 ostas iekārtas, kam ir jāievieš ISPS Kodekss. Uz šo brīdi 14 ostas iekārtas atbilsts ISPS Kodeksa prasībām un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr.725/2004 „Par kuģu un ostas iekārtu aizsardzības pastiprināšanu”. Viens ISPS Kodeksa subjekts veic kompleksos pasākumus, lai iegūtu Latvijas Jūras administrācijas apstiprinājumu par atbilstību ISPS Kodeksam. Liepājas SEZ pārvalde organizēja konkursu par Vienotā režīma teritorijas apsardzi. Kopš 2004.gada 1.jūnija Liepājas SEZ pārvalde Vienotā ostas režīma teritorijas fizisko apsardzi veic SIA „Falck L”, kas savu darbību veic atbilstoši Liepājas SEZ pārvaldes izstrādātiem darba pienākumiem un Vienotā ostas aizsardzības plānam. Tiek veikts darbs pie videonovērošanas sistēmas izveides Liepājas SEZ pārvaldes Vienotā ostas režīma teritorijā, kura tiks finansēta no komercsabiedrību līdzekļiem. Liepājas SEZ pārvalde ir noslēgusi līgumus ar šīm komercsabiedrībām par atmaksas kārtību un citiem nosacījumiem. Liepājas SEZ pārvalde veic organizatoriskos pasākumus šī projekta ieviešanai. Liepājas SEZ pārvalde ir subjekts, kas izsludinās konkursu. Projekta laikā uzstādīs 16 videonovērošanas kameras, kuras veiks novērošanu no 200 – 500 metriem, kā arī divi automātiskie dzelzceļa vārti. Videonovērošanas sistēmu izmantos Vienotā ostas režīma teritorijas ostas iekārtas, Robežsardze un Liepājas SEZ pārvalde. Liepājas SEZ pārvalde sadarbojas ar Latvijas ostu pārvaldēm un starptautiskiem partneriem. Starptautisko partneru starpā ir ostu pārvaldes un jūras administrācijas. Starptautiskā un vietējā sadarbība ir nepieciešama, lai veicinātu informācijas un ideju apmaiņu ostas aizsardzības sfērā. Starptautiskie partneri: Klaipēdas ostas pārvalde, Tallinas ostas pārvalde, Kopenhāgenas ostas pārvalde, Arhus ostas pārvalde, Karlshamns ostas pārvalde, Antverpenes ostas pārvalde, Lisabonas ostas pārvalde, Ukrainas jūras administrācija un Tunisijas jūras administrācija. Latvijas ostu partneri: Ventspils brīvostas pārvalde, Rīgas brīvostas pārvalde un Mērsraga ostas pārvalde. Liepājas SEZ pārvalde, partneru sadarbības kontekstā, veic ostu apmeklējumus, kas nodrošina ideju un pieredzes apmaiņu ostu aizsardzībā. Liepājas SEZ pārvalde strādā pie Liepājas ostas aizsardzības bukleta izstrādes. Buklets ir paredzēts divās valodās, kurš sniegs informāciju kuģu īpašniekiem, kuģu komandām, kravu īpašniekiem, ostu apmeklētājiem un citām iesaistītām pusēm par Liepājas ostas aizsardzību. Bukletā būs kontaktinformācija, caurlaižu punkti, aizsardzības ierobežojumi u.c. informācija, kura ir vitāli svarīga personām, kuras nav iesaistītas Liepājas ostas darbībās ikdienā. Liepājas SEZ pārvalde kopā ar Latvijas Jūras administrāciju, 2006.gada no 5. līdz 9.jūnijam, veica visas Liepājas ostas teritorijas novērtējumu, kas ir atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu Nr. 2005/65/EK “Par ostu aizsardzības pastiprināšanu”. Novērtējums bija nepieciešams, lai Liepājas SEZ pārvalde varētu izstrādāt Liepājas ostas aizsardzības plānu un atbilstu Eiropas Parlamenta un Padomes prasībām līdz 2007.gada 1.maijam.

Lētākais būvnieku iesniegtais piedāvājums par Liepājas koncertzāles Lielais dzintars būvniecību - nedaudz vairāk kā 20 miljoni latu - ir tuvs pašvaldības iepriekš prognozētajām koncertzāles būvniecības izmaksām, Rietumu Radio atzina Liepājas domes priekšsēdētājs Uldis Sesks (Liepājas partija), piebilstot, ka būvnieku piedāvātās cenas bijušas ļoti atšķirīgas.

Šādu summu - 20 278 845 latus - koncertzāles būvniecībai piedāvājusi SIA Merks, kas darbus apņēmusies paveikt divu gadu laikā. «Lētākais būvnieku piedāvājums ir tuvu pašvaldības iepriekš veiktajiem aprēķiniem par koncertzāles būvniecības izmaksām,» atzina Sesks.

Koncertzāles Lielais dzintars būvniecības konkursa otrās kārtas piedāvājumi tika atvērti 5.aprīlī.

Uzņēmuma Skonto Būve piedāvājums ir 23 973 512 lati, bet akciju sabiedrības UPB piedāvātā cena - 24 133 70 lati. Iepriekš pašvaldība rēķinājusi, ka koncertzāles būvniecības izmaksas varētu būt aptuveni 20 miljoni latu, un šī summa, puse no kuras ir Eiropas Savienības finansējums, kā apliecināja Sesks, jau ir pieejama.

Maksātnespējīgās AS Liepājas metalurgs pārdošanas plāns tiks precizēts - paredzēts, ka Liepājas metalurga meitasuzņēmums AS Liepājas osta LM tiek pārdots atsevišķi no pamatražotnes, savukārt ostas pakalpojumu pieejamību ražotnei garantēs jaunizveidotais meitasuzņēmums SIA 50.piestātne, norāda Liepājas metalurga maksātnespējas administrators Haralds Velmers.

Marta beigās izveidotā 50.piestātne ir 100% Liepājas metalurga meitasuzņēmums un šodien Liepājas Speciālās ekonomiskās zonas (SEZ) valde devusi piekrišanu modernizētās 50.piestātnes nomas līguma izbeigšanai ar Liepājas osta LM un šai piestātnei pieguļošās zemes iznomāšanai uzņēmumam 50.piestātne.

«Šī piestātne nesen ir modernizēta tieši Liepājas metalurga vajadzībām un tieši šajā 50.piestātnē notika gan metāllūžņu, gan gatavās produkcijas pārkraušana. Pēc uzņēmuma darbības apturēšanas piestātnē kravu operācijas netika veiktas. Piestātne ir spējīga pilnībā nodrošināt visu Liepājas metalurgam nepieciešamo kravu plūsmu,» skaidro Velmers.

Otrdien maksātnespējīgās AS Liepājas metalurgs maksātnespējas administrators Haralds Velmers nosūtīja uzņēmuma kreditoriem mantas pārdošanas plāna precizējumus, kuros ir noteikts, ka AS Liepājas osta LM akcijas tiks pārdotas bez izsoles jeb tiešajā piedāvājumā.

Akciju pārdošana tiks izsludināta vismaz vienā biznesa laikrakstā un portālā Latvijā un piedāvājumus varēs iesniegt mēneša laikā, informē Velmers.

Precizējumi plānā attiecas uz Liepājas metalurga ieķīlāto un neieķīlāto mantu, kas nav saistīta ar uzņēmuma pamatražotni. Tie veikti, ņemot vērā saņemtos kreditoru iebildumus un priekšlikumus, precizējumus mantas novērtējumos, faktisko apstākļu izmaiņas un jauniegūto informāciju.

«Liepājas osta LM un Liepājas metalurgs ir divi dažādi biznesi. Ievērojot ostas sarežģīto saimniecisko situāciju, uzņēmuma pārdošanai un restrukturizācijai ir nepieciešama atsevišķa un kompleksa pieeja. Tas vienlaicīgi palīdzēs risināt gan Liepājas ostas LM tālāko darbību, gan arī Liepājas metalurga pārdošanas jautājumus. Bez pamatražotnes Liepājas ostu LM var pārdot vieglāk un tādējādi ātrāk atrisināt ostas kritisko finansiālo situāciju. Savukārt Liepājas metalurga cena varētu negatīvi mainīties, ja uzņēmumu pārdotu kopā ar nopietnajām ostas finansiālajām saistībām,» norāda Velmers.