Uz Liepāju atceļojis jau otrais jaunais zemās grīdas tramvajs, ko būvējusi Horvātijas rūpnīca "Končar – Electric Vehicles Inc.", taču pagaidām nav zināms, kad tie varētu uzsākt kustību.

"Pandēmijas un ārkārtējās situācijas ierobežojumu dēļ nav iespējams pilnvērtīgi pabeigt personāla praktisko apmācību. Līdz maijam būs saņemti kopumā jau seši vagoni. Sekosim situācijas attīstībai. Atkarībā no tā, kad pabeigsim apmācību procesu, varēsim ieviest visus uz to brīdi piegādātos tramvaju vagonus," komentē uzņēmumā "Liepājas tramvajs".

Kopumā Liepājā plānota 14 šādu jaunu tramvaju vagonu piegāde.

Šobrīd ir saskaņots grafiks par sešu jaunu tramvaju vagonu piegādi, bet noslēgtais līgums paredz, ka līdz 2022.gada sākumam Liepājā tiks piegādāti kopumā 12 jauni tramvaju vagoni un dokumentācijas saskaņošanas posmā ir vēl divu tramvaju iegāde tuvāko gadu laikā.

Liepājniekus un Liepājas viesus šodien turpināja priecēt Kultūras tramvajs.

Kultūras tramvaja pasažierus šoreiz izklaidēja mīmi no Liepājas cirka studijas Beztemata, vēsta reģionālais medijs ReKurZeme.

Šogad Liepājā atkal kursē Kultūras tramvajs. Visu vasaru īpaši noformēts tramvajs, kursējot ierastajā maršrutā, ik ceturtdienu laikā no plkst.13 līdz 14 kļūst par vietu, kur notiek kultūras aktivitātes.

Projektu Kultūras tramvajs realizē Liepājas pilsētas pašvaldības aģentūra Liepājas Sabiedriskais transports sadarbībā ar SIA Liepājas Tramvajs, Liepājas Kultūras pārvaldi un Liepājas reģiona tūrisma informācijas biroju.

Pa Liepājas jaunbūvēto tramvaja līniju naktī uz 3.maiju pirmo reizi izbraucis tramvajs testa braucienā.

Naktī testēti jaunie kontakttīkli, dienā plānots pārbaudīt, kā darbojas elektriskās pārmijas. Liepājas tramvaja specifika ir tā, ka tramvaja vagoniem ir trīs veida pantogrāfi (elektriskās strāvas novadītāji). Naktī pārbaudīts viens no veidiem, testa braucienu plānoti arī abu pārējo veidu pantogrāfiem, informē SIA Liepājas tramvajs valdes loceklis Aigars Puks.

Pirmajā testa braucienā, neskatoties uz vēlo nakts stundu, piedalījās būvniecībā iesaistīto uzņēmumu pārstāvji, projekta vadītāji un Liepājas tramvaja darbinieki.

Db.lv rakstīja, ka jaunās tramvaja līnijas izbūvi veic SIA Skonto būve, kas uzvarēja atklātā konkursā, piedāvājot darbus veikt par 6,4 milj. Ls. Būvdarbi sākās 2012. gada maijā. Jauno tramvaja līniju plānots nodot ekspluatācijā līdz šā gada 1. jūnijam, kad būs labiekārtota jaunbūvētās līnijas apkārtne.

SIA Skonto būve parakstījusi vienošanos ar SIA Liepājas tramvajs par līguma izpildes termiņu pagarināšanu Liepājas tramvaja līnijas izbūvei.

2012. gada 19. martā savstarpēji noslēgtais līgums paredzēja būvdarbus pabeigt līdz šā gada 17. oktobrim. Skonto būve lūgusi izpildes termiņu pagarināt līdz 2013.gada 1. jūnijam.

Būvnieki savu lūgumu argumentē ar faktu, ka tehniskajā projektā, kuru izstrādāja a/s UPB, jau ir veiktas vairāk nekā 40 izmaiņas un papildinājumi. «Realizējot projektu, parādījās nobīdes no plānotā, īpaši tas attiecināms uz apakšzemes komunikācijām. Tehnisko projektu tramvaja līnijas izbūvei izstrādāja un apstiprināja 2009. gadā. Pa šo laiku paaugstinātas prasības tehniskajiem noteikumiem SIA Liepājas Enerģija un SIA Sadales tīkli,» skaidro SIA Liepājas tramvajs direktors Aigars Puks.

SIA Liepājas Tramvajs pērn gadā strādājis ar 10,89% lielāku apgrozījumu nekā 2012.gadā, liecina uzņēmuma publicētie finanšu dati Lursoft.

Dati liecina, ka aizvadītajā gadā SIA Liepājas Tramvajs apgrozījis 1,277 miljonus eiro, savukārt tā zaudējumi palielinājušies vairāk nekā trīs reizes, pieaugot līdz 0,19 miljoniem eiro.

2013.gadā SIA Liepājas Tramvajs turpinājis darbus pie jaunās tramvaja līnijas izbūves un esošo sliežu posmu rekonstrukcijas un, kā norādīts iesniegtajā pārskatā, arī turpmākajos gados uzņēmums plāno veikt jaunus sliežu ceļu rekonstrukcijas darbus, kuriem jau izstrādāti tehniskie projekti un kuru būvniecības sākums paredzēts 2014.gada vasarā.

Laika periodā līdz 2023.gadam SIA Liepājas Tramvajs paredzējis veikt jaunas tramvaja līnijas izbūvi uz Ziemeļu priekšpilsētu, kā arī būvēt jaunu tramvaja depo un iegādāties jaunus tramvaja vagonus.

Pašvaldības SIA Liepājas tramvajs gatavo jaunu projektu tramvaja līnijas izbūvei uz Liepājas Ziemeļu priekšpilsētu.

Projekts paredz jaunas tramvaja līnijas izbūvi uz Ziemeļu priekšpilsētu, iekļaujot tajā arī jauna depo būvniecību un jaunu tramvaja vagonu iegādi, informē SIA Liepājas tramvajs valdes loceklis Aigars Puks. Viņš uzsver, ka tas ir komplekss pasākums, kura īstenošanai iecerēts piesaistīt Eiropas Savienības finansējumu.

«Ja skatāmies uz uzņēmuma attīstību turpmāko piecu līdz septiņu gadu perspektīvā, esmu pārliecināts, ka piedzīvosim Liepājā pilnīgi jaunu tramvaja vagonu kursēšanu,» sola A.Puks. Pagaidām plānots iepirkt lietotus tramvaja vagonus, kā arī remontēt esošos.

Db.lv rakstīja, ka šā gada 29.maijā ekspluatācijā pieņēma jaunu tramvaja līniju Liepājā, kas ved uz dzīvojamo masīvu Ezerkrasts. Jaunā tramvaja līnija ir iepriekšējās līnijas atzars 3,6 km garumā. Tehnisko projektu izstrādājusi a/s UPB, izbūvi veica SIA Skonto būve, kas uzvarēja atklātā konkursā, piedāvājot darbus veikt par 6,4 miljoniem latu, neskaitot PVN.

Liepājā tramvaja līnijas renovācijas darbi Brīvības ielā sāksies nākamajā nedēļā, aģentūrai BNS pastāstīja pašvaldības uzņēmuma Liepājas tramvajs projektu sabiedrisko attiecību speciāliste Dace Gruntmane.

Viņa informēja, ka otrdien parakstīts līgums ar būvuzņēmumu A.C.B. par tramvaja līnijas renovāciju Brīvības ielā posmā līdz Dzelzceļnieku ielai. Līguma kopējā summa ir 2,521 miljons eiro ar pievienotās vērtības nodokli. Darbus plānots pabeigt pusgada laikā.

«Šis ir vēl viens solis mūsdienīgas un efektīvas sabiedriskā transporta sistēmas infrastruktūras izveidē Liepājā. Tramvaja līnijas modernizācijā esam ielikuši ļoti stabilu pamatu – Ezerkrasta posma izbūvi. Pamazām virzāmies tālāk un mainām sliedes visā līnijas garumā, simboliski, ka tā ir Brīvības iela,» sacīja Liepājas domes priekšsēdētājs Uldis Sesks.

Ceturtdien, 9.aprīlī, Liepājas pilsētas attīstības komitejā tiks izskatīts saistošo noteikumu projekts, kas nosaka jaunu braukšanas maksu sabiedriskajā transportā Liepājas pilsētas maršrutu tīklā, kā arī kārtību, kādā Liepājas pilsētas administratīvajā teritorijā pastāvīgi deklarētie iedzīvotāji var saņemt braukšanas maksas atvieglojumus, informē Liepājas pilsētas pašvaldības aģentūra Liepājas sabiedriskais transports.

Saistošo noteikumu projekts nosaka braukšanas maksu Liepājas pilsētas sabiedriskajā transportā, kā arī braukšanas maksas atvieglojumus. Braukšanas maksu vienam braucienam tiek plānots turpmāk noteikt iepriekšpārdošanā 0,70 eiro (šobrīd 0,57 eiro), bet, pērkot pie vadītāja – 0,80 eiro (šobrīd 0,70 eiro). Abonementa biļešu maksu, līdzīgi kā līdz šim, tiek plānots noteikt diferencēti atkarībā no izvēlētā transporta veida (autobuss, tramvajs vai abi transporta veidi), kā arī izmantošanas biežuma (katru dienu, tikai darba dienās vai braukšanai dienas vidū, kad sabiedriskais transports ir mazāk noslogots), tādējādi ļaujot pasažieriem izvēlēties sev piemērotāko biļetes veidu. Tā, piemēram, mēnešbiļete braukšanai autobusā katru dienu izmaksās 30 eiro, turpretī braukšanai darba dienās – 22 eiro vai dienas vidū – 19 eiro. Līdzīgi maksa tiks diferencēta arī tramvaja mēnešbiļetēm attiecīgi 26 eiro, 22 eiro vai 17 eiro atkarībā no biļetes veida.

Renovējot Liepājas tramvaja līniju un izbūvējot tās pagarinājumu, vienlaikus tiek nomainīti vēsturiskie materiāli pret mūsdienīgākiem, informē SIA Liepājas tramvajs.

Šobrīd rit jaunās tramvaja līnijas kontakttīklu montāžas darbi, ko veic apakšuzņēmējs SIA Elsana. Jaunajā tramvaja līnijā metāla kronšteinu un atsaišu vietā tiek izmantoti sintētiskie materiāli. Savukārt metāla daļas ir īpaši apstrādātas, lai aizsargātos no korozijas.

«Liepāja ir pilsēta pie jūras, jārēķinās ar augstu mitruma koeficientu, tādēļ liela uzmanība veltīta, lai mazinātu vides nelabvēlīgu ietekmi uz metāla daļām,» skaidro darbu vadītājs Armīns Kazia.

Vaicāts, vai tas ievērojami nesadārdzina projektu, A.Kazia uzsver, ka izvēle par labu sintētiskajiem materiāliem ir ekonomiski pamatota. Turpmākos 25 gadus jaunā kontakttīklu līnija var kalpot bez lieliem remontdarbiem, tās uzturēšana ir daudz lētāka, kas ilgtermiņā pilnībā attaisno pašreizējos ieguldījumus.

Liepājas dome paredzējusi galvot SIA Liepājas tramvajs aizņēmumu Valsts kasē līdz 4,67 miljoniem eiro, liecina domes lēmumprojekts, kurš šodien pagaidām vēl netika apstiprināts.

Aizņemties paredzēts uz laiku līdz 22 gadiem ar atlikto pamatsummas maksājumu trīs gadi par Valsts kases noteikto mainīgo procentu likmi Eiropas Reģionālās attīstības fonda līdzfinansētā projekta «Jaunas tramvaja līnijas izbūve un esošo sliežu posmu rekonstrukcija Liepājā» īstenošanai.

Db.lv jau rakstīja, ka SIA Liepājas tramvajs izsludinātajā konkursā par tramvaja līnijas renovāciju Liepājā, uzvarējusi AS A.C.B., liecina paziņojums Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) mājaslapā.

Kopējā līgumcena ir 3,78 miljoni eiro. Būvdarbus paredzēts veikt saskaņā ar tehniskajiem projektiem «Tramvaja līnijas renovācija Brīvības ielā līdz Dzelzceļnieku ielai» un «Tramvaja līnijas renovācija Rīgas ielas posmā no 1905. gada ielas līdz īpašumam Rīgas iela 58, Rīgas iela 54a», teikts konkursa nolikumā.

Mazs rundālītis rožu un liels, neizmantots pilsētvides potenciāls – tāds patiesībā ir grupas Līvi apdziedātais Rožu laukums Liepājā.

Laukums pilsētas centrā savu nosaukumu un funkcijas laika gaitā ir mainījis ne reizi vien. 1797. gada Liepājas plānā tas nosaukts par Neue Markt jeb Jauno tirgu. Taču 1910. gadā pašvaldība nolēma laukumā izveidot atklātu dārzu ar rozēm, bet tirgu pārcelt kvartālu tālāk. Tika iestādīti ap 500 rožu stādu, un 1911. gadā laukumu nosauca par Rožu laukumu. 1945. gadā tas pārtapa par Uzvaras laukumu, bet kopš 1988. gada, ar vārdiem «Liepājas klēpī visi vēji ligzdu sev vij, un dvēselē – Rožu laukums,» romantisko nosaukumu atkal saulītē izcēla dzejnieks Aivars Neibarts un grupa Līvi. Lielu daļu apbūves laukums zaudēja Otrajā pasaules karā. Padomju gados tukšo robu izlika betona plāksnēm un uzstādīja Ļeņina pieminekli, turklāt projektētāji jauši vai nejauši to bija ieriktējuši tā, ka, pa gabalu skatoties, tautu vadonis turēja rokās blakus esošās Sv.Trīsvienības baznīcas krustu. Tagad te ir lielākā bezmaksas autostāvvieta pilsētā un palaikam aktualizējas ambiciozi apbūves projekti. 1999. gadā pašvaldība pēc arhitekta Andra Kokina projekta rekonstruēja Rožu laukumu, izveidojot simbolisku rožu rundāli, ap kuru virknējas Liepājas sadraudzības pilsētu ģerboņi. No rundāļa uz visām pusēm stiepjas zināmākie Liepājas maršruti ar bruģī iestrādātu metāla noti – Zivju iela ar nu jau ilgāku laiku slēgto, taču tik un tā reprezentatīvo Rokkafejnīcas ēku un Mūziķu slavas aleju, uz ziemeļrietumiem stiepjas agrāk rosīgā, tagad noskumusī Graudu iela, bet, izejot cauri Tirgoņu jeb gājēju ielai, tieši uz jūru ved Peldu iela. Ziemeļu – dienvidu virzienā pa Lielo ielu garām Liepājas Universitātei un senākajam lielveikalam Kurzeme aizdun vienīgās līnijas tramvajs. Rožu laukuma aizmugurē ir romantiskā, bruģētā Stendera ieliņa ar vēsturiskām – gan noplukušām, gan uzpucētām – lielām un mazām ēkām. Rožu laukums ir kā sirds, no kuras uz visām pusēm stiepjas asinsvadi, taču to pulss ir neritmisks.

Ar tramvaju projektu īstenošanu Rīgai, Liepājai un Daugavpilij veicas dažādi, pirmrindniekos pagaidām izrāvusies Liepāja

Lai veicinātu videi draudzīga sabiedriskā transporta izmantošanu un pasažieru skaita pieaugumu, trīs Latvijas pilsētās – Rīgā, Daugavpilī un Liepājā – kurās tiek veikti pasažieru pārvadājumi ar tramvaju, tiek īstenoti projekti šī transporta veida attīstībai. Pasākuma ietvaros šajās pilsētās tiks izbūvēti vai uzlaboti kopumā astoņi kilometri tramvaju līniju. DB jau iepriekš rakstīja, ka Ministru kabineta (MK) noteikumu projekts nosaka pasākumam plānoto kopējo Kohēzijas fonda (KF) finansējuma apjomu 96 milj. eiro apmērā. Jāmin, ka KF līdzfinansējums nepārsniedz 85% no projekta attiecināmajām izmaksām, līdz ar to pārējo naudu projekta īstenošanai pašvaldības meklē pašas.

Liepājas tramvajs, LEO pētījumu centrs un Bezizmešu mobilitātes centrs grasās sadarboties, lai pētītu iespējas uz Liepājas tramvaja elektrotīkla bāzes izveidot bezvadu bateriju uzlādes sistēmu.

Pētījumā iesaistītās puses cer izstrādāt tādu elektriskās piedziņas sistēmu, «kas ļautu saglabāt priekšrocības, ko sniedz elektrība kā dzinējspēks (jauda, efektivitāte, zemākas izmaksas), kā arī ļautu izmantot jau esošo līdzstrāvas sabiedriskā transporta elektropadeves tīklu», skaidro Liepājas tramvaja pārstāvji.

Patlaban pasaules pilsētās pieejamās brīvās elektrotīklu jaudas ir ierobežotas, norādīja Bezizmešu mobilitātes centra valdes priekšsēdētājs Arnis Bergs. Viņš skaidroja, ka tādēļ bezvadu uzlādes staciju uzstādīšana pilsētu centros var būt neiespējama, ja vien netiek veiktas ārkārtīgi lielas investīcijas elektroinfrastruktūras palielināšanā.

Līdz šīs nedēļas nogalei Liepājā uzstādīs visus paredzētos Ziemassvētku rotājumus. Tie iemirdzēsies šīs nedēļas nogalē, taču viss krāšņums kļūs redzams pakāpeniski, nākošās nedēļas laikā, atsaucoties uz Liepājas pašvaldības sniegto informāciju, vēsta reģionālais medijs ReKurZeme.

Tas publicējis foto no rotājumu uzstādīšanas procesa ceturtdien Liepājas centrā.

Tā kā Ziemassvētku egli liepājnieki iedegs šo svētdien, 30. novembrī, tā Rožu laukumā pilnībā sliesies dienu iepriekš, informējis Būvvaldes sabiedrisko attiecību speciālists Aigars Štāls.

Nedēļas nogalē, šā gada Adventes priekšvakarā, izbrauks arī viens no Ziemassvētku vēstnešiem – tramvajs – ar jaunu svētku noformējumu; savukārt Rožu laukumā iedegsies pirmā Adventes svece.

Svētku rotājumi jau ir izvietoti un nostiprināti skvērā pie Liepājas Universitātes, uz tiltiem pāri Tirdzniecības kanāliem un citviet pilsētā.

Latvijā ražotos elektrodivriteņus izķer kā karstus pīrādziņus, projekta autori uzsver elektriskā transporta jomas radošo potenciālu

Savukārt automašīnas ar elektrodzinējiem Latvijā ienāk ļoti gausi. Tā sauktās zilās dzirksteles transporta attīstību Latvijā bremzē fakts, ka augstās pašizmaksas dēļ vajadzīgs ārējais finansējums vai investori, kuri ir gatavi ieguldīt ilgtermiņa projektos. Iespējams, procesu paātrinās tikko Ministru kabinetā atbalstītais Elektromobilitātes attīstības plāns 2014.–2016.gadam, kas paredz videi draudzīgu transportlīdzekļu, kurus pamatā darbina elektromotors, un to infrastruktūras attīstības veicināšanu. DB jau ziņoja, ka tam nākamajos trīs gados iecerēts atvēlēt 29,99 milj. eiro, tostarp valsts budžeta finansējums būs 5,7 milj. eiro apmērā.

SIA Skonto būve atzīta par uzvarētāju SIA Liepājas tramvajs rīkotajā cenu aptaujā par tiesībām veikt esošo sliežu posmu rekonstrukciju Liepājā, kas ir otrs posms projektā Jaunas tramvaja līnijas izbūve un esošo sliežu posmu rekonstrukcija Liepājā ietvaros.

Piedāvājumus bija iesniegusi arī a/s UPB un CBF SIA Binders, taču Skonto būves piedāvātā cena bija zemākā - 1,47 milj. Ls, informē Liepājas domes attīstības pārvaldes vadītājs Vilnis Vitkovskis.

Paralēli tramvaja sliežu ceļu atjaunošanai šajos posmos tiks sakārtotas arī apakšzemes komunikācijas, ārējie elektriskie tīkli, kā arī sakārtots brauktuves segums, nomainītas betona apmales, atjaunotas ceļa zīmes un brauktuvju satiksmes apzīmējumi, zālāju sējumi. Kopumā no visām projekta izmaksām tikai nedaudz vairāk kā 60% tiks tērēti sliežu ceļu būvei, pārējās izmaksas novirzītas inženiertīklu atjaunošanai vai pilnīgai nomaiņai. Liels ieguvums, uzskata V. Vitkovskis, būs arī sadzīves kanalizācijas sistēmas uzlabošana, jo tiks rekonstruēts sadzīves kanalizācijas kolektors, kā arī septiņas akas.

Jaunos tramvaja vagonus Liepājai vēlas piegādāt trīs ražotāji no Horvātijas, Polijas un Lietuvas, informē SIA Liepājas tramvajs sabiedrisko attiecību speciāliste Dace Gruntmane.

20.martā noslēdzās pieteikšanās sarunu procedūrai Tramvaja vagonu iegāde videi draudzīgas sabiedriskā transporta infrastruktūras attīstībai Liepājā.

Pieteikumi saņemti no Horvātijas uzņēmuma Končar- Electric Vehicles Inc., Lietuvas uzņēmuma Railvec UAB un Polijas uzņēmuma Modertrans Poznan Sp.zo.o.

Liepājas tramvaja iepirkuma komisijas priekšsēdētājs Aigars Rauda pieļauj, ka pieteikumu izvērtēšana ilgs aptuveni mēnesi un tad būs zināms, ar kuriem uzņēmumiem turpināma sarunu procedūra, uzaicinot iesniegt jau konkrētu tehnisko un finanšu piedāvājumu.

Liepājā īstenotais projekts Kultūras tramvajs uzvarējis Baltijas pilsētu savienības Tūrisma komisijas rīkotajā projektu pieteikumu konkursā 2011.gada atraktīvākais tūrisma piedāvājums.

Būdama Baltijas pilsētu savienības (Union of the Baltic Cities) dalībniece, Liepāja jau otro reizi piedalījās UBC rīkotajā realizēto tūrisma projektu konkursā un abas reizes kļuva par laureāti.

2011.gadā Liepāja izvērtēšanai iesniedza projektu Kultūras tramvajs, un šis piedāvājums ar savu unikalitāti un atraktivitāti izpelnījās nedalītu žūrijas atzinību un tika atzīts par konkursa uzvarētāju. Projekta ideja pieder Liepājas cirka studijai Beztemata, un tā ietver dažādas kultūras aktivitātes vienā no Liepājas tramvajiem, kas ikdienā kursē savā maršrutā.

Otro vietu konkursā ieguva Polijas pilsētas Lebas izglītojošais projekts Laika ceļš – Polijas prezidentu aleja, bet trešo godalgu saņēma Jelgavas pieteiktais projekts Svētās Trīsvienības baznīcas tornis – Jelgavas atdzimšanas stāsts.

Lai nodrošinātu uzsākto transporta un infrastruktūras uzlabošanas projektu īstenošanu un sekmētu Eiropas Savienības (ES) Kohēzijas fonda (KF) finansējuma apguvi, otrdien, 19.maijā, valdība atbalstīja Satiksmes ministrijas (SM) ierosināto finansējuma pārdali.

Tas nozīmē, ka darbības programmas Infrastruktūra un pakalpojumi ietvaros aktivitātēm pieejamie KF un Eiropas reģionālās attīstības fonda (ERAF) līdzekļi tiks savstarpēji pārdalīti, informē Satiksmes ministrija.

Proti, SIA Liepājas tramvajs jaunas tramvaja līnijas izbūves un esošo sliežu posmu rekonstrukcijas projektam tiek pārdalīti 4,35 miljoni eiro. Savukārt AS Pasažieru vilciens dīzeļvilcienu modernizācijas projektam tiek pārdalīti 7,58 miljoni eiro.

Tāpat 5,5 miljoni eiro tiek pārdalīti Liepājas ostas padziļināšanas projektam, savukārt 1,18 miljoni eiro tiek novirzīti Ventspils brīvostas pārvaldes projektu īstenošanai.

SIA Liepājas tramvajs izsludinājis konkursu par tramvaja līnijas posmu renovāciju Liepājā, liecina informācija Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) mājaslapā.

Būvdarbus paredzēts veikt saskaņā ar tehniskajiem projektiem «Tramvaja līnijas renovācija Brīvības ielā līdz Dzelzceļnieku ielai» un «Tramvaja līnijas renovācija Rīgas ielas posmā no 1905. gada ielas līdz īpašumam Rīgas iela 58, Rīgas iela 54a», teikts konkursa nolikumā.

Tramvaju līnijas rekonstrukcija minētajos posmos būs jāveic 25 nedēļas no līguma slēgšanas dienas.

Iepirkums tiek īstenots Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) līdzfinansētā projekta «Jaunas tramvaja līnijas izbūve un esošo sliežu posmu rekonstrukcija Liepājā» ietvaros.

Db.lv jau rakstīja, ka pērn maijā ekspluatācijā tika pieņemta jaunā tramvaja līnija posmā no Klaipēdas ielas līdz Mirdzas Ķempes ielas galam dzīvojamajā masīvā «Ezerkrasts». Jaunā tramvaja līnija ir pašreizējās līnijas atzars 3,6 km garumā līdz Ezerkrasta dzīvojamam masīvam. Tā virzās pa Tukuma ielas posmu no Klaipēdas ielas līdz Ventas ielai, pa Ventas ielu – posmā no Tukuma ielas līdz Ganību ielai, pa Ķempes ielu, un noslēdzas ar apli Slapjajā ielā. Tehnisko projektu izstrādājusi a/s UPB. Jaunās tramvaja līnijas izbūvi veica SIA Skonto būve, kas uzvarēja atklātā konkursā, piedāvājot darbus veikt par 6,4 miljoniem latu, neskaitot PVN.

SIA Liepājas tramvajs izsludinātajā konkursā par tramvaja līnijas renovāciju Liepājā, uzvarējusi AS A.C.B., liecina paziņojums Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) mājaslapā.

Kopējā līgumcena ir 3,78 miljoni eiro. Būvdarbus paredzēts veikt saskaņā ar tehniskajiem projektiem «Tramvaja līnijas renovācija Brīvības ielā līdz Dzelzceļnieku ielai» un «Tramvaja līnijas renovācija Rīgas ielas posmā no 1905. gada ielas līdz īpašumam Rīgas iela 58, Rīgas iela 54a», teikts konkursa nolikumā.

Konkursā tika saņemti trīs piedāvājumi.

Tramvaju līnijas rekonstrukcija minētajos posmos būs jāveic 25 nedēļas no līguma slēgšanas dienas.

Iepirkums tiek īstenots Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) līdzfinansētā projekta «Jaunas tramvaja līnijas izbūve un esošo sliežu posmu rekonstrukcija Liepājā» ietvaros.

Vēsturiskas fotogrāfijas dod iespēju salīdzināt, kā mainījusies Latvijas trešā lielākā pilsēta.

18. gadsimta nogalē Liepāja uzplauka līdz ar ostas darbības paplašināšanos, kā arī tirdzniecības un amatniecības attīstību. Pilsētas iedzīvotāju skaits pieauga līdz teju pieciem tūkstošiem. 19. gadsimtā Liepāja kļuva par industriāli attīstītu centru.

1899. gadā Liepājā sāka kursēt pirmais elektriskais tramvajs Baltijā. Lielu nospiedumu pilsētas arhitektūras veidošanā atstājis vācu izcelsmes arhitekts Pauls Makss Berči, kurš strādāja par Liepājas galveno arhitektu no 1871.-1902. gadam. P.M.Berči projektētās ēkas lielākoties piedzīvojušas rekonstrukciju un tiek izmantotas vēl šodien.