Latvijas iedzīvotāji Ziemassvētkos vēlas saņemt dārgas un izsmalcinātas dāvanas, taču paši saviem tuviniekiem un draugiem paredzējuši dāvināt ko nelielu vai paša darinātu, liecina Tirdzniecības centra Mols veiktā iedzīvotāju aptauja par Ziemassvētku dāvanu izvēli.

Pētījumā Latvijas iedzīvotāju Ziemassvētku vēlmes 2008. gadā tika aptaujāti gandrīz 1 000 Latvijas iedzīvotāji vecumā no 18 līdz 74 gadiem. Lai noskaidrotu iedzīvotāju Ziemassvētku vēlmes, respondentiem tika uzdoti divi galvenie jautājumi – "Kādu dāvanu vēlētos saņemt Ziemassvētkos?" un "Ko plāno dāvināt tuvākajam draugam šajos Ziemassvētkos?".

Pētījuma rezultāti rāda, ka 24% jeb lielākā daļa aptaujāto vīriešu Ziemassvētkos vēlas saņemt audio un video tehniku, datortehniku vai mobilos tālruņus. Savukārt lielākā daļa jeb 26% sieviešu vēlas saņemt dāvanu karti no kādā veikala vai tirdzniecības centra, kas liecina, ka sievietes ir praktiskākas, jo vēlas pašas izlemt kas viņām būtu noderīgāks. Arī vīrieši neatteiktos no dāvanu kartes, ko uzrāda pētījuma rezultāts – tās izvēlas 19% vīriešu. 25% sievietes priecātos par kosmētiku, skaistumkopšanas precēm un parfimēriju Ziemassvētku dāvanu maisā. Kopējais atbilžu skaits parāda, ka 29% gadījumu, respondenti izvēlētos citu dāvanas variantu, salīdzinoši dārgāku. Atbildēs norādītas tādas lietas kā nauda, atvaļinājums ārzemēs, automašīna, māja un dzīvoklis.

Kad Latvijā ieviesīs eiro?

Oficiālais eiro ieviešanas mērķa datums ir 2014. gada 1. janvāris. Šobrīd Latvijas valsts iestādes veic visus sagatavošanās darbus, kas nepieciešami eiro ieviešanas nodrošināšanai, un tā ieteicams rīkoties arī uzņēmējiem.

Kā naudas maiņu padarīt sev vieglāku un ērtāku?

Visērtākais veids - bezskaidras naudas maiņa. Tādēļ vēl pirms eiro ieviešanas ieteicams latu skaidrās naudas uzkrājumus pārskaitīt bankas kontā. Visa latu kontos noguldītā vai uzkrātā nauda eiro ieviešanas dienā automātiski un bez maksas tiks konvertēta eiro.

Vai saistībā ar latu nomaiņu pret eiro ir sagaidāma cenu celšanās?

Viens no labajiem psihoterapijas rezultātiem ir tas, ka cilvēks var teikt – es esmu sācis braukt! Metaforiski var teikt, ka šie cilvēki ir sākuši «braukt» arī savā dzīvē, teic psihoterapijas speciāliste Solvita Vektere.

Fragments no intervijas, kas publicēta Dienas Bizness izdotajā žurnālā Auto 2019:

Satiekot dažādus cilvēkus ikdienas situācijās, kas nav saistītas ar auto satiksmi, jūs kā psihoterapeite varat novērtēt un pateikt, kādi šie cilvēki varētu būt pie stūres?

Ziniet, cilvēki mani nekad nebeidz pārsteigt! Nevar, tikai paskatoties uz cilvēku, pateikt, kāds viņš būs braucējs. Piemēram, cilvēks ir miermīlīgs no skata, knapi kustas un liekas pilnīgs melanholiķis, bet, kā iekāpj mašīnā, tā – bāc! Un otrādi. Gan sievietes, gan, manuprāt, arī vīrieši dzīvē var būt aktīvi, skaļi, pārliecināti, bet, kā iekāpj mašīnā, kļūst bailīgi un nedroši – kas tagad, ko tagad, kas vispār notiek, kas man jādara?...

Dienas Bizness turpina iesākto tradīciju, pirms Ziemassvētkiem aicinot dažādu nozaru uzņēmējus radoši izpausties. Šajā gadā kopā tika tapinātas apsveikumu kartītes, uz kurām krāsu karuselis nonāca, nevis izmantojot otu, bet gan pirkstus.

Andris Lūkins, SIA Riga Spirits & Wine Outlet līdzīpašnieks:

«Gan sev, gan uzņēmējiem, gan Latvijai kopumā vēlu, lai labo ziņu būtu vairāk nekā slikto. Lai Dienas Biznesā būtu daudz rakstu par veiksmes stāstiem, kas iedvesmo, iedrošina, motivē. Noteikti vajag arī rakstus par mazāk veiksmīgiem biznesa projektiem, kas liek padomāt, izdarīt secinājumus, gūt mācību.

Es nākamajā gadā novēlu, lai nebūtu rakstu par KNAB iesāktām izmeklēšanām, kriminālprocesiem un arestiem. Ne jau tāpēc, ka par to nedrīkstētu rakstīt, bet tāpēc, ka nebūtu šādu notikumu, par ko vēstīt.

Tāpat es nenovēlu rakstus par nodokļu maksātāju naudas izšķērdēšanu nedz uzņēmēju, nedz radošās inteliģences vidū.»

Šogad Latvijas ceļotāju pieprasījums pēc atpūtas braucieniem Ziemassvētkos un Jaunajā gadā ir nedaudz lielāks nekā pērn, kas, visticamāk, skaidrojams ar daudzajām brīvdienām. Tūristi Ziemassvētkos joprojām iecienījuši doties uz Lapzemi, Vāciju un citām tuvākām valstīm, savukārt Jaunajā gadā nemainīgi populāras ir Taizeme, Maroka un Apvienotie Arābu Emirāti (AAE), liecina aģentūras LETA tūroperatoru aptauja.

Pieprasījums pēc tūroperatora Latvia Tours Ziemassvētku un Jaunā gada braucieniem šogad ir ļoti augsts, tas lielā mērā saistīts ar faktu, ka šogad brīvdienas būs garas, aģentūrai LETA pastāstīja Latvia Tours direktore Ieva Keiša. Savukārt, salīdzinot ar pagājušo gadu, pieprasījums ir audzis aptuveni par pieciem līdz desmit procentiem.

Ziemassvētkos ceļotāji vislabprātāk dodas uz Čehiju, Vāciju, Austriju un citām valstīm, Jaunajā gadā dominē arī Ēģipte, Kanāriju salas, AAE, Taizeme, Maroka.

Pēdējā laikā ir parādījusies tendence savlaicīgi saplānot brīvdienas, kas agrāk tūroperatora klientu vidū bijusi diezgan reti sastopama parādība. Arī Latvijas ceļotāji beidzot ir sapratuši, ka uz tādiem periodiem, kad ir paaugstināts pieprasījums, nemēdz būt speciālie piedāvājumi, tāpēc brīvdienu ceļojums būtu jāizvēlas un jārezervē laicīgi. Tomēr joprojām ir arī tādi klienti, kas jautā pēc speciālajiem piedāvājumiem tieši uz šo periodu, kā arī tādi, kas nesen attapušies, ka brīvdienas būs garas, un vēl steidz ko piemērotu piemeklēt, norāda Keiša.

Lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju šogad Ziemassvētkos plāno pasniegt dāvanu 4-10 tuviniekiem, bet paši vienlaikus cer saņemt 3 dāvanas.

Privātpersonu finanšu institūta jaunākais pētījums par Ziemassvētku dāvanu iegādi liecina, ka Latvijas iedzīvotāji nolēmuši ietaupīt, samazinot apdāvināmo skaitu. 43% cilvēku šogad svētkos dāvanas grasās pasniegt mazākam tuvinieku skaitam nekā pērn, turklāt katrs trešais svētkos iepriecinās tikai pāris līdzcilvēkus, informē Swedbank Privātpersonu finanšu institūta direktore Ieva Use.

Vienlaikus 46% aptaujas dalībnieku atzīst, ka šogad plānojuši dāvanas svētkos pasniegt tikpat lielam cilvēku skaitam kā pērn.

Institūta veiktais pētījums arī liecina, ka lielākā daļa iedzīvotāju neveic īpašus uzkrājumus Ziemassvētku dāvanu iegādei, jo uzskata, ka kopējā summa ir pārāk maza, lai to darītu.

Kad gaisā virmo pašu ceptu piparkūku un pīrāgu smarža, tiek rotāta eglīte un rūpētas Ziemassvētku dāvanas, pavisam nemanot piezogas bērnības sajūtas.

Kāds atceras Ziemassvētku vecīša gaidīšanu, citam nāk prātā Salatēti un Sniegbaltīte, kas ieradās nevis Ziemassvētkos, bet gan Vecgada vakarā. Bez pantiņa skatīšanas pie eglītes saviesīgos pasākumos nav izšmaucis neviens. Arī ticību vecītim un bailes no žagariem droši vien ir piedzīvojis ikviens bērns. Iespējams, ka kāds Ziemassvētku vecītim tic vēl šobaltdien. DB uzrunāja vairākus uzņēmējus, kuri stāsta par savām atmiņām, par Ziemassvētkiem un to īpašo gaisotni, kas piepildīja viņu mājas un sirdis šajā skaistajā brīnumu gaidīšanas laikā.

Gunārs Ķirsons, a/s Lido īpašnieks

Līdz septiņu gadu vecumam ar ģimeni dzīvoju Sibīrijā, un no šī laika manas vienīgās Ziemassvētku atmiņas saistās ar pieklusinātiem svētkiem ģimenes lokā, kad māte iekāra kādu konfekti eglītē. Atminos arī, ka, ejot ārā, es apāvu vaļinkus, lai kājām būtu siltāk. Padomijas gados Ziemassvētku svinēšana tika oficiāli liegta, tādēļ Sibīrijā tos atzīmējām klusi un mierīgi.

Svētku dienās – Ziemassvētkos un Jaunajā gadā – AS Rīgas Centrāltirgus ietilpstošajos tirgos (Rīgas Centrāltirgus, Vidzemes tirgus un Āgenskalna tirgus) ir mainīti darba laiki, informē AS Rīgas Centrāltirgus.

Centrāltirgus darba laiki Ziemassvētkos un Jaunajā gadā

24.decembrī (darba laiks samazināts par 1 stundu)

Dārzeņu un zivju paviljona darba laiks - no plkst. 8.00 līdz plkst. 15.00.

Gaļas paviljona darba laiks - no plkst. 7.00 līdz plkst. 17.00.

Piena un gastronomijas paviljona darba laiks - no plkst. 7.30 līdz plkst. 17.00.

Atklātās teritorijas un rūpniecības preču tirgus darba laiks - no plkst. 7.00 līdz plkst. 17.00.

25.decembrī (bez izmaiņām)

Dārzeņu un zivju paviljona darba laiks - no plkst. 8.00 līdz plkst. 17.00.

Gaļas paviljona darba laiks - no plkst. 7.00 līdz plkst. 18.00.

Piena un gastronomijas paviljona darba laiks - no plkst. 7.30 līdz plkst. 18.00.

Šā gada 24. un 25.decembrī Latvijā nav gaidāms sniegs, un šie būs vienpadsmitie Ziemassvētki bez sniega visā valsts teritorijā kopš meteoroloģisko novērojumu sākuma 1923.gadā, liecina Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra dati.

Iepriekš "zaļi" Ziemassvētki visā Latvijā bija 1924., 1932., 1936., 1951., 1960., 1974., 2006., 2013., 2015. un 2016.gadā.

Lielākajā daļā Ziemassvētku zemi sedz no viena līdz desmit centimetriem bieza sniega sega. Vidējais sniega segas biezums gadu gaitā samazinās.

Visbaltākie Ziemassvētki bija 1981. un 2010.gadā, kad vidējais sniega kārtas biezums valstī sasniedza attiecīgi 30 un 31 centimetru. 1981.gada svētkos reģistrēta arī dziļākā sniega sega - 51 centimetrs Ventspils novada Vendzavā.

Varbūtība sagaidīt baltus Ziemassvētkus līdz šim bijusi no 53% Pāvilostā līdz 97% Alūksnes un Vidzemes augstienē. Pēdējās desmitgadēs Rīgā sniega sega bijusi 87% Ziemassvētku.

Svētku dienās – Ziemassvētkos un Jaunajā gadā – a/s Rīgas Centrāltirgus ietilpstošajos tirgos (Rīgas Centrāltirgus, Vidzemes tirgus un Āgenskalna tirgus) ir mainīti darba laiki, Db.lv informēja a/s Rīgas centrāltirgus preses sekretārs Jānis Basevičs.

Centrāltirgus

darba laiks Ziemassvētkos un Jaunajā gadā

24. decembrī

Mainīts tikai centrālās kases darba laiks - no plkst. 9.30 līdz plkst. 16.00.

25. decembrī (darba laiks samazināts par 1 stundu)

Dārzeņu un zivju paviljona darba laiks - no plkst. 8.00 līdz plkst. 16.00.

Gaļas paviljona darba laiks - no plkst. 7.00 līdz plkst. 17.00.

Piena un gastronomijas paviljona darba laiks - no plkst. 7.30 līdz plkst. 17.00.

Atklātās teritorijas darba laiks - no plkst. 7.00 līdz plkst. 17.00.

Atklātās teritorijas kases darba laiks - no plkst. 7.00 līdz plkst. 17.00.

Centrālās kases darba laiks būs no plkst. 9.30 līdz plkst. 16.30.

30. decembrī

Mainīts tikai centrālās kases darba laiks, tā strādās no plkst. 9.30 līdz plkst. 15.00.

28. septembrī noslēdzas Liepājas domes un Fazer maiznīcu kopīgi rīkotā labdarības akcija, kuras mērķis bija savākt līdzekļus labiekārtotas takas uz jūru izveidei Zilā karoga pludmalē Liepājā. Liepājnieki takas izveidei saziedojuši pavisam Ls 4500. Fazer maiznīcu rīkotājdirektors Ivars Skrebelis ieradīsies Liepājā, lai svinīgi pasniegtu saziedotos līdzekļus Liepājas domei, informē domes preses dienests. No 29. septembra liepājnieki varēs iepazīties ar divām takas priekšprojekta skicēm, kuras tapušas ESTEES dizaina birojā un SIA Ainara Alžāna grafikas un dizaina birojs. Pēc skices, kura saņems vairāk iedzīvotāju atsauksmju, tiks pasūtīts takas projekts, kuram vajadzētu būt gatavam jau līdz šī gada beigām. Paredzēts, ka taka tiks veidota no izjaucamām konstrukcijām, kuras izvietos pludmalē sezonas sākumā, tāpēc to sagatavošana varētu tikt veikta jau ziemā. «Pirms gada, akcijai sākoties, prognozēju, ka liepājnieki līdz 2005. gada 1. septembrim kopumā varētu saziedot 3000 latus. Taču šī summa pārsniedz mūsu prognozes – saziedoti 4500 lati,» stāsta Fazer maiznīcu rīkotājdirektors Ivars Skrebelis.

Kaut gan Liepājas tūrisma informācijas birojā (LRTIB) apkalpoto tūristu skaits pērn sarucis, kopējais reģistrēto ceļotāju skaits pieaudzis. Šogad pilsētas viesu skaits varētu vēl pieaugt, jo Liepājas pašvaldība īsteno pilsētas vēstnešu projektu.

Šogad Liepājas pilsēta sākusi jauno reklāmas kampaņu un ikvienam Latvijas iedzīvotājam piedāvā iespēju atbraukt ciemos pie īstiem liepājniekiem, informē Liepājas pilsētas pašvaldības administrācijas Sabiedrisko attiecību un mārketinga daļas vadītāja Zita Lazdāne.

Rīgā, Nacionālajā bibliotēkā notika iepazīstināšana ar Liepājas pilsētas jaunās vasaras sezonas aktualitātēm, un publiski tika paziņoti septiņi liepājnieki, kuri kļuvuši par Liepājas vēstnešiem un aicinās viesus no visas Latvijas izbaudīt nedēļas nogali vēju pilsētā.

Kopumā Liepāju klātienē izrādīs 7 liepājnieki: Marta Toode-Pusaudze un Vairis Pusaudzis parādīs aktīvās atpūtas iespējas vēju pilsētā, Ralfs Jēkabsons atklās Liepāju no jauna, Monta Glumane (Dienas Bizness žurnāliste) sarūpēs neaizmirstamu nedēļas nogali ar draudzenēm, Inguna Eņģele iepazīstinās ar Liepājas kultūras dārgumiem, Andris Lanka ar ģimeni ielūgs uz aizraujošu nedēļas nogali, Kristiāna Bumbiere parādīs labāko, ko jaunieši var darīt pilsētā, Annija Vētra un Oskars Tērauds atklās Liepājas sportiskāko pusi.

Drīz tiks atklāta motosezona, taču liela daļa autobraucēju ar bažām gaida Brīvo vanagu uzlidojumu galvenokārt nekorektas motociklistu braukšanas kultūras dēļ.

Latvijas Motoklubu asociācijas valdes loceklis, motociklu būvētājs un braukšanas instruktors Uģis Spēlmanis atzīst, ka pēdējā laikā tā ir krietni vien uzlabojusies. Turklāt statistikas dati liecina, ka pērn no 148 bojā gājušajiem ceļu satiksmes dalībniekiem tikai trīs ir bijuši motociklisti, kas atspēko sabiedrības aizspriedumus. Motobraukšana ir dzīvesveids, taču arvien vairāk cilvēki motociklu uzskata par transporta līdzekli, tā nav tikai spēļmantiņa, kas domāta izklaidēm, teic U. Spēlmanis.

Fragments no intervijas, kas publicēta 8.marta laikrakstā Dienas Bizness:

Kurā vecumā pirmo reizi uzkāpāt uz motocikla? Kā sākās jūsu aizraušanās ar šo spēkratu?

Velosipēdisti ir pilntiesīgi ceļu satiksmes dalībnieki, kuriem, tāpat, kā autobraucējiem un gājējiem, stigri jāievēro ceļu satiksmes noteikumi.

Statistika liecina, ka daudzi velobraucēji nav pietiekami apguvuši Ceļu satiksmes noteikumus, tādēļ viņu dalība ceļu satiksmē var apdraudēt gan viņu pašu, gan citu braucēju drošību. Pat, ja ceļu satiksmes noteikumos definētie velobraucēju pienākumi ir apgūti, drošs paliek nedrošs – katras jaunas velosezonas sākumā tos tomēr der atkārtot.

Piedāvājam apkopojošu ieskatu Ceļu satiksmes noteikumos definētajos velobraucēju pienākumos.

• Pa ceļu atļauts braukt tikai no 12 gadu vecuma. Jābūt klāt velosipēda apliecībai vai jebkura mehāniskā transportlīdzekļa vadītāja apliecībai.

• Jābrauc vienā rindā, iespējami tuvāk brauktuves labajai malai. Netraucējot gājējus, atļauts braukt pa nomali un pa ietvi.

Turpinot pagājušajā gadā iesākto tradīciju, katru nedēļas nogali, līdz pat 2007.gada 30.decembrim no plkst.11:00 līdz plkst.18:00, Horna dārzā pretī Majoru kultūras namam (Jomas ielā 35) darbosies Ziemassvētku gadatirgus, kur varēs nobaudīt karstvīnu un ēst piparkūkas, kā arī iegādāties Ziemassvētku dāvanas, liecina Jūrmalas pilsētas domes sniegtā informācija medijiem.

Jau otro gadu Jūrmalas pilsētas dome Horna dārzā pie Majoru kultūras nama organizē Gaismas svētkus Jomas ielā un Ziemassvētku gadatirgu.

Sestdien, 15.decembrī no plkst.14:00 līdz 15:00 Jūrmalas teātris ar trīs rūķu un trīs zaķu palīdzību izspēlēs Rūķu tradirīdu, kurā mazajiem jūrmalniekiem būs iespēja uzzināt, kādās rotaļās iet, dzied un priecājas Ziemassvētkos.

Svētdien, 16.decembrī no plkst.14:00 līdz 15:00 Bulduru kultūras nama radošie kolektīvi, tautas daiļamata meistari un mākslinieki kopā ar bērniem svinēs latviskos Ziemassvētkos, kuros klausoties folkloras ansambļa Mare izpildītajās tautasdziesmās varēsiet darboties radošās darbnīcās.

Eiropas Komisija (EK) pirmdien iepazīstinājusi ar jauno Vienotā tirgus ārkārtas instrumentu (VTĀI), kura mērķis ir turpmāku ārkārtas situāciju gadījumā ES saglabāt preču un pakalpojumu brīvu apriti, personu brīvu pārvietošanos un svarīgu preču un pakalpojumu pieejamību, informēja EK pārstāvniecībā Latvijā.

Lai gan vienotais tirgus ir apliecinājis sevi kā mūsu labākais aktīvs krīzes pārvarēšanā, Covid-19 pandēmija ir izgaismojusi strukturālus trūkumus, kas kavē ES spēju efektīvi un saskaņoti reaģēt uz ārkārtas situācijām. Vienpusēji pasākumi ir izraisījuši sadrumstalotību, vēl vairāk saasinājuši krīzi un īpaši smagi skāruši mazos un vidējos uzņēmumus.

Iekšējā tirgus komisārs Tjerī Bretons norādījis, ka pēdējos gados piedzīvotajās krīzēs smagi strādāts, lai saglabātu netraucētu vienotā tirgus darbību, turētu robežas un piegādes ķēdes atvērtas un nodrošinātu to produktu un pakalpojumu pieejamību, kas mūsu iedzīvotājiem bija vajadzīgi.

"Mums jābūt labāk sagatavotiem, prognozējot nākamo krīzi un reaģējot uz to. Vienotā tirgus ārkārtas instruments nevis paļausies uz tūlītējām, improvizētām darbībām, bet būs strukturāls risinājums, kas nebaltās dienās palīdzēs saglabāt preču un pakalpojumu brīvu apriti un cilvēku brīvu pārvietošanos. VTĀI nodrošinās labāku koordināciju ar dalībvalstīm, palīdzēs novērst un ierobežot potenciālās krīzes ietekmi uz rūpniecību un ekonomiku un nodrošinās Eiropai mehānismus, kas ir mūsu globālajiem partneriem, bet nav mums," uzsvēris Bretons.

Ārsts Pēteris Kļava uzskata, ka saturīgi pavadīt Ziemassvētku brīvdienas var, ļaujot prātam ieskatīties pašam savā esībā – tā ir kā portāls, kur gūt spēku, mieru un radošumu nākamajam gadam.

Fragments no intervijas, kas publicēta 21. decembra laikrakstā Dienas Bizness:

Kristīgajā mācībā Ziemassvētkos piedzimst Jēzus bērns. Tavs ikdienas darbs gan ir vairāk saistīts ar bērnu nāvi, nevis dzimšanu. Kā tu domā, vai Latvijas sabiedrībai vajadzētu uztraukties par demogrāfijas jautājumiem, kā to paģēr sabiedriskā doma?

Mūsu saruna ir tikai mans viedoklis. Lielais eksistences redzējums nevienam no mums nav pieejams. Balstāmies pieņēmumos un spriedumos no zināšanu summas, kas mums ir pieejama, un no personīgā skatījuma. Domāju, ka 4018. gadā Ziemassvētkos cilvēki Latvijā domās un uztvers citādi. Vēstures stundās, ja skolas vēl būs, mācīs par šiem notikumiem ar līdzjūtību – cik grūti gāja tām Baltijas valstīm, cik viņi bija neattīstīti, cik mežonīga bija viņu sociālā iekārta, cik vardarbīga bija sabiedrība. Par mūsu civilizāciju runās ar visdziļāko līdzjūtību. Vienmēr cenšos balansēt starp humoru un viedumu, liekot kopā savu dzīvi. Pliks humors nozīmē, ka esi plānprātīgs, bet viens pats viedums var novest dziļā depresijā. Pa vidu ir jānotur kaut kāds līdzsvars. Zemeslode, kuru uzskatām par savu no globāli kosmiska viedokļa, ir nekas vairāk kā psihiatrijas slimnīca brīvā lidojumā. Katra valsts ir nodaļa, kur cilvēki ārstējas. Latvijā ārstējas ar dziesmu un deju terapiju, Vācijā – ar darba terapiju. Katrā no valstīm var kaut ko iemācīties, gūt noteiktas atziņas. Domāju, ka Latvija ir viena no beigu nodaļām, kur dzimst jau visai veseli cilvēki, kam vairs nav smagi jāstrādā, bet var vairāk nodarboties ar mākslu, domāt brīvi. Jā, mums ir smaga vēsture, okupācijas. Taču tieši šis ārprātīgais 800 gadu ilgais pārdzīvojums Latvijas tautai jeb cilvēkiem, kas piedzimst latviešu ķermeņos, ir milzīga iespēja kaut ko saprast, bet jautājums – ko saprast? Augstas lietas. Manuprāt, Latvija tam ir ideāla zeme, par ko liecina arī mūsu sabiedrība. Tik daudz mīļu, viedu, tīru cilvēku ar lielu potenciālu un dziļi integrālu apzināšanos man grūti iedomāties citā zemē, lai gan esmu mazliet ceļojis pa pasauli. Tik koncentrēti mazā valstiņā! Varētu teikt, ka mūsu Latvija ir iespēja katram piedzemdēt Jēzu Kristu sirdī. Nevis kā vēsturisku personu, bet kā apskaidrības potenciālu. Šeit pasaulē nāk savā ziņā izredzētie – te ir iespēja izdzīvot ļoti augstas kosmiskas vērtības, kā tīrība, atturība, nevardarbība, klusums, tīra daba, šī zeme ir kā kosmisks portāls, kas dod iespēju kaut ko dziļi saprast. Tāpēc domāju, ka šeit nevar piedzimt ļoti daudz cilvēku. Un vienlaikus šeit ir grūti no sociālekonomiskā viedokļa. Taču neviens apskaidrots cilvēks nav bijis bagāts. Bagātība kā vērtība ir palikusi pagātnē, tā ir cita vērtību sistēma, cita prāta gultne.

Ziemassvētku vecītis uzskata, ka labākā dāvana ir laiks. Ziemassvētkos svarīgākais ir sirsnīga kopā būšana un materiālas dāvanas ir kā suvenīrs, lai mēs atcerētos šo brīdi.

Biznesa portāls db.lv viesojās Ziemassvētku vecīša birojā Pāvilostas novada Ziemupē. Jau vairākus gadus svētku laikā Rūķupē ikviens var satikt īstu Ziemassvētku vecīti.

Kā stāsta viena no Rūķupes aktīvistēm Daiga Kadeģe, šis stāsts ir gana sens. Ideju par Ziemupi kā Ziemassvētku vecīša mājvietu pasviedis kāds Austrālijas latvietis un tā vietējiem ļoti iepatikusies.

Ziemassvētku vecīša biroju biedrība Ziemupīte sāka veidot 2006.gadā. D.Kadeģe atzīst, ka sākumā bija raizes par to, kāda būs cilvēku atsaucība. «Sākām šo projektu ar bailēm, bet sapratām, ka interese ir pārsteidzoši liela. Visi pieaugušie pēkšņi šeit kļūst par bērniem. Pie mums brauc gan tādi, kuriem ir divi gadi, gan tādi, kam astoņdesmit,» lepojas D.Kadeģe.

Valsts prezidentes apsveikums Latvijas iedzīvotājiem Ziemassvētkos Latvijas Televīzijā

Labvakar, mīļie skatītāji!

Man prieks šajā Ziemassvētku vakarā atkal ar Jums brīdi būt kopā. Mēs esam šos svētkus ilgi gaidījuši, nu, šovakar, tie ir klāt.

Nāc, Dieviņ, pie manīm

Šovakar vakarēt –

Balti mani liepu galdi,

Tīra mana istabiņa.

Svētku prieks ir ne tikai tajā brīdī, kad tie ir atnākuši un kad viss tiem ir sagatavots. Varbūt vēl lielāks prieks ir gatavošanās svētkiem, sevišķi bērniem, – eglītes pušķošana, dāvanu tīšana, un varbūt satīt dāvanu ir lielāks prieks nekā to attīt. Dāvināšanas prieks ir tikpat liels, ja ne pat vēl lielāks par saņemšanas prieku. Galvenais, ka mēs esam svētkiem gatavojušies un esam gatavi tos uzņemt savā sirdī.

Dažreiz ļaudīm pazūd svētku noskaņa, jo, šķiet, materiālā pasaule ar savām prasībām mūs nomāc, par daudz no mums sagaida, mēs nespējam visam tikt līdzi. Tad ir jāatceras, ka mums pašiem ir kontrole pār savām jūtām, noskaņām un pār saviem svētkiem. Ziemassvētki ir ģimenes svētki, tie pieder katrai ģimenei, un katrs var tos veidot, kā viņam tīk. Turīgās ģimenēs varbūt ir citādi apstākļi nekā trūcīgās, bet to prieku, kas ir sirsniņā katram bērnam, nekas nevar ne pielikt, ne atņemt, jo katrs bērns zina, ka dāvanas, kas ir dotas ar mīlestību, ir tās vērtīgākās un svarīgākās. Mums nevajag, lai bērni kļūtu mantkārīgi un kašķīgi par to, ka vienam ir vairāk dāvanu nekā citam, ka vienam ir dārgākas, skaistākas, spožākas mantas, nē, bērnam ir jājūt, ka viņu mīl tēvs un māte, brāļi un māsas, vecāmāte, vecaistēvs, krusttēvi un krustmātes, radi un draugi, un tas vajadzīgs mums visiem.

Pusgada laikā gandrīz nekas nav mainījies un, līdzīgi kā Ziemassvētku, arī vasaras svētku depozītiem šogad bankas piedāvā salīdzinoši zemas likmes. Turklāt atsevišķos gadījumos tās ir pat zemākas nekā pirms pusgada.

Db.lv jau vēstīja, ka 2010. gada Ziemassvētkos zemo starpbanku likmju dēļ svētku depozītus lielajās, pamatā Skandināvu bankās, noguldīt uz gadu nav izdevīgi. Jāraugās vai nu uz citām bankām vai nauda jānogulda uz garāku termiņu. Tikai 1,2 %, 1,3 % vai 1,7 % gadā piesolīja par Ziemassvētku termiņnoguldījumu uz gadu Nordea banka, SEB banka un Swedbank.

Šobrīd, apskatot šo banku piedāvājumus, situācija ir līdzīga, tostarp Swedbank, kas Ziemassvētkos piedāvāja noguldījumu ar paaugstinātām likmēm bankas klientiem, kas saņem bankā algu vai pensiju - 1,7% apmērā, tad šobrīd īpašajā depozītu piedāvājuma likmes ir 1,5 – 1,55% gadā. SEB banka šobrīd piedāvā likmi latu depozītam uz gadu 1,25 – 1,3%. Ap Ziemassvētkiem Nordea banka uz gadu latos piedāvāja noguldīt ar likmi 1,1% līdz 1,2% atkarībā no tā, vai klients ir Standarta, Sudraba vai Zelta, bet šobrīd likmes ir 1,6 – 1,7% robežās.

Silti vārdi un mazas dāvaniņas kolēģiem un sadarbības partneriem ir veids, kā pateikt paldies par sadarbību un bruģēt labas attiecības nākotnē, trešdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Ziemassvētku laikā svētku sajūta ir visur – gan mājās, gan darbavietā, tāpēc, ja vien tas nav pret uzņēmuma politiku, nevajadzētu ignorēt apdāvināšanos birojā. «Es atbalstu dāvanu pasniegšanu darbā, ja tas tiek darīts no sirds un pēc pašu darbinieku iniciatīvas, ja tas nav vadības ierosināts process. Ar īpaši piemeklētu dāvanu cilvēks pasaka to, ka otrs ir svarīgs un viņš vēlas to iepriecināt, pateikties par sadarbību. Tā kā ārkārtīgi daudz laika pavadām birojā ar kolēģiem, tad arī uz biroju ir atnākušas ģimenes tradīcijas dāvināt dāvanas Ziemassvētkos, dzimšanas dienās,» saka Inga Ezera, starptautiskas apdrošināšanas kompānijas RSA personāla vadītāja un ar atbildību par vairākām valstīm. Viņas Anglijas komandā Ziemassvētkos tiek organizēta akcija Noslēpumainais Ziemassvētku vecītis (Secret Santa) – katrs darbinieks izvelk lapiņu ar kāda kolēģa vārdu, ko apdāvināt. «Šis ir aizraujošs Ziemassvētku sagaidīšanas process birojā – ar nelielu intrigu sagaidi, kura kolēģa vārdu izlozēsi dāvanas sarūpēšanai, un tad, atkarībā no tā, cik labi pazīsti kolēģi, ir vieglāk vai izaicinošāk sagādāt viņam dāvanu. Interesants ir dāvanas saņemšanas brīdis – pārsteigums, gandarījums un prieks, ka kāds kolēģis ir īpaši piedomājis, izvēloties tev dāvanu,» stāsta I. Ezera.

2018. gada decembrī, salīdzinot ar attiecīgo laika periodu pērn, interneta patēriņš mobilajos telefonos uz vienu lietotāju palielinājies par 82%, sasniedzot 8GB, liecina mobilo sakaru operatora Bite dati.

Mobilo telefonu lietošanas paradumu maiņu ikdienā, bet īpaši – svētkos, ietekmē galvenokārt dažādu savstarpējās saziņas platformu un aplikāciju pieaugošā popularitāte. Aizvien biežāk tā vietā, lai Ziemassvētkos un gadu mijā apsveiktu radus, draugus un paziņas, piezvanot vai nosūtot tradicionālo īsziņu, Latvijas iedzīvotāji dod priekšroku tādām savstarpējās saziņas platformām kā WhatsApp, Facebook Messenger, Snapchat, Viber, Skype un citām.

Ja 2017. gada decembrī viens mobilā telefona lietotājs Bites tīklā patērēja vidēji 4,5 GB, šogad šis apjoms ir teju dubultojies, sasniedzot 8,2 MB. Ar šādu datu apjomu viens mobilā tālruņa lietotājs mēnesī apmeklēt vidēji 2000 interneta vietnes, saņemt vai sūtīt vidēji 1000 labas kvalitātes fotogrāfijas, lejupielādēt 500 dziesmas vai divas filmas, kā arī 32 stundas straumēt mūziku.

Tuvojas vieni no gaidītākajiem latviešu svētkiem – Jāņi. Pētījums Aldara Papardes indekss atklāj, ka alus dzeršana ir populārākā tradīcija Jāņos, turklāt tieši alus ir populārākais dzēriens, kuru šajos svētkos izvēlas pieaugušie – 62%. Arī alus darītāju pārdošanas rādītāji liecina, ka tieši Jāņi ir alus pārdošanas veiksmīgākais laiks. Bet kā ir citās Eiropas valstīs? Kad tur alus ir iecienītākais dzēriens?

Piemēram, Lietuvā alus dzeršanas tradīcijas uz Vasaras saulgriežiem nav tik izteiktas kā Latvijā. To zināmā mērā var skaidrot ar brīvdienu skaitu, jo Lietuvā šajos svētkos ir tikai viena oficiālā brīvdiena. Turklāt, atšķirībā no Latvijas, alus tradīcijas šajā valstī ir izteiktas visa gada garumā. Par to liecina arī fakts, ka Lietuvā ir lielāks alus patēriņš uz vienu iedzīvotāju nekā Latvijā. Daudz alus tiek patērēts arī citās vasaras oficiālajās brīvdienās, īpaši Jūras svētkos Klaipēdā un lielu sporta notikumu laikā.

Līdzīga situācija ir arī Igaunijā, kur alus ir populārākais dzēriens visa gada garumā, it īpaši brīvdienās un dažādos svētkos. Vasarā alus patēriņš ir lielāks, tai skaitā Vasaras saulgriežos. Igaunijā notiek arī vairāki ar alu saistīti festivāli. Piemēram, jau vairāk nekā 10 gadus jūlija vidū Igaunijā notiek populārais Õllesummer (Alus vasaras) festivāls. Līdzīgs, bet mērogos nedaudz mazāks alus festivāls notiek arī Sāremā – Õlletoober festivāls.