Līdz ar finanšu tehnoloģiju straujās attīstības radītajām iespējām, no šodienas Eiropas Savienībā (ES) stājas spēkā vienotas prasības kolektīvā finansējuma pakalpojuma sniedzēju reģistrācijai, darbības veikšanai un uzraudzībai.

Prasības nosaka pagājušā gada nogalē pieņemtā Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2020/1503 par Eiropas kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzējiem uzņēmējdarbībai.

Valdība 12.oktobrī atbalstīja Kolektīvās finansēšanas pakalpojumu likumprojektu, izveidojot normatīvo regulējumu kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzējiem.

Likumprojekta anotācijā teikts, ka šobrīd izaicinājums finanšu sektora tālākai attīstībai ir straujā tehnoloģiju attīstība, kas var pārvirzīt finanšu pakalpojumu sniedzējus no tradicionālajiem pakalpojumu sniedzējiem uz jauniem, kā arī ļauj tradicionālo finanšu pakalpojumu sniedzējiem ieviest jaunus inovatīvus pakalpojumus.

2021. gada nogalē spēkā stājās Regula (ES) 2020/1503 par Eiropas kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzējiem uzņēmējdarbībai (ES regula), bet 2022. gada sākumā Saeima sāka skatīt likumprojektu “Kolektīvās finansēšanas pakalpojumu likums” (Likumprojekts), kas noteic nacionālās prasības regulas piemērošanai Latvijā.

Pieņemot abus tiesību aktus, tiek novērsti šķēršļi kolektīvās finansēšanas pakalpojumu pārrobežu sniegšanā un radīta labvēlīga vide uzņēmējiem tāda alternatīvā finansējuma piesaistē, kuru pārlieku neapgrūtina dažādu ES dalībvalstu individuālie kolektīvās finansēšanas regulējumi.

Neskatoties uz to, ka Likumprojektu ES regulas ieviešanai vēl skata Saeima, Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) ir publiski aicinājusi kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzējus laikus vērsties FKTK darbības atļaujas saņemšanai. Tāpat FKTK ir ziņojusi, ka drīzumā atļaujas varētu saņemt pirmie 3-5 kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzēji. Savukārt FKTK rīkotajā Latvijas kapitāla tirgus forumā Valdis Dombrovskis norādīja, ka Latvija ir ES kolektīvās finansēšanas čempione – 184 dolāri uz vienu iedzīvotāju 2019. gadā un 119 dolāri uz vienu iedzīvotāju 2020. gadā

Ievērojot, ka jau kopš pērnā gada maija Latvijā iespējams reģistrēt kolektīvās finansēšanas platformas, kā arī to, ka Dienā pirms regulējuma stāšanās spēkā esam veidojuši publikāciju sēriju par pūļa aizdevumu platformu Crowdestor OU, kas ir Igaunijā reģistrēts uzņēmums ar sazarotu saistītu uzņēmumu (SIA) tīklu Latvijā, lūdzam Latvijas Banku, kas ir nozares uzraugs, komentēt pašreizējo situāciju un likumisko rāmi dažādos gadījumos.

Dažādu ekspertu atbildes apkopojis Latvijas Bankas preses sekretārs Jānis Silakalns.

No kura brīža Latvijā varēja uzsākt kolektīvās finansēšanas platformu reģistrāciju. Cik šobrīd Latvijā ir oficiāli reģistrētu kolektīvās finansēšanas platformu?

Vienotais Eiropas Savienības regulējums (regula Nr. 2020/1503) kolektīvās finansēšanas jomā Latvijā un visā pārējā Eiropas Savienībā tiek piemērots no 2021. gada 10. novembra. Savukārt Latvijas nacionālais Kolektīvās finansēšanas likums stājās spēkā 2022. gada 4. maijā. Ar šo likumu par regulas piemērošanas kompetento iestādi tika noteikta Finanšu un kapitāla tirgus komisija (šobrīd Latvijas Banka kā Finanšu un kapitāla tirgus komisijas saistību un tiesību pārņēmēja), un tā varēja uzsākt oficiālu pieteikumu pieņemšanu kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzēju darbības atļauju saņemšanai.

Šobrīd sociālo mediju platformas kā reklāmas kampaņu kanāli ir pieejami ikvienam interesentam. Protams, labākais ceļš ir algot aģentūru, kas visu izdarīs pasūtītāja uzdevumā - gan noformēs kampaņu, gan iesniegs rezultātu analīzi. Tomēr daži uzņēmumi izvēlas visu darīt paši. Kam pievērst uzmanību kampaņas veidošanas gaitā un kā novērtēt rezultātu?

Uzņēmums "Httpool" pārstāv tādas lielas sociālo mediju platformas kā Facebook, Twitter, Snapchat, LinkedIn un citas mazos tirgos, kur šo lielo sociālo mediju pārstāvniecības nav un nekad nebūs. Mums ir lieliska iespēja vērot uzņēmumu veiksmes un neveiksmes, skatīt tendences, kā arī piekļūt sociālo mediju platformu pētījumiem. Mēs arī paši daudz iedziļināmies un pētām, kas ir un kas nav efektīvi. Un te ir seši punkti, ko iesakām jebkuram sociālo mediju kampaņa plānotājam.

Izvēlies vienu mērķi

Veidojot kampaņu, ir iespēja izvēlēties, kāds būs tās mērķis. Parasti tas ir vērsts uz auditorijas palielināšanu, zīmola atpazīstamības vai pārdošanas veicināšanu. Uz šo izvēli noteikti nav attiecināms teiciens – vairāki zaķi ar vienu šāvienu. Izvēlētais mērķis noteiks, kā tālāk strādās sociālā medija algoritms. Turklāt ir svarīgi, lai izvēlētais mērķis arī atbalsta biznesa mērķi – kādu rezultātu uzņēmums sagaida no šīs kampaņas.

Pieaugot interesei par alternatīvās finansēšanas veidu crowdfunding (pūļa finansēšana), strauji aug arī kolektīvās finansēšanas platformu skaits. Lai pārvaldītu un pārredzētu konkrēto nozari, Latvijā nodibināta pirmā pūļa finansēšanas platformu asociācija “Latvian Crowdfunding Association”.

“Latvian Crowdfunding Association” apvienos Latvijā strādājošās kolektīvās finansēšanas pakalpojuma sniedzējus. Asociācijas galvenie mērķi ir veicināt konkrētās nozares pārredzamību un pārvaldību, kā arī nodrošināt Latvijā strādājošo kolektīvās finansēšanas pakalpojuma sniedzēju interešu pārstāvību un īstenošanu nacionālā un starptautiskā līmenī.

Šī gada novembrī Eiropas Ekonomikas zonas valstīs, tai skaitā Latvijā, sāks piemērot spēkā stājušos Regulu par Eiropas kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzējiem uzņēmējdarbībai jeb “Crowdfunding regulu”. Lai vēlreiz uzsvērtu un nostiprinātu regulā minēto, asociācija plāno izstrādāt labas prakses kodeksu. Tas palīdzēs nodrošināt labāko kolektīvās finansēšanas nozares praksi Latvijā un kalpos kā vadlīnijas visām platformām un pūļa finansēšanas profesionāļiem.

Eiropas Komisija (EK) izmantos diversificētu finansēšanas stratēģiju, lai līdz 2026.gadam piesaistītu aptuveni 800 miljardus eiro faktiskajās cenās, veicot pasākumus, kas nodrošinās, ka aizdevumi no pagaidu atveseļošanās instrumenta "Next Generation EU" tiks finansēti ar visizdevīgākajiem noteikumiem Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm un to iedzīvotājiem.

Kā informēja EK pārstāvniecības Latvijā Preses nodaļā, šī pieeja, kas būs saskaņā ar valsts emitentu paraugpraksi, ļaus EK raiti un efektīvi piesaistīt vajadzīgos apjomus. Tas arī piesaistīs investorus Eiropai un stiprinās eiro starptautisko nozīmi.

Paredzēts, ka "Next Generation EU", kas centrālais instruments ES reaģēšanai uz koronavīrusa pandēmiju, tiks finansēts no aizņēmumiem kapitāla tirgos. Līdz 2026.gada beigām tiks piesaistīti aptuveni 800 miljardi eiro. Kā skaidroja EK, tas nozīmēs aizņēmumu apjomu vidēji aptuveni 150 miljardu eiro apmērā gadā un tas padarīs ES par vienu no lielākajiem emitentiem eiro izteiksmē. Visi aizņēmumi tiks atmaksāti vēlākais līdz 2058.gadam.

Godprātīga nodokļu nomaksa ir ikviena Latvijas iedzīvotāja pamatpienākums, tāpēc ierasti patriotiskajā novembrī Finanšu ministrija (FM) sāk ikgadējo sociāli informatīvo kampaņu, skaidrojot, kāpēc nodokļi ir jāmaksā un kā tie tiek izlietoti.

Kampaņas atklāšanas pasākums notika ugunsdzēsēju depo – vietā, kura var pastāvēt un palīdzēt sabiedrībai, tieši pateicoties nodokļu maksātāju godprātībai. Šogad kampaņas primārā mērķauditorija ir jaunieši – topošie un esošie nodokļu maksātāji, savukārt tās nosaukums un galvenais sauklis – Nomaksāt! Nevis nemaksāt!.

«Latvijas labklājība ir katra mūsu valsts iedzīvotāja rokās. Mums ir ļoti daudz vajadzību, tomēr jāatceras, ka mums ir arī savi pienākumi. Un viens no mūsu pamatpienākumiem ir godprātīga nodokļu nomaksa. Valsts būs tik pārtikusi, cik paši to vēlēsimies panākt. Vēlos izteikt lielu pateicību visiem, kuri šos principus apzinās un ievēro. Man ir liels prieks, ka šajā kampaņā primāri uzrunājam jauniešus, kuri vēl tikai sāk apzināties lietu nozīmi un savas dzīves prioritātes. Ceru, ka pēc šīs kampaņas godprātīgu Latvijas iedzīvotāju skaits arvien palielināsies. Nodokļus vajag nomaksāt, nevis nemaksāt!» norāda finanšu ministrs Jānis Reirs.

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) pārbauda Jelgavas autobusu parka vadības darbības, kuras darbā konstatēti likumu ignorēšanas gadījumi, tostarp ikgadēji vairāk nekā miljonu latu vērti līgumi ar SIA Intransserviss pretrunā ar likumu slēgti bez iepirkumu konkursa.

Kā informēja SIA Intransserviss līdzīpašnieks un Jelgavas pilsētas domes deputāts Dainis Liepiņš (Reģionu alianse), viņš bija uzrakstījis KNAB iesniegumu ar lūgumu pārbaudīt pašvaldības kapitālsabiedrības SIA Jelgavas autobusu parks (JAP) komercdirektores un vienlaikus arī SIA Intransserviss līdzīpašnieces iespējamo interešu konfliktu un iespējamos pārkāpumus, slēdzot JAP līgumus ar SIA Intransserviss bez iepirkuma konkursa. KNAB bija sācis pārbaudi, sadarbojoties ar Valsts ieņēmumu dienestu (VID) un Iepirkumu uzraudzības biroju (IUB) un šomēnes informējis iesniedzēju par noskaidrotajiem apstākļiem.

Lidostas Rīga akcionāru sapulce šodien atbalstīja uzņēmuma padomes priekšlikumu no lidostas valdes atbrīvot tās priekšsēdētāju Andri Liepiņu un valdes locekli Ilmāru Upenieku.

Par uzņēmuma valdes pagaidu priekšsēdētāju apstiprināta līdzšinējā valdes locekle Ilona Līce, aģentūru LETA informēja Satiksme ministrijas (SM) pārstāvis Aivis Freidenfelds.

Darbu lidostas valdē bez Līces turpinās arī līdzšinējais valdes loceklis Valters Stūrmanis, bet par valdes pagaidu locekli apstiprināts lidostas Komerciālā departamenta direktors Artūrs Saveļjevs.

Konkurss uz vakantajiem lidostas valdes priekšsēdētāja un valdes locekļa amatiem tiks izsludināts līdz 30.jūnijam.

Kā ziņots, pagājušajā nedēļā no lidostas valdes tika atsaukts tās priekšsēdētājs Andris Liepiņš un valdes loceklis Ilmārs Upenieks. Lidostas padomes priekšsēdētājs Juris Kanels atzina, ka lēmums pieņemts, iepazīstoties ar SM veiktā funkcionālā audita ziņojumu par iepirkuma procedūru īstenošanu lidostā un uzklausot lidostas padomes un valdes locekļus.

No izskatīšanai iesniegtajiem 133 hipotekārā kredīta pieteikumiem jau 25 ģimenēm ar bērniem ir piešķirts bankas Citadele finansējums ar valsts galvojumu un atvieglotiem nosacījumiem pirmajai iemaksai, informē bankas pārstāve Baiba Ābelniece.

Līgumu par hipotekārā kredīta ar valsts galvojumu saņemšanu parakstījusi arī pirmā ģimene, kas iegādāsies īpašumu ārpus Rīgas.

Liepiņu ģimene ar trīs bērniem no Rīgas uz Tukuma pusi pārcēlās jau pirms pusgada, tomēr šobrīd dzīvo pie omītes. Lai arī īpašums jau bija noskatīts, hipotekāro kredītu īpašuma iegādei saņemt nebija izdevies, jo īpašums atrodas laukos un bankās nepieciešamais pirmās iemaksas apjoms ģimenei bija par lielu. Iegādājoties īpašumu ar valsts galvojumu, pirmajai iemaksai vajadzēja par 9000 eiro mazāk nekā vajadzētu bez valsts galvojuma.

Liepiņu ģimene par 70 tūkstošiem eiro vēlas iegādāties māju ar 1 ha zemes Smārdes pagastā, Engures novadā. Banka Citadele īpašuma iegādei izsniedza hipotekāro kredītu 45 tūkstošu eiro apmērā, no kā 20% jeb 9000 eiro galvoja Altum valsts atbalsta programmas ietvaros. Māja ir renovēta un ģimene uzreiz varēs tajā sākt dzīvot.

VAS "Ceļu satiksmes drošības direkcija" (CSDD) padome valdes locekļa amatā ar pilnvaru termiņu uz pieciem gadiem apstiprinājusi Jāni Liepiņu.

Jaunais valdes loceklis darbu uzsāks šodien, 2.janvārī, un viņa atbildības jomas būs transportlīdzekļu valsts tehniskā apskate un sertifikācija, atbilstība, t.sk. risku vadība, datu aizsardzība un vides, sociālā un korporatīvā pārvaldība, kā arī Biķernieku kompleksās sporta bāzes un Rīgas Motormuzeja darbības pārraudzība.

Kopš 2022.gada septembra CSDD valde strādāja nepilnā sastāvā. Atbilstoši likumā noteiktajai kārtībai uz vakanto amatu padome organizēja atklātu konkursu, kurā tika piesaistīti Pārresoru koordinācijas centra, Latvijas Darba devēju konfederācijas un Baltijas Korporatīvās pārvaldības institūta vadošie speciālisti. Izvērtējot CSDD valdes locekļa amata pretendentus, konkursa nominācijas komisija CSDD padomei izvirzīja Jāni Liepiņu, kurš konkursā ieguva augstāko punktu skaitu.

Deklarācija par Krišjāņa Kariņa (JV) topošā Ministru kabineta iecerēto darbību, par ko vienojušās koalīcijas partijas.

Saeima šodien lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru veidotu partiju apvienība "Jaunā Vienotība", partiju apvienība "Apvienotais saraksts" un Nacionālā apvienība.

Ievads

Krišjāņa Kariņa valdības mērķis: Latvijas ekonomikas transformācija labākai dzīvei Latvijā

Kopš Latvijas valsts neatkarības atgūšanas valsts un tās iedzīvotāji ir piedzīvojuši milzu pārmaiņas - pāreju no komandekonomikas uz tirgus ekonomiku, valsts un pašvaldību īpašuma privatizāciju, demokrātisko institūciju izveidošanu un nostiprināšanos, naudas un zemes reformas īstenošanu, pievienošanos Eiropas Savienībai (ES) un NATO militārajai aliansei.Šajā ceļā ir pārvarēti dažādi izaicinājumi, šobrīd sastopamies ar Krievijas agresīvo karadarbību Ukrainā, kura grauj likuma varā balstīto starptautisko kārtību un ir lielākais drošības apdraudējums Eiropai, radot milzīgas cilvēku ciešanas. Karadarbība ir izraisīju

Sākts kriminālprocess par neslavas celšanu pret kompānijas Intransserviss līdzīpašnieku, Jelgavas domes deputātu Daini Liepiņu un viņa sievu Daci Liepiņu.

Par to aģentūru BNS informēja Liepiņš.

Saskaņā ar Liepiņa teikto lūgumā par kriminālprocesa sākšanu viņš kā neslavas kampaņas organizētājus un pasūtītājus norādījis Intransservisa valdes priekšsēdētāju Pāvelu Kozlovu, kompānijas Jelgavas autobusu parks darbinieci un vienlaicīgi Intransservisa līdzīpašnieci Viktoriju Ļubļinsku, kā arī advokātu biroja BDO Zelmenis& Liberte zvērinātu advokātu Valdi Bergu.

Jelgavas domes deputāts sacīja, ka janvārī medijos tika izplatīta reklāma ar aicinājumu atvērt mājaslapu www.dainisliepins.lv, kurā it kā esot pastāstīta patiesība par Intransservisa īpašnieka Liepiņa vēlēšanos iznīcināt veiksmīgu uzņēmumu.

Latvija nespēs savlaicīgi izpildīt visas Eiropas Padomes noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas ekspertu komitejas «Moneyval» rekomendācijas, ceturtdien Latvijas Radio raidījumā «Krustpunktā» sacīja Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienesta (Kontroles dienests) vadītāja Ilze Znotiņa.

Pēc Kontroles dienesta vadītājas teiktā, Latvija laikā neizpildīs visas «Moneyval» rekomendācijas, tomēr valstij ir jāapzinās riskantās jomas un jāizstrādā to sakārtošanas plāns.

«Pat ja ir riskantas lietas un patlaban secinām, ka vienu vai otru lietu nevaram paspēt izdarīt noteiktajā laikā... Un tā būs - mēs nepaspēsim izpildīt visas »Moneyval« noteiktās rekomendācijas. Mēs nepaspēsim tās izpildīt noteiktā laikā 100%, bet ir jāspēj identificēt problēmas un izstrādāt darbības plānu tuvākajiem gadiem,» uzsvēra Znotiņa.

Viņa norādīja, ka gadījumā, ka Latvija nespēs atzīt problēmas un to, ka tās esam radījuši paši, Latvija neiegūs starptautisko partneru simpātijas.

Latvija plāno atvēlēt 80 miljonus eiro ārvalstu elektroenerģijas ražotāju atbalstam, tādā veidā novēršot obligātajā iepirkumā (OI) nelikumīgi izmaksātā atbalsta sekas attiecībā pret citām Eiropas Savienības (ES) valstīm

To intervijā DB atklāja bijušais Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) vadītājs, pašlaik Saeimas deputāts Ivars Zariņš. Viņš norāda, ka, solot kaimiņiem kompensēt nelikumīgā atbalsta īstenošanu, Latvija izpildījusi vienu no nosacījumiem, lai Eiropas Komisija (EK) atzītu šo valsts atbalstu par saskanīgu ar ES kopējo tirgu un neizvirzītu iebildumus. Lai gan ES tiesību akti nosaka, ka dalībvalstu nacionālo tiesu pienākums ir nodrošināt nelikumīgi izmaksāta valsts atbalsta atgūšanu, par atbalsta seku kompensāciju vietējam tirgum joprojām netiek domāts, pauž I. Zariņš. Par obligātā iepirkuma komponentes (OIK) sistēmu pēdējā laikā plaši diskutē arī ekonomikas ministra Arvila Ašeradena izveidotā darba grupa, kura 14. jūnijā sanāk uz piekto sēdi. I. Zariņš reālus risinājumus no augsta līmeņa darba grupas negaida.

Ja vēlaties pārdot savu dzīvokli, pārliecinieties, vai visas pārbūves ir saskaņotas. Meklējot pircēju, nesaskaņota pārbūve var būt šķērslis ātrai īpašuma pārdošanai.

Jebkuras pārbūves gadījumā dzīvokļa īpašnieka rīcībā obligāti ir jābūt aktuālai (kas atbilst reālajai situācijai) telpu grupas kadastrālās uzmērīšanas lietai un visām pārbūvēm ir jābūt saskaņotām būvvaldē. Ir svarīgi zināt, kāda veida - nesošās vai nenesošās - ir sienas, kuras vēlas pārbūvēt. Tikpat svarīgi ir arī tas vai telpas atrodas vēsturiskā centra ēkā un vai ēka nav kultūrvēsturisks piemineklis.

Pēdējā laikā sevišķi bieži novērojam, ka par šķērsli veiksmīgai īpašuma pārdošanas darījuma kārtošanai kļūst nelikumīga pārbūve. Tie nav tikai daži atsevišķi gadījumi. Nu jau tā kļūst par ikdienu. Dzīvokļa īpašnieki kaut ko ir pārbūvējuši vai pārplānojuši, bet nav parūpējušies izmaiņas noformēt oficiāli. Vēloties nekustamo īpašumu pārdot, ja pircējam darījuma nokārtošanai ir nepieciešams hipotekārais kredīts, tad obligāti ir jāveic īpašuma vērtējums. Vērtētājs fiksē nekustamā īpašuma reālo tehnisko stāvokli, un tad arī atklājas nelikumīgā būvniecība. Šādos gadījumos bankas ļoti bieži atsaka kredītu vai nosaka pircējam pienākumu legalizēt veiktās izmaiņas. Bieži vien to ātri un vienkārši izdarīt ir neiespējami, jo process prasa gan laiku, gan naudu. Tad jāmeklē pircējs, kuram īpašuma iegādei nav nepieciešams kredīts un kurš saprot, ka būs jāsaskaņo pārbūves.

Igaunijas, Latvijas un Lietuvas augstākās revīzijas iestādes ir pabeigušas apvienoto revīziju, kurā tika secināts, ka ir noteikti pienākumi un atbildība, kā arī izstrādātas procedūras "Rail Baltica" projekta vadībai. Tomēr nepilnības projekta vadībā rada risku, ka projekts pārsniegs apstiprināto budžetu un ieviešanas laika grafiku.

"Rail Baltica" projekts ir vērienīgākais infrastruktūras projekts Baltijas valstu neatkarības vēsturē. 870 kilometru garā dzelzceļa līnija no Tallinas līdz Lietuvas un Polijas robežai pēc šā brīža aplēsēm izmaksās 5,79 miljardus eiro. "Rail Baltica" projektu apmēram 85% apmērā līdzfinansē Eiropas Savienība no Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta līdzekļiem. Saskaņā ar finansēšanas līgumiem "Rail Baltica" projekta atbalsta saņēmēji ir dalībvalstu ministrijas, kas atbild par projekta īstenošanu, un visu trīs valstu kopuzņēmums AS "RB Rail".

Līdz šim projekta īstenotājiem nav izdevies nodrošināt, ka aktivitātes, kas noteiktas Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta finansēšanas līgumos, tiek īstenotas atbilstoši apstiprinātajam laika grafikam un sākotnēji aplēstajam budžetam, norāda Valsts kontrole.

Igauņu nekustamā īpašuma attīstītāji «Estera Development», piesaistot pūļa finansēšanas platformu Crowdestate, turpina investīcijas Latvijā, taču arī atzīst šī finansēšanas modeļa nepilnības.

Jāatgādina, ka platforma «Crowdestate» sniedz iespēju lielam skaitam mazu investoru finansēt liela mēroga nekustamā īpašuma projektus.

Ēku komplekss «Liepziedi» bija pirmais «Estera Development» projekts Latvijas nekustamā īpašuma tirgū, kas 2016. gada augustā dažu dienu laikā ar «Crowdestate» palīdzību piesaistīja finansējumu projekta attīstībai no gandrīz 400 privātiem investoriem. Finansējuma apjoms no investoriem veidoja 750 000 eiro, savukārt pilnais atmaksas apmērs (ieskaitot procentu maksājumus) bija 987 187 eiro.

Šobrīd attīstītājs uzsācis jaunu projektu «Mākoņkalns», kas ir viens no «Estera Development» lielākajiem projektiem un tajā paredzēts izveidot 700 jaunus dzīvokļus. Jau 2013. gadā igauņu uzņēmēji Ulo Adamsons (Ülo Adamson) un Aadu Oja (Aadu Oja) Valdlaučos par aptuveni vienu miljonu eiro iegādājās septiņus zemes gabalus, kas vēlāk tiks sadalīti 16 mazākos, lai uz katra no tiem būvētu vismaz četras līdz sešas ēkas. Arī šim projektam attīstītājs ir piesaistījis pūļa finansēšanas platformu «Crowdestate». Ar tās palīdzību iegūti 450 000 eiro un šobrīd iesaistīti aptuveni 500 investori. Šis finansējums veido tikai nelielu daļu no kopējām investīcijām, piemēram, projektā «Liepziedi» kopējās investīcijas bija 6 miljoni eiro, bet «Crowdestate» līdzfinansējums - 750 000 eiro. Projektā «Mākoņkalns» plānots ieguldīt vairāk nekā 50 miljonus eiro un tas tiks attīstīts soli pa solim. Plānots, ka teritorijā būs ne tikai dzīvojamās platības, bet arī bērnudārzs, basketbola laukums un citas aktivitātes.

Iepirkumu Uzraudzības birojs (IUB) aizliedzis Tūrisma attīstības valsts aģentūrai (TAVA) slēgt līgumu ar SIA Creative Media Services par starptautiskās kultūras tūrisma reklāmas kampaņas izstrādāšanu un īstenošanu 2013./2014. gadā, liecina paziņojums IUB mājaslapā.

Sūdzību IUB iesniedza SIA Inspired, kura skaidroja, ka, iepazīstoties ar iepirkuma komisijas protokolu, secināts, ka iepirkuma komisijas locekļu starpā pastāv šaubas par iepirkuma procedūras atbilstību labas pārvaldības praksei, turklāt iepirkuma komisija nav vienojusies par vienotiem vērtēšanas principiem un vienotas prakses piemērošanu attiecībā uz visiem pretendentiem, lai nodrošinātu godīgu vērtējumu. Iesniedzējs norādīja, ka viens iepirkuma komisijas loceklis nepiekrīt tam, ka komisija ir izpildījusi Ekonomikas ministrijas dienesta pārbaudes rezultātā ierosināto, proti, ka katrs iepirkuma komisijas loceklis argumentēti ir pamatojis katru vērtēšanas kritēriju.

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) sadarbībā ar reklāmas aģentūru DDB Latvia un vairāku nozaru asociācijām šodien sākusi ilgtermiņa kampaņu Latvijas labums, aicinot iedzīvotājus veicināt valsts ekonomiku, iegādājoties Latvijā ražotus produktus un preces.

Šodien preses konferencē kampaņas idejas autori norādīja, ka šī nebūs īstermiņa kampaņa un tās mērķis ir stāstīt par to, kā ar mazām ikdienas izvēlēm šodien iespējams uzlabot savu un Latvijas ikdienu rīt. Kampaņas laikā Latvijā ražotas preces un produkti tiks atzīmēti ar uzlīmi, etiķeti vai plakātu Latvijas labums.

«Katrreiz, izvēloties produktu no ārzemēm, mēs aizsūtām cilvēku prom no Latvijas. Tāpēc atstāj svešos produktus plauktā un savējos cilvēkus mājās. Ja katrs no mums pirks vietējās preces tikai par 10% vairāk, kopā izglābsim 20 000 darba vietu,» uzsver kampaņas autori.

Kampaņas mērķis ir mainīt Latvijas iedzīvotāju iepirkšanās paradumus - izvēlēties vietējā ražojuma preces un produktus, uzsvēra LTRK valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš.

Valsts policija ierosinājusi kriminālprocesu par neslavas celšanu Jelgavas domes deputātam Dainim Liepiņam.

Aizdomas par apzināti nepatiesu, otru personu apkaunojošo izdomājumu tīšu izplatīšanu krīt uz advokātu biroja BDO Zelmenis & Liberte advokātu Valdi Bergu, kā arī firmas Intransserviss pārējiem līdzīpašniekiem, apgalvo D. Liepiņš.

Kriminālprocess ierosināts saistībā ar Jelgavā un Ozolniekos iedzīvotāju pastkastēs ievietotu informatīvu materiālu un publikācijām interneta vietnēs Reiders.lv un DainisLiepins.lv. «Publikācijās es un mana dzīvesbiedre Dace Liepiņa vainoti nelikumīgā uzņēmuma pārņemšanā un mēģinājumā iznīcināt vienu no lielākajiem Jelgavas nodokļu maksātājiem SIA Intransserviss. Rakstos man piedēvēta dokumentu falsifikācija ar mērķi piesavināties minēto kompāniju. Publikācijās advokāts Valdis Bergs apsūdzēja mani un manu sievu noziedzīga izdarījuma izdarīšanā,» norāda D. Liepiņš.

Grieķijas iedzīvotāji valsts finanšu nedienās vaino ārpasauli, nevis pieņem to, ka ar viņu valsti kaut kas nav kārtībā un ir nepieciešamas «rūgtas zāles» tās ārstēšanai, raksta Reuters.

«Vienkāršie cilvēki nesaprot situācijas nopietnību, ne tikai Grieķijā, bet arī visā pasaulē,» norāda HIS Global Insight analītiķi. Vardarbīgi protesti pret valdības taupības pasākumiem, kas nepieciešami, lai valsts saņemtu starptautisko finanšu palīdzību, tiek apvienoti ar politiskiem cīniņiem, kas spēcīgi baida starptautiskos tirgus.

Grieķijas sabiedrība pilnībā neatver situācijas dramatismu, kas liek investoriem bažīties par to, ka politiskās ķildas un opozīcija taupības pasākumiem var likt valstij bankrotēt. Kamēr tādas valstis kā Latvija, kas pieņēma «Starptautiskā Valūtas fonda zāles», īsu brīdi mocijās, bet tagad jau sāk atgūties, Grieķija aizvien vairāk sāk atgādināt Argentīnu, kas bankrotēja 2001. gadā un joprojām ir «izmesta» no finanšu tirgiem, secina aģentūra.

Eiropas Padomes ekspertu komiteja naudas atmazgāšanas novēršanas pasākumu un terorisma finansēšanas novērtējumam «Moneyval» noteikusi Latvijai pastiprinātu kontroles režīmu.

«Moneyval» ziņojuma par Latviju kopsavilkumā skaidrots, ka kontroles režīms pastiprināts, jo Latvija saņēmusi zemu vai vidēju novērtējumu pēc vairākiem efektivitātes kritērijiem.

«Moneyval» Latvijas rīcību atzīst par mazefektīvu divās jomās - patiesā labuma guvēju noteikšanā un masu iznīcināšanas ieroču izplatīšanas finansēšanas novēršanā.

«Latvijai būtu jāturpina uzlabot jaunpieņemtie pasākumi (..), lai nodrošinātu, ka varasiestādes iegūst attiecīgo informāciju par patiesā labuma guvējiem (..) visā juridiskās personas pastāvēšanas laikā,» norāda «Moneyval».

Ziņojumā teikts, ka jāattīsta kontroles sistēmas, kas spēj konstatēt potenciālas masu iznīcināšanas ieroču izplatības finansēšanas aktivitātes, ņemot vērā Latvijas trūkumus šajā jomā. Vienlaikus jāpalielina uzraudzības iestāžu resursi, kā arī jāpiešķir prioritāte šīs sfēras uzraudzībai.

Lietuvas finanšu tirgū nostiprinājusies kolektīvās finansēšanas platforma "Profitus" sāk paplašināties reģionā un uzsāks darbību Latvijā.

Lietuviešu kapitāla uzņēmums specializējas NĪ investīciju un uzņēmējdarbības finansēšanas jomā.

"Kolektīvās uzņēmējdarbības finansēšanas popularitāte Lietuvā strauji pieaug, un tā kļūst par nopietnu konkurentu bankām. Tikai mūsu platformā ir savākti 30 milj. eiro un finansēti 200 projekti," saka "Profitus" valdes priekšsēdētāja un dibinātāja Viktorija Čijunskīte.

"Profitus" sevi sauc par starpnieku starp tiem, kas investē, un tiem, kas vēlas saņemt finansējumu. Atšķirība no citām līdzīga rakstura platformām – sniegtās investīciju iespējas vienmēr tiek nodrošinātas ar ieķīlātu īpašumu, norāda uzņēmums.

"Nekustamais īpašums tiek uzskatīts par vienu no pievilcīgākajām investīcijām, jo tas ir izturīgs pret inflāciju, rada papildu ieņēmumus un ir taustāms. Lietuvieši investīcijas NĪ uzskata par vienām no drošākajiem," par izvēlēto darbības modeli stāsta V. Čijunskīte.

Līdz 2019. gada 1. janvārim patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniedzējiem jāizveido noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas iekšējās kontroles sistēma.

To paredz Ministru kabineta šā gada 5. jūnija sēdē apstiprinātie grozījumi Ministru kabineta 2011. gada 29. marta noteikumos Nr.245 «Noteikumi par speciālo atļauju (licenci) patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniegšanai».

Iekšējās kontroles sistēmas izveide mazinās noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas iespējamību. Iekšējās kontroles sistēmas izveide un uzturēšana attieksies uz 59 kapitālsabiedrībām, kas saņēmušas speciālo atļauju (licenci) patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniegšanai, kā arī tām kapitālsabiedrībām, kas vēlēsies iegūt speciālo atļauju (licenci).

Saskaņā ar Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumu (tālāk tekstā – likums), PTAC ir pienākums uzraudzīt, kā šā likuma prasības ievēro PTAC licencētie patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniedzēji.Likumā noteikts, ka PTAC licencētajiem patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniedzējiem jāveic un jādokumentē noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas risku novērtējums, lai noskaidrotu, novērtētu, izprastu un pārvaldītu savai darbībai un klientiem piemītošos noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas riskus. Pamatojoties uz šo novērtējumu, tāpat tiem jāizveido noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas iekšējās kontroles sistēma, tai skaitā izstrādājot un dokumentējot attiecīgās politikas un procedūras.