Lietuva nenoraida Eiropas Komisijas (EK) virzīto ideju, ka vilciena līnijas Rail Baltica posmā starp Kauņu un Lietuvas robežu ar Poliju vajadzētu dubultot vilcienu braukšanas ātrumu, lai tas sasniegtu 240 kilometrus stundā, tomēr Lietuvas puse uzskata, ka prioritātei vajadzētu būt nevis ātrumam, bet dzelzceļa savienojuma izveidei starp Baltijas valstīm.

Lietuvas satiksmes ministra vietnieks Arijands Šļups intervijā ziņu aģentūrai BNS sacīja, ka vilcienu braukšanas ātrumu nākotnē jebkurā brīdī var palielināt.

Lietuva nenoraida ideju par vilcienu braukšanas ātruma palielināšanu pa Eiropas standarta platuma sliežu ceļu posmā starp Kauņu un Lietuvas robežu ar Poliju, tomēr neuzskata to par prioritāti, viņš teica.

Baltijas valstu izveidotajam kopuzņēmumam Rail Baltica projekta īstenošanai RB Rail tuvākajā laikā vajadzētu izsludināt konkursu par pētījuma iepirkumu. Šajā pētījumā būs jāanalizē veidi, kā palielināt braukšanas ātrumu šajā posmā, informēja amatpersona.

«Tagad kopuzņēmumam ir jāveic novērtējums, kurā tiks izsvērtas divas alternatīvas: vai kopumā šajā projektā apsvērt jaunas līnijas izbūvi [starp Kauņu un Lietuvas robežu ar Poliju] vai arī pielāgot jau esošu līniju,» teica Šļups un piebilda, ka pētījumam jābūt gatavam līdz šā gada beigām.

Dzelzceļa līnijas posms Lietuvā starp Kauņu un Polijas robežu, kas tika pabeigts pērn, pašlaik ir pielāgots pasažieru vilcienu satiksmei ar maksimālo ātrumu 120 kilometru stundā.

Tomēr EK Mobilitātes un transporta ģenerāldirektorāta ģenerāldirektors Henriks Hololejs nesen Igaunijas laikrakstam Postimees sacīja, ka ātrums ir jāpalielina līdz 240 kilometriem stundā, ja Lietuva vēlas, lai šo posmu uzskatītu par daļu no Rail Baltica.

Šļups stāstīja, ka Polijai, kas pagaidām nav sniegusi skaidru atbildi šajā jautājumā, arī ir jāizlemj par vilcienu ātrumu Rail Baltica līnijā. Tomēr Lietuvas satiksmes viceministrs norādīja, ka Polija to var izdarīt vēlāk, jo pašlaik Baltijas valstu prioritāte ir izveidot Eiropas standarta sliežu platuma dzelzceļa savienojumu starp trim valstīm.

Lietuvā starp Kauņu un Polijas robežu izbūvētajai līnijai ir mazāks maksimālais pārvietošanās ātrums, jo tās izbūves laikā Eiropas Savienība (ES) bija noteikusi citādus mērķus, paskaidroja Šļups. Vairāk nekā 370 miljonu eiro vērtais 120 kilometru garais posms tika atklāts pērn oktobrī.

«Posms tika izbūvēts, pamatojoties uz senākiem ES lēmumiem, kas atbilstoši sākotnējai Rail Baltica idejai patiesībā paredzēja Eiropas standarta platuma sliežu ceļa izbūvi līdz Kauņai un Krievijas standarta sliežu platuma ceļa rekonstrukciju no Kauņas līdz pat Tallinai. Diskusijas, ka ir jāizskata iespējamība sasniegt 240 kilometru stundā ātrumu, parādījās tikai 2010.gadā. Projekts reāli sākās 2014.gadā, kad nauda jau bija iztērēta, kamēr mēs vadījāmies no agrāk pieņemtiem dokumentiem,» klāstīja Šļups.

Lietuvas satiksmes ministrs Rimants Sinkevičs aģentūrai BNS sacīja, ka gadījumā, ja Polija, kuras teritorijā paredzēts Rail Baltica posms 431 kilometra garumā, nolemtu izbūvēt posmu, kurā maksimālais vilcienu braukšanas ātrums ir 240 kilometru stundā, arī Lietuva palielinātu maksimālo pārvietošanās ātrumu.

Lietuva plānoja dzelzceļa līnijas posmu starp Kauņu un Polijas robežu aprīkot ar kontroles sistēmu, kas piemērota gan 120 kilometru stundā, gan 240 kilometru stundā maksimālajam ātrumam, teica Sinkevičs, atgādinot, ka valsts ir lūgusi Eiropas Komisijai 75 miljonus eiro sistēmas uzstādīšanas finansējumam.

Otrs Rail Baltica posms Lietuvā - no Kauņas līdz Latvijas robežai - būs pielāgots vilcienu maksimālajam ātrumam 240 kilometru stundā.

 

Ekonomika

Finanses

Mazais bizness

Tehnoloģijas

Dzīvesstils

Karikatūra