Lietuvas transporta ministrs Rimants Sinkevičs piektdien paziņoja, ka ir jāpieliek lielas pūles, lai nodrošinātu Eiropas Savienības (ES) finansējumu dzelzceļa projekta Rail Baltica II savienojumam starp Kauņu un Viļņu.

«To mēs cenšamies panākt. Mūsu partneri ar to ir samierinājušies, bet ir ļoti svarīga Eiropas Komisijas attieksme. Principā, tā šķiet ir noskaņota uz pozitīvu attieksmi, bet būs nepieciešama gan lobēšana, gan tiesiskie pakalpojumi, lai nodrošinātu finansējumu savienojumam,» Sinkevičs sacīja radio LRT.

«Kopuzņēmums iesniegs kopīgu pieteikumu Eiropas finansējumam. Tas ir jāizdara līdz 26.februārim,» piebilda ministrs.

Rail Baltica II projekta galvenais mērķis ir atjaunot Baltijas valstu tiešu saikni ar Eiropas dzelzceļu tīklu un veicināt reģionālo integrāciju, no Helsinkiem savienojot Tallinu, Rīgu, Kauņu, Varšavu un Berlīni un šo maršrutu potenciāli pagarinot līdz Venēcijai. Atbilstoši Lielbritānijas konsultāciju kompānijas Aecom Ltd. 2011.gadā veiktajiem aprēķiniem, jaunā dzelzceļa līnija Latvija provizoriski izmaksās 1,27 miljardus eiro, bet visās trijās Baltijas valstīs kopā - 3,68 miljardus eiro, tomēr tā ka šobrīd visās Baltijas valstīs notiek izpētes, kuru ietvaros tiek veikta izmaksu un ieguvumu analīze, kopējais kapitālieguldījumu apmērs tiks precizēts.

Konkrētais valsts ieguldījums ir atkarīgs no Eiropas Savienības līdzfinansējuma lieluma. Rail Baltica II projekts var pretendēt uz līdz par 85% lielu ES līdzfinansējumu.

Rail Baltica II dzelzceļa līnijas posma kopējais garums ir 728 kilometri. Tostarp Lietuvā tas būs 264 kilometrus garš, Latvijā - 235, bet Igaunijā -229, tomēr, tā kā šobrīd visās trijās Baltijas valstīs vēl tikai notiek izpēte par precīzu līnijas novietojumu, trases garums varētu tikt koriģēts.