Dienas Bizness

  • 11 svētdiena,
    decembris

    Voldemārs, Valdemārs, Valdis

  • Eiro kalkulators

     EUR  LVL
  • Valūtu kursi

    GBP: 0.8394

    USD: 1.0559

Ražošana

Avots: railbaltica.info

Lietuvas uzņēmēju konfederācijas vadītājs: Latvijas reputācija korupcijas jomā apdraud Rail Baltic projektu  22

Lietuvas uzņēmējdarbības konfederācijas prezidents Valds Sutkus izteicis bažas par ātrgaitas dzelzceļa līnijas projekta Rail Baltic caurskatāmību, ņemot vērā ziņas par augsta līmeņa korupcijas gadījumiem Latvijā. Viņš paudis viedokli, ka projekta centrālajam koordinatoram RB Rail «varētu uzticēt tikai stratēģiskās funkcijas, nevis paša projekta īstenošanu».

Komentārā, kuru publicējis portāls Delfi.lt, Sutkus uzsver, ka šis projekts, kas savienos trīs Baltijas valstis ar Rietumeiropu, nebūtu iespējams bez Eiropas Savienības (ES) fondu līdzekļiem. Viņš atgādina, ka projekta kopējā summa saskaņā ar dažādām aplēsēm varētu sasniegt četrus līdz piecus miljardus eiro.

Saistītie raksti

«Taču, lūdzot piešķirt līdz 85% no projekta īstenošanai nepieciešamajiem līdzekļiem, mums skaidri jāapzinās, ka šo līdzekļu izmantojuma caurskatāmībai tiks pievērsta nepieredzēti liela uzmanība. Procedūru pārkāpumi vai pat mazākā ēna var pamudināt ES institūcijas novirzīt līdzekļus tām valstīm, kurām jau ir pieredze šādu projektu īstenošanā un kuras neraisa aizdomas attiecībā uz projektu caurskatāmību,» raksta Sutkus.

«Tas, ka triju Baltijas valstu kopuzņēmums, kurš administrēs Rail Baltica projektu, izveidots Latvijā, kurā korupcijas līmenis ir augstākais kaimiņvalstu vidū, vedina domāt par riskiem un meklēt iespējas tos ierobežot,» spriež Lietuvas uzņēmēju konfederācijas vadītājs. «Vai esam gatavi uzticēt miljardiem eiro kaimiņvalstij, kuras nacionālās dzelzceļa kompānijas vadītājs tiek turēts aizdomās par kukuļņemšanu un kurai kritiku par naudas atmazgāšanu un korupciju nežēlo arī starptautiskās organizācijas?»

Latvijas vārds starptautiskos korupcijas skandālos cilāts ne vienreiz vien, viņš raksta, pieminot gan VAS Latvijas Dzelzceļš (LDz) bijušo vadītāju Uģi Magoni, gan Latvijai adresēto kritiku par plaša mēroga naudas atmazgāšanu ar Latvijā darbojošos banku palīdzību.

«Problēmas vēl vairāk saasina nepietiekami stingrā likumdošana korupcijas apkarošanas jomā un nebeidzamie skandāli ap Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroju (KNAB), kura darbību paralizējušas iekšējās intrigas,» norāda Sutkus.

«Lai gan pēdējā laikā pieņemti stingrāki likumi, tomēr trūkst gribas tos īstenot un noteikt sankcijas. Pie tādiem atzinumiem nonākuši starptautiskie eksperti,» viņš klāsta, pieminēdams, ka pērn Transparency International korupcijas uztveres indeksa ziņā Latvija palikusi aiz Lietuvas un Igaunijas un progress valstī neesot vērojams, jo korupcijas apkarošanas institūcijas aizņemtas ar jau minētajām intrigām.

Lietuvas uzņēmēju konfederācijas vadītājs atsaucies arī uz starptautiskās asociācijas TRACE International ekspertu un ASV analītiskā centra Rand Corporation korupcijas vērtējuma indeksu, kas, pēc viņa vārdiem, liecina, ka augstākais korupcijas līmenis Baltijas valstīs ir Latvijā, savukārt Lietuvas ierēdņi ņem vismazāk kukuļu.

«Interesanti, ka Lietuvā, Latvijā un Igaunijā aptaujātie uzņēmēji atšķirīgi vērtē savu pieredzi šajā jomā,» raksta Sutkus. «Mūsu valstī un Igaunijā uzņēmēji lielākoties tikai noskārš, ka konkurenti uzvar konkursos un iegūst līgumus ar koruptīvu mehānismu palīdzību, bet tiešā veidā ar šādu situāciju saskaras reti, toties Latvijā daudz vairāk uzņēmēju atzīst, ka ar korupciju saskārušies tiešā veidā.»

Šaubas par RB Rail AS gatavību caurskatāmi pārvaldīt projekta līdzekļus raisa arī tas, ka līdz 2020.gadam Latvija plānojusi Rail Baltica projekta darbus tikai ap Rīgu un atzarā līdz lidostai, kamēr Lietuva jau izbūvējusi Eiropas platuma sliežu ceļu no Polijas robežas līdz Kauņai un sākusi projektus no Kauņas Latvijas virzienā, viņš uzskata.

«Tāda attieksme pret Rail Baltica projekta īstenošanu un Latvijas reputācija korupcijas kontekstā raisa bažas par Rail Baltica līdzekļu izmantojuma caurskatāmību iepirkumu konkursu izsludināšanā un būvuzņēmēju izvēlē, un tas var dot triecienu šim projektam ne tikai Latvijā, bet arī Lietuvā,» izteicies Lietuvas uzņēmēju konfederācijas vadītājs.

Baltijas valstu kopīgā auditoru darba grupa, kurā pārstāvēta arī Valsts kontrole un Atklāto iepirkumu dienests, par vienu no galvenajiem Rail Baltic projekta riska faktoriem uzskata kopuzņēmumu RB Rail, viņš norāda, secinot, ka «šādos apstākļos Lietuvai jācenšas panākt, lai starptautiskie projekta iepirkumu konkursi tiktu rīkoti nevis ar kopuzņēmuma starpniecību, bet katrā valstī atsevišķi».

Pēc Sutkus vārdiem, Lietuva jau pierādījusi, ka tai ir pieredze caurskatāmā un atbildīgā šāda līmeņa projektu īstenošanā, savukārt Latvijai šādas pieredzes trūkst.

Rail Baltica 1 projekta posmu no Lietuvas un Polijas robežas līdz Kauņai sekmīgi īstenoja Lietuvas uzņēmumi, būvdarbu konkursus rīkoja Lietuvos geležinkeliai, projekts tika sadalīts daļās un tā īstenošanā pēc vairākiem konkursiem kopumā iesaistījās 35 Lietuvas uzņēmumi, nodarbinot tūkstošiem darbinieku, viņš raksta.

«Krietni ieilgušās sarunas par triju valstu kopuzņēmuma RB Rail pārvaldes struktūru izveidi un atklāto iepirkumu procedūru saskaņošanu liek domāt, ka šajā latviešu vadītājā uzņēmumā ir pārāk daudz interešu konfliktu un tam varētu uzticēt tikai stratēģiskās funkcijas, nevis paša projekta īstenošanu. Atstājot konkursu rīkošanu un līgumu parakstīšanas tiesības tikai vienas valsts uzņēmuma rokās, pieaugtu tendenciozu iepirkumu risks, bet Lietuvas uzņēmējiem no starptautisko pasūtījumu miljardiem, iespējams, paliktu pāri tikai druskas,» spriež Sutkus.

«Īstenojot lielāko infrastruktūras projektu neatkarīgās Lietuvas vēsturē, mums jābūt stāvokļa saimniekiem un jāliek lietā sava pieredze un zināšanas, lai šis projekts tiktu īstenots caurskatāmi un atbildīgi un labumu no tā sajustu mūsu uzņēmēji un sabiedrība,» viņš secina.

Jaunākās ziņas kategorijā

Lietuvas autopārvadātāji Rietumeiropā veido atpūtas centrus saviem šoferiem

Lietuvas lielākās starptautisko autokravu pārvadājumu kompānijas sākušas Rietumeiropā veidot atpūtas centrus saviem šoferiem, ņemot vērā vietu trūkumu publiskajos stāvlaukumos un stingrākās prasības, kas izvirzītas attiecībā uz...

Reklāma