Kaimiņvalsts valdības svārstīgums Briselē izpelnās gūzmu neērtu jautājumu, tostarp par Latvijas kaimiņu valdības vienaldzību pret Rail Baltica (RB) otro kārtu.

Jāatgādina, ka iepriekš projektā iesaistīto valstu ministri vienojās līdz jūlija beigām nokārtot kopuzņēmuma izveides formalitātes. Tā vietā Latvijas un Igaunijas satiksmes ministriju pārstāvjiem nākamnedēļ Eiropas Komisijā nāksies uzstāt, lai Lietuva ievēro iepriekš panāktās vienošanās, laikrakstam Diena skaidroja Satiksmes ministrijas (SM) Sauszemes transporta departamenta Dzelzceļa nodaļas vadītājs Jānis Eiduks. 

Lietuvas satiksmes ministra Rimanta Sinkevičs atrunājies, ka RB projekts «virzoties labi», jo tā pirmās kārtas ietvaros līdz 2015. gadam tikšot izbūvēts Eiropas platuma sliežu ceļš no Polijas un Lietuvas robežas līdz Kauņai. Eiroparlamenta deputāts Roberts Zīle tikšanās laikā ar Latvijas žurnālistiem Briselē sprieda – Lietuva acīmredzot cer, ka, dzelzceļa līnijai no Rietumeiropas apraujoties Kauņā, tur varētu izveidot loģistikas centru kravu tālākam transportam. Tā liek domāt arī Lietuvas ministra teiktais, ka RB otrās kārtas īstenošanai nav nepieciešama kopēja Baltijas valstu uzņēmuma izveide, kas uzņemtos šā projekta virzītāja un īpašnieka funkcijas.

«Lietuva nevar pateikt, ka sliedes tālāk neies, un paņemt naudu savām vajadzībām,» jau DB stāsta R. Zīle. «Francija vēl nesen negribēja savienot savu dzelzceļu ar Spāniju, un ES viņus vienkārši piespieda. Tas ir lielisks piemērs, kā var tikt galā, lai panāktu Eiropas līmeņa projektu īstenošanu.»

Eiroparlamenta deputāts arī teic, ka R. Sinevičs komitejas sanāksmes beigās bijis acīmredzami pārliecināts, ka pašdarbība RB jautājumā pieļauta netiks, un domājams, ka valdības viedoklis par Baltijas kopuzņēmuma izveidi RB nākamajam posmam tiks mainīts. Jāpiebilst, ka iepriekšējās valdības skaidro kursu ar atbalstu RB aizvien ietur Lietuvas prezidente Daļa Grībauskaite.

Uz projekta politisko būtību norāda arī Loģistikas inovatīvo tehnoloģiju klastera valdes priekšsēdētājs Jānis Čakstiņš. Viņaprāt, Lietuvas «mātes» projekts ir Visaginas AES, ko ES kā atomenerģijas projektu finansēt negrib. Savukārt Rail Baltica-2 ir transporta komisāra igauņa Sīma Kallasa lolojums, «un kaut kā jau politiskie zobui ir jāparāda».

RB projekts Baltijas valstīm kopumā izmaksātu 2,56 miljardus latu, Latvijai - 880 milj. Ls.

 

Visu rakstu lasiet laikrakstā Dienas Bizness.

Laikraksta abonentiem elektroniskā versija DB arhīvā.

 

Ekonomika

Finanses

Mazais bizness

Tehnoloģijas

Dzīvesstils

Karikatūra