Pretēji likumā noteiktajam kravas auto valsts austrumu robežas šķērsošanai no 1. jūlija nevarēs rindā reģistrēties iepriekš.
No gada vidus kravas transportlīdzeklim, kura pilna masa pārsniedz 3500 kilogramus, šķērsojot ārējo sauszemes robežu Ministru kabineta noteiktajās robežšķērsošanas vietās, vajadzētu būt iespējai reģistrēties rindā iepriekš, norādot personas izraudzītu laiku robežas šķērsošanai, paredz 2012. gada 7. martā izsludinātais likums «Grozījumi Latvijas Republikas valsts robežas likumā».
Taču šāda kārtība, kas ar likumu noteikta par maksas pakalpojumu, netiks piedāvāta, apstiprina Valsts robežsardzes Galvenās pārvaldes Administratīvās pārvaldes Koordinācijas un sabiedrisko attiecību nodaļas galvenā inspektore majore Jevgēnija Pozņaka, piebilstot, ka tas ir SM kompetences jautājums. Satiksmes ministrijas (SM) valsts sekretārs Anrijs Matīss gan neuzskata, ka ministrija pārkāps likumu, jo vārdi «elektroniskā reģistrēšanās» neesot likumā minēti. Arī satiksmes ministrs Aivis Ronis nepieļauj iespēju, ka SM ignorētu likumu. Atbildība par rindu jautājumiem viennozīmīgi gulstas uz SM, DB informēja premjers Valdis Dombrovskis. Savukārt Valsts kancelejas juristi noskaidros, vai likums tiešām tiek pārkāpts.
Jaunā elektroniskās reģistrēšanās sistēma no 1. jūlija nebūs ieviesta, «jo likumā noteiktais laiks bija par īsu, lai varētu izstrādāt un noteikt elektroniskās reģistrēšanās kārtību», norāda SM pārstāve Diāna Ļaha. Lai nesarežģītu kravas autotransporta robežas šķērsošanu, līdz gada beigām jāturpina līdzšinējā prakse - «talonu sistēma» uz robežas. No SM līdzekļiem šim mērķim Valsts robežsardzei talonu dalīšanai bez maksas līdz gada beigām valdība vakar piešķīra 21,95 tūkst. Ls.
Šobrīd SM, Autotransporta direkcijai (ATD) kopā ar Iekšlietu ministriju noris darbs pie tā, lai izstrādātu un noteiktu kārtību un institūciju, kas nodrošinās elektronisku reģistrāciju no nākamā gada 1. janvāra, norāda D. Ļaha. LTRK eksperts Kalvis Vītoliņš šo aizkavēšanos skaidro ar dažādām, tostarp valsts institūciju interesēm. Viņaprāt, aiz katra no iespējamiem robežas šķērsošanas administrēšanas risinājumiem stāv savas interešu grupas, jo runa ir par lielām naudas plūsmām un jutīgu informāciju. Arī citi pārvadājumu jomā iesaistītie norāda, ka patiesībā strīds ir par to, kurš no iecerētās kārtības pelnīs.
Visu rakstu lasiet laikrakstā Dienas bizness.
Laikraksta abonentiem elektroniskā versija DB arhīvā.
Komentāri
joe
pirms 11 mēnešiem, 2012.06.27 11:52
Malacīši. Nevis nepaspēja (laiks bija par īsu), bet nemaz nav sākuši izstrādāt.
Archers
pirms 11 mēnešiem, 2012.06.28 09:25
Nepietika laika izstradat kartibu. nevis programnodrosinajumu.
Tas ir tapec ka ir parak daudz instituciju ar kuram jasaskano un vinas sava starpa nemak sadarboties.
Es domaju ka tas institucijas, kas laicigi nespeja noreaget, ir jaizforme(tapat ka kara).
Archers