Transports un loģistika

Limbažu autoostā ieguldīs 283 000 latu

Rudīte Šmite, 03.12.2004

Jaunākais izdevums

Limbažos ir sākusies dzelzceļa stacijas ēkas rekonstrukcija, lai pēc pārbūves ēkā iekārtotu autoostu. Projektā ir trīs dalībnieki: pasažieru pārvadājumu veicēja pašvaldību akciju sabiedrība (PAS) CATA, Limbažu rajona padome, Limbažu pilsētas dome. PAS CATA izpilddirektors Andris Malkavs informē, ka rekonstrukcijai būs četras kārtas, kuru kopējās izmaksas — ap 283 000 latu. Līdz nākamā gada jūnijam tiks realizētas divas pirmās kārtas, kuru laikā paredzēta stacijas ēkas rekonstrukcija un inženierkomunikāciju izbūve kopumā par 206 000 latu. Par pirmo kārtu būvuzņēmēju konkursa kārtā izvēlēta firma Stats. Savukārt trešā un ceturtā kārta, kas būs saistītas ar autoostas teritorijas tālāku apbūvi, ir perspektīvie projekti. 60 % no Limbažu autoostas rekonkstrukcijas izmaksām sedz PAS CATA, abas pašvaldības — katra 20 %.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Latvijas 450 lielākie ieķīlātāji

Lato Lapsa, Kristīne Jančevska, Baltic Screen sadarbībā ar Lursoft, 29.01.2008

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pirms diviem gadiem Latvijā bija tikai 150 fiziskās personas, kuru doto komercķīlu apjoms katrai no šīm personām pārsniedza 2 miljonus latu, pirms gada – 220, bet pagājušā gada beigās tādu bija jau 314. Turklāt, kā rāda jaunais Latvijas 450 lielāko ieķīlātāju saraksts, vēl nospiedošākā pārsvarā ir tieši nekustamo īpašumu projektu attīstītāju dotās ķīlas – pirmajā piecdesmitniekā tādu ir 39.

Jauni rekordi

Uz pirkstiem skaitāmi tie uzņēmēji, kuri gada laikā no lielāko ķīlu devēju saraksta izkrituši nevis tāpēc, ka parādījušies vēl milzīgāka apjoma komercķīlu devēji, bet gan tāpēc, ka viņu pašu doto komercķīlu summas būtiski samazinājušās.

No pagājušā gada pirmā piecdesmitnieka tādi ir tikai daži komercķīlu devēji: biroju ēkas Duntes nami projekta realizētāji Gints Gžibovskis, Beslans Krūmiņš un Alberts Ribko (27. vieta iepriekšējā sarakstā, komercķīlas apjoms – 8,54 miljoni latu), tirdzniecības centra Sky&More būvētājs Aivars Rubenis (31., 7,98 miljoni latu) un vairāku nekustamo īpašumu attīstītājs Sergejs Degiļs (45., 5,94 miljoni latu).

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Rēzeknes autoostai par dominējoša stāvokļa izmantošanu piemērots sods

Žanete Hāka, 13.06.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Konkurences padome (KP) pieņēmusi lēmumu par naudas soda un tiesisko pienākumu uzlikšanu SIA Rēzeknes autoosta, kas ļaunprātīgi izmantojusi savu dominējošo stāvokli un pārvadātājiem pieprasījusi pārmērīgu maksu par iebraukšanu Rēzeknes autoostā, informē KP.

Par konkurences tiesību pārkāpumu KP piemēroja SIA Rēzeknes autoosta naudas sodu 4026,53 eiroapmērā.

KP pārkāpuma lietu pret SIA Rēzeknes autoosta uzsāka pēc SIA Norma-A saņemtā iesnieguma. Pasažieru pārvadātājs norādīja uz SIA Rēzeknes autoosta noteikto maksu par iebraukšanu autoostas teritorijā, kas ir lielāka nekā citām autoostām tuvējā reģionā, tādējādi rosinot aizdomas par dominējošā stāvokļa ļaunprātīgas izmantošanas pazīmēm.

Lietas izpētes laikā KP secināja, ka SIA Rēzeknes autoosta, 2013. gada vasarā kļūstot par autoostas nomnieku, bez objektīva un skaidra pamatojuma iekļāvusi dažādas izmaksas pārvadātāju iebraukšanas maksas aprēķinā, tādējādi nepamatoti paaugstinot 2014. un 2015. gada maksu par iebraukšanu autoostā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Latvijas 100 visvairāk nopelnījušie uzņēmēji

Kristīne Jančevska, Lato Lapsa, Baltic Screen, speciāli Db, 18.01.2008

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aizvadīts vispelnošākais gads Latvijas uzņēmējdarbības mūslaiku vēsturē: ja pirms gada desmit uzņēmēji, kuriem piederošajām kapitāldaļām atbilda vislielākā gūtā peļņa, kopā bija sapelnījuši nepilnus 73 miljonus latu, tad tagad šī summa palielinājusies līdz 100 miljoniem latu.

To, ka gada laikā veiksmīgāko uzņēmēju gūtā peļņa ir būtiski palielinājusies, uzskatāmi parāda arī cits rādītājs: vēl pirms gada uzņēmējs, kuram piederošajām kompāniju kapitāldaļām atbilda 610 tūkstošu latu liela peļņas daļa, iekļuva lielākās peļņas guvēju pirmajā septiņdesmitpiecniekā (pirms diviem gadiem slieksnis bija tikai 410 tūkstoši latu). Tagad ar šādu peļņas rādītāju nav iespējams iekļūt pat pirmajā simtniekā – 610 tūkstoši latu dod tikai 129. vietu jaunajā, pēc Lursoft datiem sastādītajā Latvijas 100 visvairāk nopelnījušo uzņēmēju sarakstā.

Reizē ar peļņas rādītāju paaugstināšanos notikusi arī būtiska vispelnošāko nozaru maiņa: pirmajā desmitniekā tranzītuzņēmēji savas pozīcijas acīmredzami atdevuši nekustamo īpašumu jomas pārstāvjiem. Līdz ar to pelnošāko uzņēmēju pirmajā desmitniekā vairs nav atrodami «Ventspils grupējuma» savstarpējos konfliktos iesaistītais Oļegs Stepanovs un kādreizējais Ventspils naftas prezidents Igors Skoks, kā arī ar Ventspils mēra Aivara Lemberga uzņēmumu kapitāldaļām apdāvinātie bērni – Līga un Anrijs Lembergi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

V. Krasovickis saglabā bagātākā statusu

Rudīte Spakovska, [email protected], 67084420, 20.08.2007

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas 100 visbagātāko cilvēku īpašums gandrīz sasniedz 1/4 no Latvijas iekšzemes kopprodukta.

Ar šādiem secinājumiem laižot klajā Latvijas bagātako cilvēku top 100 klajā nāk Lato Lapsa un Kristīne Jančevska no Baltic Screen. Žurnālā Pastaiga publicētais Top 100 tapis sadarbībā ar korporatīvo finanšu kompānija Laika stars.

"Mūsu pirmā simtnieka vidējā vērtība ir 26,5 miljoni latu, bet kopējā - aptuveni 2,65 miljardi latu," norāda pētījuma autori.

Līderi stabili

V. Krasovicka portfelī šobrīd ir 203 miljoni latu, kas ir par 18 miljoniem vairāk nekā pērn. Šogad uz otro vietu no pērnā gada piektās pacēlies Oļegs Fiļs, Aizkraukles bankas līdzīpašnieks, kura kapitāls gada laikā pieaudzis par 33 milj. ls un sasniedz 113 milj. Ls. Labi veicies arī otram Aizkraukes bankas līdzīpašniekam Ernestam Bernim, kas pateicoties 31 milj. Ls pieaugumam ar 110 milj. Ls pakāpies no sestās uz trešo vietu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Tūrisma diena Limbažos

Aivars Mackevics [email protected], 27.09.2005

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šogad Tūrisma dienā Limbažos tiks veikta Lielezera krasta attīrīšana pie pilsētas pludmales. Lielezers atrodas Limbažu pagasta un Limbažu pilsētas teritorijā. Ezera virsmas kopējā platība ir 254 ha, maksimālais dziļums – 6,5 m, vidējais – 5,2 m. Ezers pieder pie eitrofa tipa ezeriem, kam parasti raksturīga augsta potenciālā zivju produktivitāte. Lielezers ir iecienīta pilsētas iedzīvotāju atpūtas vieta, pēdējos gados tiek domāts par teritorijas labiekārtošanu, tiek rīkotas talkas. Ir apstiprināts Limbažu pilsētas domes iesniegtais projekts „Interreg III A” prioritātē, kur viena no projekta plānotajām aktivitātēm ir 3.6 kilometrus garas takas izveide gar Limbažu Lielezeru, paredzot atpūtas vietu izveidi, informatīvo stendu uzstādīšanu, skatu torni, bērnu spēļu laukuma izveidi. 27. septembrī Lielezera sakopšanas talkā pieteikušies aptuveni 150 skolēni no Limbažu skolām- Limbažu 1. vidusskolas, Limbažu 2. vidusskolas, Limbažu 3. vidusskolas, Limbažu vakara vidusskolas un Limbažu 18. arodvidusskolas. Talku rīko Limbažu pilsētas dome sadarbībā ar Limbažu tūrisma informācijas centru un Elvīras Bāliņas Tūrisma biroju. Liels paldies visiem, kas palīdzēja organizēt Tūrisma dienas talku un iesaistījās darbos: Limbažu pilsētas domei, SIA Namsaimniekam, SIA Pekabo, Elvīras Bāliņas „Tūrisma birojam", Limbažu muzeja darbiniekiem, Mārtiņbodei, Limbažu vidusskolām. Avots: Limbažu TIC

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Lielāko nekustamā īpašuma darījumu TOP 70

Lato Lapsa, Kristīne Jančevska, Baltic Screen, speciāli Db, 21.09.2007

Rīgas Brīvostas pārvalde februārī SIA Rīgas pasažieru terminālis pārdevusi 59 890 kvadrātmetrus zemes ar muitas ēku Eksporta ielā 3a, 3b.

Foto: Vitālijs Stīpnieks, DB

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lielākais līdz šim reģistrētais nekustamā īpašuma pirkuma darījums: SIA PK Investments (AS Pro Kapital un divu Igaunijā reģistrētu kompāniju meitasuzņēmums) šā gada martā par 103,04 miljoniem latu pārdevusi tirdzniecības centru Domina - 8,13 hektārus zemes ar divām būvēm Ieriķu ielā 3. Uzzini, kuri ir citi lielākie darījumi!

Oficiālo lielo - miljons latu vai vairāk - nekustamā īpašuma darījumu skaits Rīgā strauji sarūk: pagājušā gada otrajā pusgadā tādu bija vismaz 55, bet šā gada pirmajā pusgadā - vairs tikai 36.

Īpaši lielo darījumu skaits galvaspilsētā pastāvīgi pieauga kopš 2005. gada pirmā pusgada, kad tikai 20 darījumu summa bija viens miljons latu vai lielāka un lielākā oficiālā darījuma summa bija 3,67 miljoni latu. Pagājušā gada pirmajā pusgadā virs miljona latu jau bija veseli 55 darījumi, virs miljona dolāru - vismaz 87. Savukārt šā gada pirmais pusgads gan ir atnesis absolūto viena darījuma summas rekordu, Vācijas uzņēmumam par vairāk nekā 103 miljoniem latu iegādājoties tirdzniecības centru Domina un tā zemes platības. Toties oficiālo - zemesgrāmatās fiksēto - darījumu virs miljona latu bijis tikai 36, virs miljona dolāru - tikai 60.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Par kārtējās akcionāru sapulces sasaukšanu

, 20.03.2007

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS Rīgas starptautiskā autoosta 2007.gada 26.arīļa kārtējās akcionāru sapulces darba kārtība

Sapulce notiks:

2007.gada 26.aprīlī plkst. 17.00

Prāgas ielā 1, Rīgā, 413.kab.

Darba kārtība:

1. AS Rīgas starptautiskā autoosta Valdes ziņojums par 2006.gada rezultātiem.

2. AS Rīgas starptautiskā autoosta Padomes ziņojums par 2006.gadu.

3. AS Rīgas starptautiskā autoosta zvērināta revidenta ziņojums.

4. AS Rīgas starptautiskā autoosta 2006.gada pārskata apstiprināšana.

5. AS Rīgas starptautiskā autoosta 2006.gada peļņas sadale.

6. AS Rīgas starptautiskā autoosta zvērināta revidenta apstiprināšana.

7. Informācija par AS Rīgas starptautiskā autoosta 2007.gadā veicamajiem

galvenajiem uzdevumiem un 2007.gada budžetu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No decembra vidus Rīgas starptautiskā autoosta slēgs taksometriem pieeju laukumam pie galvenās ieejas autoostā, aģentūrai LETA pastāstīja AS «Rīgas starptautiskā autoosta» valdes loceklis Jānis Briedītis.

Viņš norādīja, ka tāds ir valdes lēmums, kas pieņemts pēc tam, kad oktobra vidū spēkā stājās Administratīvās apgabaltiesas lēmums par pagaidu noregulējumu, ar kuru autoostas vadībai bija uzdots divu mēnešu laikā sākt ievērot vienlīdzības principu attiecībā uz visu taksometru kompāniju iespēju lietot laukumu pie autoostas ieejas. Ņemot vērā, ka tiesas lēmums spēkā stājās 16.oktobrī, liegums iebraukt autoostas laukumā pie ieejas stāsies spēkā 16.decembrī.

Briedītis skaidroja, ka par šādu lēmumu uzņēmuma valde izšķīrusies, izvērtējot pie galvenās ieejas esošā laukuma iespējas. Saprotot, ka laukuma platība ir maza, uzņēmuma vadība izlēma, ka ievērot tiesas noteikto vienlīdzības principu autoostā attiecībā uz visiem taksometriem būtu iespējams vien tad, ja šajā laukumā netiktu ielaists neviens taksometrs, jo pretējā gadījumā pie autoostas ieejas izveidosies haoss.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

To sešu politisko partiju lokomotīvju materiālais stāvoklis, kuras pēc pēdējām aptaujām varētu iekļūt 10. Saeimā, ir ļoti atšķirīgs, bet lielākoties - labs.

Lielākajai daļai ir gan uzkrājumi skaidrā naudā, gan noguldījumi bankās, ir arī lielākas un mazākas parādsaistības, tie līdztekus darbībai politikā ieņem amatu arī privātos uzņēmumos, kuros mēdz būt arī līdzīpašnieki, daudziem pieder vairāki nekustamie īpašumi. Gandrīz visiem, izņemot diviem, ir augstākā izglītība, kas iegūta gan Latvijā, gan ārvalstīs. Tiesa, ir arī izņēmumi - dažiem tomēr nav nedz uzkrājumu, nedz arī kas pieder.

LD/DB apkopotā informācija par partiju lokomotīvēm Rīgā, Vidzemē, Latgalē, Kurzemē un Zemgalē liecina, ka Saskaņas centra lokomotīvju kopējais skaidras un bezskaidras naudas uzkrājumu apjoms ir ap 45,2 tūkst. latu, bet uzņemtas parādsaistības aptuveni par 164,9 tūkst. latu. Vienotības lokomotīvju naudas uzkrājumu apjoms veido aptuveni 288,8 tūkst. latu, bet parādsaistības - ap 84,6 tūkst. latu. Jāpiebilst, ka tās savukārt ir citiem aizdevušas kopumā 147,2 tūkst. latu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Latio dati par sērijveida dzīvokļu cenām 2004.g. decembrī

Ingrīda Drazdovska [email protected], 04.01.2005

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Privatizētu sērijveida dzīvokļu vidējās cenas Rīgas mikrorajonos decembrī, EUR Rajons/sērija Purvciems Ziepniekkalns Āgenskalns Imanta Zolitūde Pļavnieki Mežciems Jugla Ķengarags Bolderāja 119.sēr. 1-ist. 38 000 34 000 36 000 37 000 2-ist. 49 000 42 000 47 000 47 000 3-ist. 58 000 50 000 55 000 55 000 4-ist. 68 000 60 000 65 000 65 000 602. sēr. 1-ist. 28 000 26 000 30 000 28 000 25 000 2-ist. 39 000 36 000 38 000 39 000 39 000 3-ist. 50 000 42 000 50 000 50 000 50 000 4-ist. 58 000 50 000 55 000 53 000 54 000 103. sēr. 1-ist. 30 000 26 000 28 000 25 000 2-ist. 45 000 38 000 43 000 35 000 3-ist. 52 000 46 000 50 000 40 000 4-ist. 20 000 104. sēr. 1-ist. 37 000 31 000 30 000 31 000 36 000 36 000 2-ist. 47 000 42 000 42 000 42 000 46 000 46 000 3-ist. 58 000 48 000 48 000 48 000 56 000 58 000 4-ist. Lietuviešu proj. 1-ist. 28 000 26 000 26 000 26 000 25 000 25 000 21 000 2-ist. 39 000 34 000 35 000 35 000 38 000 34 000 26 000 3-ist. 47 000 39 000 39 000 39 000 45 000 37 000 32 000 4-ist. Hruščova laika mājas 1-ist. 27 000 23 000 25 000 25 000 22 000 19 00

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS «Cata» Limbažu filiāles darbinieki un arodkomitejas vadība nolēmusi pieteikt streiku, informē «Catas» Limbažu filiāles arodkomitejas vadītāja vietnieks Mārtiņš Aizpurietis.

Šis solis tiek skaidrots ar uzņēmuma vadības lēmumu no 6. novembra slēgt vairākus reisus Limbažu novadā esošajā struktūrvienībā - «Cata» Limbažu filiālē, neskaidrojot sabiedrībai un darbiniekiem šī lēmuma pamatotību un nepieciešamību. M. Aizpurietis atzīmē, ka vairāki no attiecīgajiem reisiem ir pieprasīti. Vairāki reisi novirzīti izpildīt citām «Cata» filiālēm, kā rezultātā būtiski samazinājies darba apjoms, līdz ar to arī atalgojuma apmērs uzņēmuma Limbažu filiālē un netiek kompensēta darbiniekiem dīkstāve, atbilstoši darba likumam.

«Līdz ar to «Catas» struktūrvienība Limbažu filiāles darbinieki, un arodkomitejas vadība nolēmusi pieteikt streiku, likumā paredzētajā kārtībā, šobrīd tiek gatavoti visi nepieciešamie dokumenti, kā arī sadarbojoties ar arodorganizācijas vadību tiks lemts par streika laiku un formu,» teikts paziņojumā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Rīgā nekustamo īpašumu ballīte tiešām beigusies

Lato Lapsa, Kristīne Jančevska, Baltic Screen, speciāli Db, 25.07.2008

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ballīte tiešām ir beigusies, un šā gada pirmajā pusgadā Rīgā būtiski sarucis kā lielo nekustamā īpašuma darījumu kopskaits, tā arī tajos figurējošās summas, – to rāda Baltic Screen pētījums par lielākajiem nekustamā īpašuma darījumiem Rīgā šā gada pirmajā pusgadā.

Pagājušā gada pirmajā pusgadā galvaspilsētā notika vismaz 70 nekustamā īpašuma darījumi, kuros katra summa bija virs pusmiljona eiro, otrajā pusgadā, neraugoties uz runām par tuvojošos nozares krīzi, šādu darījumu skaits pat palielinājās līdz 86 – un tas, pat neskaitot darījumus ar dzīvokļiem un nedzīvojamām telpām. Šā gada pirmajā pusgadā šis skaits nu ir sarucis līdz 60.

Vēl straujāk samazinājies īpaši lielo darījumu skaits: protams, nevarēja gadīt tādus megadarījumus kā 103 miljonu latu vērtais Domina Shopping pārdošanas darījums pagājušā gada pirmajā pusgadā, un vienalga: pagājušā gada otrajā pusgadā Rīgā vēl notika vismaz 11 nekustamā īpašuma darījumi par četriem miljoniem latu vai lielāku summu, bet šā gada pirmajā pusgadā ir bijis tikai viens nepilnu desmit miljonu darījums, savukārt nākamais lielākais – jau tikai par 3,5 miljoniem latu. Pagājušā gada pirmajā pusgadā bija 36 darījumi virs miljona latu katrs, otrajā – 51, bet šā gada pirmajā pusgadā – vairs tikai 31.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Ieguldot 9 miljonus eiro, Kauņā atklāta modernākā autoosta Austrumeiropā

Zane Atlāce - Bistere, 02.03.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jau vairāk nekā mēnesi Kauņā, Lietuvā, darbojas rekonstruētā autoosta, kuras celtniecība izmaksāja vairāk nekā 9 miljonus eiro, informē UAB Kautra pārstāvis Mindaugas Sakalauskas.

Rekonstruētajā Kauņas autoostā ir 21 iekāpšanas platforma un trīs platformas pienākošajiem autobusiem. Pasažieru informēšanai ierīkoti daudzi informācijas ekrāni.

Kauņas autoostā pasažieriem ir iespēja pašiem iegādāties arī autobusu biļetes. Līdzās parastajām biļešu kasēm te darbojas arī pašapkalpošanās kases. Tas ir pirmais šāda veida biļešu tirdzniecības terminālis Lietuvā.

Vēl viens jauninājums ir pašapkalpošanās pasta terminālis. Tagad Kauņas iedzīvotāji var vienkāršāk un ātrāk atdot vai saņemt savus sūtījumus, pat neizkāpjot no sava automobiļa. Sūtījumu nogādei ierīkota vienvirziena iela starp autoostu un līdzās esošo viesnīcu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Viļņas pašvaldība plāno izveidot vēl vienu autoostu, kas atradīsies Pilaites mikrorajonā, bet tas nenozīmē, ka tiks likvidēta tagadējā autoosta, kuras apsaimniekošanu pašvaldība atzīst par neapmierinošu, pirmdien paziņojis Lietuvas galvaspilsētas mērs Remiģijs Šimašus.

Esošo autoostu šobrīd pārvalda uzņēmējs Andrejs Paleičiks, bijušā degvielas uzpildes staciju tīkla Lukoil Baltija vadītāja Ivana Paleičika dēls.

«Autoosta, kas šobrīd atrodas privātās rokās un ir atkarīga no Lukoil, manuprāt, netiek pienācīgi apsaimniekota, tai būtu jābūt pavisam citā līmenī. Diemžēl privātīpašnieks nespēj pieņemt vajadzīgos lēmumus,» ziņu aģentūrai BNS sacījis mērs. «Vēl viens iemesls - Viļņas lieluma pilsētai būtu loģiski izveidot otru autoostu. Gribu uzsvērt - otru autoostu, un tas nenozīmē [pašreizējās autoostas] slēgšanu piespiedu kārtā, jo autoosta ir privāta. Bet vajadzība pēc otras autoostas pastāv.»

Pēc viņa teiktā, tagadējā autoosta arī turpmāk apkalpotu daļu maršrutu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Kultūras nozare saņem nebijušu finansējuma pieplūdumu

, 19.10.2006

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima šodien pieņēma šā gada valsts budžeta grozījumus. Kultūras nozarei piešķirti papildu vairāk nekā 14.7 miljoni latu. Šis pieaugums - par aptuveni 30% - ir procentuāli vislielākais, salīdzinot gan ar jebkuru citu nozari, gan ar to, kādu palielinājumu kultūras jomā ir izdevies panākt iepriekšējos gados. Var sacīt, ka kultūras nozare pārskatāmā periodā vēl nekad nav saņēmusi tādu finansējuma pieplūdumu, kurš skars turpat jebkuru kultūras dzīves aspektu.

Budžeta grozījumos kultūras nozarē ir sabalansēti ieguldījumi infrastruktūrā un kultūras cilvēku atalgojuma palielinājums, kā arī izcilību atbalstīšanas un krīzes novēršanas pasākumi.

Bibliotēkas

Saskaņā ar valdības deklarāciju un Latvijas Nacionālās bibliotēkas projekta īstenošanas likumu par Ls 2 587 696 palielināta dotācija no vispārējiem ieņēmumiem, lai nodrošinātu nekustamo īpašumu atsavināšanu, demontāžu, būvlaukumu sagatavošanu, Latvijas Nacionālās bibliotēkas ēkas būvprojektēšanu un infrastruktūras projektēšanu. Savukārt budžeta ilgtermiņa saistību daļā pirmo reizi paredzēts finansējums visa Nacionālās bibliotēkas projekta īstenošanai - kopējo summu veido 114 miljoni latu būvniecībai + finansējuma izmaksas 20 gadu garumā. Tas nozīmē, ka bibliotēkas celtniecība tiks uzsākta nākamgad, un valsts uzņemsies saistības 19 gadus maksāt 6.9 miljonus latu gadā (hipotekārā kredīta princips).

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Lielākie nekustamā īpašuma darījumi Rīgā: iezīmējas ballītes beigas

Lato Lapsa, Kristīne Jančevska, Baltic Screen, speciāli Db, 15.02.2008

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aizvien vairāk ārvalstu pircēju un aizvien vairāk tiešā ārvalstu finansējuma, bez Latvijas kredītiestāžu starpniecības, - tās ir galvenās tendences, ko uzrāda Baltic Screen pētījums par lielākajiem nekustamā īpašuma darījumiem Rīgā pagājušā gada otrajā pusgadā.

Vienlaikus, neraugoties uz runām par briestošo krīzi nozarē, īpaši lielo darījumu ir bijis vairāk nekā iepriekš: ja pagājušā gada pirmajā pusgadā bija 36 darījumi virs miljona latu katrs, tad otrajā – jau 51. Tādējādi gandrīz atkārtots 2006. gada otrā pusgada rekords – tad bija notikuši vismaz 55 darījumi ar oficiāli uzrādīto summu virs miljona latu katram.

Ballītes beigas?

Pagājušā gada otrais pusgads nav nesis tādus rekordus kā tirdzniecības centra Domina un tā zemes platību pārdošana par 103 miljoniem latu pirmajā pusgadā. Apjomīgākais redzamais darījums (neskaitot darījumus, kad tiek pārdotas uzņēmumu kapitāldaļas, kam piesieti konkrēti nekustamie īpašumi) ir bijis desmitkārt mazāks – Palazzo Italia ēkas un zemes īpašnieku maiņa, darījuma summai pārsniedzot 10 miljonus latu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Foto

Piecu septiņu gadu laikā rekonstruēs Rīgas autoostu

Egons Mudulis, 24.03.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izsludinās starptautisku metu konkursu; būvniecību plāno pabeigt piecos septiņos gados; biļešu cenas neiespaidos.

Šī ir pēdējā iespēja, un ja autoostas rekonstrukcija netiks veikta, tad uzņēmumam ir jāmaina darbības veids, sarunā ar Dienas Biznesu saka a/s Rīgas starptautiskā autoosta (RSA) valdes priekšsēdētāja Vaira Gromule. Autoosta ir tehniski un tehnoloģiski novecojusi, tai ir kapacitātes problēmas, jārisina arī dažādi drošības (vides, pretterorisma) aspekti, kā arī jāceļ pasažieru apkalpošanas kvalitāte. Kaut arī būtiski samazinājies iekšzemes reisu skaits, starptautisko reisu skaits ir pieaudzis, autobusi kļuvuši lielāki, un platformai, kur piebrauc un atiet autobusi, nepieciešama nostiprināšana. Pirms 2000. gada veikta blakus esošā kanāla padziļināšana, bet krastmala šajā vietā nostiprināta netika. Līdz ar to erozija atstāj lielāku negatīvo ietekmi. Viņa gan mierina, ka regulāri tiekot veikts t.s. uzraudzības monitorings. RSA objektiem veikta atkārtota tehniskā ekspertīze, ir izstrādāti varianti, kā platformu nostiprināt.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Lux Express vadītājs: Latvijas autobusu pārvadātājs radījis haosu Tallinas autoostā

Gunta Kursiša, 15.01.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas pasažieru pārvadātāja Ecolines nespēja turēties pie noteiktā grafika rada haosu Tallinas autoostas darbā, vēstulē Igaunijas ekonomikas ministrijai sūdzas uzņēmumu Sebe un Lux Express īpašnieka dēls un Tallinas Autoostas valdes loceklis Anderss Osula. Tikmēr Ecolines izpilddirektors Andris Podgornijs norāda – konkurents izmanto savu ietekmi, lai izspiestu Ecolines no starptautisko pārvadājumu tirgus, raksta BBN.

Saskaņā ar Andresa Osulas (Andres Osula) pausto, Ecolines kustības saraksts ir tik saspringts, ka sastrēguma, intensīvas ceļu satiksmes kustības vai aizkavēšanās uz robežas gadījumā Ecolines autobusi autoostā ierodas ar nokavēšanos, un ir problemātiski atrast tiem brīvu izbraukšanas platformu, tādējādi autoostā radot haosu. Viņš norāda, ka 2012. gadā trešdaļa Ecolines autobusu Tallinas autoostā ieradušies ar nokavēšanos un lielākā aizkavēšanās esot bijusi 58 minūtes ilga.

Tikmēr Ecolines izpilddirektors Andris Podgornijs uzskata, ka visām autobusu pārvadājumu kompānijām ir vienādas problēmas, bet A. Osula negatīvā gaismā izcēlis tieši Ecolines, radot aizdomas par to, ka A. Osula, izmantojot savu ietekmi autoostā, vēlas izspiest Ecolines no tirgus. Ecolines problēmas Igaunijā esot sākušās, kad Ecolines kļuva par nopietnu sāncensi A. Osulas kompānijām maršrutā Tallina – Pēterburga, norāda Ecolines izpilddirektors.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Piena pārstrādes uzņēmumu AS Limbažu piens pēc tā desmit mēnešu dīkstāves iegādājušies ārvalstu investori, atjaunojot uzņēmuma darbību, kas turpmāk tiks orientēta tikai uz eksportu, apliecina uzņēmuma direktors Ēvalds Putniņš.

Darījuma summu viņš neatklāja. Kā ziņots, Limbažu piens darbu pārtrauca šā gada 1.februārī, jo noliktavās bija izveidojusies siera pārprodukcija. Līdz šim kompānija bija AS Rīgas piena kombināts apakšuzņēmums.

«Uzņēmums atsācis darbību, tajā strādā pārdesmit cilvēku, un ražosim "Mozarella" tipa sieru, kas tiks pārdots ārzemju tirgos, jo uzņēmuma jauno investoru interese ir tikai un vienīgi eksports. Plānots, ka nākamgad pievērsīsimies arī citu šķirņu ražošanai, bet arī tās 100% tiks virzītas eksportam. Monterigo sieru, kas iepriekš bija viens no uzņēmuma zīmoliem, vairs neražosim,» sacīja Putniņš.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Limbaži meklē pilsētai logo

Aivars Mackevics [email protected], 06.05.2005

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

5. maijā izsludināts konkurss par Limbažu pilsētas logo izveidi- konkursa mērķis ir radīt sabiedrībā plaši atpazīstamu un tikai Limbažu pilsētu raksturojošu simbolu jeb logo, kurš attēlotu Limbažus raksturojošākās iezīmes- vēsturi, kultūras tradīcijas, objektus utt. Logo paredzēts izmantot Limbažu pilsētas popularizēšanai, tai skaitā, pasākumos pilsētā un ārpus tās, drukātajos iespieddarbos, reklāmas materiālos un citos līdzīgos veidos, kas vairo Limbažu atpazīstamību un popularitāti. Logo īpaši būtisks ir pilsētas tūrisma iespēju reklamēšanā un mārketingā. Limbažu pilsētas logo izstrādes konkurss ir atklāts, to rīko Limbažu pilsētas dome. Konkursā var piedalīties jebkura fiziska vai juridiska persona. Konkursa uzvarētājs tiks apbalvots ar naudas prēmiju līdz 500,- latiem. Konkursa komisijai ir tiesības balvu fonda ietvaros piešķirt veicināšanas balvu tādas idejas autoram, kura piedāvājumā ietverts kāds īpašs oriģināls elements, kurš var tikt izmantots pilsētas logo gala varianta izstrādē vai citiem ar pilsētas logo nesaistītiem mērķiem. Ja tas ir nepieciešams, labākā piedāvājuma autoram pēc konkursa ir tiesības un pienākums veikt logo un/vai devīzes korekcijas, atbilstoši konkursa komisijas priekšlikumiem. Maksimālo prēmijas apmēru var piešķirt tādam darbam, kurš saņēmis augstāko novērtējumu par visiem kritērijiem, kā arī tam nav nepieciešami labojumi, papildinājumi, vai pārstrādāšana elektroniskā formā. Naudas prēmija ir uzskatāma par samaksu par izstrādāto logo. Ar prēmijas saņemšanas brīdi Autortiesības uz šo logo pieder Limbažu pilsētas domei. Piedāvājums pretendentam jāiesniedz personīgi, pa pastu vai e-pastu (ar norādi „Logo konkursam”) līdz 2005. 1.jūnijam (pasta zīmogs!). Ar Limbažu pilsētas logo konkursa nolikumu var iepazīties Limbažu pilsētas mājas lapā-www.elimbazi.lv. Avots: Limbažu TIC

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

2007. gadā visvairāk nopelnījušie 100 Latvijas uzņēmēji

Lato Lapsa, Kristīne Jančevska, Baltic Screen, speciāli Db, 10.02.2009

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2007. gadā Latvijas uzņēmēji vēl ir guvuši pēdējo lielo peļņu, kura pārtrumpojusi par gadu iepriekš sasniegtos rekordus, - tā rāda pagājušā gada beigās Lursoft un Baltic Screen apkopotie Latvijas uzņēmumu 2007. gada peļņas rādītāji.

Pārskats par pēdējiem trim gadiem rāda, ka visveiksmīgākais Latvijas uzņēmējiem ir bijis tieši 2007. gads, kas visdrīzāk var pretendēt uz vistreknākā gada nosaukumu: 2005. gadā desmit uzņēmēji, kuriem piederošajām kapitāldaļām atbilda vislielākā gūtā peļņa, kopā bija sapelnījuši nepilnus 73 miljonus latu, 2006. gadā šī summa bija palielinājusies līdz 100 miljoniem latu, savukārt 2007. gadā, kā rāda nule apkopotie dati, tā pieaugusi vēl par gandrīz desmit miljoniem latu.

Arī lielāko 2007. gada pelnītāju sarakstā pirmās četras vietas ieņem baņķieri – nu jau bijušie Parex bankas akcionāri Valērijs Kargins un Viktors Krasovickis (kuri peļņas gūšanas laikā vēl bija kredītiestādes īpašnieki, līdz ar ko iekļauti šajā sarakstā) un Aizkraukles bankas īpašnieki Oļegs Fiļs un Ernests Bernis, turklāt saraksta pirmajā desmitniekā ir vēl divi banku akcionāri – Rietumu bankas līdzīpašnieki Leonīds Esterkins un Arkādijs Suharenko.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Sērijveida dzivokļu cenas Rigas mikrorajonos 2004. gada augustā pēc Latio datiem

Ingrīda Drazdovska [email protected], 11.10.2004

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vidējās cenas privatizētiem dzīvokļiem Rīgas mikrorajonos augustā, USD Rajons/sērija Purvciems Zolitūde Mežciems Pļavnieki Āgenskalns Ziepniekkalns Jugla Ķengarags Bolderāja 119.sēr. 1-ist. 31000 30 000 29 000 30 000 2-ist. 43000 40000 41 000 40000 3-ist. 48000 45 000 46 000 45 000 4-ist. 58000 50 000 55 000 49 000 104. sēr. 1-ist. 30000 30 000 30 000 30 000 30 000 2-ist. 42000 40000 39 000 41 000 40000 3-ist. 50000 45 000 47 000 48 000 45 000 103. sēr. 1-ist. 25000 24 000 24 000 20 000 2-ist. 42000 40 000 35 000 25 000 3-ist. 46000 45 000 39 000 30 000 4-ist. 20000 602. sēr. 1-ist. 24000 23 000 23 000 23000 2-ist. 36000 35 000 34 000 33 000 3-ist. 42000 40 000 40 000 40 000 4-ist. 48000 45 000 47 000 43 000 Lietuviešu proj. 1-ist. 24000 22 000 23 000 23 000 22 000 18 000 2-ist. 37000 31 000 30 000 29 000 28 000 23 000 3-ist. 43000 36 000 37 000 33 000 34 000 28 000 Hruščova laika mājas 1-ist. 23000 22 000 21 000 21 000 21 000 18 000 2-ist. 32000 29 000 29 000 29 000 27 000 22 000 3-ist. 37000 35 000 34 000 34 000 32 000 26 000 Avots: Latio

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Latio dati par sērijveida dzīvokļu cenām novembrī

Ingrīda Drazdovska [email protected], 02.12.2004

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sērijveida dzīvokļu vidējās cenas Rīgas mikrorajonos 2004.g. novembrī (USD) Rajons/sērija Purvciems Ziepniekkalns Āgenskalns Imanta Zolitūde Pļavnieki Mežciems Jugla Ķengarags Bolderāja 119.sēr. 1-ist. 37000 34 000 31 000 36 000 2-ist. 48000 40000 40000 47 000 3-ist. 56000 46 000 47 000 55 000 4-ist. 64000 55 000 63 000 63 000 602. sēr. 1-ist. 25000 25000 25 000 25 000 25 000 2-ist. 39000 36 000 36 000 39 000 39 000 3-ist. 46000 40 000 41 000 45 000 46 000 4-ist. 54000 45 000 45 000 53 000 54 000 103. sēr. 1-ist. 28000 24 000 27 000 20 000 2-ist. 44000 35 000 43 000 25 000 3-ist. 50000 42 000 49 000 30 000 4-ist. 20000 104. sēr. 1-ist. 37000 30 000 30 000 31 000 36 000 36 000 2-ist. 47000 40000 40000 40000 46 000 46 000 3-ist. 57000 45 000 45 000 45 000 56 000 56 000 4-ist. Lietuviešu proj. 1-ist. 26000 23 000 23 000 23 000 25 000 23 000 18 000 2-ist. 38000 31 000 33 000 32 000 37 000 30 000 23 000 3-ist. 44000 35 000 37 000 37 000 43 000 37 000 28 000 4-ist. Hruščova laika mājas 1-ist. 25000 23 000 23 000 24 000 22 000 18 000

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Sērijveida dzīvokļu cenas Rigā 2004. gada decembrī (Latio dati; precizēti)

Ingrīda Drazdovska [email protected], 07.01.2005

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Privatizētu sērijveida dzīvokļu vidējās cenas Rīgas mikrorajonos decembrī, EUR Rajons/sērija Purvciems Ziepniekkalns Āgenskalns Imanta Zolitūde Pļavnieki Mežciems Jugla Ķengarags Bolderāja 119.sēr. 1-ist. 29 000 26 000 - - 27 000 28 000 - - - - 2-ist. 37 000 32 000 - - 36 000 36 000 - - - - 3-ist. 44 000 38 000 - - 42 000 42 000 - - - - 4-ist. 51 000 46 000 - - 50 000 49 000 - - - - 602. sēr. 1-ist. 21 000 20 000 - 23 000 - 21 000 19 000 - - - 2-ist. 29 000 27 000 - 29 000 - 30 000 30 000 - - - 3-ist. 38 000 32 000 - 38 000 - 38 000 38 000 - - - 4-ist. 44 000 38 000 - 42 000 - 40 000 41 000 - - - 103. sēr. 1-ist. 23 000 - 20 000 - - 21 000 - - - 19 000 2-ist. 34 000 - 29 000 - - 33 000 - - - 27 000 3-ist. 39 000 - 35 000 - - 38 000 - - - 30 000 4-ist. - - - - - - - - - - 104. sēr. 1-ist. 28 000 24 000 - 23 000 24 000 27 000 27 000 - - 2-ist. 36 000 32 000 - 32 000 32 000 35 000 35 000 - - - 3-ist. 44 000 36 000 - 37 000 36 000 42 000 44 000 -

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas starptautiskās autoostas attīstības koncepcijas metu konkursā par uzvarētāju neatzīst nevienu piedāvājumu, vienlaikus gan tika piešķirtas piecas veicināšanas balvas 1300 eiro apmērā.

Kā skaidro žūrijas komisijas priekšsēdētāja un Rīgas starptautiskās autoostas valdes priekšsēdētāja Vaira Gromule, patlaban realizēt tādā veidā, kādā ir iesniegti projekti, nevar nevienu. Visi iesniegtie pieteikumi pārkāpjot nolikuma prasību, kas paredzēja, ka autoostas rekonstrukcijas laikā tā tomēr var turpināt darbu. Tāpat esot jāgaida normatīvās izmaiņas likumdošanā, kas ierobežos autoostu darbību nākotnē. Satiksmes ministrija vēloties saņemt pēc iespējas lētāku pakalpojumu. Vienlaikus autoostas vadītāja atzina, ka katrā darbā bijis kas labs un interesants, tāpēc arī piešķirts tik daudz vecināšanas prēmiju. Tāpat viņa atzina, ka rekonstrukcijai ir būtiski ierobežojumi, jo teritorija ir maza.

Komentāri

Pievienot komentāru