Rīgas un Jūrmalas TOP 10 Latvijas TICu skatījumā: 1. Etnogrāfiskais brīvdabas muzejs (Rīga) 2. “Nemo“ ūdens atrakciju parks (Jūrmala) 3. “Lido“ atpūtas komplekss (Rīga) 4. Melngalvju nams (Rīga) 5. Zooloģiskais dārzs (Rīga) 6. Vecrīga (Rīga) 7. Jūrmalas pludmale (Jūrmala) 8. Pēterbaznīca ar skatu torni (Rīga) 9. Doma baznīca (Rīga) 10. Brīvības piemineklis (Rīga) ---------------------------------------------------------- 11. Ķemeru Nacionālais parks (Jūrmala) 12. Latvijas Nacionālais operas un baleta teātris (Rīga) Aptaujā piedalījās sekojošie tūrisma informācijas centri: Alūksnes TIC, Cēsu TIC, Gulbenes TIC, Kokneses TIC, Limbažu TIC, Madonas TIC, Ogres TIC, Valkas TIC, Valmieras TIC, Salacgrīvas TIC, Kuldīgas TIC, Lejaskurzemes TIB, Talsu TIC, Tukuma TIC, Saldus TIC, Ventspils TIC, Bauskas TIC, Dobeles TIC, Jelgavas novada TIC, Balvu TIC, Daugavpils TIC, Jēkabpils TIC, Krāslavas TIC, Ludzas TIC, Rēzeknes TIC, Preiļu TIC, Jūrmalas pilsētas dome

Latvijas tūrisma objektu TOP 10 pēc TICu vērtējuma: 1. Aglonas bazilika /Preiļu raj. / Latgale 2. Ventspils ar atrakcijam /Ventspils /Kurzeme 3. Rundāles pils /Bauskas raj. / Zemgale 4. Turaidas muzejrezervāts /Rīgas raj. / Vidzeme 5. Pokaiņu mežs /Dobeles raj. / Zemgale 6. "Lido" atpūtas komplekss /Rīga 7. Līgatnes mācību un atpūtas parks /Cēsu raj. / Vidzeme 8. “Nemo” ūdens atrakciju parks /Jūrmala 9. Zviedru cepure /Tukuma raj. / Kurzeme 10. Latgales keramiķu darbnīcas / Latgale --------------------------------------------------- 11.Tērvetes dabas parks /Dobeles raj. / Zemgale 12. Vecrīga / Rīga 13.Etnogrāfiskais brīvdabas muzejs /Rīga 14.Krustpils pils /Jēkabpils /Latgale Aptaujā piedalījās sekojošie tūrisma informācijas centri: Alūksnes TIC, Cēsu TIC, Gulbenes TIC, Kokneses TIC, Limbažu TIC, Madonas TIC, Ogres TIC, Valkas TIC, Valmieras TIC, Salacgrīvas TIC, Kuldīgas TIC, Lejaskurzemes TIB, Talsu TIC, Tukuma TIC, Saldus TIC, Ventspils TIC, Bauskas TIC, Dobeles TIC, Jelgavas novada TIC, Balvu TIC, Daugavpils TIC, Jēkabpils TIC, Krāslavas TIC, Ludzas TIC, Rēzeknes TIC, Preiļu TIC, Jūrmalas pilsētas dome, Rīgas TKIC

Šogad Tūrisma dienā Limbažos tiks veikta Lielezera krasta attīrīšana pie pilsētas pludmales. Lielezers atrodas Limbažu pagasta un Limbažu pilsētas teritorijā. Ezera virsmas kopējā platība ir 254 ha, maksimālais dziļums – 6,5 m, vidējais – 5,2 m. Ezers pieder pie eitrofa tipa ezeriem, kam parasti raksturīga augsta potenciālā zivju produktivitāte. Lielezers ir iecienīta pilsētas iedzīvotāju atpūtas vieta, pēdējos gados tiek domāts par teritorijas labiekārtošanu, tiek rīkotas talkas. Ir apstiprināts Limbažu pilsētas domes iesniegtais projekts „Interreg III A” prioritātē, kur viena no projekta plānotajām aktivitātēm ir 3.6 kilometrus garas takas izveide gar Limbažu Lielezeru, paredzot atpūtas vietu izveidi, informatīvo stendu uzstādīšanu, skatu torni, bērnu spēļu laukuma izveidi. 27. septembrī Lielezera sakopšanas talkā pieteikušies aptuveni 150 skolēni no Limbažu skolām- Limbažu 1. vidusskolas, Limbažu 2. vidusskolas, Limbažu 3. vidusskolas, Limbažu vakara vidusskolas un Limbažu 18. arodvidusskolas. Talku rīko Limbažu pilsētas dome sadarbībā ar Limbažu tūrisma informācijas centru un Elvīras Bāliņas Tūrisma biroju. Liels paldies visiem, kas palīdzēja organizēt Tūrisma dienas talku un iesaistījās darbos: Limbažu pilsētas domei, SIA Namsaimniekam, SIA Pekabo, Elvīras Bāliņas „Tūrisma birojam", Limbažu muzeja darbiniekiem, Mārtiņbodei, Limbažu vidusskolām. Avots: Limbažu TIC

Vidzemes tūrisma objektu TOP 10 2002. gadā: 1. Līgatnes mācību un atpūtas parks Cēsu raj. 2. Šaursliežu bānītis Gulbene-Alūksne Gulbenes un Alūksnes raj. 3. Skaņā kalna parks Valmieras raj. 4. Vidzemes akmeņainā jūrmala Limbažu raj. 5. Cēsu vecpilsēta Cēsu raj. 6. Turaidas muzejrezervāts Rīgas raj. 7. Araišu ezerpils Cēsu raj. 8. Cesvaines pils Madonas raj 9. Senlatviešu (Uldevena) pils Ogres raj. 10. Gaiziņkalns un apkārtne Madonas raj. ----------------------------------------------------------- 11. Brīvdabas muzejs "Otes dzirnavas" Alūksnes raj. 12. Sietiņiezis Valmieras raj. 13. Valmiera (Sv. Sīmaņa baznīca, aptieka) Valmieras raj. 14. Kokneses pilsdrupas Aizkraukles raj. 15. Bīriņu pils Limbažu raj. Db-online rīkotajā aptaujā piedalījās sekojoši tūrisma informācijas centri: Alūksnes TIC Aizkraukles TIC Cēsu TIC Gulbenes TIC Limbažu TIC Madonas TIC Ogres TIC Valkas TIC Valmieras TIC

Pretēji populārajam viedoklim, ka sabiedrība zaudējusi jebkādu uzticību politiķiem un valsts amatpersonām, nule kā veiktais pētījums liecina par pretējo. Sabiedrība tic politiķu drūmajām prognozēm.

Jautāti par to, kuriem no valstsvīru un politiķu apgalvojumiem viņi tic, vislielākais skaits – 71.4% aptaujāto atbildēja: viņi ticot apgalvojumam, ka krīze valstī kļūs vēl smagāka. Šādam apgalvojumam tic lielākā daļa augstākā un vidējā līmeņa vadītāju (72.1%), speciālisti, ierēdņi un fizisku darbu nestrādājošie (71.2%). 85.7% zemnieku tic šim apgalvojumam, vēl skarbāku nākotni sagaida arī 85.6% aptaujāto pensionāru, liecina P.R.A.E. Sabiedriskās attiecības pasūtītā pētījuma dati.

Tāpat veseli 39.6% iedzīvotāju tic virknes politiķu apgalvojumam, ka šajā vasarā Latvijas valstij tiešām varētu izbeigties nauda.

5. maijā izsludināts konkurss par Limbažu pilsētas logo izveidi- konkursa mērķis ir radīt sabiedrībā plaši atpazīstamu un tikai Limbažu pilsētu raksturojošu simbolu jeb logo, kurš attēlotu Limbažus raksturojošākās iezīmes- vēsturi, kultūras tradīcijas, objektus utt. Logo paredzēts izmantot Limbažu pilsētas popularizēšanai, tai skaitā, pasākumos pilsētā un ārpus tās, drukātajos iespieddarbos, reklāmas materiālos un citos līdzīgos veidos, kas vairo Limbažu atpazīstamību un popularitāti. Logo īpaši būtisks ir pilsētas tūrisma iespēju reklamēšanā un mārketingā. Limbažu pilsētas logo izstrādes konkurss ir atklāts, to rīko Limbažu pilsētas dome. Konkursā var piedalīties jebkura fiziska vai juridiska persona. Konkursa uzvarētājs tiks apbalvots ar naudas prēmiju līdz 500,- latiem. Konkursa komisijai ir tiesības balvu fonda ietvaros piešķirt veicināšanas balvu tādas idejas autoram, kura piedāvājumā ietverts kāds īpašs oriģināls elements, kurš var tikt izmantots pilsētas logo gala varianta izstrādē vai citiem ar pilsētas logo nesaistītiem mērķiem. Ja tas ir nepieciešams, labākā piedāvājuma autoram pēc konkursa ir tiesības un pienākums veikt logo un/vai devīzes korekcijas, atbilstoši konkursa komisijas priekšlikumiem. Maksimālo prēmijas apmēru var piešķirt tādam darbam, kurš saņēmis augstāko novērtējumu par visiem kritērijiem, kā arī tam nav nepieciešami labojumi, papildinājumi, vai pārstrādāšana elektroniskā formā. Naudas prēmija ir uzskatāma par samaksu par izstrādāto logo. Ar prēmijas saņemšanas brīdi Autortiesības uz šo logo pieder Limbažu pilsētas domei. Piedāvājums pretendentam jāiesniedz personīgi, pa pastu vai e-pastu (ar norādi „Logo konkursam”) līdz 2005. 1.jūnijam (pasta zīmogs!). Ar Limbažu pilsētas logo konkursa nolikumu var iepazīties Limbažu pilsētas mājas lapā-www.elimbazi.lv. Avots: Limbažu TIC

Kuldīgas tūrisma informācijas centrs svin 10 gadu jubilēju. Šobrīd Kurzemē darbojas 15 tūrisma informācias centri (TIC), Latvijā ap 50 TIC, no kuriem jaunākie dibināti tikai šogad, bet vecākie, - Liepājas TIC, Kuldīgas TIC, Tukuma TIC. Kuldīgas TIC ir viens no pirmajiem trīs tūrisma informācijas centriem Latvijā un savu 10 pastāvēšanas gadu laikā ir veicis ievērojamus pasākumus gan Kuldīgas, gan Kurzemes tūrisma attīstībā. Tikai pērn, 2004. gadā vien TIC ir guvis vairākos apbalvojumus un nominācijas valsts mēroga konkursos: 2004. gada 20. decembrī, Kuldīgas TIC iegūst 1. vietu Latvijā, LR Ekonomikas Ministrijas rīkotājā konkursa «Labākais tūrisma uzņēmums 2004», laureāts nominācijā «Inovatīvs tūrisma produkts vai pakalpojums.» 2004 gadā 16. jūlijā Kuldīgas TIC saņem nominācija «Bērniem draudzīgs uzņēmums» LR Veselības Ministrijas un Latvijas Pašvaldību savienības rīkotajā konkursā, kas piešķirta vienīgajam tūrisma informācijas centram Latvijā. 2004. gadā 20. decembrī Kuldīgas TIC ar savu jaunradīto «Padomju šarma šovu» iegūst 2. vietu Latvijā, Tūrisma Attīstības valsts aģentūras rīkotajā konkursā «Par labāko kultūras tūrisma pakalpojumu ideju» 2004. gadā Eiropas Reģionālā tūrisma institūta veidotajā profesionālu tūrisma uzņēmumu reitinga tabulā iegūst otro vietu starp Latvijas tūrisma uzņēmumiem. Avots: Kuldīgas TIC

Piena pārstrādes uzņēmumu AS Limbažu piens pēc tā desmit mēnešu dīkstāves iegādājušies ārvalstu investori, atjaunojot uzņēmuma darbību, kas turpmāk tiks orientēta tikai uz eksportu, apliecina uzņēmuma direktors Ēvalds Putniņš.

Darījuma summu viņš neatklāja. Kā ziņots, Limbažu piens darbu pārtrauca šā gada 1.februārī, jo noliktavās bija izveidojusies siera pārprodukcija. Līdz šim kompānija bija AS Rīgas piena kombināts apakšuzņēmums.

«Uzņēmums atsācis darbību, tajā strādā pārdesmit cilvēku, un ražosim "Mozarella" tipa sieru, kas tiks pārdots ārzemju tirgos, jo uzņēmuma jauno investoru interese ir tikai un vienīgi eksports. Plānots, ka nākamgad pievērsīsimies arī citu šķirņu ražošanai, bet arī tās 100% tiks virzītas eksportam. Monterigo sieru, kas iepriekš bija viens no uzņēmuma zīmoliem, vairs neražosim,» sacīja Putniņš.

Šī gada 23. martā Limbažu rajonā notika projekta “Veselīga dzīvesveida tūrisma attīstība Limbažu un Pērnavas reģionā” atklāšanas seminārs. Projekts atbalstīts Phare 2002.gada Pārrobežu sadarbības programmas “Baltijas jūras reģiona sadarbības programma Latvijai” projektu konkursā. Semināru atklāja Jānis Bakmanis, Limbažu rajona padomes priekšsēdētājs, Spīdola Lielmane, projekta vadītāja, Taavi Tuur, Pērnavas apgabala administrācijas pārstāvis. Projekta "Veselīga dzīvesveida tūrisma attīstība Limbažu un Pērnavas reģionā” darbības laikā notiks apmācības tūrisma pakalpojumu sniedzējiem visā rajonā, iesaistot gan pašvaldību speciālistus, gan tūrisma uzņēmējus; tiks izstrādāti 3 jauni tūrisma maršruti, tajos izliktas tūrisma 72 norāžu zīmes un 18 lieli informatīvie stendi, ar kartēm un iezīmētiem tūrisma objektiem, atpūtas un naktsmītņu vietām. Šajos tūrisma maršrutos tiks izveidotas un iekārtotas “zaļās pieturas” - labiekārtotas atpūtas vietas. Paredzēts izstrādāt un izdot arī informatīvos materiālus. Projekta ieguvums būs iespēja turpmāk kļūt pamanāmiem, atpazīstamiem un ievērotiem ar savu, īpašo veselīga dzīvesveida tūrisma zīmolu, kas ļaus ar to startēt tūrisma gadatirgos un izstādēs. Vienlaikus tā ir pārrobežu sadarbība, pieredzes apmaiņa, jauna tūrisma produkta veidošana. Projekta ilgtermiņa mērķis un sava veida izaicinājums ir iestrāžu veikšana tūrisma klāstera izveidei - tas nozīmē, ka, pateicoties tūrisma attīstībai, dažādu veselību veicinošu aktivitāšu un produktu piedāvātāji reģionā ar savu darbību veicinās arī cita veida pakalpojumu, mazo un vidējo uzņēmumu, amatniecības attīstību, veidojot savstarpēji cieši saistītu uzņēmējdarbības tīklu. Svarīgi, ka projekts paredz aktīvu un ciešu pārrobežu sadarbību ar Pērnavas reģionu - gan maršrutu izstrādē, gan pārējo jau minēto aktivitāšu sfērā. Tas mazinās šā brīža informācijas trūkumu vienam par otru, aktivizēs tūrisma plūsmas intensitāti pierobežā. Projekta kopējais budžets ir vairāk kā 65 tūkstoši latu un to plānots pabeigt līdz gada beigām. Projekta atklāšanas seminārā par saviem projektiem pieredzē dalījās projekta „Minhauzena pasaule” koordinatore Guna Preimane, Vairis Nartišs - Ainažu pilsētas projektu vadītājs, Limbažu pilsētas domes attīstības nodaļas plānotāja Ingrīda Ludziņa ar projektu “Limbažu Lielezera dabas tūrisma taka”, Asnāte Ziemele Lauku tūrisma asociācijas „Lauku ceļotājs” prezidente, Latvijas tūrisma informācijas biroja vadītāja Sanita Ciniņa. Avots: Limbažu TIC

Zviedru telekomunikāciju koncerns Telia pieteicis skarbus taupības soļus savā maģistrālo tīklu uzņēmumā Telia International Carrier (TIC). Jaunais koncerna izpilddirektors Anders Igels (Anders Igel) paziņojis, ka pārtraukšot darba attiecības ar 400 no 800 TIC darbiniekiem, pārsvarā ārpus Zviedrijas. Tikšot arī norakstīti 6 miljardi kronu no TIC pamatlīdzekļiem un rezervēti 3.5 miljardi kronu t.s. pārstrukturēšanās izmaksām A. Igels teica, ka taupības mēri nepieciešami lai atgrieztu TIC pelnītspēju šodienas skarbos un nestabilos starptautiskās telekomunikāciju jaudas tirgus apstākļos. Turpmāk kompānija koncentrēšot visas pūles uz Ziemeļvalstu un Baltijas tirgu. TIC Latvijas meitas uzņēmuma Telia Latvia izpilddirektors Pers Oke Šjēblums (Per Ake Sjöblum) Db sacīja, ka taupības mēri Telia uzņēmumus Latvija būtiski neskaršot. «Telia Latvia, kas piedāvā interneta pakalpojumus uzņēmējiem un privātpersonām, vairs nebūs saistita ar TIC un to pakļaus kādai citai Telia koncerna nodaļai,» viņš teica. Savukārt otrā TIC meitas uzņēmumā SIA Datatel, kas pārdod starptautisko datu un balss pārraidi vairumā operatoriem un interneta pakalpojumu sniedzējiem, «nav ko samazināt, jo mēs esam tikai divi,» P. Šjēblums pasmējās. Telia Latvia strādā 34 personas un viņu darbvietas taupības mēri neskaršot.

Piena pārstrādes uzņēmuma a/s Limbažu piens no 1.februāra uz laiku pārtraucis darbu, jo noliktavās izveidojusies siera pārprodukcija, apliecināja uzņēmumā.

Patlaban saražots pietiekami liels siera daudzums, lai kādu laiku vairs nebūtu rentabli turpināt ražošanu, norādīja uzņēmumā.

Lai uzņēmuma darbinieki nepaliktu bez darba, Limbažu piena produkcijas zīmola izplatītāji, koncerns Food Union pārstāvji cilvēkiem piedāvājuši darbu kādā no ražotnēm Valmierā vai Rīgā.

«Darbiniekiem, kuri būs ar mieru koncerna algotajā transportā doties uz darbu šajās ražotnēs, tiks saglabāta gan alga, gan darba līgumi,» sacīja Food Union pārstāve Linda Ļisicina.

Savukārt AS Rīgas piena kombināts valdes priekšsēdētājs Raimonds Misa atzina, ka kopumā situācija ar siera ražošanu ir sarežģīta pārlieku lielās importa produkcijas dēļ.

AS «Cata» Limbažu filiāles darbinieki un arodkomitejas vadība nolēmusi pieteikt streiku, informē «Catas» Limbažu filiāles arodkomitejas vadītāja vietnieks Mārtiņš Aizpurietis.

Šis solis tiek skaidrots ar uzņēmuma vadības lēmumu no 6. novembra slēgt vairākus reisus Limbažu novadā esošajā struktūrvienībā - «Cata» Limbažu filiālē, neskaidrojot sabiedrībai un darbiniekiem šī lēmuma pamatotību un nepieciešamību. M. Aizpurietis atzīmē, ka vairāki no attiecīgajiem reisiem ir pieprasīti. Vairāki reisi novirzīti izpildīt citām «Cata» filiālēm, kā rezultātā būtiski samazinājies darba apjoms, līdz ar to arī atalgojuma apmērs uzņēmuma Limbažu filiālē un netiek kompensēta darbiniekiem dīkstāve, atbilstoši darba likumam.

«Līdz ar to «Catas» struktūrvienība Limbažu filiāles darbinieki, un arodkomitejas vadība nolēmusi pieteikt streiku, likumā paredzētajā kārtībā, šobrīd tiek gatavoti visi nepieciešamie dokumenti, kā arī sadarbojoties ar arodorganizācijas vadību tiks lemts par streika laiku un formu,» teikts paziņojumā.

A/s Limbažu siers pēc dīkstāves divos gados ir uzņēmis apgriezienus, pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

2012. un 2013. gadā a/s Limbažu piens nostāvēja dīkstāvē, bet 2013. gada oktobrī to iegādājās viens no uzņēmuma akcionāriem Ēvalds Putniņš. Piena pārstrādes ražotne Limbažos ieguva jaunu nosaukumu - Limbažu siers. Šobrīd 70% no a/s Limbažu siers saražotās produkcijas ir cietais siers, bet 30% - industriālais krējums, no kura gatavo dažādus produktus, piemēram, kuļ sviestu vai izmanto saldējuma ražošanai. «No uzņēmuma saražotā cietā siera, ko pasaulē pazīst kā Parmezānu (Parmigiano-Reggino), Latvijā paliek tik, cik melns aiz naga, aptuveni 1-2%,» stāsta a/s Limbažu siers valdes priekšsēdētājs Ē. Putniņš.

Jo zemāks izglītības līmenis, jo vairāk cilvēks tic informācijai sociālajos tīklos, secināts Kultūras ministrijas (KM) pasūtītajā pētījumā par iedzīvotāju medijpratību 2017.gadā.

Pētījumā noskaidrots, ka 32% iedzīvotāju kopumā tic informācijai, ko var atrast sociālajos tīklos. Rezultāti rāda, ka sociālajos tīklos pieejamajai informācijai vairāk tic gados jaunāki iedzīvotāji, un, pieaugot vecumam, samazinās uzticība sociālajos tīklos izvietotai informācijai. Piemēram, sociālajos tīklos izvietotai informācijai 15-24 gadus vecu respondentu vidū tic 54% iedzīvotāju, savukārt 65-74 gadu vecu cilvēku vidū sociālajos tīklos pieejamajai informācijai tic aptuveni divreiz mazāk jeb 23% iedzīvotāju.

Tikai aptuveni puse Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka pastāv atšķirības, kā vienu un to pašu notikumu mēdz atspoguļot dažādi mediji. Tas nozīmē, ka trūkst izpratnes par realitātes konstruēšanas veidiem. Turklāt par iespējamību, ka mediju saturs var būt ne vien uzticams, bet arī apzināti tendenciozs, daļa aptaujas dalībnieku nav aizdomājušies. Proti, katrs ceturtais pētījuma dalībnieks (27%) nespēj novērtēt savu spēju atpazīt uzticamu informāciju medijos no manipulatīvas, jo nav par to domājis.

Latgales 2002. gada populārāko tūrisma objektu TOP 10 1. Aglonas bazilika, Preiļu raj. 2. Dabas parks ,,Daugavas Loki” Krāslavas, Daugavpils raj. 3. Rāznas ezers, Rēzeknes raj. 4. Krustpils pils, Jēkabpils 5. Latgales keramiķu darbnīcas 6. Mākoņkalns, Rēzeknes raj. 7. Dinaburgas pilsdrupas, cietoksnis, Daugavpils 8. Līvānu stikla fabrika ar muzeju, Līvāni 9. “Untumi” – zirgu izjādes, Rēzeknes raj. 10. “Jasmuiža” – Raiņa muzejs, Preiļu raj. ----------------------------------------------------- 11. Sauleskalns, Krāslavas raj. 12. Latgales Māra, Rēzeknes pilsēta 13. F.Trasūna "Kolnasāta", Rēzeknes raj. 14. Velnezers, Krāslavas raj. 15. Ludzas pilsdrupas, Ludzas raj. Dienas Biznesa un Eiropas reģionālā tūrisma institūta aptaujā piedalījās sekojošie tūrisma informācijas centri: Balvu TIC Daugavpils TIC Jēkabpils TIC Krāslavas TIC Ludzas TIC Rēzeknes TIC Preiļu TIC

Piena pārstrādes uzņēmuma a/s Limbažu piens no 1. februāra uz laiku pārtraucis darbu, jo noliktavās izveidojusies siera pārprodukcija.

«Patlaban saražots pietiekami liels siera daudzums, lai kādu laiku vairs nebūtu rentabli turpināt ražošanu,» norādīja uzņēmumā.

Lai uzņēmuma darbinieki nepaliktu bez darba, Limbažu piena produkcijas zīmola izplatītāji, koncerns Food Union pārstāvji cilvēkiem piedāvājuši darbu kādā no ražotnēm Valmierā vai Rīgā.

«Darbiniekiem, kuri būs ar mieru koncerna algotajā transportā doties uz darbu šajās ražotnēs, tiks saglabāta gan alga, gan darba līgumi,» sacīja Food Union pārstāve Linda Ļisicina.

Savukārt a/s Rīgas piena kombināts valdes priekšsēdētājs Raimonds Misa atzina, ka kopumā situācija ar siera ražošanu ir sarežģīta pārlieku lielās importa produkcijas dēļ.

"Luminor" banka piešķīrusi faktoringa limitu 500 000 eiro apmērā piena pārstrādes uzņēmumam "Limbažu siers". Kā nodrošinājums šim aizdevumam ir arī "Altum" eksporta kredīta garantija, kas pirmo reizi tiek izmantota faktoringa sadarbībā.

"Limbažu siers" ir uzņēmums, kas, iepērkot pienu no vietējiem zemniekiem, ražo dažādus piena produktus, bet tā galvenais produkts ir cietais siers. Tas tiek ražots pēc īpašas receptūras, un 70% saražotās produkcijas tiek eksportēta uz Itāliju. Lai varētu turpināt produktu eksportu un pārdošanu vienam no galvenajiem klientiem, tika piesaistīta "Altum" eksporta garantija.

"Pirmo reizi faktoringa sadarbībā piesaistām "Altum" eksporta garantiju, lai uzņēmumam "Limbažu siers" varētu piešķirt nepieciešamo finansējumu un tas varētu veiksmīgi turpināt savas produkcijas eksportu. Šis ir jauns nodrošinājuma veids, kas dod iespēju klientam sūtīt savas preces arī pircējiem, kuriem pēc risku izvērtēšanas nevar piesaistīt apdrošinātāju sniegtos limitus. Šo garantijas veidu turpmāk plānojam piedāvāt arī citiem klientiem," stāsta Ilze Zoltnere, "Luminor" Korporatīvā departamenta vadītāja.

Lai pielāgotos iedzīvotāju vājajai pirktspējai, piena pārstrādes uzņēmumi patlaban samazina produktu klāstu, pastāstīja Latvijas piensaimnieku centrālās savienības valdes priekšsēdētājs Jānis Šolks.

Viņš sacīja, ka ar realizēto produktu apjomu tirgū piena pārstrādes uzņēmumi nevar pilnībā segt ražošanas izdevumus, tāpēc tiek samazināts gan realizētās produkcijas apjoms, gan klāsts. Tas skaidrojams ar patērētāju iepirkšanās paradumu maiņu, patērētājiem izvēloties vienkāršākus produktus.

Komentējot izskanējušo vēsti par uzņēmuma AS "Limbažu siers" darbības pārtraukšanu, Jānis Šolks atbildēja, ka "viņi ["Limbažu siers"] jau kādu laiku ir apturējuši darbību".

Tāpat viņš stāstīja, ka piensaimniecības nozarē uzņēmumi ir ļoti atkarīgi no iedzīvotāju pirktspējas. Tā kā Latvijā pirktspēja ir salīdzinoši vāja, piena produktu ražotājiem ar lielākiem eksporta tirgiem pašlaik ir labāks finansiālais stāvoklis.

26.12.2002 13.00 Sarīkojums "Tiem, kam sarma sabirusi matos", Puikules tautas namā 14.00 Ziemassvētku sarīkojums bērniem "Rūķu laiks", Salacgrīvas kultūras namā 15.00 Represēto apvienības Ziemassvētku sarīkojums, Limbažu kultūras namā 16.00 Eglīte pirmsskolas vecuma bērniem, Lēdurgas kultūras namā 27.12.2002 14.00 Pensionāru apvienības "Kamolītis" Ziemassvētku sarīkojums, Lēdurgas kultūras namā 16.00 Ziemassvētku sarīkojums pilsētas pensionāriem, Limbažu kultūras namā 19.00 Ziemassvētku eglīte pilsētas pensionāriem, Alojas kultūras namā 28.12.2002 16.00 Uzvedums "Rūķu ziemassvētki"un eglīte pagasta pirmsskolas vecuma bērniem, Viļķenes kultūras namā 20.00 Karnevāls jauniešiem, Limbažu bērnu un jauniešu centrā Limbažu muzejā, Limbažos Burtnieku ielā 7, izstāde “ Kāzu tradīcijas Vidzemē”. Tiek piedāvāta arī īpaša programma jaunlaulātajiem. Informācija: 40 70 894 vai 40 70 632. Avits: Limbažu TIC

11.12. plkst. 16.00 Ainažu jūrskolas muzejā- diskusiju klubs. Tikšanās ar mācītāju Sarmīti Fišeri. 14.12. plkst. 15.00 Limbažu muzejā- izstādes “Kāzas” atklāšana kopā ar kāzu tradīciju zinātājiem Vidvudu un Ivetu Medņiem. 14.12. plkst. 18.00 Limbažu kultūras namā- “Sporta laureāts-2002”, Limbažu rajona sporta skolai-35. Spēlēs grupas “Rīgas viļņi” un “Spirit Shadow”. Muzikāli sveicieni no Antas Enģeles. 14.12. plkst. 14.00 Liepupes kultūras namā- Rajona jaukto koru kopmēģinājums. 15.12. plkst. 11.30 Limbažos- Ziemassvētku ieskaņas koncerts Limbažu Ev.-lut. baznīcā. Piedalās vokālais ansamblis “Reiz bija”. 15.12. plkst. 17.00 Limbažos-Ziemassvētku egles iedegšana baznīcas laukumā. Avots: Limbažu TIC

Pasākumi nedēļas nogalē Limbažos:Piektdien-13.09. Dzelzceļš pl.14. 00 Eiropas kultūras mantojuma dienu Limbažu rajonā un izstādes “No sliežu ceļu vēstures. Rīgas – Rūjienas dzelzceļa līnijai – 65” atklāšana, Mehanizācijas ielā 4a. Tikšanās ar Latvijas Dzelzceļnieku biedrības pārstāvjiem. Sestdien-14.09. Plkst.22.00 Limbažu kultūras namā- diskotēka. Piedalās DJ Agris Semēvics Ieeja: līdz 23.00- Ls 1.5, pēc 23.00- Ls 2. Visu nedēļas nogali- Limbažu muzejā. J. Cibuļa privātkolekcija “ Ābeces”, N. Karogodina gleznas “ Manas sirds valoda” R. Valtera privātkolekcija “ 2. pasaules kara tehnikas modeļi” Jauka pasēdēšana: Krodziņš “ Trīs kambari” Baumaņu Kārļa 3 Kafejnīca “ Tornis”, Torņa 1 Kafejnīca “ Viesis”, Rīgas iela 16 Naktsmītnes: Sporta un atpūtas centrs “ Lielezers”, Ievu iela 1 Viesu māja “Gundegas” , Stacijas 34 Informāciju sagatavoja: Ilze Leimane LIMBAŽU TŪRISMA INFORMĀCIJAS CENTRS Limbaži, Burtnieku iela 5, Tālr./fax. 40 70 608, e-pasts: lemisele@ e-apollo.lv

Vairākās Rietumeiropas valstīs gada nogalē katrā tautsaimniecības nozarē tiek nominēti un apsveikti labākie no labākajiem. Šajā sakarā tūrisma biznesa vortāls Eiropa.lv veica pirmo e-pasta aptauju Latvijas tūrisma profesionāļu vidū, noskaidrojot TŪRISMA GADA CILVĒKS trijās nominācijas – uzņēmējs, žurnālists un tūrisma informācijas centra vadītājs. No vairāk kā 300 izsūtītajām e-pasta anketām tika saņemtas atpakaļ 93 derīgas atbildes. Par 2003. gada TŪRISMA GADA CILVĒKS tika nominēti:UZŅĒMĒJS – Juris Balodis, viesu mājās “Lāču miga” direktors; ŽURNĀLISTS – Zaiga Grīnberga, Latvijas radio 1 žurnāliste; TIC VADĪTĀJS – Mārtiņš Malcenieks, Cēsu TIC vadītājs. Tūrisma attīstības valsts aģentūras rīkotajā pasākumā “Latvijas tūrisma draugu, kolēģu, viesu tikšanos 2004. gada priekšvakarā” viesnīcas Park Hotel Rīdzene restorānā “Piramīda” 13.12.2003 tika apbalvoti TŪRISMA GADA CILVĒKS laureāti. Nominācijas balva ir atzinības raksts un latgaļu keramikas svečturis ar speciālu gravējumu. Anketas dalībnieka balvu saņēma Baiba Smilga no Straupes tūrisma biedrības, kura 2004. gadam iegūst tūrisma biznesa vortāla Eiropa.lv “A” līmeņa abonentu. Analizējot aptaujas anketas nākas secināt, ka divās nominācijās (žurnālists un TIC vadītājs) sava starpā cīnījās Zaiga Grīnberga (Latvijas radio1) ar Daci Preisu (Dienas bizness) un Mārtiņš Malcenieks (Cēsu TIC) ar Guntaru Seili (Ventspils TIC) un Gunu Ķiberi (Rūjienas TIC). Uzņēmēju vidū tika nominēts vislielākais personu skaits, kur daudzi savas balsis nodeva Gundegai Zeltiņai (Latvia Tours), Margaritai Platacei (Hotel de Rome), Rutai Berkmanei (Express Travel) un Dikļu pils īpašniekiem. Avots: Eiropa.lv

11. februārī Daugavpilī atklās jaunā tūrisma informācijas centra (TIC) biroju, kurš tagad atradīsies Vienības namā. Daugavpils novada TIC vadītājs Aigars Smagars pastāstīja, ka centra mērķis ir popularizēt tūrisma un atpūtas iespējas Daugavpils novadā un veicināt tūrisma attīstību reģionā. Sadarbībā ar Eiropas Kustību Latvijā Daugavpils novada TIC jaunajā birojā piedāvās arī informāciju par Eiropas Savienības aktualitātēm, kas saistās ar Latvijas gaidāmo iestāšanos ES. Jauna TIC biroja atklāšanu Daugavpilī, piešķirot finansējumu (kopumā ieguldīti ap 4 000 Ls), ir veicinājuši Daugavpils novada TIC dibinātāji – Daugavpils pilsētas dome un Daugavpils rajona padome, kā arī vairākas rajona pašvaldības un Daugavpils Universitāte. Daugavpils novada TIC ir dibināts 1998. gadā, tas viens no pirmajiem ir iesaistījies Valsts Investīciju projektā Vienota tūrisma informācijas tīkla izveide, ko jau otro gadu īsteno Tūrisma Attīstības Valsts Aģentūra. Projekta ietvaros tiek veidota vienota Latvijas valsts tūrisma datu bāze, kas ikvienam ceļotājam ir pieejama interneta portālā www.latviatourism. lv.

Pirmo reizi Latvijā notiks unikāls starptautisks tūrisma, kultūras un labdarības projekts GO BLONDE, ko organizē Latvijas Blondīņu asociācija. Ar moto «Padarīsim pasauli gaišāku» tiek uzsākta blondīņu nedēļas nogale no 30.maija līdz 31.maijam.

Starptautiskā blondīņu asociācija, kuras biedrs tagad ir arī Latvija kopš šā gada marta, ir iesniegusi iesniegumu UNESCO par to, lai 31.maiju atzītu par oficiālo blondīņu dienu, Db informē Latvijas Blondīņu asociācija.

Blondīņu balles laikā tiks pasniegtas balvas «Dimanta tauriņš» vairāk nekā desmit nominācijās: «Blondīne – līdere», «Blondīne – juriste», «Blondīne – modesdāma», «Blondīne – žurnāliste», «Blondīne – TV zvaigzne», «Blondīne – oficiante» utt.

Jau no maija blondīnes varēs pieteikties un reģistrēties Latvijas blondīņu asociācijā, saņemot atlaižu karti un atlaides uz taksometru pakalpojumiem, veikalos, skaistumkopšanas salonos un restorānos.

Kaut gan Liepājas tūrisma informācijas birojā (LRTIB) apkalpoto tūristu skaits pērn sarucis, kopējais reģistrēto ceļotāju skaits pieaudzis. Šogad pilsētas viesu skaits varētu vēl pieaugt, jo Liepājas pašvaldība īsteno pilsētas vēstnešu projektu.

Šogad Liepājas pilsēta sākusi jauno reklāmas kampaņu un ikvienam Latvijas iedzīvotājam piedāvā iespēju atbraukt ciemos pie īstiem liepājniekiem, informē Liepājas pilsētas pašvaldības administrācijas Sabiedrisko attiecību un mārketinga daļas vadītāja Zita Lazdāne.

Rīgā, Nacionālajā bibliotēkā notika iepazīstināšana ar Liepājas pilsētas jaunās vasaras sezonas aktualitātēm, un publiski tika paziņoti septiņi liepājnieki, kuri kļuvuši par Liepājas vēstnešiem un aicinās viesus no visas Latvijas izbaudīt nedēļas nogali vēju pilsētā.

Kopumā Liepāju klātienē izrādīs 7 liepājnieki: Marta Toode-Pusaudze un Vairis Pusaudzis parādīs aktīvās atpūtas iespējas vēju pilsētā, Ralfs Jēkabsons atklās Liepāju no jauna, Monta Glumane (Dienas Bizness žurnāliste) sarūpēs neaizmirstamu nedēļas nogali ar draudzenēm, Inguna Eņģele iepazīstinās ar Liepājas kultūras dārgumiem, Andris Lanka ar ģimeni ielūgs uz aizraujošu nedēļas nogali, Kristiāna Bumbiere parādīs labāko, ko jaunieši var darīt pilsētā, Annija Vētra un Oskars Tērauds atklās Liepājas sportiskāko pusi.