Galactico tirdzniecības centru attīstītājs SIA Linstow Center Management (Linstow) atzīst, ka pērn oktobrī tirdzniecības centrā Alfa iebruka uzņēmuma Re&Re būvēts jumts 90 kvadrātmetru platībā, apliecināja Linstow pārstāve Evija Ansonska.

Viņa pastāstīja, ka negadījums Alfā pērn notika divos posmos. Vispirms 5. oktobra rītā pirms darba laika vētrā tika norauta tirdzniecības parka fasāde, kā rezultātā naktī uz 6.oktobri iebruka jumts.

«Veikalā strādājošo un klientu informēšana nebija nepieciešama, jo negadījumi notika pēc darba laika,» šī fakta noklusēšanu gada garumā skaidroja Ansonska.

Rīgas mērs Nils Ušakovs (SC) raidījumā Panorāma sacīja, ka ar šādu faktu šodien uzzinājis no medijiem. Uz tirdzniecības centru Alfa otrdien brauks būvvaldes pārstāvji, lai apsekotu, kas tur notiek un vai konstrukcijas ir drošas.

Lai gan konsolidētajā kopbudžetā šā gada jūnija mēnesī bija 19,3 milj. eiro deficīts, šā gada pirmais pusgads kopbudžetā kopumā noslēgts ar 230,7 milj. eiro pārpalikumu, informē Finanšu ministrijā (FM).

Šā gada pirmajā pusgadā, salīdzinot ar 2016.gada attiecīgo periodu, pārpalikums konsolidētajā kopbudžetā palielinājās par 44,6 milj. eiro, ko sekmēja straujāks nodokļu ieņēmumu pieaugums. Nodokļu ieņēmumu plāns kopbudžetā pirmajā pusgadā izpildīts 101,5% apmērā un virsplāna ieņēmumi veidoja 55,0 milj. eiro. Vienlaikus FM uzsver, ka ik gadu vēsturiski gada sākumā kopbudžetā veidojas pārpalikums, kas gada nogalē, izdevumiem pieaugot straujāk gan valsts budžetā, gan pašvaldību budžetos, veido finansiālo deficītu. Vispārējās valdības budžeta deficīts 2017.gadam, kas iekļauts Stabilitātes programmā 2017.-2020.gadam, tiek prognozēts 0,8% no IKP apmērā jeb 209,6 milj. eiro (pēc EKS 2010 metodoloģijas).

Rīgas centrā ceturtdien būvlaukumā sagruvusi neapdzīvota piecstāvu ēka, un zem konstrukcijām atrodas vismaz trīs vieglās automašīnas, taču informācija par cietušajiem nav, informēja Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestā (VUGD).

Plkst.14.15 VUGD saņēma izsaukumu uz Satekles ielu, kur sagruva piecstāvu ēka. Ierodoties notikuma vietā, konstatēts, ka būvlaukumā sagruvusi ēka un zem konstrukcijām atrodas vismaz trīs vieglās automašīnas.

Notikuma vietā izveidots operatīvais štābs, lai efektīvāk koordinētu konstrukciju pārmeklēšanas darbus. Notiek cilvēku evakuācija no blakus esošās ēkas un sagruvušo konstrukciju pārmeklēšana.

Tajā darbojas VUGD, AS "Latvijas gāze", pašvaldības policijas, Valsts policijas pārstāvji un būvdarbu vadītājs. Notikuma vietā strādā 34 glābēji ar sešām autocisternām, glābšanas automobili un autokāpnēm.

Aģentūra LETA novēroja, ka kvartāls ap notikuma vietu ir daļēji norobežots. Viena Dzirnavu ielas puse ir slēgta gājējiem, tāpat Dzirnavu ielas posms starp Satekles un Ernesta Birznieka-Upīša ielām ir slēgts satiksmei.

Norvēģijas uzņēmums "Linstow" pagājušajā nedēļā Latvijā reģistrējis jaunu uzņēmumu SIA "Linstow Trabucco", liecina "Firmas.lv" informācija.

"Linstow Trabucco" pamatkapitāls ir 200 000 eiro, tā vienīgais īpašnieks ir Norvēģijas "Linstow".

Jaundibinātā uzņēmuma valdes priekšsēdētājs ir Frode Gronvolds, bet valdes locekļi - Jānis Valdmanis un Andis Kublačovs.

SIA "Linstow Baltic" pārstāvis Gunārs Klēģers aģentūrai LETA skaidroja, ka "Linstow Trabucco" ir nodibināta ar mērķi nākotnē iegādāties nekustamo īpašumu, kā arī nodrošināt iegādāto nekustamo īpašumu attīstīšanu un apsaimniekošanu.

Jau ziņots, ka janvārī tirdzniecības centru apsaimniekotājs "Linstow Center Management" mainījis nosaukumu uz "Linstow Baltic".

"Linstow Center Management" 2019.gadā strādāja ar 4,611 miljonu eiro apgrozījumu un guva 231 532 eiro peļņu.

Plānots samazināt SIA Linstow pamatkapitālu, liecina Lursoft dati.

Uzņēmuma pamatkapitālu paredzēts samazināt par nepilniem 13 miljoniem. Pēc pamatkapitāla samazināšanas SIA Linstow pamatkapitāls būs 7,204 miljoni eiro.

Norvēģu Linstow Center Development piederošais SIA Linstow reģistrēts 1996.gadā. Pērn uzņēmuma apgrozījumu veidojuši 6,558 miljoni eiro, bet peļņu – 4,787 miljoni eiro.

SIA Linstow ir tirdzniecības centra Origo īpašnieks, apsaimniekotājs un attīstītājs.

SIA Linstow Center Management valdes locekle Elvīra Korsakova skaidro - lai nodrošinātu uzņēmuma attīstības projektam nepieciešamās investīcijas, SIA Linstow īpašnieki vēsturiski bija veikuši nozīmīgus ieguldījumus uzņēmuma pamatkapitālā. Šobrīd SIA Linstow ir peļņu nesošs uzņēmums ar stabilu un pozitīvu naudas plūsmu. Izvērtējot grupas uzņēmumu kapitāla struktūru, īpašnieks ir pieņēmis lēmumu samazināt SIA Linstow pamatkapitālu līdz līmenim, kas būtu optimāls, ņemot vērā uzņēmuma darbības apjomus.

Šā gada pirmajā pusgadā kopbudžeta ieņēmumi bija par 380,2 miljoniem eiro jeb 6,4% zemāki nekā pērn attiecīgajā periodā, savukārt kopbudžeta izdevumi veikti par 430,4 miljonu eiro jeb 8,2% lielākā apmērā nekā 2019. gada pirmajā pusgadā, informē Finanšu ministrija.

Kopbudžeta bilance tādējādi šogad pasliktinājusies un kopbudžetā veidojies 131,4 miljonu eiro deficīts, pretstatā 679,2 miljonu eiro pārpalikumam pērn pirmajā pusgadā. Bilances pasliktināšanos ietekmē kopbudžeta nodokļu ieņēmumu plāna neizpilde par 426,6 miljoniem eiro, tāpat arī zemāki ārvalstu finanšu palīdzības ieņēmumi (ĀFP) un izdevumu pieaugums, valdībai ieviešot atbalsta pasākumus COVID-19 seku mazināšanai.

Jāatzīmē, ka valsts budžetā pirmajā pusgadā bija 232,8 miljonu eiro deficīts, kamēr pašvaldību budžetā veidojies 101,4 miljonu eiro pārpalikums.

Kopbudžeta ieņēmumos pirmajā pusgadā saņemti 5,526 miljardi eiro un to zemāku līmeni nekā pērn noteica Covid-19 dēļ ieviestie ierobežojumi un no tiem izrietošie satricinājumi ekonomikā, kā rezultātā kopbudžeta nodokļu ieņēmumi saņemti par 98,8 miljoniem eiro jeb 2,3% zemākā apmērā nekā pērn pirmajā pusgadā un veidoja 4,171 miljardus eiro.

Linstow Baltic no Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta saņēmis saskaņojumu Satekles Biznesa centra būvprojektam.

Ambiciozais biroju komplekss atradīsies Rīgas Centrālās dzelzceļa pasažieru stacijas un Origo One biznesa centra apkaimes kvartālā starp Elizabetes, Ernesta Birznieka-Upīša, Dzirnavu un Satekles ielām.

Topošais 12 000 m2 plašais Satekles Biznesa centra biroju komplekss kopumā ietvers piecas savstarpēji saistītas ēkas, tostarp integrējot arī divas pilsētas kultūrvēsturiskā mantojuma ēkas. Kompleksa galvenajai ēkai būs septiņi stāvi un jau šobrīd ir zināms, ka par jaunās ēkas enkurnomnieku kļūs AS SEB banka, pārceļot uz Satekles Biznesa centru savu galveno biroju.

“Esam gandarīti, ka Personu apvienības SN&L (SARMA & NORDE Arhitekti un Lauder Architects) izstrādātais risinājums, kas pilnībā atbilda mūsu iecerei par ilgtspējīga biznesa centra attīstības vīziju pilsētas centrā, ieguvis atļauju tā turpmākai realizācijai arī no galvaspilsētas attīstību uzraugošo institūciju puses. Tas ir lielisks apliecinājums tam, ka Linstow Baltic stratēģiskā vīzija par to, kā turpināt attīstīt Rīgas Centrālās dzelzceļa pasažieru stacijas apkārtni saskan ar Rīgas redzējumu un ambīcijām mūsdienīgas un ilgtspējīgas pilsētvides izveidē. Vienlaikus Linstow Baltic uzsver, ka augsti novērtē Rīgas domes Pilsētas attīstības departamentu par zaļā koridora principa ieviešanu praksē, kas ir ievērojams atbalsts nekustamo īpašumu projektu attīstītājiem,” norāda Linstow Baltic valdes priekšsēdētājs Frode Gronvolds.

Zāļu ražotāja AS Grindeks konsolidētie, provizoriskie finanšu dati liecina, ka 2021. gada pirmajā pusgadā koncerns sasniedzis rekordlielu apgrozījumu un peļņu.

Šajā periodā “Grindeks” koncerna apgrozījums sasniedza 115,6 milj. eiro, kas ir par 21,1 milj. eiro vai 22% vairāk nekā 2020. gada pirmajā pusgadā. 2021. gada pirmajā pusgadā koncerna peļņa bija 19,8 milj. eiro, kas ir par 7 milj. eiro vai 55% vairāk nekā 2020. gada pirmajā pusgadā, informē uzņēmumā.

Rekordlielie peļņas un apgrozījuma rādītāji sasniegti, jo ievērojami audzis pieprasījums pēc koncerna ražotajiem sirds un asinsvadu, centrālās nervu sistēmas, kā arī slimnīcu segmenta medikamentiem, ko piedāvā AS “Grindeks” meitas uzņēmums “Kalceks”.

2021. gada pirmajā pusgadā koncerns saražoto produkciju eksportēja uz 91 valstīm par kopējo summu 109,6 milj. eiro.

2018. gada pirmajā pusgadā «Grindeks» apgrozījums sasniedzis 71,5 miljonus eiro, bet peļņa - 6,7 miljonus eiro, informē uzņēmums.

Koncerna apgrozījums 2018. gada pirmajā pusgadā bija 71,5 milj. eiro, kas ir par 3,3 milj. eiro vai par 5% vairāk nekā 2017. gada pirmajā pusgadā. Savukārt koncerna neto peļņa, kas attiecināma uz mātes sabiedrības akcionāriem, 2018. gada pirmajā pusgadā bija 6,7 milj. eiro, kas, salīdzinot ar 2017. gada pirmo pusgadu, ir palielinājusies par 0,25 milj. eiro vai par 4%.

Bruto peļņas rentabilitāte 2018. gada pirmajā pusgadā bija 58%, savukārt tīrās peļņas rentabilitāte bija 9%. 2018. gada pirmajā pusgadā Koncerna saražotā produkcija eksportēta uz 75 pasaules valstīm kopumā par 65,7 milj. eiro, kas ir par 4,5 milj. eiro vai par 7% vairāk nekā 2017. gada pirmajā pusgadā.

Tirdzniecības centra "Origo" īpašnieka SIA "Linstow" apgrozījums pagājušajā gadā bija 6,128 miljoni eiro, kas ir par 41,1% vairāk nekā 2020.gadā, savukārt kompānijas peļņa pērn bija 29,744 miljoni eiro pretstatā zaudējumiem gadu iepriekš, liecina "Firmas.lv" informācija.

Uzņēmuma gada pārskata vadības ziņojumā teikts, ka peļņa radusies no ieguldījuma īpašuma patiesās vērtības izmaiņām.

Vienlaikus uzņēmuma vadība pauž uzskatu, ka tirdzniecības centra "Origo" stratēģiskā atrašanās vieta, kas nodrošina lielu pircēju plūsmu, kalpos par pamatu sekmīgai un ilgtspējīgai attīstībai nākotnē. Arī turpmāk uzsvars tiks likts uz "Origo" nomnieku sastāva optimizāciju un lielākas pircēju plūsmas piesaistīšanu.

Uzņēmuma vadība norāda, ka Covid-19 pandēmijas dēļ noteiktie ierobežojumi samazināja ienākumus no nomas maksas. Tomēr vadība uzskata, ka ietekme ir īslaicīga un neatstās būtisku ietekmi uz uzņēmējdarbību.

Tāpat vadības ziņojumā minēts, ka "Linstow" mātesuzņēmumam - Norvēģijas "Linstow" - ir ļoti laba likviditāte, salīdzinoši zems aizņēmuma un nodrošinājuma vērtības rādītājs un ļoti labas attiecības ar aizdevējiem. Līdz ar to Norvēģijas "Linstow" ir ļoti labi sagatavots, lai risinātu tās problēmas, ar kurām saskaras "Linstow" grupas uzņēmumi.

AS Grindeks apgrozījums 2016. gada pirmajā pusgadā bija 46,4 miljoni eiro, kas ir par 2,6 miljoniem eiro vai par 5,9% vairāk nekā 2015. gada pirmajā pusgadā, liecina kompānijas paziņojums Nasdaq Riga.

Savukārt koncerna neto peļņa, kas attiecināma uz mātes sabiedrības akcionāriem, 2016. gada pirmajā pusgadā bija 4,2 miljoni eiro, kas, salīdzinot ar 2015. gada pirmo pusgadu, ir palielinājusies par 1,0 milj. eiro jeb 32,4%. Bruto peļņas rentabilitāte 2016. gada pirmajā pusgadā bija 51,1%, savukārt tīrās peļņas rentabilitāte bija 9,2%. 2016. gada pirmajā pusgadā koncerna saražotā produkcija eksportēta uz 64 pasaules valstīm kopumā par 41,5 milj. eiro, kas ir par 1,7 milj. eiro vai par 4,2% vairāk nekā 2015. gada pirmajā pusgadā.

Grindeks gatavo zāļu pārdošanas apjoms 2016. gada pirmajā pusgadā bija 42,5 milj. eiro un ir palielinājies, salīdzinot ar iepriekšējā perioda pirmo pusgadu, par 3,4 milj. eiro vai 8,7%. Pārdošanas apjoms Krievijā, pārējās NVS valstīs un Gruzijā 2016. gada pirmajā pusgadā sasniedza 23,8 milj. eiro, kas ir par 0,3 milj. eiro vai 1,2% vairāk nekā 2015. gada pirmajā pusgadā. Novērtējot iespējamos valūtas riskus, „Grindeks” savu darbību Vidusāzijas valstīs šī gada pirmajā pusgadā ierobežoja, tādējādi, samazinot eksporta apjomu uz šīm valstīm. Salīdzinot ar iepriekšējā gada pirmo pusgadu, ievērojamākais pārdošanas apjoma pieaugums sasniegts – Krievijā par 25%, Uzbekistānā par 18%, Moldovā par 17% un Turkmenistānā par 15%.

Linstow Center Management šī gada rudenī varētu sākt 40 miljonus eiro vērto Alfas paplašināšanu; tam sekos Origo

Tā DB stāsta Linstow Center Management (Linstow) biznesa attīstības un iznomāšanas direktors, valdes loceklis Mārcis Budļevskis. Igaunijā, Tallinā, Linstow rekonstruēja tirdzniecības centru Ülemiste, bet Latvijā attīstītāja prioritāšu saraksta pirmajā vietā ir tirdzniecības parka Alfa paplašināšana. Alfa ir veiksmīgākais no Linstow tirdzniecības centriem un dabiski līdz tam nonākusi – ir gan pieprasījums, gan nepieciešamā zeme, skaidro M. Budļevskis.

Rinda garāka

Saskaņā ar viņa teikto dota zaļā gaisma jauno platību iznomāšanai un visu projekta darbu uzsākšanai. Ar telpu nomas plāniem iecerēts tikt galā līdz šī gada augustam, kas nozīmē, ka būvniecību varētu sākt 2015. gada rudenī.

Farmācijas kompānijas Grindeks apgrozījums pirmajā pusgadā bija 40,7 miljoni eiro, kas ir par 13,9 miljoniem eiro jeb par 25,5% mazāk nekā 2013. gada pirmajā pusgadā, liecina uzņēmuma paziņojums NASDAQ OMX Riga.

Savukārt koncerna neto peļņa, kas attiecināma uz mātes sabiedrības akcionāriem, pirmajā pusgadā bija 2,8 miljoni eiro, kas, salīdzinot ar 2013. gada pirmo pusgadu, ir samazinājusies par 3,1 milj eiro vai 52,5%. Bruto peļņas rentabilitāte pirmajā pusgadā bija 57%, savukārt tīrās peļņas rentabilitāte bija 6,9%. Šā gada pirmajā pusgadā Koncerna saražotā produkcija eksportēta uz 56 pasaules valstīm, kopumā par 38,6 miljoniem eiro, kas ir par 13 miljoniem eiro jeb par 25,2% mazāk nekā 2013. gada pirmajā pusgadā.

Vairumtirdzniecības noliktavu atlikumu optimizācija un nacionālo valūtu devalvācijas risku vadība iezīmējas kā būtiska tendence galvenajos Grindeks gatavo zāļu tirgos. Šie ir svarīgākie iemesli, kas ietekmējuši apgrozījuma rādītāja samazinājumu pirmajā pusgadā. Savukārt neto peļņas rādītāja samazinājums ir skaidrojams ar ieguldījumu pieaugumu pētniecībā un attīstībā divos stratēģiskajos projektos. Sadarbībā ar Latvijas zinātniekiem sekmīgi pabeigti kardioprotektīvās vielas – GBB hidroksilāzes inhibitora ar oriģinālu struktūru – ķīmiskie un preklīniskie farmakoloģiskās efektivitātes pētījumi, kas ir nozīmīgs posms jauna medicīnas preparāta radīšanā. Otrs projekts ir medikamenta Mildronāts® reģistrācija Ķīnā, kur šobrīd tiek veikts preparāta 3. fāzes klīniskais pētījums.

Nekustamo īpašumu nozares uzņēmums SIA Linstow pērn nopelnījis 3,2 milj. Ls, kas ir par 5,4% vairāk nekā 2010. gadā, liecina Lursoft dati.

Uzņēmuma apgrozījums, salīdzinot ar 2010. gadu, ir pieaudzis par 11,3% līdz 4,1 milj. Ls.

Uzņēmuma valdes priekšsēdētājs ir Norvēģijas pilsonis Frode Groenvalds (Frode Groenvald). Linstow valdes locekļa amatu ieņem Mārcis Budļevskis un Elvīra Korsakova, liecina informācija Lursoft.

SIA Linstow vienīgais īpašnieks ir Norvēģijā reģistrētais Linstow Center Development AS, kas pieder Norvēgījas uzņēmumam A Wilhelmsen AS.

Linstow ir reģistrēts 1996. gadā un tā pamatkapitāls ir 14,2 milj. Ls. SIA Linstow pieder tādi projekti kā t/c Origo, t/c Galerija Centrs, t/c Alfa, t/c Mols. Linstow ir pārstāvēts arī Igaunijā, jo 2004. gada aprīlī Tallinā tika atklāts lielāko tirdzniecības centru Igaunijā — Ülemiste.

Rīgas iepirkšanās centru apsaimniekotājs «Linstow Center Management» (LCM) ir apstādinājis tirdzniecības centra projekta Salienā, Babītes pagastā attīstību, aģentūrai LETA pastāstīja LCM pārstāvji.

«Konkrētā projekta attīstība patlaban ir apstādināta. Ņemot vērā tirgus izmaiņas, šobrīd plānots strādāt pie projekta attīstības koncepta izmaiņām,» informēja LCM, nekomentējot, kādu konkrēti tirgus izmaiņu dēļ plānotas projekta attīstības koncepta izmaiņas.

LCM pārstāvji arī pastāstīja, ka jauna informācija par projektu varētu sekot 2020.gadā.

2013.gadā LCM toreizējais valdes priekšsēdētājs Frode Gronvolds sacīja, ka LCM pašlaik negatavojas strauji attīstīt tirdzniecības centra projektu Salienā, Babītes pagastā, taču atteicies no projekta nav.

«Šis projekts nav nolikts plauktā, bet mēs pašlaik arī negatavojamies to strauji attīstīt. Šim projektam vēl ir nepieciešams laiks, lai tas nobriestu, jo tur ir nepieciešami cita tipa tirgotāji, nekā mums ir, piemēram, Alfā vai Origo. Salienā ir nepieciešami lielu mērogu tirgotāji. Līdz ar to tie ir sarežģītāki lēmumi un investīcijas. It īpaši šīs dienas situācijā. Tādēļ es vēlreiz varu teikt - šis projekts nav nolikts plauktā, bet mēs ar to arī nesteidzamies. Alfa pilnīgi noteikti tiks paplašināta pirms Salienas attīstīšanas,» sacīja Gronvolds.

SEB banka un Danske Bank ir piešķīrušas Linstow grupai ilgtermiņa sindicēto aizdevumu 34 miljonu eiro apmērā. Tas paredzēts tirdzniecības centra Origo paplašināšanai, veidojot multifunkcionālo centru, kas iekļausies arī Rail Baltica satiksmes mezglā. Katra no bankām finansē pusi no kopējā aizdevuma apjoma.

Projektā plānots pārbūvēt esošās tirdzniecības centra Origo telpas un vietā, kur iepriekš atradās pasta centrāle uzbūvēt jaunu korpusu, sešos stāvos iekārtojot gan tirdzniecības telpas, gan telpas birojiem un restorāniem, kā arī pazemes autostāvvietas. Jaunās ēkas būvniecības darbi jau ir sākušies, un tos plānots pabeigt līdz 2019. gada oktobrim.

Linstow Center Management valdes priekšsēdētājs Frode Gronvolds (Frode Grønvold): «Origo tirdzniecības centra paplašināšana un Origo One biznesa centra izveide ir nozīmīgs solis uzņēmumam Linstow. Bet ne tikai mums. Ieguldot 70 miljonus eiro, mēs Latvijā veidosim jaunu tendenci nozarē, apvienojot tirdzniecību, biznesu, ēdināšanu, veselību un transportu zem viena jumta, apliecinot, ka Rīga ir kosmopolītiska pilsēta gluži tāpat kā lielākās Eiropas galvaspilsētas. Projekts tiek attīstīts atbilstoši globālai tendencei, nodrošinot tirdzniecību un uzņēmējdarbību blakus transporta mezgliem, kas cilvēkiem nodrošina maksimālas ērtības. Jaunais multimodālā transporta mezgls, kas tiks realizēts saskaņā ar Rail Baltica projektu, radīs jaunas iespējas uzņēmumiem stacijas teritorijā un ap to, kā arī stimulēs pilsētas attīstību un šīs zonas centrā būs Origo. Prieks, ka ne tikai mēs esam noticējuši šim projektam, tā patiesās iespējas novērtējuši arī mūsu partneri – bankas SEB un Danske Bank, kas atbalsta mūsu plānu.»

Nekustamo īpašumu attīstītāja Baltijā Linstow Baltic (LB) grupas uzņēmums iegādājies Sporta 2 kvartālu, kuru plāno attīstīt kā modernu, augstvērtīgu un daudzfunkcionālu pilsētvidi.

Projekts koncentrēsies uz ilgtspējīgu risinājumu biroju segmenta attīstību, bet ietvers arī tirdzniecības, pakalpojumu un mājokļu funkcijas, kā arī telpas publiskiem un korporatīviem pasākumiem, restorāniem un kafejnīcām. Linstow Baltic vēlas turpināt arī jau šajā kvartālā iesākto attīstību, kas orientējas uz dažādiem rekreācijas un kultūras pasākumiem.

Sporta 2 kvartālu, kurš atrodas starp Rīgas kluso centru un Skanstes apkaimi, LB iegādājies no SIA Sporta 2 (NP Properties grupai piederošs uzņēmums) par 10,5 miljoniem eiro, neskaitot PVN. Darījums spilgti iezīmē Linstow Baltic jauno biznesa stratēģiju un ambīcijas Baltijas valstīs, kas paredz nekustamā īpašuma projektu attīstīšanu vairākos segmentos, tostarp biroju ēkas, tirdzniecības centri, autostāvvietas, viesnīcas, atpūtas objekti un citi.

Linstow Baltic grupas uzņēmums iegādājies apbūves gabalus Rīgas centrā starp Elizabetes, Birznieka-Upīša, Dzirnavu un Satekles ielām ar mērķi ilgtermiņā turpināt attīstīt uzņēmuma nekustamo īpašumu projektus Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas apkārtnē.

Darījuma komercinformāciju iesaistītās puses šobrīd nevēlas izpaust.

Līdz ar šo darījumu Linstow Baltic turpina izvērst savu uzņēmējdarbības stratēģiju Latvijā un Igaunijā, kas paredz nekustamā īpašuma projektu attīstīšanu vairākos segmentos, tostarp biroju ēkas, tirdzniecības centrus, autostāvvietas, viesnīcas, atpūtas objektus un citus.

Db.lv jau rakstīja, ka Linstow Baltic izsludinājis metu konkursu “Biroju ēku kompleksa izveide Rīgā, kvartālā starp Elizabetes, Ernesta Birznieka-Upīša, Dzirnavu un Satekles ielu”, kur iepriekš atradās Mildas tirdziņš.

Linstow Baltic izsludinājis metu konkursu biroju kompleksam Rīgas centrā 

Uzņēmums “Linstow Baltic” izsludinājis metu konkursu “Biroju ēku kompleksa izveide Rīgā,...

Konkursa mērķis ir iegūt pilsētbūvnieciski, arhitektoniski pārdomātu ilgtspējīga biroju ēku kompleksa jaunbūves metu, atbilstošu nolikuma un projektēšanas programmas prasībām, nodrošinot racionālu līdzekļu izmantošanu un brīvu konkurenci starp konkursa dalībniekiem.

Iecerei jāietver arhitektoniskie risinājumi un teritorijas kopējais ģenerālplāns biroju ēku kompleksa izveidei trijos savstarpēji saistītos zemesgabalos Rīgā, Birznieka Upīša ielā 2, Birznieka Upīša ielā 4 un Dzirnavu ielā 106.

Konkurss ilgst no 20.jūlija līdz 18.oktobrim un tā godalgu fonds ir 30 000 eiro.

"Linstow Baltic grupas uzņēmums ir ieguvis īpašuma tiesības 3 zemesgabaliem Ernesta Birznieka-Upīša ielā 2, Ernesta Birznieka-Upīša ielā 4 un Dzirnavu ielā 106 ar mērķi paplašināt mūsu nekustamo īpašumu portfolio Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas apkaimē. Linstow plāno attīstīt biznesa centra Origo One veiksmīgo pieredzi, kurā visas pieejamās biroju platības jau ir pilnībā iznomātas. Līdz ar to, šajā adresē iecerēts attīstīt papildu biroju platības. Mēs ticam jaunu komercplatību attīstības nākotnei transporta mezgliem piegulošajās teritorijās, un Rīgas Centrālā dzelzceļa stacija tam ir ļoti labs piemērs," komentē Linstow Baltic valdes priekšsēdētājs Frode Gronvolds.

Vispārīgs pārmetums, ka algas valsts sektorā palielinās uz pārējās sabiedrības trūkuma rēķina, nav gluži precīzs. Algas valsts sektorā 2023. gada pirmajā pusgadā vidēji ir augušas lēnāk par inflāciju. Šāda situācija nozīmē, ka ir neliela daļa valsts algu saņēmēju, kuri sāk dzīvot labāk, taču pārējo dzīves līmenis samazinās ‒ tie ir ārsti, skolotāji un policisti.

Sabiedrības pārmetuma būtība

Latvijā ļoti daudzi ir neapmierināti ar valdības īstenoto ekonomisko politiku. Neapmierināto skaits pieauga pēc inflācijas starta pērn, ko ietekmēja apkures rēķinu pieaugums, bet šogad to pastiprināja EURIBOR likmju kāpums, kas izpaužas kā visu, ne tikai hipotekāro kredītu, ikmēneša maksājumu pieaugums. Kritizējot valdību, valsts nodokļu un izdevumu politiku, gan sociālo tīklu burbuļos, gan dažādās diskusijās tiek pausti viedokļi, ka nodokļu celšana ir vajadzīga vienīgi ierēdņu «armijas» algu celšanai un tam ir visai maz sakara ar sabiedrības vai nacionālajām interesēm.

Tāpēc ir vērts pārbaudīt, kādi 2023. gadā bija izdevumi no valsts pamatbudžeta, kas tika novirzīti atalgojumam un citām ar darbaspēku saistītajām izmaksām.

Apdrošināšanas sabiedrība BTA Insurance Company SE šā gada pirmajā pusgadā parakstīja bruto apdrošināšanas prēmijas 94,4 miljonu eiro apmērā, kas ir par 2,3 miljoniem eiro jeb 2,5% vairāk nekā 2014. gada pirmajā pusgadā, informē uzņēmuma pārstāvji.

Veiksmīgi īstenojot biznesa mērķus, šī gada pirmajā pusgadā BTA peļņa palielinājusies par 11,1%, sasniedzot 4,7 miljonus eiro.

Vislielākais BTA parakstīto apdrošināšanas prēmiju pieaugums summas izteiksmē pirmajā pusgadā sasniegts īpašuma apdrošināšanā, sauszemes transportlīdzekļu apdrošināšana (KASKO) un vispārējās civiltiesiskās atbildības apdrošināšanā. Šī gada pirmajā pusgadā īpašuma apdrošināšanā BTA parakstīja apdrošināšanas prēmijas 24,2 miljonu eiro apmērā, kas ir par trīs miljoniem eiro jeb 14,2% vairāk nekā 2014. gada pirmajā pusgadā, savukārt KASKO veidā BTA parakstīja apdrošināšanas prēmijas 15 miljonu eiro apmērā, kas ir par 1,2 miljoniem eiro jeb 8,7% vairāk nekā 2014. gada pirmajā pusgadā. Vispārējās civiltiesiskās atbildības apdrošināšanā BTA kopumā parakstīja prēmijas 4,2 miljonu eiro apmērā, kas ir par 847,6 tūkstošiem eiro jeb 25,4% vairāk nekā identiskā periodā pērn.

Nebanku kreditētāju no jauna izsniegto kredītu summa šogad pirmajā pusgadā augusi par 19,3%, otrdien preses konferencē sacīja Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) Uzraudzības departamenta direktora vietnieks Andis Priedītis.

2022.gada pirmajā pusgadā nebanku kreditētāji no jauna izsnieguši aizdevumus 311,37 miljonu eiro apmērā, savukārt 2021.gada pirmajā pusgadā no jauna izsniegto kredītu summa veidoja 260,925 miljonu eiro, bet 2020.gada pirmajā pusgadā - 233,21 miljonu eiro.

Kopumā patērētāju (nebanku) sektora kreditēšanas pakalpojumu sniedzēji 2022.gada pirmajā pusgadā ar patērētājiem noslēdza 454 040 jaunu darījumu, kas skaitā ir par 24 500 darījumiem jeb 5,7% vairāk nekā 2021.gada pirmajā pusgadā.

Vienlaikus Priedītis atzina, ka patērētāju kreditēju skaits turpina samazināties. 2022.gada 1.janvārī, pēc paša iniciatīvas, patērētāju kreditēšanas tirgu pameta viens komersants, līdz ar to 2022.gada pirmajā pusgadā Latvijā spēkā bija 42 speciālās atļaujas jeb licences patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniegšanai. Savukārt tām trim sabiedrībām, kurām speciālā atļauja patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniegšanai bija apturēta no 2022.gada 1.janvāra uz laiku līdz sešiem mēnešiem, komersantiem nespējot izpildīt normatīvos noteiktās prasības, licences anulētas 2022.gada 1.jūlijā.

Šā gada pirmajā pusē AS Grindeks apgrozījums sasniedzis 43,8 miljonus eiro, kas ir par 3,1 miljonu eiro jeb par 8% vairāk nekā 2014. gada pirmajā pusgadā, liecina uzņēmuma paziņojums Nasdaq Riga.

Savukārt koncerna neto peļņa, kas attiecināma uz mātes sabiedrības akcionāriem, pirmajā pusgadā bija 3,2 miljoni eiro, kas, salīdzinot ar 2014. gada pirmo pusgadu, ir palielinājusies par 0,4 miljoniem eiro vai 14%.

Bruto peļņas rentabilitāte pirmajā pusgadā bija 45%, savukārt tīrās peļņas rentabilitāte bija 7%. Šā gada pirmajā pusgadā koncerna saražotā produkcija eksportēta uz 55 pasaules valstīm kopumā par 40 miljoniem eiro, kas ir par 1,3 miljoniem eiro jeb par 4% vairāk nekā 2014. gada pirmajā pusgadā.

Grindeks gatavo zāļu pārdošanas apjoms pirmajā pusgadā bija 39,4 miljoni eiro un ir palielinājies, salīdzinot ar iepriekšējā gada pirmo pusgadu, par 4,9 miljoniem eiro jeb par 14%. Pārdošanas apjoms Krievijā, pārējās NVS valstīs un Gruzijā pirmajā pusgadā sasniedza 23,6 miljonus eiro, kas ir par 5,3 miljoniem eiro jeb par 18% mazāk nekā 2014. gada pirmajā pusgadā.

Kopējais investīciju apmērs nekustamajā komercīpašumā Baltijas valstīs 2017.gada pirmajā pusgadā sasniedza 511 miljonus eiro, paliekot 2016.gada pirmā pusgada rādītāju līmenī, informē nekustamā īpašuma konsultāciju kompānija Colliers International.

Kompānija atzīmē, ka minētās investīcijas ietver komercīpašumus, kuru pārdošanas cena pārsniedz 0,4 miljonus eiro, izņemot attīstības projektus un zemes iegādi.

Lietuva pašlaik ieņem vadošo pozīciju komerciālā nekustamā īpašuma investīciju apjoma ziņā ar 260 miljoniem eiro. Tai seko Igaunija ar 194 miljoniem eiro un Latvija ar 57 miljoniem eiro. Savukārt kopējais investīciju apjoms Baltijas valstīs 2017.gada pirmajā pusgadā ir nedaudz samazinājies - par 2,4 procentiem, salīdzinot ar 523 miljoniem 2016. gada pirmajā pusgadā.

2017.gada pirmajā pusgadā lielāko investīciju daļu (43%), pieaugot no 34% 2016.gada pirmajā pusgadā piesaistīja mazumtirdzniecības segments. «Tas bija lielākais investīciju veicinātājs visās trijās Baltijas valstīs pirmajā pusgadā,» atzīmē Colliers International.

Centrālās statistikas pārvaldes dati liecina, ka 2008. gada pirmajā pusgadā ar dzelzceļa transportu pārvadāja 27.8 milj. tonnu kravu, kas ir par 9.3% vairāk nekā 2007. gada pirmajā pusgadā.

2008. gada 1. pusgadā starptautiskajos kravu pārvadājumos ar dzelzceļa transportu pārvadāja 27.0 milj. tonnas kravu – par 9.9 % vairāk nekā 2007. gada 1. pusgadā. 79.2% no starptautiskajiem pārvadājumiem dzelzceļa transportā veidoja pārvadājumi caur ostām. Savukārt iekšzemē ar dzelzceļa transportu pārvadāto kravu apjoms, salīdzinot ar iepriekšējā gada 1. pusgadu, ir samazinājies par 9.7% un veidoja 0.8 milj. tonnas.

2008. gada 1. pusgadā kravu pārvadājumi ar autotransportu ir samazinājušies - tika pārvadātas 26.2 milj. tonnu kravu, kas ir par 3.0 milj. tonnu jeb 10.3 % mazāk nekā iepriekšējā gada 1. pusgadā.

Lielāko daļu (84.3%) no kopējā pārvadāto kravu apjoma transportēja iekšzemē, kur pārvadāja 22.1 milj. t kravu, kas ir par 12.1 % mazāk nekā 2007. gada 1. pusgadā.

Ballīte tiešām ir beigusies, un šā gada pirmajā pusgadā Rīgā būtiski sarucis kā lielo nekustamā īpašuma darījumu kopskaits, tā arī tajos figurējošās summas, – to rāda Baltic Screen pētījums par lielākajiem nekustamā īpašuma darījumiem Rīgā šā gada pirmajā pusgadā.

Pagājušā gada pirmajā pusgadā galvaspilsētā notika vismaz 70 nekustamā īpašuma darījumi, kuros katra summa bija virs pusmiljona eiro, otrajā pusgadā, neraugoties uz runām par tuvojošos nozares krīzi, šādu darījumu skaits pat palielinājās līdz 86 – un tas, pat neskaitot darījumus ar dzīvokļiem un nedzīvojamām telpām. Šā gada pirmajā pusgadā šis skaits nu ir sarucis līdz 60.

Vēl straujāk samazinājies īpaši lielo darījumu skaits: protams, nevarēja gadīt tādus megadarījumus kā 103 miljonu latu vērtais Domina Shopping pārdošanas darījums pagājušā gada pirmajā pusgadā, un vienalga: pagājušā gada otrajā pusgadā Rīgā vēl notika vismaz 11 nekustamā īpašuma darījumi par četriem miljoniem latu vai lielāku summu, bet šā gada pirmajā pusgadā ir bijis tikai viens nepilnu desmit miljonu darījums, savukārt nākamais lielākais – jau tikai par 3,5 miljoniem latu. Pagājušā gada pirmajā pusgadā bija 36 darījumi virs miljona latu katrs, otrajā – 51, bet šā gada pirmajā pusgadā – vairs tikai 31.