Apkopojot visus datus, vidējais raidījuma Top 10 reitings, auditorijā vecumā no 4 – 99 gadiem ir 10, liecina TNS Latvia dati.

Izanalizējot šī gada pirmo piecu mēnešu rezultātus (01.01.-31.05.2008) LNT notur stabilas līderpozīcijas un saglabā skatītākās televīzijas statusu. Kā viens no pamata sasnieguma faktoriem ir LNT Ziņu dienesta raidījumi, kas tiek veidoti ļoti augstā profesionālā līmenī un, kurus, pēc reitingu rezultātiem, televīziju skatītāji ir atzinuši par labākajiem Latvijā, Db.lv informē LNT pašreklāmas daļas vadītāja Ingūna Lūriņa.

Iedziļinoties ārvalstu preses izdevumos un ziņu portālos secināts, ka ar vien vairāk tiek izmantoti LNT Ziņu dienesta materiāli. Piemēram, atsauksmes uz LNT ziņu dienesta sižetu par Daugavpilī pēc 16 gadiem atrasto nolaupīto zēnu bija gan CNN, New York Times, Washington Post, Sky un citos pasaules medijos. Prestižā un ietekmīgā biznesa televīzija Bloomberg TV savukārt citē LNT rīta ziņu raidījumu 900 sekundes.

No šā gada 1. janvāra VID ir ieviesta jaunā Nodokļu maksātāju reitinga sistēma. Publiski pieejamajam Reitingam ir informatīvs raksturs. Vienlaikus tā mērķis ir veicināt godīgas uzņēmējdarbības stiprināšanu un motivēt uzņēmumu uzlabot savu nodokļu samaksas disciplīnu.

Nedaudz ieskicējot Reitinga vēsturi, to var iedalīt trīs posmos. Pirmais posms ir pilotprojekta laiks no 2018. līdz 2020. gadam, kad Reitings bija ierobežoti pieejams (tikai pašam uzņēmējam) un ar ierobežoto rādītāju skaitu. Reitings bija kā rīks uzņēmumiem ar mērķi paraudzīties uz savu darbību no Valsts ieņēmumu dienesta (turpmāk – VID) puses. Otrajā posmā no 2020. līdz 2021. gadam norisinājās Reitinga paplašināšana, jo uzņēmumiem radās vairāki jautājumi par to, kā reitings ir izveidots. Tika paplašināts rādītāju skaits, tomēr informācija joprojām palika pieejama tikai uzņēmumam. Savukārt, sākot ar 2024. gadu, iesākās trešais posms – jaunā Nodokļu maksātāju reitinga sistēma. Proti, Reitings būs ar publiski pieejamiem elementiem aplūkojams VID publiskojamajā datubāzē no 2024. gada marta.

Ja tuvāko nedēļu laikā valdība neradīs risinājumu komerctelevīziju problēmām, kas saistītas ar nacionālo apraidi, telekompānija LNT kopā ar Latvijas Raidorganizāciju asociāciju paredzējušas rīkot piketu pie Ministru kabineta vai Saeimas, kā arī nepārraidīt ziņas, norāda telekompānijas LNT pārdošanas direktors Guntars Traubergs.

Kā stāsta Traubergs, šonedēļ LNT vēl paredzēta tikšanās Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā. Nav saņemta konkrēta atbilde no Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas. LNT kopā ar Latvijas Raidorganizācijas asociāciju tuvākajā laikā plāno tikties arī ar ministru prezidentu Valdi Dombrovski (V) vai citiem augsta līmeņa politiķiem.

Paralēli notiek gatavošanās piketam pie Ministru kabineta vai Saeimas, kas varētu notikt tuvāko nedēļu laikā, ko paredzēts pastiprināt, nepārraidot ziņu izlaidumus.

Precīzu laiku, kad LNT pieņems lēmumu par palikšanu vai iziešanu no nacionālās apraides, kļūstot par maksas kanālu, Traubergs vēl neprognozē.

Augstākās tiesas (AT) Civillietu tiesu palāta daļēji apmierinājusi Autortiesību un komunicēšanās konsultāciju aģentūras/Latvijas Autoru apvienības (AKKA/LAA) prasību pret a/s Latvijas Neatkarīgā televīzija (LNT), kā arī LNT pretprasību.

AT piedzina no LNT autoratlīdzību 376,89 tūkst. Ls apmērā par muzikālo darbu izmantošanu laika periodā no 2001.gada 1.janvāra līdz 2008.gada 31.decembrim, kā arī tiesāšanās izdevumus un samaksāto valsts nodevu 2,12 tūkst. Ls un izdevumus advokāta palīdzības samaksai 4,54 tūkst. Ls.

Tiesa arī atzina tiesības AKKA/LAA līdz sprieduma izpildei saņemt no LNT 6% gadā no tiesas piedzītās autoratlīdzības summas. Pārējā daļā prasība tika noraidīta.

Arī LNT pretprasību tiesa apmierināja daļēji. Tā atzina par noslēgtu licences līgumu par tiesībām izmantot autoru muzikālos darbus LNT programmās 2005.gada 19.aprīļa redakcijā, nosakot tā darbības termiņu līdz 2012.gada 31.decembrim. Maksājamās atlīdzības lielums ir 1,6 % no LNT ikgadējiem ienākumiem par muzikālo darbu izmantošanu 35% apmērā no kopējā raidlaika.

Zviedru mediju koncerns Modern Times Group (MTG) ir noslēdzis LNT iegādes darījumu; liecina MTG paziņojums medijiem. «Jā, no 1.jūnija LNT īpašnieks ir MTG,» DB apliecināja MTG Baltijas direktors Kaspars Ozoliņš.

Tādējādi MTG Broadcasting AB Latvijā, atbilstoši Konkurences padomes (KP) datiem, realizēs izšķirošu ietekmi pār SIA TV3 Latvia, VIASAT AS, SIA Star FM, kā arī pār AS Latvijas Neatkarīgā Televīzija, kas realizē izšķirošu ietekmi SIA TV5, SIA Latvijas Ziņu Kanāls un SIA Mūzikas Kanāls.

LNT valdē un padomē darbosies tikai MTG darbinieki, atklāja K. Ozoliņš, paskaidrojot, ka viņš no 1.jūnija ir arī LNT ģenerāldirektors. LNT finanšu direktors ir Mārcis Balodis (MTG), bet izpilddirektors ir Guntars Traubergs (LNT).

Lai LNT grupa varētu turpināt veiksmīgi darboties, tiks veidota stratēģiskā padome, kurā būs LNT darbinieki, tostarp līdzšinējais LNT šefs Andrejs Ēķis. Tādējādi MTG grupa pārņem no 1.jūnija LNT biznesa vadību un konsolidē tā finanšu rādītājus. Detalizēta informācija par darījuma detaļām netiek sniegta.

Saņemot Konkurences padomes (KP) atļauju, savu darbību turpinātu gan TV3, gan LNT, norāda Modern Times Group (MTG) vadītājs Baltijas valstīs Kaspars Ozoliņš, raksta Dienas bizness.

Šobrīd viens no būtiskākajiem notikumiem sabiedriskajā telpā ir iecerētā TV3 īpašnieka MTG un AS Latvijas Neatkarīgā televīzija (LNT) apvienošanās darījums. Šobrīd iesaistītās puses gaida KP lēmumu, jo tā noteiks, vai šādu darījumu var īstenot. «No MTG puses darījums ir biznesa lēmums,» DB norāda K. Ozoliņš, vēršot uzmanību uz situāciju mediju nozarē un LNT finansiālo situāciju, kas tuvākajā laikā, iespējams, varēja beigties ar fiasko. Ja TV3 ir stratēģiskais investors MTG, kas krīzes situācijā var sniegt palīdzīgu roku, tad LNT gadījumā, kad tā menedžments ir izpircis kompānijas akcijas, aina ir cita. Ja vienu dienu LNT paziņotu, ka beidz savu darbību, tad pastāvēja pārāk liels risks, ka šo nišu aizstās ārvalstu TV kanāli, kas atstātu negatīvu ietekmi uz vietējo TV saturu. Tāpat jāņem vērā, ka jauna TV kanāla izveidē vajadzētu gan ievērojamus līdzekļus, gan talantus. «Tāpēc mums bija labāk, ka varam iegādāties šo uzņēmumu, lai tirgū varam un spējam konsolidēt savus spēkus,» skaidroja K. Ozoliņš, uzsverot, ka Baltijā MTG ir ilgtermiņa spēlētājs. Tāpat darījums ir izdevīgāks no saimnieciskā viedokļa, kad MTG investē LNT un turpina attīstīt gan TV3, gan LNT.

AS «Latvijas neatkarīgā televīzija» (LNT) ieķīlājusi vairākas sev piederošās preču zīmes, nodrošinot prasījumu 500 miljonu eiro apmērā, liecina informācija «Firmas.lv».

Kopumā LNT ieķīlājusi 20 preču zīmes - «5», «TV5», «Kriminal+», «Kriminal+», «Večer@22', »Večer Novostjei«, »Večer Novostjei. Novostj«, »Patriotu nedēļa«, »Bez Cenzuri«, »Labvakar, Latvija!«, »2 Izklaides kanāls«, »Mājokļa jautājums«, »Dziedošās ģimenes«, »Latvijas Princese«, »Latvijas Zelta talanti«, »Eņģeļi pār Latviju«, »Labestības diena«, »Zvaigžņu lietus«, »LNT Ziņas« un »LNT Telekompānija«.

Šā gada 14.gada novembrī reģistrētais komercķīlas akts liecina, ka LNT ieķīlājis arī preču zīmi »Degpunktā«, kurai uz Komercķīlas līguma noslēgšanas datumu - šā gada 20.oktobri - beidzies reģistrācijas termiņš Latvijas Patentu valdē. Tāpat ieķīlāta arī preču zīme »Naš kanal«, kurai uz Komercķīlas līguma noslēgšanas datumu atteikta reģistrācija Patentu valdē, bet par to ir iesniegta apelācija.

Draugiem TV ir iesniegusi Konkurences padomē (KP) iesniegumu lietas ierosināšanai par TV3 un LNT darbībām. Pēc TV3 dalībnieka Modern Times Group (MTG) publiskā paziņojuma par LNT iegādi un LNT vadības nomaiņu, LNT uzsāka vērst pret Draugiem TV pēc satura tādus pašus pasākumus kā TV3, Db informēja draugiem.lv runasvīrs Jānis Palkavnieks.

Viņš paskaidroja, ka TV3 un LNT retranslācijas aizliegumu pamato ar uzskatu, ka nacionālo programmu retranslēšanai ir nepieciešama piekrišana, lai gan likumā ir noteikts pretējais.

«Neskatoties uz to, ka ar likumu ir noteikts, ka gan programmu izplatīšanai interneta vidē, gan, izmantojot kabeli, ir vienādi noteikumi, TV3 un LNT, slēpjoties aiz šķietama Autortiesību likuma pārkāpuma, cenšas aizliegt Draugiem TV veikt darbības, kuras Draugiem TV prasa likums. Draugiem TV retranslēšanas pienākumu uzliek likums,» atzīmēja draugiem.lv runasvīrs.

Draugiem TV 2011.gada nogalē uzsāka programmu TV3 un LNT retranslāciju. Neilgi pēc retranslācijas uzsākšanas, TV3 izvirzīja Draugiem TV pretenzijas, prasot pārtraukt programmas TV3 retranslēšanu, jo Draugiem TV nav saņēmusi TV3 piekrišanu šādai retranslēšanai. Draugiem TV paskaidroja TV3, ka retranslēšanai piekrišana nav vajadzīga.

Nākamo gadu laikā Latvijas Neatkarīgajā televīzijā (LNT) tiks pastiprināts informatīvais bloks, bet radikālu atšķirību telekanāla darbībā nebūs, sacīja Modern Times group (MTG) vadītājs Baltijas valstīs Kaspars Ozoliņš.

Raidījumā Dienas rīts viņš norādīja, ka LNT un TV3 tiks saglabātas atsevišķas redakcijas, lai tādējādi nodrošinātu viedokļu daudzveidību. Tāpat saturiskajā LNT attīstībā MTG vēlas redzēt līdžinējo telekanāla vadītāju Andreju Ēķi. «Andreju mēs redzam kā TV profesionāli, gribam redzēt saturiskajā attīstībā. Mēs Andreju satura jomā gribam redzēt mūsu komandā,» sacīja K. Ozoliņš.

MTG vadītājs arī norādīja, ka tiks sapludinātas TV3 un LNT administrācijas, lai tiktu samazinātas to izmaksas.

Db.lv jau vēstīja, ka no 1. jūlija LNT pāriet MTG sastāvā. Tādējādi MTG Broadcasting AB Latvijā, atbilstoši Konkurences padomes (KP) datiem, realizēs izšķirošu ietekmi pār SIA TV3 Latvia, VIASAT AS, SIA Star FM, kā arī pār AS Latvijas Neatkarīgā Televīzija, kas realizē izšķirošu ietekmi SIA TV5, SIA Latvijas Ziņu Kanāls un SIA Mūzikas Kanāls.

Starptautiskā mediju kompānija Modern Times Group MTG AB parakstījusi vienošanos par 100% a/s Latvijas Neatkarīgā Televīzija (LNT) iegādi. Darījuma cena pagaidām netiek atklāta.

Darījuma pabeigšanai vēl nepieciešams Latvijas Konkurences padomes apstiprinājums. Kamēr KP nesniegs savu atzinumu par apvienošanos, tikmēr plašāki komentāri par darījumu netiks sniegti, Db sacījaTV3 ģenerāldirektore Baiba Zūzena. Tāpat viņa atzina, ka līdz KP lēmuma saņemšanas, saistībā arī TV3 nekas netiks mainīts. Patalaban Konkurences padome gaida apvienošanās ziņojumu, lai varētu izvērtēt un apstiprināt šo darījumu. Lēmumu padomei ir jāpieņem četru mēnešu laikā, DB norādīja padomes pārstāve Inita Kabanova.

LNT šefa Andreja Ēķa komentāru par darījumu Db nav izdevies iegūt.

MTG Latvijā pieder arī telekanāli TV3, 3+ un TV6. Ja darījums tiks apstiprināts, tad kompāniju apvienošanas rezultātā MTG konrolēs apmēram 37 % televīziju tirgus, rēķinot pēc skatīšanās laika daļas.

Sociālo komunikāciju portāla Draugiem.lv izveidotajā interneta televīzijas platformā Draugiem TV prettiesiski izmantots nacionālo komerctelevīziju kanālu saturs, norāda LNT pārdošanas direktors Guntars Traubergs.

Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likums nosaka, ka programmu retranslācijai publiskajos elektronisko sakaru tīklos nepieciešams saņemt retranslējamās programmas īpašnieka piekrišanu. Telekompānija LNT šādu atļauju Draugiem TV nebija devusi, skaidroja Traubergs.

«Kopš pagājušā gada beigām, kad Draugiem.lv, pārkāpjot Autortiesību likumu, testa režīmā iedarbināja jauno platformu, LNT vairākkārt ir vērsusies pie Draugiem.lv ar piedāvājumu noslēgt sadarbības līgumu, lai izbeigtu autortiesību pārkāpumu, taču tas tika ignorēts un LNT bija spiesta vērsties tiesā,» norādīja Traubergs.

Latvijā pirmo reizi izstrādāts datu algoritms, kas ļauj noteikt konkrēto TV skatītāju interesējošo saturu un precīzi "nomērķēt" reklāmu uz reklāmdevēju interesējošo mērķauditoriju

Kopā ar internetu izaugušās paaudzes jau pieradušas pie personalizētajām reklāmām globālajā tīmeklī. Atliek tikai pameklēt informāciju par vienu vai otru lietu, lai nākamajās nedēļās meklētie produkti un tiem līdzīgie viens pēc otra paši "uzmeklētu" potenciālo pircēju. Televīzija šajā ziņā ilgstoši bijis neapgūts lauciņš, kur visi skatītāji joprojām vēro vienādas reklāmas. Pieaugušajiem rāda bērnu rotaļlietas, pusaudžiem – autiņbiksītes un bērniem –

izdevīgākos piedāvājumus pārtikas veikalā. Taču tas drīzumā varētu mainīties. Tehnoloģiju un izklaides uzņēmums "Tet" sadarbībā ar Latvijas Universitātes pētniekiem izstrādājuši un nupat prezentējuši inovatīvu datu algoritmu, kas ļaus reklāmdevējiem ne vien piemeklēt konkrētas mērķauditorijas uzrunāšanai piemērotāko laiku, TV kanālu un raidījumu, bet arī rādīt to mājās, ko redzēs īstais skatītājs.

Lai kāpinātu reitingus, TV kanāli TV3 un LNT par to pašu naudu jaunajā sezonā sola saražot vairāk vietējo saturu. 2010.gadā LNT un TV3 sīvā konkurencē cīnījās par saviem reitingiem, proti, kurš būs skatītākais TV kanāls Latvijā, bet šogad vadošais kanāls Latvijā, pēc skatītāju skaita un atbilstoši TNS datiem, ir TV3.

TNS dati liecina, ka augustā 11,9% skatītāju priekšroku deva TV3, kam ar 9,8% seko PBK, 9,6% artava no kopīgā TV skatīšanās pīrāga bija LTV1. Ceturtais skatītākais TV kanāls Latvijā augustā bija LNT ar 8,7% skatītāju īpatsvaru, bet 8,2% piederēja LTV7.

Ierasti, ka vasarā kanālu reitingi ir zemāki, DB sacīja Modern Times Group (MTG) TV kanālu direktore Latvijā Baiba Zūzena, sagaidot, ka jaunās sezonas pašmāju ražotie raidījumi dos pieaugumu gan TV3, gan LNT reitingos. Konkrēts izmaksu apmērs, ko plānots ieguldīt jaunās sezonas pašmāju satura ražošanā, netiek atklāts, bet MTG vadītājs Baltijas valstīs Kaspars Ozoliņš DB paskaidroja, ka koncerns mēģinās par to pašu naudu saražot vairāk vietējā satura nekā pērn.

Uzņēmumu reģistrs reģistrējis liegumu a/s Latvijas Naftas Tranzīts (LNT) kapitāldaļām.

Liegums noteikts ar Rīgas apgabaltiesas lēmumu, apmierinot a/s LNT akcionāru a/s Ventbunkers un Global Oil Services Limited lūgumu par prasības nodrošināšanu pret iespējamām Jāņa Hāzes, Aivara Gobiņa, Aritas Lindes, Rudolfa Meroni, Ginta Laiviņa - Laivenieka, Alvja Hāzes un Anstisa Deivida Gaja (Anstis David Guy) nelikumīgām darbībām, informē a/s Latvijas Naftas tranzīts pārstāvis Aleksandrs Niklass.

Tiesa aizliegusi minētām personām pieteikt Uzņēmumu reģistrā izmaiņas a/s LNT padomes un valdes sastāvā bez Komercreģistrā reģistrētās LNT valdes atbilstoši Komerclikuma prasībām sastādīta un parakstīta akcionāru saraksta, kas ietver informāciju par akcionāriem, kuri piedalījušies LNT akcionāru sapulcē, kurā lemts par attiecīgajām izmaiņām. No 2011. gada 23. janvāra LNT valdes locekļa statusā vada Aleksejs Ovods.

Augstākās tiesas (AT) Senāta Civillietu departaments, izskatot biedrības Autortiesību un komunicēšanās konsultāciju aģentūra/Latvijas Autoru apvienība (AKKA/LAA ) un a/s Latvijas Neatkarīgā televīzija (LNT) kasācijas sūdzības, nolēma atteikties ierosināt kasācijas tiesvedību lietā.

Līdz ar šo Senāta rīcības sēdes lēmumu stājas spēkā AT Civillietu tiesu palātas pagājušajā gadā pasludinātais spriedums, ar kuru daļēji tika apmierināta AKKA/LAA prasība un no LNT piedzīta autoratlīdzība par muzikālo darbu izmantošanu par laika periodu no 2001.gada 1.janvāra līdz 2008.gada 31.decembrim 376,89 tūkst. Ls apmērā un atzīts par spēkā esošu abu pušu starpā noslēgto licences līgumu par tiesībām izmantot autoru muzikālos darbus LNT programmās, nosakot šī līguma termiņu līdz šā gada 31.decembrim.

Tāpat spriedumā tika norādīts, ka maksājamās atlīdzības apmērs ir 1,6% no LNT ikgadējiem ieņēmumiem par muzikālo darbu izmantošanu 35% apmērā no kopējā raidlaika. Senāta lēmums nav pārsūdzams.

Latvijas kabeļtelevīzijas industrija kategoriski iebilst pret LNT un TV3 šobrīd aktīvi lobēto ieceri ar likuma palīdzību pieprasīt naudu no iedzīvotājiem par abu šo kanālu skatīšanos, Db uzsver Latvijas Elektronisko komunikāciju asociācijas (LEKA) valdes priekšsēdētājs Ilmārs Muuls.

«Ja TV3 vai LNT vēlas kļūt par maksas kanāliem un iekasēt naudu no katra skatītāja, tā ir viņu kā privātu komercuzņēmumu izvēle, taču pieprasīt, lai šādas tiesības iekasēt naudu no skatītāja tiktu noteiktas likumā, vienlaikus saglabājot iespēju uztvert programmas bez maksas no virszemes televīzijas, ir vai nu pilnīga neizpratne par kabeļtelevīzijas darbības principiem vai ļoti stipra nekaunība,» pauž I. Muuls, uzskatot, ka šobrīd raidorganizācijas savas finanšu problēmas caur kabeļoperatoriem vēlas novelt uz sabiedrības un skatītāju pleciem, kas nav pieņemami.

Pēc LEKA domām, arguments, ka šādā veidā tiks saglabāta nacionālā informatīvā telpa, vispār neiztur kritiku, jo, kanāliem sākot prasīt naudu no skatītāja, to pieejamība būtiski samazināsies.

Investējot 2,4 miljonus eiro,turpinās būvdarbi pie Rojas brīvdabas estrādes izveides - vasaras koncertzāle, kas atradīsies dažu metru attālumā no jūras krasta, novēroja biznesa portāls Db.lv.

Estrādes atklāšana plānota šā gada 29.jūnijā.

Projektā paredzēts uzbūvēt jaunu brīvdabas estrādi ar 1000 skatītāju vietām, autostāvvietas un gājēju celiņa posmu gar Ostas ielu, inženiertīklus un labiekārtot teritoriju.

Brīvdabas estrādes jaunbūves garenass orientēta gruntsgabala ziemeļu – dienvidu virzienā tā, lai skatītāju amfiteātris būtu vērsts ar skatu uz jūru. Estrāde tiek veidota kā atvērta tipa būve ar jumta segumu visā tās garumā. Jumts veidots kā stilizēts ūdens vilnis no skatuves daļas līdz skatītāju amfiteātrim. Jumta nesošā konstrukcija būs telpiska metāla kopņu konstrukcija, kas balstīta uz monolītu dzelzsbetona joslu.

Mežaparka Lielās estrādes pirmā posma rekonstrukcija izmaksās palielinājušās līdz 23 miljonus eiro un skatītāju vietu skaits palielināsies līdz 30 000, Mežaparka lielās estrādes pārbūves projekta pirmā rekonstrukcijas posma būvprojekta prezentācijā sacīja projekta autori Austris Mailītis un Juris Poga.

Mailītis kopā ar Pogu šodien prezentēja pirmā posma būvprojektu, ko paredzēts realizēt līdz 2018.gada Vispārējiem latviešu Dziesmu un deju svētkiem.

Poga pastāstīja, ka plānots estrādes rekonstrukciju sākt vasaras sākumā.

Estrādes pirmā posma izbūve izmaksās 23 176 157 eiro. No tiem 43% finansējuma paredzēti skatītāju laukam, 22% skatītāju lauka aprīkojumam, 25% piebraucamajiem ceļiem un 10% ārējiem inženiertīkliem.

Iepriekš pirmās daļas būvdarbu izmaksas bija paredzētas līdz 18 miljoniem eiro, tātad plānotās izmaksas ir palielinājušās par pieciem miljoniem eiro.

Jautāts, kāpēc Mežaparka estrādes rekonstrukcijas pirmās kārtas finansējums ir palielinājies, Poga stāstīja, ka sākotnējās projekta aplēses tika rēķinātas pēc 2009.gadā izstrādātā skiču projekta. Tomēr 2013.gadā stājās spēkā jauns lokālplānojums, kas nosaka, ka Mežaparka teritorija vairs nav mežs, kuru nedrīkst apbūvēt, bet gan apbūvējama teritorija. Minētā iemesla dēļ būvprojektā tika palielināta skatītāju lauka kapacitāte vairāk nekā par 30%, savukārt Mežaparka estrādes teritorija tiks palielināta pat par 60%.

No nākamā gada bezmaksas virszemes TV skatītāji vairs neredzēs TV kanālus TV3 un LNT, jo kanālu īpašnieka MTG vadība ir pieņēmusi lēmumu – mainīt kanālu TV3 un LNT juridisko statusu, no 2014. gada 1. janvāra savus kanālus raidot tikai maksas platformās.

«Televīzijas darbību būtiski ietekmē skatītāju paradumi un jaunākās tehnoloģiju tendences, kas liek mums skeptiski raudzīties uz piecu gadu ilga līguma slēgšanu par bezmaksas apraidi,» skaidro MTG TV un radio vadītāja Latvijā Baiba Zūzena. MTG norāda, ka ietaupītās apraides izmaksas palīdzēs palielināt vietējā satura īpatsvaru.

MTG sagaida, ka lēmums ietekmēs aptuveni 6-7% skatītāju, kuri televīziju pašlaik skatās bezmaksas apraidē. Savukārt, atbilstoši Latvijas Valsts radio un televīzijas centra (LVRTC) datiem, bezmaksas virszemes TV artava ir lielāka - 10% un vairāk.

Tāpat jāņem vērā, ka šāds MTG lēmums nozīmē to, ka kanāli nevarēs piedalīties sabiedriskā pasūtījuma izpildē, par ko iepriekš MTG grupa bija izrādījusi interesi. Likums šobrīd nosaka, ka tie varētu būt 15%, kas no sabiedriskā pasūtījuma tiek novirzīti komercmedijiem. Šāda veida maksājumu MTG, piemēram, saņēma uz pašvaldību vēlēšanām. Jāpiebilst, ka piedalīšanās sabiedriskā pasūtījuma tirgū MTG nozīmētu to, ka ir svarīgi saglabāt vismaz vienu kanālu bezmaksas virszemes TV apraidē.

Ciparu TV ieviesējs Lattelecom ir vienojies ar telekompāniju LNT par TV kanāla iekļaušanu virszemes televīzijas bezmaksas pakā. Tas nozīmē, ka arī turpmāk LNT visā Latvijā būs skatāms bez maksas, informē Lattelecom.

Saskaņā ar vienošanos, LNT pilnībā uz ciparu apraidi Rīgas reģionā, visticamāk, pāries jau sākot ar 1.martu, bet visā Latvijā – jau vasaras sākumā.

«Ņemot vērā, ka Latvijā ir uzsākta pāreja no analogās uz ciparu TV apraidi, arī LNT bija jāpieņem šis lēmums par tālāko biznesa modeli un, cienot savu skatītāju, mēs izvēlējāmies palikt par bezmaksas kanālu,» paskaidro LNT ģenerāldirektors Andrejs Ēķis.

«Lattelecom vadītājs cīņā par naudu pielieto metodes, kas robežojas ar melno šantāžu,» komentējot pirms pāris nedēļām Lattelecom valdes priekšsēdētāja Jura Gulbja medijos izskanējušo viedokli, ka MTG un LNT apvienošanās rezultātā LNT kļūs par televīzijas kanālu krievu valodā, pauda MTG Baltijas direktors Kaspars Ozoliņš.

«Šim apgalvojumam trūkst jebkādas biznesa loģikas - sen zināms, ka MTG gan Latvijā, gan citās Eiropas valstīs ir stratēģiskais investors tieši mediju nozarē. MTG vēlas ilglaicīgi un sekmīgi strādāt šajā sektorā, augot līdzi savam skatītājam, tai skaitā atkal padarot LNT un TV3 par pelnošiem uzņēmumiem, pirmkārt, tieši ar saturu latviešu valodā,» paziņojumā medijiem norādīja K. Ozoliņš.

Jau vēstīts, ka J. Gulbis MTG un LNT apvienošanās darījumam skarbus vārdus veltīja vēl arī iepriekš. Pēc tam, kad portāls pietiek.com publicēja K. Ozoliņa parakstītas vēstules NEPLP, kurās tika pausts, ka pēc zviedru koncerna MTG un LNT apvienošanās ir plānots, ka bezmaksas TV apraidē paliks LNT, taču TV3 varētu mainīt savu finansiālo koncepciju, kļūstot par maksas TV programmu. «Mani izbrīna šāda MTG dubultmorāle un nekaunīgā melošana skatītājiem - kā noprotams no šobrīd publiskotās MTG grupas pārstāvja Kaspara Ozoliņa vēstules atbildīgajām institūcijām, - MTG jau šobrīd plāno, ka pēc apvienošanās TV3 pametīs bezmaksas apraidi un skatītājiem būs pieejams tikai par maksu, lai gan publiski iedzīvotājiem tiek apgalvots pretējais, un abas raidorganizācijas tieši šobrīd intensīvi pārraida sabiedrību maldinošus reklāmas rullīšus, kuros apgalvots, ka «LNT un TV3 ir un paliks pieejami bez maksas»,» iepriekš sašutumu Db.lv pauda J. Gulbis.

Nacionālā radio un televīzijas padome (NRTP) secinājusi, ka raidījumu vadītājs Haralds Burkovskis ir pārkāpis likumu, vadot ziņu raidījumus un arī ierunājot reklāmas. Nākamnedēļ tiks lemts par tālāko lietas virzību.

Izrādās, ka NRTP jau ziemā spriedusi par šo jautājumu un raidorganizācijām nosūtītas vēstules, skaidrojot, ka H.Burkovskis nevar vienlaikus vadīt ziņu raidījumus un ierunāt reklāmas, ziņo diena.lv.

Tagad telekompānijai LNT un, iespējams, arī Latvijas radio tiks nosūtītas jaunas vēstules un būs jāsniedz paskaidrojumi, bet NRTP var lemt arī par soda sankcijām, pastāstīja NRTP locekle Dzintra Geka. Viņa noraida H.Burkovska laikrakstam Diena sniegto skaidrojumu, ka LNT raidījums TOP 10 esot šovs: «Mūsu juristi norādīja, ka tas ir analītisks ziņu raidījums. Viņš nav nekāds šovmenis.» Dz.Geka arī norādīja, ka padomes lēmums nekādā gadījumā nav politisks: «Ja kādam glauda pa spalvai, tad viss ir kārtībā, bet, tiklīdz glauda pret spalvu, tā apgalvo, ka tas ir politiski angažēts lēmums».

Starptautiskā reitingu aģentūra Fitch Ratings ir apstiprinājusi līdzšinējā līmenī Parex bankai piešķirtos zemos reitingus.

Parex bankas ilgtermiņa reitings apstiprināts RD līmenī, īstermiņa reitings - RD līmenī. Pēc Fitch Ratings skaidrojuma, RD nozīmē «Ierobežots defolts», proti, RD reitingi raksturo emitentu, kas nav izpildījis maksājumu saistības par obligāciju, aizdevumu vai citu materiālu finansiālu saistību, taču nav piedzīvojis bankrota reģistrāciju vai likvidācijas procesu vai kā savādāk pārtraucis darbību. Attiecīgi augstāki reitingi ir no C līdz AAA.

Bankas individuālais reitings saglabāts zemākajā iespējamā F līmenī (attiecīgi augstāki ir E, D, C, B, A), bankas atbalsta reitings noteikts «5» - arī zemākais iespējamais (augstāki ir attiecīgi 4, 3, 2, 1). Piešķirotais F līmenis nozīmē, ka banka vai nu nepilda saistības vai, pēc Fitch Ratings domām, nebūtu izpildījusi saistības, ja nebūtu saņēmusi ārēju atbalstu. Piemēri šādam atbalstam iekļauj valsts vai pašvaldības atbalstu, jaunu līdzekļu iepludināšanu no akcionāru puses vai cits uzņēmums ir to pārpircis. Savukārt «5» reitings nozīmē, ka banka, kura, kaut arī tas ir iespējams, nevar paļauties uz ārēju atbalstu. Tas var būt saistīts ar vājām finansiālām spējām vai vēlmes trūkuma sniegt atbalstu.

Līdz ar banku krīzi Kiprā pavisam nesen starptautiskā reitingu aģentūra Fitch Ratings samazināja divu valsts lielāko banku kredītreitingus līdz pat maksātnespējas kategorijai. Bet ko īsti nozīmē kredītreitingi, un kad tie jāņem vērā? Vai tas ir svarīgi tikai politiķiem vai arī citu jomu darbiniekiem?

Biznesa vidē terminus «reitings» un «kredītreitings» visbiežāk lieto politiķi, ekonomisti un baņķieri, bet nozīmīga loma tiem ir arī apdrošināšanā. Uz vienu no jautājumiem varam atbildēt pavisam vienkārši – kredītreitingi ir svarīgi brīžos, kad nepieciešams pieņemt lēmumu par uzticamu sadarbības partneri. Jebkurā jomā ir svarīgi būt pārliecinātam, ka partneris spēs palīdzēt brīžos, kad būs piedzīvota nelaime. Kredītreitings ir kā sava veida barometrs, kas signalizē, cik partneris var būt uzticams ilgtermiņā un cik tas ir maksātspējīgs krīzes situācijās. Gan valstu, gan uzņēmumu līmenī.

Telekompānijas TV3 un LNT ierobežo vārda brīvību, atzīmē Latvijas Elektronisko komunikāciju asociācija (LEKA), jo raidorganizācijas neļaujot savos reklāmas laikos pārraidīt LEKA izveidoto video reklāmu mājas lapai partv.lv.

LEKA un lielākie Latvijas kabeļoperatori vēlas noskaidrot to, vai skatītāji būs gatavi maksāt par līdzšinējiem bezmaksas kanāliem, tāpēc tika pieņemts lēmums izveidot vienkāršus reklāmas rullīšus skatītāju informēšanai par iespējām izteikt savu viedokli, teikts asociācijas paziņojumā.

Saskaņā ar Reklāmas likumu reklāmai ir jābūt patiesai un objektīvai, veidotai saskaņā ar godprātīgu reklāmas praksi un tajā nevar izmantot citas personas firmu vai identificējošu apzīmējumu (tostarp preču zīmi) bez šīs personas piekrišanas, DB norāda MTG vadītājs Baltijas valstīs Kaspars Ozoliņš.

Tā kā reklāmas iesniedzējs – LEKA – nav lūgusi atļauju un TV3 arī nav devusi piekrišanu izmantot savu logotipu LEKA reklāmas klipā, kā arī tāpēc, ka varam droši apgalvot, ka reklāma ietver nepatiesu un maldinošu informāciju, vēstot, ka Latvijas skatītājiem TV3 vairs nebūs pieejama bezmaksas apraidē, mums ir pilnīgs juridisks pamats atteikt reklāmas izvietošanu, pamatoja K. Ozoliņš.