«Katrai asociācijai ir savs problēmu loks, savi sāpīgie punkti, kas citas asociācijas maz skar, tāpēc meklējam nozarei kopējās svarīgās vadlīnijas, kur neizdarība vienā vietā automātiski ietekmētu visus pārējos virzienus,» skaidro Loģistikas un muitas brokeru asociācijas prezidents, SIA Schenker izpilddirektors Aivars Tauriņš. Lai arī brīvajās zonās ir brīva preču aprite, tomēr brīvās zonas Latvija ir padarītas par speciālajām nodokļu zonām, kur uzņēmējs, investējot noteiktu apjomu naudas un nodarbinot konkrētu strādājošo skaitu var saņemt nodokļu atlaides. Kā piemēru A. Tauriņš min situāciju, kad vēloties strādāt brīvajā zonā ar akcīzes precēm ir jāreģistrē akcīzes noliktava, taču tāda veida noliktavu brīvajā zonā nav iespējams reģistrēt. Līdz ar to šis bizness ir jāvelk ārā no brīvās zonas, secina A. Tauriņš. «Ja šis jautājums ar brīvajām zonām netiek atrisināts un nesāk darboties kā brīvas zonas brīvai preču cirkulācijai, tad tas ietekmē kravu ekspeditoru darbu,» norāda A. Tauriņš. Šis jautājums skar arī tranzītpreču plūsmu no ES caur Latvijā esošajām brīvajām zonām uz Krieviju un otrādi. Tas skar ne tikai autopārvadātājus un tranzītbiznesu, bet arī noliktavu saimniecību un citas sfēras. Tāpat brīvajās zonās var izvietot konkrētu preču distribūcijas noliktvas Baltijai un Krievijas rietumdaļai. «Visi iegūst no tā, ja tiek atrisināts elemetārs jautājums — kad brīvās zonas sāks funkcionāt tā, kā tam jābūt,» uzsver A. Tauriņš. Tādējādi uzņēmēji gūst papildus apgrozījumu, kurš mērāms miljonos, bet valsts — nodokļu ieņēmumus. Bez tam papildu ienākumus gūtu arī saistītās preču kustību apkalpojošās sfēras.

Ekonomika

Finanses

Mazais bizness

Tehnoloģijas

Dzīvesstils

Foto galerijas

Karikatūra