Ārlietu ministrija ir sagatavojusi tuvāku informāciju par ceļošanu uz ASV, kā arī biežāk uzdotos jautājumus saistībā ar Elektroniskās ceļošanas atļaujas sistēmu (Electronic System for Travel Authorization - ESTA).

Ko nozīmē bezvīzu režīms ar ASV?

Tas nozīmē, ka tūrisma vai biznesa nolūkos Latvijas pilsoņi, kas saņēmuši biometrisko pasi un ESTA apstiprinājumu, var doties uz ASV bez vīzas.

Kā var pieteikties ESTAi uz ASV?

ESTA ir interneta tīmekļa sistēma. Lai pieteiktos ESTA atļaujai, ir jāieiet https://esta.MRB.dhs.gov/. Tālāk jāseko instrukcijām, lai atbildētu uz visiem nepieciešamajiem jautājumiem.

Vai ESTA jāsaņem katram ceļotājam individuāli?

Katram Latvijas pilsonim, dodoties uz ASV biznesa vai tūrisma nolūkos ASV bezvīzu programmas ietvaros pirms došanās ceļā būs jāsaņem elektroniska ceļošanas atļauja ESTA sistēmā.

Līdz šim vairākas darbības ar Smart-ID bija iespējams veikt tikai, pierādot personas identitāti ar elektronisko parakstu vai fiziski ierodoties bankas filiālē. Tagad to var izdarīt attālināti, ja iepriekš jau ir izmantots Smart-ID konts.

Lietotājam ir nepieciešams tikai dokuments, kur iestrādāti biometriskie personas dati. Biometriskie personas dati ir jebkura cilvēka dati par viņa fiziskajām, psiholoģiskajām un uzvedības iezīmēm, kas ļauj viņu identificēt, izmantojot tehnoloģijas.

Par to, ka personas dokumentā ir iekļauta biometriskā informācija, liecina īpašs simbols uz tā. Latvijā pases ar biometriskajiem datiem tiek izsniegtas kopš 2007. gada, savukārt Latvijā izsniegtajās ID kartēs šādi dati tiek iestrādāti kopš 2012. gada. Smart-ID biometriskās identifikācijas procesā tiek izmantots arī sejas attēls.

Līdz ar šo jaunumu tagad Smart-ID kontu var iegūt pilnībā attālināti, ja lietotājs pirms tam ir bijis Smart-ID klients. Turklāt konts uzreiz kļūst par Kvalificētā līmeņa kontu, ar ko lietotājs var gan apstiprināt bankas darījumus, gan izmantot e-komercijas pakalpojumus un parakstīt dokumentus ar parakstu, kas ir līdzvērtīgs ar roku rakstītam parakstam.

Uzņēmumu vadītāju topā pēc nodarbināto skaita līderos ir uzņēmumi ar valsts kapitālu, taču privātie tos pārspēj pēc peļņas un apgrozījuma uz strādājošo.

To rāda SIA Lursoft veiktais pētījums pēc Uzņēmumu reģistrā iesniegtajiem 2006. gada finansiālās darbības pārskatiem uzņēmumos. "Faktiski tas ir viens no pirmajiem mēģinājumiem analizēt uzņēmumu vadītājus, to darbību, kuri vada lielus darbinieku kolektīvus (1000 un vairāk)," skaidro SIA Lursoft valdes loceklis Ainars Brūvelis. Viņš norāda, ka šis pētījums vairāk rada jautājumus nekā atbildes.

Rāda situāciju

Būtiski atšķiras ne tikai apgrozījums un peļņa uz vienu strādājošo, kā arī administrācijas izmaksu īpatsvars no uzņēmuma ieņēmumiem. "Augstākais rādītājs administrācijas izmaksām pret apgrozījumu bija 12.7 %, zemākais 0.8 - 1.1 %, tomēr vidēji tas svārstās ap 2.5 % un lielā mērā saistīts ar uzņēmuma darbības jomu, un arī ar īpašnieku struktūru," skaidro A. Brūvelis. Viņš arī uzsver, ka jebkuras komercsabiedrības mērķis ir gūt peļņu, tomēr pētījums rāda -augstas administratīvās izmaksas ne vienmēr to nodrošina. Viņam pārdomas raisa arī valdes locekļu vadīto kompāniju apgrozījums uz vienu strādājošo, kas labākajiem ir 50 000 - 100 000 Ls apmērā, bet vājākajiem - mazāk par 10 000 Ls. "Nezinu, vai ar apgrozījumu 3440 Ls uz vienu strādājošo ir iespējama normāla komercdarbība, ja pēc nodokļu nomaksas vidēji vienam darbiniekam tikko sanāk minimālā alga, ko izmaksāt uz rokas, pat optimistiski pieņemot nereālu situciju, ka apgrozījumu veido tikai ienākumi no pakalpojumu sniegšanas," uzsver A. Brūvelis. Viņaprāt, šajos gadījumos būtu jāvērtē, vai uzņēmums veic komercdarbību, vai nodarbojas ar sociālo funkciju veikšanu, kuras pamatmērķis ir samaksāt algas darbiniekiem. «Negribētos pieļaut domu, ka šādos lielos uzņēmumos varētu būtu iespējamas aplokšņu algas,» atzīst A. Brūvelis. Līdzīga diference ir vērojama arī attiecībā uz viena strādājošā nopelnīto 2006. gadā. Labākajos uzņēmumos darbinieki radījuši peļņu līdz pat 20 000 Ls gadā, kamēr citi strādā ar ievērojamiem zaudējumiem. Viņš arī secina, ka vairāku uzņēmumu darbinieku efektivitāte ir ļoti zema - apgrozījums uz 1 strādājošo gadā ir mazāk par 10 000 Ls, kas ir nekonkurētspējīgs ES tirgū

Lielbritānijas galvaspilsētas Londonas centrā sestdienas vakarā notika terorakts, kurā nogalināti septiņi upuri, un policija nošāvusi visus trīs uzbrucējus, svētdien paziņoja Londonas policija.

Uzbrukuma sākumā uz Londonas tilta mikroautobuss sabrauca gājējus. Pēc tam no mikroautobusa izlēca trīs vīrieši, kas iebruka tirgū Borough Market šī tilta dienvidu galā un tur sadūra cilvēkus.

Londonas policija uzskata, ka ir nošāvusi visus uzbrucējus, kas bija uzvilkuši spridzekļu vestu imitācijas. Bruņoti policisti nošāva trīs aizdomās turētos astoņu minūšu laikā pēc pirmā zvana ārkārtas situāciju dienestiem.

Londonas Ātrās palīdzības dienests pavēstīja, ka uzbrukumos uz Londonas tilta un tirgū ievainoti vairāk nekā 30 cilvēku, kuriem sniegta medicīniskā palīdzība Londonas slimnīcās.

«Mēs arī esam snieguši palīdzību vairākiem cilvēkiem notikuma vietā, kas guvuši mazāk nopietnus ievainojumus,» sacīja dienesta direktora palīgs Pīters Rodss.

Izgudrotāji met izaicinājumu krāpniekiem un dokumentu viltotājiem, radot plaukstas biometrisko parametru atpazīšanas sistēmu. Šī un citas spožas idejas ir tikai daļa no tā, kas apskatāma Starptautiskajā izgudrojumu izstādē 2012 Rīgā.

Izstādē, kas norisinās 5. un 6. oktobrī Rīgas Tehniskajā universitātē (RTU), aplūkojamas 73 ekspozīcijas, kurās prezentēti 94 izgudrojumi un dizainparaugi no trim valstīm – 80 izgudrojumi no Latvijas, 11 no Krievijas un viens no Bosnijas un Hercogovinas.

Starp izgudrojumiem ir, piemēram, plaukstas biometrisko parametru atpazīšanas sistēma, ar kuras palīdzību var veikt personu autentifikāciju. Paredzēts, ka šī izgudrojuma ieviešana ražošanā un izmantošana ļautu risināt paroļu uzlaušanas un dokumentu viltošanas problēmas.

Izstādē prezentēta arī velobraucēju drošības jaka, lai palielinātu velobraucēju drošību ceļa satiksmē un veicinātu komunikāciju ar pārējiem satiksmes dalībniekiem, kā arī ventilācijas siltuma atguves sistēma daudzdzīvokļu ēkās un horizontāls deglis granulu apkures katliem.

Valsts sekretāru sanāksmē ārlietu ministrija pieteica izskatīšanai Ministru kabinetā likumprojektu «Grozījumi Latvijas Kriminālprocesa kodeksā». Latvijas Kriminālprocesa kodekss (ar grozījumiem, kas izsludināti līdz 2002. gada 6. novembrim), nosakot procesuālo kārtību krimināllietās Latvijas Republikas teritorijā, nosaka arī drošības līdzekļu (ieskaitot, apcietinājuma un mājas aresta) piemērošanas kritērijus, termiņus, kā arī to likumības un pamatotības izvērtēšanas kārtību. Likumprojekts paredz tādu grozījumu izdarīšanu Latvijas Kriminālprocesa kodeksā, kas nodrošinātu tā atbilstību Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 5. pantā (tiesības uz brīvību un drošību) noteiktajiem kritērijiem. Tie uzlabotu indivīdu, kuriem tiek piemēroti ar brīvības atņemšanu saistītie drošības līdzekļi, tiesību aizsardzību,norādīts Valsts kancelejas Komunikācijas departamenta informācijā. Grozījumi kodeksa 68., 71, 72., 76. un 77. pantā nosaka pienākumu procesa virzītājam izvērtēt pēc būtības ar brīvības atņemšanu saistīto drošības līdzekļu piemērošanas vai to termiņa pagarināšanas likumību un pamatotību katrā procesa stadijā, pamatojoties uz konkrētiem lietā savāktiem pierādījumiem. Grozījumi kodeksa 77.pantā, 83. panta trešajā daļā. 225., 226. pantā nodrošina efektīvu tiesas kontroli ar brīvības atņemšanu saistīto drošības līdzekļu piemērošanas vai to termiņa pagarināšanas likumības un pamatotības pārbaudei visās procesa stadijās, ievērojot tiesu neatkarības principu un principu, ka ar brīvības atņemšanu saistītie drošības līdzekļi personai var tikt piemēroti tikai uz tiesas lēmuma pamata. Grozījumi kodeksa 83. panta otrajā daļā, 130. pantā, 226. panta otrajā daļā un 233. panta pirmajā daļā nodrošina pušu vienlīdzības tiesas priekšā principa ievērošanu ar brīvības atņemšanu saistīto drošības līdzekļu piemērošanas vai to termiņa pagarināšanas likumības un pamatotības pārbaudē, dodot tiesības aizdomās turētajam, apsūdzētajam un tiesājamam ierosināt viņam piemērotā drošības līdzekļa likumības un pamatotības izvērtēšanu un piedalīties tiesas sēdē, kurā šī izvērtēšana notiek. Grozījumi kodeksa 226. pantā, papildinot to ar jaunu ceturto daļu, nosaka procedūru, kādā tiesa iztiesāšanas stadijā izvērtē ar brīvības atņemšanu saistīto drošības līdzekļu piemērošanas un to termiņa pagarināšanas likumību un pamatotību, kā arī paredz regulāru izvēlētā ar brīvības atņemšanu saistītā drošības līdzekļa likumības un pamatotības pārbaudi, norādīts Valsts kancelejas Komunikācijas departamenta informācijā.

Deklarācija par Krišjāņa Kariņa (JV) topošā Ministru kabineta iecerēto darbību, par ko vienojušās koalīcijas partijas.

Saeima šodien lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru veidotu partiju apvienība "Jaunā Vienotība", partiju apvienība "Apvienotais saraksts" un Nacionālā apvienība.

Ievads

Krišjāņa Kariņa valdības mērķis: Latvijas ekonomikas transformācija labākai dzīvei Latvijā

Kopš Latvijas valsts neatkarības atgūšanas valsts un tās iedzīvotāji ir piedzīvojuši milzu pārmaiņas - pāreju no komandekonomikas uz tirgus ekonomiku, valsts un pašvaldību īpašuma privatizāciju, demokrātisko institūciju izveidošanu un nostiprināšanos, naudas un zemes reformas īstenošanu, pievienošanos Eiropas Savienībai (ES) un NATO militārajai aliansei.Šajā ceļā ir pārvarēti dažādi izaicinājumi, šobrīd sastopamies ar Krievijas agresīvo karadarbību Ukrainā, kura grauj likuma varā balstīto starptautisko kārtību un ir lielākais drošības apdraudējums Eiropai, radot milzīgas cilvēku ciešanas. Karadarbība ir izraisīju

«Mēbeļu ražošanā kopējais nodarbināto skaits 2002. gadā saglabājās 2001. gada līmenī un būtisks strādājošo skaita pieaugums nav novērots,» atzīst aosciācijas Latvijas mēbeles un asociācijas Latvijas koks izpilddirektors Andris Plezers. Viņš pieļauj, ka strādājošo skaita pieaugums par 1350 pamatdarbā un par 176 papilddarbā ir noticis uz citur neklasificētās ražošanas rēķina.«Mēbeļu ražošanā tāpat kā koksnes mehāniskās pārstrādes uzņēmumos pieaug darba ražīgums uz vienu strādājošo, ko rada modernu tehnoloģiju iegāde,» skaidro A. Plezers. Viņaprāt turpināsies darba ražīguma pieaugums un, lai arī daudzos uzņēmumos strādājošo skaits pieaugs, tomēr kokapstrādē kopumā strādājošo skaita pieaugums nav sagaidāms, jo lēnām, bet nemitīgi Latvijā aug darbaspēka izmaksas. Arī Mašīnbūves un metālapstrādes rūpniecības uzņēmēju asociācijas valdes priekšsēdētājs Vilnis Rantiņš atzīst, ka šobrīd strādājošo augsto izmaksu dēļ — lieli nodokļi, darba drošības un vides aizsardzības parasības — izdevīgāk ir izmantot mūsdienīgas un dārgas tehnoloģijas nekā strādniekus, tāpēc perspektīvā, pieaugot ražošanas apjomiem, strādājošo skaits metālapstrādē un mašīnbūvē varētu strauji nepalielināties. Tiesa, pērn metālapstrādē un mašīnbūvē kopējais nodarbināto skaits nedaudz pieauga, tomēr moderno tehnoloģiju ieviešana, pēc V. Rantiņa domām, mazinās strādājošo skaitu un paaugstinās ieņēmumu līmeni uz vienu nodarbināto. Tomēr, lai strādātu ar modernām mūsdienīgām iekārtām, ir vajadzīgi kvalificēti speciālisti, kuri bieži vien ir jāapmāca pašam uzņēmējam par saviem līdzekļiem. Faktiski uzņēmējiem ir izdevīgāks mazāks nodarbināto skaits, jo to algošanai tērētā nauda aizplūst no uzņēmuma, kamēr tehnoloģijas rada amortizācijas atskaitījumus, kurus var izmantot ražošanas modernizācijai un jaunu projektu attīstīšanai.

Lai paaugstinātu satiksmes drošību, Volvo Trucks savās mašīnās ievieš alkobloķētāju. Šī automobilī uzstādītā papildus sistēma pirms motora iedarbināšanas paredz autovadītājam veikt izelpas testu, informē Volvo Truck Latvia.

Alkobloķētājs ļauj pārvadājumu kompānijām un autovadītājiem panākt to, lai automobiļi netiktu vadīti alkohola reibumā. Ierīci šobrīd ir iespējams iegādāties un apkalpot Zviedrijā, Norvēģijā un Somijā. Volvo Truck Latvia strādā pie tā, lai Latvijā šo ierīci būtu iespējams ieviest un apkalpot 2009. gadā.

Volvo FM, FH un FH16 automobiļiem alkobloķētāju iespējams uzstādīt rūpnīcā pēc pasūtījuma, kā arī iespējama vēlāka tā uzstādīšana uz Volvo kravas automobiļiem.

Ierīce nodrošina startera darbības bloķēšanu, nepieļaujot motora iedarbināšanu pirms vadītājs nav veicis izelpas testu. Ja pārbaudes parametri iekļaujas pieļaujamajās robežās, uz displeja parādās uzraksts Iedarbināt motoru (Start Motor). Ja nē, parādās uzraksts Izslēgt (Lock Out), un motoru nav iespējams iedarbināt.

ASV biržu indeksi otrdien pieauga pēc klusas tirdzniecības sesijas, bet Eiropas biržu indeksi kritās, investoriem gaidot otrdien notikušo ASV starpvēlēšanu rezultātus.

Volstrītas indekss «Standard & Poor's 500» (S&P 500) pieauga par 0,6%, bet tirdzniecības apjoms bija neliels, investoriem esot atturīgiem pirms vēlēšanu rezultātiem.

Saskaņā ar aptaujām demokrāti šajās vēlēšanās var iegūt kontroli pār Pārstāvju palātu, bet republikāņi saglabātu kontroli pār Senātu.

Dīleri atzina, ka akciju cenām vajadzētu kristies, ja republikāņi zaudētu kontroli pār abām Kongresa palātām, bet pieaugt, ja viņi saglabātu kontroli pār abām.

«Nav pārsteidzoši redzēt dažādas tendences globālajos akciju tirgos ... jo investori lielā mērā ir »pagaidīsim-un-redzēsim stāvoklī« pirms šodienas ASV starpvēlēšanām,» atzīmēja «Oanda» analītiķis Dīns Poplvels.

Londonas milzu panorāmas rats bija paredzēts tikai uz tūkstošgades svinībām un pēc 5 gadiem to vajadzēja nojaukt. Tomēr pateicoties tā lielajiem panākumiem, drīkstēs palikt uz visiem laikiem. Jau pati „Londonas Acs” uzstādīšana bija notikums. Milzīgs pacēlājs cēla šo 135 metrus augsto panorāmas ratu pie Temzas upes. Tas ilga vairāk nekā nedēļu. 1999. gada 17. oktobrī lielākais pasaules panorāmas rats bija uzstādīts. Kopš tā laika tas veido metropoles apvārsni un katru dienu vilina apmēram 10 000 pasažieru. Drošības kontrole pie„Londonas Acs” vairāk gan atgādina lidostu nekā atrakciju parku. Tos, kas vēlas tikt panorāmas ratā, pārbauda ar metāla detektoriem un veic somu kontroli. Bet galu galā pasažieri par to varēs baudīt nevis parastu braucienu, bet gan „lidojumu” – vismaz tā sola rata apkalpotājs British Airways. Kopš šī rata atvēršanas 2000. gada februārī, ar šo milzīgo panorāmas ratu ir „lidojuši” jau 17 miljoni viesu. Nesen tūristi nodēvēja to par „visforšāko” Lielbritānijas atrakciju. Patiesībā „Londonas Acs” ir visiespaidīgākā konstrukcija: ar saviem 135 metriem tas ir divreiz augstāks par Vīnes Prater. Un Londonā par to augstāki ir tikai 3 debesskrāpji. No 32 nodalījumiem pasažieri visaugstākajā punktā virs 40 km var vērties tālumā. Kopumā panorāmas rats sver 2100 tonnas – tik, cik 345 Āfrikas ziloņu. Tomēr tā popularitāte rada Londonai arī problēmas. Tikko tas bija uzstādīts, to ieņēma divi vides aktīvisti. Gadu vēlāk sekoja kurdu grupa. Un nesen, lai pievērstu sev uzmanību, uz šī rata demonstrēja britu organizācija „Fathers 4 Justice“, kas iestājas par šķirto tēvu lielākām tiesībām. Garākus pārtraukumus „Londonas Acs” arī vairs nemaz nevar atļauties. Pēc BBC ziņām, tas vēl joprojām cieš zaudējumus, 2002. gadā zaudējumi esot bijuši apmēram 16 miljoni eiro. Pati „Londonas Acs” atklāšana 1999./2000. gada Jaungada naktī apkalpotājam izmaksāja ļoti dārgi: drošības trūkumu dēļ 250 ielūgtie viesi nevarēja iekāpt panorāmas ratā. British Airways katram no tiem, kā kompensāciju, uzdāvināja īstu lidojumu ar īstu lidmašīnu par brīvu – uz jebkuru pasaules vietu, pēc savas izvēles.

Tūkstošiem Londonas autobusu vadītāju otrdien rīko vienas dienas streiku, protestējot pret darba samaksu un apstākļiem, tādēļ atlikušajos autobusos, vilcienos un metro Lielbritānijas galvaspilsētā veidojās liela drūzma.

Arodbiedrība Unite, kas pārstāv vairāk nekā 27 tūkstošus autobusu vadītāju, aicina noteikt vienotu algu dažādu autobusu operatoru šoferiem. Līdzīga sistēma ir ieviesta metro vadītājiem.

Pašlaik Londonas autobusu vadītājiem ir vairāk nekā 80 dažādas darba samaksas likmes, tādēļ atšķiras to darba samaksa stundā, norādīja arodbiedrība.

Londonas transporta uzņēmums Transport for London (TfL) brīdināja, ka pakalpojumu sniegšana normālā ritmā atgriezīsies trešdien.

«Londonas autobusu operatori ir guvuši miljoniem lielu peļņu, samazinot darba samaksu un atsakoties risināt samaksas nevienlīdzību galvaspilsētas autobusos,» sacīja Unite Londonas reģionālais vadītājs Veins Kings.

«Tā kā daudzi tekstilizstrādājumu ražotāji sāk nodarboties ar šūšanu, piemēram, ražo audumu un tagad sāk šūt gultas veļu, tad statistiski šie strādājošie pāriet uz citu grupu,» strādājošo skaita pārmaiņas tekstilizstrādājumu un apģērbu ražošanā skaidro Vieglās rūpniecības uzņēmumu asociācijas prezidents Guntis Strazds. Bez tam papilddarbā strādājošie pakāpeniski kļūst par pamatdarbā nodarbinātajiem, tāpēc arī to skaitam ir tendence samazināties. Kopš 1996. — 1997. gada strādājošo skaits tekstilizstrādājumu un apģērbu ražošanā kopā ir viens un tas pats ar nelielām ap 200 cilvēku svārstībām. Pēc G. Strazda teiktā, ražības pieauguma rezultātā strādājošo skaitam nozarē vajadzēja samazināties par 3 %. «Nozīmīgu lomu vieglajā rūpniecībā spēlē a/s Ogre, kurai pērn bija grūti laiki, un tā samazināja savus ražošanas apjomus un strādājošo skaitu,» secina asociācijas prezidents. Viņaprāt, ja ražošana nepieaug vidēji par 4 – 5 % gadā, strādājošo skaitam nozarē ir jākrītas. Svarīgākais uzdevums pašlaik ir ražotājiem panākt, lai neto apgrozījums uz vienu strādājošo sasniegtu 15 000 Ls, uzsver G. Strazds. Viņš gan atzīst, ka ir uzņēmumi, kuriem šis rādītājs ir pat lielāks par 18 000 Ls, taču lielai daļai tikai ap 12 000 Ls. «Ja vēlamies būt konkurētspējīgi Eiropā un pasaulē ar saviem vieglās rūpniecības izstrādājumiem, tad nozarei vidēji šie 15 000 Ls uz vienu strādājošo ir jāsasniedz tuvāko divu gadu laikā,» norāda G. Strazds.

Pasaules akciju cenu dinamikā pirmdien bija dažādas tendences pirms svarīgu ASV ekonomikas datu publicēšanas un Eiropas Centrālās bankas (ECB) sanāksmes, bet jēlnaftas cenas pieauga pēc jaunā Saūda Arābijas enerģētikas ministra dota signāla, ka viņš aizstāvēs naftas cenu kāpumu.

Galvenie ASV biržu indeksi maz mainījās pirms šonedēļ gaidāmiem ziņojumiem par patēriņa cenām un mazumtirdzniecības noietu.

Investori ir «nogaidošā» stāvoklī, sacīja «National Securities» galvenais tirgus stratēģis Ārts Hogans.

Nesen publicēts ASV ziņojums par jaunizveidoto darbvietu skaitu augustā krietni atpalika no analītiķu prognozēm, savukārt pakalpojumu sektora aktivitāte pieauga straujāk, nekā bija gaidīts.

Londonas biržas indekss krasi saruka, pieaugot britu mārciņas vērtībai pēc oficiāliem datiem, ka Lielbritānijas ekonomika jūlijā pieaugusi par 0,3%, samazinot recesijas iespējamību saistībā ar breksitu šogad.

«Kamēr [britu] parlaments brūk kopā, ekonomika turas diezgan labi,» atzīmēja konsultāciju uzņēmuma «Capital Economics» galvenais Lielbritānijas ekonomists Pols Deilzs.

Lielbritānijas valdība svētdien paziņojusi, ka 60 augstceltnes nav izturējušas pārbaudes, kas veiktas pēc postošā ugunsgrēka Grenfell Tower, un tāpēc atzīstamas par ugunsnedrošām.

Vēl sestdien valdība par ugunsnedrošām atzina 34 augstceltnes.

Tūkstošiem ugunsnedrošo māju iemītnieku Londonas ziemeļos sestdien tika evakuēti, lai arī daudzi ir varējuši palikt savos dzīvokļos.

Neatliekamie testi dzīvokļu blokmāju ārējā apšuvuma paneļiem tiek veikti pēc 14.jūnija ugunsgrēka Londonas dzīvokļu torņēkā Grenfell Tower, kurā gāja bojā vismaz 79 cilvēki.

Tiek uzskatīts, ka Grenfell Tower ugunsnedrošais apšuvums veicināja liesmu strauju izplatīšanos šajā 24 stāvu ēkā.

LASI ARĪ:

Papildināta - Londonas augstceltnes ugunsgrēkā vairāki bojāgājušie

AS Latvijas kuģniecība (LK) ir vērsusies Ģenerālprokuratūrā ar aicinājumu nevilcināties ar kuģniecības līdzekļu izkrāpšanas izmeklēšanu, par kuru uzsākts kriminālprocess gandrīz pirms pieciem gadiem.

LK aicina Ģenerālprokuratūru ķerties pie šī ekonomiskā nozieguma izmeklēšanas un saukt pie atbildības Oļega Stepanova grupējumu, nevis fokusēt savu uzmanību tikai uz kriminālprocesa aizdomās turamo pārdomām par dažādu politiķu iespējamo ietekmi uz privatizācijas procesu.

Savā paziņojumā LK arī norādījusi, ka pēdējo dienu laikā Londonas tiesvedības materiāli ir tikuši izplatīti Latvijas medijos un īpašu interesi izraisījusi Londonas tiesvedības atbildētāju gatavotā it kā LK īpašnieku struktūra.

LK nezināmām personām esot izdevies dažus Latvijas medijus pārliecināt, ka šo shēmu kā pārbaudītus pierādījumus ieguvusi Londonas tiesa, kaut gan patiesībā to esot gatavojuši atbildētāji un arī Londonas tiesa šīs liecības esot nodēvējusi par «ēnainām», teikts LK izplatītajā ziņojumā.

Bijusī Latvijas tāllēcēja Ineta Radeviča saņēmusi divu gadu diskvalifikāciju, kas stājusies spēkā ar 2012.gada 8.augustu, ziņo Starptautiskās Vieglatlētikas federācijas (IAAF) Vieglatlētikas integritātes vienība (AUI).

Jau ziņots, ka AUI pēc atkārtotām Londonas olimpisko spēļu dopinga provju pārbaudēm Radevičas analīzēs konstatēja anaboliskā steroīda oksandrolona pēdas, kā rezultātā bijusī vieglatlēte vēlāk atkāpās no Latvijas Vieglatlētikas savienības (LVS) prezidentes amata.

Šī gada maijā viņa tika diskvalificēta no Londonas olimpiskajām spēlēm, bet tagad saņēmusi divu gadu diskvalfikāciju. Pēc Londonas Olimpiādes Radeviča augstākajā līmenī startēja Dimanta līgā, bet ziemā viņa paziņoja par karjeras beigām.

Tāpat Radevičai ir divu gadu liegums, kas stājies spēkā ar pērnā gada 22.novembri.

Tikmēr LVS ir apstiprinājusi AIU lēmumus par divu gadu diskvalifikāciju un divu gadu liegumu.

Lielākā daļa darbinieku – vairāk nekā 600 – strādā Tallinā, bet centrālais birojs ir Londonā, kur strādā 200 cilvēki.

«TransferWise» 2011. gadā izveidoja igauņi Kristo Kārmans (Kristo Kaarman) un Tāvets Hinrikus (Taavet Hinrikus). Šobrīd uzņēmumā ir 1000 darbinieki, kas strādā deviņos birojos dažādās vietās visā pasaulē – Londonā, Ņujorkā, Singapūrā, Sidnejā, Tokijā, Tampā, Tallinā, Budapeštā un Čerkasi. Saistībā ar «The Tea Building», kur atrodas «TransferWise» Londonas birojs, kompānijai ir īpašs stāsts. Kad tā tikko sāka darbu, tajā atradās uzņēmuma pirmais birojs. Tolaik tie bija tikai desmit galdi kopstrādes telpā, bet tagad kompānija ir 50 reizes lielāka. «Mums ir plašas telpas sestajā stāvā un sajūtu līmeni šī ir kā atgriešanās mājās. Birojs atrodas ideālā vietā – Šordičas apkārtnes sirdī, kas ir Londonas tehnoloģiju kopienas epicentrs,» stāsta Reičela Loida (Rachel Lloyd), «TransferWise» cilvēku un vides vadītāja. Viņa «TransferWise» strādā četrus gadus, vadot un pārveidojot kompānijas Londonas un Singapūras birojus. Viņa cieši sadarbojas ar cilvēkresursu komandu, koncentrējoties uz darbinieku labsajūtas un vides projektiem.

Valsts sekretāru sanāksmē Iekšlietu ministrija pieteica izskatīšanai Ministru kabinetā noteikumu projektu «Grozījumi Ministru kabineta 1997.gada 25.jūnija noteikumos Nr.226 «Valsts noslēpuma objektu saraksts»».Saskaņā ar likuma «Par valsts noslēpumu» 4.panta pirmo daļu, kurā ir noteikts, ka informācijas un citu par valsts noslēpumu atzīstamo objektu sarakstu, to apjomu un saturu nosaka Ministru kabinets. Ministru kabineta 1997.gada 25.jūnija noteikumos Nr.226 «Valsts noslēpuma objektu saraksts» kā valsts noslēpuma objekti ir noteikta informācija, kas tieši saistīta ar Valsts robežsardzes darbību, tas ir, valsts robežas apsardzību un kontroli. Izvērtējot šo informāciju konstatēts, ka noteikumu XIII.1nodaļā paredzētā informācija nesatur valsts noslēpumu, bet atbilst normatīvajos aktos noteiktajam ierobežotas pieejamības informācijas statusam. Saskaņā ar Informācijas atklātības likuma 5.panta pirmo daļu, ierobežotas pieejamības informācija ir tāda informācija, kura paredzēta ierobežotam personu lokam sakarā ar darba vai dienesta pienākumu veikšanu un kuras izpaušana vai nozaudēšana šīs informācijas rakstura un satura dēļ apgrūtina vai var apgrūtināt iestādes darbību, nodara vai var nodarīt kaitējumu personu likumiskajām interesēm. Grozījumi Ministru kabineta noteikumos ir nepieciešami, lai attiecīgajiem valsts noslēpuma objektiem grozītu vai atceltu valsts noslēpuma objekta statusu, ņemot vērā to, ka iestādes vadītājs ar savu rīkojumu ir tiesīgs minētai informācijai noteikt ierobežotas pieejamības statusu,norādīts Valsts kancelejas Komunikāciju departamenta informācijā.

Lai pieaugošās inflācijas apstākļos straujāk uzlabotu minimālās algas saņēmēju ekonomisko situāciju, kā arī mazinātu nereģistrēto nodarbinātību, Labklājības ministrija (LM) rosina no 2009.gada 1.janvāra palielināt minimālo algu no 160 līdz 220 latiem, liecina sniegtā informācija medijiem.

Līdz ar to, īstenojot šo ieceri, minimālās algas saņēmēji uz rokas saņemtu 170 latus, kas ir par gandrīz 41 latu vairāk nekā līdz šim.

Minētais nodoms noteikts LM izstrādātajā informatīvajā ziņojumā Par minimālās mēneša darba algas paaugstināšanu 2009.gadā, kuru rīt, 21.februārī, plānots izsludināt Valsts sekretāru sanāksmē. Ziņojums vēl būs jāsaskaņo ar citām ministrijām, sociālajiem partneriem Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes sēdē un jāapstiprina valdībā.

Informatīvo ziņojumu LM sagatavoja, pamatojoties uz 2003. gadā izstrādāto koncepciju par minimālo darba algu. Tā paredz 7 gadu laikā minimālo algu paaugstināt līdz 50% no strādājošo mēneša vidējās bruto darba samaksas par iepriekšējo gadu. 2009.gadā tā paredz minimālo algu noteikt 49% apmērā no strādājošo mēneša vidējās darba samaksas par iepriekšējo gadu, kas pēc Finanšu ministrijas (FM) prognozēm 2008.gadā ir 450,80 lati. Tātad aprēķinātā minimālā alga 2009.gadā ir 220,89 lati.

Centrālās statistikas pārvaldes apkopotie apsekojuma dati par darbinieku skaita sadalījumu pēc bruto darba samaksas lieluma 2007.gada oktobrī liecina, ka, salīdzinot ar 2006. gada oktobri, un ņemot vērā straujo algu pieaugumu valstī, darbinieku skaits, kas saņēma darba samaksu līdz 300 latiem, samazinājies par 84,8 tūkst. Šādu darbinieku īpatsvars kopējā strādājošo skaitā sarucis no 65,5% līdz 50,5%.

Visās darba samaksas lieluma grupās, sākot no 300 latiem un vairāk, vērojams darbinieku skaita pieaugums. Darba samaksu no 300 līdz 400 latiem 2007.gada oktobrī saņēma par 12,0 tūkst. darbinieku vairāk nekā 2006.gada oktobrī, un šīs algas grupas darbinieku īpatsvars kopējā strādājošo skaitā pieaudzis no 12,5% līdz 13,1%.

Vislielākais darbinieku skaita pieaugums šajā periodā bija darba samaksas grupā no 400 līdz 600 latiem - 49,9 tūkst. Minētās algas grupas darbinieku īpatsvars kopējā strādājošo skaitā palielinājies no 13,4% līdz 18,7%.

Darba samaksas grupā no 600 līdz 800 latiem darbinieku skaits pieaudzis par 38,8 tūkst. un īpatsvars no 4,4% līdz 9,0%, darba samaksas grupā no 800 līdz 1000 latiem – attiecīgi par 17,5 tūkst. un īpatsvars no 1,9% līdz 4,0%, darba samaksas grupā no 1000 līdz 1500 latiem – par 13,8 tūkst. un īpatsvars no 1,5% līdz 3,1%, bet darba samaksas grupā virs 1500 latiem – par 6,2 tūkst. un īpatsvars no 0,9% līdz 1,6%.

Latvijā pērn attālināti strādājošo darbinieku īpatsvars veidoja 2,1% no kopējā strādājošo skaita, kas ir mazāks līmenis nekā Eiropas Savienībā (ES) un eirozonā vidēji, liecina ES statistikas pārvaldes Eurostat publiskotie dati.

Jāmin, ka Lietuvā pērn attālināti strādājuši 2,6% no kopējā strādājošo skaita, bet Igaunijā – 5,9%. Visaugstākais attālināti strādājošo īpatsvars pagājušajā gadā fiksēts Nīderlandē (13,7% no kopējā strādājošo skaita), Luksemburgā (12,7%), Somijā (12,3%), Austrijā (9,5%), Dānijā (8,6%) un Slovēnijā (7,2%).

Neiedziļinoties varētu šķist, kāpēc gan šāda ekstra kā strādāšana attālināti vispār ir pieminēšanas vērta un vai tas kaut ko liecina par ekonomiku. Taču attālinātais darbs gana daudz pasaka par ekonomikas struktūru. Jo tas ir iespējams tikai tā sauktajās gudrajās nozarēs, kas pārsvarā ir informāciju un komunikāciju tehnoloģijas (IKT), un radošajās jomās, piemēram, rakstveida tulkošanā. Skaidrs, ka attālināti nevar strādāt apkalpojošā sfērā, kur darbs ir ar klientiem, tāpat arī ražošanā. Tādējādi attālināti nodarbināto īpatsvars noteikti liecina par to, kādas nozares dominē konkrētajā tautsaimniecībā un cik liels un attīstīts ir IKT sektors.

2023.gadā Latvijā bija nodarbināti 884,2 tūkstoši jeb 64,2% iedzīvotāju¹ vecumā no 15 līdz 74 gadiem, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) darbaspēka apsekojuma rezultāti.

Salīdzinot ar 2022.gadu, pērn nodarbinātības līmenis palielinājies par 0,3 procentpunktiem, bet nodarbināto skaits samazinājies par 2,0 tūkstošiem.

Lielākais nodarbināto skaita samazinājums bija vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības; automobiļu un motociklu remonta nozarē; valsts pārvaldes un aizsardzības; obligātās sociālās apdrošināšanas jomā, kā arī apstrādes rūpniecībā.

2023.gada 4. ceturksnī Latvijā bija nodarbināti 877,7 tūkstoši iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem, kas ir par 13,2 tūkstošiem mazāk nekā 3. ceturksnī. Nodarbinātības līmenis bija 64,0%, kas ir 0,7 procentpunktiem zemāks nekā 3. ceturksnī.

Nodarbināto skaits vecuma grupā no 75 līdz 89 gadiem 2023.gadā bija 5,7 tūkstoši (4. ceturksnī - 6,3 tūkstoši). Turpmāk tekstā informācija tiks atspoguļota par personām vecuma grupā no 15 līdz 74 gadiem.