Latvijas aviokompānija airBaltic noslēgusi sadarbības līgumu ar LOT Polish Airlines. Šī sadarbība airBaltic klientiem piedāvās lidojumus uz Eiropas dienvidaustrumiem, savukārt LOT Polish Airlines pasažieriem uz Ziemeļeiropu, informē aviosabiedrībā.

Šobrīd airBaltic maršrutā Rīga – Varšava nodrošina līdz diviem lidojumiem dienā. Šī sadarbība sniegs iespēju LOT Polish Airlines piedāvāt saviem pasažieriem ērtus savienojumus starp Varšavu un Oslo (Norvēģija), un starp Varšavu un Helsinkiem (Somija).

airBaltic komercdirektors Kristofs Vjate norāda, ka, uzlabojot savienojumus starp Rīgu un citām tranzītlidostām, airBaltic klientiem nodrošina iespēju nokļūt reģionos, uz kuriem tiešie reisi nav pieejami.

LOT Polish Airlines stratēģijas, partnerattiecību un alianšu direktors Mihals Novaks cer, ka pateicoties sadarbībai ar airBaltic, vēl vairāk ceļotāju no Latvijas izvēlēsies savienojumus caur Šopēna lidostu LOT lidojumiem.

Neviena no Eiropas lidsabiedrībām neuzsāk savus lidojumus ar 100% precizitāti, liecina Association of European Airlines (AEA) veiktais punktualitātes tests, kura gaitā tika aptaujātas 27 Eiropas lidsabiedrības. Šajā testā vislielāko izlidošanas laika precizitāti uzrādīja lidsabiedrība Finnair (90,9%), turpretī islandiešu lidsabiedrība Icelandair (69,9%) ieņēma saraksta noslēdzošo pozīciju. Lidostās pasažierus aicina ierasties pie „izejas“ vēlākais 30. minūtes pirms izlidošanas, lai varētu laicīgi iekāpt lidmašīnā. Ja kāds no pasažieriem neievēro šo laiku, tad vidēji lidsabiedrībai jārēķinās ar pusstundas kavēšanos.Aizkavēšanās līdz 15 minūtēm tiek uzskaitīta kā „on-time“, tas ir, netika pieskaitīta kā kavējums. 1. Finnair (Somija) 90,9/90,4 (1. vieta)* 1. Luxair (Luksemburga) 90,9/netiek veikti 3. SN Brussels Airlines (Beļģija) 89,6/82,8 (3. vieta) 4. Tarom Romanian Airlines (Rumānija) 89,2/netiek veikti 5. SAS Scandinavian Airlines88,7/81,9 (4. vieta) 6. Deutsche Lufthansa AG87,2/80,2 (6. vieta) 7. Cyprus Airways (Kipra) 87,1/netiek veikti 8. Air France (Francija) 86,2/71 (14.vieta) 9. bmi British Midland (Lielbritānija) 86,1/77,4 (10. vieta) 10. CSA Czech Airlines (Čehija) 85,2/85 (2. vieta) 11. Malev Hungarian Airlines (Ungārija) 84,7/69,1 (16. vieta) 12. Adria Airways (Slovēnija) 83,7/netiek veikti 13. Iberia (Spānija) 82,4/73,1 (11. vieta) 14. JAT Airways (Serbija) 81,8/netiek veikti 15. Air Malta (Malta) 81,5/netiek veikti 16. Alitalia (Itālija) 81,4/77,9 (9. vieta) 17. Austrian Airlines (Austrija) 81,3/72,8 (12. vieta) 18. Swiss International Airlines (Šveice) 80,9/79 (8. vieta) 19. TAP Air Portugal (Portugāle) 73,6/72,1 (13. vieta) 20. KLM Royal Dutch Airlines (Nīderlande) 80,4/81,9 (4. vieta) 21. Croatia Airlines (Horvātija) 79,9/netiek veikti 22. LOT Polish Airlines (Polija) 78,8/45,7 (20. vieta). 23. British Airways (Lielbritānija) 77,5/80,1 (7. vieta) 24. Turkish Airlines (Turcija) 76,4/66,1 (17. vieta) 25. Spanair (Spānija) 73,7/59,6 (18. vieta) 26. Olympic Airlines (Grieķija) 71,2/59,2 (19. vieta) 27. Icelandair (Island) 69,9/70,8 (15. vieta) *Vieta. Lidsabiedrība (Valsts) Precizitāres % īso un vidējo lidojumu maršrutos/ Precizitāres % garo lidojumu maršrutos (ieņemtā vieta garo maršrutu precizitātes vērtējumā)

Investori no Turcijas, Taizemes, Kanādas, ASV un Lietuvas izrādījuši interesi par Polijas nacionālā aviopārvadātāja LOT privatizāciju, raksta thenews.pl.

«Mums ir bijušas sarunas ar vairākiem investoriem, ieskaitot Star Alliance aviokompānijas,» norāda LOT prezidents Sebastians Mikoszs.

Star Alliance ir pasaulē lielākā aviokompāniju sabiedrība, kurā ietilpst 27 lidsabiedrības, ieskaitot LOT, Lufthansa, SAS, United Airlines, US Airlines, Air Canada, Turkish Airlines un Thai Airways International.

«Mēs meklējam labus investorus – labākajā gadījumā no aviācijas nozares. Taču mēs arī esam saņēmuši pozitīvas atsauksmes no investīciju fondiem,» norāda LOT prezidents, paskaidrojot, ka kompānija LOT, visticamāk, tiks privatizēta 2011. gadā.

Lietuvas čārterreisu aviokompānija Small Planet Airlines meklē pircēju savam finanšu grūtībās nonākušajam meitasuzņēmumam Vācijā, ziņo aģentūra Reuters.

Small Planet Airlines meitasuzņēmums Vācijā, kura nosaukums arī ir Small Planet Airlines, šonedēļ iesniedza Vācijas tiesā maksātnespējas pieteikumu un veiks restrukturizāciju. Aviokompānija turpina darboties un veic ieplānotos reisus.

«Notiek sarunas ar potenciālajiem investoriem, un šajos jaunajos apstākļos tās ir kļuvušas intensīvākas,» Reuters citē tiesas ieceltā Small Planet Airlines Vācijas meitasuzņēmuma administratora Joahima Foigta-Zalusa teikto.

Administrators norādīja, ka līdz šim iespējamos pircējus atbaidījuši aviokompānijas lielie parādi. To summu lidsabiedrība neatklāj.

«Tagad jautājums ir par to, vai mēs spējam samazināt šīs saistības maksātnespējas procesa gaitā, lai jaunais investors atkal var pacelties gaisā ar Small Planet,» aģentūrai Reuters teicis Foigts-Zaluss.

Lai visādā nozīmē noturētos lidojumā, Polijas valsts lidkompānijai papildus jau saņemtajam 100 miljonu eiro atbalstam vajag vēl 90 miljonus, ziņo eubusiness.com.

Kompānijas mājas lapā redzams, ka par spīti pasažieru skaita un pārvadāto kravu apjoma pieaugumam LOT pastāvīgi cieš zaudējumus. Pasaules finanšu krīzes karstumā 2008. gadā tie bija 733 miljoni zlotu (gandrīz 181 miljons eiro), un no tā brīža kompānija no biznesa «krēslas zonas» nav spējusi izkļūt. 2009., 2010. gadā zaudējumi mazinājušies, liecina LOT oficiālie dati, tomēr 2011. gadā neto zaudējumi atkal bijuši gandrīz 36 miljoni eiro – ievērojams kritiens no 12,8 miljonu zaudējumu rādītāja gadu iepriekš. Savukārt pērn kompānijas zaudējumi ir bijuši jau 98,6 miljoni eiro.

Tā visa iznākumā Polijas valdība ar Eiropas Komisijas (EK) akceptu šā gada maijā kompānijā iepludināja gandrīz 100 miljonus eiro, kas bija vajadzīgi, lai kompānija nebankrotētu jau tuvāko sešu mēnešu laikā, bet ar to nacionālā flagmaņa saglābšanai nebūs gana. Paredzams, ka septembra vidū LOT no valsts saņems papildus 90 miljonus, ziņo eubusiness.com. Pašlaik notiek šā darījuma saskaņošana ar EK, kas maijā glābšanas investīciju atļāva ar nosacījumu par restrukturizācijas plāna iesniegšanu. Tas ir izstrādāts, apstiprināts Polijas finanšu ministrijā un nosūtīts uz Briseli.

Šī gada pirmais rudens mēnesis Viļņas starptautiskajā lidostā noslēdzies ar nepieredzētu pasažieru skaita pieaugumu. Septembrī lielākā Lietuvas lidosta apkalpojusi 179,5 tūkstošus pasažieru, kas ir par 38,4% vairāk nekā attiecīgajā periodā pērn, atsaucoties uz Viļņas lidostas pārstāves Sandras Šiaulienes teikto, vēsta baltic-course.com.

Septembrī Viļņas lidostā ir pieaudzis arī veikto lidojumu skaits – tas palielinājies par 19,9%, sasniedzot 2,594 tūkstošus lidojumu.

Pēc vairāk nekā desmit gadu darbības Viļņas lidostā rekordaugstus pasažieru pārvadājumu apjomus pieredzējušas tādas lidsabiedrības kā Austrian Airlines un LOT Polish Airlines. Labi rezultāti bijuši arī Brussels Airlines.

«Nepieredzētu pasažieru plūsmu nodrošinājusi biznesa sektora atdzimšana. Vasaras mēnešos ceļotāji izvēlējās tādus galamērķus kā Roma, Milāna, Barselona un tamlīdzīgus, tomēr septembrī biežāk izvēlētie galamērķi skaidri norāda uz lidošanu uzņēmējdarbības nolūkos – ir pieaudzis to pasažieru skaits, kas dodas uz Briseli, Vīni, Frankfurti, Maskavu, Varšavu, Helsinkiem un citur,» atklāja Tomass Vaišvila, Viļņas lidostas rīkotājdirektors.

Lietuvas čārterreisu aviokompānija «Small Planet Airlines», kas jau restrukturizē savus uzņēmumus Vācijā un Polijā, veiks arī Lietuvas uzņēmuma restrukturizāciju, un tāpēc vērsusies tiesā.

«Small Planet Airlines» norāda, ka Lietuvas uzņēmuma darbības turpināšanai nav nepieciešams investors, tomēr ir sākusi to meklēt.

Kompānija arī uzsver, ka restrukturizācija Lietuvā atšķirsies no restrukturizācijas Vācijā un Polijā.

«Abās šajās valstīs kompānijas nespēja kontrolēt paplašināšanos un izmaksu pieaugumu, un tāpēc mēs tur šoruden sākām restrukturizāciju. Vācijas un Polijas kompāniju reorganizācijas dēļ »Small Planet Airlines« Lietuvā nesaņems ieņēmumus par pakalpojumiem no šiem uzņēmumiem, tāpēc tā centīsies samazināt infrastruktūru un arī aizsargāt savu darbību no ārējo pakalpojumu sniedzēju prasībām,» teikts «Small Planet Airlines» paziņojumā.

2004. gadā Čehijas lidsabiedrība Czech Airlines (CSA) piedzīvojusi tās vēsturē lielāko izaugsmi. Pārvadāts rekordliels pasažieru skaits sasniedza 4,34 miljoni. Pasažieriem ir nodrošināti augstas kvalitātes pakalpojumi. Eiropas Lidsabiedrību asociācijas biedru vidū CSA šogad atzīta par sesto precīzāko Eiropas lidsabiedrību, salīdzinājumā ar 2003. gadu uzlabojot pozīciju par 14 vietām. Salīdzinot ar iepriekšējo gadu, vairāk kā par piekto daļu pieaudzis pārvadāto pasažieru skaits. Palielinājušies ienākumi no regulārajiem pasažieru pārvadājumiem, čarterreisiem, kā arī pasta un kravas pārvadājumiem. Pirmie provizoriskie aprēķini liecina, ka CSA peļņa 2004. gadā sastādīs vairāk kā 250 miljonus čehu kronu (CZK). CSA prezidents Jaroslavs Tvrdíks atzinis 2004. gadu par lielu panākumu gadu, kad gūtie ienākumi ievērojami pārsnieguši plānotos. CSA nostiprinājusi pozīcijas savā bāzes lidostā Prāgas Ruzyně - vienā no Eiropas atvērtākajiem gaisa satiksmes tirgiem. Salīdzinājumā ar plānotajiem ienākumiem 13,7 miljardu CZK apmērā, Czech Airlines 2004. gada ienākumi sastādīja 19,7 miljardus CZK. CSA transporta ienākumi 2004. gadā sasnieguši 17,1 miljardu, kas ir 18% pieaugums, salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu. Lielākais ienākumu pieaugums bijis čarterreisu jomā – iegūti 924 miljoni CZK, kas ir par 35% vairāk nekā iepriekšējā gadā. Kravas un pasta pārvadājumu ienākumi palielinājušies par 15%. Lidsabiedrības CSA klienti kopā par kravas transportēšanu 2004. gadā lidsabiedrībai samaksājuši 519 miljonus čehu kronu. Kopumā pārvadātas 22 735 pasta un kravas tonnas. Neskatoties uz ievērojamo ienākumu palielināšanos, CSA 2004. gadā neizdevās iegūt plānoto peļņu 622 miljonu čehu kronu apmērā. Tam par iemeslu bijušas pastāvīgi augošās degvielas cenas - CSA degvielas iegādei 2004. gadā iztērējusi par 900 miljoniem CZK vairāk, nekā sākotnēji plānots. 2004. gada 12 mēnešos Czech Airlines kopumā pārvadājusi 4,34 miljonus pasažieru, kas ir par 21% vairāk, nekā 2003. gadā. Pirmo reizi savā pastāvēšanas vēsturē CSA pārvadājusi vairāk kā 4 miljonus pasažieru gadā. 2004. gada janvārī – decembrī vidējais sēdvietu noslogojums bijis 70,5%. Lidojumu skaits palielinājās par 21%, sasniedzot 32 699 lidojumus 2004. gadā. 2004. gadā CSA ievērojami paplašināja darbību čarterpārvadājumos, salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu pārvadājot par 35% lielāku čarterpasažieru skaitu, kas 2004. gadā sasniedza 330 000. 2004. gadā Czech Airlines uzsāka čarterreisos izmantot Airbus A310, kas ļāva lidsabiedrībai piedāvāt jaunus tiešos maršrutus uz Dienvidameriku un iegūt jaunus sadarbības partnerus starp tūrisma aģentūrām. 2004. gadā CSA uzsāka lidojumus uz desmit jauniem galamērķiem, tajā skaitā vairākiem Eiropas Savienības gaisa satiksmes centriem - Glasgovu, Krakovu, Londonas Getviku, Luksemburgu un Marseļu. Pieprasītākie CSA galamērķi bija Londona, Parīze, Amsterdama, Ņujorka un Maskava. Paplašinājās CSA darbība Krievijā, kur lidsabiedrība atklāja jaunus maršrutus uz Samāru un Jekaterinburgu. Czech Airlines 2004. gadā uzsāka lidojumus uz Azerbaidžānas galvaspilsētu Baku un Maldivu salām Indijas okeānā. Līdz ar Čehijas pievienošanos Eiropas Savienībai, CSA pirmo reizi savā pastāvēšanas vēsturē sāka piedāvāt savienojumus ne vien no Čehijas, bet ES ietvaros uzsāka reisus starp Marseļu un Barselonu. 2004. gadā Czech Airlines iegādājās 10 jaunas lidmašīnas, palielinot kopējo CSA lidmašīnu skaitu līdz 45. No 2006. – 2008. gadā paredzēts papildināt lidmašīnu bāzi ar jaunām Airbus A320 vidējo distanču lidmašīnām. Kopš 2004. gada sākuma Czech Airlines saņēmusi vairākas prestižas balvas. 2004. gada maijā lidsabiedrība ieguva Official Airline Guide (Londona) balvu kā labākā Centrālās un Austrumeiropas lidsabiedrība. 2005. gada janvārī prestižā Amerikas žurnāla Global Traveler lasītāju aptaujā Czech Airlines tika atzīta par labāko Austrum

Igaunijas nacionālā lidsabiedrība «Nordica» piektdien paziņojusi par gaidāmo reorganizāciju, kuras gaitā oktobra beigās paredzēts slēgt piecus nerentablus maršrutus no Tallinas uz Kijevu, Kopenhāgenu, Tronheimu, Viļņu un Vīni, līdz uzlabosies konkurences situācija.

Turpināsies lidojumi no Tallinas uz Briseli, Stokholmu un Varšavu, ko no 1.jūlija apkalpos Polijas nacionālā aviokompānija LOT.

Vienlaikus «Nordica» un LOT parakstījušas atjaunotu sadarbības līgumu, kas paredz, ka Polijas lidsabiedrība pārņems no «Nordica» biļešu pārdošanu un klientu apkalpošanu, bet «Nordica» turpmāk koncentrēsies vienīgi uz reisu nodrošināšanu.

Kā norādījusi «Nordica» valdes locekle Kristi Ojakēra, runa ir par biznesa risinājumu, ko noteikusi turpmāko perspektīvu izvērtēšana. Pēc viņas teiktā, lidsabiedrībai «ir saistības attiecībā uz uzņēmuma ienesīgumu un stabilitāti".

«Asā konkurence un pārliecīgs vietu piedāvājums Tallinas maršrutos neļauj mums šobrīd strādāt ar peļņu. Lai saglabātu spēju un gatavību nākotnē sniegt vajadzīgo reģionālo gaisa satiksmes piedāvājumu, «Nordica» turpinās lidojumu pakalpojumus, savukārt LOT nodarbosies ar maršrutiem un biļešu tirdzniecību, uzņemoties komerciālo risku,» skaidrojusi Ojakēra.

Lidsabiedrības pazaudē katra 50. pasažiera koferi. Neatkarīgi no tā vai tas paliek personas izlidošanas vietā vai tiek samainītas un tas aizlido pavisam citā virzienā, tas nav patīkams brīdis nevienam pasažierim. Šāda situācija var rasties, taču tā nevajadzētu būt! Viss atkarīgs kuras lidsabiedrības pakalpojumus Jūs izmantojiet. Eiropas lidsabiedrību savienība (AEA) tika apsekojusi dažādas lidojumu maršrutus. Rezultātā vislabākos rādītājus uzrādīja lidsabiedrība Air Malta, kura pazaudēja 3 koferus uz 1000 pasažieriem. Lidsabiedrību vidēji pazaudētie koferi uz 1000 pasažieriem: 1. Air Malta 2,9 2. Turkish Airlines 4,6 3. Tarom Romanian Airlines 6,6 4. Spanair 7,8 5. Icelandair 8,4 6. SN Brussels Airlines 8,8 7. Malev Hungarian Airlines 8,9 8. Swiss International Airlines 10,4 9. Adria Airways 10,9 10. SAS Scandinavian Airways 11,3 11. Iberia 11,5 12. CSA Czech Airlines 11,9 13. Finnair 11,9 14. Croatia Airlines 12 15. LOT Polish Airlines 12,5 16. Cyprus Airways 13,8 17. Air France 14,9 18. bmi (British Midland) Airways 15,1 19. Luxair 15,8 20. TAP Portugal 16 21. British Airways 18,3 22. Lufthansa 18,6 23. Austrian Airways 18,8 24. KLM Royal Dutch Airlines 22,3

Polijas nacionālā lidsabiedrība LOT saņēmusi savu pirmo Boeing 787 Dreamliner lidmašīnu, tādējādi kļūstot par pirmo Eiropas aviokompāniju, kuras rīcībā nonācis «sapņu laineris».

Kopumā Polijas lidsabiedrība pasūtījusi astoņas lidmašīnas, no kurām četras tā saņems jau nākamā gada sākumā. Poļu prieku par jauno lidmašīnu gan aptumšoja migla, kas iztraucēja Varšavas lidostā paredzēto šovu, kura ietvaros tika paredzēts, ka Dreamliner ieradīsies F-16 iznīcinātāju pavadībā.

Polijas nacionālā lidsabiedrība cer, ka jaunais lidaparāts tai ļaus uzsākt tālsatiksmes lidojumus un izvairīties no nedienām, kas piemeklējušas daudzas Eiropas lidsabiedrības. Aizvadīto gadu LOT noslēdza ar zaudējumiem un saskaņā ar prognozēm līdzīgi varētu noslēgt arī šo gadu, vēsta Wall Street Journal. Tāpēc LOT īpaši pievilcīgs šķiet Dreamliner, kurš var ievērojami ietaupīt kompānijas degvielas izmaksas.

SIA Baltic Airlines vērsies Rīgas apgabaltiesā ar prasību pret a/s Latvijas krājbanku, apstrīdot komercķīlas tiesību izlietošanu.

To sarunā ar DB atzina 100% airBaltic meitas kompānijas SIA Baltic Airlines valdes loceklis Alnis Vītols. «Prasības pieteikumu tiesā iesniedzu ar mērķi, aizstāvēt kompānijas Baltic Airlines intereses,» sacīja A. Vītols. Viņš uzsver, ka pārsūdz Latvijas krājbankas realizēto Baltic Airlines nevis airBaltic komercķīlu. «Sīkākas pārsūdzības detaļas es jums pat gribot nevaru atklāt, jo visas līgumsaistības ir konfidenciālas, es nevaru atklāt ne strīda būtību, ne citu ar šo faktu saistīto informāciju,» piebilst A. Vītols, norādot, ka pārstāv tikai un vienīgi Baltic Airlines, nevis kāda konkrēta mātes kompānijas airBaltic akcionāra intereses.

Latvijas nacionālā aviokompānija airBaltic nominēta kā punktuālākā aviokompānija Eiropā starp reģionālajām aviokompānijām. Šim titulam airBaltic nominējuši FlightStats analītiķi.

FlightStats apkopo un analizē punktualitātes rādītājus par teju 150 tūkstošiem reisu, ko ik dienas pasaulē veic tūkstošiem aviokompāniju.

2011. gadā airBaltic 15 minūšu punktualitātes rādītājs bija 88,6% no visiem lidojumiem, kas savieno Rīgu ar galamērķiem Eiropā, Tuvajos Austrumos, Krievijā un NVS valstīs. Tādējādi deviņas no desmit lidmašīnām izlido laikā. Salīdzinot ar 2010. gadu, airBaltic punktualitātes rādītājs ir uzlabojies par 5,2 procentpunktiem.

2009. gadā airBaltic kļuva par pirmo aviokompāniju Eiropā, kas ieviesa laicīgas ielidošanas apdrošināšanu, kas piedāvā papildu ieguvumus gadījumos, ja lidmašīna ir aizkavējusies.

Polijas nacionālās aviokompānijas «LOT Polish Airlines» darbinieki otrdien, 1. maijā uzsāks streiku, kas tuvākajās dienās var būtiski ietekmēt aviosatiksmi reģionā - ieplānotie reisi starp Varšavas Šopēna lidostu un Baltijas valstīm var kavēties vai tikt atcelti, informē lidojumu kompensāciju pieprasījumu uzņēmums «Skycop».

«Skycop» vērš avioceļotāju uzmanību iespējamiem traucējumiem un aicina laikus iepazīties ar savām tiesībām, un būt gataviem iespējamām izmaiņām ceļojuma plānos.

Lielākajā riska zonā šobrīd ir lidojumi maršrutos Rīga – Varšava, Viļņa – Varšava un Tallina – Varšava, tāpat plānotais streiks ietekmēs arī ceļotājus, kam Polijā paredzēta pārsēšanās lidojumam uz citu galamērķi.

«LOT Polish Airlines» streiks ir klasificējams kā iepriekš plānots, tādēļ aviopasažieri, kuru reisi kavēsies vai tiks atcelti, nevarēs pieprasīt kompensāciju par sagādātajām neērtībām. Neraugoties uz to, aviokompānijām, balstoties uz Eiropas Savienības likumdošanu, ir pienākums nodrošināt aviopasažieriem pirmās nepieciešamības preces.

Turk Hava Yollari AO, pārvadātājs, kas pazīstams kā Turkish Airlines, vēlas iegādāties Polskie Linie Lotnicze LOT SA, Polijas valsts kontrolēto pārvadātāju, intervijā laikrakstam Rzeczpospolita sacījis Turkish Airlines vadītājs Temels Kotils (Temel Kotil), vēsta Bloomberg.

LOT esot vienīgā Centrāleiropas aviokompānija, kuras pārņemšanu pašlaik apsver Turkish Airlines, un sadarbība varētu sākties ar kopuzņēmumu, sacījis T. Kotils.

Saskaņā ar viņa sacīto ilgākā termiņā LOT varētu iekļauties Turkish Airlines stratēģijā «izveidot pirmo piecu zvaigžņu Eiropas aviokompāniju», liekot uzsvaru uz pakalpojumu kvalitāti nevis zemām cenām.

Pašlaik notiekot sarunas arī starp Turkish Airlines un Serbijas pārvadātāju JAT Airways.

Starptautiskajā lidostā Rīga līdz ar vasaras lidojumu saraksta ieviešanu (no 29.marta) darbu sāks trīs jaunas aviokompānijas - atgriezīsies SAS, darbu uzsāks Ukraine International Airlines un Swiss International Air Lines, informē VAS Starptautiskā lidosta «Rīga» Komunikācijas vienības vadītāja Sarmīte Rinmane.

Star Alliance dalībniece SAS lidojumus no Stokholmas uz starptautisko lidostu Rīga uzsāks 29.martā, veicot 18 reisus nedēļā.

Ukraine International Airlines pirmais reiss no Kijevas uz Rīgu arī tiks veikts 29.martā, nodrošinot septiņus lidojumus nedēļā.

Savukārt Swiss International Air Lines, arī Star Alliance dalībniece, reisus no Cīrihes uz Rīgu sāks izpildīt 31.martā un abas pilsētas savienos trīs reizes nedēļā.

Lidostā atzēmā, ka nacionālā aviosabiedrība airBaltic vasaras sezonā atklās piecus jaunus galamērķus – uz Alborgu, Dubrovnikiem, Rodas salu, Salonikiem un Pizu.

Starptautiskā lidosta Rīga 2014.gadā apkalpojusi 4,8 miljonus pasažieru, kas ir par 0,4% ceļotāju vairāk nekā iepriekš. Savukārt šogad lidostā darbu uzsāks vairākas jaunas aviosabiedrības, kā arī jau esošās paplašinās galamērķu skaitu, informē Rīgas lidostas Komunikācijas vienības vadītāja Sarmīte Rinmane.

Šogad lidostā plānota vairāku jaunu aviosabiedrību ienākšana (Turkmenistan Airlines, Ukraine International Airlines, Swiss International Airlines) un jaunu reisu atklāšana. Savukārt aviosabiedrība Wizz Air šogad pavasarī plāno paplašināties Rīgā, izvietojot otru gaisa kuģi un atklājot trīs jaunus galamērķus.

«Esam lielākais gaisa transporta mezgls Baltijā – caur Rīgu tiek pārvadāti 46% šī reģiona aviopasažieru. Arī šogad turpināsim strādāt pie plaša galamērķu skaita nodrošināšanas un jaunu aviopārvadātāju piesaistes,» norāda starptautiskās lidostas Rīga valdes priekšsēdētājs Andris Liepiņš.

Starptautiskajā lidostā Rīga līdz ar ziemas lidojumu saraksta ieviešanu darbu sāks jauna aviokompānija Brussels Airlines. Tiks atklāti arī jauni galamērķi – uz Ķelni un Popradu, kā arī atsākti lidojumi uz Bredfordu (Līdsu) un Briseli (Šarleruā), informē VAS Starptautiskā lidosta «Rīga» Komunikācijas vienības vadītāja Sarmīte Rinmane.

Brussels Airlines lidojumus no Rīgas uz Briseli uzsāks 26.oktobrī. Lufthansa Group lidsabiedrība un Star Alliance dalībniece Brussels Airlines uz starptautisko lidostu Rīga veiks sešus reisus nedēļā, visus – pēcpusdienās.

Sākot ar 30. oktobri, nacionālā aviokompānija airBaltic palielinās lidojumu skaitu Maskavas virzienā – papildus reisiem uz Šeremetjeva un Domodedovas lidostu tiks nodrošināti lidojumi arī uz Vnukova lidostu.

Savukārt no 13.decembra airBaltic nodrošinās lidojumus reizi nedēļā uz Popradu Slovākijā.

Tāpat no 26.oktobra aviokompānija Ryanair atsāks lidojumus uz Bredfordu (Līdsu) un Briseli (Šarleruā), no 28.oktobra uzsāks reisus uz Ķelni Vācijā un no 1.novembra veiks lidojumus uz Glāzgovas starptautisko lidostu (iepriekš lidojumi tika veikti uz Glāzgovas Prestvikas lidostu).

Eiropas Komisija trešdien pieņēma Eiropas Savienībā aizliegto aviosabiedrību sarakstu, kas atjaunināts ceturto reizi, Db.lv informēja Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā Preses un informācijas nodaļa.

Šajā sarakstā darbības aizliegums attiecas uz visām Indonēzijas aviosabiedrībām un Angolas valsts aviosabiedrību TAAG Angolan airlines, kā arī uz Ukrainas aviosabiedrību Volare Aviation Enterprise. Ir mainīti Pakistānas aviosabiedrībai Pakistan International Airlines agrāk noteiktie ierobežojumi. Turklāt 10 Krievijas aviosabiedrībām, 6 Bulgārijas aviosabiedrībām un 8 Moldovas aviosabiedrībām jāpārtrauc darbība Eiropas Savienībā, pamatojoties uz jaunajiem pasākumiem, ko šīs valstis ir pieņēmušas pēc apspriešanās ar Eiropas Komisiju.

Komisijas priekšsēdētāja vietnieks Žaks Barro (Jacques Barrot), kas atbild par transporta jautājumiem, teica: "Atkārtoti apstiprinājies, ka ES melnais saraksts ir svarīgs instruments ne vien, lai neļautu bīstamām aviosabiedrībām veikt lidojumus uz Eiropu un informētu pasažierus visā pasaulē, bet arī lai pārliecinātos, ka aviosabiedrības un civilās aviācijas iestādes veic atbilstošus pasākumus, lai uzlabotu drošību."

Satiksmes ministrija 30.novembrī izsniedza gaisa pārvadājumu licenci uzņēmumam SIA “GetJet Airlines Latvia”, kas plāno strādāt un attīstīties čarterlidojumu tirgū.

Jaunu uzņēmumu ienākšana Latvijas aviācijas nozarē stiprina nozares konkurētspēju un paver jaunas ceļošanas iespējas Latvijas iedzīvotājiem.

Aviokompānijas mērķis ir uzsākt darbību Latvijas čarterlidojumu tirgū sadarbībā ar Latvijas tūroperatoriem. Izsniegtā gaisa pārvadājumu licence SIA “GetJet Airlines Latvia” ļauj veikt komerclidojumus visā pasaulē. Pašlaik uzņēmuma flotē ir viens Airbus A320 tipa gaisa kuģis. Tomēr, jau nākamajā gadā uzņēmums plāno paplašināt savu floti, jo pieprasījums komerclidojumu segmentā pieaug. Par konkrētiem galamērķiem pašlaik vēl pāragri runāt, līdz ar to precīzāka informācija būs pieejama nākamā gada sākumā, norāda SIA “GetJet Airlines Latvia” valdes loceklis Rolands Ramiņš.

Eiropas Komisija pieņēmusi atjaunināto versiju tā dēvētajam aviokompāniju melnajam sarakstam, informēja Eiropas Komisijas pārstāvniecība Latvijā.

Sarakstā iekļauj aviokompānijas, kurām drošuma apsvērumu dēļ aizliegts ielidot Eiropas Savienībā. Komisija šādu aizliegumu noteikusi sešām Kazahstānas aviokompānijām, vienai aviokompānijai, kas sertificēta Taizemē, vēl vienam Ukrainas gaisa pārvadātājam, kā arī visiem Beninā sertificētiem gaisa pārvadātājiem.

Komisijas tīmekļa vietnē jau ir pieejams jaunais saraksts, kas aizstāj 2008. gada novembrī publicēto. Pēc Aviācijas drošības komitejas vienprātīga atzinuma Komisija atjaunināja sarakstu un nolēma to paplašināt, drošuma apsvērumu dēļ nosakot darbības aizliegumu šādiem gaisa pārvadātājiem:

- Air Company Kokshetau, ATMA Airlines, Berkut Air, East Wing, Sayat Air un Starline KZ (Kazahstāna), One Two Go Airlines (Taizeme),

Latvijā bāzētā aviokompānija "SmartLynx Airlines" un Rīgas Tehniskā universitāte (RTU) šī gada aprīlī noslēguši savstarpēju sadarbības līgumu ar mērķi mazināt aviācijas inženieru trūkumu darba tirgū un nodrošināt augstas kvalitātes izglītības programmu topošajiem aviotehnikas speciālistiem, informē "SmartLynx Airlines".

Pēc teorētisko zināšanu apguves universitātē, "SmartLynx Airlines" nodrošinās iegūto prasmju praktisku apgūšanu uzņēmumā.

"Aviācijas pārvadājumu un transporta ražošanas uzņēmumos notiek strauja paaudžu maiņa un jauno speciālistu ienākšana darba tirgū tikai daļēji kompensē darbinieku vajadzību. Tā rezultātā aviācijas nozare kopumā un izteikti Latvijā piedzīvo kvalificētu inženiertehnisko speciālistu trūkumu. "SmartLynx Airlines" sadarbība ar RTU ir stratēģiski svarīga gan mums kā darba devējam, lai piesaistītu jaunos speciālistus, gan izglītības sistēmai, lai ieinteresētu jauniešus studēt tehniskās zinātnes Latvijā," skaidro "SmartLynx Airlines" vadītājs Žigimants Surints (Žygimantas Surintas).

Lietuvas čārterreisu aviokompāniija «Small Planet Airlines» Lietuvā atlaidīs 44 darbiniekus.

Ziņu aģentūra BNS Lietuvas Nodarbinātības dienestā uzzināja, ka uzņēmums informējis dienestu par plānoto kolektīvo atlaišanu, kas notiks novembrī.

Kā atlaišanas iemeslu aviokompānija minējusi «nevajadzīgas darba funkcijas, ko veic pārmērīgi liels personāls».

«Small Planet Airlines» grupā ir aviokompānijas Lietuvā, Polijā, Vācijā un Kambodžā.

Jau vēstīts, ka «Small Planet Airlines» meitasuzņēmums Vācijā septembrī iesniedza tiesā maksātnespējas pieteikumu, tiek veikta uzņēmuma restrukturizācija un tam tiek meklēts pircējs. Kompānija turpina veikt ieplānotos čārterreisus.

Oktobra sākumā tika paziņots, ka sākta arī «Small Planet Airlines» meitasuzņēmuma Polijā restrukturizācija, kuras gaitā iecerēts samazināt lidmašīnu skaitu un piesaistīt investīcijas.

Stājoties spēkā vasaras lidojumu sarakstam, aviokompānija Scandinavian Air System (SAS) no 26.marta uzsākusi lidojumus uz Dānijas galvaspilsētu Kopenhāgenu, informē VAS Starptautiskā lidosta Rīga komunikācijas vienības vadītāja Laura Karnīte.

SAS gaisa kuģi Bombardier CRJ900 ar 88 sēdvietām uz Dānijas galvaspilsētu Kopenhāgenu dosies 12 reizes nedēļā - divas reizes dienā darba dienās un vienu reizi dienā brīvdienās.

«Jau gadiem Skandināvija ir viens no Latvijas galvenajiem biznesa partneriem. Tas veicinājis darījumu ceļojumu skaita pieaugumu starp abām valstīm. Tāpēc, Latvijas ekonomikai uzrādot atveseļošanās pazīmes, SAS ir pieņēmis stratēģisku lēmumu uzsākt tiešos reisus starp Rīgu un Kopenhāgenu,» uzsver Rūta Juciene, SAS vadītāja Baltijas valstīs un Krievijā.

«Kopenhāgenas - Rīgas maršruts sniedz jaunas iespējas biznesa ceļotājiem ne tikai tiešajiem lidojumiem no un uz Rīgu, bet arī savienojamību ar citiem galamērķiem visā pasaulē,» norāda lidostas "Rīga" valdes priekšsēdētāja Ilona Līce.

Starptautiskā lidostā Rīga no 1.septembra uzsākusi paplašināšanas darbus ilgtermiņa autostāvvietā P3, lai izveidotu papildus stāvvietas aizvien pieaugošā pasažieru skaita ērtībām, liecina informācijas lidostas mājaslapā.

Pēc paplašināšanas stāvvietā tiks izveidotas papildus 325 vietas, tādejādi dodot iespēju šajā stāvvietā savus transportlīdzkekļus novietot kopumā 1245 pasažieriem.

Stāvvietas rekonstrukcija notiks vairākos posmos un daļa stāvvietas visu paplašināšanas laiku būs pasažieriem pieejama. Lidostas pārstāvji aicina pasažierus, novietojot savu transportlīdzekli, sekot informatīvajām norādēm.

Kopumā starptautiskā lidosta Rīga pasažieriem un viesiem piedāvā novietot transportu trīs autostāvvietās. Īstermiņa autostāvvieta P1 ar 344 vietām, kas atrodas tieši pie lidostas pasažieru termināla, ir domāta autotransporta novietošanai uz neilgu brīdi, lai sagaidītu vai pavadītu ceļotājus. Savukārt ilgtermiņa autostāvvietas P2 un P3, kas atrodas tikai dažu minūšu gājiena attālumā no termināla, paredzētas pasažieriem, kas dodas ceļojumā uz ilgāku laiku.