31. martā, Jelgavā risināsies Latvijas Studentu apvienības (LSA) 12. kongress. Tajā ievēlēs jaunus organizācijas vadītājus, apstiprinās LSA vadlīnijas nākamajam darbības gadam un lems par tālāko rīcību stipendiju apjoma un skaita palielināšanas koncepcijas virzībā, Db.lv informēja Latvijas Studentu apvienības sabiedrisko attiecību virziena vadītāja Katrīne Pļaviņa.

Stipendiju koncepcijas virzība notika pēdējā gada laikā un šobrīd Ministru kabinets ir uzdevis Izglītības un zinātnes un Finanšu ministrijām vienoties par pieņemamāko variantu. "Diemžēl šī vienošanās jau vairākus mēnešus nav panākta un esam pārliecināti, ka tuvākajā laikā tas nenotiks," situāciju komentē LSA prezidents Uldis Luckāns. "Ņemot vērā to, ka jau gadu strādājam pie šī dokumenta un to, ka nav nekādas virzības šajā jautājumā, mēs lemsim par turpmāko rīcību un pikets ir ļoti iespējams," uzsver U. Luckāns. Jautājumu ziskatīs LSA kongresā, kas pulcēs visu Latvijas akreditēto augstskolu pārstāvjus.

Kongresa laikā jāievēl arī jaunie organizācijas vadītāji, kuri veidos LSA attiecības ar sadarbības partneriem, vadīs organizācijas struktūrvienību darbu un sekmēs studējošo pašpārvalžu attīstību. LSA prezidenta amatam šogad izvirzīti Katrīne Pļaviņa (studē Latvijas Universitātē) un Dāvis Meike (studē Rīgas Tehniskajā universitātē). Viceprezidenta amatam izvirzīti Jānis Grandāns (studē Biznesa augstskolā Turība) un Baiba Medne (studē Latvijas Lauksaimniecības universitātē). Rīgas Stradiņa universitātes izvirzītais prezidenta amata kandidāts Armands Skrūzmanis savu kandidatūru atsauca. Visiem kandidātiem ir plaša pieredze jauniešu organizāciju darbā un redzējums par LSA tālāko attīstību, tāpēc kongresa delegātiem jābūt īpaši rūpīgiem, veidojot savu lēmumu.

Sestdien, 28.aprīlī Baltijas Starptautiskās akadēmijas telpās norisinājās Latvijas Studentu apvienības (LSA) ārkārtas kongress un Domes sēde, kuros tika ievēlēta jaunā LSA prezidente un jaunā valde. Tika apstiprināts LSA budžets un organizācijas vadlīnijas nākamajam darbības gadam, Db.lv informēja Latvijas Studentu apvienības sabiedrisko attiecību virziena vadītājs Mārtiņš Lūsis.

Par Latvijas Studentu apvienības prezidenti ievēlēja līdzšinējo sabiedrisko attiecību virziena vadītāju Katrīni Pļaviņu (Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes studente), savukārt viceprezidenta amatā jau LSA 12. kongresā ievēlēts Jānis Grandāns (Biznesa augstskolas Turība Juridiskās fakultātes students). Katrīne Pļaviņa prezidenta amatā nomainīja Uldi Luckānu, kurš šajā amatā bija divus termiņus pēc kārtas.

Balstoties uz kandidāta piedāvāto un vēlāk Domē apstiprināmo valdes modeli, LSA biedri – studējošo pašpārvaldes, līdz 25.aprīlim izvirzīja savus aktīvākos studentus darbam LSA valdē.

Par LSA Akadēmiskā virziena vadītāju tika ievēlēta Zane Grigale (studē Rīgas Tehniskajā universitātē (RTU), darbojas augstskolas Studentu parlamenta Studiju nodaļā); Par Sociālā virziena vadītāju tika ievēlēts Konstantīns Lukoško (studē RTU, darbojas studējošo pašpārvaldēs un ir RTU zinātniskās konferences laureāts).

31. martā Latvijas Studentu apvienības (LSA) 12. kongresā Jelgavā studenti uzdeva LSA valdei pārskatīt stipendiju apjoma un skaita palielināšanas koncepciju, ievēlēja apvienības viceprezidentu un apstiprināja organizācijas nākamā gada vadlīnijas, Db.lv informēja

LSA.LSA 12. kongresa delegāti nolēma pārskatīt koncepciju Par stipendijām, atkārtoti izvērtējot politisko situāciju valstī un valsts budžeta iespējas.

SA sociālā virziena vadītājs Toms Miks uzskata: "Pašlaik esam nonākuši politiskajā strupceļā, tomēr tas nenozīmē, ka atkāpjamies no izvirzītajiem mērķiem. Mums ir jāmeklē citi ceļi, kā nonākt pie tā paša rezultāta, visdrīzāk rodot atbalstu augstākajā politiskajā līmenī."

Par LSA viceprezidentu kongress ievēlēja Jāni Grandānu, kurš studē Biznesa augstskolā Turība. LSA prezidenta pienākumus turpinās pildīt Uldis Luckāns, jo kongress neievēlēja jaunu prezidentu. Saskaņā ar LSA statūtiem, šādā gadījumā jārīko ārkārtas kongress, par kura vietu un laiku studējošo pašpārvalžu vadītāji vienosies tikšanās reizē 14. aprīlī.

Jaunu kravu piesaistei ostās nepieciešami vairāki gadi un detalizēts plāns, kā to sasniegt, norādīja Latvijas Stividorkompāniju asociācijas (LSA) pārstāvji.

LSA informē, ka 28.martā notikušajā Latvijas Ostu, tranzīta un loģistikas padomes sēdē Ministru prezidente Evika Siliņa (JV) atzinīgi novērtēja līdz šim paveikto ostu pārorientācijā uz jaunām kravām, industriālo zonu attīstībā un jaunu investīciju piesaistē.

Tāpat iesaistītās puses sēdē vienojās izveidot darba grupu, kura divu mēnešu laikā izstrādās detalizētu plānu, kā saglabāt tranzīta nozari un pārstrukturēt kravu plūsmu caur Latviju.

LSA padomes loceklis Jānis Kasalis atzīmē, ka ostas jau patlaban meklē veidus, kā aizstāt līdzšinējās kravu plūsmas, tomēr tām nav pieejams nekāds atbalsts.

Kasalis uzsver, ka jaunu kravu piesaistei nepieciešami vairāki gadi un detalizēts plāns, kā to visiem kopā sasniegt, ņemot vērā nozares specifiku un to, cik investīcijas un projekti ir lēni un komplicēti.

Ilgs valsts galvotā aizdevuma noformēšanas process, kas var aizņemt pat vairākus mēnešus, prasība pēc privāta galvotāja, aizdevuma piesaiste vienai studiju programmai, kā arī neelastīgs apmaksas termiņš – šīs ir tikai dažas no būtiskām nepilnībām valsts galvotā studiju un studējošo kreditēšanas sistēmā, kas ierobežo šī finanšu atbalsta veida pieejamību studentiem.

Lai padarītu studiju un studējošā kredītus pieejamākus, tā sniedzot iespēju studēt plašākam studētgribētāju lokam, sistēma ir jāmaina, padarot to maksimāli vienkāršu un studentiem pēc iespējas vieglāk pieejamu, uzskata Latvijas Studentu apvienība (LSA).

Šobrīd augstāko izglītību Latvijā iegūst aptuveni 80 tūkstoši studējošo, no tiem vairāk nekā pusei jeb 59 % studiju maksa jāsedz pašiem, liecina Centrālās statistikas biroja dati. Diemžēl tikai daļai jauniešu ģimenes budžets ļauj apmaksāt studiju maksu un segt ikdienas izdevumus studiju laikā, tādēļ vairumam ir jāmeklē alternatīvi finanšu avoti. Saskaņā ar LSA veikto aptauju, aptuveni 50 % studentu ir izskatījuši studiju vai studējošā kredītu kā iespējamo finansiālo risinājumu, lai segtu studiju maksu vai ikdienas tēriņus. Tiesa, gandrīz puse no viņiem šim tam dažādu iemeslu dēļ nav pieteikušies, visbiežāk – tādēļ, ka nespēj atrast galvotāju vai šaubās par iespēju atmaksāt kredītu.

Latvijas Samariešu apvienība (LSA) sadarbībā ar mazumtirgotāju “Lidl Latvija” radījusi iespēju veikt ziedojumu taromātā, novirzot tajos nodoto depozīta iepakojuma summu labdarībai.

Pirmais “Lidl Latvija” un LSA kopīgais projekts, kurā tiks piedāvāta šāda ziedojuma iespēja, būs vientuļo senioru atbalsta projekts “Vecums nav vientulība”.

Šis ir pirmais šāda veida ziedojumu projekts Latvijā, kurā ziedojumi taromātā tiks novirzīti vientuļu un aprūpējamu senioru atbalstam pēc reģionālā principa. Proti, ziedotie līdzekļi, piemēram, Liepājas “Lidl” veikala taromātā tiks novirzīti primāri LSA aprūpē esošiem vientuļiem senioriem Dienvidkurzemē. Šis princips tiks attiecināts uz visiem reģioniem, kur strādā samariešu kustība un atrodas “Lidl” veikali. Ziedojums ir brīvprātīgs un viegli veicams visos “Lidl veikalu taromātos. Pašreiz LSA aprūpē ir vairāk nekā 2700 šādu senioru Latvijā.

Latvijas Studentu apvienības (LSA) domes sēdē ievēlēti 5 jauni valdes locekļi, un jau notikusi pirmā jaunievēlētās valdes sēde, liecina sniegtā informācija medijiem.

8. decembrī Rīgas Starptautiskajā ekonomikas un Biznesa administrācijas augstskolā (RSEBAA) notika LSA Domes sēde.

„Esmu gandarīts, ka sakarā ar lielo veicamā darba apjomu, kas plānots augstākās izglītības politikas jomā, LSA Dome atbalstīja ierosinājumu apstiprināt jauno LSA valdes modeli 9 cilvēku sastāvā,” komentēja Latvijas Studentu apvienības prezidents Uldis Luckāns.

Pēc valdes modeļa apstiprināšanas, sekoja brīvo amatu kandidātu uzrunas, pēc kurām notika balsojums.

LSA valdē par Informācijas virziena vadītāju tika ievēlēts Dainis Jakovels, Projektu virziena vadītāja amatā ievēlēja Rihardu Graudiņu. Par Sabiedrisko attiecību virziena vadītāju tika ievēlēts Andris Priede, Sociālo virzienu vadīs Ēriks Dauksts, bet par Juridiskā virziena vadītāju tika apstiprināts Mārtiņš Brencis.

Sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) terminālis Latvijā būtu jāceļ kādā no lielajām ostām - Ventspils, Rīga vai Liepāja, jo visas trīs ostās ir pamata nepieciešamā infrastruktūra, uzskata Latvijas Stividorkompāniju asociācija (LSA).

Turklāt, organizācijas ieskatā ir jāņem vērā zaļā kursa prioritātes un pašreizējā situācija, kad gāzes patēriņš ir ievērojami samazinājies. LSA uzsver, ka mūsdienīgam LNG terminālim ir jāspēj ne tikai importēt gāzi, bet arī eksportēt Latvijas zaļās enerģijas resursus.

LSA padomes priekšsēdētājs Āris Ozoliņš norāda, ka "ir jābūt skaidrām prognozēm gāzes patēriņam ilgtermiņā - līdz 15 gadiem, jāņem vērā Latvijai saistošie Eiropas Savienības (ES) ilgtermiņa mērķi par enerģijas resursu dažādošanu, kā arī kaimiņvalstu izbūvētie LNG termināļi, kas nodrošina jau ļoti lielas jaudas".

Arī Latvijas Atjaunojamās enerģijas federācijas vadītājs Jāni Irbe apgalvo, ka "jau tuvāko gadu laikā būs nepieciešama infrastuktūra, lai spētu eksportēt Latvijā sarožoto zaļo enerģiju".

Pagājušās nedēļas piektdienā, 14. decembrī, Latvijas Studentu apvienība (LSA) savas trīspadsmitās gada dienas pastāvēšanas svētkos pasniedza arī ikgadējo LSA Studentu gada balvu 2007 dažādās nominācijās. Par Gada studentu labvēli starp visiem potenciālajiem labvēļiem tika atzīta SEB Unibanka. Šī ir ceturtā reize, kad SEB Unibankai tiek piešķirts šis godpilnais tituls, liecina kredītiestādes sniegtā informācija medijiem.

Par Gada studentu labvēliSEB Unibanka tika atzīta arī 2003., 2004. un 2005. gadā.

Arī pārējās nominācijās tika sumināti labākie: Gada rektors – Latvijas Lauksaimniecības universitātes rektors Juris Skujāns, Gada students – Dainis Jakovels, Gada pētnieks – Agnese Stunda, Gada LSA domnieks – Igors Grigorjevs, Gada debija – pasākums Studentu paradīze, Gada ķeza – LSA kongresu plejāde, Gada notikums – 2. Daugavpils zinātniskais festivāls, bet balvu Gada studējošo pašpārvalde saņēma Latvijas Lauksamniecības universitātes Studentu padome. Savukārt īpašo balvu Studentu lieta – taisna un cieta šogad saņēma SEB Unibankas patēriņa finansēšanas attīstības vadītājs Mārtiņš Gineitis, kas SEB Unibankā vairāk nekā divus gadus strādāja kā jauniešu projektu vadītājs.

Dodoties 5. maija gājienā, studenti paudīs savu neapmierinātību ne tikai ar finansējuma samazinājumu augstākajai izglītībai, bet arī ar augstākās izglītības sistēmu kopumā, informēja Latvijas Studentu apvienība (LSA).

Iepriekšējie gadi augstākās izglītības nozarē ir bijuši «treknie gadi», norāda LSA un vērš uzmanību uz to, ka students šo finansējuma pieaugumu iepriekšējos gados praktiski nav izjutis - liela daļa dienesta viesnīcu un lekciju telpu ir katastrofālā stāvoklī, studiju kvalitāte nav mainījusies, dažviet pat pasliktinājusies, minimālās stipendijas apmērs - 70 LVL ir palicis nemainīgs jau vairākus gadus. Pastāvošajā sistēmā valsts finansējuma samazinājumu augstākajai izglītībai vissmagāk izjutīs students, tādēļ šobrīd svarīgi esot strādāt arī pie sistēmas uzlabošanas.

LSA uzskata - lai pasargātu studentus, valsts budžeta dotācijas augstskolām ir nepieciešams pārveidot mērķdotācijās, piemēram, stipendijām, transporta kompensācijām, kopmītnēm, pasniedzēju atalgojumam u.c. Tādējādi, atstājot augstskolai tikai daļēju rīcības brīvību ar naudu, vairāk tikšot domāts par efektivitāti. Ietaupījums esot jāveic uz birokrātiskā aparāta rēķina, kas valsts augstskolās vēl joprojām ir pārāk liels un neefektīvs.

Pēc Krievijas izstāšanās no Melnās jūras “labības darījuma” Latvijas valstij jāuzņemas līderība tranzīta koridora nodrošināšanai Ukrainas graudu eksportam. Latvijas ostu jauda jau šobrīd ļauj nodrošināt vismaz 20% jeb 15 miljonu tonnu Ukrainas graudu eksporta, kamēr ne Lietuvas, ne Polijas ostām šādas kapacitātes nav, norāda “Latvijas stividorkompāniju asociācija” (LSA).

Baltijas valstīm ir ļoti nozīmīga loma Ukrainas lauksaimniecības produktu eksporta krīzes atrisināšanā un Latvija, izmantojot mūsu lielo ostu un tranzīta nozares kapacitāti un profesionālo atbalstu, var dot ļoti lielu ieguldījumu operatīvai Ukrainas graudu eksporta atjaunošanai.

“Pēc iespējas ātrāk veicot visas nepieciešamās procedūras šāda tranzīta koridora izveidošanai, tai skaitā nodrošinot zaļo koridoru Ukrainas kravām, mēs spēsim Ukrainai palīdzēt pārvarēt Krievijas rīcības dēļ radušos graudu eksporta krīzi, kura rada arvien katastrofālākus draudus Āfrikas valstu apgādei ar pārtiku. Tai skaitā arī ierobežo Ukrainas ekonomiku.” uzsver LSA padomes priekšsēdētājs Ivars Landmanis.

Valdība šodien pēc emocionālām diskusijām tomēr nespēja vienoties par papildu finansējuma piešķiršanu augstākajai izglītībai, lai netiktu samazināts valsts budžeta finansēto studiju vietu skaits.

Līdz ar to lēmuma pieņemšana tiek atlikta uz divām nedēļām.

Lai gan lēmuma pieņemšana tika atlikta, diskusijas par šo jautājumu bija visai emocionālas. Izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis (V) aicināja kolēģus saprast, ka ar pašreizējo finansējumu augstākās izglītības nozarē nebūs iespējams panākt mācībspēku paaudžu nomaiņu.

Patlaban ministrija esot izvēles priekšā - nepalielināt atalgojumu vai samazināt budžeta vietu skaitu. Šadurskis uzsvēra, ka gadījumā, ja tiks samazināts budžeta studiju vietu skaits, tiks dots negatīvs signāls par stabilitāti Latvijā, kas studentiem var likt pamest valsti un studēt ārvalstīs. Viņš vaicāja, kādu atbildi sniegt studentiem. Uz to Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS) atbildēja, lai saka, ka jāstudē Latvijā un situācija ir stabila.

No 16. - 19.augustam Kuldīgas rajonā, kempingā "Nabīte", norisināsies Latvijas Studentu apvienības (LSA) rīkotā ikgadējā nometne-seminārs "Līderu forums" Latvijas augstskolu studentu pārstāvjiem. Šogad seminārā īpaša uzmanība būs pievērsta pēctecībai un tās veidošanai pašpārvaldēs.

Nometne-seminārs "Līderu Forums" šogad pulcēs 100 aktīvākos Latvijas augstskolu un koledžu studentu pašpārvalžu pārstāvjus. Šis "Līderu forums" būs veltīts pēctecības tēmai - kādā veidā apmācīt jaunos aktīvistus, lai tie pēc iespējas ātrāk spētu pildīt pienākumus. LSA prezidente Katrīne Pļaviņa stāsta: " Studentu organizācijām raksturīga bieža aktīvo biedru mainība, kas cieši saistīts ar studiju gaitu ilgumu. Tādēļ šogad akcentējam pēctecības metodes, lai studējošo pārstāvji varētu nodrošināt nemainīgi efektīvu darbu, radot studējošiem labvēlīgu vidi Latvijā."

Par savu pieredzi pastāstīt ir aicināti gan sabiedrībā pazīstami cilvēki, gan lielu uzņēmumu personāla daļu vadītāji, kā arī bijušie un esošie studentu pašpārvalžu biedri, kuri ir veiksmīgi risinājuši pēctecības problēmas gan darbojoties studentu labā, gan savās profesionālajās gaitās. Semināra laikā studentiem būs iespēja noklausīties lekcijas par pēctecību, un pēc tam šīs zināšanas izmantot praksē, sagatavojot pēctecības plānu savai studentu pašpārvaldei. Semināra noslēgumā dalībnieki un LSA vecbiedri pārrunās LSA attīstības gaitu un iezīmēs organizācijas darba metodes nākotnei.

No 2008. gada 31. marta SIA ONNINEN pārņem visas SIA TELETEKNO juridiskās saistības un sāks tirdzniecību ar telekomunikāciju aprīkojumu. Visi SIA TELETEKNO noslēgtie līgumi ar klientiem paliek spēka un turpinās darboties.

Šis darījums palielinās uzņēmuma konkurētspēju tirgū un esošie un topošie klienti varēs saņemt vēl labākus un pilnvērtīgākus pakalpojumus kā līdz šim. Klientiem būs iespēja iegādāties profesionālās telekomunikāciju iekārtas un komponentes SIA Onninen centrālajā noliktavā, Dzelzavas ielā 124.

Zīmoli

ADC KRONE vārds unLSA PLUS produktu grupa ir viens no populārākajiem zīmoliem. Otra vispieprasītākā produktu grupa ir optiskās šķiedras sistēmasFinnFlash komponentes, kuras perspektīvas ir milzīgas, pateicoties paredzamaiFTTH (Fiber To The Home) jeb optikas līdz mājai ekspansijai tuvākajā nākotnē. Mūsu produktu klāstā ir lielāko pasaules ražotāju testēšanas un mērīšanas aparatūra, kas sevi pierādījusi telekomunikāciju un datu pārraides tīklu, un elektronikas nozarē, piemēram,LeCroy oscilogrāfi signālu pētījumiem,Agilent Technologies,Trend Communications,Andoun Fluke Networks aparatūra sakaru sistēmu testēšanai. Zvanu centri Latvijā attīstās un aug kā sēnes pēc laba lietus. Teletekno pārstāvētaisGN Netcom profesionālo austiņu zīmols ir ļoti populārs visā pasaulē.Polycom konferenču telefoni ir iecienīti juristu biroju vidē, savukārtCeotronics specializētās komunikāciju sistēmas der ugunsdzēsējiem, drošības darbiniekiem un lidostu apkalpojošajam personālam.Teletekno savā darbā irelastīgs, tāpēc piedāvā īpašus pēc klienta vēlmēm un vajadzībām darinātus optiskās šķiedras un vara tīklu produktus no savām ražotnēm Helsinkos un Tallinā. Saražotie produkti tiek vairākkārt pārbaudīti un testēti, tāpēc nodrošina lielisku kvalitāti. Ražotnes ir apgādātas ar modernākajām iekārtām, un procesu uzrauga pieredzējuši speciālisti. Mobilo sakaru tīklu operatoriem mēs piedāvājam pēdējās paaudzesWI-MAX unWI-FI sistēmas.

Pēc sarunas ar izglītības un zinātnes ministru Vjačeslavu Dombrovski (RP) par valsts budžeta studiju vietu sadales principiem Latvijas Studentu apvienībai (LSA) aizvien nešķiet atbalstāma iecere palielināt finansējumu eksaktajās un inženierzinātnēs uz sociālo zinātņu rēķina.

LSA prezidents Mikus Dubickis atzina, ka tikšanās laikā studenti precizējuši daudzas neskaidrības, taču budžeta vietu samazināšana sociālajās zinātnēs ir pretrunā ar LSA pozīciju par tuvināšanos valsts apmaksātām studijām visiem studentiem.

M. Dubickis pozitīvi raugās uz to, ka budžeta vietu pārdale notiek katrā augstskolā atsevišķi un neskars pašreiz studējošos. Viņš arī norādīja, ka eksaktajās zinātnēs bāzes finansējums var pieaugt, bet kopējais budžeta vietu skaits, arī sociālajās zinātnēs, sarukt, jo tas finansējums tiktu novirzīts studiju vietas bāzes izmaksu nodrošināšanai.

Līdz šim finansiālais atbalsts valsts budžeta stipendiju apmēra saglabāšanai 200 eiro apmērā izcilākajiem studējošajiem tika izvirzīts kā Izglītības un zinātnes ministrijas prioritāte 2022. gada budžetam, tomēr skaidrība par stipendijas apmēru 2021. gada rudens semestrim vēl joprojām nav, informē Latvijas Studentu apvienībā (LSA).

Studējošie valsts finansētajās budžeta vietās 2020./2021. mācību gadā saņēma divreiz lielāku stipendiju nekā iepriekš. Līdz šim tā jau 17 gadus bijusi 99,60 eiro/mēnesī, bet šajā mācību gadā tā tika dubultota, sasniedzot 200 eiro/ mēnesī. Palielināts tika arī kopējais stipendiju saņēmēju skaits – tās papildus piešķīra vēl 743 studentiem.

Reģistrācija studijām drīz beigsies un jaunais mācību gads straujiem soļiem tuvojas, taču studējošajiem skaidrības par stipendijas apmēru nav. Vai tā tiks atkal samazināta, vai tomēr būs lēmums to saglabāt dubultotajā apmērā? Lai arī ārkārtējā situācija valstī ir atcelta, ekonomiskā pandēmijas krīze studējošo un viņu ģimeņu budžetos nav beigusies, norāda LSA.

Latvijas Studentu apvienība (LSA) vēlas sveic visus jaunos un esošos studentus un vēlē veiksmīgu studiju gadu.

LSA 1. septembrī noturēs valdes sēdi 1. septembrī, kurā apspriedīs rīcības stratēģiju nākamajam mācību gadam. Jaunizveidotās sociālo lietu un starptautiskā virziena darba grupas pārskatīs un formulēs Latvijas studentu viedokli studentu sociālā nodrošinājuma un starptaustiskās apmaiņas jautājumos.

Apvienības prioritāšu sarakstā vienlīdz ir arī Augstākās izglītības likums, kura izskatīšana Saeimā tiks uzsākta jau septembrī.

LSA vēlas aicināt visus jaunos studentus iesaistīties savas augstskolas studējošo pašpārvaldēs un aktīvi tajās līdzdarboties, lai kopīgiem spēkiem pārstāvētu apvienības moto - Studentu lieta – taisna un cieta.

LSA mērķis ir pārstāvēt Latvijas studentus un cīnīties par viņu kā nozīmīgas sabiedrības sociālās grupas tiesību un interešu ievērošanu nacionālā un starptautiskā mērogā.

No 16. - 19.augustam Kuldīgas rajonā, kempingā Nabīte, norisināsies Latvijas Studentu apvienības (LSA) rīkotā ikgadējā nometne-seminārs Līderu forums Latvijas augstskolu studentu pārstāvjiem. Šogad seminārā īpaša uzmanība būs pievērsta pēctecībai un tās veidošanai pašpārvaldēs.

Nometne-seminārs Līderu Forums šogad pulcēs 100 aktīvākos Latvijas augstskolu un koledžu studentu pašpārvalžu pārstāvjus. Šis Līderu forums būs veltīts pēctecības tēmai - kādā veidā apmācīt jaunos aktīvistus, lai tie pēc iespējas ātrāk spētu pildīt pienākumus.

LSA prezidente Katrīne Pļaviņa stāstīja: "Studentu organizācijām raksturīga bieža aktīvo biedru mainība, kas cieši saistīts ar studiju gaitu ilgumu. Tādēļ šogad akcentējam pēctecības metodes, lai studējošo pārstāvji varētu nodrošināt nemainīgi efektīvu darbu, radot studējošiem labvēlīgu vidi Latvijā."

Par savu pieredzi pastāstīt ir aicināti gan sabiedrībā pazīstami cilvēki, gan lielu uzņēmumu personāla daļu vadītāji, kā arī bijušie un esošie studentu pašpārvalžu biedri, kuri ir veiksmīgi risinājuši pēctecības problēmas gan darbojoties studentu labā, gan savās profesionālajās gaitās.

19.novembrī Latvijas Universitātes Mazajā aulā pulcējās studenti no visas Latvijas, lai Latvijas Studentu apvienības (LSA) 2. ārkārtas kongresā ievēlētu jaunu prezidentu un viceprezidentu, liecina apvienības sniegtā informācija medijiem.

Šogad, atšķirībā no iepriekšējiem 2 gadiem, uz prezidenta un viceprezidenta amatu bija 2 pretendenti. Viens no viņiem bija Uldis Luckāns, LU FMF Datorzinātņu bakalaura studiju programmas 4.kursa students, bijušais LSA prezidents. Otrs kandidāts - Liene Aleksandra Āboliņa, bijusī RTU Studentu parlamenta vadītāja, kura šobrīd studē RTU TMF Visaptverošās kvalitātes vadības 2. kursa maģistrantūrā.

Uz viceprezidenta amatu kandidēja Dainis Jakovels, kurš jau iepriekš 2 gadus bija LSA viceprezidents (šobrīd studē RTU TMF 5.kursā studiju programmā Medicīnas inženierija un fizika) un Aleksandrs Zlatopoļskis (RSU Eiropas studiju fakultāte), bijušais Rīgas Stradiņa universitātes Studentu padomes prezidents.

Kā zināms, kopš 13. marta arī studiju process notiek neklātienē. Otrajā nedēļā pēc ārkārtējās situācijas sākuma LSA veica aptauju, kurā noskaidrojās, ka liela daļa studentu saskaras ar grūtībām – visvairāk bija vērojams tieši informācijas trūkums par izmaiņām un jaunās situācijas ietekmi uz studiju procesu. Šobrīd gan studenti, gan augstskolas pārsvarā paguvušas pielāgoties jaunajai situācijai.

Studenti tomēr atzīst, ka patstāvīga mācīšanās aizņem pat divreiz vairāk laika nekā studijas ikdienas režīmā. Ir nozares, kas īpaši cieš tieši praktisko nodarbību trūkuma dēļ – medicīnu vai teātra mākslu pilnvērtīgi šajos apstākļos apgūt vienkārši nevar.

Tikai viena banka 

Līdz šim bankas nav bijušas ieinteresētas piedalīties konkursā par studiju kredītu ar valsts...

Covid-19 krīze pilnīgi noteikti finansiāli ietekmējusi gan studentus, gan augstskolas un koledžas. Par studentu finansiālo stāvokli runājam daudz, šī iemesla dēļ arī rīkojam #GribuStudēt akciju, kas joprojām turpinās. Viens no tās mērķiem ir panākt atbalsta mehānismu izveidi studējošajiem, kuri no krīzes cietuši visvairāk – zaudējuši darbu vai palikuši bez ģimenes atbalsta un nekvalificējas jau pieejamajiem atbalsta mehānismiem. Vislielāko ietekmi uz augstskolu budžetu varētu atstāt prognozētā ārvalstu studējošo skaita samazināšanās – viņu studiju maksa ir būtisks ienākumu avots tām augstskolām, kur ārvalstnieku skaits ir lielāks. Ir arī papildu izdevumi, kas radušies krīzes ietekmē.

Labā ziņa – šis ir gan stimuls, gan iespēja augstskolām attīstīt spēju strādāt attālināti, sakārtot e-studiju vidi, uzlabot mācībspēku digitālās prasmes. Cerams, ka arī pēc krīzes studentiem gan lekciju ieraksti, gan citi materiāli būs vairāk pieejami tiešsaistē.

Jāņem vērā arī pārvietošanās ierobežojumu ietekme uz ārvalstu studējošo skaitu un mobilitāti - gan apmaiņas studentu ierašanos Latvijā, gan mūsu studentu došanos uz ārvalstīm.

Ir studenti, kuri nevar samaksāt mācību maksu, tāpēc vēršas savā augstskolā vai koledžā ar lūgumu pārcelt vai sadalīt studiju maksājumus. Lai gan martā situācija dažādās augstskolās un koledžās atšķīrās, šobrīd IZM uzsver, ka par šo jautājumu notikušas sarunas un visas augstskolas un koledžas piekritušas izrādīt pretimnākšanu studentiem, kuriem nepieciešama palīdzība. Mūsu veiktajā aptaujā gandrīz 12% studentu norādīja, ka plāno izmantot akadēmisko atvaļinājumu, tomēr nav zināms, cik daudzi šo iespēju apsvēra jau iepriekš, cik daudzi – tikai krīzes ietekmē.

12. maijā LSA ar atklātu vēstuli vērsusies pie Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa, izglītības un zinātnes ministres Ilgas Šuplinskas, finanšu ministra Jāņa Reira un Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas, aicinot piešķirt līdzekļus īpašu atbalsta mehānismu izveidei studentiem Covid-19 krīzes radīto finansiālo seku novēršanai. Tajā minētie priekšlikumi:

Šāds piedāvājums stipendijām krīzē vissmagāk skartajiem studentiem pieņemts, balstoties uz mūsu veikto aptauju. 10% respondentu ietilpa tā sauktajā riska grupā – zaudējuši vai prognozē, ka zaudēs vismaz 50% līdzšinējo ienākumu, nekvalificējas esošajiem atbalsta mehānismiem un nevar saņemt palīdzību no citiem avotiem, piemēram, ģimenes vai partnera.

2. jūnija žurnāla "Dienas Bizness" tēma - izglītība: lasiet elektroniski, meklējiet preses tirdzniecības vietās vai pasūtiet ar "Bolt Food".

Šā gada 9. februārī valdība pieņēma grozījumus, kas valsts galvotos studiju un studējošo kredītus turpmāk paredz izsniegt eiro valūtā. Grozījumi attieksies tikai uz tiem kredītiem, kas tiks izsniegti pēc šo grozījumu pieņemšanas. Izmaiņas tika veiktas augstās RIGIBOR likmes dēļ, kas palielināja latos izsniegto kredītu procentu maksājumus, no kuriem daļu sedz valsts.

Protams, šobrīd studentu vidū valda neizpratne, ko īsti ietekmēs noteikumu grozījumi, cik lielā mērā tas attieksies uz topošajiem un jau studējošajiem jauniešiem. Nav veikts grozījumu skaidrošanas darbs, un – kā jau tas nereti Latvijā ir noticis – sabiedrībai nav skaidrs, kāds ir šo grozījumu mērķis un kāds no tiem būs labums. Šobrīd rodas iespaids, ka ikviens lēmums tiek pieņemts, domājot tikai par valsts budžeta izdevumu daļas samazināšanu, nevis par kopējo sabiedrības labklājību un valsts attīstību ilgtermiņā – tā uzskata daļa studentu.

Valdības jaunie grozījumi paredz, ka kredītus vēl joprojām varēs saņemt arī latos, tomēr starpību starp latu un eiro procentu likmēm procentu maksājumu veidā būs jāsedz pašam studentam, tādā veidā kredīts, protams, kļūs dārgāks. Ja šāds lēmums būtu pieņemts pirms ekonomiskās krīzes, droši vien nebūtu tik lielas studentu pretestības, tomēr šobrīd situācija ir tik neskaidra un neprognozējama, ka jebkuras reformas un grozījumi automātiski tiek uztverti kā drauds. Ja pirms diviem gadiem neviens nešaubījās par lata stabilitāti, tad šobrīd cilvēki ir gatavi sagaidīt visu. Ņemot vērā to, ka, pārkāpjot Satversmi, tika samazinātas pensijas, lata devalvācija, kuru pat daži eksperti pat iesaka, vairs nešķiet nereāla. Protams, ka studenti baidās uzņemties atmaksāt kredītus vairāku tūkstošu eiro apmērā valūtā, kurā, iespējams, viņi nesaņems savu algu.

Tiem lauku uzņēmējiem, kuri vēl nav modernizējuši mēslu krātuves atbilstoši ES prasībām, tas jāpaveic šogad.

Latvijas Statūtsabiedrību asociācija (LSA) veikusi aptauju savu biedru vidū un tās rezultāti liecina – nākamajam plānošanas periodam mēslu krātuvju modernizēšanai vienai saimniecībai nepieciešami 180 tūkstoši Ls. Tiesa, investīciju apjoms atkarīgs no lopu skaita un citiem faktoriem. LSA valdes priekšsēdētāja Aija Balode uzsver, ka svarīgas ir ne tikai mēslu krātuves, bet arī tehnikas iegāde, kur vienai saimniecībai nepieciešamas ap 340 tūkstošu Ls investīcijas, graudu kaltei – ap 180 tūkstoši Ls investīcijas, bet piena fermu būvniecībai vidēji ap vienu miljonu Ls. Tāpēc arī LSA dalīborganizācijas nevarot piekrist uzstādījumam par 500 tūkstošiem latus lielu attiecināmo izmaksu atbalstu visam nākamajam plānošanas periodam.

Latvijas Studentu apvienība (LSA) aicina visu augstskolu studējošo pašpārvaldes rūpīgi sekot līdzi studiju maksu apstiprināšanai 2008./2009. akadēmiskajam studiju gadam, izvērtējot studiju maksu pieauguma pamatotību un nepieciešamības gadījumā bloķējot lēmumu pieņemšanu, liecina sniegtā informācija medijiem.

LSA prezidents Uldis Luckāns aicinājumu pamato ar subjektīvajiem kritērijiem, pēc kuriem augstskolas vadās studiju maksu noteikšanā: ''Jau vairākus gadus augstākajā izglītībā principā valda patvaļa studiju maksu noteikšanā. Augstskolu rektori un citi administrācijas pārstāvji atļaujas demagoģiski argumentēt studiju maksu celšanu ar inflācijas līmeni valstī, tomēr, analizējot studiju procesa izmaksu struktūru, ir skaidrs, ka maizes un siera cenai veikalā ar to ir maza saistība."

Latvijas Studentu apvienība akcentē nepieciešamību ievērot Augstskolu likuma prasības, kas nosaka, ka studiju maksas apstiprina augstskolas Senāts, kur savukārt studējošo pašpārvaldei ir veto tiesības.

Sestdien, 6.martā, Latvijas Studentu apvienības (LSA) kongresā par organizācijas prezidentu, ar absolūto balsu vairākumu ievēlēts Latvijas Universitātes students Edgars Bērziņš, kurš līdz šim aktīvi cīnījies pret kredītu izsniegšanu eiro valūtā. E. Bērziņš par nākamā gada prioritātēm izvirzījis studiju pieejamības veicināšanu, informēja Latvijas Studentu apvienības pārstāve Ilze Bertāne.

LSA Kongress apstiprinājis arī 2010. gada vadlīnijas, kurās noteikts, ka organizācija turpinās cīnīties pret krasajiem finansējuma samazinājumiem augstākajā izglītībā, kā arī iestāsies pret studiju programmu dublēšanos, iekļūstot licencēšanas komisijā, kura izsniedz studiju programmām atļaujas uzsākt savu darbību.

Jaunievēlētais prezidents esot gatavs turpināt diskusijas ar Izglītības un zinātnes ministriju, kā arī ar valdību, tomēr neizslēdz iespējamību nākamajā gadā organizēt jaunas protesta akcijas, ja, valstij veicot budžeta konsolidāciju 400 miljonu latu apjomā, atkal vissmagāk būs jācieš izglītības nozarei.

LSA mērķis ir pārstāvēt Latvijas studentus un cīnīties par viņu kā nozīmīgas sabiedrības sociālās grupas tiesību un interešu ievērošanu nacionālā un starptautiskā mērogā.

Latvijas Studentu apvienība rīko nometni – semināru Līderu forums 2008, kas notiks no 14. – 17. augustam sporta un atpūtas bāzē Jaunais Dinamietis Rēzeknes rajonā, Kaunas pagastā, Rogās.

Forumā var pieteikties Latvijas augstskolu studenti, kur katrs interesents iegūs praktiskas un teorētiskas zināšanas līderībā, laika plānošanā, strādāt komandā un krīzes situācijās. Lekcijas studentiem pasniegs pieredzējuši, profesionāli lektori, Db.lv informē Oskars Šļakota, RSEBAA Sabiedrisko attiecību nodaļa.

Latvijas studentu apvienība Līderu forumu organizē jau septīto gadu. Šogad foruma tēma būs Kopīgai nākotnei!- tēma, kas aptver vairākus nozīmīgus jautājumus, piemēram, pašpārvalžu sadarbība, līderu prasme ieklausīties un piekāpties, lēmumu pieņemšana krīzes situācijās u.c. nozīmīgi jautājumi. Tomēr semināra galvenais uzdevums būs parādīt tā dalībniekiem, ka studentiem, kā sociālai grupai ar 127 tūkstošu cilvēku pārstāvniecību var būt liela ietekme uz Latvijā notiekošajiem procesiem, tikai tam ir nepieciešami spēcīgi un zinoši līderi, kas spētu apvienot Latvijas studentus vienotam mērķim.