Transports un loģistika

LSEZ SIA DG Termināls audzē peļņu

Vēsma Lēvalde [email protected], 07.04.2006

Jaunākais izdevums

Viens no lielākajiem šķidro kravu apkalpotājiem LSEZ SIA «DG Termināls» 2005. gadu pabeidzis ar 160 000 latu peļņu, kas ir par 120 000 latiem vairāk nekā pirms gada, Db informēja uzņēmuma direktors Guntis Šalts.Pērnā gada apgrozījums «DG Terminālam» bijis 1,4 miljoni latu. Labos finašu rezultātus G. Šalts skaidro ar veiksmīgām investīcijām - pērn ieguldīts pusmiljons ASV dolāru termināļa infrastruktūrā, pēdējo gadu laikā nomainīti 80% naftas produktu uzglabāšanas rezervuāru. LSEZ DG Termināls šī gada trijos mēnešos pārkrāvis 109 835,9 t naftas produktu jeb 133,9%, salīdzinot ar 2005. gada I ceturksni. Uzņēmumam ir rezervuāru parks ar kopējo ietilpību 55 000 kubikmetru.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas juridiskās personas to īpašnieku vai vadītāju vajadzībām šogad iegādājušās fantastiski daudz jaunu ekskluzīvu un luksus auto.

Šim nolūkam iztērēti vismaz 20 miljoni eiro. Turklāt vienlīdz naski uz dārgo rotaļlietu iegādi ir bijuši kā Latvijas miljonāru sarakstā atrodami ļaudis, tā cilvēki, kuri šim nolūkam tērējuši vēl nemaz nenopelnītus līdzekļus, - rāda Baltic Screen apkopotie dati un veiktie aprēķini par 2006. gadā Latvijā juridisko personu iegādātajiem un pirmoreiz reģistrētajiem luksusauto.

Pieprasījums pieaug

2005. gadā līdz rudenim Latvijā uz juridisko personu vārda tika reģistrēti trīs desmiti pilnīgi jaunu Porsche Cayenne auto, savukārt 2006. gadā līdz 1. decembrim bija jau 67 reģistrēti šādi 2006. gada izlaiduma luksusauto, kuru cena var sniegties līdz 80 000 un vairāk eiro. 2005. gadā šajā periodā netika reģistrēts neviens jauns Ferrari, 2006. gadā - 2; 2005. gadā uz juridisko personu vārda tika reģistrēti 5 jauni Bentley markas auto, 2006. gadā - jau 16.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Liepājas SEZ izmantos pirmpirkuma tiesības uz bijušā Liepājas metalurga īpašumu

Db.lv, 05.07.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šodien, 5. jūlijā Liepājas SEZ valde turpināja izskatīt jautājumu par pirmpirkuma tiesību izmantošanu vai neizmantošanu uz daļu no bijušajā "Liepājas Metalurga" teritorijas ar kopējo platību ~32 ha, un vienbalsīgi nolēma izmantot pirmpirkuma tiesības, informē LSEZ.

Pirmpirkuma tiesību izmantošana nodrošina iespēju pilsētai un Liepājas SEZ pārvaldei attīstīt bijušo "Liepājas metalurga" teritoriju kā vienotu veselumu, atbrīvojot to no vēsturiskā piesārņojuma, ar vienotu pārvaldību, infrastruktūru, kurā darbojas inovatīvi un videi draudzīgi uzņēmumi. Pirmpirkuma tiesību izmantošanu nosaka Liepājas SEZ likuma 48. pants.

Pirms lēmuma pieņemšanas Liepājas SEZ valde uzklausīja arī elektrotēraudkausēšanas krāsns iekārtu īpašnieka SIA "Liepāja Steel" valdes priekšsēdētāju, kurš valdi informēja par uzņēmuma plāniem. Liepājas SEZ valde deleģēja Liepājas SEZ valdes locekli Andri Ozolu un Liepājas SEZ pārvaldnieku uzsākt sarunas ar investoriem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Liepājas brīvzonas kapitālsabiedrību kopējais apgrozījums - viena trešā daļa no Liepājas metalurga apgrozījuma

Vēsma Lēvalde, 27.05.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Liepājas speciālās ekonomiskās zonas (LSEZ) 36 kapitālsabiedrību kopējais neto apgrozījums 2012. gadā bija 107,76 miljoni latu, kas par 18,9 % pārsniedza 2011.gada veikumu.

Salīdzinājumam - a/s Liepājas metalurgs pērn pārsniedza 300 miljonu latu apgrozījumu.

Tomēr, salīdzinot ar 2011.gadu, brīvzonā audzis gan apgrozījums, gan darbavietu skaits, liecina LSEZ pārvaldes apkopotie dati. Nodarbināto skaits LSEZ kapitālsabiedrībās 2012. gadā palielinājies par 107 darbiniekiem.

2012. gada rezultātus ietekmēja labvēlīgā tirgus situācija, un Liepājas speciālās ekonomiskās zonas kapitālsabiedrības to izmantoja, ne tikai palielinot apgrozījumu, bet investējot savos uzņēmumos, kas nodrošinās stabilu darbību ilgtermiņā, norāda Liepājas speciālās ekonomiskās zonas pārvaldnieka vietnieks Jānis Lapiņš.

LSEZ kapitālsabiedrību kopējie ieguldījumi sasnieguši 19,8 miljonus latu. No LSEZ kapitālsabiedrībām lielākos ieguldījumus 2012. gadā veikuši Liepājas metalurga saistītie uzņēmumi - LSEZ SIA Elme Messer Metalurgs – 10,2 milj. Ls, kas paplašināja ražotni. Nozīmīgus ieguldījumus 2012. gadā veikusi arī LSEZ AS Liepajas Osta LM – 2,65 milj.Ls, kas iegādājusies portālceltni, divas pārkraušanas mašīnas un frontālo iekrāvēju, lai palielinātu kravu apstrādes ātrumu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Liepājas SEZ kapitālsabiedrību apgrozījums palielinājies

Žanete Hāka, 04.08.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Liepājas speciālās ekonomiskās zonas (LSEZ) kapitālsabiedrības pērn palielinājušas apgrozījumu, ieguldījumus, eksportu un darbavietas, informē LSEZ.

Kopējais neto apgrozījums 2014. gadā bija 148,59 miljoni eiro, bet LSEZ kapitālsabiedrību kopējie ieguldījumi – 17,052 miljoni eiro. Nodarbināto skaits LSEZ kapitālsabiedrībās 2014. gadā palielinājies par 368 darbiniekiem. Apgrozījums gada laikā audzis par 19,3%.

Liepājas speciālās ekonomiskās zonas pārvaldnieks Guntars Krieviņš uzsver, ka 2014. gads parādīja, ka LSEZ pārvalde, veiksmīgi sadarbojoties ar uzņēmējiem, var sasniegt labus rezultātus, kas veic ieguldījumus infrastruktūras un moderno tehnoloģiju attīstībā, nodrošinot jaunas darbavietas un stabilu darbību ilgtermiņā.

2014. gadā Liepājas speciālās ekonomiskās zonas kapitālsabiedrības eksportējušas produkciju 93 miljonu eiro vērtībā, kas veido 62,61% no kopējā apgrozījuma. Tas ir par 57,4% vairāk nekā gadu iepriekš.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Ventspils ostas termināļi noliedz saistību ar Krievijas dīzeļdegvielas jaukšanu

LETA, 13.04.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Visi trīs termināļi, kas Ventspils ostā nodarbojas naftas produktu pārkraušanu, - AS "Ventbunkers", SIA "Ventall termināls" un SIA "Ventspils nafta termināls" - noliedz, ka būtu jaukuši Krievijas dīzeļdegvielu ar citas izcelsmes produktu, norādīja uzņēmumu pārstāvji.

Iepriekš "Bloomberg" vēstīja, ka Eiropas enerģētikas uzņēmumi meklē aplinku ceļus, lai saglabātu Krievijas jēlnaftas plūsmu, vienlaikus publiski atsakoties no sadarbības ar Krieviju. Naftas tirgū esot parādījies "Latvijas maisījums" - dīzeļdegviela, kas izskatās kā risinājums, lai piegādātu Krievijas produktu, kas sajaukts ar citas izcelsmes produktu. Kā vieta, kur notiek sajaukšana, "Bloomberg" publikācijā bija minēta Ventspils.

"Ventbunkers" pārstāvji atzīmē, ka saistībā ar Eiropas Savienības (ES) un ASV Ārvalstu aktīvu kontroles biroja (OFAC) ieviestajām sankcijām pret Krieviju un Baltkrieviju "Ventbunkers" terminālī šobrīd naftas produktu uzglabāšanas un pārkraušanas pakalpojumi netiek sniegti.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Liepājas dome ārkārtas sēdē 14. jūnijā neatbalstīja sagatavotos grozījumus Liepājas speciālās ekonomiskās zonas (LSEZ) likumā, kas paredz atņemt pilsētai tiesības lemt par 65% no Liepājas administratīvās teritorijas.

Likumprojektu "Grozījumi Liepājas speciālās ekonomiskās zonas likumā" par LSEZ pārvaldības modeļa maiņu uz kapitālsabiedrību ir sagatavojusi Satiksmes ministrija, bet idejas autors ir satiksmes ministrs Tālis Linkaits (JKP). Likumprojekts paredz, ka valstij pieder vismaz divas trešdaļas no kapitālsabiedrības, kas pārvaldīs teju 2/3 no Liepājas pilsētas teritorijas. Likuma grozījumi paredz jaunajā kapitālsabiedrībā ieguldīt visu LSEZ mantu, zemi un citus īpašumus. Šo īpašumu sakopšana, pilnveidošana un vērtības vairošana līdz šim ir bijis Liepājas pilsētas un liepājnieku uzmanības fokuss. 23 LSEZ pastāvēšanas gadu laikā teritorijā ir ieguldīti pašvaldības līdzekļi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Aizsardzības ministrijas teritoriju Liepājas ostā apsaimniekos DG termināls

Vēsma Lēvalde, 16.01.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aizsardzības ministrija nodevusi apsaimniekošanā LSEZ SIA DG termināls teritoriju Liepājas ostā.

Teritorija, kas nodota apsaimniekošanā, ir Karostas kanāla dienvidu pusē starp 25. un 26. piestātni, kur agrāk atradās padomju armijas naftas bāze ar pazemes naftas rezervuāriem un kas pēdējo 20 gadu laikā nav izmantota saimnieciskai darbībai.

Saglabājušās inženiertehniskās būves no padomju gadiem ir nolietojušās un, visticamāk, arī bojātas. Db.lv rakstīja, ka tur palikušie naftas produkti, mainoties gruntsūdens līmenim, Karostas kanālā rada piesārņojumu. Jaunais teritorijas apsaimniekotājs sola situāciju mainīt.

«Te ir redzams pierādījums tam, ja teritorija netiek apsaimniekota, tas rada zināmas problēmas. Es domāju, ka Aizsardzības ministrija ir spērusi pareizu soli un vienojusies ar DG terminālu par šīs teritorijas apsaimniekošanu un sakārtošanu,» darījumu komentē LSEZ pārvaldnieks Guntas Krieviņš.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Līdz ar 49% SIA Ventspils nafta termināls daļu pārdošanu sācies jauns posms Vitol un a/s Ventspils nafta attiecībās

, 05.03.2007

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc Latvijas Konkurences padomes 2007.gada 21.februāra pozitīva atzinuma saņemšanas par to, ka nav šķēršļu starptautiskās korporācijas Vitol uzņēmuma Euromin Holdings (Ciprys) Limited un akciju sabiedrības Ventspils nafta kopējas izšķirošas ietekmes gūšanai a/s Ventspils nafta 100% meitas uzņēmumā SIA Ventspils nafta termināls, un Euromin Holdings uzturētā sadarbības piedāvājuma kopēja biznesa veidošanai ar SIA Ventspils nafta termināls a/s Ventspils nafta vadība ir piekritusi Euromin Holdings līdzdalībai SIA Ventspils nafta termināls pamatkapitālā 49% apmērā. Šādas stratēģiskas sadarbības rezultātā starp Baltijas reģiona lielāko naftas un naftas produktu pārkraušanas sabiedrību SIA Ventspils nafta termināls un pasaules naftas un gāzes sektora ietekmīgo kompāniju Vitol veidosies nopietns kopuzņēmums, kurā mažoritārā ietekme paliek a/s Ventspils nafta rokās.

“Mēs priecājamies par to, ka esam panākuši 49% līdzdalību SIA Ventspils nafta termināls pamatkapitālā un sekmēsim šī nozīmīgā stratēģiskā aktīva attīstību kopā ar mūsu partneriem no a/s Ventspils nafta. Dalība SIA Ventspils nafta termināls pamatkapitālā ir dabisks nākamais solis mūsu līdzdalībā a/s Ventspils nafta, un esam gandarīti redzēt, ka mūsu ieguldījums rada ievērojamu produktu apjoma pieaugumu terminālī,” norāda Vitol galvenais komerciālais pārstāvis Deniss Krema.

Savukārt a/s Ventspils nafta valdes priekšsēdētāja Olga Pētersone uzsver: „No vienas puses, kā esam teikuši jau iepriekš, mēs esam gandarīti par pasaules līmeņa kompānijas pilnvērtīgu ienākšanu Ventspils naftas koncerna biznesā un Latvijas tirgū kopumā. No otras puses, šo gandarījumu pastiprina fakts, ka Ventspils nafta, saglabājot kontroli pār šo koncernam būtisko uzņēmējdarbības sfēru, vienlaikus iegūst stratēģisku partneri tranzīta jomā un garantijas stabiliem ienākumiem ilgtermiņa perspektīvā.”

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Ieguldot gandrīz 10 miljonus eiro, Karostā atklāta jauna melnā metāla izstrādājumu ražotne

Monta Glumane, 08.07.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ieguldot gandrīz 10 miljonu eiro,uzņēmums LSEZ «Jensen Metal» SIA atklājis jaunu ražotni Liepājā, Karostas industriālā parka teritorijā, informē uzņēmums.

Būvē investēti 7,3 miljoni eiro, bet iekārtās - 2,5 miljoni eiro.

Līdz ar jaunās ražotnes atvēršanu plānots kāpināt līdzšinējo ražošanas jaudu par 50%, kā arī turpināt paplašināšanos jau tuvākajā laikā.

11 400 kvadrātmetru ražotnes teritorijā LSEZ «Jensen Metal» SIA ražos melnā metāla izstrādājumus. Jaunās telpas un iekārtas ļaus Furnitūras departamentā saražot līdz pat 130 000 profiliem nedēļā, būtiski kāpinot jaudu un efektivitāti. Šogad uzceltā ēka nodrošinās loģisku un efektīvu ražošanas plūsmu, kā arī papildu automatizācijas iespējas nākotnē.

«Būvēt jaunu ražotni uzņēmumu pamudināja viens no lielākajiem klientiem, kas pirms pāris gadiem iesniedza izaugsmes plānu ar pieaugumu 25% apmērā ik gadu nākamajiem pieciem gadiem. 2018. gada janvārī noslēgtais ilgtermiņa līgums ar klientu bija pamats būves uzsākšanai,» pastāstīja Ieva Līmeža, LSEZ «Jensen Metal» SIA un LSEZ SIA «JM Properties» prokūriste.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Ieguldīs lejamkravu terminālī Liepājā

Vēsma Lēvalde, 22.09.2010

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA GI Termināls gatavojas Liepājas ostā attīstīt naftas produktu terminālu, jau šogad ieguldot 728 tūkstošus latu.

No kopējā investīciju apojoma 453 tūkstošus latu paredzēts ieguldīt modernajās tehnoloģijās, norādīts uzņēmuma biznesa plānā, ko GI termināls iesniedzis Liepājas speciālās ekonomiskās zonas (LSEZ) valdei. LSEZ valde nolēma piešķirt SIA GI Termināls Liepājas speciālās ekonomiskās zonas kapitālsabiedrības statusu.

SIA GI Termināls ir reģistrēts Latvijas Republikas Uzņēmumu Reģistrā 2010.gada 1.jūnijā. Tās pamatkapitāls ir 413 tūkstoši latu, uzņēmuma valdes priekšsēdētājs ir Jānis Kisiels, īpašniece - Honkongas kompānija Asian Pacific International Development Company Limited. Iesniegtais SIA GI Termināls biznesa plāns ir sastāvdaļa projektam, kura mērķis ir ar Liepājas speciālās ekonomiskās zonas kapitālsabiedrības atlaižu palīdzību straujāk attīstīt jau esošo naftas produktu terminālu. SIA GI Termināls sola 2010. gadā izveidot 15 darba vietas, bet 2011.gadā vēl papildus 3 darba vietas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Liepājas brīvzonā atgriežas pirmskrīzes apjomi

Vēsma Lēvalde, 13.03.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Liepājas speciālās ekonomiskās zonas (LSEZ) uzņēmumu kopējais apgrozījums 2011.gadā sasniedzis 90,6 miljonus latu.

Salīdzinot ar 2010.gadu, 34 LSEZ kapitālsabiedrības apgrozījušas par 30,2 miljoniem latu jeb 33,3% vairāk nekā gadu iepriekš, liecina LSEZ pārvaldes gada pārskats. Vienlaikus jāatzīst, ka 90 miljonu latu apgrozījumu LSEZ uzņēmumi sasniedza jau 2008.gadā. «Gan kapitālsabiedrību apgrozījums, gan ieguldījumu apjoms faktiski atgriezies pirmskrīzes līmenī,» situāciju raksturo LSEZ pārvaldes mārketinga un investīciju daļas vadītājs Ivo Koliņš.

Pagājušajā gadā Liepājas SEZ uzņēmumu kopējie nefinanšu ieguldījumi ir 9,9 miljoni latu. 2010.gadā ieguldījumu apjoms bija gandrīz uz pusi mazāks – aptuveni pieci milj. latu. LSEZ pārvalde to skaidro ar ostas padziļināšanu, kas pavērusi ceļu lielākiem kuģiem, rosinot domāt par attīstību arī ostas uzņēmumus. Lielākos ieguldījumus – 4,014 miljonus latu – 2011.gadā veikusi a/s Liepājas osta LM, kas sadarbībā ar uzņēmumu Dan Store izbūvēja beramkravu termināļa otro kārtu, rekonstruēja Liepājas ostas 50.piestātni, kā arī izbūvēja dzelzceļa pievadu, iegādājās divus portālceltņus un vienu mobilo ostas celtni. «Ar 2011.gada rezultātiem esam apmierināti. Lai gan paralēli notika celtniecība, sasniedzām gan labu kravu, gan finanšu apgrozījumu,» DB atzina a/s Liepājas osta LM valdes priekšsēdētājs Pēteris Iesalnieks. Savukārt LSEZ valdes loceklis, uzņēmējs Jānis Vilnītis atzīmē kā pozitīvu faktoru ne tikai ieguldījumu apjomu, bet arī to, ka realizēti publiskās un privātās partnerības projekti, par uzņēmēju līdzekļiem izbūvējot jaunas piestātnes uz valstij piederošās zemes. DB jau rakstīja, ka pilnīgi jaunu piestātni ostā būvē LSEZ SIA Transit Services. Pērn noslēdzās piecus miljonus latu vērtā projekta pirmā kārta. Vairāk nekā 800 tūkstošus latus pērn ieguldījusi LSEZ SIA Laskana. «Bija ļoti labs gads, koku tirgus sakārtojās, bija labs pieprasījums, tāpēc nācās arī iegādāties papildu tehniku,» DB stāsta uzņēmuma līdzīpašnieks Gunvaldis Vēsmiņš. Pērn par 49,7% audzis arī LSEZ uzņēmumu eksports.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Liepājas speciālās ekonomiskās zonas kapitālsabiedrība Baltic Biofuel Company uzsākusi jaunas noliktavas un dzelzceļa posma būvniecību, informē Liepājas SEZ.

Plānotās investīcijas aptuveni 1 miljona eiro apmērā ir vērstas uz tranzītkravu plūsmas palielināšanu. Noliktavu plānots nodot ekspluatācijā šā gada 1. augustā, bet vēl viena dzelzceļa posma izbūve tiks uzsākta pēc grozījumu veikšanas detālplānojumā.

LSEZ Baltic Biofuel Company SIA ir viena no jaunākajām Liepājas speciālās ekonomiskās zonas kapitālsabiedrībām, kas savu uzņēmējdarbību uzsāka 2007. gadā kā ekspedīcijas kompānija un tās pamatnodarbošanās joprojām ir kravu piesaiste, uzglabāšana un sadarbība ar dažādu valstu kravu īpašniekiem. Liepājas speciālās ekonomiskās zonas kapitālsabiedrības statusu LSEZ Baltic Biofuel Company SIA ieguva 2012. gadā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Liepājas speciālās ekonomiskās zonas (LSEZ) teritorijā plānots celt griķu ražotni, kuras izveidē plānots ieguldīt apmēram divus miljonus eiro, aģentūrai LETA pastāstīja LSEZ pārvaldes sabiedrisko attiecību speciāliste Līga Ratniece-Kadeģe.

Viņa pastāstīja, ka SIA Buckwheat Baltics tuvāko divu gadu laikā Dūņu ielas industriālajā parkā, Dūņu iela 5, Liepājā plāno izveidot lauksaimniecības produkcijas pārstrādes ražotnes un noliktavas kompleksu, kas pēc biznesa plāna ir griķu ražotne.

Ratniece-Kadeģe pastāstīja, ka uzņēmums pats nāca klajā ar iniciatīvu par griķu ražotnes izveidi LSEZ teritorijā. «Uzņēmums rezervēja vietu industriālajā teritorijā, ko par Eiropas Savienības (ES) struktūrfondu līdzekļiem pilsēta sagatavoja uzņēmējiem. (..) Viņi nāca ar nomas līguma piedāvājumu, ir izpildījuši rezervācijas līgumā noteiktās prasības, ka jāsagatavo būvniecības pieteikums minimālajā sastāvā un jāsniedz būvvaldē. Lieliem soļiem projekts virzās uz priekšu,» teica Ratniece-Kadeģe.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Viena no lielākajām ātro sūtījumu sabiedrībām Baltijas reģionā Venipak Lietuvas galvaspilsētā Viļņā būvēs jaunu un inovatīvu 10 000 m2 lielu terminālu. Sabiedrības vadītājs Justs Šablinsks saka, ka jauna termināla būvniecība maksās gandrīz 10 miljonus eiro. Jaunais termināls aizņems 2,6 ha lielu zemes platību. Terminālu paredzēts atklāt 2020. gada beigās.

“Jaunais termināls apkalpos Igaunijas, Latvijas un Lietuvas sūtījumus uz Poliju un Vāciju. Šis termināls mums ļaus strādāt daudz elastīgāk, efektīvāk un vēl kvalitatīvāk. Uz jauno ēku tiks pārcelta arī Venipak administrācija”, saka J. Šablinsks.

Venipak vadītājs stāsta, ka jaunais termināls bija nepieciešams attīstībai Austrumeiropā un Baltijas reģionā: “Šajā gadā atvērām savas struktūrvienības un sākām darbu Polijā, Vācijā, Amerikas Savienotajās Valstīs, kā arī Honkongā, Igaunijā un Latvijā sāka strādāt pa jaunam terminālam, atjauninājām un paplašinājām četrus terminālus Lietuvā, pa vienam terminālam Latvijā un Igaunijā. Īstenojam attīstību plašā mērogā, tāpēc jauns termināls Viļņā bija nepieciešams. Ceru, kas tas palīdzēs mums vēl vairāk palielināt apkalpojamo sūtījumu daudzumus.”

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Nešaujiet gulošos!

Vēsma Lēvalde, Sandra Dieziņa, 67084441, 12.09.2008

LSEZ SIA Kolumbija Ltd., LSEZ SIA PK Invest un SIA Roņu 6 valdes loceklis Igors Krupņiks: «Mums bija vajadzīgs tikai termiņa pagarinājums, līdz atgūtos no krīzes. Taču ik dienas parāda summa apaug ar soda naudām. Agrāk bija iespēja šīs soda naudas lūgt pārskatīt un norakstīt. Tagad tādu iespēju vairs nav.»

Foto: Vēsma Lēvalde, Db

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai gan Latvijas zivju pārstrādātāji ir viena no eksportspējīgākajām nozarēm, reāla valsts atbalsta nozarei, kas tikko pārcietusi krīzi, nav.

Parādi krājas

Liepājas uzņēmumi LSEZ SIA Kolumbija Ltd., LSEZ SIA PK Invest un SIA Roņu 6, kas apvienoti zivju pārstrādes holdingā Fish PK, krīzes laikā iedzīvojušies aptuveni 130 000 latu lielā nodokļu parādā. «Lai krīzes periodā izdzīvotu, kaut kur nauda bija jāņem. Saprotu, ka tas nav pareizi, taču neesam nevienā brīdī atteikušies maksāt nodokļus principā. Mums bija vajadzīgs tikai termiņa pagarinājums, līdz atgūtos no krīzes. Taču ik dienas parāda summa apaug ar soda naudām. Agrāk bija iespēja šīs soda naudas lūgt pārskatīt un norakstīt. Tagad tādu iespēju vairs nav,» Db stāsta visu trīs uzņēmumu valdes loceklis Igors Krupņiks. Soda naudu apjoms bijis ap 80 000 latiem. Tagad kļuvis ap 100 000 Ls pamatparāda un ap 30 000 Ls soda naudu. Uzņēmums cenšas maksāt gan kārtējos nodokļus, gan dzēst pamatparādu, tomēr pēdējo trīs mēnešu laikā VID reģionālā nodaļa vairākas reizes piemērojusi uzņēmumam inkaso, paralizēja naudas plūsmu, kas ražotājam draud ar domino principu - kavēti maksājumi visās pozīcijās. «Tas jau ne vienu vien ražotāju ir nogremdējis,» uzskata Igors Krupņiks. Ventspils Zivju konservu kombināts (VZKK), kurš ir viens no lielākajiem nodokļu parādniekiem valstī ar gandrīz 200 000 Ls parādu, atzīst, ka reģionālā nodaļa izturoties ar sapratni un pret viņiem inkaso nav piemēroti. «VID saprot, ka mēs dodam darbu ap 400 cilvēkiem, kas citādi būtu milzīgs sociālais slogs valstij,» norāda VZKK vadītājs Gints Ozols.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nākotnē piekrastes zvejniecību, iespējams, varēs aizstāt ar gliemeņu audzēšanu. Vienlaikus tiktu iegūts Baltijas jūras ekoloģiskās attīrīšanas līdzeklis.

Uz šādu projekta rezultātu cer Kurzems plānošanas reģions, kas sadarbībā ar Vides investīciju fondu pēta gliemeņu audzēšanas biznesa potenciālu Baltijas jūrā.

Gliemeņu audzēšana kā veiksmīga biznesa nozare šobrīd jau attīstīta vairākās pēc ģeogrāfiskā novietojuma un klimata Latvijai līdzīgās valstīs - Dānijā, Nīderlandē un Kanādā. Ņemot vērā citu Baltijas jūras valstu līdzšinējo praktisko pieredzi un veiktos pētījumus, projekta Baltic EcoMussel ietvaros Kurzemes plānošanas reģions un Vides investīciju fonds sadarbībā ar zviedru un somu kolēģiem apzina gliemeņu komercializācijas iespējas Baltijas jūrā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

Asociācija: FM iecere vairs nepiešķirt bezakcīzes degvielu kukurūzas audzētājiem iedragās cūkkopības nozari

LETA, 16.09.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu ministrijas (FM) iecere nākamgad vairs nepiešķirt degvielu ar samazināto akcīzes nodokļa likmi par zemes platībām, kurās audzē kukurūzu biogāzei, iedragās jau tā daudz cietušo cūkkopības nozari, atzina Latvijas Cūku audzētāju asociācijas direktore Dzintra Lejniece.

Viņa norādīja, ka, piemēram, Latgalē viena no cūku audzēšanas saimniecībām jau spiesta lūgt bankai kredīta brīvdienas, jo biogāze nes zaudējumus, līdz ar to jebkāda atvieglojuma likvidēšana vēl vairāk pasliktinās situāciju nozarē.

«Cūku audzētāju saimniecībām, kurām nepieciešams nodrošināt biogāzes reaktoru darbību ar kukurūzas piejaukumu, atkal gaidāma situācijas pasliktināšanās. Vai FM nesadarbojas ar Ekonomikas ministriju, kurai iesniegti aprēķini par zaudējumiem biogāzes staciju saimniecībām? Vasarā valdībā tika skatīti grozījumi noteikumos, kas būtiski uzlabotu situāciju, bet visi aprēķini balstījās uz esošo situāciju ar kukurūzas audzēšanu biogāzei, kas tagad atkal tiks mainīti. Turklāt, būvējot biogāzes stacijas un ieguldot lielas investīcijas, bija citi nosacījumi,» norādīja Lejniece.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Rekonstruēs šķidro kravu terminālu Liepājā

Vēsma Lēvalde, 28.09.2011

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Liepājas būvvalde izsniegusi SIA GI Termināls būvatļauju naftas produktu uzglabāšanas ēku rekonstrukcijai un būvniecībai.

Kā būvdarbu veicējs minēts ICC Engeneering. Dienas Bizness rakstīja, ka pērn dibinātā Liepājas speciālās ekonomiskās zonas (LSEZ) SIA GI Termināls īpašnieki sola trīs gadu laikā rekonstruēt naftas produktu pārkraušanas un uzglabāšanas bāzi un sakārtot ostas piestātni, palielinot kravu apjomus līdz 12 tūkstošiem tonnu mēnesī. Pirmās kravas termināls apkalpoja šā gada janvārī. Nākotnē kravu apstrādi varētu papildināt smērvielu ražošana, jau iepriekš par nākotnes plāniem informēja LSEZ SIA GI Termināls valdes priekšsēdētājs Jānis Kisiels. Termināļa rekonstrukcija plānota vairākās kārtās - pirmajā kārtā ap pusmiljonu latu jāiegulda modernākās iekārtās, lai nodrošinātu kvalitatīvu tehnoloģisko procesu. Otrajā kārtā plānots palielināt naftas bāzes jaudas, bet trešajā posmā ieguldītāji sola sakārtot laika zoba skartās bāzes «seju». Pēc rekonstrukcijas kravas varētu plūst arī no rietumiem uz austrumiem, intensīvāk noslogojot termināli. Savukārt tālākā nākotnē Liepājā, iespējams, attīstīsies pārstrāde, no bāzes eļļām radot gatavu produktu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Investējot 9 miljonus eiro, SIA LSEZ «Caljan Rite-Hite Latvia» uzsāks ražošanas un biroja ēkas, kā arī laukuma izbūvi Brīvības ielā 144, Liepājā, informē Liepājas SEZ.

Jaunā ražotne atradīsies vietā, kur agrāk bija «Liepājas Metalurga» mehāniskais cehs.

Ekonomikas ministrija, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra, Liepājas pilsētas dome, Liepājas speciālās ekonomiskās zonas pārvalde un SIA «FeLM» 2018. gada 23. augustā parakstīja Nodomu protokolu par industriālā parka izveidi Liepājā ar mērķi veicināt Liepājas ekonomisko attīstību un radīt jaunas darbavietas un palielināt eksportējošo uzņēmumu skaitu un eksporta apjoma pieaugumu. Tas palielinātu gan tiešo, gan netiešo nodokļu ieņēmumus valsts un pašvaldības budžetā, un nodrošinātu jau šobrīd bijušajā «Liepājas Metalurga» teritorijā pieejamo brīvo elektrības jaudu, dzelzceļa infrastruktūras un citu inženierkomunikāciju racionālu pielietojumu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Liepājas ostā sākta graudaugu pieņemšana

Žanete Hāka, 15.08.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdz ar labības novākšanu, Liepājas ostas termināli uzsākuši graudaugu pieņemšanu un uzglabāšanu, bet jūlijā veikti pēdējie terminālu un noliktavu sagatavošanas darbi jaunajai graudaugu sezonai, informē Liepājas SEZ.

Līdz ar to tradicionāli jūlijā kravu apgrozījums bija mazāks nekā citos mēnešos – 337 937,58 tonnas. Jūlijā Liepājas ostā apkalpoti 97 kuģi, bet iebraukuši un izbraukuši 4142 pasažieri.

Liepājas ost au vairākus gadus Liepājas ostā dominē beramkravas, t.sk. lauksaimniecības produkti – 2015. gadā labība un labības produkti veidoja 49% no visām ostā pārkrautajām kravām, bet 2016. gadā pirmajā pusgadā – 52%.

Šā gada jūlijā beramkravu segmentā labība un labības produkti veidoja vien 37,9% un tas vistiešāk ir saistīts ar vasaras vidu, kad noslēdzas iepriekšējā graudaugu sezona, bet jaunā vēl nav sākusies. Kā pastāstīja lielākā Liepājas ostas beramkravu

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Reģistrē izmaiņas Ventspils nafta termināls pārvaldē

, 15.03.2007

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Akciju sabiedrības Ventspils nafta meitas sabiedrības SIA Ventspils nafta termināls dalībnieku sapulce ir apstiprinājusi SIA Ventspils nafta termināls statūtus jaunā redakcijā, saskaņā ar izmaiņām uzņēmuma īpašnieku struktūrā attiecīgi mainot arī termināļa pārvaldes sistēmu un ievēlot uzņēmuma vadību jaunā sastāvā, Db.lv informēja AS Ventspils nafta preses sekretāre Gundega Vārpa.

Šīs izmaiņas ir reģistrētas Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrā.

Saskaņā ar statūtu grozījumiem par optimālāko pārvaldes modeli kopuzņēmumā SIA Ventspils nafta termināls, kurā kopš marta 51% kapitāla daļu pieder a/s Ventspils nafta, bet 49% – starptautiskā naftas transportēšanas konsorcija Vitol meitas sabiedrībai Euromin Holdings (Cyprus) Limited, izvēlēta dalībnieku sapulces pārraudzība pār valdi četru cilvēku sastāvā.

Atbilstoši šiem statūtu grozījumiem ievēlēta SIA Ventspils nafta termināls jaunā valde, kurā turpmākos trīs gadus strādās līdzšinējais valdes loceklis un ģenerāldirektors Rolands Kalniņš, līdzšinējais SIA Ventspils nafta termināls padomes priekšsēdētājs Uldis Pumpurs, kā arī Vitol puses pārstāvji – Roberts Mērija Viljams Džozefs Šarlote Nijsts (Robert Marie William Joseph Charlotte Nijst) un Eriks Stīvens Ārnolds (Eric Steven Arnold). SIA Ventspils nafta termināls valdes priekšsēdētāja amatā ievēlēts R.Kalniņš, kurš termināla saimniecisko darbību vadījis jau gandrīz četrus gadus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

Ventspils naftas termināls pērn pārkrāvis 11.6 miljonus tonnu

Žanete Hāka, DB, 14.01.2009

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pagājušajā gadā AS Ventspils nafta meitassabiedrība naftas un naftas produktu pārkraušanas uzņēmums SIA Ventspils nafta termināls pārkrāvis kopumā 11.6 miljonus tonnu naftas un naftas produktu, liecina uzņēmuma paziņojums Rīgas Fondu biržā.

Tradicionāli lielāko kravu īpatsvaru veido pa dzelzceļu un naftas produktu cauruļvadu piegādātā dīzeļdegviela – 8.7 miljoni tonnu, pa dzelzceļu transportētais dažādu marku benzīns – 1.4 miljoni tonnu un naftas un naftas produkti, kas pieņemti no jūras, - 1.1 miljons tonnu.

«Globālās ekonomikas notikumi, pēdējo mēnešu nelabvēlīgā pasaules naftas tirgus konjunktūra un starptautiskā konkurence tranzīta nozarē, protams, ir ietekmējusi un turpina ietekmēt SIA Ventspils nafta termināls darbības rezultātus, taču uzņēmums pērn spējis nodrošināt stabilu naftas un naftas produktu pārkraušanas apjoma līmeni virs desmit miljonu tonnu atzīmes - 2006.gadā tas sasniedza tikai 5.7 miljonus tonnu, bet no biznesa viedokļa īpaši veiksmīgajā 2007.gadā – 13.3 miljonus tonnu,» uzsver SIA Ventspils nafta termināls valdes loceklis un ģenerāldirektors Ronalds Okers. SIA Ventspils nafta termināls darbības rezultātus 2008.gadā vairāku mēnešu garumā ietekmēja arī maģistrālā naftas produktu cauruļvada Polocka-Ventspils remonts Baltkrievijas teritorijā, kā rezultātā samazinājās dīzeļdegvielas plūsma Ventspils virzienā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

SIA Ventspils nafta termināls kravu apjoms turpina pieaugt

, 20.06.2007

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Akciju sabiedrības Ventspils nafta meitas sabiedrība SIA Ventspils nafta termināls 2007.gada pirmajos piecos mēnešos ir turpinājusi kāpināt kravu pārkraušanas apjomu, kurš salīdzinājumā ar analogu periodu 2006.gadā šogad janvārī-maijā pieaudzis jau par 2,9 miljoniem tonnu. SIA Ventspils nafta termināls minētajā periodā 2007.gadā pārkrāvusi 5,5 miljonus tonnu naftas un naftas produktu, kas terminālim tiek piegādāti pa dzelzceļu, jūru un dīzeļdegvielas cauruļvadu.

4 miljonus tonnu kopējā SIA Ventspils nafta termināls pārkrauto kravu īpatsvarā veido dīzeļdegviela, kas uzņēmumam tiek piegādāta gan pa naftas produktu cauruļvadu, gan dzelzceļu un jūru. Vairāk nekā 0,9 miljonu tonnu apjomā 2007.gada janvārī-maijā pārkrauts autobenzīns, kurš uz SIA Ventspils nafta termināls tiek transportēts gan pa dzelzceļu, gan jūru, un nepilnu 0,5 miljoni tonnu apmērā - nafta, kuru terminālim piegādā pa jūru.

Kravu apjoma palielinājums SIA Ventspils nafta termināls skaidrojams gan ar 2007.gada sākumā veiksmīgi uzsākto dīzeļdegvielas pieņemšanu no naftas produktu cauruļvada, gan arī sekmīgo sadarbību ar a/s Ventspils nafta akcionāru un SIA Ventspils nafta termināls līdzīpašnieku starptautiskā naftas tirdzniecības konsorcija Vitol Group uzņēmumu Euromin Holdings (Cyprus) Limited.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

SIA Ventspils nafta termināls pusgadā pārkrāvis jau tuvu 7 miljoniem tonnu naftas un naftas produktu

, 20.07.2007

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Akciju sabiedrības Ventspils nafta meitas sabiedrība SIA Ventspils nafta termināls 2007.gada pirmajā pusgadā ir pārkrāvusi jau tuvu 7 miljoniem tonnu naftas un naftas produktu, arī jūnijā turpinot šā gada laikā vērojamo pārkraušanas apjoma pieauguma tendenci.

2007.gada janvārī-jūnijā SIA Ventspils nafta termināls pārkrauti kopumā vairāk nekā 6,7 miljoni tonnu naftas un naftas produktu, kas uz termināli transportēti pa dzelzceļu, dīzeļdegvielas cauruļvadu un jūru, jeb par 3,6 miljoniem tonnu vairāk nekā analogā periodā pirms gada.

2007.gada pirmajos sešos mēnešos SIA Ventspils nafta termināls pārkrauti pa dzelzceļu un cauruļvadu piegādātie 4,7 miljoni tonnu dīzeļdegvielas, 1,1 miljons tonnu dažādu marku autobenzīna, kas transportēts pa dzelzceļu, bet no jūras SIA Ventspils nafta termināls pārkrauti 0,9 miljoni tonnu naftas un naftas produktu.

Šā gada jūnijā SIA Ventspils nafta termināls pārkrauti 1,3 miljoni tonnu naftas un naftas produktu - pa dzelzceļu piegādātie 0,8 miljoni tonnu dīzeļdegvielas un 0,2 miljoni tonnu benzīna, kā arī šā gada laikā lielākais pa jūras ceļu transportēto naftas un naftas produktu kravu apjoms - gandrīz 0,3 miljoni tonnu. Lielāko īpatsvaru jūnijā pa jūru saņemto kravu apjomā veido nafta - nepilnus 0,2 miljonus tonnu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Vitol par 90 miljoniem nopircis daļu VN termināla

, 01.06.2007

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

A/s Ventspils nafta un starptautiskā naftas un gāzes korporācija Vitol ir

noslēgušas darījumu, kura rezultātā Vitol sabiedrība Euromin Holdings (Cyprus) Limited ir iegādājies 49% a/s Ventspils nafta meitas sabiedrības naftas un naftas produktu pārkraušanas uzņēmuma SIA Ventspils nafta termināls kapitāla daļu, Db.lv informēja A/s Ventspils nafta preses sekretāre Gundega Vārpa.

A/s Ventspils nafta un Euromin Holdings darījums paredz, ka par SIA Ventspils

nafta termināls 49% kapitāla daļām tiek maksāti 90 miljonu ASV dolāru. Vitol no

savas puses garantē arī kravu piegādes terminālim vai finansiālu kompensāciju,

ja termināļa noslodze netiek nodrošināta nepieciešamajā apjomā, kā arī fiksētus

Komentāri

Pievienot komentāru