Transports un loģistika

LTBA maina statusu

Artis Kalveits, 27.08.2004

Jaunākais izdevums

Latvijas tranzītbiznesa asociācija (LTBA) nolēmusi mainīt organizācijas statusu un pārtapt par biedrību, stāsta LTBA ģenerālsekretārs Ģirts Verners. Šāds lēmums pieņemts, lai būtu iespējams nodarboties ar uzņēmējdarbību, kas asociācijām ir liegta. Tas ļautu pastiprināt asociācijas budžetu un nebūtu jāpārtiek tikai no biedru naudām, Db stāsta Ģ. Verners. Viņš norādīja, ka organizācijas nosaukums nemainīsies, savukārt jaunais statuss ļaus sniegt konsultatīvus pakalpojumus organizācijas biedriem un arī ieinteresētajiem uzņēmējiem no malas. Ģ. Verners pastāstīja, ka jaunās biedrības statūti jau apstiprināti un atlicis to reģistrēt Uzņēmumu reģistrā. LTBA ir 40 biedri, starp kuriem arī lielākie Latvijas tranzīta uzņēmumi — VAS Latvijas dzelzceļš, a/s Ventspils nafta, SIA Alpa Centrums tāpat arī Rīgas, Ventspils, Liepājas brīvostas un citi ar tranzīta biznesu cieši saistīti uzņēmumi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu ministrija (FM) tranzītnieku ierosinājumus noraida; nozare piekāpties negrasās

Tā kā Finanšu ministrijas speciālisti ir tulkojuši un interpretējuši visas direktīvas un regulas, «mūsu viedoklis ir atbalstāms», Ministru kabineta komitejas (MKK) sēdē norādīja finanšu ministrs Jānis Reirs, noraidot Latvijas Tranzīta biznesa asociācijas (LTBA) padomnieka Edgara Ansona pārmetumus, ka Latvijas pieeja jautājuma risināšanā atšķirtos no citu dalībvalstu labākās prakses.

Dienas Bizness jau rakstījis (2015. gada 2. jūnijā), ka LTBA iebilst pret FM izstrādāto Ministru kabineta (MK) noteikumu projekta «Kārtība, kādā veicami muitas kontroles pasākumi intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzībai» tālāku virzīšanu. Noteikumi izstrādāti, pamatojoties uz Eiropas Parlamenta un Padomes regulu Nr. 608/2013, kas stājās spēkā jau 2014. gada sākumā. Valdības vadītāja Laimdota Straujuma aicināja FM jautājumu vēlreiz pārrunāt ar LTBA. Šāda vienošanās par tikšanos arī tika panākta, taču nav īsti skaidrs, kā problēmu risināt, jo abas puses paliek pie saviem uzskatiem, saka LTBA izpilddirektors Ģirts Verners. Jebkurā gadījumā tranzīta nozarei neesot pieņemams, ka Latvijā tiktu pieņemti normatīvie akti, kas būtu pretrunā ar regulas būtību. LTBA plāno vērsties gan pie Satiksmes ministrijas, gan Ekonomikas ministrijas, lai gūtu atbalstu savai pozīcijai. Noteikumu pieņemšanas negatīvās sekas, pēc viņa teiktā, būs nepamatota preču konfiskācija un iznīcināšana, kas novedīs pie zaudējumu rašanās loģistikas ķēdē iesaistītajām Latvijas kompānijām, kā arī tranzīta kravu aizplūšanas uz citām valstīm.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Papildināta - Pavļuts bailīgi bēguļo no tranzītniekiem

Egons Mudulis, 05.09.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ekonomikas ministrs, aizbildinoties ar aizņemtību un nemitīgiem grozījumiem darba grafikā, nekādi nerod laiku, lai tiktos ar Latvijas Tranzīta biznesa asociācijas (LTBA) locekļiem.

Papildināta ar Ekonomikas ministrijas komentāru 4. rindkopā

Rīt LTBA bija plānojusi lietišķu tikšanos ar ekonomikas ministru Danielu Pavļutu, lai atbilstoši Koalīcijas padomes lēmumam, uzklausītu ministra skaidrojumu par Ekonomikas ministrijas virzītajiem priekšlikumiem veikt grozījumus Likumā par ostām, lai ieviestu tā saucamo ostu nodokli, kā arī paustu argumentētus un ekonomiskiem aprēķiniem pamatotus viedokļus pret šāda nodokļa ieviešanu.

Saskaņojot ar ministru LTBA sapulces laiku, norises datumi tika vairākkārt pārskatīti, un arī viņa paša noliktais lietišķās tikšanās laiks - 6.septembris - pēkšņi izrādījās nepieņemams, un ierašanās uz diskusiju tika atsaukta, norāda asociācijā. Izvērtējot šādu D. Pavļuta rīcību, asociācijas vadība izsaka dziļu neizpratni par ministra bailīgo bēguļošanu un izvairīšanos no konkrētas un argumentētas viedokļu apmaiņas ar tranzīta nozares ekspertiem un uzņēmumu vadītājiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Tranzītbizness prasa balstiesības nemilitāro kravu sadalē

, 07.01.2010

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Tranzītbiznesa asociācija (LTBA) nosūtījusi vēstuli Ministru prezidentam Valdim Dombrovskim, kurā iebilst pret Valda Dombrovska rīkojumu par darba grupas izveidi nemilitāro kravu administrēšanai uz Afganistānu, protestējot pret tās neiekļaušanu šajā grupā.

LTBA norāda, ka šo kravu administrēšana būtu jāuztic Satiksmes ministrijai nevis Aizsardzības ministrijai, turklāt darba grupā iekļautas nevalstiskās organizācijas, kuru kompetencē neietilpst tranzītbiznesa pakalpojumu organizēšana un kuriem nav nepieciešamās izpratnes par nozari - Darba devēju konfederācija un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera. Tāpat asociācija norāda uz to, ka darba grupā iekļauts Latvijas Loģistikas asociācijas vadītājs A. Tauriņš, kurš vienlaikus ir Vācijas kompānijas Schenker filiāles Latvijā vadītājs, tādējādi norādot uz interešu konfliktu.

LTBA ietilpst visu trīs Latvijas lielo ostu pārvaldes, VAS Latvijas dzelzceļš, kā arī vairāki Liepājas, Ventspils un Rīgas ostu uzņēmumi. LTBA vada Ventspils mērs Aivars Lembergs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Stopkrāns tranzītam

Oskars Prikulis [email protected] 67084403, 20.11.2007

«Kravas aizies prom no Latvijas vai arī uzņēmumiem būs jāstrādā ar zaudējumiem, lai noturētu kravu plūsmu,» brīdina Man-Tess īpašnieks Jūlijs Krūmiņš.

Foto: Ritvars Skuja, DB

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas tranzīta nozares uzņēmumi tuvāko mēnešu laikā varētu piedzīvot ekonomisko krahu vai būtisku kravu plūsmas kritumu.

Tas viss iecerētā dzelzceļa tarifu pieauguma dēļ. To Db apgalvo visi aptaujātie tranzītnozares uzņēmumu pārstāvji. Neviens uzņēmuma pārstāvis gan vēl nevar nosaukt, ar kādu kravu apjoma kritumu Latvijai būs jārēķinās, jo vēl nav zināmi pilnīgi precīzi jauno tarifu izcenojumi. Latvijas dzelzceļš (LDz) meitasuzņēmums LDz Cargo kravu pārvadājumu tarifus 2008.gadam paziņos trešdien, tomēr LDz vadītājs Uģis Magonis Db apstiprināja, ka jaunā tarifu politika paredz, ka no nākamā gada dzelzceļa tarifi kāps vidēji vismaz par 8%. Tiesa, atsevišķos kravu sektoros tarifu kāpums varētu sasniegt arī 15%. Tādējādi tranzītbiznesa uzņēmumiem jārēķinās ar kārtējo izmaksu pieaugumu, jo pēdējo gadu laikā dzelzceļa tarifi dažādu iemeslu dēļ kāpuši jau vairākkārt, tādējādi būtiski sadārdzinot Latvijas tranzītkoridora konkurētspēju.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

DB viedoklis: Neviens neteica, ka atbildības nasta būs viegla

Egons Mudulis, DB žurnālists, 04.04.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ja vien būs gribēšana risināt problēmas, nevis imitēt darbību Vienotības stilā, zaļzemnieki transporta nozarē var daudz laba izdarīt

To, ka transporta un to ietekmējošajās jomās ir daudz ielaistu, lai neteiktu – fatālu, kaišu, zina ikviens Latvijas iedzīvotājs, kas to izbaudījis, braucot pa bedrainiem ceļiem vai ar veciem vilcieniem. Savukārt tranzīta un loģistikas nozares spēlētāji zinās stāstīt, cik ļoti esošā birokrātija, VID un muitas attieksme «veicina» vēlmi veidot biznesu šajā valstī. Daudzās problēmas dažādām auditorijām atzinis gan zaļzemnieku premjers, gan finanšu ministre un satiksmes ministrs.

Ja minētie politiķi turpinātu Vienotības nespējnieku noskatīšanos uz risināmajiem jautājumiem tikpat bezpalīdzīgi kā Rīgas mērija, katru gadu sastopoties ar pirmo sniegu galvaspilsētas ielās, tad droši vien pasažieru pārvadājumus pa dzelzceļu būtu jālūdz veikt igauņiem Latvijas ziemeļu daļā, bet lietuviešiem mūsu valsts dienvidos. Savukārt Rīgas un Ventspils ostas pievienot Klaipēdai, kurai vienīgajai vērojams kravu pieaugums, vai arī kādai Skandināvijas valstij, kas tad būtu ieinteresēta virzīt preču plūsmu minētā reģiona virzienā nu jau caur «savām» ostām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Maksu kāpuma dēļ var zaudēt klientus

Sandra Dieziņa, 12.07.2004

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Turpinās neskaidrības ar jaunajām maksām par preču un produktu robežkontroli, kuru dēļ Latvijas uzņēmēji var ciest būtiskus zaudējumus un zaudēt klientus. Latvijas Ostu padome (LOP), kuras sastāvā ir arī vairāki ministri un Rīgas, Liepājas un Ventspils ostu valžu vadītāji, pagājušajā nedēļā atlika jautājuma skatīšanu par maksas pakalpojumu apmēriem, prasot papildus informāciju no Zemkopības ministrijas (ZM) par veterināro kontroļu samaksu kaimiņvalstīs Lietuvā un Igaunijā, lai šos datus varētu salīdzināt un pieņemt lēmumu. Liepājas SEZ uzņēmuma SIA Liepaja Bulk Terminal direktors Juris Matvējevs Db norādīja, ka patlaban neesot nekādu skaidrību par veterināro kontroļu izcenojumiem, kas radot neziņu turpmākajā darbā. Ja līdz iestājai ES maksa par kravas kontroli bijusi 3,75 – 4,39 Ls atkarībā no kravas satura, tad šobrīd maksa noteikta 18,95 Ls jeb 30 eiro par kravu, kas rada vairākkārtīgu sadārdzinājumu. «Ja tiks ieviestas jaunās maksas, tas varētu sadārdzināt mūsu pakalpojumus pr 0.45 – 0.50 Ls/t un tas nozīmē mūsu klientu zaudēšanu,» uzsvēra uzņēmējs. Tā kā patlaban šie izcenojumi esot līdzīgi ar Kaļiņingradas ostu maksu, veterināro kontroļu maksas sadārdzināšana Latvijā nozīmētu klientu pāreju uz Kaļiņingradu un citām ostām, par ko jau Liepaja Bulk Terminal jau esot saņēmis brīdinājumus, sacīja J. Matvējevs, kura vadītā kompānija gadā pārkrauj ap 50 000 – 100 000 t beramkravu. Savukārt multimodālais termināls SIA Nord Natie Ventspils Terminals stividoroperāciju vadītājs Jānis Lubiņš atzīmēja, ka veterināro kontroļu maksām jābūt vienādām visās trijās Baltijas valstīs un Somijā, lai vietējie uzņēmēji nezaudētu savu konkurētspēju. To, ka saskaņā ar valdības noteikumiem uz ZM rīkojumu noteiktā maksa par ienākošā tranzīta kravas kontroli 18,95 Ls jeb apmēram 30 eiro apmērā par kravu ir pieņemta pārsteidzīgi un neatspoguļo Pārtikas un Veterinarā dienesta faktiskās kravas kontroles izmaksas tranzīta kravām, savā vēstulē premjeram un Latvijas ostu padomes priekšsēdētājam Indulim Emsim un Satiksmes ministra pienākumu izpildītājam Aināram Šleseram 29. jūnija vēstulē norādīja arī Latvijas Tranzīta Biznesa asociācijas (LTBA) prezidents Aivars Lembergs. Komentējot uzņēmēju iebildes, Pārtikas un veterināra dienesta direktora vietnieks administratīvajos jautājumos Jānis Kinna Db atzina, ka satraukumam nav pamato, jo visi izcenojumi esot ieviesti atbilstoši ES direktīvai, kas esot bijis obligāti jāveic līdz 1. maijam, jo pretēja gadījumā varētu sekot ES sankcijas. Savukārt līdz 1. maijam spēkā bijusi vēl 1998. gadā pieņemtā tikai Latvijā noteiktā priekšrocība, kas paredzējusi maksu par veterinārajām kontrolēm 25 % apjomā no importa kravu kontroles veterinārā izcenojuma. «Var jau šo maksu mainīt, bet jārēķinās, ka tad ES var pieņemt tirdzniecības sankcijas vai pat vērsties tiesā pret Latviju,» piebilda J. Kinna. Jāpiebilst, ka LTBA pārstāvji, kas izvērtējuši attiecīgās ES regulas un noteikumus arī secinājuši, ka regula par dzīvnieku izcelsmes produktu kontroli, kas stājās spēkā no š.g. 20. maija un regulē kontroles samaksas apmērus arī tranzīta pārvadājumiem, dalībvalstu likumdošanā jāievieš līdz 2007. gada 1. janvārim. Ņemot vērā visus apstākļus, LTBA ierosinājusi pārskatīt attiecīgo valdības noteikumu normu piemērošanas termiņus attiecībā uz tranzīta kravu pārvadājumu robežkontroli, nosakot pārejas periodu ES regulā noteiktās maksas par robežkontroles darbībām ieviešanai līdz 2007. gada 1. janvārim, līdz tam attiecība uz tranzīta kravu pārvadājumiem saglabājot tādu samaksas līmeni, kāds bija spēkā līdz š.g. 1. maijam. Jāpiebilst, ka jau 19. maijā LOP pieņēma lēmumu izveidot darba grupu, kura meklētu šīs problēmas risinājumu, taču LTBA uzskata, ka darba grupa nav izstrādājusi pamatotas un konkurētspējīgas veterinārās maksas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Asociācija: jāturpina darbs pie Latvijas Muitas likuma izstrādes

Egons Mudulis, 06.03.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ostu padome aicina Finanšu ministriju likuma izstrādē iesaistīt transporta un tranzīta nozares nevalstiskās organizācijas.

Aizbildinoties ar to, ka tiek gatavots jauns Eiropas Savienības (ES) muitas kodeksa projekts, Finanšu ministrija (FM) šā gada 22.februārī informēja jauna Latvijas muitas likuma izstrādes darba grupu, ka pie nacionālās likumdošanas darbs tiek apturēts. ES savukārt plāno pieņemt jauno muitas kodeksu līdz šā gada 24.jūnijam.

Jautājums pie Latvijas Muitas likuma joprojām ir aktuāls, un darbs pie tā sagatavošanas jāturpina, Latvijas Ostu, tranzīta un loģistikas padoms sēdē sacīja Latvijas Tranzīta biznesa asociācijas (LTBA) izpilddirektors Ģirts Verners. Nozares asociācijas izstrādājušas vairākus būtiskus priekšlikumus likumprojektā ietvertajam regulējumam, piemēram, starptautiskajiem nolīgumiem atbilstošu zudumu normu piemērošanai dzelceļa satiksmē.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

SIA Rīgas tirdzniecības osta grupas uzņēmumi izstājas no Latvijas Tranzīta biznesa asociācijas

Db.lv, 13.12.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ņemot vērā to, ka Latvijas Tranzīta biznesa asociācija (LTBA) ir iekļauta ASV Finanšu departamenta Ārvalstu aktīvu kontroles biroja (OFAC) uzturētajā sankciju sarakstā, kas papildināts, pamatojoties uz tā saucamo Magņitska likumu (Global Magnitsky Human Rights Accountability Act), SIA "Rīgas tirdzniecības osta" (RTO) grupas uzņēmumi SIA "SKONTO METĀLS", SIA "Riga fertilizer terminal", SIA "RĪGAS CENTRĀLAIS TERMINĀLS" un AS "BALTIJAS TRANZĪTA SERVISS" ir izstājušies no LTBA.

Vienlaicīgi SIA "Rīgas tirdzniecības osta" valdes priekšsēdētājs Ralfs Kļaviņš ir atstājis LTBA valdes locekļa amatu, šīs izmaiņas reģistrētas Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrā.

SIA "Rīgas Tirdzniecības osta" (RTO) ir nozīmīgākais ostas aktīvu un transporta pakalpojumu uzņēmumu investors, attīstītājs un operators Latvijas Republikā.

"RTO" ietilpst četras uzņēmējdarbības vienības. Tās sniedz dažādus pakalpojumus, kas ietver stividordardarbību, termināļu darbību, dzelzceļa kravu pārvadājumus un ekspedēšanu, infrastruktūras un inženierkomunikāciju vadību Rīgas ostas teritorijā.

2018. gadā "RTO" uzņēmumu apkalpoto kravu apjoms: termināļu operācijas (13.2 milj. tonnu, 81000 TEU), dzelzceļa pārvadājumi (8.1 milj. tonnu), ekspedēšanas pakalpojumi (12.2 milj. tonnu). 2018. gadā "RTO" uzņēmumu konsolidētais apgrozījums sasniedza 198 miljonus eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Tranzītbizness vētī elektrifikāciju

Egons Mudulis, 02.12.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Daudz jautājumu par lietderību, maršrutiem, izmaksām un ekonomisko pamatojumu

Elektrifikācija ir liels projekts, kas būtiski ietekmē VAS Latvijas dzelzceļš (LDz) saistības un naudas plūsmu, Latvijas Tranzīta biznesa asociācijas (LTBA) sēdē norādīja tās vadītājs Aivars Lembergs, aicinot LDz sadarboties ar LTBA, lai nebūtu vajadzības šo jautājumu skatīt koalīcijas partiju darba grupā par ES fondu jautājumiem, dialogam no nozares izejot politiskajā līmenī. Projekta tālākai vētīšanai LTBA biedri izveidoja darba grupu, kurā būs gan dzelzceļa kravu pārvadātāji, gan brīvostas, gan atsevišķi termināļi.

Elektrifikācijas mērķis ir elektrificēt galvenās kravu pārvadājumu līnijas Eiropas transporta tīkla (TEN-T) koridorus savienojošajā Latvijas austrumu‒rietumu dzelzceļa koridorā ar 2x25kV maiņstrāvas sistēmu, kas ir jaudīgāka un ekonomiskāka ekspluatācijā, norādīja LDz Projektu vadības daļas vadītāja Aija Poča.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Prasa neitrālu strīdus izskatīšanu

Egons Mudulis, 02.06.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Preču viltojums jākonstatē tiesai vai vismaz līdzvērtīgai institūcijai, nevis preču zīmju īpašniekam

To atzinumā par Finanšu ministrijas virzīto Ministru kabineta (MK) noteikumu projektu «Kārtība, kādā veicami muitas kontroles pasākumi intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzībai» norāda Latvijas Tranzīta biznesa asociācija (LTBA). Kaut arī Eiropas Parlamenta un Padomes regulai Nr. 608/2013 bija jāstājas spēkā jau 2014. gada sākumā, tās pārņemšanai izstrādātos normatīvo aktu grozījumus vēl tikai paredzēts skatīt valdībā.

Sagatavotā noteikumu projekta pieņemšana, neveicot tajā tādas izmaiņas, lai tā atbilstu jaunās regulas prasībām, var radīt ievērojamus zaudējumus Latvijas tranzīta nozarei, jo kravu pārvadātāji, ekspeditori, muitas noliktavu turētāji, kā arī citas kravu pārvadājumu un ekspedīciju procesā iesaistītās personas tiks nostādītas nevienlīdzīgā stāvoklī attiecībā pret citu ES valstu tranzīta nozares uzņēmumiem, brīdina LTBA.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Tranzītbizness neziņā par elektrifikāciju

Egons Mudulis, 10.10.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Joprojām gaida aprēķinus, lai lemtu, vai no projekta būs ieguvumi vai zaudējumi, pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Patlaban vēl nav zināms, vai iecerētais dzelzceļa infrastruktūras projekts ir priekšrocība vai nāves spriedums tiem, kas izmantos elektrovilci, norāda Latvijas Tranzīta biznesa asociācijas (LTBA) vadītājs Aivars Lembergs. LTBA bez mediju klātbūtnes apspriedusi vismaz pusotru miljardu vērto infrastruktūras projektu, par kuru nozares pārstāvji pagaidām nebūt nav sajūsmā, norādot, ka vienīgie ieguvēji no projekta var izrādīties tā būvnieki.

DB jau rakstījis, ka šovasar VAS Latvijas dzelzceļš (LDz) Latvijas Ostu, tranzīta un loģistikas padomē (LOTLP) atrādīja konsultāciju kompānijas Ernst&Young veikto projekta daudzkritēriju analīzi. Tagad Ernst&Young veicis izmaksu/ieguvumu analīzi, kuru plānots prezentēt LOTLP sēdē šonedēļ, norāda LDz preses sekretārs Māris Ozols. Pēc viņa teiktā, tajā arī veikti aprēķini par elektrifikācijas alternatīvām. LTBA sēdes dalībnieku teiktais gan liecina, ka Ernst&Young aprēķini nebūt nav snieguši atbildes uz daudziem tranzīta biznesā iesaistīto jautājumiem. Valdība varētu skatīt elektrifikācijas jautājumu 25. oktobra sēdē.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Uzņēmēji cer uz kompromisu ar LDz

Oskars Prikulis [email protected], 26.05.2006

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Db aptaujātie uzņēmēji cer, ka tiem izdosies vienoties ar valsts dzelzceļa kompāniju Latvijas dzelzceļš par kompromisa variantu tarifa kāpumu jautājumā. LDz nākamgad vēlas tarifus kāpināt par 7 līdz 10%. LSF Holdings vadītājs Edgars Jansons norādīja, ka viņš vēl runāšot ar LDz vadību par tarifu jautājumu, un centīsies panākt kompromisu. «Mums LDz iepriekš solīja ko citu,» viņš piebilda, norādot, ka jautājums, visticamāk, tikšot virzīts caur Latvijas tranzītbiznesa asociāciju (LTBA). LTBA izpilddirektors Ģirts Verners Db apstiprināja, ka asociācijas sapulcē plānots pievērsties LDz tarifu un dīkstāves maksu jautājumam, tomēr prognozēt gala iznākumu šobrīd esot pāragri. «Parasti LDz dzelzceļa tarifu jautājumus apspriež arī ar LTBA un uzklausa asociācijas ekspertu viedokli. Cerams šoreiz būs tāpat,» viedokli pauda Ģ. Verners.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijai uz savu galvu nevajadzētu grozīt likumdošanu, kas nepieļautu, ka dzelzceļa operatora licenci iegūst Latvijā dibinātā a/s Euro Rail Trans (ERT), Latvijas Tranzīta biznesa asociācijas (LTBA) sapulcē sprieda tranzīta biznesa pārstāvji.

DB jau rakstījis, ka ERT akcionāri ir Krievijas dzelzceļa kompānijas meitasuzņēmums RŽD Logistika ar 51% un SIA Transtrade Riga ar 49%. Jaunā spēlētāja ienākšana raisīja Valsts dzelzceļa administrācijas (VDA) bažas, ka dzelzceļa kravu pārvadājumi kā valstij ļoti būtiska tautsaimniecības nozare var pakāpeniski nonākt citas valsts pilnīgā kontrolē. VDA bija secinājusi, ka ERT Latvijas tirgū varētu nonākt ekskluzīvā izņēmuma stāvoklī un līdzvērtīga konkurence no vietējo pārvadātāju puses kļūtu neiespējama. Tādēļ būtu steidzīgi grozāms Dzelzceļa likums, lai būtu kā aviopārvadājumu jomā.

Tur speciālas atļaujas pārvadājumu ir tiesīgas saņemt tikai tās Latvijā reģistrētās komercsabiedrības, kurās ES dalībvalstīm un/vai dalībvalstu valstspiederīgajiem pieder vairāk nekā 50% uzņēmuma.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

#Saimnieciskās darbības veicēji, pamēģinot MUN mundieri, bieži vien secina, ka tas īsti viņu biznesiņam nederot.

Valsts ieņēmumu dienesta dati rāda, ka šā gada februārī mikrouzņēmuma nodokļa (MUN) maksātāju statusā strādā 43 922, bet šo statusu zaudējušo skaits ir vēl lielāks – 46 026, pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Par to, ka vairāk nekā puse no MUN jau šo statusu ir zaudējuši, viedokļi atšķiras, jo daļa uzskata, ka MUN sākotnēji esot bijis izveidots kā savdabīgs nodokļu ofšors, ko sekmīgi izmantojuši daudzi apsviedīgi cilvēki, savukārt otra daļa uzskata, ka MUN deva iespēju cilvēkiem uzsākt savu biznesu un nebraukt peļņā uz ārzemēm.

Jāatgādina, ka MUN startēja 2010. gada 1. septembrī, un kopš tā laika šajā statusā strādājošie ir piedzīvojuši dažādus raibus laikus – nodokļa likmes paaugstināšanu, apgrozījuma griestu samazināšanu, ieceri ieviest minimālo fiksēto valsts sociālās apdrošināšanas maksājumu par katru darbinieku, kas gan pēdējā brīdī tika atcelts, tāpat arī bija plānots liegt MUN darboties konkrētās jomās.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Būs īpaši svaigu banānu svērēji

, 30.05.2007

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Otrdien, 29.maijā, Ministru kabineta (MK) sēdē tika apstiprināti Finanšu ministrijas sagatavotie MK noteikumi par kārtību, kādā komersantam piešķir atzītā svaigu banānu svērēja statusu un izsniedz atļauju svaigu banānu svēršanai, Db.lv informēja Finanšu ministrijas Komunikācijas departamenta direktore Baiba Melnace.

MK noteikumi izstrādāti, lai realizētu Eiropas Komisijas (EK) regulu par Kopienas muitas kodeksa izveidi un tās normu īstenošanai nacionālā līmenī. Noteikumu sagatavošanas nepieciešamību paredz Muitas likuma deleģējums MK noteikt muitas un kontroles kārtību.

Svērēji ar īpašo statusu strādās tikai Latvijas muitas zonās, tas ir, šis statuss nekādi neattiecas uz tirdzniecību. Nepieciešamību ieviest Eiropas Savienībā (ES) šādu īpašu svaigu banānu svērēju statusu ir noteikuši daudzie ES atklātie krāpšanās gadījumi ar banānu kravu ievešanu ES no trešajām valstīm – tā kā ievedmuitas maksājumi tiek rēķināti no kravas svara, dokumentos tika uzrādīts ievērojami mazāks banānu svars, attiecīgi samazinot nomaksājamos nodokļus. Lai novērstu šo situāciju, tiek ieviests atzītā banānu svērēja statuss.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Diezgan ilgu laiku Latvijas uzņēmējdarbības vidē vairs nav noslēpums, ka tranzītbiznesa jomā jeb, pareizāk sakot, tā saucamajos Ventspils uzņēmumos ir notikusi šķelšanās līderu vidū, vienā pusē, kā nereti tiek minēts, nostājoties minētās pilsētas mēram A. Lembergam un viņa ideju piekritējiem, bet kā otra flanga stutētāji nereti tiek minēti tādi uzņēmēji kā O. Stepanovs, O. Berķis un citi.

Šobrīd lielā mērā var runāt par šo nesaskaņu tādu kā legalizēšanos, par ko liecina fakts, ka pēdējie divi un viņu domubiedri ir nolēmuši veidot jaunu attiecīgās nozares asociāciju, tādējādi atšķeļoties no Latvijas Tranzītbiznesa asociācijas (LTBA), par kuras līderi ir uzskatāms Lembergs. Attīstoties šādam scenārijam, var rasties vismaz divi gana problemātiski faktori.

Pirmkārt, Latvijā jau diezgan ilgstoši ir atpazīta tāda problēma kā nozaru pārstāvošo organizāciju sadrumstalotība. Respektīvi, nereti vienā un tajā pašā nozarē strādājošo kompāniju intereses pārstāv vairākas sabiedriskas organizācijas, un rezultāts ir tāds, ka katra no tām atsevišķi faktiski neko nespēj panākt. Tranzītbiznesā vismaz šī problēma ilgu laiku nebija tik asa, bet nu izskatās, ka arī tajā tiks iets minētais ceļš.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Dzelzceļam briest tarifu celšanās

Oskars Prikulis kopā ar Vēsmu Lēvaldi, 30.03.2007

«Pārvadātāji šādu izmaksu pieaugumu nosegt vienkārši nevarēs. Ja valsts nepiedalīsies infrastruktūras uzturēšanā, mēs šo nozari varam aizvērt,» brīdina dzelzceļa pārvadātāja Baltijas Ekspresis vadītājs Ivars Sormulis.

Foto: Eva Šavdine, DB

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Iecerētā dzelzceļa tarifu kāpuma dēļ Liepājas lielākā stividorkompānija Liepājas osta LM var zaudēt 20% savu kravu. To sarunā ar Db norādīja valdes priekšsēdētājs Pēteris Iesalnieks, kurš iespējamo dzelzceļa tarifu kāpumu nosauca par krīzi, kuras rezultātā aktualizēsies jautājums par kompānijas dzīvotspēju.

"Mēs pašreizējās konkurences apstākļos nevaram atļauties pat 2% tarifu kāpumu, jo tas draud ar tranzītkravu zaudējumu. Ja situāciju neizdosies mainīt, mēs pilnīgi droši zaudēsim visas metāla tranzītkravas un arī daļu no birstošajām kravām, kas būtu ap 20% no kravu apgrozījuma jeb 300 000-400 000 t," Db sacīja P. Iesalnieks.

Šādas pesimistiskas prognozes Db izteikuši arī citi tranzītbiznesa nozares pārstāvji, uzzinot, ka Latvijas dzelzceļa (LDz) iesniegtais projekts Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijā (SPRK) par dzelzceļa infrastruktūras maksām kravu pārvadājumos paredz 23% maksu pieaugumu. Ja vēl 2006./2007. gadā dzelzceļa kravu pārvadātājiem par vienu vilciena kilometru bija jāmaksā 4.62 lati, taču no maija, kad, visticamāk, regulators apstiprinās jauno tarifu projektu, būs jāmaksā 5.68 lati par katru vilciena kilometru. Maksas palielinājumam ir divi galvenie iemesli. Pirmkārt, dzelzceļa infrastruktūras uzturēšanas izmaksu pieaugums inflācijas un vispārējo izmaksu augšanas dēļ. Otrkārt, šogad turpina samazināties dzelzceļa pārvadājumu apjoms, taču infrastruktūras izmaksas tiek sadalītas uz faktiskajiem pārvadājumiem. Lai kompensētu izdevumus, kas radīsies paaugstinātās dzelzceļa infrastruktūras maksas dēļ, pārvadātājiem vidēji par 7 līdz 15% atkarībā no kravu veida nāksies pacelt savu pakalpojumu tarifus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Tranzīta problēmām maz risinājumu

Egons Mudulis, 05.05.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Satiksmes ministram Uldim Augulim trūkst konkrētu atbilžu uz nozares sasāpējušajiem jautājumiem, ceturtdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Kaut arī U. Augulis pie Satiksmes ministrijas (SM) stūres ticis jau otro reizi, pāris mēnešus pēc stāšanās amatā ministram arvien maz konkrētu risinājumu, ko piedāvāt Latvijas Tranzīta biznesa (LTBA) asociācijas biedriem daudzo ielaisto problēmu risināšanai. Viena no tām ir rūkošie kravu apjomi dzelzceļa pārvadājumos un ostās.

Ceļu infrastruktūras sakārtošanai, ko ministrs definējis par vienu no prioritātēm, augustā būšot sagatavoti priekšlikumi finansēšanas modeļa uzlabošanai. Taču risināmu jautājumu netrūkst arī dzelzceļa jomā, piemēram, daudzgadu līgums starp valsti un AS Latvijas dzelzceļš. AS Baltijas Tranzīta serviss vadītāju Ivaru Sormuli interesē, kāds ir valsts uzstādījums dzelzceļa infrastruktūras jomā, proti, ko valsts no tās sagaida, jo no tā ir atkarīgs nepieciešamais finansējums. Līdz maija beigām varētu tikt sabalansētas abu pušu – valsts un dzelzceļa – iespējas un vēlmes šajā ziņā, norādīja SM Dzelzceļa departamenta direktors Jānis Eiduks. Svarīgi pirms tam būtu apspriest atslēgas principus, lai pēc dzelzceļa infrastruktūras attīstības plāna un daudzgadu līguma uzrakstīšanas nesāktos diskusija ar nozari par šo jautājumu būtību, uzsvēra LTBA vadītājs Aivars Lembergs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Uz pieciem gadiem plāno iesaldēt dzelzceļa infrastruktūras maksu

Sandris Točs, speciāli DB, 12.02.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

#Balstoties uz Dzelzceļa likumu, Satiksmes ministrija izstrādājusi Indikatīvo dzelzceļa infrastruktūras attīstības plānu 2018.–2022. gadam.

Balstoties uz Dzelzceļa likumu, Satiksmes ministrija izstrādājusi Indikatīvo dzelzceļa infrastruktūras attīstības plānu 2018.–2022. gadam

Notikusi arī Latvijas Tranzīta biznesa asociācijas (LTBA) biedru sapulce, kurā tika izskatīts Indikatīvā plāna projekts. Plāns tagad jāskata Ministru kabinetam, kuram, to apstiprinot, ir iespēja ne tikai vārdos, bet darbos skaidri demonstrēt, ka transports un loģistika ir patiešām būtisks tautsaimniecības sektors, kura stabilitāte un paredzamība ļauj funkcionēt un pelnīt visai Latvijas ekonomikai.

«Mērķis ir definēt valsts prasības dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājam, kā arī – mehānismu, kā saskaņā ar ES direktīvu nodrošināt pārvaldītāja finanšu līdzsvaru un nozares stabilitāti,» stāsta satiksmes ministrs Uldis Augulis, uzsverot, ka «Satiksmes ministrija un VAS Latvijas dzelzceļš (LDz) sanāksmē iepazīstināja ar kopīgi rastu risinājumu, kas paredz nodrošināt nozarei paredzamību piecu gadu periodā. Apņemoties pat gadījumā, ja mainās kravu pārvadājumu apjomi, nepaaugstināt infrastruktūras lietošanas maksu un saglabāt to 2018.gadā spēkā esošajā līmenī. Gadījumā, ja infrastruktūras maksas ieņēmumi tādējādi nesegs tās uzturēšanas izmaksas, Indikatīvais plāns paredz mehānismu, kā nodrošināt finanšu līdzsvaru infrastruktūras pārvaldītājam».

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Asociācija vēlas dzelzceļa infrastruktūras nodalīšanu

Oskars Prikulis [email protected], 04.07.2006

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Tranzīta biznesa asociācija (LTBA) norāda, ka valsts publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldīšanas funkcija ir jānodala no valsts a/s Latvijas dzelzceļš komercdarbības un dzelzceļa pārvadājumu pakalpojumu sniegšanas, uzsverot, ka tas noteikts arī Eiropas Savienības direktīvā. «Valsts līdzdalības modeļa izvēle infrastruktūras uzturēšanas finansēšanā ir lielā mērā atkarīga arī no valsts Latvijas dzelzceļš restrukturizācijas rezultātiem,» norāda LTBA izpilddirektors Ģirts Verners, piebilstot, ka Satiksmes ministrija ir izveidojusi darba grupu, kuras uzdevums ir izvērtēt nepieciešamību un iespējas finansēt no valsts budžeta līdzekļiem publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras uzturēšanu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tranzīta biznesā iesaistītie uzņēnumi nav apmierināti ar gaidāmais elektrības cenu pieaugums no šā gada 1. aprīļa saistībā ar obligātās iepirkuma komponentes (OIK) pieaugumu par 54% līdz 1,89 sant./kWh. Negatīvā ietekme uz ostu termināliem gan nav tik liela, kā dažiem rūpniecības uzņēmumiem.

Ņemot vērā, ka elektroenerģija sastāda būtisku daļu no kopējām ostu termināļu un stividorkompāniju ražošanas izmaksām, OIK paaugstināšana būtiski ietekmēs tranzīta kravu termināļu ražošanas izmaksu kopējo apjomu. Piemēram, Latvijas Tranzīta biznesa asociācijas (LTBA) biedra a/s Baltic Coal Terminal plānotais izmaksu pieaugums sakarā ar OIK palielināšanos sastādīs 11%–13% salīdzinājumā ar iepriekšējā perioda rādītājiem. Tādēļ LTBA sadarbībā ar citām nozares asociācijām aicinās ekonomikas ministru rast risinājumus, lai Latvenergo TEC būtiskā daļa kopējā OIK maksājumā netiktu iekļauta gala lietotāju OIK maksājumos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas tranzīta nozares uzņēmēji lūgs Eiropas Komisiju (EK) vērtēt Lietuvas dzelzceļa rīcību, pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Latvijas Tranzīta biznesa asociācija (LTBA) vērsīsies pie EK, jo uzskata, ka Lietuvas dzelzceļš (Lietuvos Geležinkeliai, LtDz) varētu būt ļaunprātīgi izmantojis dominējošo stāvokli kravu pārvadājumos Lietuvā. Šādi rīkoties LTBA biedri izlēma pēc tam, kad bija iepazīstināti ar advokātu biroja Kronbergs & Čukste (K&Č) pētījumu par LtDz piemērotajiem tarifiem. Iespējams, nepamatoti zemi un diskriminējoši tarifi Klaipēdas virzienā nozīmē to, ka austrumu kravas aiziet garām Latvijas ostām.

Pētījuma rezultātā skaidri iezīmējušies palielināti kravu pārvadājumu tarifi Kaļiņingradas virzienā un pazemināti kravu pārvadājumu tarifi Klaipēdas ostas virzienā, tai skaitā Baltkrievijas klientiem, norādīja K&Č partnere, zvērināta advokāte Vineta Čukste-Jurjeva. Piemēram, kravām, kurām netiek piemērotas īpašas atlaides, tarifs no Baltkrievijas uz Klaipēdu ir apmēram divas reizes zemāks nekā uz Kaļiņingradu. Tas pirmšķietami liecina, ka LtDz varētu izmantot virspeļņu no Kaļiņingradas virziena, lai šķērssubsidētu kravu pārvadājumus Klaipēdas virzienā, tādējādi palielinot šīs ostas konkurētspēju.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Ostu un tranzīta biznesa pārstāvji bargi kritizē 275 tūkst. Ls izmaksājušo Pasaules Bankas pētījumu

Egons Mudulis, 01.10.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pusgadu ilgušais pētījums «Latvijas ostu sektors: konkurētspēja un pārvaldība» vērtējams kā apšaubāms rezultāts par 275 tūkst. Ls nodokļu maksātāju naudas, secinājušas Latvijas Ostu Asociācija (LOA) un Latvijas Tranzīta Biznesa Asociācija (LTBA).

Pasaules Bankas eksperti Satiksmes ministrijai prezentēja savu atskaiti šodien. Tā gan nav publiski pieejama, un ministrija par šo darba variantu komentārus pagaidām nesniedz. Pētījumā bez atsevišķām, iespējams, izmantojamām atziņām un priekšlikumiem sastopamas paviršības, zināma nekompetence vai arī tendencioza nevēlēšanās iedziļināties Latvijas ostu darbībā pēc būtības, secina LOA izpilddirektors Kārlis Leiškalns un LTBA izpilddirektors Ģirts Verners. Viņuprāt, šāds pētījums nav devis vēlamo rezultātu – konkurētspējas palielināšanu un pārvaldības uzlabošanu. Jāatgādina, ka pētījumu savulaik pasūtīja Satiksmes ministrija, Latvijas politiķiem nespējot vienoties par to, kā pašiem izvērtēt savu ostu pārvalžu darbības efektivitāti.

Komentāri

Pievienot komentāru
Foto

LM: lai arī bezdarbnieka pienākumi Latvijā «draudzīgi», tomēr 42,7 tūkst. tos nav spējuši izpildīt

Gunta Kursiša, 03.10.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai arī Labklājības ministrija (LM) norāda, ka patlaban bezdarbnieka pildāmie pienākumi, ja persona vēlas saglabāt bezdarbnieka statusu, ir «pietiekami draudzīgi», šā gada pirmajos astoņos mēnešos bezdarbnieka statuss bezdarbnieka pienākumu nepildīšanas dēļ ir atņemts 42,7 tūkstošiem cilvēku, kas ir vairāk nekā to bezdarbnieku, kas šo statusu zaudējuši, jo iekārtojušies darbā. LM atzīst – šis skaits ir apjomīgs, taču ministrija nespēj izskaidrot iemeslus tik lielam «neapzinīgo» bezdarbnieku skaitam.

Patlaban lielākā daļa jeb 88% bezdarbnieku, kuriem bezdarbnieka statuss ticis noņemts pienākumu nepildīšanas dēļ, šo statusu zaudējuši, jo individuālajā darba meklēšanas plānā noteiktajā dienā nav ieradušies aģentūrā, liecina Nodarbinātības Valsts aģentūras (NVA) statistika.

Kā norāda LM, diena, kurā bez darba esošajam jāierodas aģentūrā, tiek saskaņota labu laiku iepriekš, turklāt intervāls starp apmeklējumiem var būt pat divi mēneši. Tādējādi nevar apgalvot, ka bezdarbnieku darba meklēšanas grafiks būtu pārāk saspringts un neizpildāms. Patlaban LM nav informācijas par visiem iemesliem, kādēļ cilvēki nepilda savas saistības, lai saglabātu bezdarbnieka statusu, norāda LM Darba tirgus politikas departamenta speciāliste Līga Emule-Konone.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Uzņēmumi var pretendēt uz Ģimenei draudzīga komersanta statusu

, 02.08.2007

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Bērnu un ģimenes lietu ministrija (BM) aicina uzņēmums, kas īsteno ģimenei draudzīgu darbības politiku, pretendēt uz Ģimenei draudzīga komersanta (ĢDK) statusu. Pagaidām neviens Latvijas uzņēmums šo statusu vēl nav saņēmis.

Kārtējā vērtēšanas komisija sanāks šā gada novembrī. Tie uzņēmumi, kas vēlas pretendēt uz ĢDK statusu, tiek aicināti visus nepieciešamos dokumentus iesniegt līdz šī gada 31.oktobrim.

BM uzņēmumu izvērtēšanu uzsāka 2007.gada sākumā un pašlaik notiek to uzņēmumu izvērtēšana, kas bija pieteikušies līdz šī gada maijam, stāstīja ministrijas pārstāvis Taivo Trams. Viņš informēja, ka līdz šim uz ĢDK statusu pieteikušies 8 uzņēmumi un tas, vai kādam no tiem tiks piešķirts šis statuss, būšot zināms līdz novembrim. Uzņēmumi, kas pretendē uz ĢDK statusu: SEB Unibanka, Latvijas Valsts meži, Latvijas Finieris, Laima, Leļļu teātris, Latvijas Televīzija, Bērnu klīniskā universitātes slimnīca un viesu nams Straumēni.

Komentāri

Pievienot komentāru