Hansabanka sāk piedāvāt kredītu studijām ārzemēs, radot lielākas iespējas Latvijas iedzīvotājiem mācīties ārpus Latvijas robežām. Iegūtās zināšanas un pieredze ārvalstīs ne tikai paplašina katra cilvēka redzesloku, bet arī palīdz celt Latvijas konkurētspēju – uzskata kredītiestāde. Taču pētījums rāda, ka galvenais šķērslis studijām ārvalstīs ir finanšu līdzekļi.

''Mēs esam pārliecināti, ka daudziem Latvijā šī ir ļoti laba ziņa, jo atvieglos ceļu uz studijām ārzemēs. Tagad studēt gribētāji varēs vērst uzmanību tikai iestājpārbaudījumiem, nevis tērēt spēkus un lauzīt galvu, kur dabūt nepieciešamo finansējumu,'' sacīja Oksana Sivokobiļska, Hansabankas valdes locekle un Klientu apkalpošanas pārvaldes vadītāja.

Hansabankas pētījums par Latvijas iedzīvotāju attieksmi pret studijām ārzemēs rāda, ka mūsu valsts iedzīvotājiem ir ļoti liela interese par studijām ārvalstīs. 90% Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka cilvēkiem ir jāizmanto iespēja un jāmācās ārvalstīs. Kā galveno mērķi studijām ārzemēs 53% respondentu min redzesloka paplašināšanu, bet 23% uzskata, ka studijas ārvalstīs veicinātu Latvijas konkurētspēju. Kvalitatīvāku izglītību kā iemeslu mācībām ārzemēs min 14%. Tikai 10% respondentu neatbalsta Latvijas iedzīvotāju došanos studēt ārvalstīs. Par galveno šķērsli mācībām ārpus valsts robežām gandrīz 70% Latvijas iedzīvotāju uzskata finanses – nespēju pašam segt izmaksas par studijām un dzīvošanu. Tādi šķēršļi kā nepietiekama informācija par studiju iespējām, uzņēmības trūkums, valodas barjera Latvijas iedzīvotājiem šķiet nenozīmīgi.

Šogad pamatstudijām kādā no 12 Latvijas augstskolām kopumā pieteikušies 10 123 reflektanti, kas ir mazākais studētgribētāju skaits pēdējo trīs gadu laikā, liecina informācija vienotajā valsts un pašvaldību portālā "Latvija.lv" uz pirmdienas plkst.17.

Pieteikšanās studijām noslēgusies plkst.16.

Dati "Latvija.lv" liecina, ka 2020./2021.akadēmiskajam gadam bija saņemti 10 296 reflektantu pieteikumi, bet 2021./2022.akadēmiskajam gadam - 10 182 pieteikumi.

Jaunajam akadēmiskajam gadam studijām kādā no 12 Latvijas augstskolām uz plkst.17 apstiprināti 9289 studētgribētāji.

No tiem lielākais studētgribētāju skaits jeb 4362 cilvēki apstiprināti studijām kādā no Latvijas Universitātes (LU) pamatstudiju programmām. Savukārt populārāko Latvijas augstskolu reitinga otrajā pozīcijā ierindojas Rīgas Tehniskā universitāte (RTU), kurā studijām apstiprināti 2455 cilvēki.

Tālāk ar gandrīz trīs reizes mazāku reflektantu skaitu seko Latvijas Lauksaimniecības universitāte, kurā studijām apstiprināts 901 cilvēks. Ceturtajā vietā ir Daugavpils Universitāte, kurā apstiprināti 511 reflektanti.

No nākamā gada par 6,85% tiks palielinātas kravas un kanāla maksas; komersanti par šādu soli uzzina no DB, prognozējot savu pakalpojumu cenu celšanos .

Kaut gan Rīgas brīvostā ir vienas no augstākajām ostu maksām teju visiem kuģu tipiem salīdzinājumā ar konkurējošajām Baltijas jūras reģiona austrumu krasta ostām un pastāv risks, ka tranzītkravu plūsmas varētu tikt novirzītas uz konkurējošām ostām, brīvostas valde nolēmusi paaugstināt divas no sešām ostas maksām. Lēmumu neatbalstīja vienīgi valdē esošais Ekonomikas ministrijas pārstāvis Ģirts Greiškalns, pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Šobrīd Rīgas brīvostā ir noteikta kravas maksa, kanāla maksa, sanitārā maksa, piestātnes maksa, pasažieru maksa un mazo kuģu maksa. Savukārt kanāla maksu neiekasē no kuģa, kas maksā kravas maksu, izņemot atsevišķus gadījumus.

Aizvadītajā diennaktī upēs turpināja celties ūdens līmenis, un paredzams, ka tas turpināsies palielināties, liecina Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra informācija.

Daugavā pie Veļižas ūdens līmenis pieaudzis par 73 cm, bet Daugavā Baltkrievijas teritorijā ūdens līmeņa paaugstināšanās intensitāte nedaudz samazinās un posmā no Suražas līdz Verhņedvinskai ūdens līmenis paaugstinājās par 53 - 171 centimetriem.

Daugavā Latvijas teritorijā straujākā ūdens līmeņa paaugstināšanās aizvadītajā diennaktī novērota posmā no Daugavpils līdz Jersikai, kur ūdens līmenis paaugstinājās par 95 - 196 centimetriem. Arī citās Latgales upēs turpinās ūdens līmeņa paaugstināšanās: Rēzeknē pie Griškāniem, Dubnā posmā no Višķiem līdz Sīļiem un Laucesā pie Lenderņas par 15 - 24 cm diennaktī. Savukārt Ošā pie Kūleniekiem, Pededzē pie Litenes, Lielajā Juglā pie Zaķiem un Aiviekstē posmā no Lubānas līdz Aiviekstes HES par 30 - 54 centimetriem.

Par pensionēšanās vecuma pakāpenisku paaugstināšanu ir jādiskutē un jāvienojas ar sabiedrību, norāda Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētāja Aija Barča (V).

Labklājības ministrijā janvārī notika diskusija «Novecot aktīvi un strādājot - jauni izaicinājumi indivīdam un sabiedrībai kopumā», kurā piedalījās arī valdības sociālie partneri, finanšu un banku eksperti, pētnieki, nevalstisko organizāciju un pilsoniskās sabiedrības pārstāvji, bet vienprātīgu viedokli formulēt pagaidām nav izdevies.

Sociālo un darba lietu komisija šogad noteikti strādās pie pensiju likuma grozījumiem. Pērnā gada nogalē pieņemtajos grozījumos likumā «Par valsts pensijām» Saeima deva uzdevumu Ministru kabinetam līdz 2012.gada 1.maijam iesniegt parlamentā grozījumus šajā likumā, kuros varētu būt arī jautājums par pensionēšanās vecuma paaugstināšanu, vienlaikus izstrādājot mehānismus, kas aizsargātu cilvēkus pirmspensijas vecumā.

Lai paplašinātu daudzdzīvokļu māju energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumu īstenotāju un finansētāju loku, kā arī atvieglotu atbalsta saņemšanas nosacījumus, Ekonomikas ministrija ir izstrādājusi un saskaņošanai nodevusi grozījumus atbalsta programmā Veicināt energoefektivitātes paaugstināšanu dzīvojamās ēkās, informē EM.

Šobrīd aizdevumu energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumu īstenošanai dzīvokļu īpašniekiem var piešķirt AS Attīstības finanšu institūcija Altum un privātā sektora finansētāji.

Ekonomikas ministrijas rosinātie grozījumi paredz energoservisa kompāniju (ESKO) iesaistīšanos sabiedrības Altum atbalstīto energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumu īstenošanā.

EM rosina noteikt, ka dzīvokļu īpašnieki pirms vēršanās sabiedrībā Altum var lemt, ka energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumu īstenošanu veic energoefektivitātes pakalpojuma sniedzējs. Šajā gadījumā dzīvokļu īpašniekiem nav nepieciešams saņemt cita finansētāja aizdevumu vai apliecinājumu, ka dzīvokļu īpašnieki var pieteikties aizdevuma saņemšanai sabiedrībā “Altum”. Vienlaikus jāņem vērā, ka ESKO nevarēs būt dzīvokļu īpašnieku pilnvarotā persona. Ja energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumu īstenošanu nodrošinās ESKO, dzīvokļu īpašnieki atbalstu varēs saņemt tikai granta veidā.

Šonedēļ ASV Izglītības un testēšanas centrs uzsāk bezmaksas semināru sēriju, lai palīdzētu potenciālajiem studentiem labāk sagatavoties studijām ASV augstskolās, liecina centra sniegtā informācija medijiem.

Paralēli jau tradicionālajiem ikmēneša semināriem par augstskolas un studiju programmas izvēli kā bakalaura, tā maģistratūras un doktorantūras līmeņa studijām, ASV izglītības centra darbinieki kopīgi ar pieaicinātajiem speciālistiem un esošajiem ASV augstskolu studentiem šī gada laikā konsultēs par testiem, kas jākārto, lai pieteiktos studijām, to kārtošanas metodiku un iespējām, par iespējām iegūt finansējumu studijām ārzemēs, par karjeras iespējām, kādas paveras ASV universitāšu beidzējiem, uzņemšanas eseju rakstīšanas īpatnībām, pieteikumu formu aizpildīšanu, un citiem topošajiem studentiem aktuāliem jautājumiem. Šī informācija noderēšot arī tiem jauniešiem, kas vēlas studēt angļu valodā ne tikai ASV, bet arī Lielbritānijā un citur Eiropā.

Deklarācija par Ministru kabineta iecerēto darbību - Nacionālajai izaugsmei un vienotībai

Mēs esam vienojušies strādāt Latvijas nacionālajai vienotībai un izaugsmei. Veidot Latviju, kuras sabiedrība ir izglītota, vesela, pārtikusi un droša par nākotni. Nostiprināt Latviju kā nacionālu, eiropeisku un demokrātisku valsti, kuru raksturo laba pārvaldība, cilvēktiesību un pamatbrīvību ievērošana, tiesiskums un sociālais atbildīgums, kas ietver arī rūpes par cilvēkresursu atjaunošanu un tautas ataudzi.

Mūsu pienākums ir nostiprināt latviešu valodu, latvisko kultūrtelpu un nacionālo identitāti, vienlaikus esot tolerantiem un rūpējoties par visu Latvijā dzīvojošo tautību kultūras pienesumu, jo daudzveidība ir bagātība.

Uzņēmēji gadumijā pamanījušies cenas dažādām precēm palielināt vairāk par pievienotās vērtības nodokļa (PVN) pieauguma tiesu. PVN likmju paaugstināšana no šā gada 1.janvāra minimāli ietekmējusi dažādu produktu un preču cenas, liecina Dienas veiktais cenu monitorings. Vairāku preču cenas kopš pērna gada decembra nav mainītas vai arī pieaugušas par PVN likmes paaugstināšanas tiesu - pāris santīmiem.

Savukārt vairāk sadārdzinājies veļas pulveris, bērnu autiņbiksītes, piena produkti, saldumi, kā arī benzīns. Pārtiku un degvielu galvenokārt sadārdzināja izejvielas cenas paaugstināšanās pasaulē, kas būs viens no noteicošākajiem faktoriem tālākām cenu izmaiņām.

PVN pamatlikme no gada sākuma paaugstināta no 21% līdz 22%, bet samazinātā likme, ko piemēro arī medikamentiem, - no 10% līdz 12%. No Dienas aplūkotajiem medikamentiem cena paaugstināta Ibumetin, taču ne vairāk kā par PVN likmes kāpuma tiesu.

Latvijas lielāko aptieku ķēžu apvienojošās Aptieku attīstības biedrības vadītāja Inga Zemdega-Grāpe laikrakstam sacīja, ka līdz šim aptiekas nav paspējušas katrai precei nomainīt cenu zīmi, tāpēc vairums zāļu, iespējams, tiek tirgotas par veco cenu, PVN kāpumu sedzot no savas kabatas. Pilnīgu ainu par PVN likmes paaugstināšanas ietekmi uz medikamentu cenām aptiekās varēs manīt pēc diviem mēnešiem.

Centrālā finanšu un līgumu aģentūra (CFLA) un Attīstības finanšu institūcija Altum ir noslēgušas līgumu par Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) finansējuma piešķiršanu energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumu finansēšanai dzīvojamajās ēkās, kā arī konsultāciju sniegšanai un informēšanai par pieejamo atbalstu, informē CFLA.

ES fondu projektu paredzēts īstenot, lai veicinātu energoefektivitātes paaugstināšanu un viedas energovadības un atjaunojamo energoresursu izmantošanu daudzdzīvokļu dzīvojamās mājās. Tā ietvaros "Altum" sniegs atbalstu daudzdzīvokļu dzīvojamo māju energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumu īstenošanai, nodrošinās informatīvo pasākumu veikšanu, kā arī paredzēs finansējumu ar projekta vadību saistītiem procesiem. Altum jau ir uzsākusi konsultāciju sniegšanu visā Latvijā par atbalsta saņemšanas iespējām energoefektivitātes pasākumu veikšanai.

Galvenie nosacījumi atbalsta saņemšanai būs dzīvokļu īpašnieku lēmums par energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumu veikšanu un energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumu ekonomiskais pamatojums.

Kad Latvijā ieviesīs eiro?

Oficiālais eiro ieviešanas mērķa datums ir 2014. gada 1. janvāris. Šobrīd Latvijas valsts iestādes veic visus sagatavošanās darbus, kas nepieciešami eiro ieviešanas nodrošināšanai, un tā ieteicams rīkoties arī uzņēmējiem.

Kā naudas maiņu padarīt sev vieglāku un ērtāku?

Visērtākais veids - bezskaidras naudas maiņa. Tādēļ vēl pirms eiro ieviešanas ieteicams latu skaidrās naudas uzkrājumus pārskaitīt bankas kontā. Visa latu kontos noguldītā vai uzkrātā nauda eiro ieviešanas dienā automātiski un bez maksas tiks konvertēta eiro.

Vai saistībā ar latu nomaiņu pret eiro ir sagaidāma cenu celšanās?

Latvija patlaban ir to Eiropas valstu starpā, kur studiju maksa par augstāko izglītību ir viena no lielākajām. Tikmēr citur augstākā izglītība ir par brīvu vai par studijām maksā vien tie, kuri nespēj nokārtot akadēmiskās saistības. Tomēr ik pa laikam notiek virzība uz bezmaksas izglītību. Šādu soli pavisam nesen spērusi Vācija, kur no šī akadēmiskā mācību gada studijas ir bez maksas. Latvijā tā pagaidām ir vien iecere, kas, visticamāk, būs atkarīga no pieejamā finansējuma, otrdien raksta laikraksts Diena.

No 968 eiro līdz 3557 eiro par pilna laika studijām pirmajā mācību gadā un no 818 eiro līdz pat 5333 eiro par studijām otrajā mācību gadā - ar šādām summām ir jārēķinās jaunajiem studentiem, kuri plāno augstāko izglītību iegūt Latvijā. Lai gan valsts piedāvā arī budžeta vietas, tās tiek nodrošinātas vien apmēram 39% studējošo. Pēc Eiropas Komisijas izglītības informācijas tīkla Eurydice jaunākā ziņojuma, rekordiste studiju maksas ziņā ir Anglija, kur studiju maksa pirmajā mācību gadā ir no 10 742 eiro līdz 11 377 eiro. Tomēr jāņem vērā, ka par studijām nav jāmaksā uzreiz, bet tikai pēc diploma saņemšanas, kad studenta ienākumi sasniedz konkrētu robežu. Salīdzinoši augsta studiju maksa ir arī Īrijā, Itālijā, Lietuvā, Ungārijā, Nīderlandē un Slovēnijā.

Reģionālajām augstskolām, kurām pieteikties bija iespējams vienotajā uzņemšanas sistēmā, šogad nav izdevies piesaistīt reflektantus pat pusei izsludināto studiju vietu.

Kā liecina aģentūras LETA veiktie aprēķini, studijām piecās reģionālajās augstskolās kopumā pieteicās 1247 reflektanti. Lielākais studētgribētāju skaits pieteicies studijām Daugavpils Universitātē - patlaban augstskola varētu sagaidīt 387 jaunus studentus. Vismazāk reflektantu pieteicās studijām Ventspils Augstskolā, kura patlaban var cerēt uz 183 jauniem studentiem.

Tomēr Ventspils Augstskola ir vienīgā augstskola, kas ar salīdzinoši nelielo reflektantu skaitu spēs aizpildīt aptuveni pusi izsludināto studiju vietu. Sākoties uzņemšanai, augstskola izsludināja 369 studiju vietas, no kurām 190 bija budžeta vietas. Noslēdzoties dokumentu pieņemšanai, šajā augstskolā varētu būt aizpildīti 50% izsludināto studiju vietu.

«Paldies par mīlestību, ko veltāt savai profesijai – ķīmijai!» šādi pateicības vārdi tika daudzināti Rīgas Tehniskās universitātes Materiālzinātnes un lietišķās ķīmijas fakultātē (RTU MLĶF), kur notika ikgadējais Latvijas ķīmijas un dabaszinātņu skolotāju seminārs, kurā tika sveikti trīspadsmit labākie ķīmijas skolotāji, kuri savus skolēnus izcili sagatavojuši studijām RTU. Stipendijas studijām saņēma arī divi izcilākie MLĶF studenti.

Skolotāji no Latvijas reģioniem un Rīgas saņēma RTU MLĶF un citu institūciju – Latvijas Zinātņu akadēmijas (LZA), Latvijas Organiskās sintēzes institūta, AS «Valmieras stikla šķiedra», AS «Olainfarm» – apbalvojumus.

Šogad par sasniegumiem skolēnu sagatavošanā ķīmijā un prasmi ieinteresēt skolēnus tālākajām studijām ķīmijas nozarē RTU ķīmijas profesores Emīlijas Gudrinieces vārdbalvu LZA pasniedza Ziemeļvalstu ģimnāzijas ķīmijas, bioloģijas un dabaszinību skolotājai Vēsmai Sūnai. Viņa ķīmijas studijām iedvesmojusi daudzus skolēnus, tostarp, RTU jauno zinātnieci, Vispārīgās ķīmijas tehnoloģijas institūta vadošo pētnieci Dagniju Loču. V. Sūna atzina, ka apbalvojums viņas dzīvē ir ļoti zīmīgs un visiem klātesošajiem skolotājiem novēlēja skolēnus, kuri sekotu ķīmijas aicinājumam un izvēlētos arī savu turpmāko dzīvi saistīt ar šo zinātni.

Pirmdien, 30.jūnijā sāksies pieteikumu pieņemšana augstākā līmeņa studijām Latvijas Universitātē. Pieteikumus varēs iesniegt Universitātes fakultātēs, Latgales filiālē Daugavpilī un Valkas filiālē, to realizētajās studiju programmās.

Pieteikumu iesniegšana augstākā līmeņa studijām notiks no 30. jūnija līdz 25. jūlijam, izņemot Tulka 2 līmeņa profesionālās izglītības studiju programmu, kurai varēs pieteikties no 30. jūnija līdz 4. jūlijam. Pieteikumi jāiesniedz fakultāšu un filiāļu noteiktajās vietās un laikos, ar kuriem var iepazīties Universitātes portālā, Db.lv informē LU preses centrs.

Pavisam šovasar notiek uzņemšana 74 augstākā līmeņa studiju programmās. Tostarp šogad studenti var pieteikties 2 jaunās augstākā līmeņa izglītības programmās – starpuniversitāšu maģistra studiju programmā Dažādības pedagoģiskie risinājumi un profesionālajā augstākās izglītības maģistra studiju programmā Projektu vadīšana. Pirmā programmas izstrādē sadarbojās četras Eiropas universitātes: Nacionālā Tālākizglītības Universitāte Madridē, Spānija, Kārļa Universitāte Prāgā, Čehija, Latvijas Universitāte Rīgā, Latvija un Ludvigsburgas Pedagoģijas universitāte Reutlingenē, Vācija, bet programmu Projektu vadīšana realizē Ekonomikas un vadības fakultāte.

Ar šo nedēļu vairākās augstskolās uzsākta reģistrēšanās studijām. Latvijas Studentu apvienība aicina ikvienu Latvijas augstskolu studentu, jo īpaši topošo studentu, pievērst pastiprinātu uzmanību studiju līguma saturam, norāda Latvijas studentu apvienība.

Augstskolu likums paredz, ka, uzsākot studijas, katram studentam obligāti ir jānoslēdz studiju līgums ar augstskolu, kurā viņš studēs. Šis līgums regulē attiecības starp augstskolu un studentu - nosaka studiju maksu, studiju programmu, kā arī definē studenta tiesības un pienākumus.

Studiju līgumi bieži vien ir sastādīti topošajiem studentiem nesaprotamā veidā. Tomēr visbiežāk, reģistrējoties studijām, ir tāda situācija, ka lielo rindu un reģistratoru aizņemtības vai steigas dēļ studenti nevar kārtīgi izlasīt studiju līgumu.

Nereti studiju līgumos ir noteikts, ka studiju maksa katru gadu var mainīties. Augstskolu likums paredz, ka augstskola drīkst pacelt studiju maksu noteiktā veidā vai apmērā, kā tas ir paredzēts līgumā. Diemžēl līgumā tas var būt topošajam studentam neskaidri vai nesaprotami uzrakstīts, tāpēc jaunajam studentam nav skaidrs, ko tas īsti nozīmē, kā rezultātā nākamajos studiju gados var būt nepatīkams pārsteigums par studiju maksas pieaugumu.

Atsevišķi komersanti, pārdodot preces un pakalpojumus, kā arī piedāvājot par tiem norēķināties skaidrā naudā vai izmantojot konkrētus maksājumu instrumentus, tai skaitā norēķinu kartes vai internetbankas, pieprasa papildu maksu, tā secinājis Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC), veicot tirgus uzraudzību.

Piemēram, situācijā, kad pakalpojuma sniedzējs patērētājam piedāvā iespēju apmaksāt kārtējo rēķinu, no patērētāja papildu rēķinā norādītajai summai, pakalpojuma sniedzējs pieprasa arī «transakcijas maksu», «komisijas maksu» vai tml. par konkrētās internetbankas apmaksas veida izmantošanu.

Līdzīga situācija konstatēta internetveikalos, kur pārdevējs saistībā ar norēķināšanos par preces iegādi, patērētājam pieprasa «pirkuma apstrādes apkalpošanas maksu» vai tml. papildu maksu. Piemēram, norādot, ka «Pie pirkuma summas tiks pieskaitīta apstrādes apkalpošanas maksa 0,99 % apmērā.» Minētā papildu maksa tiek pieprasīta arī gadījumos, kad norēķins tiek veikts, tiešā veidā veicot pirkuma apmaksu pārdevējam un izmantojot skaidras naudas apmaksas veidu.

Vakar, 9.decembrī, Ministru kabinets apstiprināja Ekonomikas ministrijas sagatavoto Ministru kabineta noteikumu projektu „Kārtība, kādā aprēķināma maksa par dzīvojamās mājas pārvaldīšanu un apsaimniekošanu”.

MK noteikumi paredz kārtību, kādā aprēķina maksu par dzīvojamās mājas pārvaldīšanu un apsaimniekošanu. Papildus iepriekš spēkā esošajiem MK noteikumiem, šie noteikumi paredz noteikt arī kārtību, kādā dzīvojamās mājas pārvaldnieks sastāda dzīvojamās mājas uzturēšanas un apsaimniekošanas darbu tāmi, paziņo dzīvokļu īpašniekiem par to maksu, paredzētajām mājas uzturēšanas un apsaimniekošanas izmaksām, kā arī sagatavo ikgadēju atskaiti par naudas izlietošanu. Šie noteikumi būs piemērojami dzīvojamā mājā, kura nav nodota pārvaldīšanā un dzīvokļu īpašnieki nav lēmuši par pārvaldīšanas un apsaimniekošanas kārtību un maksu.

Noteikumi paredz, ka ikvienā dzīvojamā mājā organizējama zemesgabala sanitārā kopšana un labiekārtošana, mājas tehniskā apkope, remonta darbi, jānodrošina finanšu uzskaite un lietvedība.

Pēdējos 4-5 mēnešus Rīgā vērojams dzīvokļu īres maksu samazinājums vidēji par 10%, kurš visvairāk skāris mājokļus ar īres maksu 450 eiro un vairāk mēnesī. Iepriekš, līdz 2014. gada rudenim, īres cenas Rīgas dzīvokļiem vairākus gadus bija stabilas, pat ar pieaugumu 5-7% gadā. Uzņēmums Rent in Riga īres maksu samazinājumu skaidro ar vairākiem faktoriem: izmaiņām termiņuzturēšanas atļauju saņemšanas noteikumos, Latvijas ekonomikas izaugsmes procesu palēnināšanos, kā arī iedzīvotāju nevēlēšanos pārmaksāt par nekvalitatīviem īres mājokļiem.

Sakarā ar izmaiņām termiņuzturēšanas atļauju saņemšanas noteikumos, dzīvokļi, kuru īpašnieki tos nevar pārdot pircējiem no ārvalstīm, nonāk īres tirgū. Tādējādi rodas lielāka konkurence īres tirgū un dzīvokļu īpašnieki ir spiesti samazināt īres maksu.

Kā informē uzņēmuma Rent in Riga valdes loceklis Jānis Lipša, novērots arī, ka kopš 2014. gada rudens dzīvokļu izīrēšanas process arvien biežāk ieilgst, jo izīrētāji pirms īrēšanas sākuma biežāk pārskata un lūdz samazināt īres maksu vai uzlabot izīrējamā dzīvokļa kvalitāti. Arvien biežāk novērojama arī tendence īrniekiem nevēlēties pārmaksāt par nekvalitatīviem īres mājokļiem, kuriem ir novecojusi un nolietota apdare, mēbeles un kuri atrodas nesakoptos, sliktā vizuālā stāvoklī esošos namīpašumos.

Vairākas Latvijas lielākās bankas paziņojušas par cenas celšanu saviem pakalpojumiem. Tiek paaugstinātas gan kreditēšanas procentu likmes, gan komisijas maksa par naudas izņemšanu no bankomātiem un kontu apkalpošanu.

Savukārt DnB NORD no 1. februāra noteikusi gada maksu par kartes apkalpošanu fiziskām personām - pēc 1. februāra tā būs 4 lati pašreizējo 3 latu vietā, bet pašas kartes arī turpmāk būs bez maksas. DnB Nord banka no 0.1 procenta līdz 0.15 procentiem paaugstinājusi arī komisijas maksu par skaidras naudas izņemšanu bankas filiālēs. Tiem, kuriem ir Visa vai MasterCard kredītkarte (Visa Classic un citas), jārēķinās, ka tiek paaugstināta komisijas maksa par naudas izņemšanu no bankomātiem - līdz 1. februārim maksa bija 1 procents vai ne mazāk kā 0.30 latu, bet no 1. februāra – 1 procents vai ne mazāk kā 0.50 latu. Komisijas maksa par pirkumiem ar kredītkarti joprojām netiek ieturēta. Komisijas maksa būs DnB Nord bankas Visa Dynamic un Maestro karšu juridiskiem klientiem - izņemot skaidru naudu DnB Nord bankas, SEB bankas, Krājbankas, Swedbankas bankomātos, tiks ieturēti 0.15% no izņemamās naudas summas, bet ne mazāk kā 0.50 latu.

Veselības aprūpei nepieciešamā papildu finansējuma avots varētu būt vienkāršākais risinājums – PVN paaugstināšana –, uzņēmēji to uzskata par nepareizu un bīstamu ceļu

Tāds ir Saeimas Pieprasījumu komisijas sēdes rezultāts, iztaujājot a/s BDO Latvia partneri Jāni Zelmeni par nodokļu politiku Latvijā.

Vairāki DB aptaujātie atzinīgi vērtē deputātu vēlmi iztaujāt uzņēmēju un nodokļu ekspertu par esošo nodokļu sistēmu, jo īpaši tāpēc, ka pašlaik tapšanas stadijā ir jaunā nodokļu politikas stratēģija, kura būtu jāizstrādā līdz šā gada 1. aprīlim. Vēl gan nav iespējams prognozēt, kāda varētu būt šī stratēģija, jo interešu grupā ir atšķirīgi skatījumi uz daudzām fundamentālām nostādnēm. Tā kā Māra Kučinska valdības deklarācijā par iecerēto darbību ierakstīts: «Īstenosim nodokļu sloga pārnešanu no darbaspēka uz ienākumu un kapitāla pieaugumu, uz patēriņu, uz nekustamo īpašumu un uz dabas resursu izmantošanu», tas tiek uzskatīts kā savdabīgs indikators virzienā uz PVN paaugstināšanu, taču komplektā ar darbaspēka nodokļu (IIN un valsts sociālās obligātās apdrošināšanas iemaksas) samazināšanu.

Centralizētās siltumapgādes sistēmu efektivitātes paaugstināšanas projektiem novirzīti papildus gandrīz 12,5 miljoni latu, informē Ekonomikas ministrija.

Kohēzijas fonda finansējuma pārdali, novirzot gandrīz 12,5 milj. latu siltumapgādes sistēmu rekonstrukcijai aktivitātes «Pasākumi centralizētās siltumapgādes sistēmu efektivitātes paaugstināšanai» ietvaros, šodien apstiprinājis Ministru kabinets.

Finansējums 12 431 921 latu apmērā būs pieejams centralizētās siltumapgādes sistēmu efektivitātes paaugstināšanas projektu īstenošanai programmas ceturtajā atlases kārtā. Projektu pieņemšana plānota jau šā gada 2. ceturksnī.

Ministrija norāda, ka saskaņā ar Latvijas siltumuzņēmumu asociācijas sniegto informāciju un EM veiktās aptaujas rezultātiem tika konstatēta nepieciešamība nodrošināt papildus investīcijas centralizēto siltumapgādes sistēmu efektivitātes paaugstināšanai, lai turpinātu sekmēt energoefektivitātes paaugstināšanu, atjaunojamo energoresursu izmantošanu un energoapgādes drošuma paaugstināšanu.

Nākamā gada 7.janvārī stāsies spēkā jaunas Rīgas ostas maksas, liecina publikācija oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis".

Turpmāk kuģiem vairs netiks piemērota kravas maksa, kas šobrīd tankkuģiem ir 0,962 eiro par kuģa bruto tilpības vienību (Gross Tonnage/GT), specializētajiem kuģiem - 0,427 eiro/GT, bet pārējiem kuģiem - 0,855 eiro/GT.

Kravas maksas arī patlaban neiekasē no konteinerkuģiem, ro-ro kuģiem, pasažieru kuģiem, refrižeratorkuģiem, kruīza kuģiem un kuģiem, kas ienāk un iziet no ostas, neveicot kravas operācijas.

Savukārt kanāla maksai atsevišķām kuģu kategorijām gaidāms neliels pieaugums, piemēram, konteinerkuģiem kanāla maksa pieaugs par 0,7% - no 0,406 eiro/GT līdz 0,409 eiro/GT, bet refrižeratorkuģiem un ro-ro kuģiem kanāla maksa pieaugs par 0,5% - no 0,203 eiro/GT līdz 0,204 eiro/GT.

Kamēr Latvijā jaunais izglītības un zinātnes ministrs Roberts Ķīlis vēlas, lai visi studenti aizņemtos naudu studijām no īpaši izveidota kreditēšanas fonda un valsts apmaksātās studiju vietas tiktu likvidētas, mūsu kaimiņvalsts Igaunija iet citu pārmaiņu ceļu. Tur nolemts visiem sekmīgajiem studentiem, kas studēs igauņu valodā, ļaut mācīties bez maksas, vēsta laikraksts Latvijas Avīze.

Igaunijas Izglītības un zinātnes ministrijas Augstākās izglītības departamenta direktors Marts Laidmets stāstījis: «Izstrādātais un valdībā apstiprinātais projekts par augstākās izglītības reformu paredz, ka no nākamā studiju gada visi studenti, kuri būs uzņemti valsts augstskolās, varēs par brīvu studēt studiju programmās, kas ir igauņu valodā. Lai saglabātu valsts apmaksāto studiju vietu, studentam katru semestri būs pilnībā jāizpilda studiju plāns, iegūstot vismaz 30 kredītpunktus. Ja students to pilnībā nespēs vai nevēlēsies izpildīt, izglītības iestādei būs iespēja prasīt, lai students atmaksā daļu no studiju izmaksām. Atmaksājamās summas griestus noteiks valdība. Augstskola gan drīkstēs arī nolemt neatprasīt studiju maksas atmaksu, ja students studiju plānu neizpildīs attaisnojošu iemeslu dēļ.»

Uz nākamo studiju semestri Latvijas Lauksaimniecības universitātes fakultātēs tiek pārcelti arī tādi studējošie, kuri nav apmeklējuši nodarbības vai veikuši maksājumu par studijām, secinājusi Valsts kontrole.

Latvijas Lauksaimniecības universitāte (LLU) nenodrošina vienotu pieeju studiju procesa organizācijai LLU fakultātēs, tādējādi studējošo tiesības, pienākumi un atbildība ir atšķirīgi un tieši atkarīgi no fakultātes, kurā tie studē, secinājusi Valsts kontrole.

"Studējošos pārceļot uz nākamo semestri un nākamo studiju gadu, LLU fakultātēs tiek piemēroti atšķirīgi nosacījumi, līdz ar to rīkojums par pārcelšanu ir atkarīgs no fakultātes dekāna subjektīva lēmuma. Uz nākamo studiju semestri LLU fakultātēs tiek pārcelti arī tādi studējošie, kuri nav apmeklējuši nodarbības vai veikuši maksājumu par studijām.