Tāpat kā uzņēmumiem un mājsaimniecībām - arī valdībām pārmērīgi augsts parāda līmenis var krietni apgrūtināt ikdienu.

Augstākas parāda apsaimniekošanas izmaksas un mazāk pieejamo līdzekļu publisko investīciju veikšanai ir tikai daži no faktoriem, kas galu galā var negatīvi ietekmēt ekonomisko izaugsmi. Lai gan zinātniskajā literatūrā valdības parāds un ap to saistītās tēmas ir visai plaši analizētas, nepastāv viennozīmīgs skaidrojums, kad īsti valdības parādu var uzskatīt par augstu.

Latvijas valdības parāds 2017. gadā bija aptuveni 9.7 miljardi EUR jeb 39% no iekšzemes kopprodukta (IKP), kas būtiski neatšķiras no 2016. gada rādītāja. Naudas izteiksmē parāds šķiet liels - ar šo summu pietiktu, lai veselu gadu segtu visus valdības izdevumus. Tai skaitā, naudas pietiktu gan veselības aprūpei, pensijām, gan drošībai utt. Neskatoties uz to, uz pārējo Eiropas Savienības (ES) valstu fona Latvijas valdības parāds ir diezgan zems. Turklāt Latvija ir viena no tām 12 Eiropas Savienības (ES) valstīm (un viena no 6 eiro zonas valstīm), kurām parāds ir zem ES mērķa rādītāja – 60% no IKP.

Pirmajā skolas dienā, 3. septembrī Mārupes vidusskolā pie sākumskolas audzēkņiem viesosies satiksmes drošības kampaņas "Neriskē! Piesprādzē!" simbols Robis. Kopā ar Robi uzrunāt mazos satiksmes dalībniekus un mācīt viņiem satiksmes noteikumu pamatzināšanas ieradīsies arī Valsts policijas CP biroja vadītājs Edmunds Zivtiņš.

Lai satiksmes noteikumu apguve notiktu bērniem saprotamā veidā, izveidota "Robja skola", kuras ietvaros Robis bērniem mācīs atpazīt dažādas ceļa zīmes, kā arī uzskatāmi demonstrēs, kā pareizi šķērsot gājēju pāreju un piesprādzēties automašīnā.

Aktīvākajiem bērniem, kuri līdzdarbosies un pareizi atbildēs uz jautājumiem, Robis dāvinās tematiskas puzles. Visi skolēni par piemiņu no pasākuma saņems Robja rotaļlietas.

Mazajiem satiksmes dalībniekiem būs iespēja izpētīt arī Policijas automašīnas, tajās iekāpt, piesprādzēties, kā arī uzdot policistiem jautājumus par viņu darbu un satiksmes noteikumiem.

Savukārt "Hansa Līzinga Ceļa skolā", kas arī viesosies Mārupes vidusskolā, praktisku piemēru un rotaļu veidā tiks imitētas būtiskākās situācijas uz ceļa, lai iemācītu bērniem pareizu uzvedību ceļu satiksmē.

Informācija mikroblogošanas vietnē Twitter liecina, ka Latvijas Ekonomikas ministrija šo komunikācijas rīku izmanto jau vairāk nekā trīs gadus - kopš 2010. gada 26. maija. Lai noskaidrotu, cik tas ir kļuvis svarīgs valsts iestādes ikdienas darbā, neliela intervija ar Evitu Urpenu, Ekonomikas ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāju.

- Kādēļ 2010. gadā EM kā valsts iestādē tika pieņemts lēmums sākt komunikāciju Twitter un kura cilvēka ideja tā bija?

Ekonomikas ministrija pastāvīgi domā, kā uzlabot komunikāciju ar sabiedrību, kā to veikt pēc iespējas plašāk, ja sarunas temats skar plašu sabiedrības daļu, kā to veikt precīzāk, ja sarunas tēma attiecas uz kādu konkrētu mērķauditoriju. Tā mēs regulāri pilnveidojam savu mājaslapu, veidojam mājaslapas apmeklējumu statistiku, nosakot biežāk apmeklētākās mājaslapas sadaļas, kuru aktualizēšanai un pilnveidošanai pievēršam pastiprinātu uzmanību. Kļūstot aktīvākai komunikācijai sociālajos tīklos, ministrija pieņēma lēmumu uzrunāt sabiedrību arī šajos tīklos – 2010. gadā uzsākām komunikāciju Twitter, 2011. gada nogalē – Youtube.

Modernās komunikāciju tehnoloģijas sniedz iespēju piedalīties konferencēs … pat bez drēbēm vai arī sazināties slepeni

Avaya, viens no vadošajiem biznesa komunikāciju programmu, sistēmu ražotājiem un pakalpojumu sniedzējiem, ir izpētījis, ka aizvien lielāku popularitāti gūstošo viedtelefonu un plaukstdatoru lietošana rada interesantus lietotāju ieradumus.

Avaya veiktais pētījums ir parādījis, ka uzņēmumu direktori un augstākās amatpersonas labprāt izmanto "gudrās" komunikāciju programmas, lai strādātu neformālos apstākļos, pat tērpušies pidžamās. Latvijā vairāki tūkstoši cilvēku izmanto šīs komunikāciju ierīces, tādēļ šādi ieradumi, iespējams, nav tik sveši arī mūsu valstī.

Kopumā viedtelefonu lietotājiem piemīt bezkaunīgākie ieradumi, kas tiek likti lietā konferences zvanu laikā. Šis pētījums parādījis, kā integrētā komunikācija sekmē darba stilu dažādību, elastību un paaugstina darba ražīgumu. Iespēja no jebkuras vietas veikt darba uzdevumus, kurus agrāk varēja izpildīt tikai no biroja, ir novedusi pie visnotaļ netradicionāliem darba apstākļiem.

Pašvaldību vēlēšanās kopumā visvairāk deputātu tika ievēlēts no Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) sarakstiem, otrajā vietā ir Vienotība, bet trešajā - nacionālā apvienība Visu Latvijai!-Tēvzemei un brīvībai/LNNK, no kuras pavisam nedaudz atpaliek politiskā apvienība Saskaņas centrs.

ZZS pēc vēlēšanām pašvaldībās pārstāvēs 369 deputāti, informēja ZZS. Salīdzinot ar iepriekšējām - 2009.gada - pašvaldību vēlēšanām, šogad ZZS spējusi palielināt savu pārstāvniecību visos Latvijas reģionos. 2009.gadā Latvijas novadu un pilsētu domēs ievēlēja 346 ZZS pārstāvjus.

No 110 novadiem un deviņām republikas pilsētām 21 pašvaldībā ZZS ieguvis absolūto balsu vairākumu, 37 pašvaldībās ZZS saraksti ieguvuši no 20% līdz 50% lielu atbalstu, savukārt 35 pašvaldībās iedzīvotāju atbalsts bijis 5% līdz 20% robežās.

Otrajā vietā ierindojas Vienotība, kuru 66 pašvaldībās pārstāvēs 203 deputāti. Visvairāk deputātu no Vienotības tika ievēlēts Vidzemē - 111 deputāti 33 pašvaldībās, Zemgalē Vienotību pārstāvēs 47 deputāti 15 pašvaldībās, Kurzemē 12 pašvaldībās ievēlēti 29 šīs partijas deputāti, bet Latgalē - septiņi deputāti piecās pašvaldībās, liecina provizoriskie vēlēšanu rezultāti.

Mūsdienu mainīgajā pasaulē investīcijām ir ļoti liela loma efektīvas, jaudīgas un ienesīgas tautsaimniecības attīstības nodrošināšanai. Tās ir nozīmīgs faktors ražošanas sekmēšanai un nodarbinātības veicināšanai, tādējādi stiprinot valsts ekonomisko attīstību, t.sk. konkurētspēju. Izaugsmes gados privātais sektors investē aktīvāk, savukārt krīzes laikā privātās investīcijas kļūst piezemētas pastāvošās nenoteiktības dēļ.

Tādā laikā tautsaimniecības stimulēšanai ļoti svarīgas ir investīcijas no valdības puses. Ierasti tās aptver sabiedrībai tādas nozīmīgas jomas kā transporta infrastruktūra, aizsardzība, izglītība, veselība un arī kultūra, kur privātā sektora investīcijas piesaistīt ir problemātiski.

Biznesa vidē investīcijas tiek veiktas, lai balstītu un attīstītu uzņēmējdarbību, investējot jaunās, uzlabotās ražošanas iekārtās vai pakalpojumu sniegšanas aprīkojumā, darbinieku profesionalitātes paaugstināšanā. Savukārt valdības investīciju mērķis ir nodrošināt ērtu, kvalitatīvu infrastruktūru un valsts nozīmes pakalpojumus nodokļu maksātājiem un sabiedrībai kopumā. Turklāt attīstīta infrastruktūra ir svarīgs priekšnosacījums jaunu privāto investīciju piesaistīšanā. Parasti publiskās investīcijas galvenokārt veic tādās jomās, kur privātās investīcijas nenonāk, piemēram, ceļu un tiltu būvēšanai, izglītības iestāžu un ārstniecības iestāžu būvniecībai un uzturēšanai, un tās izpaužas gan valsts, gan pašvaldību līmenī.

Valsts Prezidents Zatlers trenējies runas mākslā…. un par to naudu saņēmusi multeņu firma. Zatlers mācījies labas manieres un par to naudu saņēmis bijušā Latvijas vēstnieka ASV kundzes konsultāciju uzņēmums. Lauris Reiniks dziedāja prezidenta pasākumā un par to naudu saņēma Tukuma rajonā Smārdes pagastā reģistrēta biedrība. No racionalitātes un Valsts Prezidenta darba pozīcijām visnotaļ saprotami iepirkumi, bet cepšanās jau notiek par grāmatvedības dokumentu atskaitēm, jeb kā un caur ko tiek veikta pakalpojumu apmaksa.

Protams, tas iržurnālistiski garšīgs materiāls – Valsts Prezidents un animācijas meistari. Tā vien gribas iztēloties, kāda veida treniņi šie ir bijuši (Donalds Daks, Sniegbaltīte utt.). Droši vien cienīgi izskatītos, ja dažādu praktisku komunikāciju iemaņu apgūšana notiktu atbilstoši valsts amatu hierarhijai. Aptuveni pēc šādas shēmas: Ministru prezidents trenējas pie Latvijas Universitātes maģistrantūras pasniedzējiem, Saeimas priekšsēdētājs – pie LU pasniedzējiem doktorantiem, bet Valsts Prezidents – attiecīgi pie Latvijas galvenās augstskolas profesoriem. Par citām, vairs ne tik augsta ranga valsts amatpersonām runājot - lai man piedod, piemēram, Zemkopības ministrs – bet viņam, attiecīgi, dažādas ar darba pienākumiem papildus saistītās iemaņas jāapgūst Jelgavā, pie Lauksaimniecības universitātes bakalaura studiju programmu lektoriem.

Latvijas izaugsmes tempi kļūst straujāki, un ik pa laikam izskan runas par ekonomikas pārkaršanu.

Lai gan pašreizējās norises tautsaimniecībā būtiski atšķiras no pirmskrīzes periodā pieredzētā, tikai fakts vien, ka šādas sarunas notiek, liecina par salīdzinoši augstu ekonomisko aktivitāti. Tas, kā situācija attīstīsies nākotnē un vai pārkaršanas riski pieaugs, lielā mērā ir atkarīgs no mācībām, kas gūtas no pagātnē pieļautajām kļūdām.

Šajā rakstā par vienu no tām – fiskālās politikas reakciju uz ekonomiskajiem apstākļiem jeb fiskālās politikas cikliskumu. Valdības spēju ietekmēt ekonomikas aktivitāti nevajadzētu novērtēt par zemu. Budžeta ieņēmumi un izdevumi katru gadu ir vienlīdzīgi aptuveni trešdaļai no iekšzemes kopprodukta (IKP).

Tas nozīmē, ka nepieciešamības gadījumā valdības lēmumi var gan veicināt, gan arī bremzēt ekonomisko aktivitāti. Kad un kādus lēmumus valdībai ir nepieciešams veikt? To lielā mērā nosaka ekonomiskie apstākļi.

Saskaņā ar Valsts kontroles (VK) apstiprināto Rīcības plānu, kas paredz piecu gadu laikā Saimnieciskā gada pārskata revīzijas ietvaros apmeklēt visas pašvaldības, 2014.gada revīzijas izlasē tika iekļauta arī Brocēnu novada pašvaldība. Lai gan iepriekšējos gados zvērināta revidenta sagatavotie atzinumi par pašvaldības gada pārskata ticamību un ziņojumi pašvaldības vadībai liecināja par teicami organizētu grāmatvedību un līdz ar to par pašvaldības sagatavoto gada pārskatu labo kvalitāti, Valsts kontroles revidentiem atklājās radikāli atšķirīga situācija, informē VK.

Piemēram, pašvaldības grāmatvedības dati par piecu norēķinu kontu apgrozījumu nesakrita ar banku izdrukās konstatēto apgrozījumu par 1,9 miljoniem euro, bet starpības iemeslus pašvaldības vadība nespēja izskaidrot.

No pašvaldības kontiem pēdējo sešu gadu laikā vismaz 39 pašvaldības darbiniekiem un deputātiem papildus darba algai bez tiesiska pamatojuma ir izmaksāti ne mazāk kā 85 tūkstoši euro, veicot nepatiesus ierakstus grāmatvedības reģistros, piemēram, darbiniekam izmaksātā nauda ir iegrāmatota kā pašvaldības dotācija iedzīvotājiem, kas ieskaitīta pasažieru pārvadāšanas uzņēmumam, vai kā pakalpojumu apmaksa, kas ieskaitīta komunālo pakalpojumu sniedzējam. Turklāt par šo summu nav aprēķināti un iemaksāti valsts budžetā nodokļi 36 650 euro apmērā.

Formālā prasība atjaunot plašāku seguma daļu pēc rakšanas darbiem neatrisinās ietvju un brauktuvju seguma deformācijas problēmas Rīgas ielās, sacīja telekomunikāciju operatora Lattelecom Juridiskās daļas direktors Toms Meisītis.

«Šajā jautājumā lielāka uzmanība jāpievērš tieši pareizai būvniecības darbu laika plānošanai un efektīvai kvalitātes prasību izpildei saskaņā ar tiesību aktos jau noteiktajām saistībām, neuzliekot komunikāciju īpašniekiem papildu formālus pienākumus. Kvalitatīvai darbu izpildei visbiežāk traucē ierobežotie termiņi,» sacīja Meisītis.

Viņš arī norādīja, ka jau patlaban, veicot darbus, kas saistīti ar ielas seguma uzlaušanu vai transporta būvju elementu aizņemšanu, komunikāciju turētājiem jāievēro Vispārējie būvnoteikumi, kā arī Rīgas domes saistošie noteikumi, kas nosaka ielu seguma atjaunošanas apjomu, izpildes tehnoloģiju un ceļa seguma atjaunošanas konstrukciju un izslēdz iespēju patvaļīgi izvēlēties un veikt seguma atjaunošanas darbus.

Pašvaldību nodrošināto pakalpojumu saņemšana iedzīvotājiem ir regulārākā saskarsmes iespēja ar pašvaldības darbu, tāpēc Valsts kontrole ir veikusi divas apjomīgas revīzijas 20 Latvijas novadu pašvaldībās par maksas pakalpojumu sniegšanu un resursu izlietojumu pakalpojumu nodrošināšanai, informē VK.

Likumā ir noteikts, kādi pakalpojumi pašvaldībām ir jānodrošina iedzīvotājiem, piemēram, būvniecības uzraudzība, dzīvesvietas deklarēšana, ielu tirdzniecības atļauju izsniegšana, kā arī vairāki nozīmīgi maksas pakalpojumi: ēdināšana skolās bērniem, komunālie, sociālās aprūpes un citi pakalpojumi. Taču ir arī maksas pakalpojumi, kurus pašvaldības ir izvēlējušās sniegt, lai gan likumā tas nav prasīts, piemēram, teju visās pašvaldībās tiek nodrošināti ēdināšanas pakalpojumi izglītības iestāžu darbiniekiem un neregulārie pasažieru pārvadājumi, kā arī pašvaldības nereti veic kravu pārvadājumus un sniedz viesnīcu pakalpojumus.

Eirozonas ekonomiskā izaugsme 2017. gadā sasniedza 2.3%, turpinot pēdējos gados vērojamo ekonomikas atlabšanu. Šķiet, ka pašreizējā ekonomiskā augšupeja atzīmē beigu punktu ieilgušam lejupslīdes un stagnācijas periodam, kas raisījis daudz jautājumu par eirozonas nākotni. Vai eirozonas fiskālai politikai pienācis laiks pārmaiņām?

Kopš vienotas valūtas ieviešanas 1999. gadā, tālāka eiro zonas integrācija ir bijusi visai gausa. Īpaši izteikti to var novērot fiskālās politikas jomā. Atšķirībā no citām monetārajām savienībām – eiro zonā faktiski nepastāv centralizēts budžets, līdz ar to visas fiskālās politikas sviras atrodas dalībvalstu rokās. Proti, lēmumi par nodokļu regulējuma pārmaiņām, tēriņiem aizsardzībai un pensiju indeksāciju netiek pieņemti centralizēti Eiropas institūcijās – tos pieņem dalībvalstu valdības. Līdz ar to arī atbildībai par fiskālās politikas sekām būtu jāgulstas uz pašu dalībvalstu pleciem, un, palielinoties atsevišķu valstu maksātnespējas draudiem, citām monetārās savienības valstīm nevajadzētu ciest. Tomēr vēl salīdzinoši nesenā Grieķijas krīze atgādina, ka realitātē aina ir citāda un bažas par atsevišķu dalībvalstu fiskālās politikas ilgtspēju ir saistošas gan eiro zonai kopumā, gan arī pārējām tās dalībvalstīm.

Atskaitoties par valdības pirmajās 100 dienās paveikto, premjers Ivars Godmanis piedāvāja sabiedrībai iepazīties ar valdības rīcības plānā minēto darbu progresu. Iepazīstoties ar valdības deklarāciju, plānu un šo dokumentu, var izteikt vairākas atziņas.

Pirmkārt, šajā valdībā darba plānošana notikusi apbrīnojami strukturēti, sabiedrībai sniedzot iespēju sekot līdzi ieplānoto un faktiski risināto jautājumu progresam. Šī valdība vispirms piedāvāja dokumentu ar iecerēto darbu strukturētu sarakstu – valdības deklarāciju. Pēc valdības apstiprināšanas tika radīts rīcības plāns. Pēc tā var izsekot, vai solījumiem, kuri bija minēti deklarācijā, ir ieplānota atbilstoša rīcība, turklāt – ar atbildīgajām institūcijām un izpildes termiņiem. Savukārt ar Godmaņa kunga viedokli par pirmajos trīs mēnešos paveikto var iepazīties valdības 100 dienu atskaitē. Turklāt visos trijos dokumentos būtiskākie punkti ir savstarpēji izsekojami. Līdz ar to var teikt, ka pirmo reizi man zināmajā valsts vēsturē radīta saprotama un izsekojama valdības darāmo darbu atskaite.

Pēckrīzes periodā eirozonas un citu attīstīto valstu izaugsmes temps bijis labākajā gadījumā mērens, bet inflācija – daudz zemāka par Eirosistēmas noteikto mērķi, kas ir tuvu, bet zem 2%.

Lai veicinātu tautsaimniecības attīstību un tādējādi nodrošinātu vēlamo inflācijas līmeni, Eiropas Centrālās bankas (ECB) Padome izmantojusi virkni standarta un nestandarta monetārās politikas instrumentus, t.sk. procentu likmju samazināšanu un Paplašināto aktīvu iegādes programmu (PAPP).

Līdzīgi rīkojušās arī citas lielāko valūtas zonu centrālās bankas, t.sk. ASV Federālo rezervju sistēma, Anglijas Banka un Japānas Banka. Šādas monetārās politikas rezultātā vairākums attīstīto valstu valdības obligāciju procentu likmes sasniegušas rekordzemu līmeni, dodot iespēju valstu valdībām aizņemties līdz šim neierasti lēti (1. attēls).

Par Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) priekšsēdi šodien Aucē notikušajā LPS 24.kongresā atkārtoti tika ievēlēts Andris Jaunsleinis, kurš šo organizāciju vada jau 20 gadus.

Jaunsleinis bija vienīgais kandidāts uz LPS priekšsēža amatu.

Kongresa delegātiem tika izsniegti 170 vēlēšanu biļeteni, no kuriem balsošanas urnā tika iemesti 167 biļeteni, kuri visi tika atzīti par derīgiem. Par Jaunsleiņa kandidatūru nobalsoja 164 kongresa delegāti.

Uzrunājot kongresa delegātus, Jaunsleinis pateicās par milzīgo uzticību un apsolīja to godprātīgi izmantot LPS kopīgo problēmu risināšanā.

Vidējā skolotāju darba samaksa Igaunijā nākamgad sasniegs 2048 eiro mēnesī, bet skolotājiem, kas Austrumviru apriņķī, kur ir liela krievvalodīgo kopiena, mācīs igauņu valodā, algai tiks noteikts koeficients 1,5, kas nozīmē, ka no nākamā mācību gada tā sasniegs 3000 eiro mēnesī, otrdien paziņoja Igaunijas izglītības un zinātnes ministrs Teiss Lukass.

Tomēr minimālā skolotāju darba likme nākamajā gadā būs zemāka par arodbiedrības prasīto.

Ministrs sarunā ar laikrakstu "Postimees" teica, ka pagājušajā nedēļā Vihulas muižā notikušajās valdības sarunās par nākamā gada valsts budžetu tika sāktas diskusijas par skolotāju algas kāpumu par 15%.

"Tādas sarunas sākās ar finanšu ministres teikto, ka skolotāju, glābēju, policistu un kultūras darbinieku algas pieaugs par vismaz 15%. Skolotājiem pieaugums ir daudz lielāks," paziņoja Lukass.

Viņš sacīja, ka skolotāju mērķis ir samērot skolotāju algas ar valstī vidējās algas pieaugumu. Izglītības darbinieku arodbiedrības prasība ir minimālo skolotāja algas likmi noteikt 1845 eiro apmērā.

Baltijas jūras pašreizējais stāvoklis ir kritisks – jūras dibenā plešas vairāku desmitu tūkstošu km2 lielas mirušās zonas. Lai veicinātu izpratni par Baltijas jūras stāvokli un nākotnes perspektīvām, šodien tiek uzsākta ilgtermiņa iniciatīva Spēks ir tīrā jūrā.

Cīņu pret jūras sagandēšanu uzņēmies veikt Baltijas jūras entuziasts, liepājnieks Dzintars Jūra, kurš apvienojis spēkus ar Pasaules Dabas Fondu un SEB banku. Viņš cer uz Latvijas iedzīvotāju atsaucību, jo kampaņas ietvaros veiktā pētījuma dati rāda, ka gandrīz 90% Latvijas iedzīvotāju būtu gatavi mainīt savus ikdienas paradumus un iesaistīties Baltijas jūras glābšanā.

«Es nespēju vienaldzīgi noraudzīties, kā mana jūra, mūsu Baltijas jūra mokās. Sev un draugiem esmu apsolījis likt lietā visu izdomu, talantu, zināšanas un, ja vajadzēs – pat spēku, lai vestu cilvēkus pie prāta. Esmu nolēmis cīnīties, lai arī mūsu mazbērni varētu peldēties un sauļoties pie jūras, nevis turēties pa gabalu no milzu, smirdīgā zupas katla, kas pieguļ gandrīz pusei mūsu valsts robežas,» norāda Dzintars Jūra, kampaņas Spēks ir tīrā jūrā iniciators.

Saskaņas centrs (SC) mācīs deputātu kandidātiem latviešu valodu un dažādas iemaņas, lai sagatavotos pašvaldības vēlēšanām 2013.gadā, tika spriests šodien notikušajā SC konferencē.

Nesenākais skandāls, kas saistāms ar SC deputātu latviešu valodas nezināšanu ir TV5 raidījuma Bez Cenzūras ieraksts, kurā SC Valērijs Kravcovs paziņoja, ka «nedemonstrēs savas latviešu valodas zināšanas» un pameta studiju, vēsta LETA ziņu arhīvs.

SC līderis Nils Ušakovs uzskata, ka nākamajās pašvaldību vēlēšanās, kas notiks 2013.gadā ir SC jābūt pārstāvētam iespējami leilākā pašvaldību skaitā.

Pašlaik SC ar 73 deputātiem ir pārstāvēts 31 pšvaldībā no 119.

Elektroenerģijas padeves traucējumu dēļ kokapstrādes uzņēmums nespēj izpildīt pasūtījumus un sola sūdzēt tiesā Latvenergo.

«Ir pārkāptas visas iespējamās robežas, jo elektroenerģijas padeve nav normāla kopš pērnā gada 30. decembra, turklāt šā gada sākumā energopadeves nebija dabas stihijas dēļ, bet kopš 11. janvāra elektroenerģijas padeve vienu brīdi ir, bet otru - nav,» sašutis ir SIA Krauss valdes priekšsēdētājs Gatis Gulbis.

Viņš norāda, ka uzņēmuma dziļākas pārstrādes iecirknis Klintainē šā gada janvārī nespēs izpildīt pasūtījumus aptuveni par 0,3 milj. eiro. «Vidēji ik mēnesi neto apgrozījums ir ap 0,4 milj. eiro, taču janvārī produkcijas piegādes ārvalstu klientiem sasniegs labi ja 0,1 milj. eiro,» atzīst G. Gulbis.

Paralēli valstī ieviestajai šķiroto atkritumu apsaimniekošanas infrastruktūrai Zaļā josta rod veidus, kā vēl plašāku sabiedrības daļu iesaistīt atkritumu šķirošanā un atkritumu pārstrādes veicināšanā. Par vienu no efektīvākajiem veidiem atzīts darbs ar izglītības iestādēm, ar dažādām izglītojošām aktivitātēm un izklaides pasākumiem sekmējot jauniešu interesi par videi draudzīgu dzīvesveidu.

Paralēli iepakojuma un videi kaitīgu preču apsaimniekošanai, neatņemama Zaļā josta ikdienas sastāvdaļa ir sabiedrības vides izglītība. Un nozīmīga mērķgrupa ir bērni un jaunieši, kas ir atvērti jaunām zināšanām, labprāt apgūst jaunas iemaņas un visu skolā apgūto steidz pavēstīt mājiniekiem. Tāpēc uzņēmuma rīkotie otrreizējo izejvielu vākšanas konkursi mācību iestādēm ir viens no veidiem, kā ne tikai runāt un mācīt par pareizu rīcību ar atkritumiem, bet arī ir praktisks instruments, kā atkritumu šķirošanā atraktīvā veidā iesaistīt visu ģimeni.

“Šķiroto atkritumu savākšanas infrastruktūra ir pieejama visā Latvijā, tāpēc mūsdienās vairs nav objektīvu argumentu atkritumus nešķirot,” norāda Zaļā josta valdes priekšsēdētājs Jānis Lapsa. “Taču mūsu rīkotie konkursi skolēniem sniedz papildu iespēju savākt vēl vairāk vērtīgu otrreizējo izejvielu un šķūnīšos vai bēniņos gadiem krātos atkritumus pārvērst jaunos, otrreiz pārstrādātos izstrādājumos. Lai arī sabiedrības izpratne par atkritumu šķirošanas nepieciešamību ik gadu strauji aug, tomēr vēl joprojām iedzīvotājiem ir nepieciešams papildus stimuls izdarīt vides labā vēl vairāk,” atzīst J. Lapsa.

Ārsts Pēteris Kļava uzskata, ka saturīgi pavadīt Ziemassvētku brīvdienas var, ļaujot prātam ieskatīties pašam savā esībā – tā ir kā portāls, kur gūt spēku, mieru un radošumu nākamajam gadam.

Fragments no intervijas, kas publicēta 21. decembra laikrakstā Dienas Bizness:

Kristīgajā mācībā Ziemassvētkos piedzimst Jēzus bērns. Tavs ikdienas darbs gan ir vairāk saistīts ar bērnu nāvi, nevis dzimšanu. Kā tu domā, vai Latvijas sabiedrībai vajadzētu uztraukties par demogrāfijas jautājumiem, kā to paģēr sabiedriskā doma?

Mūsu saruna ir tikai mans viedoklis. Lielais eksistences redzējums nevienam no mums nav pieejams. Balstāmies pieņēmumos un spriedumos no zināšanu summas, kas mums ir pieejama, un no personīgā skatījuma. Domāju, ka 4018. gadā Ziemassvētkos cilvēki Latvijā domās un uztvers citādi. Vēstures stundās, ja skolas vēl būs, mācīs par šiem notikumiem ar līdzjūtību – cik grūti gāja tām Baltijas valstīm, cik viņi bija neattīstīti, cik mežonīga bija viņu sociālā iekārta, cik vardarbīga bija sabiedrība. Par mūsu civilizāciju runās ar visdziļāko līdzjūtību. Vienmēr cenšos balansēt starp humoru un viedumu, liekot kopā savu dzīvi. Pliks humors nozīmē, ka esi plānprātīgs, bet viens pats viedums var novest dziļā depresijā. Pa vidu ir jānotur kaut kāds līdzsvars. Zemeslode, kuru uzskatām par savu no globāli kosmiska viedokļa, ir nekas vairāk kā psihiatrijas slimnīca brīvā lidojumā. Katra valsts ir nodaļa, kur cilvēki ārstējas. Latvijā ārstējas ar dziesmu un deju terapiju, Vācijā – ar darba terapiju. Katrā no valstīm var kaut ko iemācīties, gūt noteiktas atziņas. Domāju, ka Latvija ir viena no beigu nodaļām, kur dzimst jau visai veseli cilvēki, kam vairs nav smagi jāstrādā, bet var vairāk nodarboties ar mākslu, domāt brīvi. Jā, mums ir smaga vēsture, okupācijas. Taču tieši šis ārprātīgais 800 gadu ilgais pārdzīvojums Latvijas tautai jeb cilvēkiem, kas piedzimst latviešu ķermeņos, ir milzīga iespēja kaut ko saprast, bet jautājums – ko saprast? Augstas lietas. Manuprāt, Latvija tam ir ideāla zeme, par ko liecina arī mūsu sabiedrība. Tik daudz mīļu, viedu, tīru cilvēku ar lielu potenciālu un dziļi integrālu apzināšanos man grūti iedomāties citā zemē, lai gan esmu mazliet ceļojis pa pasauli. Tik koncentrēti mazā valstiņā! Varētu teikt, ka mūsu Latvija ir iespēja katram piedzemdēt Jēzu Kristu sirdī. Nevis kā vēsturisku personu, bet kā apskaidrības potenciālu. Šeit pasaulē nāk savā ziņā izredzētie – te ir iespēja izdzīvot ļoti augstas kosmiskas vērtības, kā tīrība, atturība, nevardarbība, klusums, tīra daba, šī zeme ir kā kosmisks portāls, kas dod iespēju kaut ko dziļi saprast. Tāpēc domāju, ka šeit nevar piedzimt ļoti daudz cilvēku. Un vienlaikus šeit ir grūti no sociālekonomiskā viedokļa. Taču neviens apskaidrots cilvēks nav bijis bagāts. Bagātība kā vērtība ir palikusi pagātnē, tā ir cita vērtību sistēma, cita prāta gultne.

Ērika Stendzenieka runājošo akmeņu stāstus Rīgā droši vien jau daudzi dzirdējuši, bet viņš pats sev atklājis, ka ar gadiem paša izpratne par dzīvi un sabiedrību pilnībā izmainījusies, tā sakot, par 180 grādiem.

Iekšējais apvērsums radis arī simbolisku izpausmi Latvijas vadošās reklāmas aģentūras nosaukumā, kas lasāms kājām gaisā: !MOOZ. Un par mūzu klātbūtni minētās aģentūras boss, šķiet, nevarētu sūdzēties – Ēriks ir krutākais reklāmas un komunikāciju žanra virtuozs.

Tavi akmeņi runā tikai naktīs, vai arī pats esi tāds naktsputns?

Cilvēks vispār ir gaļēdājs un nakts dzīvnieks, par to liecina visi viņa fizioloģiskie dati, ķermenis un zobi. Bet ideja par akmeņu dabiskām formām tapa pirms desmit gadiem, kad Londonā mācījos grafisko dizainu – man ienāca prātā, kā tas būtu, ja jaunākā tehnoloģija, kas toreiz bija digitālais projektors, sastaptos ar vecāko, kas Latvijā dzīvo pēdējos četrus miljardus gadu. Taču dzīvē runājošie akmeņi ienāca pēc Kultūras ministrijas iniciatīvas, vēršoties pie manis ar jautājumu, kā saistošā un interaktīvā veidā pastāstīt par Latviju daudz pieredzējušajiem, izlutinātajiem un kultūras pārsātinātajiem frančiem. Un tad nāca šī pasākuma grūtākā daļa – uzrakstīt šos deviņus stāstus; mēnesi pavadīju Norvēģijas kalnos, mēģinot saprast, kas tie būs par stāstiem. Manas iekšējās kapacitātes pietika četriem, pārējos stāstus radīja Latvijas spējīgākie literāti. Varu teikt, ka man joprojām šķiet: ir radīts viens no spēcīgākajiem aprakstiem par Latvijas būtību, kāds jebkad bijis.

Šī gada 5. septembrī reklāmas agentūra DDB mainīja sava zīmola identitāti. Tas notika vienlaikus visā pasaulē un tā ir vienota visā pasaulē. Mūsu jaunā identitāte ir vienkārša, skaidra, to viegli atcerēties un pats galvenais, tā ir 100% mūsu. Kā teicis Vinstons Čērčils, "visas izcilās lietas ir vienkāršas un daudzas no tām var tikt izteiktas vienā vārdā. Brīvība. Taisnīgums. Gods. Pienākums. Līdzjūtība. Cerība." DDB būtības izteikšanai arī pietiek ar vienu vārdu, un tas ir Kreativitāte.

DDB visaugstāko kreativitātes līmeni starptautisko reklāmas aģentūru vidū apliecina gan lielākais balvu skaits industrijas prestižākā reklāmas festivāla Cannes Lions pastāvēšanas vēsturē, gan lokāli un reģionāli iegūtā atzinība. Mēs veidojam unikālas, noturīgas un spēcīgas zīmolu pieredzes, un mūsu mērķis ir būt ietekmīgākajai komunikāciju kompānijai pasaulē. Tas arī ir atjaunotā DDB zīmola pamatā.

Kreativitātei - jauna mērvienība.

Jau kopš pamatskolas mēs esam pieņēmuši kā pašsaprotamu iespēju izmērīt spēku, ātrumu, temperatūru, attālumu. Bet kā nomērīt to, kas pēc būtības ir pretējs standartizēšanai? Kā mērīt kreativitāti? Mūsu atbilde ir DDB jaunajā identitātē ietvertais "DDB grāds", kas nozīmē augstāko iespējamo kreativitātes izpausmi. Tas nozīmē drosmi atklāt jaunus ceļus, ziņk��ri izkāpt ārpus robežām un stereotipiem, enerģiju radīt jaunus risinājumus, atvērtu prātu idejām.

Avaya risinājums sniedz darbiniekiem iespēju zvanīt no saviem mobilajiem tālruņiem darbavietā, izmantojot iekšējo pieslēgumu un aizmirstot par mobilo telekomunikāciju izmaksām.

Šodien uzņēmums Avaya visā pasaulē, tostarp Latvijā, piedāvā patērētāju uzmanībai jaunu risinājumu, kas ļauj sazvanīt Nokia Eseries biznesa ierīču īpašniekus pa vienu numuru un izmantot uzlabotas biznesa telefonijas iespējas ceļojumu laikā gan privātā Wi-Fi tīklā, gan publiskajos mobilajos tīklos.

Darbinieki, kuri pamet uzņēmuma ēku (parastu Wi-Fi tīklu) un dodas uz ārēju zonu (mobilā savienojuma zonu) vai atgriežas uzņēmuma ēkā, var izmantot dubultrežīma saziņas līdzekli un pāradresēt telefona zvanus, izmantojot tikai vienu mobilo ierīci ar VoIP funkciju. Tas ļauj darbiniekiem ne tikai izmantot visas biroja fiksētā tālruņa priekšrocības, bet arī ietaupīt laiku un telefona sarunu izdevumus.

Rīgas dome šodien pieņēma pašvaldības 2016.gada budžetu, kas tiek plānots ar ieņēmumiem 809,5 miljonu eiro apmērā un izdevumiem 810,2 miljonu eiro apmērā, līdz ar to deficīts tiek plānots ap 668 900 eiro apmērā.

Par budžetu nobalsoja 38 deputāti, pret - 17, bet atturējās - trīs.

Opozīcijas deputāti attiecībā uz pašvaldības nākamā gada budžetu iesniedza kopumā 24 priekšlikumus. Tie visi, izņemot vienu, šodien tika noraidīti. Kā vienīgais tika atbalstīts deputāta Jurģa Klotiņa (VL-TB/LNNK) priekšlikums piešķirt 14 870 eiro ielu apgaismojuma ierīkošanai Zunda kanāla gājēju tiltam. Šo priekšlikumu deputāts debatēs ar vizualizācijām prezentēja deputātiem, norādot, ka tas būtiski uzlabos iedzīvotāju drošību, jo pašreiz šī vieta ap tiltu vakaros ir nepārredzama.

Rīgas domes opozīcijas deputāti debatēs kritizēja pašvaldības budžetu, kā ik gadu akcentējot vairāku izmaksu necaurredzamību un izceļot dotāciju Rīgas satiksmei. Deputāti atzinīgi novērtēja salīdzinoši nelielo deficītu, kas uz citu gadu fona praktiski neesot, tomēr ieņēmumu pieaugumu opozīcija saistīja ar valdības labvēlīgo politiku attiecībā uz Rīgu.