„Rīgas domes Mārketinga nodaļas budžets jāoptimizē par 50%”, uzskata Rīga domes priekšsēdētāja vietnieks Almers Ludviks (LPP/LC). Mārketinga nodaļas budžets šogad, sastāda 719 584 latus, savukārt 2009. gadā mārketinga nodaļa plāno tērēt 669 580 latus, kas ir par 7% jeb 50 000 latiem mazāk.

Ludviks: Mārketinga nodaļas budžets jāoptimizēSekojot A. Ludvika jūlijā parakstītajam rīkojumam par budžeta optimizāciju, Ārlietu pārvalde, kuras ietvaros darbojas arī Mārketinga nodaļa, iesniedza savu redzējumu par tēriņu samazinājumu. Vicemērs norāda, ka Mārketinga nodaļas priekšlikums budžeta optimizācijai 7% jeb 50 000 latu apmērā šī brīža apstākļos nav apmierinošs, Db.lv informē Rīgas domes Sabiedrisko attiecību nodaļa.

„Mārketingam, protams, ir nozīmīga loma jebkura uzņēmuma vai organizācijas komunikācijā un attīstībā, taču ekonomisko grūtību apstākļos, ja vien mārketings nav organizācijas pamatdarbība, tas vērtējams kā papildus izdevumi jeb ekstra, ko nākas ierobežot,” norāda A. Ludviks.

Rīgas vicemērs Almers Ludviks rosina ierobežot pornogrāfijas demonstrēšanu skolu, baznīcu tuvumā un Vecrīgā.

Rīgas vicemērs Almers Ludviks (LPP/LC) uzskata, ka pašreiz topošie Rīgas domes saistošie noteikumi par darbības atļauju izsniegšanu iestādēm, kas nodarbojas ar pornogrāfiska rakstura materiālu tirdzniecību un demonstrēšanu ir pārāk vispārīgi. A. Ludviks aicina konkretizēt noteikumus un noteikt stingrākus ierobežojumus šāda rakstura vietām Rīgā tieši izglītības iestāžu un baznīcu tuvumā, kā arī paredzēt stingrākus nosacījumus šo iestāžu darbībai Vecrīgā, informēja Rīgas dome.

A. Ludviks atzīst, ka alternatīvs risinājums būtu ierobežot jebkāda veida reklāmas – izkārtnes un uzrakstus, kas liecinātu, ka konkrētajā vietā darbojas intīmpreču veikals vai erotikas salons. Pašreiz šādu iestāžu fasādi un logus nekautrīgi rotā reklāmas aicinājumi par ''jaunākajiem erotiskajiem piedāvājumiem”, ''jaunām video kabīnēm” un tamlīdzīgi. Vicemērs uzskata, ka ''īpaši skolu un baznīcu tuvumā tas nebūtu pieļaujams, jo negatīvi ietekmē bērnu, jauniešu un visas sabiedrības morāli”.

Pat ja tiks atbalstīts opozīcijā esošā Jaunā laika piedāvājums samazināt to Rīgas pašvaldības uzņēmumu skaitu, kuriem būs padomes, neskartas paliks vairākas kompānijas, kuru padomēs šobrīd darbojas domes vadība un tai tuvu stāvošie, raksta laikraksts Dienas bizness.

Tiesa, viņu maciņos nākamgad vajadzētu ieripot mazākas summas, jo, lai gan Rīgas dome lēmusi par 15 % samazināt atalgojumu tikai pilsētas vadībai un deputātiem, nevis tās uzņēmumu vadībai, nākamgad stājas spēkā vairāki likumi un likumu grozījumi, kuru mērķis ir «samazināt finansējuma apjoma atlīdzības izmaksai 15 % no kopējā institūcijai», kas attieksies uz visām valsts un pašvaldības iestādēm, aģentūrām, uzņēmumiem. Tas gan automātiski nenozīmē algu samazināšanu, jo atlīdzību veido arī prēmijas, naudas balvas, piemaksas, pabalsti, dodoties atvaļinājumā utt. Vairāki neoficiāli avoti Db gan ir izteikuši aizdomas - nav izslēgts, ka nauda, kas tiks ietaupīta, samazinot atlīdzību, darbiniekiem varētu tikt kompensēta savādāk, piemēram, ar jaunu dienesta auto. Īpaši tas varētu attiekties uz iestādēm un uzņēmumiem, kas netiek tieši finansētas no valsts vai pašvaldības budžeta.

Augstākās izglītības finansēšanas sistēma, kas ir augstākās izglītības politikas veidotāju izpratne un arī realizācijas instruments, pēdējos 30 gadus, kopš Latvijas neatkarības atgūšanas, ir saglabājusies kā Padomju Savienības augstākās izglītības sistēmas turpinājums.

Tiek piešķirtas budžeta vietas un rezultāts no sistēmas faktiski prasīts netiek. Tas lielu daļu valsts augstskolu nemotivē strādāt orientējoties uz rezultātu, līdz ar to nepieciešamas pārmaiņas, kas augstskolām radītu godīgas konkurences apstākļus un liktu domāt par rezultātu nevis tikai procesu.

Izglītības un zinātnes ministrija šos pēdējos 30 gadus augstākās izglītības politiku veidojusi kā ierēdniecisku procesu, kas ir ļoti birokrātisks un pārregulēts. Šāda pārvaldība augstskolām traucē attīstīties un pielāgoties mūsdienu tendencēm un vajadzībām reālajā dzīvē. Pozitīvais aspekts ir tas, ka, pārejot no plānveida ekonomikas uz tirgus ekonomiku, pēc augstākās izglītības ir saglabājies liels pieprasījums un liela sabiedrības daļa bija un joprojām ir gatava maksāt par studijām, un tas izdara spiedienu uz valsts augstskolām, kaut kādā mērā censties mainīt veco sistēmu un iet līdzi laikam. Arī sabiedrība prasa mūsdienīgu, darba tirgus prasībām atbilstošu izglītību. Tas ir veicinājis privāto augstskolu izveidi un izaugsmi, kā arī aktīvāko valsts augstskolu dalību izglītības tirgū un pielāgošanos mūsdienu tendencēm. Pēdējos gados studējošo skaits Latvijā ir samazinājies demogrāfijas apstākļu dēļ, tāpēc daudzas augstskolas piesaista arī studentus no ārzemēm. Un, ja paskatāmies uz augstskolu kopainu, visdinamiskākās un mūsdienīgākās ir tās, kas strādā ar maksas studentiem – gan vietējiem, gan ārvalstu. Savukārt, tās, kas orientējas tikai uz valsts budžetu un studiju programmas vienkārši atražo, neiet līdzi laikam un arī kopējie rezultāti nav labi.

Šodien, 21. novembrī, Rīgas domes oficiālās delegācijas ietvaros darba vizītē uz Maskavu devies Rīgas vicemērs A. Ludviks (LPP/LC). A. Ludviks plāno piedalīties Rīgas un Maskavas sadarbības koordinācijas grupas sēdē, lai pārrunātu un saskaņotu 2008. – 2009. gada sadarbības programmu, informēja Rīgas dome.

Abu pilsētu sadarbība nākamo divu gadu laikā paredzēta piecās jomās - tirdzniecības un ekonomikas, zinātnes un tehnikas, vidējās un mazās uzņēmējdarbības, humanitārajā un kultūras, kā arī administratīvajā jomā. Vicemērs uz kaimiņvalsts galvaspilsētu devies pēc Maskavas valdības uzaicinājuma un saskaņā ar Rīgas domes un Maskavas valdības 2001. gadā noslēgto vienošanos par sadarbību.

Konkrētas aktivitātes sadarbības plāna ietvaros abās pilsētās pašreiz ir izstrādes procesā un no Rīgas puses to veic Rīgas un Maskavas sadarbības koordinācijas grupa. Darba grupas sastāvā ir pārstāvji no Rīgas domes Ārlietu pārvaldes, Satiksmes departamenta, Kultūras departamenta, Attīstības departamenta, Komunālo un dzīvokļu jautājumu komitejas, Rīgas Tūrisma koordinācijas un informācijas centra u.c. A.Ludviks ir Rīgas un Maskavas sadarbības koordinācijas darba grupas priekšsēdētājs.

Kamēr Rīgas domi plosa kaislības par sabrukušo koalīciju un jaunas veidošanu, vicemērs Almers Ludviks (LPP/LC) asi kritizējis domes Vides departamentu par laikā neuzstādītām tualetēm.

A.Ludviks uzsver, ka jau kopš šī gada sākuma, viņš kā par tūrisma jautājumiem atbildīgais vicemērs ir vairākkārt aicinājis atbildīgo Rīgas domes struktūrvienību laikus uzstādīt sabiedriskās tualetes, taču izpildes termiņi nesaprotamu iemeslu dēļ vairākkārt mainīti. Pēdējais termiņš bija 1. jūnijs, tomēr arī tas netika ievērots. A.Ludviks uzskata, ka šāda veida rīcības trūkums no Vides departamenta puses ir nopietns signāls, ka «konkrētais departaments nav spējis vai gribējis risināt tualešu jautājumu un tam ir nopietnas problēmas».

A.Ludviks izteicies, ka «situācija joprojām ir zem jebkādas kritikas. Cilvēkiem apmeklējot pilsētas centru, ir ļoti ierobežotas iespējas civilizēti nokārtot savas dabiskās vajadzības.»

Šodien, 3. septembrī, Rīgas vicemērs Almers Ludviks svinīga pasākuma laikā vēra A. Pumpura Rīgas 11. pamatskolas durvis Maskavas ielā 197. Jaunajam mācību gadam sākoties, Rīgas vicemērs pauž satraukumu par Pumpura skolas skolēnu drošību uz Maskavas ielas. Dodoties no un uz skolu, skolēniem vairākas reizes dienā var nāksies šķērsot ielas braucamo daļu, uz kuras nav nevienas ceļu satiksmes norādes. Jāatzīmē, ka otrā pusē ielai, Maskavas ielā 178, atrodas vēl viena mācību iestāde - Rīgas Lastādijas internātvidusskola.

Almers Ludviks: "Pašlaik uz Maskavas ielas konkrētajā ceļa posmā nav ne ceļa zīmes, ne gājēju pārejas, ne guļošā policista", nemaz nerunājot par luksoforu. Uz ielas satiksme ir intensīva - pa to brauc tramvajs un komerctransports. Autovadītājiem nav nevienas zīmes, kas vēstītu, ka jābrauc uzmanīgāk." A. Ludviks aicina skolu vadību Rīgā pievērst pastiprinātu uzmanību skolnieku drošībai uz ceļa braucamās daļas skolu tuvumā.

A. Pumpura Rīgas 11. pamatskola tika atklāta pēc divu gadu ilgas rekonstrukcijas un tās remontā ieguldīti vairāk nekā 3 miljoni latu. Šogad mācības Pumpura pamatskolā uzsāk vairāk nekā 300 skolēnu.

Almers Ludviks: "Prieks, ka projekts, kas ir labs Rīgas domes un skolas vadības sadarbības piemērs, ir veiksmīgi noslēdzies. Skola būs ieguvums ne vien bērniem, mācībspēkiem un vecākiem, bet arī visai Maskavas priekšpilsētai, veicinās bērnu vispusīgu attīstību un veidos ap sevi tīru un sakoptu vidi."

Rīgas domes vicemēriem šodien Rīgas mēram Jānim Birkam bija jāiesniedz konkrēti priekšlikumi izdevumu samazināšanai nākamajā gadā, tomēr izskanējušās idejas bija diametrāli atšķirīgas, līdz ar to nekas konkrēts pagaidām nav zināms.

Sākotnēji J. Birks bija uzdevis sagatavot priekšlikumus par to, kā varētu samazināt izdevumus nozaru departamentos. Vicemērs Jānis Dinevičs ierosināja apvienot Vides un Komunālo departamentu, tādējādi atbrīvojot apmēram 30 darbiniekus, varēšot ietaupīt apmēram pusmiljonu latu.

Savukārt Rīgas domes vicemērs Almers Ludviks Db pastāstīja, ka īsti neredz jēgu darbinieku samazināšanai departamentos, bet drīzāk būtu jāatbrīvo administratīvos domes darbiniekus, piemēram, juristus, grāmatvežus un finansistus, jo to skaits visā Rīgas domē esot pārlieku liels. Viņš norādīja, ka, piemēram, Rīgas domes finansistu pienākumus varētu pildīt Finanšu departaments.

7. septembrī, Rīgas vicemērs Almers Ludviks (LP/LCC) atklāja pirmo reģionālo sporta centru Sarkandaugavā, Ziemeļu rajonā. Atklājot centru, A. Ludviks simboliski aizdedzināja lāpu un pastaigas solī iemēģināja jauno centra skrejceļu.

Almers Ludviks savā runā uzsvēra: "Mums ir talantīga, aktīva jaunā paaudze, kas spējīga uz augstiem sasniegumiem. Patiesi ceru, ka centrā ieguldītie līdzekļi sevi attaisnos un tas godam kalpos ne tikai bērnu un jauniešu centra apmeklētājiem, Puškina liceja skolniekiem, bet visiem Sarkandaugavas iedzīvotājiem. Īpaši aicinu jauno centru izmantot jauniešiem un ģimenēm ar bērniem."

"Šis centrs ir pilotprojekts, kas tuvākajā laikā ļaus izvērtēt un secināt, cik veiksmīga ir centra darbībā, kāda ir tā noslodze, kādi ir ieguvumi un, kādi trūkumi. Tas būs labs pamats un atspēriena punkts, lai spriestu par nākamo centru būvniecību Rīgā," atzīmē Almers Ludviks.

Uzzinot par gaidāmo valsts finansējuma samazinājumu, valsts augstskolas paziņoja, ka tas nozīmēšot izglītības sistēmas sabrukumu. Savukārt privāto augstskolu pārstāvji uzskata, ka līdz šim saimniekots neefektīvi un sistēma jāmaina.

Arī Latvijas Kristīgās akadēmijas, kas ir viena no privātajām augstskolām, rektore Skaidrīte Gūtmane uzskata, ka valsts finansējums bijis pārlieku dāsns. "Tas vienmēr ir izbrīnījis, kā ar tik milzīgām naudas summām viņi netiek galā," teica rektore. Viņa arī atklāja, ka mācību maksu akadēmija palielinājusi tikai nesen un tagad tā sasniedz 700 līdz 1000 latus par mācību gadu un izglītības iestādei nepieciešamo papildu naudu akadēmija pelnot ar zinātnisko darbu.

Arī Db aprēķini liecina, ka viens students valsts augstskolām izmaksā vairāk nekā privātajās augstskolās

Rīgas vicemērs A. Ludviks: „Līdzībās runājot, mūsu pilsēta ir kā līgava, par kuru precinieki dzirdējuši sliktas tenkas. Nevarētu teikt, ka tā ir gluži tikumīga mātes meita, bet pieredzējusi, skaista un gudra gan."

Rīgai ir lieliski resursi, labs potenciāls tūrisma attīstībai un ārvalstu viesu piesaistei – tāds ir viens no ārvalstu tūrisma ekspertu atzinumiem, ar ko iepazinās Rīgas vicemērs A. Ludviks (LPP/LC). Tieši bagātais kultūras mantojums, radoša pieeja uzņēmējdarbībai, pilsētas tuvums lidostai, tīrība un drošība esot Rīgas tūrisma stiprās puses.

Ar Rīgas domes finansiālo atbalstu uz Rīgu no 23. – 30. septembrim tika uzaicināti 160 ārvalstu tūrisma eksperti no 26 valstīm - tūrisma izglītības iestāžu pasniedzēji, pētnieki, pašvaldību pārstāvji, lai izvērtētu pilsētas tūrisma produktu piedāvājuma un servisu kvalitāti mūsu pilsētā un tuvākajos reģionos. Vērtējums ataino Rīgas stiprās puses, trūkumus, kā arī iespējas.

Lai risinātu situāciju, kad vecāki saņem atšķirīgu finansējumu par pirmsskolas vecuma bērnu, Rīgas vicemērs Almers Ludviks (LPP/LC) uzdevis Izglītības, jaunatnes un sporta departamentam izstrādāt priekšlikumu par ikmēneša pabalsta palielināšanu līdz 100 latiem visiem tiem vecākiem, kuru bērns netiek nodrošināts ar vietu Rīgas pašvaldības pirmsskolas izglītības iestādē.

Priekšlikums Rīgas domes noteiktajā kārtībā tiks virzīts 2009. gada budžeta projektam, Db.lv informē Rīgas domes Sabiedrisko attiecību nodaļa.

„Kompensācijai par bērna nenodrošināšanu ar vietu pirmsskolas izglītības iestādē visiem nodokļu maksātājiem Rīgā jābūt vienādai. Situācija pašlaik ir netaisnīga – pašvaldība par dažiem bērniem maksā 123 latus, par citiem 50 latus vai 30 latus. No vecāku viedokļa, tajā nav loģikas. Situācija ir jālabo. Rīgai bērni ir vajadzīgi, un pašvaldībai jānodrošina līdzvērtīgs finansiālais atbalsts visiem Rīgas pašvaldībā dzīvojošiem bērniem,” deklarē A. Ludviks.

“Attiecībā uz finansēm jābūt stingam vienlīdzības principam. Tas nozīmē, ka jau sākot ar 2009. gada 1. janvāri vecākiem, kuru bērniem nav nodrošināta vieta pašvaldības izglītības iestādēs, būtu iespēja saņemt pabalstu 100 latu apmērā. Turklāt arī tiem vecākiem, kuru bērni apmeklē privātos bērnudārzus. Šī iecere jāveic komplektā ar grozījumiem attiecīgajos Rīgas domes saistošajos noteikumos,” uzsver vicemērs.

Trīsdesmit četri Rīgas domes deputāti uzskata, ka gan sabiedrības, gan piketētāju drošība ir apdraudēta atļautā geju praida dēļ, tāpēc pieprasa sasaukt atkārtotu Sapulču, gājienu un piketu rīkošanai iesniegto pieteikumu izskatīšanas komisijas sēdi.

„Uzsveru, vēstulē pieprasīts atkārtoti sasaukt komisiju un atcelt komisijas pieņemto saskaņojumu 16.05.09 pieteiktajam gājienam Rīgas ielās un pulcēšanos Vērmanes dārzā, pamatojoties uz reālu sabiedrības drošības un tikumības apdraudējumu pilsētā”, vēstulē komisijas vadītājam un domes izpilddirektoram Andrim Grīnbergam norāda Rīgas vicemērs Almers Ludviks (LPP/LC).

Vēstulē atgādināts, ka likumā Par pašvaldībām teikts, ka pašvaldībai ir pienākums „piedalīties sabiedriskās kārtības nodrošināšanā, apkarot žūpību un netiklību”. Savukārt Satversmes 110. pantā minēts, ka „Valsts aizsargā un atbalsta laulību — savienību starp vīrieti un sievieti, ģimeni, vecāku un bērna tiesības.” Komisijā pieņemtais lēmums ir pretrunā ne tikai ar iepriekšminētajiem normatīvajiem aktiem, bet arī ar rīdzinieku interesēm, kuras tie pauduši iesūtītajās vēstulēs pret praida gājienu un sapulces rīkošanu Rīgā, izteicies A.Ludviks.

Arī Rīgas vicemēram Almeram Ludvikam ir radušās idejas, kā varētu risināt sastrēgumu problēmu Rīgā. Uzzini, kādas tās ir, un izsaki savu viedokli!

Atgriežoties no darba vizītes Briselē, A. Ludviks (LPP/LC) secinājis, ka Rīga sastrēguma risināšanā varētu mācīties no vairāku Eiropas un pasaules pilsētu prakses, kad intensīvas satiksmes periodos uz ielu krustojumiem tiek izlikti satiksmes kustības regulētāji. Kā novērojis vicemērs, šādā veidā sastrēgumu problēma tiek risināta gan Briselē, gan Pekinā - regulētājs ātri reaģē uz situāciju un veicina vienmērīgu transporta plūsmu ielu krustojumos.

A. Ludviks norāda: "Kas notiek kritiskās sastrēguma situācijās? Braucēji mēģina pārbraukt krustojumu pie sarkanās gaismas, taču tālāk netiek, jo priekšā jau ir izveidojusies rinda. Tā rezultātā tiek nobloķēts krustojums. Tikai ar sodīšanu to atrisināt nevar. Lielajās pilsētās satiksmes regulētāji joprojām ir viens no plaši pielietotiem risinājumiem un palīdz organizēt satiksmes plūsmu kritiskajās sastrēguma stundās. Protams, ir jādomā par regulētāju drošību intensīvajā satiksmē, taču uzskatu, ka šis risinājuma variants Rīgai būtu jāapsver."

Šonedēļ Līvu laukumā, Vecrīgā tiek uzstādīta jauna, konteinera tipa sabiedriskā tualete, ko plānots atvērt 15. februārī. Lai noskaidrotu situāciju ar pārējo tualešu būvniecību pilsētas centrā pirms tūrisma sezonas sākšanās, Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieks Almers Ludviks (LPP/LC) tikās ar Rīgas domes Vides departamenta pārvaldes vadītāju Uldi Petrēvicu, liecina sniegtā informācija medijiem.

"Tualešu būvniecībai Rīgas centrā ir gara vēsture; tā kļuvusi gluži vai par teiksmainu mītu, kas sagādā pamatīgas neērtības ceļotājiem. Tādēļ apsveicami, ka Vecrīgas centrā būs jauna funkcionāla tualete; tas ir pirmais reālais solis un būs patīkams pārsteigums mūsu pilsētas viesiem,” atzīmējis A. Ludviks.

Vides departamenta atbildīgā persona līdzšinējo kavēšanos tualešu uzstādīšanā skaidroja ar tehniskiem iemesliem. U. Petrēvics solīja, ka līdz šā gada 1. jūnijam Vecrīgā tiks uzstādītas un darbosies vēl trīs sabiedriskās tualetes – 11. novembra krastmalā zaļajā zonā pie krustojuma ar Poļu gāti, Kungu ielā pie Svaru ielas un 11. novembra krastmalā zaļajā zonā pie krustojuma ar Bīskapa gāti. Šobrīd Vides departaments veic apsaimniekošanas pretendentu piedāvājuma izvērtēšanu uzstādāmo tualešu nomai un apkalpošanai.

Rīgas domes un valsts institūciju tikšanās laikā lemts par iespējām apkarot tūristu apkrāpšanas gadījumus Vecrīgā. Apspriestais rīcības plāns paredz izstrādāt "uzņēmējdarbību ierobežojošu mehānismu" tām izklaides vietām, par kurām Valsts policija regulāri saņem iesniegumus par negodīgu rīcību attiecībā pret ārvalstniekiem.

Tāpat atbalstīta ideja izstrādāt vienotu informatīvu materiālu par apkrāpšanas riskiem, kas tiktu izplatīts caur visiem attiecīgajiem valsts un pašvaldības rīcībā esošajiem komunikāciju kanāliem. Ekonomikas ministrijas Ārējo ekonomisko attiecību un tirdzniecības politikas departamenta direktora vietniece Marina Paņkova norādīja, ka pašlaik ministrija izvērtē, kādas izmaiņas būtu nepieciešamas normatīvajā bāzē, lai noteiktu stingrākus ierobežojumus uzņēmējiem, par kuriem Valsts policija saņem sūdzības.

Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieks Almers Ludviks solījis, ka pašvaldība turpmāk pievērsīs vēl lielāku uzmanību tūristu informēšanai par drošības jautājumiem. Jau šobrīd Rīgas Tūrisma koordinācijas un informācijas centrs sadarbībā ar Tūrisma attīstības valsts aģentūru izstrādā materiālu, lai ievietotu visās attiecīgajās mājas lapās, izplatītu viesnīcās un caur citiem attiecīgiem informācijas kanāliem. A.Ludviks arī noraidījis pārmetumus par domes bezdarbību krāpšanas gadījumu izskaušanā. "Izskanējušie apgalvojumi, ka Rīgas dome it kā neko nedarot krāpšanas jautājumu risināšanā nav pamatots, drīzāk - absurds. Ja mēs vēlamies vienkāršot problēmu un atrast kādu neizdarīgo, tad apkrāpšanas problēmu risināšana, vai tie būtu vietējie iedzīvotāji, vai tūristi, ir primāri Valsts policijas kompetence, kas ir Iekšlietu ministrijas pakļautībā. Jo, pirmkārt, pašvaldība nereglamentē krogu un kafejnīcu darbību! Otrkārt, Pašvaldības policija regulāri veic reidus Vecrīgā, seko līdzi kārtībai uz ielas un ziņo Valsts policijai. Tieši Valsts policija ir atbildīga par šādu incidentu risināšanu. Taču novelt problēmu uz Valsts policiju būtu tikpat bezatbildīgi un neloģiski kā uz Rīgas domi. Jo ir skaidrs, ka katra puse godprātīgi un maksimāli savu pilnvaru robežās veic visus pasākumus un rezultātu var panākt tikai sadarbojoties,” tā A. Ludviks.

2010. gada valsts budžeta projektā finansējums augstākajai izglītībai samazināts gandrīz par trešo daļu. Pirms kliegt, ka tas ir slikti un pat ļoti slikti un draud ar augstākās izglītības sagrāvi, ir vērts palūkoties uz situāciju ne tikai no ierastā skatpunkta.

Augstskolu vadību samusinātajiem studentiem un citiem neapmierinātajiem, kuri grasās protestēt, īstenībā vajadzētu no savām augstskolām un to administrācijām prasīt aktīvu darbību: piesaistīt maksas ārvalstu studentus, panākt, lai mācībspēki pelna ar konsultācijām un projektiem, kā tas notiek modernajā pasaulē, nopelnītos un saņemtos līdzekļus tērēt efektīvi. Studentiem jāprasa efektīvs darbs, nevis tikai nauda no valsts, precīzāk, – nodokļu maksātājiem.

Oktobrī biju uzaicināts uz diskusiju par augstākās izglītības un zinātnes reformu pie prezidenta Valda Zatlera. Dalībnieki sadalījās pašreizējās sistēmas nosacītos piekritējos un pretiniekos. Piemēram, pirmie teica, ka nav naudas un zinātne mirst. Otri uzsvēra – zinātne ir bizness, un, ja ir idejas, ar to var pelnīt. Būtībā tika konstatēts, ka paaudžu maiņa sistēmā ienesīs būtiskas korekcijas. Es tam piekrītu. Ja sabiedrība pašreizējo sistēmu nesagraus, nekas nemainīsies – arī augstākās izglītības telpā, līdzīgi kā daudzās postsociālisma valstīs, Latvijā valsts vara atbalsta tādu kā brālēnu būšanu. Pirms pusgadsimta mums bija lielas, nopietnas valsts augstskolas – nu tad tās ir jāatbalsta arī tagad, pat nepaskatoties, kādas izmaiņas notiek pasaules bangojošajā okeānā. Piemēram, ir vietas pasaulē, kur augstākā izglītība ir par brīvu, taču, ja vēlies saņemt diplomu, ir jāmaksā par gala pārbaudījumiem, un tos pieņem tiešām pasaules līmeņa nozares guru, un tur ar draudzīgu smaidiņu vai čīkstēšanu cauri netikt.

Esot aktīvam uzņēmējam un veidojot savu blogu, ir ļoti grūti apiet nozari, kurā pats darbojos. Turpmāk centīšos augstākās izglītības tēmai pieskarties reti, tomēr ik pa laikam to darīšu gan. Mans uzskats ir nemainīgs - tieši izglītības kvalitāte ir atslēga uz valsts tālāko attīstību. Ņemot vērā, ka šī portāla lasītāji ir lietpratēji uzņēmējdarbībā, centīšos runāt tieši šīs nozares kategorijās.

Kāds tad ir šībrīža spēles laukums augstākās izglītības telpā Latvijā? Vienā vārdā sakot – nevienlīdzība. Valsts augstskolas (izņemot vien Banku augstskolu) saņem ikgadēju valsts dotāciju, neatkarīgi no sasniegtajiem rezultātiem. Tai pat laikā visām valsts augstskolām ļauts piedalīties izglītības tirgū, sniedzot pakalpojumus par maksu. Nākamā nianse - valsts augstskolām ieņēmumu pārsniegums pār izdevumiem netiek aplikts ar nodokli. Tā teikt, var dzīvoties, kā nieres pa taukiem - nauda ienākas, par rezultātu jāatbild nav.

Tomēr privātās augstskolas, nesaņemot valsts dotācijas un maksājot UIN, joprojām sekmīgi attīstās. Pēdējo gadu statistika rāda, ka studentu plūsma uz privātajām augstskolām palielinās, pretēji studentu plūsmai valsts augstskolu virzienā.

Latvijas augstskolām ir būtiski iebildumi pret plānotajām augstākās izglītības iestādes akreditācijas, studiju virziena akreditācijas, studiju virziena akreditācijas ietvaros iesniegtās papildu informācijas pārbaužu un izvērtēšanas, kā arī studiju programmu licencēšanas izmaksām.

Ņemot vērā augstskolu iebildumus un to, ka kavēšanās ar līguma noslēgšanu ar Vācijas aģentūru ASINN e.V. var apdraudēt studiju virzienu akreditāciju , par akreditācijas procesa iedarbināšanai nepieciešamo noteikumu pieņemšanu šoceturtdien tiks lemts valdības ārkārtas sēdē. Pirms tam pie valdības vadītāja Valda Dombrovska (Vienotība) tiks organizēta sanāksme, lai mēģinātu rast kompromisu starp nozares ministriju un augstskolām.

Saskaņā ar Augstākās izglītības padomes vadītāja Jāņa Vētras teikto, augstskolām Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) izvēlētās aģentūras ASIIN e.V. sniegtie pakalpojumi izmaksāšot vismaz divas reizes vairāk nekā līdzšinējā akreditācijas veicēja - Augstākās izglītības kvalitātes novērtējuma – pakalpojumi.

Asteria Education, jaunuzņēmums, kas palīdz augstskolām sasniegt to absolventus, ir piesaistījis 50 tūkst. eiro aizdevuma kapitālu no riska kapitāla fondu pārvaldītāja Imprimatur Capital Seed Fund, paziņoja uzņēmuma vadītājs Raimonds Kulbergs.

Iegūtie līdzekļi tikšot izmantoti darbības paplašināšanai ārvalstīs, norādīja uzņēmuma vadītājs. «Redzam, ka tas, ko esam radījuši, ir pieprasīts un labi risina komunikāciju ar absolventiem dažāda izmēra un dažāda profila augstskolām. Tāpēc galvenā prioritāte ir ļaut universitātēm par mums uzzināt. Šīm investīcijām jau tagad redzam augļus, jo nesen esam ieguvuši klientus Nīderlandē, Vācijā un Zviedrijā, kā arī redzam, ka nākamā valsts būs Lielbritānija,» par nākotnes plāniem klāstīja R. Kulbergs.

Miljardu eiro industrijā, kurā, pēc Kulberga domām, dominē novecojušas sistēmas, Asteria Education tiecas ieviest lietotājam draudzīgu pieeju komunikācijā ar absolventiem. Produkts alumniplus.co palīdz augstskolām ērti iegūt pastāvīgi atjaunotu absolventu kontaktinfomāciju un ziņas par to tālākām gaitām. Arī Latvijas augstskolām tas ļautu ne tikai izpildīt Augstskolu likumā noteiktās prasības uzturēt kontaktu ar absolventiem, bet vienlaikus arī radīt jaunu ienākumu plūsmu, strādājot plecu pie pleca ar absolventiem, norāda uzņēmuma vadītājs. Latvijā alumniplus.co jau veiksmīgi lieto Rīgas Juridiskā augstskola, kam drīzumā pievienosies Stockholm School of Economics in Riga (SSE Riga) un Rīgas Starptautiskā ekonomikas un biznesa administrācijas augstskola.

Valdība otrdien, 5.septembrī, atbalstīja Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) sagatavotos grozījumus Ministru kabineta noteikumos, pēc kuru stāšanās spēkā tiks uzsākta studējošo un absolventu reģistra ieviešana, informē IZM.

Pirmoreiz augstskolas datus sniegs līdz 2017.gada 31.decembrim. «Studējošo un absolventu reģistrs topošajiem studentiem pirms augstskolas un studiju programmas izvēles sniegs papildu informāciju, lai mērķtiecīgi novērtētu, kādas ir iespējas strādāt izvēlētajā profesijā, gan to, kāds ir vidējais atalgojums pēc augstskolas studiju absolvēšanas," uzsver izglītības un zinātnes ministrs, profesors Kārlis Šadurskis. Svarīgi, ka turpmāk līdzās reklāmām būs iespējas iegūt arī objektīvu, reālos faktos balstītu informāciju,» uzsver ministrs.

No 2018. gada janvāra sāksies datu sniegšana Valsts ieņēmumu dienestam (VID), lai tiem vecākiem, kuriem pienākas nodokļu atlaides par apgādājamiem līdz 24 gadu vecumam, nebūtu jāpieprasa izziņas no augstskolām un jāsniedz tās VID. Šī informācija tiks iesniegta VID elektroniski, samazinot administratīvo slogu augstskolām un vecākiem. Informāciju par studējošiem izmantos arī pašvaldības, kas paredz nodokļu atlaides daudzbērnu ģimenēm par apgādājamiem studējošiem.

Šodien, 18. septembrī, Rīgas domes vicemērs Almers Ludviks (LP/LC) parakstīja protokolu par Rīgas iestāšanos "Gastronomijas pilsētu apvienībā". Tā ir prestiža apvienība, kurā šobrīd piedalās 20 pilsētas no visas pasaules, un tās mērķis ir sekmēt restorānu kvalitātes paaugstināšanu pilsētās. Līdztekus dalība "Gastronomijas pilsētu apvienībā" ļaus īstenot pilsētas mārketinga aktivitātes, kā pamatu izmantojot gastronomijas tēmu un piesaistīt lielāku tūristu interesi. Asociācijas galvenā mītne atrodas Lionā, kas tiek uzskatīta par Francijas gastronomijas galvaspilsētu.

Almers Ludviks: "Restorānu un pusdienošanas kultūra ir viennozīmīgs tūristu intereses objekts. Rīgā šī joma nav pietiekoši attīstīta un tai ir daudz izaugsmes iespēju. Mūsu mērķis ir celt apkalpošanas un ēdienu kvalitāti, sākot ar kafejnīcām un beidzot ar izsmalcinātiem restorāniem. Tāpat arī, iestājoties apvienībā, Rīgai ir unikāla iespēja izmantot asociācijas zīmolu un veicināt Rīgas starptautisko atpazīstamību."

Asociācijas ietvaros tiks īstenoti dažādi projekti: šefpavāru un restorānu skolu skolēnu apmaiņa, dažādu asociācijas pilsētu gastronomijas dienas, tiks veidota kopīga mājas lapa un ceļveži tūristiem. Minēto aktivitāšu īstenošanā Rīgas pašvaldība sadarbosies ar Latvijas Viesnīcu un restorānu asociāciju, Latvijas Pavāru un konditoru apvienību, Latvijas Pavāru klubu un citām ieinteresētajām organizācijām.

Piektdien, 13. jūnijā Rīgas sporta komandas delegācija Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieka Almera Ludvika vadībā dosies uz Ventspili, lai piedalītos Latvijas II olimpiādē.

Šogad uz Ventspili cīņā par medaļām Rīgas delegācijas sastāvā dosies 334 sportisti un 72 treneri, Db.lv informē Rīgas domes Sabiedrisko attiecību nodaļa.

Rīdzinieki startēs 26 sporta veidos. Komandas sastāvā ir arī trīs Pekinas Olimpisko spēļu dalībnieki: smaiļotājs Krists Straume, vesermetējs Igors Sokolovs un šāvējs Afanasijs Kuzmins.

Vakar, 9. jūnijā Rīgas sporta komandas pārstāvji un sportisti pulcējās Rātsnamā, lai tiktos ar Rīgas vicemēru Ludviku un Rīgas domes Sporta pārvaldes Sporta veidu nodaļas vadītāju Intu Streiču.

Uzrunā olimpiešiem A. Ludviks vēlēja godam pārstāvēt Rīgas vārdu Latvijas olimpiskajās spēlēs, spraigu cīņu un izdošanos. Vicemērs pauda gandarījumu, ka Rīgas pašvaldības komanda tiks pārstāvēta īpaši kuplā sastāvā, kas skaita ziņā ir lielākā līdzšinējā Latvijas olimpisko spēļu vēsturē. A. Ludviks arī uzsvēra, ka Rīgas dome atbalsta un turpinās atbalstīt profesionālo sportu: „Tam ir un būs nozīmīga vieta Rīgas domes darba kārtībā.”

Šodien, 18. septembrī, Rīgas domes vicemērs Almers Ludviks (LP/LC) parakstījis protokolu par Rīgas iestāšanos Gastronomijas pilsētu apvienībā, Db.lv informēja Rīgas dome.

Saskaņā ar domes sniegto informāciju "tā ir prestiža apvienība, kurā šobrīd piedalās 20 pilsētas no visas pasaules, un tās mērķis ir sekmēt restorānu kvalitātes paaugstināšanu pilsētās. Līdztekus dalība Gastronomijas pilsētu apvienībā ļaus īstenot pilsētas mārketinga aktivitātes, kā pamatu izmantojot gastronomijas tēmu un piesaistīt lielāku tūristu interesi. Asociācijas galvenā mītne atrodas Lionā, kas tiek uzskatīta par Francijas gastronomijas galvaspilsētu".

A. Ludviks: "Restorānu un pusdienošanas kultūra ir viennozīmīgs tūristu intereses objekts. Rīgā šī joma nav pietiekoši attīstīta un tai ir daudz izaugsmes iespēju. Mūsu mērķis ir celt apkalpošanas un ēdienu kvalitāti, sākot ar kafejnīcām un beidzot ar izsmalcinātiem restorāniem. Tāpat arī, iestājoties apvienībā, Rīgai ir unikāla iespēja izmantot asociācijas zīmolu un veicināt Rīgas starptautisko atpazīstamību."

29. oktobrī starptautiskā konkursā The International. City. People. Light. Award 2008 Rīga saņēma balvu par otro labāko pilsētas izgaismojumu. Dzelzceļa tilta izgaismojums pār Daugavu tika atzīts par vienu no labākajiem pilsētvides gaismas projektiem pasaulē, informē Rīgas dome.

Šo konkursu jau trešo gadu pēc kārtas organizē Starptautiskā pilsētu apgaismojuma asociācija (Lighting Urban Community International Association jeb LUCI) sadarbībā ar kompāniju Philips.

Rīgu svinīgās apbalvošanas ceremonijā San Lui Potosi pilsētā Meksikā pārstāvēja Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieks Almers Ludviks (LPP/LC). Pirmo vietu šogad ieguva Dienvidkorejas galvaspilsēta Seula, savukārt trešo vietu – Šveices pilsēta St. Gallēna.

A. Ludviks atzīmē, ka "starptautiskā balva ir vēl viens nozīmīgs solis, ko esam spēruši Rīgas un Latvijas atpazīstamības veicināšanā starptautiskajā vidē. Tā ir arī lieliska dāvana mūsu valsts 90. jubilejā".