Lidojumus no starptautiskās lidostas Rīga varētu atsākt Vācijas zemo cenu aviokompānija Germanwings, kā arī Lielbritānijas zemo izmaksu lidsabiedrība EasyJet, pastāstīja lidostas valdes priekšsēdētājs Arnis Luhse.

Luhse norādīja, ka EasyJet ir pietiekami liela interese. «EasyJet gan vairs negrib lidot uz Berlīni kā kādreiz, bet no nākamā gada mēģināt maršrutu uz Parīzi. Uz un no Vācijas gadā lido ap 600 tūkstošiem pasažieru, bet šobrīd šis maršruts jau ir pietiekami labi nodrošināts ar lidojumiem, tāpēc viņi ir izpētījuši, ka lielākas iespējas varētu būt lidojumiem uz Parīzi,» viņš sacīja.

Vēl viens interesents savukārt ir norvēģu kompānija Norwegian, kas savus esošos maršrutus varētu papildināt arī ar Kopenhāgenu, Stokholmu.

Luhse pastāstīja, ka savukārt aviokompānija KLM Royal Dutch Airlines (KLM) paziņojusi, ka atgriezīsies Rīgā, kad te būs automātiskā bagāžas šķirošanas sistēma. «Mums tāda plānota nākamgad. Redzēsim, ko viņi teiks,» viņš skaidroja, piebilstot, ka no janvāra lidostā būs jaunā sistēma, kas paredz, ka katru bagāžas vienība tiek reģistrēta elektroniski.

«Ja kaut viens koferis nebūs iekrauts vajadzīgajā lidmašīnā, tad tai vienkārši nevarēs aizvērt lūkas. Tas izslēdz cilvēciskās neuzmanības faktoru un līdz ar to bagāža nevarēs pazust,» informēja Luhse.

Vienlaikus lidostas Rīga valdes priekšsēdētājs norādīja, ka kopumā lidostas stratēģija ir mēģināt griezties atpakaļ pie nosacītajām «dārgā gala» aviokompānijām, un tas ir tādēļ, ka tai nepieciešami tranzīta pasažieri. «Pastāv uzskats, ka katrā valstī lidojumu maksimālā kapacitāte ir trīs reizes lielāka nekā valsts iedzīvotāju skaits. Ja Latvijā ir ap diviem miljoniem iedzīvotāju, tad mēs no šejienes varam rēķināties ar apmēram sešiem miljoniem pasažieru gadā. Šis koeficents ir pierādīts un izņēmumi ir tikai tādas valstis kā, piemēram, Norvēģija, kur augsto kalnu dēļ ir daudz iekšējo lidojumu. Tas nozīmē, ka, rēķinoties tikai ar tiem pasažieriem, kas lido no un uz Latviju, seši miljoni ir mūsu griesti,» viņš skaidroja.

Līdz ar to lidostai tālāko izaugsmi var nodrošināt tikai tranzīta pasažieri, kas Rīgā ielido, lai pārsēstos uz citu lidmašīnu, minēja Luhse, piebilstot, ka pašlaik tranzīta pasažieru skaits ir 1,8 miljoni gadā.

Atbildot uz jautājumu, vai izbūvējot nepieciešamo infrastruktūru, lidosta Rīga spētu attīstīties uz tranzīta rēķina, palielinot pasažieru apgrozījumu līdz savulaik piesauktajiem 20 miljoniem pasažieriem gadā, Luhse teica, ka tas nav iespējams. «Tie ir pilnīgi fantastiski cipari. Mēs pašlaik ejam uz 7,5 miljoniem pasažieru gadā. Ja šo skaitu izdotos palielināt līdz desmit miljoniem pasažieru gadā, tas būtu ideālais gadījums, bet līdz 12,5 miljoniem – superideāls gadījums. Domāju, ka 7,5 miljonus pasažieru gadā mēs sasniegsim diezgan viegli. Nākamais solis būs šie desmit miljoni,» viņš apliecināja.

Luhse piebilda, ka ir vēl interesanta lidsabiedrība Privat Air, kas ar mazajām lidmašīnām veic lidojumus pāri okeānam. «Viņu stratēģija ir izpētīt konkrētā maršruta potenciālu. Piemēram, maršrutā Rīga-Losandželosa diezin vai atradīsies kāda lielā kompānija, kura riskēs uzsākt lidojumus, nezinot vai par šiem lidojumiem vispār būs interese. Savukārt Privat Air ir lidmašīnas ar 40 vietām un viņi šos lidojumus veido ar domu – ja pasažieriem ir interese par šiem maršrutiem, tad to pēc diviem vai trijiem gadiem var pārdot kādai lielajai aviokompānijai. Šī kompānija ir izrādījusi interesi par darbību Rīgas lidostā,» viņš pastāstīja, piebilstot - ja tas beigsies rezultatīvi, lidosta iegūs eksperimentālu transkontinentālo maršrutu ar perspektīvu, ka caur to Rīgā tiks ievilkts kāds no lielajiem transkontinentālajiem pārvadātājiem.

«Ja šī kompānija nolems sākt pārvadājumus no Rīgas, tā šeit parādīsies nākamgad. Bet vismaz šī kompānija izrāda interesi par darbību Rīgā,» teica Luhse.

Ekonomika

Finanses

Mazais bizness

Tehnoloģijas

Dzīvesstils

Foto galerijas

Karikatūra