Starptautiskajā lidostā Rīga kopš 2007.gada saistībā ar infrastruktūras attīstību nav izdarīts absolūti nekas, atzīst lidostas valdes priekšsēdētājs Arnis Luhse.

«Tādējādi pēdējo četru gadu laikā, neko nedarot, bet tikai zīmējot lielus plānus, mēs ar lielgabalu esam iešāvuši abās kājās. Tas jau ir liels mīnuss. Piemēram, man ir kolēģi, kuri visu laiku zīmē planšetes – kā Rīgas lidostā pasažieru skaitu palielināt līdz 20 miljoniem, bet pēdējo četru mēnešu laikā mēs bez jebkādām planšetēm esam uztaisījuši četrus jaunus iekāpšanas sektorus. Diemžēl lielākā problēma ir tā, ka Rīgas lidostā politika ir cieši saaugusi ar biznesu. Tādā ziņā maniem Vīnes kolēģiem ir daudz vienkāršāka dzīve – tur lidosta ir privāts uzņēmums, lai arī lidostas maksas apmēru nosaka Austrijas valdība. Mūsu situācija ir cita,» sacīja Luhse.

Viņš arī norādīja, ka lidostai, lai tā varētu paplašināties, ir jāaizņemas, taču tādā gadījumā līdz ar lidostas peļņas samazināšanos valsts budžets zaudētu ieņēmumus.

«Šajā gadījumā [Ministru prezidents Valdis] Dombrovskis mums prasa, par kādu naudu paplašināsiet lidostu? Mēs sakām – aizņemsimies! Uz to viņš atbild ‒ tad jūs apgrūtināsiet valsts budžeta situāciju, jo aizņemoties nedabūsiet lielāku peļņu, bet mums budžetā vajag naudu! Valdībai vajag naudu šodien, nevis rīt. Tādējādi airBaltic ir priekšrocības, jo viņiem ir investors, kurš gatavs uzbūvēt termināli kaut šodien. Te nu ir lielākā problēma ‒ netiek domāts, kas notiks pēc pieciem gadiem, jo valstij naudu vajag jau šodien. Lielākā problēma ir tā, ka mēs jau ilgi dzīvojam viendienītes statusā. Tas ir skumji. Mēs nesen ar to saskārāmies – termināļa gaisa kondicionētāji jau ilgāku laiku strādā slikti un būtu jāmaina. Kad es lidostas darbiniekiem prasu, kāpēc jūs šo problēmu nerisinājāt agrāk, viņi man atbild – tāpēc, ka valdība sākotnēji šīs investīcijas liedza, bet tad pienāca ziema un gaisa kondicionētāji nevienam vairs nebija vajadzīgi. Tomēr pēc tam atkal pienāca pavasaris un vasara, līdz tos atkal vajadzēja.. Mani kolēģi šo problēmu centušies atrisināt jau trīs gadus pēc kārtas, tomēr katru gadu augustā par šo lietu lidostas īpašnieki aizmirsuši,» pastāstīja Luhse.

Viņš arī minēja, ka, piemēram, nesen saņēmis atbildi, ka lidostā nedrīkst veidot vienotu drošības informācijas centru. «Patlaban robežsardze sēž vienā lidostas galā, muita citā, mūsu drošības dienests vēl kaut kur citur un policija arī citur. Normālā situācijā visiem šiem dienestiem vajadzētu atrasties vienuviet. Tomēr šis projekts maksā naudu, jo tādā gadījumā jāizveido īpaša, uzbrukumiem droša telpa, kā arī šī lidostas daļa jānodrošina ar autonomu elektroenerģijas ģeneratoru apstākļos, ja pēkšņi pazūd elektrība. Patlaban šim projektam netrūkst pretinieku, tomēr mēs ejam un cenšamies visus pārliecināt, sakot, ka tas ir nepieciešams projekts. Galu galā 2015.gadā, kad Latvija kļūs par prezidējošo valsti Eiropas Savienībā, šāda drošības centra izveidei jākļūst par vienu no lidostas prioritātēm,» klāstīja Luhse un atzina, ka līdzīgas problēmas ir arī privātajās lidostās, jo to akcionāri rūpīgi skaita naudu, taču privātās lidostas ir brīvas no politiskās ietekmes uz lidostas infrastruktūras attīstības projektiem un ar to saistītās negatīvās gaisotnes.

Viņš arī uzsvēra, ka brīdī, kad sākies lidostas paplašināšanās projekts, tiks izsludināts konkurss uz attīstītāja piesaisti, kuram būs jāņem kredīts termināļa pārbūvei.

«Pēc tam šis investors astoņus gadus varēs izmantot termināļa tirdzniecības telpas. Tas būs sava veida publiskās un privātās partnerības (PPP) sadarbības modelis. Nesen šādos sadarbības projektos atļāvuši iesaistīties arī starptautiskie aizdevēji. Arī lidostai nebūtu problēmu piesaistīt kredītu tālākajai termināļa attīstībai, tomēr tādā gadījumā mums tiktu uzdots jautājums, kāpēc jūs tā darījāt un vai tādējādi jūs neapgrūtināsiet dzīvi sev? Protams, piesaistot stratēģisko partneri, mēs neiegūsim tādus ienākumus no telpu īres, kādus mēs gūtu, iznomājot jaunā termināļa tirdzniecības platības, tomēr mēs iegūsim jaunu termināli,» pavēstīja Luhse.

Uz jautājumu, kādas ir izmaksas termināļa paplašināšanai, Luhse atbildēja, ka piektajai kārtai nepieciešami 17,3 miljoni latu. «Esam aprēķinājuši, ka piektajai kārtai nepieciešami 17,3 miljoni latu. Ja tas būs mūsu projekts, mēs to taisīsim ar lielākām jumta pārkarēm, lai vajadzības gadījumā termināli varētu paplašināt,» viņš teica.

Ekonomika

Finanses

Mazais bizness

Tehnoloģijas

Dzīvesstils

Karikatūra