Starptautiskās lidostas Rīga termināļa paplašināšana izmaksās 17,336 miljonus latu, kas īpaši neatšķirsies no 2007.gadā plānotajām. Taču paplašināšanās projekta pirmā kārta neatrisinās bagāžas zonas, reģistrācijas un drošības kontroles problēmas, tādēļ plānots arī esošā lidostas termināļa paplašināšanas nākamais attīstības posms.

Plānots, ka celtniecības darbi kopumā izmaksās 14,043 miljonus latu, tostarp vispārējie būvdarbi - 8,154 miljonus latu, iekšējie tīkli, sistēmas - 3,61 miljonu latu, ārējie tīkli un sistēmas - 1,156 miljonus latu. Pēc lidostas aprēķiniem, lifti izmaksās 194 tūkstošus latu, pasažieru tilti - 750 tūkstošus latu un labiekārtošana - 179 tūkstošus latu.
Par to ceturtdien žurnālistiem pastāstīja lidostas valdes priekšsēdētājs Arnis Luhse.

Būvuzraudzībai plānots atvēlēt 1% no celtniecības kopējām izmaksām jeb 140,4 tūkstošus latu. Kopumā 125,7 tūkstoši latu paredzēti autoruzraudzībai un 18 tūkstoši latu būvprojekta ekspertīzei. Bez pievienotās vērtības nodokļa (PVN) lidostas pasažieru termināļa paplašināšanās izmaksās 14,327 miljonus latu un ar 22% PVN - 17,336 miljonus latu.

Lidostas Rīga vadītājs pastāstīja, ka pasažieru termināļa paplašināšanas tehniskais projekts izstrādāts 2007.gadā un iespējamā projekta sākšana plānota 2011.gadā, savukārt termināļa nodošana ekspluatācijā - 2012.gadā. Piestātnei paredzētas astoņas lidmašīnu stāvvietas, kas nepieciešamas Šengenas un tā dēvētās ne-Šengenas pasažieru iekāpšanas un izkāpšanas procesu nodrošināšanai. Piestātnes kapacitāte paredzēta līdz 2,5 miljoniem pasažieru gadā, bet kopējo termināļa kapacitāti plānots palielināt no pašreizējiem četriem miljoniem līdz 6,5 miljoniem pasažieru gadā.

Vienlaikus Luhse teica, ka paplašināšanās projekta pirmā kārta neatrisinās bagāžas zonas, reģistrācijas un drošības kontroles problēmas, tādēļ plānots arī esošā lidostas termināļa paplašināšanas nākamais attīstības posms, kuram jau ir izstrādāts skiču projekts un šogad var sākt tehniskā projekta izstrādi, savukārt iespējamā objekta nodošana ekspluatācijā paredzēta 2015.gadā. Luhse gan piebilda, ka 2015.gadā Latvija būs Eiropas Savienības prezidentūras valsts un jau 2014.gada augustā arī otrajai lidostas termināļa paplašināšanas kārtai ir jābūt realizētai.

Pēc Luhses sacītā, projekta ietvaros tiks rekonstruēts lidostas pievedceļš, kā arī izbūvēta daudzstāvu autostāvvieta. Jāizbūvē arī jauns kanalizācijas spiedvads, katlumāja, elektrības tīkli, ūdensvada pieslēgums pie pilsētas ūdensvada.

Realizējot nākamo termināļa paplašināšanas kārtu, ēka būs paredzēta bagāžas komplektēšanai un pasažieru reģistrācijas un drošības kontroles procesu nodrošināšanai, termināļa kapacitāte būs 7,5 miljoni pasažieru gadā ar iespēju to palielināt līdz 10-12 miljoniem pasažieru gadā. «Ir jānotiek brīnumam, lai uz Latviju sāktu lidot 12 miljoni pasažieru. Es šajā ziņā esmu skeptiķis,» viņš atzina.

Luhse arī norādīja, ka Latvijā lidostas pasažieru skaita attiecība pret iedzīvotāju skaitu valstī ir 1,8 un palielināt šo rādītāju līdz trīs Latvija varētu, vedot ķīniešus vai kazahus caur Latviju uz citām Eiropas valstīm.

Rīgas lidostas vadītājs modernizēto pasažieru termināļa paplašināšanas projektu salīdzināja arī ar iepriekš izstrādātajiem attīstības plāniem. Viņš pastāstīja, ka 2008.gada lidostas attīstības vīzijā plānotā lidostas kapacitāte bija nepamatoti pārspīlēta. Tajā bija paredzēts neērts lidmašīnu manevrēšanas ceļš uz un no stāvvietām. Luhse minēja, ka projekta ietvaros būtu jāuzbūvē arī jauns par gaisa satiksmi Latvijā atbildīgās Latvijas Gaisa satiksmes tornis un vadības centrs, kas tehnoloģiju dēļ varētu izmaksāt vairāk nekā 100 miljonus latu. 2008.gada attīstības projekts arī paredzēja pārcelt citas ēkas un būves - lidmašīnu remonta angārus, autostāvvietas, administrācijas ēku, NATO angāru, Smart Lynx ēku, Ratac ēku, kā arī City Outlet, BBAC, aviācijas muzeju un citas ēkas. Būvniecības un uzturēšanas izmaksas, pēc Luhses teiktā, būtu grandiozas.

Savukārt Turcijas kompānijas TAV un pašmāju Skonto būves projektā, pēc Luhses klāstītā, plānotā lidostas kapacitāte nepamatoti pārspīlēta līdz 25 miljoniem pasažieru gadā, projekta vīzija izstrādāta nepilnīgi, jo pieejama tikai skice bez konkrētiem aprēķiniem, projekts arī paredzēja neērtu lidmašīnu manevrēšanas ceļu uz un no stāvvietām.

Arī šis projekts paredz būvēt jaunu  Latvijas Gaisa satiksmes torni un vadības centru, kā arī jāpārceļ ēkas un būves, tostarp gaisa kuģu remonta angāri, aviācijas muzejs, autostāvvieta. Luhse sacīja, ka projekta realizācijā esošais lidostas terminālis tiktu pārbūvēts par biroju telpām, būtu jāveic izmaiņas teritorijas detālplānojumā un termināļa izmaksas, pēc uzņēmumu iepriekš sniegtās informācijas, sasniedz 300 miljonus eiro (210,8 miljonus latu), savukārt ēku pārcelšanas un infrastruktūras izbūves izmaksas var sasniegt līdz 370 miljoniem eiro (260,036 miljoniem latu).

Luhse minēja arī Latvijas aviokompānijas airBaltic iecerētā termināļa trūkumus, tostarp plānotā lidostas termināļa kapacitāte paredzēta līdz 13 miljoniem pasažieru gadā, no kuriem airBaltic termināļa kapacitāte ir septiņi miljoni pasažieru gadā. Jaunais terminālis būtu "airBaltic", nevis valsts īpašums, turklāt arī šis projekts paredz pārcelt ēkas un būves - gaisa kuģu remonta angārus, aviācijas muzeju un autostāvvietu.

Lidostas vadītājs paskaidroja, ka arī airBaltic projektā esošais lidostas terminālis, visticamāk, kļūtu par biroja telpām, jo tajā paredzēts vismaz 70% pasažieru kritums, būtu jāveic izmaiņas teritorijas detālplānojumā un termināļa izmaksas sasniegtu 90 miljonus eiro (63,252 miljonus latu), savukārt lidostas infrastruktūras pielāgošana izmaksātu vēl 34,5 miljonus latu. Turklāt zaudējumos būtu jā noraksta esošie infrastruktūras objekti un investīcijas terminālī kopumā 25 miljonu latu apmērā.
Luhse pavēstīja, ka lidosta Rīga izstrādāto termināļa paplašināšanas projektu Lielo un stratēģiski nozīmīgo investīciju projektu koordinācijas padomes sēdē plāno prezentēt 22.martā. Pēc iepazīšanās ar lidostas un airBaltic projektiem lēmums par labu vienam vai otram projektam būs jāpieņem Ministru kabinetam.

Luhse aģentūrai BNS iepriekš sacīja, ka Rīgas lidosta plāno atgriezties pie iepriekš apturētā lidostas esošā termināļa attīstības plāna realizēšanas, jo Latvijas aviokompānijas airBaltic iecerētais jaunais pasažieru terminālis pašreizējā situācijā būs pārāk liels.
Pēc Luhses teiktā, 2007.gadā izstrādātais termināļa paplašināšanas plāns jāmodernizē, iekļaujot zemo cenu aviokompāniju specifiku un risinājumu pasažieru plūsmas sadalīšanai no Šengenas un tā dēvētās ne-Šengenas zonas. "Lidosta uzskata, ka papildus nav nepieciešams airBaltic terminālis, kas faktiski būtu otra lidosta pie tā paša skrejceļa. Ar pašreizējo pasažieru skaitu mums izdevīgāks būtu modernizētais 2007.gadā izstrādātais lidostas termināļa attīstības plāns, kas spētu apkalpot līdz 10 miljoniem pasažieru gadā," klāstīja Luhse.

Lidosta Rīga 2010.gadā kopumā apkalpoja 4,664 miljonus pasažieru, kas ir par 14,7% vairāk nekā 2009.gadā.
Starptautiskā lidosta Rīga ir lielākais aviosatiksmes mezgls Baltijas valstīs. Lidostas vienīgais īpašnieks ir valsts.

Ekonomika

Finanses

Mazais bizness

Tehnoloģijas

Dzīvesstils

Karikatūra